Arī Saeimā acīmredzami notiek pirmsvēlēšanu politiskā cīņa

Jānis Straume, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" pirmdien, 29. janvārī

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Divas nedēļas pagājušas, kopš 15. janvārī iesākās Ziemas sesija. Kas, jūsuprāt, ir bijis iezīmīgākais Saeimas darbā šajā neilgajā laikā?

— Domāju, ka Ziemas sesija ir sākusies ar ļoti aktīvu priekšvēlēšanu kampaņu, jo, kā zināms, nu jau tikai nepilns pusotrs mēnesis atlicis līdz pašvaldību vēlēšanām. Neapšaubāmi priekšplānā izvirzījies arī "Latvijas kuģniecības" privatizācijas jautājums. Dažkārt vērojami apzināti vai neapzināti mēģinājumi izraisīt valdības destabilizāciju. Šajā ziņā varu minēt kaut vai tikko notikušo balsojumu par likumprojektu, kas saistīts ar budžetu un nodokļiem, proti, par baznīcas īpašumu atbrīvošanu no nodokļiem.

Tomēr, kopumā vērtējot, likumdošanas darbs Saeimā sekmīgi virzās uz priekšu. Bet var arī pamanīt, ka frakcijas pēdējā laikā iesniedz likumprojektus, kas politiski ir īpaši jutīgi. Protams, pirmsvēlēšanu situācijā tas jau bija sagaidāms. Te var atgādināt kaut vai sociāldemokrātu priekšlikumus attiecībā uz grozījumiem nodokļu un pensiju likumdošanā. Tātad tiek ierosināti likumprojekti, kas var izraisīt diezgan karstas debates. Arī Saeimā acīmredzami notiek pirmsvēlēšanu politiskā cīņa.

— Kas varētu būt svarīgākais Saeimas likumdošanas darbā tuvākajā laikā — februārī?

— Manuprāt, tuvākajā laikā sagatavojami un apspriežami daudzi būtiski likumprojekti. Taču starp tiem es gribētu izcelt vienu, kas skar dzīvokļu īres tiesības. Pašlaik pie tā sagatavošanas trešajam lasījumam rūpīgi strādā paplašināta, ja tā var teikt, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras sēdēs piedalās gan ministrijas, gan dažādu ieinteresēto organizāciju pārstāvji. Kā zināms, šis likumprojekts ir izraisījis diezgan lielu ažiotāžu sabiedrībā. Tas arī ir saprotams, jo jautājumi, kas skar namīpašnieku un dzīvokļu īrnieku attiecības, vienmēr būs visai sarežģīti, taču tie ir jārisina, turklāt, cik vien iespējams, abpusēji izdevīgā veidā. Domāju, ka šis likums tuvākajā laikā piesaistīs īpaši lielu uzmanību.

Protams, kā jau parasti, komisiju darba kārtībā ir virkne nozīmīgu likumprojektu, kas saistīti ar mūsu centieniem nākotnē iestāties Eiropas Savienībā. Īpaši ņemot vērā to, ka pastāv reālas iespējas jau šajā pusgadā Zviedrijas prezidentūras laikā atvērt visas sadaļas sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Līdz ar to likumdošanas darbs lielā mērā tiek pakārtots arī šim procesam.

— Kāds, pēc jūsu domām, varētu būt sasāpējušā privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" privatizācijas jautājuma galīgais atrisinājums? Un ko varat sacīt sakarā ar to, ka "Latvijas kuģniecības" pilnvarnieks Eižens Cepurnieks esot izteicies, ka jums un Rīgas mēram Andrim Ārgalim it kā piedāvāts kukulis viena miljona ASV dolāru apmērā?

