Aldis Lieljuksis, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Jūs vadāt darba grupu, kas strādā pie neatkarīga Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveides. Kā Latvijā nonāca pie atziņas, ka nepieciešama īpaša institūcija cīņai ar korupciju?

— Ir zināma pieredze to struktūru veidošanā, kas nodarbojas ar jaunu un nebijušu problēmu risināšanu. Piemēram, nelegālās imigrācijas problēmu novēršanai, intelektuālā īpašuma aizsardzībai, cīņai pret ekonomisko noziegumu un organizētās noziedzības izplatību tika veidotas attiecīgas institūcijas. Ja problēma ir sīkāka un tās atrisināšanai ir nepieciešama tikai apmācība vai kvalifikācijas celšana, var neveidot jaunas struktūras. Lai sekmīgi risinātu kādu problēmu, tā vispirms pamatīgi jāapzina un jāizpēta. Turklāt ar katru problēmu jācīnās kompleksi, nevis saraustīti un sadalīti. Kompleksā apkarošanas pieeja un korupcijas novēršanas institucionālā sistēma ir jāizstrādā darba grupai, kas ar savu pieredzi vēlāk iepazīstina valsts attiecīgos speciālistus.

Visas struktūras, ko nācies veidot, darbojas labi, tādēļ ir nostiprinājusies pārliecība, ka jaunu institūciju veidošanā arī šoreiz ejam pareizo ceļu — tik sarežģītas parādības kā korupcijas novēršanā un apkarošanā, sabiedrības izglītošanā nepieciešama vienlaicīga un vienota rīcība, kas īstenojama, koncentrējot spēkus vienā institūcijā — Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Pašreizējā ienākumu deklarāciju pārbaudes sistēma nav pilnīga, jo to cilvēku rokās, kas veic šo darbu, nav visu iespējamo instrumentu, lai sekmīgi pildītu savu uzdevumu. Dažādās valstīs likumdošana ir sakārtota atšķirīgi, piemēram, Lietuvā ienākumu deklarācijām nav tik liela loma sabiedrības dzīvē, jo tur neviens liela apjoma mantiskais darījums vispār nevar notikt bez ienākumu deklarēšanas — nevar nopirkt ne māju, ne mašīnu, pirms nav uzrādīts, ka ienākumi ir legāli un nodokļi par attiecīgo summu ir nomaksāti. Pie mums šādu prasību nav. Līdz ar to valsts amatpersonu ienākumu deklarāciju pārbaude ir būtisks faktors cīņā ar korupciju.

Tā kā Latvija ir pievienojusies Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijai, ir gaidāmas būtiskas izmaiņas mūsu valsts likumdošanā. Konvencijā ir jaunas nostādnes saistībā ar juridiskās personas atbildību, kukuļu piedāvāšanu, tirgošanos ar ietekmi. Šie jautājumi pie mums nav izpētīti teorētiskā līmenī, un nav nekādas pieredzes. Jāatzīst, ka likumdošanas bāze patlaban ir tāda, ka nespējam tikt galā ar korupciju. Īpašas problēmas rodas privātajā sektorā, un korupcija sāk traucēt biznesam. Piemēram, "Dienas Biznesa" pagājušā gada 13. decembra numurā ir raksts par korupcijas perēkli būvniecībā. Par to ļoti satraukušies ir būvnieki, jo, pieļaujot negodīgumu valsts un pašvaldību pasūtījumā, tiek kavēta viņu biznesa attīstība.

Arī Pasaules bankas pētījumā lasāms par valsts sagrābšanas jeb nozagšanas augsto līmeni Latvijā. Diemžēl tā tas ir. Lai mainītu šo situāciju, ir jāizvērš maksimāli efektīva cīņa visās dzīves sfērās. Valdības 2000. gada 8. augusta sēdē tika nolemts atbalstīt korupcijas novēršanas un apkarošanas koncepciju, kas ietvēra sevī ideju par neatkarīga biroja izveidi. Patlaban svarīgākais ir atrast veidu, kā birojam nodrošināt maksimālu neatkarību. Satversmes 58. pantā teikts, ka visas izpildvaras funkcijas pildošās iestādes atrodas Ministru kabineta pakļautībā. Jāizvērtē, kā ar esošajām normām nodrošināt biroja neatkarību; nākotnē būtu labi, ja birojs neatrastos izpildvaras pakļautībā. Ja mainīsies Satversme vai tiks pieņemts likums par ministriju iekārtu, radīsies iespēja nodrošināt vēl lielāku biroja neatkarību nekā pašreiz piedāvātajā variantā, kurā paredzēts veidot biroju Tieslietu ministrijas pārraudzībā uz jau esoša Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta bāzes, apvienojot to ar Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles nodaļu.

— Kādas būs jaunās institūcijas funkcijas?

— Visas biroja funkcijas var iedalīt trīs blokos: likumdošana, izglītošana un korupcijas apkarošana.

Pirmkārt, birojam būs jāanalizē esošā likumdošana, izvērtējot, vai likumos nav korupciju veicinošas normas, un jāraugās, lai no jauna pieņemtajos likumos tādas normas neiezagtos. Otrkārt, būtu jāizveido mācību programma par korupcijas novēršanu skolām, jo mūsu nākotnes mērķis ir veidot sabiedrību ar tādu vērtību skalu, kas nepieļauj korupciju. Sabiedrība nepārtaps kā uz burvju mājiena jau rīt — neizkropļota vērtību sistēma un adekvāta attieksme pret parādībām ir jāizveido un jāieaudzina no mazotnes. Treškārt, birojam būs jāveic metodiskais darbs, jāizstrādā ieteikumi, kā rīkoties ierēdnim, iestādes vadītājam, kā arī privātā sektorā nodarbinātai personai vienā vai otrā situācijā. Piemēram, vai patlaban iestāžu vadītāji var droši pateikt, kā konstatēt interešu konfliktu, kā rīkoties, ja tiek izteikts mudinājums uz negodīgu rīcību, kā novērtēt konkursa piedāvājumu un novērst jebkādas aizdomas par korupciju. Par šiem un citiem jautājumiem birojs varētu izstrādāt metodiku un sniegt konsultācijas valsts iestādēm.

Rietumu speciālisti skaidri saka: ir divi virzieni, kur korupcijai postsociālisma valstīs izvērsties, — privatizācija un valsts pasūtījums. Tātad jaunajam birojam būs jānodarbojas ar jautājumiem, kas attiecas ne vien uz Tieslietu ministrijas ziņā esošo likumdošanas sfēru, bet arī uz Finansu ministrijai piekrītošo valsts pasūtījuma un nodokļu sfēru.

Viens no būtiskākajiem uzdevumiem, kas saistīts ar korupcijas apkarošanu, ir valsts amatpersonu ienākumu deklarāciju pārbaudīšanas sistēmas maiņa. Patlaban ir ap četrdesmit tūkstošiem valsts amatpersonu. Lai cilvēki, kas veic deklarāciju pārbaudes, varētu savu darbu darīt efektīvi, viņiem jārada visas iespējas pārbaudīt amatpersonu ienākumus pilnā apjomā ar visiem esošajiem instrumentiem, tai skaitā izziņas un operatīvā darba tiesībām. Uzskatu, ka visiem četrdesmit tūkstošiem katru gadu nav jāpieprasa ienākumu deklarācijas. Pilnīgi pietiktu, ja šie valsts iestāžu darbinieki deklarāciju aizpildītu, stājoties darbā un atstājot to — tad var salīdzināt, vai pa vidu kāds no valsts maksātās algas nav kļuvis stāvus bagāts. Manuprāt, šis nesamērīgi lielais ienākumu deklarētāju skaits nav vajadzīgs. Tik un tā fiziski iespējams pārbaudīt tikai piecus sešus procentus no visām iesniegtajām deklarācijām. Modernās informācijas tehnoloģijas ļauj izveidot visaptverošu pārbaudes sistēmu: datus par visām valsts amatpersonām ievadīt datorā un ar "apskrejošās" programmas palīdzību gūt informāciju no visiem valsts reģistriem.

Kāda tad šodien ir deklarāciju pārbaudes sistēma? Darbinieki pārbauda, vai tas, ko valsts amatpersona norādījusi deklarācijā, atbilst tam, kas ir valsts reģistrā. Tas nav vajadzīgs. Valsts reģistram būtu jāizsniedz amatpersonai izdruka, kurā uzrādīti visi reģistrētie īpašumi, bet persona apliecina: jā, tas man pieder. Ja informācija ir valsts reģistrā, kādēļ to desmitreiz pārbaudīt? Jezga rodas no tā, ka kāds kļūdās, piemēram, rakstot automašīnas numura ciparu vai burtu. Problēmas nerastos, ja būtu vien jāapliecina, ka tas un tas cilvēkam pieder. Otra — deklarācijas finansiālā jeb "neredzamā" — daļa, protams, katram jāaizpilda pašam. To tad arī pārbaudītu kompleksi. Bet kā rīkoties, ja cilvēks nespēj pierādīt, kur viņš ieguvis līdzekļus? Starptautiskajā cilvēka tiesību konvencijā pausta nostādne, ka cilvēks pats sev nedrīkst inkriminēt kriminālpārkāpumu, jo viņš var neliecināt pats pret sevi. Ko darīt šādā situācijā? Varētu attiecīgo summu aplikt ar nodokli, bet tad iznāk, ka valsts, paņemot 25 %, legalizē šo nezināmās izcelsmes naudu. Varētu šo naudu konfiscēt līdzīgi kā Honkongā — tur, ja persona nevar pierādīt naudas izcelsmi, tā tiek konfiscēta kā korupcijas ceļā iegūti līdzekļi.

Mūsu tiesību zinātniekiem un speciālistiem būtu jāizpēta, kā šajā konkrētajā situācijā cilvēktiesību konvencijas nostādnes sabalsojas ar valsts un sabiedrības drošības interesēm. Tad varētu veikt attiecīgas izmaiņas likumdošanā un katrā konkrētā gadījumā pretkorupcijas darbinieki varētu droši rīkoties. Kamēr ir iespējams manipulēt ar interpretācijām, korupcijas apkarošana nesekmēsies.

Es pieļauju, ka birojs darbosies kādus piecus vai desmit gadus, bet pēc tam vairs nebūs vajadzīgs. Līdzīgi kā Imigrācijas policija, kurai bija jāpārstrukturējas, jo imigrācijas problēma, kas savulaik saistījās ar kurdu bēgļiem, izzuda. Tādēļ vien, ka institūcija reiz ir izveidota, tai nebūt nav jādzīvo saules mūžs. Mūsu valstī diemžēl ir tāda nelaime, ko varētu saukt par birokrātijas nezūdamības likumu: ja iestāde ir izveidota, tā nemirs savā nāvē un nemainīsies citādi, kā vien apaugs ar kadriem. Bet pasaule mūsdienās mainās tik strauji, ka nedrīkst ignorēt tās pieprasītās pārmaiņas.

— Ja reiz veicamo uzdevumu spektrs ir tik plašs, cik cilvēku strādās birojā?

— Bāze, uz kuras plānots veidot jauno biroju, ir Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļa un Korupcijas novēršanas padomes sekretariāts. Sākotnēji birojā varētu strādāt ap piecdesmit, vēlāk — līdz simt divdesmit cilvēku. Lietuvā analoģiskā dienestā tikai apkarošanas funkcijai centrā un teritoriālajās iestādēs nodarbināti ap 200 cilvēku. Tomēr svarīgākais ir maksimāli elektronizēt darbu, lai cilvēki nedarītu to, ko var izdarīt mašīna. Jāuztaisa viena programma, kas "apskrien" Uzņēmumu reģistru, Iedzīvotāju, automašīnu, zemesgrāmatu reģistrus, elektroniski apkopo ziņas un izdod izdruku, zem kuras valsts amatpersona parakstās par tās atbilstību realitātei. Ja, piemēram, kāds deputāts ir ierakstīts SIA, pašam to nezinot, tad birojs lūdz mēneša laikā šo situāciju novērst. Civilizēti vajag šīs lietas risināt, nevis klaigāt pa avīzēm tad, kad interešu konflikts rodas pašu likumdošanas nesakārtotības dēļ. Cilvēks novērsīs netīši izdarīto pārkāpumu, attiecīgajā reģistrā tiks veikti labojumi, un problēma atrisināta. No tā, kur nekā nav, mēdz uzpūst ziloni vien tādēļ, ka pie lielām lietām netiek klāt un atliek vien radīt ilūziju par cīņu ar korupciju.

— Šā gada 18. janvārī notika korupcijas novēršanas speciālistu konference "Kopā pret korupciju!", kurā arī jūs vadījāt darba grupu, kas sprieda par korupcijas novēršanas biroja izveidošanu Latvijā. Konferencē piedalījās arī daudzi ārvalstu speciālisti. Vai tika izteikti konstruktīvi priekšlikumi, ko noteikti vajadzētu īstenot, veidojot jauno institūciju?

— Ir konferences, kas dod jaunas atziņas, un ir tādas, kas nostiprina pārliecību par izvēlētā ceļa pareizību. Es nemitīgi sekoju līdzi tam, vai mūsu darbā kaut kas neiet greizi. Šī konference parādīja, ka viss tiek darīts pareizi.

Tiesa, ir viens jautājums, uz kuru atbildi es neradu. Tas ir jautājums par novērtēšanas kritērijiem. Kā mēs noteiksim, ka attīstība norit progresa virzienā? Kā izmērīt progresu? Vai ar sabiedriskās domas izpēti vien pietiek? Salīdzinot absolūtos rādītājus par pagājušo un šo gadu, nevar konstatēt ilgtermiņa attīstību. Amerikā ir īpašs institūts, kas izstrādā novērtēšanas kritērijus dažādām sistēmām. Būtu interesanti iepazīties ar pieredzi. Noskaidrot situāciju un dalīties pieredzē mums solīja Lietuvas kolēģi. Universāli sistēmas attīstības novērtēšanas kritēriji ir meklējami filozofiskajā literatūrā. Pašreiz tiesībsargājošo institūciju darbā izmantojamie kritēriji, manuprāt, ir pietiekami neskaidri un līdz ar to nepārliecinoši. Pastāv princips — ja kaut ko nevar novērtēt, tad nevar arī uzlabot. Tāpēc arī ir svarīgi saprast un objektīvi novērtēt pašreizējo situāciju, kā arī sekot tās attīstībai, izmantojot skaidru un zinātniski pamatotu metodiku. Jācer, ka korupcijas novēršanas un apkarošanas procesā nenāksies konstatēt kustību regresa virzienā.

Sabiedrības izglītošanas sektoram svarīgi būtu pasmelties Francijas pieredzē par informācijas apmaiņu ar sabiedrību: viņi katru gadu publicē ziņojumu par korupcijas apkarošanas struktūras darba rezultātiem.

Liela pieredze neatkarīgas institūcijas veidošanā ir Lietuvai. Sevi ir attaisnojusi ideja par dienesta iziešanu ārpus izpildvaras. Viņiem to atļauj konstitūcija.

Mēs savu biroju vēlamies izveidot kā starmeti, kas izgaismo aizvien jaunus problēmpunktus. Tai jābūt tādai institūcijai, kas rekomendē, kā rīkoties konkrētā situācijā. Būtu jāpanāk, lai katrs iestādes vadītājs par vienu no darbības kvalitātes kritērijiem izvēlētos korupcijas esamības vai neesamības konstatāciju viņa atbildības sektorā. Pasaules bankas pārstāvji iesaka izveidot "drošas saliņas" — jo vairāk tādu būtu valstī, jo labāk. Piemēram, Satversmes tiesa apliecina, ka ir droša no korupcijas; Augstākā tiesa paziņo, ka ir droša no korupcijas, un tā — soli pa solim — būtu iespējams radīt no korupcijas brīvu un drošu telpu.

— Kad šis birojs tiks izveidots un sāks darbu?

— Tas atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Viens no aktuāliem jautājumiem biroja darbības uzsākšanai ir finansējums. Pētījumu veikšanai birojs saņems līdzekļus no Pasaules bankas un citām starptautiskajām iestādēm, bet darba algai neviens naudu nedos, tā jāatrod valstij pašai. Tā kā biroja vēl nav, valsts neredz, kam naudu dot, tādēļ visa lieta bremzējas. Savus priekšlikumus esmu aizsūtījis tieslietu ministrei, 2. februārī mēs tiksimies un runāsim par šo jautājumu. Darba grupa savu darbu drīz būs paveikusi, bet ir jāveic vēl kas ļoti svarīgs — jāizstrādā stratēģiskais attīstības jeb iedibināšanas plāns. Plānā jāparedz pasākumi, kas nodrošina minētās institūcijas iekļaušanu citā ministrijā. Tas saistīts ar telpu, personāliju, funkciju maiņu — tie ir nopietni jautājumi, kas risināmi. Turklāt paredzams veikt izmaiņas virknē esošo likumu.

Esmu piedalījies tiesu reformā, kad tika likvidēts Izmeklēšanas departaments, daļu lietu un funkcijas nododot prokuratūrai un policijai. Tas bija pamatīgs darbs, kas prasīja noteikta plāna esamību, dažādu institūciju darbības koordināciju un nolemtā precīzu izpildi. Tālab zinu, cik pamatīgs darbs vēl gaida. Lai visu pabeigtu līdz marta vidum, esam nolēmuši intensificēt darbu, sanākot uz apspriedēm divreiz nedēļā. Patlaban darba grupa precizē dokumentā lietotos terminus, salīdzina amatu nosaukumus ar profesiju klasifikatoru, sastatām dokumentā ietvertās normas ar Krimināllikumu un Organizētās noziedzības konvenciju, kas gan vēl nav ratificēta, bet parakstīta ir. Viena no 23. panta sadaļām konvencijā veltīta tam, kā pasargāt šādu dienestu darbiniekus no nelikumīgas ietekmes. Kad darba grupa būs visu padarījusi, turpmākais procesa attīstības temps būs atkarīgs no valdības. Domāju, ka pilnīgi iekārtots un darbotiesspējīgs birojs varētu vērt durvis nākamā gada 1. janvārī.

— Vai birojs kā Tieslietu ministrijas pārraudzības iestāde par darbu atskaitīsies ministrijai?

— Birojs atskaitīsies valdībai. Lai nodrošinātu biroja darbības neatkarību, mēs projektā ierakstām maksimālus neatkarības un vienlaikus arī atbildības nosacījumus: amatpersonu iecelšana uz noteiktu laiku, iestādes vadītāja iecelšana valdības līmenī, daudz stingrāki ierobežojumi attiecībā uz citu amatu ieņemšanu. Plānojam, ka krimināllietu pret biroja darbiniekiem varēs ierosināt ar ģenerālprokurora piekrišanu vai lēmumu. Ar esošo instrumentu palīdzību mēģinām jaunajai institūcijai nodrošināt iespējami lielāku neatkarību lēmumu pieņemšanā. Vēl jārisina jautājums, kā nodrošināt finansiālo neatkarību. Paredzēts, ka operatīvo darbu kontrolēs Īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļa, izziņu specializētie prokurori, administratīvo pārkāpumu gadījumos lēmumi būs pārsūdzami tiesā.

— Vai biroja kompetencē būs arī politisko partiju finansēšanas kontrole?

— Šo funkciju veiks Centrālā vēlēšanu komisija. Politiķi pieņēma lēmumu: politiskās partijas ir jāfinansē no valsts budžeta. Rūdolfa Kalniņa vadītā darba grupa īstenoja lēmumu, izstrādājot finansēšanas mehānismu, kas nepieļauj, lai notiktu koruptīvi darījumi, un nodrošina uzraudzību un kontroli. Atslēgas moments ir summa, kādu ieraksta partiju finansēšanas normatīvajos dokumentos. Mūsu priekšlikums ir tūkstoš latu no juridiskām personām. Ja šo summu daudzkāršo, tad nevar garantēt, ka politiskā partija neturpinās dancot pēc naudas devēja stabules. Samainot šo summu līdz simttūkstoš latiem, skaidrs, ka par politiskās partijas neatkarību no naudas devēja nevarēs runāt.

Uzskatu, ka vēlētājiem, jau ejot uz vēlēšanām, ir jāzina, kas stāv aiz partijas, kas ir naudas devēji. Kad balss ir atdota un martā tiek iesniegta deklarācija, viss ir par vēlu. Partiju finansējumu pārskati būtu jāiesniedz divas nedēļas pirms vēlēšanām, lai cilvēks var izvērtēt un nonākt pie secinājumiem. Ir priekšlikums, ka partijas nedrīkst ņemt naudu pastarpināti. Piemēram, nedrīkst maksāt firmai par partijas reklāmu televīzijā. Privātpersona var maksāt tikai partijai tieši. Bet, ja, piemēram, privāta televīzija vēlas uzdāvināt un sniegt pakalpojumu ētera laika vai reklāmas veidā, tad ir jādeklarē, ka sniegts pakalpojums par attiecīgu summu. Tādi ir darba grupas rosinājumi. Tomēr viss būs atkarīgs no deputātu politiskās gribas, pieņemot galīgo lēmumu.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore