Dr. hist. Ēriks Jēkabsons LU Latvijas Vēstures institūts, Latvija

1941. gada 14. jūnijs 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā

Būtiska 1941. gada 14. jūnija masveida represiju pret okupētās Latvijas un citu Baltijas valstu iedzīvotājiem sastāvdaļa bija represijas pret uz Latvijas armijas bāzes izveidoto 24. teritoriālo strēlnieku korpusu. Jau 1941. gada jūnija sākumā tika nomainīti latvieši — korpusa augstākie virsnieki, kurus nosūtīja uz kursiem Maskavā, bet pēc Otrā pasaules kara sākuma ar krieviem bija nomainīts faktiski gandrīz viss vecāko virsnieku sastāvs korpusā; daļēji ar nelatviešiem — Krievijā un citur iesauktajiem — tika mainīts arī ierindas sastāvs.

1941. gada jūnija sākumā 24. teritoriālais strēlnieku korpuss saņēma pavēli iziet vasaras nometnē Litenē un Mangaļsalā. 1941. gada 14. jūnijā masu deportācijas laikā no Baltijas valstīm represijas tika sevišķi vērstas arī pret trijiem Baltijas republiku teritoriālajiem korpusiem. Upuru izvēle tika izdarīta, balstoties uz korpusa virsnieku personas lietās esošajām ziņām, kā arī komisāru un poļitruku ziņojumiem par viņu “pretpadomju darbību”. Akcija bija rūpīgi sagatavota. 14. jūnijā par vienību dežūrvirsniekiem tika nozīmēti vienīgi atsūtītie krievu virsnieki, bet nometņu apkārtnē izvietojās Iekšlietu Tautas komisariāta karaspēka vienības. Vispirms 14. jūnija rītā tika izdarīti aresti korpusa štābā. No apakšvienībām daļu virsniekus norīkoja “uz mācībām”, pēcpusdienā izveda ārpus nometnēm uz iepriekš sagatavotām vietām, kur apcietināja un atbruņoja. Par pretošanos un bēgšanas mēģinājumiem vairāki cilvēki tika nošauti. Pārējos nogādāja Gulbenes stacijā sagatavotos ieslodzīto vagonos. Viņi tika aizvesti uz Rīgu, 16. — 17. jūnijā pievienojot apcietinātos lietuviešu 29. un igauņu 22. teritoriālā strēlnieku korpusa virsniekus, tālāk uz Daugavpili, bet no turienes — uz Krieviju. Tālāk virsnieki tika etapēti uz galējiem ziemeļiem — uz Noriļskas soda nometnēm. Lielākā daļa no viņiem necilvēcīgos darba apstākļos gāja bojā, 180 tika piespriests nāvessods, bet dzimtenē 50. gados atgriezās tikai nepilni astoņi desmiti no uz Noriļsku izvestajiem virsniekiem. Saskaņā ar organizācijas “Tautas palīdzība” vācu okupācijas laikā apkopoto informāciju, kuru gan vairāku apsvērumu dēļ nevar uzskatīt par pilnīgu, kopumā 1941. gadā (absolūtais vairākums — 14. jūnijā) atsevišķās korpusa vienībās bija apcietināti 487 virsnieki. Saraksts gan nav uzskatāms par pilnīgu, jo tajā nav uzskaitīti visi apcietinātie un uz kursiem nosūtītie, taču tas sniedz priekšstatu par apcietināšanas mērogiem.

Kopumā karaspēka nometnēs un ārpus tām 1941. gada 14. - 21. jūnijā tika apcietināti 550–555 latviešu aktīvajā dienestā Sarkanajā armijā esošie virsnieki. Savukārt visu Latvijas iedzīvotāju masu deportācijas gaitā tika apcietināti daudzi bijušie (pirms un pēc okupācijas sākuma atvaļinātie) Latvijas armijas virsnieki. Viņi tika izvesti uz dažādām ieslodzījuma vietām Krievijā, bet daudzi noslepkavoti Latvijā. Apcietinātie korpusa virsnieki nonāca Astrahaņas cietumā, kur daļa no viņiem tika sodīti ar nāvi. Turpat tika izvesti arī daudzi atvaļinātie Latvijas armijas virsnieki. Daļa virsnieku tika nošauti Maskavā, daudzi nokļuva Vjatkas, Soļikamskas, Ziemeļurālu soda nometnēs; Novosibirskas, Krasnojarskas, Permas cietumos un citās ieslodzījuma vietās.