— Šobrīd vēl turpinās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes un frakcijas ārkārtas kopsēde, kuras sākumdaļā arī es varēju piedalīties. Tika uzklausīts arī Eižena Cepurnieka viedoklis sakarā ar sacelto ažiotāžu. Viņa argumentācija balstās uz to, ka viņš kā valsts pilnvarnieks, iedziļinoties "Latvijas kuģniecības" privatizācijas lietās, ir pamanījis nianses, kuras varētu liecināt par korupciju šajā jomā. Cepurnieka kungs uzsvēra, ka viņš pagājušā gada beigās griezies vairākās iestādēs — gan Satversmes aizsardzības birojā, gan Ģenerālprokuratūrā. Pērnā gada nogalē viņam bijusi saruna arī ar sabiedriskās organizācijas "Delna" pārstāvjiem, un tāda bijusi arī pavisam nesen. Tajā pašā laikā Cepurnieka kungs pilnīgi noliedz to, ka viņš būtu paudis kādu informāciju par man un Andrim Ārgalim piedāvāto kukuli sabiedriskajai organizācijai "Delna", kuras pārstāve publiskoja šo it kā notikušo faktu. Domāju, ka šī situācija, kas patlaban veidojas, neapšaubāmi ir saistīta gan ar pašu kuģniecības privatizācijas problēmu, kas ar grūtībām tiek risināta jau vairākus gadus, gan ar centieniem radīt attiecīgu politisko fonu gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Katrā ziņā man, protams, ir ļoti nepatīkami, ka šajā kontekstā tiek minēts mans vārds un tiek izvirzīts šāds apmelojums. Es acīmredzot no savas puses nekādus paziņojumus sakarā ar šo lietu nesniegšu, bet rūpīgi sekošu līdzi tās tālākai attīstībai. Jo Cepurnieka kungs nolēmis sniegt precīzu informāciju Ģenerālprokuratūrai, kas jau ir uzklausījusi arī "Delnas" pārstāves viedokli. Tikai tad, kad Ģenerālprokuratūra sniegs savus slēdzienus, arī es izdarīšu secinājumus, un, ja nebūs publiskas atvainošanās sakarā ar šiem pret mani vērstiem apmelojumiem, sekos attiecīga rīcība.

Cepurnieks kungs šodien apgalvoja, ka tie uzvārdi, ko publiskojusi "Delna", nekādā veidā nav figurējuši viņa iepriekš sniegtajās liecībās, kontaktējoties ar tiesībsargājošajām iestādēm un arī ar sabiedrisko organizāciju "Delna". Katrā ziņā pagaidām visa šī situācija ir diezgan neskaidra.

— Vai visi šie pēdējā laika dramatiskie notikumi nevar kaut kādā veidā iedragāt valdības stabilitāti?

— Domāju, ne mazums politiķu uzskata, ka tam visam būtu jāietekmē valdības stabilitāte. Taču, manuprāt, šajā situācijā, ņemot vērā arī starptautisko kontekstu un mūsu ārpolitiskos mērķus, valdības destabilizācija būtu kaitniecība pret mūsu valsti.

— Nupat Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sesijā Strasbūrā tika nolemts pārtraukt monitoringu attiecībā uz Latviju, kas līdz šim izpaudās, novērojot, kā mūsu valstī tiek ievērotas cilvēktiesības. Kā vērtējat šo mums labvēlīgo soli? Vai viss jau ir paveikts cilvēktiesību aizsardzībā?

— Jāizsaka vien gandarījums par to, ka šis monitoringa ziņojums beidzot ir akceptēts un šim jautājumam it kā pielikts punkts. Protams, ar dažām piebildēm, kas attiecas uz likumdošanu cilvēktiesību jautājumos. Taču, manuprāt, mēs jau vairāk nekā par 95 procentiem patiešām esam izpildījuši visas tās prasības, kas tika izvirzītas šī ziņojuma sagatavošanas gaitā. Bet jebkurā valstī taču vienmēr varēs atrast ko tādu, kas būtu uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu.

— Pēdējā laikā atkal diezgan plaši tiek diskutēts par Valsts prezidenta ievēlēšanu ar visas tautas balsojumu. Kā jūs raugāties uz šādu priekšlikumu, kura īstenošana prasītu būtiskus grozījumus pašreizējā Satversmē vai pat jaunas Satversmes pieņemšanu?

— Mans viedoklis joprojām nav mainījies. Uzskatu, ka šajā situācijā, kādā pašlaik esam, nav lietderīga Satversmes maiņa. Šāda jautājuma izvirzīšana priekšplānā, manuprāt, ir visai bīstama. Neraugoties uz to, ka, spriežot pēc socioloģisko pētījumu datiem, gandrīz 90 procenti sabiedrības atbalsta šo ideju par visas tautas ievēlētu Valsts prezidentu. Taču, ievērojot gan to, ka virzāmies uz Eiropas Savienību un NATO, gan vēsturiskos aspektus, proti, situāciju, kas izveidojās pēc 1934. gada 15. maija, un tai sekojošos notikumus 1940. gadā, rodas nopietnas pārdomas. Esmu daudz domājis par to, kā risinātos notikumi 1940.gadā un arī 1939. gada oktobrī, kad ar PSRS tika noslēgts tā sauktais bāzu līgums, ja Saeima nebūtu atlaista un par valstiski ārkārtīgi svarīgiem jautājumiem būtu jālemj nevis vienam, bet simt cilvēkiem. Esmu pārliecināts, ka šajos mūsu tautai liktenīgajos brīžos Saeimā būtu izraisījušās ļoti asas un principiālas debates.

— Tagad ir noticis unikāls gadījums parlamentārās Latvijas Republikas vēsturē, kad beigusi pastāvēt Jaunās partijas frakcija un tās vietā ir radusies cita — Jaunā frakcija, kuras deputāti nepārstāv nevienu partiju. Kādu paredzat turpmāko notikumu attīstību?

— Šis patiešām ir bezprecedenta gadījums, tāpēc kopā izvērtējami gan juridiskie, gan politiskie aspekti. Neapšaubāmi, tas jādara visiem valdošās koalīcijas partneriem, jo lielā mērā šī neparastā situācija saistāma ar noslēgto koalīcijas līgumu. Šī pašreizējā sastāva Jaunā frakcija, ko vada Ingrīda Ūdre, šo līgumu nav parakstījusi. Savulaik to parakstīja juridiskā ziņā gluži citas frakcijas — Jaunās partijas frakcijas — priekšsēdētājs Raimonds Pauls. Tādējādi, manuprāt, te ir radusies tiešām ļoti sarežģīta situācija, ņemot vērā vēl to apstākli, ka divi ministri — Ingrīda Labucka un Jānis Krūmiņš — tika iekļauti valdības sastāvā tad, kad bija noslēgts koalīcijas līgums starp četrām frakcijām. Un viena no tām — Jaunās partijas frakcija astoņu deputātu sastāvā — uzņēmās atbildību par šiem diviem ministra posteņiem. Līdz ar to jautājumu tik vienkārši nemaz nevar atrisināt — atbrīvojot piecus Jaunās frakcijas deputātus no koalīcijas saistībām, bet ministriem turpinot darboties. Kas tad uzņemsies atbildību par šiem diviem ministriem? Taču es domāju, ka koalīcijas padomē tiks atrasta optimālā formula, lai nedestabilizētu valdības darbu. Tie trīs bijušās Jaunās partijas frakcijas deputāti, kas tagad pārstāv Jauno kristīgo partiju un saskaņā ar Kārtības ruļļa 194. pantu ir nodibinājuši savu Saeimas deputātu grupu, arī ne vienmēr balsojumos atbalsta valdošo koalīciju.

— Nupat Šveices kūrortpilsētiņā Davosā notikušajā pasaules finansistu, lieluzņēmēju un politiķu sanāksmē visu trīs Baltijas valstu prezidenti demonstratīvi apliecināja pilnīgu vienotību gan politiskajos, gan ekonomiskajos jautājumos. Vai tas bija tikai simbolisks žests vai arī patiešām ir iezīmējies pavērsiens trīs kaimiņvalstu savstarpējās attiecībās?

— Būtu ļoti gandarīts, ja šī saskaņas izpausme patiešām iezīmētu jaunu pozitīvu pavērsienu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas attiecībās. Diemžēl līdz šim tādas īstas vienotības starp trim Baltijas valstīm, īpaši risinot ārpolitiskos jautājumus, nav bijis. Taču jebkurā gadījumā šī preses konference, kurā uzstājās un pauda vienotu pozīciju visu trīs Baltijas valstu prezidenti, ir uzskatāma par politiski ļoti nozīmīgu. Gribētos cerēt, ka šādā veidā mēs sadarbosimies arī turpmāk, risinot ārpolitikas jautājumus. Un ne tikai valstu prezidentu, bet arī parlamentu un valdību līmenī. Labas perspektīvas nupat ir iezīmējušās, tagad arī mums, parlamentu deputātiem, vajadzētu konsekventi sekot prezidentu piemēram.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors