Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-68

Rīgā 2013.gada 4.martā

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par zemnieku sētas "Osīši" Rēzeknes novadā, Dricānu pagastā (daļa no zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 7850 007 0078) (turpmāk – Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Izraksti no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2012.gada 28.septembra sanāksmes protokola Nr.24/2012 un 18.oktobra sanāksmes protokola Nr.26/2012;

1.2. J.Jaško 2013.gada 2.janvāra iesniegums;

1.3. Informācija par Objekta nosaukumu;

1.4. Informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.5. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.6. Objekta apraksts;

1.7. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.8. Ziņas par Objekta īpašnieku;

1.9. Pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objekta atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina to iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks – J.Jaško saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu informēts par ierosinājumu un 2013.gada 2.janvāra iesniegumā paudis piekrišanu noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 12.2.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – viendabīgas pilsētu un lauku ēku grupas (piemēram, muižas, tautas celtniecības objektus), kas ir raksturīgas attiecīgajam kultūrvēsturiskajam novadam.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 12.2.punktā noteiktajiem kritērijiem. Kopumā saglabājies katras atsevišķas ēkas sākotnējais būvapjoms, fasāžu arhitektoniskā kompozīcija, oriģinālās būvkonstrukcijas un apdares detaļas, kā arī vēsturiskā plānojuma struktūra un interjera apdares elementi. Būvju arhitektūra uzskatāmi raksturo to kultūras mantojuma daļu, kas atspoguļo jau diezgan maz saglabātās reģionālās (tautas celtniecības) arhitektūras īpatnības. Pielietotie tradicionālie materiāli un konstrukciju veids, tieši Latgalei raksturīgais ēku dekoratīvās apdares veids atzīmējama kā vērtība, kas Latvijas lauku ainavā sastopama arvien retāk. Objekts ir neatņemama Latgales kultūrainavas sastāvdaļa un dabiskā ainava ap to saglabājusies gandrīz neskarta.

Bez etnogrāfiskas un arhitektoniskas vērtības Objekta dzīvojamai mājai ir augsta kultūrvēsturiska vērtība vietējā kontekstā, jo no ēkas celšanas laika līdz 1920.gadam ar ievērojama sabiedriskā darbinieka, latviešu un latgaliešu valodas un kultūras aizstāvja Franča Trasuna atbalstu šeit darbojusies latviešu zemnieku bērnu skola, kas ir nozīmīgs notikums tā laika Latgalei.

Objekta saglabājamās vērtības: apjomu telpiskais risinājums ainavā un vēsturiskās būvkonstrukcijas. Dzīvojamai mājai: fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojuma pamatstruktūra un vēsturiskā interjera dekoratīvā apdare.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 12.2.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punkts.

7. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā (Rēzekne, Atbrīvošanas aleja 88, LV–4601).

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende