Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-71

Rīgā 2013.gada 5.martā

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par stacijas ēkas Ventspilī, Dzelzceļnieku ielā 1 (būves kadastra apzīmējums 2700 023 0203 001) un ūdenstorņa Ventspilī, Depo ielā 11A (būves kadastra apzīmējums 2700 023 0203 026) (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2012.gada 30.augusta sanāksmes protokola Nr.22/2012;

1.2. Izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites ekspertu padomes un Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2012.gada 13.novembra apvienotās sēdes protokola Nr.1/2012;

1.3. Satiksmes ministrijas 2012.gada 20.septembra vēstule Nr.03-01.3/4082;

1.4. VAS "Latvijas dzelzceļš" (turpmāk – Latvijas dzelzceļš) 2012.gada 8.oktobra vēstule Nr.D-7.2.1./6256-2012 un 12.novembra vēstule Nr.D-7.2.2./6996-2012;

1.5. Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas 2012.gada 27.augusta vēstules Nr.9-11/297 un Nr.9-11/299;

1.6. Ventspils pilsētas domes 2012.gada 17.oktobra vēstule Nr.1-47/3292;

1.7. Informācija par Objektu nosaukumu;

1.8. Informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.9. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.10. Objektu apraksts;

1.11. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.12. Ziņas par Objektu īpašnieku;

1.13. Pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2.punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas priekšlikums noteikt Objektiem valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut tos Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcijā 2012.gada 30.augustā izvērtēta Objektu atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums noteikt Objektiem jaunatklāta objekta statusu. Par pieņemto lēmumu Objektu īpašnieks (valdītājs) – Latvijas dzelzceļš, un zemes gabalu īpašnieks – Satiksmes ministrija, informēts.

3. Inspekcijā saņemta Satiksmes ministrijas 2012.gada 20.septembra vēstule Nr.03-01.3/4082, Latvijas dzelzceļa 2012.gada 8.oktobra vēstule Nr.D-7.2.1./6256-2012 un 12.novembra vēstule Nr.D-7.2.2/6996-2012 un Ventspils pilsētas domes 2012.gada 17.oktobra vēstule Nr.1-47/3292. Satiksmes ministrijas 2012.gada 20.septembra vēstulē Nr.03-01.3/4082 norādīts, ka zemes gabali, uz kuriem atrodas Objekti, nodoti Latvijas dzelzceļa valdījumā un tas rīkojas valsts vārdā.

Latvijas dzelzceļa 2012.gada 8.oktobra vēstulē Nr.D-7.2.1./6256-2012 un 12.novembra vēstulē Nr.D-7.2.2/6996-2012 norādīti iebildumi pret kultūras pieminekļa statusa noteikšanu Objektiem. Iebildumi galvenokārt attiecas uz izmantošanas apgrūtinājumu, tehnisko stāvokli un nesamērīgo tiesību aprobežojumu valdītājam. Ventspils pilsētas domes 2012.gada 17.oktobra vēstulē Nr.1-47/3292 izvērtēti Latvijas dzelzceļa paustie iebildumi.

4. Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites ekspertu padomes un Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2012.gada 13.novembra apvienotajā sēdē izvērtēti īpašnieka (valdītāja) iebildumi, piedaloties Latvijas dzelzceļa un Ventspils pilsētas domes pārstāvjiem, un konstatēts, ka Objektu vērtība atbilst valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusam un atbalstāma to iekļaušana Pieminekļu sarakstā.

4.1. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 7.3.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem).

4.2. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 7.3.punktā noteiktajiem kritērijiem. Tie celti kompleksi 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā grandioza Krievijas impērijas industriāla dzelzceļa attīstības projekta ietvaros, ko īstenojusi Maskavas – Ribinskas – Vindavas dzelzceļa sabiedrība un kura rezultātā šajā līnijā uzceltas vairāk kā 100 stacijas ar palīgēkām. Stacijas ēka un ūdenstornis ir nedaudzi no objektiem, kas līdz mūsdienām saglabājušies praktiski nepārveidoti. Stacijas ēka ir viens no arhitektoniski izteiksmīgākajiem 19.gadsimta beigu/ 20.gadsimta sākuma dzelzceļa staciju paraugiem Latvijā, tās arhitektūra pārstāv sava laikmeta t.s. "kroņa būvju", jeb valsts administratīvi – sabiedriskās būvmākslas tendences. Pēc tipveida projekta veidotais ūdenstornis ir eklektisma arhitektūras paraugs, tā fasāžu dekoratīvajai apdarei un būvelemetiem ir ļoti augsta izpildījuma kvalitāte. Objekti pilnībā saglabājuši oriģinālos būvapjomus un konstruktīvo risinājumu, fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju, augstvērtīgu apdari un būvdetaļas, pamatplānojumu. Stacijas ēkā ir lielā apjomā saglabājusies oriģinālā interjera dekoratīvā apdare, kas kopā ar ārējo tēlu veido vienotu māksliniecisku ansambli. Objekti ir tipoloģiski vērtīgi kā daļa no gala stacijas apbūves vienā no stratēģiski svarīgākajām cariskās Krievijas dzelzceļa līnijām Ribinska – Maskava – Vindava, kas bez pārtraukuma funkcionējuši simts gadu garumā (ūdenstornis savas funkcijas veic arī šodien). Objektiem ir augsta kultūrvēsturiska vērtība kā liecībai par Latvijai nozīmīgās Ventspils ostas un dzelzceļa uzplaukumu 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā.

Objektu saglabājamās vērtības: iesaiste apkārtējā pilsētainavā, apjomu telpiskais risinājums, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojums, saglabājusies interjera dekoratīvā apdare stacijas ēkai.

5. Inspekcijas apvienotā Kultūras pieminekļu uzskaites ekspertu padomes un Kultūras pieminekļu uzskaites komisija nolēma, ka ir pamatoti Objektus iekļaut Pieminekļu sarakstā, izvērtējot īpašnieka iebildumus (Latvijas dzelzceļš 2012.gada 8.oktobra vēstule Nr.D-7.2.1./6256-2012 un 12.novembra vēstule Nr.D-7.2.2/6996-2012), turpmāk izklāstīto apsvērumu dēļ:

5.1. saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmo un trešo daļu Inspekcija, izvērtējusi objekta īpašnieka (valdītāja) attieksmi, iesniedz kultūras ministram priekšlikumu par kultūras pieminekļa statusa noteikšanu objektam un tā iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka (valdītāja) piekrišana.

Latvijas dzelzceļa vēstulēs norādīts, ka stacijas ēka ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa, kura ir saistīta ar blakus esošajiem publiskās lietošanas dzelzceļa sliežu ceļiem un dzelzceļa pārvadājumi rada ievērojamu zemes vibrāciju un ietekmi uz būves tehnisko stāvokli, un saskaņā ar Dzelzceļa likuma 38.panta pirmo daļu tā ir paaugstinātas bīstamības josla. Latvijas dzelzceļš argumentē, ka, ņemot vērā intensīvo vilcienu kustību un stacijas ēkas funkcionālo specifiku, ēkai ir nepieciešami regulāri kosmētiskie remontdarbi un iekšējā plānojuma pārbūves. Ja Objektiem tiks noteikts kultūras pieminekļa statuss, tiks traucēta Latvijas dzelzceļa, kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, saimnieciskā darbība, jo tehniski būtu neiespējami ievērot likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un Noteikumu Nr.474 tiesību normas attiecībā uz kultūras pieminekļu saglabāšanu.

Atbildot uz šiem iebildumiem, Inspekcijā ir izvērtēts, ka Objekti celti kā dzelzceļa infrastruktūras daļa, to konstruktīvajā risinājumā ievērtējot riskus, kādi pastāv, Objektiem atrodoties blakus dzelzceļam. Līdz ar to vibrācijas riski ir vēsturiski pastāvējuši, apzināti un ir tieši saistīti ar Objektu sākotnējo funkciju. Turklāt stacijas ēka jau ilgstoši netiek izmantota, tāpēc šodien tā vairs funkcionālā nozīmē nebūtu uzskatāma par dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļu, un blakus atrodošie sliežu ceļi nekalpo regulāriem kravu pārvadājumiem, jo stacijas ēka ir dzelzceļa līnijas galapunkts. Ja tiktu atjaunota pasažieru dzelzceļa satiksme, pārvadājumu intensitātes pieaugums nevarētu būt tik ievērojams, lai atstātu palielinātu ietekmi uz stacijas ēkas tehnisko stāvokli. Ventspils pašvaldības būvvaldē 20.02.2012. akceptētais būvprojekts stacijas ēkas renovācijai nav pretrunā ar kultūras pieminekļa saglabāšanas prasībām.

5.2. Latvijas dzelzceļš vēstulēs norādīts, ka gan Ventspils pilsētas dome, izsniedzot plānošanas un arhitektūras uzdevumu, gan Inspekcija, izsniedzot tehniskos nosacījumus stacijas ēkas renovācijai, nenorādīja, ka ēka būtu valsts aizsargājams kultūras piemineklis, vai ka tai būtu kāda vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība. Nav jaunatklātu apstākļu, kas pamatotu iemeslus, kāpēc Objekti būtu iekļaujami Pieminekļu sarakstā.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam (likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.pants un Noteikumi Nr.473) ir noteikta kārtība, kādā objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam tiek izvērtēta, un konstatējot šo atbilstību, tiek gatavots Kultūras ministrijas rīkojums. Termiņi jautājuma izvērtēšanai par objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam nav noteikti – iestādei ir rīcības brīvība, izņemot gadījumus, ja jautājums ierosināts uz personas iesnieguma pamata, kā tas ir šajā konkrētajā gadījumā – uz Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas iesnieguma pamata.

Pieminekļu saraksts nav pilnīgs un noslēgts, un tajā pastāvīgi tiek iekļauti jauni objekti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Savukārt, Objekti, kas zaudējuši kultūras pieminekļa vērtību, tiek izslēgti no Pieminekļu saraksta. Pieminekļu saraksts tiek papildināts pakāpeniski, prioritāri jautājumus izskatot par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu apdraudētiem objektiem, un objektiem ar izcilu kultūrvēsturisku vērtību līdzīga tipa objektu kontekstā.

Izsniedzot tehniskos nosacījumus stacijas ēkas renovācijai, Inspekcija norādīja, ka ēka nav kultūras piemineklis, jo šāda statusa stacijas ēkai nebija. Objektu kultūrvēsturiskās vērtības apliecinājums ir teritorijas plānojumā notiektais statuss – kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas (Ventspils pilsētas teritorijas plānojuma ar grozījumiem (2006.–2018.) Saistošo noteikumu Nr.18 3.sējuma "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi ar grozījumiem" 1/6.4.pielikuma 36.–37.punkts).

Ar Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai, kas pieņemta ar likumu "Par Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai", kultūras mantojuma jēdziena izpratnē par galveno tiek izvirzīts cilvēks un cilvēciskās vērtības, kā arī atzīta nepieciešamība visus sabiedrības pārstāvjus iesaistīt nepārtrauktajā kultūras mantojuma noteikšanas un pārvaldības procesā (Preambulas 2. un 5.punkts). Konvencijas 2.pantā atspoguļota kultūras mantojuma mūsdienīgas izpratnes definīcija, proti "kultūras mantojums sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemti mantojumā no pagātnes un kas, neatkarīgi no piederības, indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par vērtību, pārliecības, zināšanu, tradīciju atspoguļotājiem. Tas ietver arī vidi, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā, laikam ejot."

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 5.punktu pašvaldību autonomā funkcija ir rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu (tajā skaitā, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai). Konkrētajā gadījumā Objekti ir atzīti par vietējā mērogā saglabājamiem saskaņā ar Ventspils pilsētas teritorijas plānojumu, kā arī to vērtība ir atzīmēta Ventspils novada domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas iesnieguma vēstulē (2012.gada 27.augusta vēstule Nr.9-11/297 un Nr.9-11/299). Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam – labums, ko sabiedrība iegūst, iekļaujot Objektus Pieminekļu sarakstā, ir lielāks, salīdzinot ar īpašnieka tiesisko interešu ierobežojumu, jo tādējādi tiks atzīts un saglabāts Latvijai nozīmīgs un tipoloģiski vērtīgs objekts ar zinātnisku, māksliniecisku, vēsturisku un izglītojošu nozīmi.

6. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

7. Lēmuma pamatojums: Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai preambulas 2. un 5.punkts, 2.pants, likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 7.3.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punkts.

8. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Liepāja, Lielā iela 4, LV–3401).

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende