ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ebreju deportācija uz PSRS attāliem apgabaliem 1941. gada jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.06.2001., Nr. 96 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25551
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Prof. Dovs Levins Jeruzalemes Ebreju universitāte, Izraēla
Latvijas ebreju deportācija uz PSRS attāliem apgabaliem 1941. gada jūnijā
1941. gadā naktī no 13. uz 14. jūniju, aptuveni gadu pēc tam, kad Latvija tika pasludināta par padomju republiku, visā valstī sākās tūkstošiem pilsoņu (t.s. “nevēlamo elementu”) masu deportācija uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS apgabaliem. Starp deportētajiem, kurus padomju iekšlietu spēki šajā naktī bija arestējuši un sadzinuši preču vilcienu vagonos, bija apmēram 5000 ebreju, kuru attieksme pret jauno režīmu tika uzskatīta par naidīgu vai vismaz atturīgu.
Galvenie šīs segregācijas kritēriji pēc visām pazīmēm bija:
a) piederība pagātnē pie aizliegtajām ebreju nacionālajām organizācijām, institūcijām un partijām; b) kādreizējā piederība pie turīga sociālā slāņa.
Daudzi no šiem deportētajiem, īpaši ģimenes galvas, tika izsūtīti uz Vjatkas, Vorkutas apgabaliem un uz nometnēm Soļikamskas mežos. Dzīves apstākļi šajās nometnēs bija sevišķi briesmīgi ar mirstību, kas pirmajā gadā pārsniedza 60 procentus. Dažas no sievietēm, bērniem un citiem radiniekiem, kuri tika izsūtīti kopā ar viņiem no Latvijas, tika aizvesti uz Narimu, Novosibirskas un Krasnojarskas apgabaliem.
Detalizētāks izklāsts par deportēto ebreju likteni šajā un citos apgabalos un to specifiskajām problēmām tiks iekļauts referātā 2001. gada 12.—13. jūnija zinātniskajā konferencē.