Ministru kabineta noteikumi Nr.120

Rīgā 2013.gada 5.martā (prot. Nr.13 6.§)

Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 35.panta trešo daļu

1. Noteikumi nosaka valsts vērtspapīru izlaišanas un apgrozības kārtību Latvijas Republikā.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. valsts vērtspapīrs – Latvijas Republikas vārdā izlaista parādzīme, obligācija un krājobligācija;

2.2. ieguldītājs:

2.2.1. juridiska persona vai uz ieguldījuma brīdi vismaz 18 gadu vecumu sasniegusi fiziska persona, kura naudas līdzekļus iegulda parādzīmēs vai obligācijās;

2.2.2. uz ieguldījuma brīdi vismaz 18 gadu vecumu sasniegusi fiziska persona, kura naudas līdzekļus iegulda krājobligācijās;

2.3. īstermiņa valsts vērtspapīrs – parādzīme un krājobligācija ar dzēšanas termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot);

2.4. vidēja termiņa valsts vērtspapīrs – obligācija un krājobligācija ar dzēšanas termiņu virs viena līdz pieciem gadiem (ieskaitot);

2.5. ilgtermiņa valsts vērtspapīrs – obligācija un krājobligācija ar dzēšanas termiņu virs pieciem gadiem;

2.6. parādzīme – valsts vērtspapīrs, kuru laiž apgrozībā ar diskontu un dzēš par tā nominālvērtību tā dzēšanas datumā un kurš var atrasties publiskā apgrozībā;

2.7. obligācija – valsts vērtspapīrs, kas izlaists ar fiksētu vai mainīgu procentu likmi un noteiktos termiņos izmaksājamu fiksētu ienākumu, kuru dzēš par tā nominālvērtību un kurš var atrasties publiskā apgrozībā;

2.8. krājobligācija – valsts vērtspapīrs, kas izlaists ar fiksētu procentu likmi un noteiktos termiņos izmaksājamu fiksētu ienākumu, kuru dzēš par tā nominālvērtību un kurš neatrodas publiskajā apgrozībā un nav atsavināms. Īstermiņa krājobligācijām fiksēto ienākumu izmaksā to dzēšanas datumā, bet vidēja termiņa un ilgtermiņa krājobligācijām – vienu reizi gadā;

2.9. diskonts – starpība starp vērtspapīra nominālvērtību un vērtspapīra cenu, ja vērtspapīra cena ir mazāka par vērtspapīra nominālvērtību;

2.10. cena – valsts vērtspapīra iegādes vērtība, ko ieguldītājs samaksā valsts vērtspapīra emisijas dienā;

2.11. nominālvērtība – vērtība, par kuru valsts vērtspapīru dzēš tā dzēšanas datumā;

2.12. emisija – viena veida valsts vērtspapīru ar vienādiem raksturlielumiem izlaišana;

2.13. emisijas diena – diena, kurā emitē valsts vērtspapīrus un sāk procentu uzkrāšanu;

2.14. fiksētais ienākums – atbilstoši fiksētai vai mainīgai procentu likmei noteikts ienākums, kuru izmaksā attiecīgā valsts vērtspapīra fiksētā ienākuma izmaksas datumā;

2.15. sākotnējā izvietošana – emitenta izteiktais publiskais piedāvājums iegūt valsts vērtspapīrus un to pirmreizējā iegūšana;

2.16. publiskais piedāvājums – ar jebkuru līdzekļu starpniecību sniegta informācija par valsts vērtspapīru, kas ļauj ieguldītājam lemt par valsts vērtspapīra iegādi;

2.17. publiskā apgrozība – darījuma slēgšana par parādzīmēm vai obligācijām, kuras iekļautas regulētajā tirgū;

2.18. finanšu aģents – regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs vai Latvijas Republikā darbībai finanšu instrumentu tirgū licencēts un uzraudzīts finanšu instrumentu tirgus dalībnieks, kurš ir noslēdzis līgumu ar Valsts kasi par valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas tehnisko nodrošināšanu;

2.19. izplatīšanas aģents – juridiska persona, kas noslēgusi līgumu ar Valsts kasi par valsts vērtspapīru izplatīšanu;

2.20. pirmstermiņa dzēšana – valsts vērtspapīra dzēšana pirms tā dzēšanas termiņa;

2.21. sākotnējās izvietošanas dalībnieks – juridiska persona, kura saskaņā ar finanšu aģenta apstiprinātiem noteikumiem, kas regulē sākotnējo izvietošanu, ir tiesīga piedalīties tā organizētajā parādzīmju vai obligāciju sākotnējā izvietošanā, kuru tehniski nodrošina attiecīgais finanšu aģents;

2.22. tiešā pārdošana – valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas metode, kurā valsts vērtspapīrus piedāvā tieši ieguldītājam vai sākotnējās izvietošanas dalībniekam par emitenta noteiktu cenu. Krājobligāciju tiešajā pārdošanā un jauna obligāciju laidiena tiešajā pārdošanā emitents nosaka to fiksētā ienākuma procentu likmi;

2.23. konkurējošā daudzcenu izsole – parādzīmju vai obligāciju sākotnējās izvietošanas metode, kurā par sākotnējās izvietošanas dalībnieku solītām konkurējošām peļņas likmēm izsola parādzīmes vai obligācijas;

2.24. fiksētas likmes apjoma (nekonkurējošā) izsole – parādzīmju vai obligāciju sākotnējās izvietošanas metode, kurā šos vērtspapīrus izsola par iepriekš noteiktu peļņas likmi. Peļņas likmi nosaka atbilstoši parādzīmes vai obligācijas pēdējā konkurējošā izsolē noteiktajai peļņas likmei;

2.25. peļņas likme – ieguldītāja ienākums gadā, kurš izteikts procentos kā starpība starp valsts vērtspapīra pirkšanas cenu un sagaidāmajiem ienākumiem no valsts vērtspapīra tā termiņa laikā;

2.26. uzkrātā peļņa – fiksētā ienākuma daļa, kas uz konkrēto datumu uzkrāta par obligāciju vai krājobligāciju kopš šā valsts vērtspapīra emisijas dienas vai fiksētā ienākuma izmaksas datuma;

2.27. regulētais tirgus – organizatorisku, juridisku un tehnisku pasākumu kopums, kas padara iespējamu atklātu un regulāru parādzīmju vai obligāciju darījumu slēgšanu;

2.28. darbdiena – jebkura kalendāra diena, izņemot sestdienas, svētdienas un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās svētku dienas, kā arī darbdiena, kas tiek pārcelta uz sestdienu vai svētdienu saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu;

2.29. emitents – Latvijas Republika, kuras vārdā darbojas finanšu ministrs.

3. Emitents emitē valsts vērtspapīrus, uzņemas saistības samaksāt fiksēto ienākumu un dzēst valsts vērtspapīrus to dzēšanas datumos par to nominālvērtību.

4. Finanšu ministrs pilnvaro Valsts kasi slēgt līgumus ar finanšu aģentu, izplatīšanas aģentu, Latvijas Centrālo depozitāriju, vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv (turpmāk – portāls www.latvija.lv) pārzini un citām personām, lai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošinātu valsts vērtspapīru izlaišanu un apgrozību (tai skaitā publisko apgrozību) Latvijas Republikā, kā arī veiktu darbības valsts vērtspapīru emisijai, sākotnējai izvietošanai un dzēšanai.

5. Ieguldītājam ir saistoši finanšu aģenta apstiprināti un ar Valsts kasi saskaņoti noteikumi, kuri regulē krājobligāciju iegādes, fiksētā ienākuma izmaksas un dzēšanas kārtību, kā arī ar krājobligācijām saistīto norēķinu veikšanas kārtību. Minētie noteikumi ir publiski pieejami tīmekļa vietnē www.krajobligacijas.lv vai pie izplatīšanas aģenta.

6. Valsts vērtspapīrus emitē dematerializētā formā.

7. Valsts vērtspapīrus reģistrē Latvijas Centrālajā depozitārijā saskaņā ar tā izdotajiem noteikumiem. Katram valsts vērtspapīru laidienam Latvijas Centrālais depozitārijs piešķir atsevišķu starptautisko vērtspapīru identifikācijas (ISIN) kodu.

8. Parādzīmes un obligācijas emitē, pamatojoties uz Valsts kases rīkojumu par parādzīmju vai obligāciju emisiju. Minētais rīkojums ir parādzīmju vai obligāciju publiskā piedāvājuma paziņojums, un tajā iekļauj šādu informāciju:

8.1. Latvijas Centrālā depozitārija piešķirtais ISIN kods;

8.2. valsts vērtspapīra veids;

8.3. piedāvātais laidiena apjoms;

8.4. parādzīmes vai obligācijas nominālvērtība;

8.5. publiskā piedāvājuma izteikšanas vai izsoles datums, emisijas datums, kurā notiek norēķini par parādzīmju vai obligāciju iegādi, un dzēšanas datums;

8.6. fiksēta vai mainīga procentu likme (ja paredzēta);

8.7. fiksētā ienākuma izmaksas datumi (ja paredzēti);

8.8. pirmstermiņa dzēšanas nosacījumi (ja paredzēti);

8.9. cita informācija par parādzīmēm vai obligācijām.

9. Krājobligācijas emitē, pamatojoties uz Valsts kases rīkojumu par krājobligāciju emisiju. Minētais rīkojums ir krājobligāciju piedāvājuma paziņojums, un tajā iekļauj šādu informāciju:

9.1. Latvijas Centrālā depozitārija piešķirtais ISIN kods;

9.2. krājobligāciju nominālvērtība;

9.3. publiskā piedāvājuma izteikšanas datums, emisijas datums un dzēšanas datums;

9.4. krājobligāciju veids (īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa);

9.5. krājobligācijas cena;

9.6. fiksēta procentu likme;

9.7. fiksētā ienākuma izmaksas datumi;

9.8. viena laidiena krājobligāciju minimālais un maksimālais iegādes apjoms vienā pieteikumā vienam ieguldītājam (ja paredzēts);

9.9. cita informācija par krājobligācijām.

10. Valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu var veikt finanšu aģents. Finanšu aģenta tiesības, pienākumus un atbildību nosaka šo noteikumu 2.18.apakšpunktā minētajā līgumā starp Valsts kasi un finanšu aģentu. Ja finanšu aģenta sākotnējās izvietošanas pakalpojumi netiek izmantoti, valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas noteikumus apstiprina finanšu ministrs.

11. Papildus šo noteikumu 20. un 25.punktā minētajiem nosacījumiem finanšu aģents pēc saskaņošanas ar Valsts kasi valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu regulējošajos noteikumos var iekļaut nosacījumus dalībai valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā, paredzot sākotnējās izvietošanas dalībnieka un ieguldītāja tiesības un pienākumus.

12. Valsts kasei ar atsevišķu rīkojumu ir tiesības izsludināt apgrozībā esoša valsts vērtspapīru laidiena apjoma palielināšanu ar papildu laidienu.

13. Valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošana un norēķini ar emitentu par iegādātajiem valsts vērtspapīriem notiek Valsts kases rīkojumā noteiktajos datumos.

14. Parādzīmju vai obligāciju sākotnējai izvietošanai piemēro šādas metodes:

14.1. tiešā pārdošana;

14.2. konkurējošā daudzcenu izsole;

14.3. fiksētas likmes apjoma (nekonkurējošā) izsole.

15. Finanšu ministram ir tiesības līdz parādzīmju vai obligāciju sākotnējai izvietošanai un publiskā piedāvājuma izteikšanai atkāpties no sākotnējās izvietošanas metodēm vai mainīt to nosacījumus.

16. Finanšu aģenta veikto parādzīmju un obligāciju sākotnējo izvietošanu regulē finanšu aģenta apstiprināti un ar Valsts kasi saskaņoti noteikumi par parādzīmju un obligāciju sākotnējo izvietošanu.

17. Parādzīmju un obligāciju sākotnējā izvietošana ar tiešo pārdošanu notiek, valsts vērtspapīrus piedāvājot tieši ieguldītājam vai sākotnējās izvietošanas dalībniekam par emitenta noteiktu cenu. Jauna obligāciju laidiena tiešās pārdošanas gadījumā emitents nosaka to fiksētā ienākuma procentu likmi.

18. Parādzīmju un obligāciju sākotnējo izvietošanu konkurējošā daudzcenu izsolē veic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

18.1. sākotnējās izvietošanas dalībnieks, kurš iesniedz piedāvājumu pirkt noteiktu parādzīmju vai obligāciju daudzumu paša vārdā vai citas personas vārdā, šajā piedāvājumā norāda valsts vērtspapīru nominālvērtības apjomu un valsts vērtspapīra pirkšanas peļņas likmi;

18.2. ja Valsts kases rīkojumā par parādzīmju vai obligāciju izlaišanu laidiena fiksētais ienākums netiek noteikts, fiksēto ienākumu nosaka kā vidējo svērto peļņas likmi no izsolē apstiprinātajiem valsts vērtspapīru uzdevumiem, kas noapaļota uz leju līdz tuvākajai viena procenta likmes astotdaļai;

18.3. Valsts kase nosaka maksimāli pieļaujamo peļņas likmi katram laidienam;

18.4. izsoles peļņas likmes piedāvājuma solis ir viena tūkstošdaļa procenta.

19. Parādzīmju vai obligāciju sākotnējo izvietošanu fiksētas likmes apjoma (nekonkurējošā) izsolē veic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

19.1. peļņas likmi un pirkšanas cenu nosaka atbilstoši konkrēto parādzīmju vai obligāciju laidiena pēdējā konkurējošajā daudzcenu izsolē noteiktajai vidējai peļņas likmei un šai likmei atbilstošajai vienas parādzīmes vai obligācijas pirkšanas cenai;

19.2. obligācijas fiksētā ienākuma likmi nosaka atbilstoši konkrēto obligāciju laidiena pēdējā konkurējošajā daudzcenu izsolē noteiktajai fiksētā ienākuma likmei.

20. Parādzīmju vai obligāciju sākotnējā izvietošanā ar finanšu aģenta starpniecību ir tiesīgi piedalīties tikai sākotnējās izvietošanas dalībnieki.

21. Valsts kase ir tiesīga vienoties ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par Noguldījumu garantiju fonda līdzekļu vai Apdrošināto aizsardzības fonda līdzekļu ieguldīšanu parādzīmēs un obligācijās to sākotnējā izvietošanā ar tiešo pārdošanu saskaņā ar Valsts kases rīkojumu par pēdējā konkurējošā daudzcenu izsolē piedāvāta parādzīmju vai obligāciju laidiena apjoma palielināšanu ar papildu laidienu. Papildu laidiena likmi nosaka atbilstoši konkrētā laidiena pēdējā konkurējošajā izsolē noteiktajai vidējai svērtajai peļņas likmei vai, ja šim laidienam vidējā svērtā peļņas likme netiek noteikta, atbilstoši Valsts kases noteiktajai maksimāli pieļaujamai šā laidiena peļņas likmei.

22. Krājobligāciju sākotnējai izvietošanai izmanto tiešo pārdošanu.

23. Krājobligāciju sākotnējo izvietošanu veic saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem un šo noteikumu 5.punktā minētajiem noteikumiem:

23.1. ar finanšu aģenta starpniecību tīmekļa vietnē www.krajobligacijas.lv, izmantojot portāla www.latvija.lv autentifikācijas un tiešsaistes maksājumu koplietošanas pakalpojumu;

23.2. ar izplatīšanas aģenta starpniecību.

24. Kārtību, kādā finanšu aģents un Valsts kase izmanto portāla www.latvija.lv pārziņa uzturēto portāla www.latvija.lv autentifikācijas un tiešsaistes maksājumu koplietošanas pakalpojumu, nosaka līgumā starp finanšu aģentu, Valsts kasi un portāla www.latvija.lv pārzini.

25. Krājobligāciju sākotnējā izvietošanā var piedalīties ieguldītājs, kurš atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

25.1. ir autentificēts tīmekļa vietnē www.krajobligacijas.lv, piekritis ievērot šo noteikumu 5.punktā minētos noteikumus un iesniedzis pieteikumu par krājobligāciju iegādi, norādot krājobligāciju laidiena ISIN kodu un krājobligāciju iegādes apjomu;

25.2. ir piekritis ievērot šo noteikumu 5.punktā minētos noteikumus (tai skaitā ir atvēris atbilstošu norēķinu kontu) un izplatīšanas aģentam iesniedzis pieteikumu par krājobligāciju iegādi, norādot krājobligāciju laidiena ISIN kodu un krājobligāciju iegādes apjomu.

26. Šo noteikumu 25.punktā minētajā kārtībā iesniegtais ieguldītāja pieteikums krājobligāciju iegādei ir galīgs un neatsaucams. Šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minētajā kārtībā iesniegtais ieguldītāja pieteikums ir pietiekams apliecinājums ieguldītāja gribas izteikumam un ir līdzvērtīgs ieguldītāja pašrocīgi parakstītam dokumentam.

27. Parādzīmju un obligāciju fiksēto ienākumu vai nominālvērtību ir tiesīgi saņemt ieguldītāji, kuru finanšu instrumentu kontos šīs parādzīmes vai obligācijas bija iepriekšējās darbdienas beigās pirms fiksētā ienākuma izmaksas vai parādzīmes vai obligācijas dzēšanas datuma. Krājobligāciju fiksēto ienākumu vai nominālvērtību ir tiesīgi saņemt ieguldītāji, kuru krājobligāciju uzskaites kontos šīs krājobligācijas bija attiecīgās darbdienas beigās, kas ir divas darbdienas pirms fiksētā ienākuma izmaksas vai krājobligācijas dzēšanas datuma.

28. Ja valsts vērtspapīru fiksētā ienākuma izmaksas datums nav darbdiena, fiksētā ienākuma izmaksu veic nākamajā darbdienā, bet uzkrāto peļņu par dienām līdz darbdienai, kurā veic izmaksu, iekļauj nākamā fiksētā ienākuma aprēķinā un izmaksā nākamajā fiksētā ienākuma izmaksas datumā.

29. Ja valsts vērtspapīru dzēšanas vai pēdējās fiksētā ienākuma izmaksas datums nav darbdiena, valsts vērtspapīru dzēšanu vai pēdējo fiksētā ienākuma izmaksu veic nākamajā darbdienā. Papildu ienākumi par attiecīgo periodu līdz izmaksas datumam netiek uzkrāti un izmaksāti.

30. Norēķinus par parādzīmēm un obligācijām nodrošina Latvijas Centrālais depozitārijs un Latvijas Banka saskaņā ar principu "vērtspapīru piegāde pret samaksu", kā arī ievērojot finanšu aģenta apstiprinātos un ar Valsts kasi saskaņotos noteikumus par norēķinu veikšanu, ja sākotnējo izvietošanu veic ar finanšu aģenta starpniecību.

31. Kārtība attiecībā uz komisijas maksu un darījumu izmaksām norēķinos ar parādzīmēm vai obligācijām:

31.1. veicot parādzīmju vai obligāciju sākotnējo izvietošanu, finanšu aģents, saskaņojot ar Valsts kasi, var noteikt komisijas maksu. Komisijas maksu samaksā sākotnējās izvietošanas dalībnieki;

31.2. parādzīmju vai obligāciju otrreizējās apgrozības darījumu izmaksas sedz otrreizējās apgrozības dalībnieki.

32. Pēc šo noteikumu 25.punktā minētā pieteikuma iesniegšanas līdz krājobligāciju emisijas dienai ieguldītājs atbilstoši pieteikumā norādītajam krājobligāciju iegādes apjomam no tam piederoša norēķinu konta veic norēķinus par krājobligāciju iegādi saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minētajos noteikumos norādīto krājobligāciju iegādes norēķinu kārtību.

33. Krājobligāciju laidiena iegrāmatošanas un uzskaites kārtība:

33.1. krājobligācijas emitē to emisijas dienā ar nosacījumu, ka ieguldītājs šo noteikumu 32.punktā minētajā kārtībā veicis norēķinus par krājobligāciju iegādi;

33.2. Latvijas Centrālais depozitārijs atver uz ieguldītāja vārda krājobligāciju uzskaites kontu un emisijas dienā šajā kontā iegrāmato atbilstošo apmaksāto krājobligāciju apjomu. Ieguldītāja krājobligāciju uzskaites konta turētājs ir Latvijas Centrālais depozitārijs;

33.3. krājobligāciju īpašnieks ir ieguldītājs, uz kura vārda atvērtajā krājobligāciju uzskaites kontā iegrāmatotas krājobligācijas.

34. Krājobligāciju uzskaites konta izrakstu par iepriekšējo darbdienu (arī emisijas dienu) finanšu aģents dara pieejamu ieguldītājam līdz nākamās darbdienas plkst. 12.00 tīmekļa vietnē www.krajobligacijas.lv vai pie izplatīšanas aģenta, ar kura starpniecību ieguldītājs ir iegādājies attiecīgās krājobligācijas.

35. Ja ieguldītājs šo noteikumu 32.punktā minētajā kārtībā nav veicis norēķinus par šo noteikumu 25.punktā minētajā pieteikumā norādīto krājobligāciju iegādi, norēķinus nav veicis pilnā apjomā vai nav ievērojis šo noteikumu nosacījumus un šo noteikumu 5.punktā minētajos noteikumos norādīto norēķinu kārtību un termiņu, šo noteikumu 25.punktā minētajā kārtībā iesniegtais ieguldītāja pieteikums par krājobligāciju iegādi zaudē spēku un:

35.1. finanšu aģents atmaksā saņemtos naudas līdzekļus uz ieguldītāja norēķinu kontu, no kura ir veikts attiecīgais maksājums;

35.2. Latvijas Centrālais depozitārijs neiegrāmato krājobligācijas ieguldītāja krājobligāciju uzskaites kontā.

36. Naudas līdzekļus par dzēstajām krājobligācijām ieguldītājam izmaksā krājobligāciju valūtā to dzēšanas dienā saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minētajos noteikumos norādīto kārtību ar naudas pārvedumu uz Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstu kredītiestādes filiālē ieguldītāja atvērto norēķinu kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

37. Visus ar krājobligācijām saistītos izdevumus par naudas līdzekļu norēķiniem sedz ieguldītājs vai tā mantinieks (mantošanas gadījumā).

38. Parādzīmju un obligāciju apgrozība var notikt regulētā tirgū un ārpus regulētā tirgus, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem un ievērojot Latvijas Bankas, regulētā tirgus organizētāja un Latvijas Centrālā depozitārija izdotos noteikumus.

39. Parādzīmes vai obligācijas ir apgrozībā, sākot ar to emisijas dienu, kurā notiek norēķini par parādzīmju vai obligāciju iegādi. Regulētā tirgū iekļautu parādzīmju vai obligāciju apgrozības pēdējo dienu nosaka regulētā tirgus organizators tā izdotajos noteikumos.

40. Valsts kase ir tiesīga veikt viena laidiena neapgrūtinātu parādzīmju vai obligāciju pilnīgu vai daļēju atpirkšanu, rīkojot izsoli vai tiešā veidā piedāvājot tās atpirkt no ieguldītāja par Valsts kases rīkojumā iepriekš noteiktu cenu vai likmi.

41. Valsts kase ir tiesīga veikt viena laidiena parādzīmju vai obligāciju pilnīgu vai daļēju pirmstermiņa dzēšanu tikai attiecībā uz tādām parādzīmēm vai obligācijām, kuras Valsts kase ir atpirkusi saskaņā ar šo noteikumu 40.punktā minētajiem nosacījumiem, ja šie vērtspapīri nav apgrūtināti.

42. Krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu ieguldītājs var pieteikt ne vēlāk kā sestajā darbdienā pirms Valsts kases rīkojumā noteiktā krājobligāciju dzēšanas datuma, iesniedzot galīgu un neatsaucamu pieteikumu par krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu tīmekļa vietnē www.krajobligacijas.lv vai pie izplatīšanas aģenta, ar kura starpniecību ieguldītājs ir iegādājies attiecīgās krājobligācijas. Tīmekļa vietnē www.krajobligacijas.lv iesniegtais pieteikums par krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu ir pietiekams apliecinājums ieguldītāja gribas izteikumam un ir līdzvērtīgs ieguldītāja pašrocīgi parakstītam dokumentam.

43. Krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu veic atbilstoši šo noteikumu 25.punktā minētajiem pieteikumiem par krājobligāciju iegādi, dzēšot visu attiecīgajā pieteikumā norādīto krājobligāciju apjomu, un naudas līdzekļus, kas pienākas ieguldītājam, izmaksā krājobligāciju valūtā.

44. Krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu veic piektajā darbdienā pēc šo noteikumu 42.punktā minētā pieteikuma saņemšanas. Krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu veic šādā kārtībā:

44.1. uzkrāto peļņu līdz šo noteikumu 42.punktā minētā pieteikuma saņemšanas dienai neizmaksā. Ja šo noteikumu 42.punktā minētais pieteikums iesniegts vienu darbdienu pirms kārtējā attiecīgā fiksētā ienākuma izmaksas datuma, fiksētais ienākums tiek izmaksāts un iekļauts pirmstermiņa dzēšanas brīdī ieturamajā fiksētā ienākuma summā;

44.2. krājobligācijas dzēš par to nominālvērtību, dzēšanas brīdī no nominālvērtības ieturot līdz šo noteikumu 42.punktā minētā pieteikuma iesniegšanas dienai izmaksāto fiksēto ienākumu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

44.2.1. krājobligācijām ar dzēšanas termiņu līdz diviem gadiem (ieskaitot) ietur visu iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu;

44.2.2. krājobligācijām ar dzēšanas termiņu virs diviem gadiem, ja šo noteikumu 42.punktā minētais pieteikums saņemts agrāk kā pēc puses no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa, ietur visu iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu;

44.2.3. krājobligācijām ar dzēšanas termiņu virs diviem gadiem iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu ietur, ievērojot šādu principu:

44.2.3.1. krājobligācijām, kuru dzēšanas termiņš ir pāra skaitļu gadi (piemēram, četri, seši, astoņi gadi) ietur visu iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu, izņemot pirmo izmaksāto fiksēto ienākumu, ja šo noteikumu 42.punktā minētais pieteikums saņemts ne agrāk kā pēc puses un ne vēlāk kā gadu pēc puses no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa (piemēram, krājobligācijas dzēšanas termiņš ir četri gadi, un pieteikumu par krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu iesniedz trešā gada laikā), vai ietur visu iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu, izņemot pirmos divus izmaksātos fiksētos ienākumus, ja šo noteikumu 42.punktā minētais pieteikums saņemts ne agrāk kā vienu gadu, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc puses no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa. Ja šo noteikumu 42.punktā minētais pieteikums saņemts vēlāk nekā divus gadus pēc puses no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa, papildus pirmajiem diviem izmaksātajiem fiksētajiem ienākumiem netiek ieturēti vēl divi iepriekš izmaksātie fiksētie ienākumi par katru nākamo gadu pēc minētā termiņa;

44.2.3.2. krājobligācijām, kuru dzēšanas termiņš ir nepāra skaitļa gadi (piemēram, trīs, pieci, septiņi gadi) ietur visu iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu, izņemot pirmo izmaksāto fiksēto ienākumu, ja šo noteikumu 42.punktā minētais pieteikums saņemts ne agrāk kā pusgadu un ne vēlāk kā pusotru gadu pēc puses no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa (piemēram, krājobligācijas dzēšanas termiņš ir trīs gadi, un pieteikumu par krājobligāciju pirmstermiņa dzēšanu iesniedz trešā gada laikā), vai ietur visu iepriekš izmaksāto fiksēto ienākumu, izņemot pirmos trīs izmaksātos fiksētos ienākumus, ja šo noteikumu 42.punktā minētais pieteikums saņemts ne agrāk kā pusotru gadu, bet ne vēlāk kā divarpus gadus pēc puses no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa. Ja šo noteikumu 42.punktā minētais pieteikums saņemts vēlāk nekā divarpus gadus pēc puses no attiecīgo krājobligāciju dzēšanas termiņa, papildus pirmajiem trim izmaksātajiem fiksētajiem ienākumiem netiek ieturēti vēl divi iepriekš izmaksātie fiksētie ienākumi par katru nākamo gadu pēc minētā termiņa.

45. Naudas līdzekļus par šo noteikumu 44.punktā minētajā kārtībā dzēstajām krājobligācijām ieguldītājam izmaksā saskaņā ar šo noteikumu 36.punktu.

46. Ja krājobligācijas tiek atsavinātas maksātnespējas gadījumā saskaņā ar tiesas nolēmumu vai maksātnespējas administratora pieteikumu, Latvijas Centrālais depozitārijs pēc ieguldītāja maksātnespējas administratora pieteikuma saņemšanas un tiesas nolēmuma uzrādīšanas dzēš krājobligācijas, ievērojot šo noteikumu 50.punktā minēto krājobligāciju dzēšanas kārtību.

47. Ja krājobligācijas tiek atsavinātas saskaņā ar tiesas nolēmumu, Latvijas Centrālais depozitārijs pēc tiesu izpildītāja pieteikuma saņemšanas un izpildu raksta uzrādīšanas dzēš krājobligācijas, ievērojot šo noteikumu 50.punktā minēto krājobligāciju dzēšanas kārtību.

48. Mantojuma masā ietilpstošās krājobligācijas dzēš, ja mantinieks iesniedz finanšu aģentam vai izplatīšanas aģentam pieteikumu par mantojuma masā ietilpstošo krājobligāciju vērtības izmaksāšanu, kuras pienākas mantiniekam. Minētais pieteikums ir galīgs un neatsaucams.

49. Finanšu aģents vai izplatīšanas aģents šo noteikumu 48.punktā minētā pieteikuma saņemšanas dienā aptur darbības ar mantojuma atstājēja krājobligācijām, izņemot kārtējā fiksētā ienākuma izmaksu vai krājobligāciju dzēšanu, ja šo noteikumu 48.punktā minētais pieteikums saņemts vienu darbdienu pirms mantojuma masā ietilpstošo attiecīgo krājobligāciju kārtējā fiksētā ienākuma izmaksas vai krājobligācijas dzēšanas datuma.

50. Latvijas Centrālais depozitārijs mantojuma masā ietilpstošās krājobligācijas dzēš šādā kārtībā:

50.1. ja mantojuma masā ietilpst krājobligācijas, kurām dzēšanas vai fiksētā ienākuma izmaksas datums ir vēlāk nekā 30 kalendāra dienas pēc pieteikuma saņemšanas, attiecīgās krājobligācijas dzēš par to nominālvērtību 30 kalendāra dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, neizmaksājot uzkrāto peļņu līdz pieteikuma saņemšanas dienai;

50.2. ja mantojuma masā ietilpst krājobligācijas, kurām dzēšanas vai fiksētā ienākuma izmaksas datums ir agrāk nekā 30 kalendāra dienas pēc pieteikuma saņemšanas, attiecīgās krājobligācijas dzēš par to nominālvērtību to dzēšanas datumā vai pēc fiksētā ienākuma izmaksas, bet ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas;

50.3. visus naudas līdzekļus, kas pienākas attiecīgajam mantiniekam, izmaksā vienā maksājumā krājobligāciju valūtā divu darbdienu laikā pēc visu krājobligāciju dzēšanas šo noteikumu 50.1. un 50.2.apakšpunktā minētajā kārtībā.

51. Iesniedzot pieteikumu par mantojuma masā ietilpstošo krājobligāciju vērtības izmaksāšanu, kuras pienākas mantiniekam, mantinieks uzrāda mantojuma apliecību vai tiesas nolēmumu. Līdzmantinieku gadījumā, ja mantinieki ir vienojušies par mantojuma sadali, uzrāda arī līgumu vai bāriņtiesas vai tiesas apstiprinātu mantojuma dalīšanas aktu (Civillikumā noteiktajos gadījumos).

52. Mantojuma masā ietilpstošo visu krājobligāciju dzēšanu veic šo noteikumu 50.punktā minētajā kārtībā pēc pirmā mantinieka pieteikuma saņemšanas.

53. Naudas līdzekļus par šo noteikumu 50.punktā minētajā kārtībā dzēstajām krājobligācijām mantiniekam izmaksā ar naudas pārvedumu uz Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstu kredītiestādes filiālē mantinieka atvērto norēķinu kontu, pasta norēķinu sistēmas kontu vai kontu Valsts kasē.

54. Neizmaksātos naudas līdzekļus par dzēstajām krājobligācijām līdz to izmaksai mantiniekam vai līdzmantiniekiem glabā kontā Valsts kasē.

55. Līdzmantinieku gadījumā, ja krājobligācijas jau ir dzēstas šo noteikumu 50.punktā minētajā kārtībā, naudas līdzekļus par dzēstajām krājobligācijām pārējiem līdzmantiniekiem izmaksā 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 48.punktā minētā pieteikuma iesniegšanas finanšu aģentam vai izplatīšanas aģentam ar naudas pārvedumu uz Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstu kredītiestādes filiālē līdzmantinieka atvērto norēķinu kontu, pasta norēķinu sistēmas kontu vai kontu Valsts kasē.

56. Saskaņā ar Starptautiskās vērtspapīru tirgus asociācijas (ISMA) standartu gada bāze parādzīmju cenas un peļņas aprēķinam ir Act/360 (aprēķinā lieto faktisko dienu skaitu, par bāzi izmantojot 360 dienas), bet obligāciju cenas, uzkrātās peļņas, fiksētā ienākuma un peļņas aprēķinam – Act/Act (aprēķinā lieto faktisko dienu skaitu, par bāzi izmantojot faktisko dienu skaitu gadā).

57. Parādzīmēm un obligācijām cenas, peļņas likmes, uzkrātās peļņas un fiksētā ienākuma aprēķina metodes un principi noteikti regulētā tirgus organizētāja izdotajos noteikumos.

58. Krājobligāciju ar dzēšanas termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot) fiksētā ienākuma gada bāzes aprēķinam izmanto Act/360 (aprēķinā lieto faktisko dienu skaitu, par bāzi izmantojot 360 dienas), bet krājobligāciju ar dzēšanas termiņu virs viena gada fiksētā ienākuma gada bāzes aprēķinam – Act/Act (aprēķinā lieto faktisko dienu skaitu, par bāzi izmantojot faktisko dienu skaitu gadā).

59. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 31.maija noteikumus Nr.387 "Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 88.nr.).

60. Ilgtermiņa obligāciju laidieniem, kuri ir laisti apgrozībā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, piemērojot bāzi 30E/360 (aprēķinā katru kalendāra mēnesi uzskata par 1/12 daļu no 360 dienām gadā jeb par 30 dienām, un laikposmu no mēneša konkrētā datuma līdz nākamā mēneša attiecīgajam datumam uzskata par 30 dienām), emisijas brīdī noteiktā gada bāze tiek piemērota līdz attiecīgā laidiena dzēšanai.

61. Lai nodrošinātu valsts vērtspapīru denomināciju uz euro, saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likumu tiek piemēroti šādi principi:

61.1. Valsts kase ne vēlāk kā 60 darbdienas pirms euro ieviešanas nosaka aprēķina datumu, kurā dienas beigās tiks fiksēti denominējamo valsts vērtspapīru īpašnieku saraksti, un paziņo šo datumu finanšu aģentam un regulētā tirgus organizētājam saskaņā ar tā izdotajiem noteikumiem;

61.2. visas operācijas ar valsts vērtspapīriem tiek pārtrauktas pēc aprēķina datuma un tiek atsāktas pirmajā darbdienā pēc euro ieviešanas;

61.3. Valsts kase ne vēlāk kā 60 darbdienas pirms euro ieviešanas nosūta Latvijas Centrālajam depozitārijam pieprasījumu noteiktā termiņā nodrošināt informāciju par katra kontu turētāja un tā klientu īpašumā esošajām parādzīmēm un obligācijām pēc stāvokļa uz aprēķina datuma dienas beigām;

61.4. Latvijas Centrālais depozitārijs nosūta kontu turētājiem šo noteikumu 61.3.apakšpunktā minēto pieprasījumu;

61.5. kontu turētājs pēc šo noteikumu 61.4.apakšpunktā minētā pieprasījuma saņemšanas sagatavo un līdz pieprasījumā norādītajam datumam nosūta nepieciešamos datus Latvijas Centrālajam depozitārijam tālākai informācijas apkopošanai;

61.6. Latvijas Centrālais depozitārijs apkopo no kontu turētājiem saskaņā ar šo noteikumu 61.5.apakšpunktu saņemto informāciju un iesniedz to Valsts kasē šo noteikumu 61.3.apakšpunktā minētajā pieprasījumā norādītajā termiņā;

61.7. pēc šo noteikumu 61.3.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas Valsts kase veic katra parādzīmes un obligācijas īpašnieka īpašumā esošo latos denominēto vērtspapīru redenomināciju uz euro saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likumā noteikto algoritmu;

61.8. Valsts kase ne vēlāk kā 60 darbdienas pirms euro ieviešanas nosūta Latvijas Centrālajam depozitārijam pieprasījumu noteiktā termiņā nodrošināt informāciju par katra krājobligāciju laidiena kopējo nominālvērtības apmēru euro centos pēc stāvokļa uz aprēķina datuma dienas beigām saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minētajiem noteikumiem;

61.9. Latvijas Centrālais depozitārijs pēc šo noteikumu 61.8.apakšpunktā minētā pieprasījuma saņemšanas veic individuālo ieguldītāju īpašumā esošo krājobligāciju apmēra aprēķinu euro centos saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem principiem sadalījumā par katru izpildīto ieguldītāja pieteikumu par krājobligāciju iegādi;

61.10. Latvijas Centrālais depozitārijs informāciju par krājobligācijām pēc šo noteikumu 61.9.apakšpunktā minēto aprēķinu veikšanas iesniedz Valsts kasē šo noteikumu 61.8.apakšpunktā minētajā pieprasījumā norādītajā termiņā.

62. Pēc redenominācijas veikšanas Valsts kase aprēķina katra parādzīmju vai obligāciju laidiena kopējo nominālo apmēru euro un paziņo Latvijas Centrālajam depozitārijam katra parādzīmju un obligāciju laidiena kopējo nominālo apmēru pēc redenominācijas.

63. Kopā ar šo noteikumu 62.punktā minēto paziņojumu Valsts kase nosūta Latvijas Centrālajam depozitārijam sarakstus par katra parādzīmju un obligāciju īpašnieka īpašumā esošo vērtspapīru skaitu pēc redenominācijas saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likumā noteikto algoritmu.

64. Latvijas Centrālais depozitārijs informē kontu turētājus par parādzīmju vai obligāciju īpašnieku īpašumā esošo valsts vērtspapīru skaitu pēc redenominācijas.

65. Kontu turētāji iegrāmato ieguldītāju finanšu instrumentu kontos parādzīmju vai obligāciju īpašnieku īpašumā esošo parādzīmju vai obligāciju skaitu pēc redenominācijas.

66. Noteikumi par valsts vērtspapīru sākotnējo izvietošanu, kurus, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 31.maija noteikumiem Nr.387 "Valsts vērtspapīru izlaišanas noteikumi", ir apstiprinājis finanšu aģents un saskaņojusi Valsts kase, ir spēkā ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministra vietā –
labklājības ministre I.Viņķele