Latvijas Valsts prezidente:

— vakar, 20.jūnijā, preses konferencē Rīgas lidostā pēc vizītes Austrijā

Vakar, 20.jūnijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atgriezās no darba vizītes Austrijā. Tūdaļ pēc ielidošanas Rīgā Valsts prezidente turpat lidostā žurnālistus informēja par savas darba vizītes saturu.

Par vizīti kopsavilkumā

— Manu darba vizīti faktiski var sadalīt divās daļās. Pirmā daļa bija vizīte Zalcburgas seminārā, kurā piedalījās viesi un dalībnieki no trīsdesmit divām valstīm un kura ilga veselu nedēļu. Seminārā tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar valstu attīstību un it īpaši demokrātisko institūciju nostiprināšanu, kā arī ar saimniecisko progresu. Es šajā forumā uzstājos ar runu. Pēc tam, sekojot līdzi ļoti garām un intensīvām debatēm, man bija interesanti vērot semināra dalībnieku komentārus. Jo tur bija pārstāvētas gan Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, gan arī citas valstis, kas ir dažādās attīstības pakāpēs.

Daudzi uzskata, ka mēs šajos desmit gados kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas esam tikuši ļoti tālu gan demokrātijas nostiprināšanā, gan brīvā tirgus un saimniecības attīstībā. Īpaši salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm, kuru pārstāvji debatēs ļoti tieši vaicāja: “Kā jūs Latvijā to izdarījāt? Kāpēc jums tā veicas? Vai jums Latvijā ir kāda īpaša recepte, ko jūs varētu piedāvāt arī mums? Jo mums tik labi nesokas.” Tā ka latviešiem dažkārt vajag uz sevi paraudzīties arī no plašākas — starptautiskas — perspektīvas, no kuras mēs nemaz neizskatāmies slikti. Īpaši salīdzinājumā ar citām postkomunistiskajām valstīm.

Austrijā man bija tikšanās ar šīs valsts ārlietu ministri Benitu Ferēro-Valdneri un Austrijas federālās valdības pilnvaroto ES paplašināšanās jautājumos Erhardu Buseku, kā arī ar daudzām citām Austrijas amatpersonām. Sarunas bija veltītas galvenokārt ES paplašināšanās jautājumiem. Austrija izceļas ar to, ka pēc tās Ārlietu ministrijas iniciatīvas uzsākta tā sauktā Austrijas platforma , kurā valsts sistemātiski rīko debašu forumu par ES paplašināšanās jautājumiem. Lai izvairītos no situācijas, kāda izveidojās Īrijas referendumā, — tur būtībā izrādījās, ka brīdī, kad jāpieņem konkrēti lēmumi, sabiedrība tam gluži vienkārši nav gatava. Mēs runājām arī par Latvijas izredzēm ES paplašināšanās procesā un par dažādiem sadarbības modeļiem. Tādi īpaši iezīmējušies iekšlietu jomā. Kā zināms, nupat Latvijā viesojās Austrijas federālais iekšlietu ministrs. Mūs interesē sadarbība ar Austriju Latvijas robežu nostiprināšanā. Austrija ir un līdz ES paplašināšanās brīdim būs valsts, kurai ir ES ārējā robeža. Kad Latvija pievienosies ES, arī mēs būsim valsts ar ES ārējo robežu. Taču notiek sadarbība arī citās jomās, un manas vizītes trešais akcents bija sarunas par Latvijas un Austrijas ekonomisko sadarbību un investīcijām. Prezentācijās un tikšanās reizēs mani uzrunāja Austrijas Rūpnieku savienības pārstāvji. Mūsu delegācijā bija arī pārstāvis no Latvijas Attīstības aģentūras, un mēs centāmies Latviju parādīt kā investoriem ļoti interesantu un pievilcīgu zemi. Mēs arī saņēmām no viņiem intereses apliecinājumus. Austrija jau ir ļoti daudz finanšu ieguldījusi savās tiešajās kaimiņvalstīs, kas ir arī ES kandidātvalstis. Bet šobrīd Austrijas uzņēmēji sāk lūkoties tālāk, pēc citām izdevīgām investīciju vietām, un šis ir tiešām izdevīgs brīdis viņus plašāk iepazīstināt ar Latviju. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir plānojusi sarīkot semināru Austrijas uzņēmējiem, bet rudenī Austrijā notiks visu trīs Baltijas valstu prezentācija par saimniecisko attiecību iespējām. Austrijā arī šajā jomā pašlaik rodas interese par Latviju, un mūsu attiecībām ir labas perspektīvas.

“Latvijas Vēstneša” jautājums

— Vai vizītes gaisotni iespaidoja arī ES dalībvalstu vadītāju Gēteborgas apspriedes lēmumi? Vai jūs tos pārrunājāt ar Austrijas politiķiem?

V. Vīķe-Freiberga: — Jā, mēs šos lēmumus padziļināti izrunājām vispirms jau ar Austrijas ārlietu ministri Benitu Ferēro-Valdneres kundzi. Izrunājot gan šīs apspriedes lēmumu dažādās interpretācijas, gan arī ar Īrijas referendumu saistītos jautājumus. Ārlietu ministre par ļoti svarīgu uzskata dialogu, ko Austrijas valdība veido ar savu sabiedrību. Viņa uzskata, ka šāds dialogs būtu nepieciešams visās ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Kopumā viņa ES paplašināšanās procesa dinamiku vērtē ļoti optimistiski. Viņas vērtējumā netika minēti nekādi šķēršļi, kas varētu kavēt ES paplašināšanās procesu.

Gaidot Līgo svētkus

Jautājums : — Kur jūs svinēsit Līgo svētkus un Jāņus nedēļas nogalē? Ko jūs šajos svētkos vēlat latviešu tautai?

V. Vīķe-Freiberga: — Es latviešu tautai novēlu ļoti skaistus un priecīgus Jāņus. Mūsu tautai tie ir paši lielākie un priecīgākie svētki. Man gribētos no dabas izlūgties, lai svētku dienās mums spīdētu saulīte un mākoņi mūs pažēlotu. Visiem gribētu lūgt svinēt šos svētkus priecīgi, bet tā, lai tie neprasītu upurus kā pērngad. Lai ļaudis mācētu svinēt un priecāties, bet pēc svinēšanas paliktu turpat uz vietas, ja lietots alkohols, un nesēstos pie stūres. Man pašai vēl nav bijis laika izplānot, kur svinēšu Jāņus. Gribētos būt vietā, kur pulcējas tauta, kur ir nopietna dziedāšana un krāšņas jāņugunis. Kur ir īsta Jāņu noskaņa.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors