Piemineklis valstsvīram akmenī un domās

Vakar tika atklāts piemineklis valstsvīram Marģeram Skujeniekam

Ministru prezidents Andris Bērziņš vakar, 20.jūnijā, Lielajos kapos atklāja pieminekli Latvijas valstsvīram Marģeram Skujeniekam ( attēlā pa kreisi ); fragments no Skujenieku ģimenei uzstādītā pieminekļa ( augšējā attēlā ); Marģers Skujenieks 30.gadu beigās ( apakšējā attēlā ) Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Rīt, 22.jūnijā, apritēs 115 gadi, kopš dzimis viens no izcilākajiem Latvijas politiķiem un valstsvīriem Marģers Skujenieks, kas savulaik bijis arī ievērojams zinātnieks statistikas nozarē un publicists. Godinot viņa īpaši lielo ieguldījumu Latvijas valsts nodibināšanā un attīstībā, vakar Rīgas Lielajos kapos tika atklāta Marģera Skujenieka un viņa vecāku piemiņas vieta, kas izveidota, atjaunojot kādreiz tur atradušos, bet okupācijas režīma laikā nopostīto kapakmeni.

Marģers Skujenieks dzimis 1886.gada 22.jūnijā Rīgā dzejnieka un publicista Edvarta Skujenieka (Vensku Edvarta) un teātra kritiķes Luīzes Skujenieces (Ādolfa un Nikolaja Alunānu māsas) ģimenē. Viņa māsa Biruta Skujeniece (1888—1931) bija tautā iecienīta dzejniece, aktrise un teātra darbiniece, apbedīta Meža kapos.

Marģers Skujenieks mācījies Jelgavas un Rīgas pilsētas reālskolā, bet no 1907.gada — Maskavas Komercinstitūta Tautsaimniecības fakultātē. Jau kopš 1904.gada, būdams sociāldemokrātu partijas biedrs, viņš iesaistījās revolucionārajā kustībā, par ko vairākkārt tika arestēts, un atradās ieslodzījumā pavisam divarpus gadus.

Būdams tolaik dedzīgs sociālisma ideju piekritējs, M.Skujenieks tomēr aizvien konsekventi iestājās par savas tautas nacionālajām interesēm. No 1910. līdz 1917.gadam politisko vajāšanu dēļ pārmaiņus strādāja gan Latvijā, gan Maskavā, turklāt publicēja virkni nopietnu pētījumu par tautsaimniecības un nacionālajām problēmām, galvenokārt balstoties uz statistikas datiem. 1916.gadā M.Skujenieks izveidoja Baltijas bēgļu komitejas statistikas biroju Rīgā, bet 1917.gadā bija Vidzemes zemes padomes prezidija loceklis un statistikas vadītājs. Vācu okupācijas laikā aktīvi darbojās puslegālajā Demokrātiskā bloka prezidijā. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas bija LSDSP pārstāvis Tautas padomē, kur veica tās priekšsēdētāja pirmā biedra pienākumus. Vēlāk Marģers Skujenieks bija gan Satversmes sapulces loceklis, gan visu četru Saeimu deputāts līdz 1934.gadam - pirmajās divās pārstāvēja sociāldemokrātu mazinieku partiju un Laukstrādnieku savienību, bet pēdējās divās - Progresa apvienību.

Divas reizes - no 1926. gada 19. decembra līdz 1928. gada 23. janvārim un no 1931. gada 6. decembra līdz 1933. gada 23. martam M.Skujenieks bija Latvijas Ministru prezidents, tādējādi šajā augstajā amatā atrodoties gandrīz divarpus gadus. Bez tam vienlaikus viņam nācās pildīt gan finansu, gan iekšlietu ministra pienākumus. Pēc 15. maija apvērsuma M.Skujenieks bija Kārļa Ulmaņa vadītās valdības loceklis un Ministru prezidenta biedrs, taču 1938. gada februārī šo posteni atstāja, līdz ar to paužot neapmierinātību ar toreizējā autoritārā režīma nedemokrātismu.

Jau 1919. gada rudenī M. Skujenieks nodibināja Valsts statistikas pārvaldi, bija tās direktors ar pārtraukumiem līdz pat 1940. gada 12. augustam, kad no šī amata tika atbrīvots un drīz vien pēc tam apcietināts. 1941. gada jūlijā Maskavā Lubjankas cietumā izcilā Latvijas valstsvīra dzīvību izdzēsa čekistu raidītās lodes.

Skujenieku dzimtas piemiņas vietas atklāšanā piedalījās arī tagadējais Ministru prezidents Andris Bērziņš. Pieminot kādreizējā valdības vadītāja Skujenieka veikumu, viņš sacīja:

- Te jau tika teikts daudz labu vārdu par Marģeru Skujenieku kā par tautsaimnieku, kā par izcilu statistiķi, kā par izcilu nacionālo jautājumu pētnieku. Bet es gribētu vairāk runāt par Marģeru Skujenieku kā politiķi. Viņš ārkārtīgi mīlēja Latviju. Viņš bija viens no tiem, kas piedalījās Satversmes sapulces darbā. Viņš bija viens no pirmajiem sociāldemokrātu partijas pārstāvjiem, kas atbalstīja Latvijas nacionālās autonomijas ideju jau pašā sākumā. Viņš bija arī viens no tiem, kas pēc 1905. gada revolūcijas kādu brītiņu pavadīja cara cietumos. Viņš divas reizes bija Ministru prezidents Latvijas valstī. Viņš ir bijis arī finansu ministrs un iekšlietu ministrs. Tāpat vienreiz bijis Ministru prezidenta biedrs.

Gluži tā jau nebija, ka Marģers Skujenieks nekļūdījās. Bija viņam arī atsevišķas kļūdas, kuras viņš pēc tam arī pats atzina. Piemēram, viņš atbalstīja Kārļa Ulmaņa 15. maija apvērsumu, piedalījās Ulmaņa sastādītajā Ministru kabinetā pēc apvērsuma kā Ministru prezidenta biedrs. Bet pēc dažiem gadiem pateica: Ulmanim es esmu vajadzīgs kā izkārtne. Un no šī darba labprātīgi aizgāja.

Viņš bija viens no tiem sociāldemokrātiem, kas ļoti drīz saprata, ka Latvijas nākotne ir pilsoniskā sabiedrībā. Un viņš sāka veidot šo pilsonisko sabiedrību. Tieši tāpēc viņš bija visbīstamākais komunistiem, kad Latvija tika okupēta. Tieši tādēļ, vēl nemaz nesagaidot deportācijas, Marģers Skujenieks viens no pirmajiem tika arestēts un aizvests uz Maskavu. Un mēs šodien vēl nezinām, kur atrodas viņa kaps. Manuprāt, tas ir ļoti simboliski, ka tagad, kad pagājuši 60 gadi kopš pirmās lielās deportācijas no Latvijas un citām Baltijas valstīm, mēs atjaunojam divkārtēja Latvijas Ministru prezidenta Marģera Skujenieka piemiņas vietu šeit, Lielajos kapos.

Gribu pateikt paldies visiem, kas šodien ir atnākuši uz šo piemiņas pasākumu, bet īpaši gribu pateikties tiem, kas šo ideju uzturēja un pie tās īstenošanas strādāja. Tas galvenokārt attiecas uz vēsturnieku Oļģertu Aunu un viņa domubiedriem. Ja pareizi atceros, Auna kungs mani vienā svinīgā pasākumā notvēra un, kā mēdz teikt, satvēris aiz žaketes pogas, teica: "Ziniet, man ir tāda ideja. Šo ideju vajag realizēt." Un tagad es gribu pateikt paldies, ka tā ir realizēta.

Aicinu visus nolikt ziedus pie šī patiešām izcilā Latvijas valstsvīra piemiņas vietas.

Atbildot uz "LV" jautājumiem, Skujenieku ģimenes kapakmens atjaunošanas iniciators vēsturnieks Oļģerts Auns sacīja, ka nepieciešamajiem darbiem naudu atvēlējuši gan Ministru prezidents, gan Valsts kanceleja. Kapa pieminekļa autors ir mākslinieks Valdis Barkāns. Savulaik šeit atradusies kapa plāksne ir bijusi pilnīgi nopostīta. Pasākuma rīkošanā aktīvi piedalījusies Rīgas Latviešu biedrība.

Atjaunotā kapakmens atklāšanas ceremonijā Lielajos kapos, augstu novērtējot Marģera Skujenieka un viņa tuvinieku devumu Latvijas labā, runāja arī finansu ministrs Gundars Bērziņš, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka vietnieks filozofs Edgars Mucenieks, kultūras darbinieki Ilgonis Bērsons, Vera Gribača un Arnolds Klotiņš, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktors Edmunds Vaskis un citi klātesošie. Dziedāja vīru koris "Tēvzeme". Bet pēcpusdienā piemiņas pasākums turpinājās Rīgas Latviešu biedrības namā, kur ar plašu priekšlasījumu par Marģera Skujenieka dzīves un darba gaitām uzstājās vēsturnieks Elmārs Pelkaus.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors

Svinīgajā notikumā: finansu ministrs Gundars Bērziņš, aktieri Ēriks Brītiņš un Vera Gribača; vēsturnieks, pieminekļa atjaunošanas iniciators Oļģerts Auns

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"