Rīgā 2013.gada 12.martā (prot. Nr.14 31.§)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5.panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Padomes 2009.gada 19.janvāra Regulu Nr.73/2009 (EK), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas Nr.1290/2005, (EK) Nr.247/2006, (EK) Nr.378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr.1782/2003 (turpmāk – regula Nr.73/2009).

2. Valsts un Eiropas Savienības atbalsta veidi ir šādi:

2.1. vienotais platības maksājums;

2.2. atsevišķais maksājums par cukuru;

2.3. īpašais atbalsts par pienu;

2.4. īpašais atbalsts cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai;

2.5. īpašais atbalsts lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai;

2.6. pārejas posma valsts atbalsts:

2.6.1. par zīdītājgovīm;

2.6.2. par aitu mātēm;

2.7. atdalītais pārejas posma valsts atbalsts:

2.7.1. par platībām;

2.7.2. par laukaugu platībām;

2.7.3. par kartupeļu cieti;

2.7.4. par pienu;

2.7.5. par liellopiem;

2.7.6. par nokautiem vai eksportētiem liellopiem;

2.7.7. īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem.

3. Atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas atbilst regulas Nr.73/2009 2.panta "a" apakšpunkta prasībām un veic lauksaimniecisko darbību saskaņā ar minētās regulas 2.panta "c" apakšpunkta prasībām.

4. Ievērojot regulas Nr.73/2009 31.pantu, Lauku atbalsta dienests pieļauj atkāpes no šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem šādos nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos (turpmāk – ārkārtas apstākļi):

4.1. lauksaimnieka ilgstoša darbnespēja;

4.2. lauksaimnieka nāve;

4.3. lielas saimniecības daļas piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedrības vajadzībām, ja lauksaimnieks to nevarēja paredzēt saistību uzņemšanās dienā;

4.4. stihiska dabas nelaime vai ugunsgrēks, kas būtiski ietekmē lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ēkas, kuras izmanto lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai;

4.5. epizootija, kas skārusi visus lauksaimnieka lauksaimniecības dzīvniekus vai daļu no tiem.

5. Ja iestājušies šo noteikumu 4.punktā minētie ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks vai viņa pilnvarotā persona 10 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, iesniedz attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā reģistrēts maksājumu iesniegums:

5.1. detalizētu aprakstu par ārkārtas apstākļu iestāšanos;

5.2. ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.

6. Šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minēto atbalstu nepiešķir regulas Nr.73/2009 28.panta 1.punkta "b" apakšpunktā noteiktajā gadījumā. 

7.  Šo noteikumu 2.3., 2.4. un 2.5.apakšpunktā minēto atbalstu nepiešķir regulas Nr.73/2009 28.panta 1.punkta "a" apakšpunktā noteiktajā gadījumā. 

8. Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 2.punktā minēto atbalsta veidu piešķiršanu un nodrošina attiecīgo atbalstu pilnīgu izmaksu atbilstoši regulas Nr.73/2009 29.panta 2.punkta nosacījumiem.

9. Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē:

9.1. šo noteikumu 70., 73., 77., 80., 85., 87. un 89.punktā minētās atdalītā pārejas posma valsts atbalsta likmes (latos), šo noteikumu 41.punktā minēto likmi (latos) un šo noteikumu 46. un 47.punktā minēto samazinājuma koeficientu – līdz kārtējā gada 1.novembrim;

9.2. šo noteikumu 54.punktā minēto samazinājuma koeficientu – līdz nākamā gada 15.aprīlim;

9.3. šo noteikumu 57. un 58.punktā minēto samazinājuma koeficientu – līdz nākamā gada 10.jūnijam.

10. Vismaz trīs nedēļas pirms attiecīgā atbalsta veida iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām:

10.1. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde nodrošina šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.pielikumā minētās veidlapas izsniegšanu un lauku bloku kartes izsniegšanu;

10.2. Valsts augu aizsardzības dienests nodrošina šo noteikumu 9.pielikumā minētās veidlapas pieejamību.

11. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde vismaz trīs nedēļas pirms attiecīgā atbalsta veida iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām, ievērojot regulas Nr.73/2009 19.panta 2.punkta nosacījumus, nodrošina šo noteikumu 2.pielikumā minēto veidlapu pieejamību elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, kurā norādītas iepriekšējā gadā noteiktās platības, kā arī lauku bloku karte. Lauksaimnieks reģistrējas Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, lai iegūtu pieeju elektroniskajā pieteikšanās sistēmā esošajām veidlapām un lauku bloku kartēm. 

12. Platību maksājumu iesniegumu (2.pielikums) un citus atbalsta saņemšanai nepieciešamos dokumentus atbilstoši šo noteikumu prasībām lauksaimnieks vai viņa pilnvarotā persona Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz personīgi, elektroniski vai nosūta pa pastu.

13. Vienu šo noteikumu 2.pielikumā minēto iesniegumu saskaņā ar Komisijas 2009.gada 30.novembra Regulas Nr.1122/2009 (EK), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (turpmāk – regula Nr.1122/2009), 10.pantu lauksaimnieks iesniedz, piesakoties uz:

13.1. šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 2.7.apakšpunktā minētajiem atbalsta maksājumiem;

13.2. Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumiem "Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas", "Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK un noteikti saskaņā ar regulas Nr.1698/2005 38.pantu" (turpmāk – LIZ platība Natura 2000 teritorijā), "Agrovides maksājumi" un "Natura 2000 maksājumi mežu īpašniekiem" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai.

14. Ja lauksaimnieks iesniegumu par attiecīgo atbalsta veidu neiesniedz noteiktajā termiņā (izņemot ārkārtas apstākļu dēļ), atbalsta summu, ko lauksaimnieks būtu varējis saņemt, samazina atbilstoši regulas Nr.1122/2009 23.panta 1.punkta nosacījumiem šādos gadījumos:

14.1. ja lauksaimnieks šo noteikumu 31.1., 39.1., 43.2. un 61.2.apakšpunktā minēto iesniegumu iesniedz pēc kārtējā gada 15.maija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc minētā termiņa;

14.2. ja lauksaimnieks šo noteikumu 49.3.apakšpunktā minēto iesniegumu iesniedz pēc kārtējā gada 15.jūlija, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc minētā termiņa;

14.3. ja lauksaimnieks šo noteikumu 55.2.apakšpunktā minēto iesniegumu iesniedz pēc kārtējā gada 1.augusta, bet ne vēlāk kā 25 kalendāra dienas pēc minētā termiņa.

15. Atbilstoši regulas Nr.73/2009 6.panta prasībām lauksaimnieks ievēro šādus lauksaimniecībā izmantojamās zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

15.1. lauksaimniecībā izmantojamo zemi apstrādā ar augsnes mitruma režīmam atbilstošu lauksaimniecības tehniku, nodrošinot, ka lauksaimniecības tehnikas riteņu nospiedumu dziļums nepārsniedz 30 centimetru un garums vienlaidus nepārsniedz 40 metru;

15.2. lauksaimniecībā izmantojamā zemē tiek kopta lauksaimnieka atbildībā esošā meliorācijas sistēma, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu;

15.3. rugaini vai sauso zāli aizliegts dedzināt uz lauka;

15.4. pastāvīgās pļavas un ganības, kā arī aramzemē sētos zālājus nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi nopļauj, zāli novāc vai sasmalcina un izkliedē līdz kārtējā gada 15.augustam, bet, ja platību izmanto biškopībā nektāra vākšanai vai tā ir iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā (Natura 2000) saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", – līdz kārtējā gada 15.septembrim;

15.5. platību, kuru izmanto enerģijas kultūraugu – klūdziņu prosas, miežubrāļa – audzēšanai un kurā enerģijas kultūraugi ziedēšanas fāzi ir sasnieguši iepriekšējā gadā, nopļauj un novāc līdz kārtējā gada 1.maijam;

15.6. zāli, kas aug platībā, kuru neizmanto kultūraugu audzēšanai vai kurā ir augļu dārzi vai ilggadīgie stādījumi, nopļauj līdz kārtējā gada 15.augustam;

15.7. lauksaimniecībā izmantojamās zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 31.martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

15.8. saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

15.9. ārpus īpaši jutīgajām teritorijām, kuras noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru;

15.10. ir saņemta ūdens resursu lietošanas atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī;

15.11. lauksaimniecībā izmantojamo zemi kopj un kultūraugus tajā audzē, izmantojot sugai atbilstošu sējas un kopšanas agrotehniku, kā arī nezāļu ierobežošanas pasākumus;

15.12. nodrošina minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu – vismaz 0,2 liellopu vienības uz vienu pastāvīgo pļavu un ganību, aramzemē sēto zālāju un nektāraugu hektāru –, ja pēc atbilstības nosacījumu pārbaudes saskaņā ar regulas Nr.73/2009 20.pantu noteiktā lauksaimniecības zemes platība ir vismaz 50 hektāru un pastāvīgo pļavu un ganību, aramzemē sēto zālāju un nektāraugu hektāru īpatsvars ir vismaz 50 procentu.

16. Šo noteikumu 15.12.apakšpunktā minēto lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu aprēķina atbilstoši šo noteikumu 10.pielikumam, izmantojot Lauksaimniecības datu centra datus par lauksaimnieka īpašumā esošo lauksaimniecības dzīvnieku skaitu pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūlijā. Atbalsta pretendents, kas ir bišu saimju īpašnieks un līdz kārtējā gada 1.jūlijam ir reģistrējies Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā kā biškopības produktu primārais ražotājs vai medus iepakošanas uzņēmums:

16.1. nodrošina, ka bišu stropi ir marķēti ar Lauksaimniecības datu centra piešķirto ganāmpulka numuru;

16.2. līdz kārtējā gada 30.septembrim nesamazina bišu saimju skaitu, par kuru ziņots Lauksaimniecības datu centram pēc stāvokļa 1.jūlijā.

17. Šo noteikumu 15.12.apakšpunktā minēto prasību nepiemēro hektāru skaitam:

17.1. par kuriem atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā līdz nākamā gada 1.jūnijam iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam lauksaimnieciskās darbības ieņēmumi ir vismaz 100 latu no hektāra (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu), ja lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1.jūnijam ir reģistrējies Lauksaimniecības datu centrā kā dzīvnieku barības primārais ražotājs. Lai operatīvāk izvērtētu šajā punktā minēto nosacījumu piemērošanu, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē var iesniegt gada ienākumu deklarāciju (kopiju) vai uzņēmuma gada pārskatu (kopiju), kas iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā;

17.2. par kuriem lauksaimnieks pretendē uz atbalstu pasākumā "LIZ platība Natura 2000 teritorijā" vai "Agrovides maksājumi" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai;

17.3. kuri tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un kuri līdz kārtējā gada 1.jūnijam ir pieteikti Valsts augu aizsardzības dienestā lauku apskatei, ja lauksaimnieks ir reģistrējies Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklaudzēšanas un sēklu tirgotāju reģistrā.

18. Ja lauksaimnieks vienlaikus par konkrēto platību pretendē uz šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto atbalsta maksājumu un atbalstu pasākumā "Agrovides maksājumi" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai, tas:

18.1. papildus šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem platībā, kas pieteikta atbalstam apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos", kopj meliorācijas sistēmas vai tās daļas vai izņem tās no meliorācijas kadastra informācijas sistēmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meliorācijas kadastru;

18.2. neņemot vērā šo noteikumu 15.4.apakšpunktā minētos nosacījumus, pastāvīgās pļavas un ganības, kā arī aramzemē sētos zālājus:

18.2.1. vismaz vienu reizi gadā nopļauj un zāli novāc vai sasmalcina (laikposmā no kārtējā gada 1.augusta līdz kārtējā gada 15.septembrim) vai nogana un appļauj, ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu apakšpasākumā "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" vai apakšpasākumā "Buferjoslu ierīkošana";

18.2.2. nogana un appļauj vai vismaz vienu reizi gadā nopļauj un zāli novāc vai sasmalcina (līdz kārtējā gada 15.augustam), ja lauksaimnieks pretendē uz atbalstu apakšpasākumā "Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība".

19. Ja lauksaimnieks neievēro kādu no šo noteikumu 15. un 18.punktā minētajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem, šo noteikumu 2.punktā (izņemot šo noteikumu 2.6.apakšpunktu) minētā atbalsta apmēru samazina saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 70., 71. un 72.pantu.

20. Lauku atbalsta dienests katru gadu līdz 15.augustam atbilstoši regulas Nr.1122/2009 3.pantam aprēķina pastāvīgo pļavu un ganību un kopējās lauksaimniecības zemes platības attiecību valstī (procentos) kārtējā gadā, izmantojot šādu formulu:

A – pastāvīgo pļavu un ganību attiecība (%);

∑PG – lauksaimnieku deklarētā kopējā pastāvīgo pļavu un ganību platība (ha);

∑LIZ – lauksaimnieku deklarētā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (ha).

21. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 20.augustam publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par šo noteikumu 20.punktā minētās attiecības izmaiņām salīdzinājumā ar 2005.gadu.

22. Saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 4.panta 1.punktu, ja šo noteikumu 21.punktā minētā attiecība ir samazinājusies, lauksaimniekam, kas pieprasa šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto atbalstu, ir pienākums nepārveidot pastāvīgajām pļavām un ganībām izmantotu zemi citām vajadzībām, ja nav saņemta Lauku atbalsta dienesta atļauja šo noteikumu 25.punktā minētajā kārtībā.

23. Ja šo noteikumu 20.punktā minētās attiecības samazinājums ir lielāks par 10 procentiem, lauksaimniekam, kas pārveidojis pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām, ir pienākums atbilstoši regulas Nr.1122/2009 4.panta 2.punkta otrās un trešās daļas prasībām tās pārveidot atpakaļ par pastāvīgajām pļavām un ganībām izmantojamu zemi līdz nākamā gada platību maksājuma iesnieguma iesniegšanas dienai.

24. Šo noteikumu 23.punktu nepiemēro lauksaimniekam, kas pilnībā pārstrukturē saimniecību, pārveidojot to par augkopības saimniecību, likvidējot vai būtiski samazinot lopu ganāmpulku, ja ir saņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums par atļauju pārveidot pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām.

25. Lauku atbalsta dienests pieņem šo noteikumu 24.punktā minēto lēmumu un nosūta to lauksaimniekam pa pastu mēneša laikā pēc dienas, kad lauksaimnieks Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ir iesniedzis iesniegumu (1.pielikums) un darījumu apliecinošu dokumentu par lopu ganāmpulka vai tā būtiskas daļas (vismaz 51 procenta) pārdošanu.

26. Obligātās pārvaldības prasības saskaņā ar regulas Nr.73/2009 5.pantu noteiktas šo noteikumu 11.pielikumā.

27. Ja lauksaimnieks neievēro šo noteikumu 11.pielikumā minētās obligātās pārvaldības prasības, šo noteikumu 2.punktā (izņemot šo noteikumu 2.6. un 2.7.apakšpunktu) minētā atbalsta apmēru samazina saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 70., 71. un 72.panta nosacījumiem.

28. Vienoto platības maksājumu var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā tiek audzēta kāda no šo noteikumu 12.pielikumā minētajām lauksaimniecības kultūrām, kuras tiesīgas saņemt atbalstu, ja zeme ir bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā un:

28.1. tajā nav invazīvo latvāņu ģints augu sugu;

28.2. tajā, rēķinot uz vienu hektāru, nav vairāk par 50 atsevišķi augošiem kokiem, kā arī nav koku vai krūmu puduru, kas aizņem vairāk nekā 0,01 hektāru lielu platību;

28.3. tajā nav vilkvālīšu vai tā nav mitrzeme, kura laikposmā no 15.maija līdz 15.septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas un kura nav piemērota kultūraugu audzēšanai, lopbarības ieguvei, zāles pļaušanai un lopu ganīšanai;

28.4. tā ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15.jūnijā saskaņā ar regulas Nr.73/2009 124.panta 2.punkta otrās rindkopas nosacījumiem;

28.5. tās minimālā kopējā atbalsttiesīgā platība ir vismaz viens hektārs, bet katra lauka (vienlaidu zemesgabals, kurā audzē vienu lauksaimniecības kultūru) platība ir vismaz 0,3 hektāri.

29. Saskaņā ar regulas Nr.73/2009 124.panta 2.punktu vienoto platības maksājumu var saņemt par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku, kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011.gada 1.jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas un kurā pēc 2011.gada 1.jūlija nav no jauna izveidotas meliorācijas sistēmas.

30. Lauku atbalsta dienests, piešķirot vienoto platības maksājumu, aprēķina vienotā platības maksājuma likmi un piemēro samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr.73/2009 123.panta 2.punktu.

31. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

31.1. iesniegumu (2.pielikums);

31.2. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauku bloku karti, kurā atzīmēta šo noteikumu 31.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā deklarētā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība;

31.3. īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājumu (kopiju), ja lauksaimnieks atbalstam ir pieteicis šo noteikumu 29.punktā minētās īscirtmeta atvasāju sugas;

31.4. atbalsta pretendenta deklarāciju par lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu biogāzei (3.pielikums), ja lauksaimniecībā izmantojamajā zemē audzē kultūraugus, kurus paredzēts izmantot biogāzes ražošanai;

31.5. ar bišu saimes īpašnieku noslēgtu līgumu (kopiju) par platības izmantošanu nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, ja lauksaimnieks apsaimnieko pastāvīgās pļavas un ganības vai aramzemē sētos zālājus, ko biškopis izmanto nektāra vākšanai biškopības vajadzībām.

32. Ja šo noteikumu 31.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā nepieciešami labojumi vai papildinājumi, lauksaimnieks precizēto iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz kārtējā gada 15.jūnijam.

33. Ja kārtējā gada platību maksājumu iesniegums Lauku atbalsta dienestā iesniegts elektroniski, izmantojot elektronisko pieteikšanās sistēmu, iesnieguma iesniedzējs darbības, kas saistītas ar šo noteikumu 32.punktā minētās informācijas iesniegšanu, veic elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

34. Saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 55.panta 1.punktu samazinājumu piemēro, ja starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un šo noteikumu 31.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā deklarēto platību ir:

34.1. lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 30 procentu (ieskaitot), piemēro samazinājumu par vienu procentu;

34.2. lielāka par 30, bet nepārsniedz 50 procentu (ieskaitot), piemēro samazinājumu par diviem procentiem;

34.3. lielāka par 50 procentiem, piemēro samazinājumu par trim procentiem.

35. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, ja tā saskaņā ar regulas Nr.73/2009 39.pantu ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā.

36. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,3 hektāriem, iesniegumā (2.pielikums) deklarējama ar atbilstošu kaņepju kultūras kodu (12.pielikums) un norādāma kā viens lauks, kurā iesēta viena atbalsttiesīga sertificēta kaņepju šķirne saskaņā ar Komisijas 2009.gada 29.oktobra Regulas (EK) Nr.1120/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kura paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr.73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, 10.pantu.

37. Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību:

37.1. papildus šo noteikumu 31.1. un 31.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

37.1.1. deklarāciju (4.pielikums), kurā norāda informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha);

37.1.2. katras iesētās kaņepju sēklas šķirnes iepakojuma etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā (4.pielikums) minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha);

37.2. līdz kārtējā gada 15.jūnijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā personīgi, elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (9.pielikums);

37.3. ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 30.jūnijam par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā samaksā saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtajam rēķinam, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.

38. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot samaksu par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ja šo noteikumu 37.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija par kaņepju platībām vai nav veikts maksājums par visu kārtējā gadā platību maksājumu iesniegumā norādīto kaņepju platību.

39. Atsevišķo maksājumu par cukuru var saņemt lauksaimnieks, kas:

39.1.  atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem un līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (2.pielikums);

39.2. 2006./2007.tirdzniecības gadā (laikposmā no 2006.gada 1.oktobra līdz 30.septembrim) ir noslēdzis cukurbiešu piegādes līgumu ar cukura ražotāju.

40. Atsevišķo maksājumu par cukuru lauksaimnieks saņem par šo noteikumu 39.2.apakšpunktā minētajā cukurbiešu piegādes līgumā noteikto cukurbiešu daudzumu (tonnās) atbilstoši cukura kvotai.

41. Atsevišķā maksājuma par cukuru likmi attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M_clb – atsevišķā maksājuma par cukuru likme attiecīgajā gadā (EUR/tonna);

N_clb – atbalsta apmērs attiecīgajā gadā (EUR) (noteikts saskaņā ar regulas Nr.73/2009 126.pantu un saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamiem aktiem par kārtējā gada maksimāli pieļaujamo budžeta apmēru tiešajiem maksājumiem atbilstoši regulas Nr.73/2009 141.pantam);

Q_clb – kopējais cukurbiešu daudzums (tonnās) atbilstoši Latvijas cukura kvotai, par kuru 2006./2007.tirdzniecības gadā ir noslēgts cukurbiešu piegādes līgums.

42. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), atsevišķo maksājumu par cukuru var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot šajā nodaļā minētos atsevišķā maksājuma par cukuru saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (1.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošus dokumentus (kopijas) (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par atsevišķā maksājuma par cukuru pārņemšanu. Apliecinājumu paraksta saimniecības pārņēmējs un persona, kas saimniecību nodod.

43. Īpašo atbalstu par pienu var saņemt lauksaimnieks par iepriekšējā kvotas gadā (laikposmā no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 31.martam) atbilstoši pieejamai tiešās tirdzniecības un piegādes piena kvotai realizēto piena tonnu, ja:

43.1. iepriekšējā kvotas gadā tam pieejamā piena kvota bijusi vismaz 30 tonnu un tas ir realizējis vismaz 30 tonnu piena (piegādes kvotas apjomu vērtē pirms pielāgošanas);

43.2. tas līdz kārtējā gada 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (2.pielikums).

44. Pieejamā piena kvota ir noteikta, ievērojot Padomes 2007.gada 22.oktobra Regulas (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula), 65.panta "k" apakšpunkta nosacījumus.

45. Īpašā atbalsta par pienu maksimālā likme ir:

45.1. EUR 10,80 par tonnu piena, ja lauksaimnieks ir realizējis vismaz 80 tonnu piena;

45.2. EUR 12 par tonnu piena, ja lauksaimnieks ir realizējis vismaz 30, bet mazāk par 80 tonnām piena.

46. Ja šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētais atbalsta apmērs pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru EUR 4 630 000, atbalsta likmi samazina proporcionāli, to reizinot ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunkta nosacījumiem, dalot kopējo pieejamo atbalsta apmēru – EUR 4 630 000 – ar to atbalsta apmēru, kas atbilst īpašā atbalsta par pienu piešķiršanas nosacījumiem.

47. Ja atbalsttiesīgās piena tonnas, par kurām var saņemt īpašo atbalstu par pienu, valstī pārsniedz atbalstam pieejamo apjomu – 673 933 tonnas gadā –, atbalsttiesīgo tonnu skaitu samazina proporcionāli, reizinot to ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 16.oktobrim aprēķina samazinājuma koeficientu, dalot atbalstam pieejamo piena tonnu apjomu – 673 933 tonnas – ar kopējo piena apjomu tonnās, kas atbilst īpašā atbalsta par pienu piešķiršanas nosacījumiem.

48. Lauku atbalsta dienests īpašo atbalstu par pienu aprēķina, izmantojot Lauksaimniecības datu centra datus par lauksaimnieka realizēto pienu iepriekšējā kvotas gadā atbilstoši pieejamajai piena kvotai (pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūlijā, piegādes kvotas apjomu vērtē pirms pielāgošanas).

49.  Īpašo atbalstu cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai var saņemt par kartupeļu cietes tonnu, kas iegūta no kartupeļu cietes ražotājam piegādātajiem kartupeļiem, ja:

49.1. cietes kartupeļi tiek audzēti un to kvalitāte atbilst nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanu, darbību, uzraudzību un kontroles kārtību, nodrošinot vismaz 15 procentu lielu cietes saturu kartupeļos;

49.2. lauksaimnieks ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu ar cietes ražotāju par noteikta kartupeļu daudzuma piegādi;

49.3. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (5.pielikums).

50. Īpašā atbalsta cietes kartupeļu kvalitātes uzlabošanai maksimālā likme ir EUR 81,50 par kartupeļu cietes tonnu.

51. Šo noteikumu 49.punktā minēto kartupeļu cietes daudzumu tonnās nosaka Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz kartupeļu kravas kopējo tīrsvaru un kartupeļu zemūdens svaru, kas paziņots saskaņā ar šo noteikumu 53.punktu. Kartupeļu cietes daudzumu tonnās par katru piegādāto kravu aprēķina, dalot kartupeļu tīrsvaru (kilogramos) ar Komisijas 2003.gada 23.decembra Regulas (EK) Nr.2235/2003, ar ko nosaka kopīgus noteikumus Padomes Regulu (EK) Nr.1782/2003 un (EK) Nr.1868/94 piemērošanai attiecībā uz kartupeļu cieti, II pielikumā norādīto zemūdens svaram atbilstošo kartupeļu daudzumu, kas nepieciešams vienas tonnas kartupeļu cietes iegūšanai.

52. Šo noteikumu 51.punktā minētos datus, kas nepieciešami kartupeļu cietes tonnas aprēķināšanai, piegādes laikā nosaka cietes ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 13.pielikumu. Cietes ražotājs norāda šo noteikumu 14.pielikumā sniegto informāciju par piegādātajām kartupeļu kravām un kartupeļu kvalitātes rādītājiem.

53. Cietes ražotājs un kartupeļu piegādātājs paraksta kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumentu, tajā norādot šo noteikumu 14.pielikumā sniegto informāciju. Cietes ražotājs līdz kārtējā gada 1.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumenta oriģinālu un tā kopiju – kartupeļu audzētājam –, tajā norādot šo noteikumu 14.pielikumā minēto informāciju.

54. Ja šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētā atbalsta apmērs pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru EUR 200 000 gadā, atbalsta likmi samazina, to reizinot ar samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz nākamā gada 31.martam pēc iesnieguma iesniegšanas aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunkta nosacījumiem, dalot kopējo pieejamo atbalsta apmēru – EUR 200 000 – ar atbalsta apmēru, kas atbilst šo noteikumu 49.punktā minētajiem nosacījumiem.

55.  Īpašo atbalstu lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai var saņemt par pirmsbāzes, bāzes un sertificēto sēklu daudzumu, kas ievākts kārtējā gada laikā un sertificēts līdz nākamā gada 30.aprīlim, ja lauksaimnieks:

55.1. izpilda sertifikācijas nosacījumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem attiecībā uz lopbarības augu sēklām vai normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumiem attiecībā uz sēklas kartupeļiem;

55.2. līdz kārtējā gada 1.augustam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (6.pielikums).

56. Šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētās atbalsta likmes un attiecīgās sēklu sugas ir norādītas šo noteikumu 15.pielikumā.

57. Ja šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētais atbalsta apmērs par lopbarības augu sēklām pārsniedz kopējo pieejamo atbalsta apmēru
EUR 200 000 gadā, atbalsta apmēru par lopbarības augu sēklām samazina katram lauksaimniekam, piemērojot samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz nākamajā gada 5.jūnijam pēc iesnieguma iesniegšanas aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunkta nosacījumiem, dalot kopējo kārtējā gadā pieejamo atbalsta apmēru – EUR 200 000 – ar atbalsta apmēru, kas atbilst šo noteikumu 55.punktā minētajiem nosacījumiem.

58. Ja šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētais atbalsta apmērs par sēklas kartupeļiem pārsniedz EUR 100 000, atbalsta apmēru par sēklas kartupeļiem katram lauksaimniekam samazina, piemērojot samazinājuma koeficientu. Lauku atbalsta dienests līdz nākamajā gada 5.jūnijam pēc iesnieguma iesniegšanas aprēķina samazinājuma koeficientu saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 78.panta 2.punkta "d" apakšpunkta nosacījumiem, dalot kopējo pieejamo atbalsta apmēru  – EUR 100 000 – ar atbalsta apmēru, kas atbilst šo noteikumu 55.punktā minētajiem nosacījumiem.

59. Lauku atbalsta dienests īpašo atbalstu lopbarības augu sēklu un sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai aprēķina, izmantojot Valsts augu aizsardzības dienesta datus par lauksaimnieka iepriekšējā gadā ievākto un līdz kārtējā gada 30.aprīlim sertificēto sēklu apjomu pa sugām.

60. Šo noteikumu 2.6.apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas reģistrē tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu noteiktajā kārtībā, kā arī saskaņā ar regulas Nr.73/2009 117.panta prasībām.

61. Šo noteikumu 2.7.apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, ja tas 2013.gadā:

61.1. atbilst šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

61.2. līdz 15.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (2.pielikums).

62. Pārejas posma valsts atbalstu var saņemt par šādām zīdītājgovīm:

62.1. par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku saskaņā ar regulas Nr.73/2009 109.panta "d" apakšpunkta nosacījumiem;

62.2. par govi, kuras šķirne nav minēta Komisijas 2009.gada 29.oktobra Regulas (EK) Nr.1121/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr.73/2009 IV un V sadaļā paredzēto noteikumu piemērošanai atbalsta shēmām lauksaimniekiem (turpmāk – regula Nr.1121/2009), 4.pielikumā, ja govi neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai;

62.3. par teli no astoņu mēnešu vecuma saskaņā ar regulas Nr.73/2009 109.panta "e" apakšpunkta nosacījumiem.

63. Pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 60.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

63.1. lauksaimnieks Lauksaimniecības datu centrā deklarē šo noteikumu 62.punktā minētās govis un teles kā zīdītājgovis vai teles kā potenciālās zīdītājgovis pirms šo noteikumu 63.2.apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē;

63.2. pretendējot uz maksājumu par šo noteikumu 62.punktā minētajām govīm un telēm, lauksaimnieks no 2013.gadā 15.maija līdz 15.novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (7.pielikums);

63.3. šo noteikumu 63.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītais zīdītājgovju skaits nav mazāks par 60 procentiem no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita attiecīgajā gadā (kopējo dzīvnieku skaitu veido šo noteikumu 63.punktā minētās zīdītājgovis un teles). Maksājumam pieteikto telīšu skaits nepārsniedz 40 procentu no kopējā maksājumam pieteiktā dzīvnieku skaita;

63.4. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 63.3.apakšpunktā minēto dzīvnieku skaitu un to proporciju vismaz sešus mēnešus pēc šo noteikumu 63.2.apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas saskaņā ar regulas Nr.73/2009 111.panta 2.punkta "b" apakšpunkta nosacījumiem.

64. Ja šo noteikumu 63.4.apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to aizstāj ar šo noteikumu 62.punktā minētajiem nosacījumiem atbilstošu dzīvnieku 20 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās. Septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to tajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā iesniegums jau tika iesniegts.

65. Lai noteiktu šo noteikumu 62.punktā minētajam maksājumam atbilstošos dzīvniekus, ja lauksaimnieks ir jaukta ganāmpulka (slaucamo govju un zīdītājgovju) īpašnieks, Lauksaimniecības datu centrs, ievērojot regulas Nr.73/2009 111.panta 2.punkta trešās rindkopas nosacījumus, izmanto šādu informāciju:

65.1. piena govju skaitu un zīdītājgovju skaitu ganāmpulkā (norāda to identitātes numurus) pēc stāvokļa 2013.gada 31.decembrī, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 62.punktā minēto maksājumu 2013.gadā;

65.2. realizēto piena kvotu iepriekšējā kvotas gadā;

65.3. vidējo izslaukumu pārraudzībā esošajā ganāmpulkā attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja šāda informācija nav pieejama, izmanto regulas Nr.1121/2009 5.pielikumā noteikto vidējo izslaukumu valstī – 4796 kilogrami.

66. Ja lauksaimnieks pretendē uz pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm 2013.gadā, Lauksaimniecības datu centrs, ievērojot šo noteikumu 65.punktā minēto informāciju, izmanto šādu aprēķina metodiku:

66.1. realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaitu nosaka, aprēķinot realizētā piena kvotas attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem ganāmpulkiem attiecīgajā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem – vidējais izslaukums valstī (4796 kilogrami));

66.2. zīdītājgovju skaitu, par kurām var saņemt maksājumus, jauktajā ganāmpulkā (slaucamās govis un zīdītājgovis) nosaka, aprēķinot kopējā govju skaita un realizētā piena kvotas izpildei nepieciešamo slaucamo govju skaita starpību.

67. Pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm saskaņā ar regulas Nr.73/2009 101.panta 1.punktu var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 60.punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

67.1. pēc stāvokļa 2013.gada 1.jūlijā ganāmpulkā ir ne mazāk par 10 aitu mātēm, kas saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem ir vienu reizi atnesušās vai ir vecākas par gadu;

67.2. lauksaimnieks līdz 2013.gada 15.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (8.pielikums) par aitu māšu skaitu 1.jūlijā;

67.3. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 67.2.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītos dzīvniekus vismaz 100 dienu, skaitot no 2013.gada 16.jūlija, saskaņā ar regulas Nr.1121/2009 35.panta 3.punktu.

68. Ja šo noteikumu 67.3.apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 10 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar aitu māti, kas ir vienu reizi atnesusies vai ir vecāka par gadu. Piecu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to tajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kurā iesniegums jau tika iesniegts. 

69. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām lauksaimnieks var saņemt par attaisnoto hektāru skaitu, kas:

69.1. apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2006.gadā;

69.2. 2006.gadā noteikts kartupeļu audzēšanas līgumā ar cietes ražotāju.

70. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par platībām likmi 2013.gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz 2013.gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M_platība – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par platībām likme 2013.gadā (EUR/ha);

N_platība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par platībām apmērs valstī 2013.gadā (EUR);

Q_platība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 69.punktu.

71. Ja saimniecībā 2013.gadā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits ir mazāks nekā šo noteikumu 69.punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

72. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām lauksaimnieks var saņemt par attaisnoto hektāru skaitu, kas apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2009.gadā.

73. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām likmi 2013.gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz 2013.gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M_platība – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām likme 2013.gadā (EUR/ha);

N_platība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām apmērs valstī 2013.gadā (EUR);

Q_platība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 72.punktu.

74. Ja saimniecībā 2013.gadā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits ir mazāks nekā šo noteikumu 72.punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

75. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par pienu var saņemt:

75.1. lauksaimnieks – par šo noteikumu 76.1.apakšpunktā minētajām piena tonnām;

75.2. jaunais piena ražotājs (lauksaimnieks, kam pieder saimniecība un kam nebija kvotas 2006.gada 1.aprīlī, un kas ir uzsācis piena ražošanu un realizāciju atbilstoši restrukturizācijas rezerves kvotai 2006./2007.kvotas gadā – laikposmā no 2006.gada 1.aprīļa līdz 2007.gada 31.martam) – par šo noteikumu 76.1.apakšpunktā minētajām piena tonnām, kas iegūtas 2006./2007.kvotas gadā kvotu darījumu rezultātā, un par šo noteikumu 76.2.apakšpunktā minētajām piena tonnām.

76. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par pienu attaisnotais apjoms (tonnas) pēc Lauksaimniecības datu centra datiem 2006./2007.kvotas gadā ir:

76.1. saistībā ar piena tiešās tirdzniecības un piegādes kvotu (piegādes kvotu apjomu vērtē pirms pielāgošanas) realizētais piens;

76.2. jaunajiem piena ražotājiem piešķirtās piena tonnas no restrukturizācijas rezerves (atbilstoši Komisijas 2006.gada 22.jūnija Regulas (EK) Nr.927/2006 par Padomes Regulas (EK) Nr.1788/2003 1.panta 4.punktā minētās īpašās restrukturizācijas rezerves piešķiršanu 1.pantam).

77. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par pienu likmi valstī 2013.gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz 2013.gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M_piens – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par pienu likme valstī 2013.gadā (EUR/tonna);

N_piens – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par pienu maksimālais atbalsta apmērs valstī 2013.gadā (EUR);

Q₁ – kopējā piena kvota valstī 2006./2007.kvotas gadā;

Q₃ – kopējā jaunajiem piena ražotājiem no restrukturizācijas rezerves piešķirtā piena kvota valstī saskaņā ar šo noteikumu 76.2.apakšpunktu;

K – piena kvotas izpildes koeficients valstī 2006./2007.kvotas gadā, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Q₂ – saistībā ar piena tiešās tirdzniecības un piegādes kvotu (piegādes kvotu apjomu vērtē pirms pielāgošanas) realizētais piens saskaņā ar šo noteikumu 76.1.apakšpunktu.

78. Atdalītajam pārejas posma valsts atbalstam par liellopiem atbilst šādi dzīvnieki:

78.1. tele – sieviešu kārtas liellops no astoņu mēnešu vecuma, kas vēl nav atnesies;

78.2. bullis – nekastrēts vīriešu kārtas liellops no astoņu mēnešu vecuma;

78.3. vērsis – kastrēts vīriešu kārtas liellops no astoņu mēnešu vecuma.

79. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par liellopiem lauksaimnieks var saņemt par šo noteikumu 78.punktā minētajiem dzīvniekiem, ja saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem tie bija:

79.1. reģistrēti un atradās ganāmpulkā 2010.gada 31.decembrī;

79.2. turēti ganāmpulkā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.decembrim.

80. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par liellopiem likmi 2013.gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz 2013.gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M_liellopi – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par liellopiem likme 2013.gadā (EUR/dzīvnieks);

N_liellopi – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par liellopiem maksimālais atbalsta apmērs 2013.gadā (EUR);

Q_liellopi – kopējais maksājumam atbilstošo dzīvnieku skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 79.punktu.

81. Jaunais lauksaimnieks ir laikposmā no 2006.gada 15.maija līdz 2008.gada 1.martam Uzņēmumu reģistrā reģistrēta persona, kas veic lauksaimniecisko darbību saskaņā ar regulas Nr.73/2009 2.panta "c" apakšpunktu.

82. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem var saņemt, ja jaunais lauksaimnieks šo noteikumu 61.2.apakšpunktā minētā iesnieguma B sadaļā norāda, ka viņš ir pieteicies atdalītajam pārejas posma valsts atbalstam īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem.

83. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem 2013.gadā var saņemt par attaisnoto hektāru skaitu, kas ir apstiprināts kā atbilstošs vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem pirmajā pieteikšanās gadā un arī 2013.gadā atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem. 

84. Ja saimniecībā 2013.gadā šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētā maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits ir mazāks nekā pirmajā pieteikšanās gadā, jaunais lauksaimnieks atdalīto pārejas posma valsts atbalstu īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem saņem par to hektāru skaitu, kas 2013.gadā atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

85. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem likmi 2013.gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz 2013.gada 16.oktobrim, summējot šo noteikumu 70., 77. un 80.punktā minētās likmes un iegūto summu dalot ar četri. Kopējo atbalsta apmēru atdalītajam pārejas posma valsts atbalstam īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem finansē no 2013.gadā valstī kopējās pieejamās pārejas posma valsts atbalstu neizmantotās summas. Ja 2013.gadā valstī kopējais pieejamais pārejas posma valsts atbalsta apmērs tiek pilnībā izmantots, Lauku atbalsta dienests veido valsts rezervi jaunajiem lauksaimniekiem, proporcionāli samazinot visu atdalīto pārejas posma valsts atbalstu maksimālo atbalsta apmēru 2013.gadā, bet ne vairāk par vienu procentu saskaņā ar regulas Nr.73/2009 132.panta 7.punkta nosacījumiem.

86. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par kartupeļu cieti lauksaimnieks var saņemt par tādu kartupeļu cietes daudzumu tonnās, kāds apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par kartupeļu cieti 2011.gadā.

87. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti likmi 2013.gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz 2013.gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M _tonna – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti likme 2013.gadā (EUR/tonna);

N _tonna – kopējais maksimālais pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti apmērs valstī 2013.gadā (EUR);

Q _tonna – kopējais maksājumam atbilstošais kartupeļu cietes daudzums tonnās valstī saskaņā ar šo noteikumu 86.punktu.

88. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par nokautiem vai eksportētiem liellopiem lauksaimnieks var saņemt, ja attiecīgie dzīvnieki ir apstiprināti kā atbilstoši papildu valsts tiešajam maksājumam par nokautiem vai eksportētiem liellopiem 2011.gadā.

89. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par nokautiem vai eksportētiem liellopiem likmi 2013.gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz 2013.gada 16.oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M _liellopi – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par nokautiem vai eksportētiem liellopiem likme 2013.gadā (EUR/dzīvnieks);

N _liellopi – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par nokautiem vai eksportētiem liellopiem maksimālais atbalsta apmērs 2013.gadā (EUR);

Q _liellopi – kopējais maksājumam atbilstošo dzīvnieku skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 88.punktu.

90. Ja saimniecība tiek pilnībā pārņemta un mainās tās īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 2.7.3., 2.7.4., 2.7.5. un 2.7.6.apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot konkrētā atdalītā pārejas posma valsts atbalsta saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs iesniegumam (2.pielikums) pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošus dokumentus (kopijas) (uzrāda oriģinālus) un rakstisku apliecinājumu par tiesībām saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod.

91. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 2.7.1. vai 2.7.2.apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, kurš:

91.1. daļēji vai pilnībā pārņem saimniecību un ir saimniecības un lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs) un iesniegumam (2.pielikums) pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod;

91.2. iegādājas īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi un par atbilstošu hektāru skaitu pārņem tiesības saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu un iesniegumam (2.pielikums) pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu, kā arī īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus (kopijas) (uzrāda oriģinālus). Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod.

92. Ja šo noteikumu 2.punktā minēto atbalsta veidu kopējā summa, ko lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt par 2013.gada iesniegumiem, pārsniedz EUR 5000, tad šo noteikumu 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto atbalsta veidu kopējai summai piemēro samazinājumu 10 procentu apmērā no šo noteikumu 2.punktā minēto atbalsta veidu kopējās atbalsta summas, kas pārsniedz EUR 5000.

93. Ja šo noteikumu 2.punktā minēto atbalsta veidu kopējā summa, ko lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt par 2013.gada iesniegumiem, pārsniedz EUR 300 000, tad papildus šo noteikumu 92.punktā minētajam samazinājumam šo noteikumu 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto atbalsta veidu kopējai summai piemēro samazinājumu četru procentu apmērā no šo noteikumu 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto atbalsta veidu summas vai summas daļas, kas, pieskaitot šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. un 2.5.apakšpunktā minēto atbalsta veidu summai, pārsniedz EUR 300 000.

94. Šo noteikumu 92. un 93.punktā minēto samazinājumu aprēķina pēc regulas Nr.1122/2009 78.panta prasību piemērošanas šo noteikumu 2.punktā minētajiem atbalsta veidiem, bet 2.7.apakšpunktā minētajiem atbalsta veidiem – arī pēc šo noteikumu 19.punkta piemērošanas.

95. Ja lauksaimniekam, pretendējot uz šajos noteikumos minētajiem maksājumiem, mainījušies iesniegumā norādītie dati, lauksaimnieks rakstiski informē Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi par izmaiņām iesniegumā, nepaplašinot iesnieguma datus. 

96. Ja lauksaimnieks šo noteikumu 95.punktā minēto informāciju iesniedz, pirms Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde informējusi lauksaimnieku par neprecizitātēm iesniegumā vai paziņojusi atbalsta pretendentam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, regulas Nr.1122/2009 II daļas IV sadaļas I un II nodaļā paredzēto samazinājumu nepiemēro tām iesnieguma daļām, par kurām lauksaimnieks rakstiski informējis Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, ka iesniegums ir nepareizs vai kļuvis nepareizs pēc tā iesniegšanas.

97. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda dokumentu, kas apliecina, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība pēc stāvokļa kārtējā gada 15.jūnijā atrodas tā tiesiskā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā.

98. Ja lauksaimnieks, pretendējot uz šo noteikumu 2.punktā minētajiem atbalsta veidiem, sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumus, tas nesaņem konkrēto maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī atmaksā piešķirto atbalstu Lauku atbalsta dienestam, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas.

99. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju par šajos noteikumos paredzētajā kārtībā iesniegtajiem dokumentiem vai saistībā ar atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lauksaimnieks divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu dokumentus. Ja pieprasītā informācija netiek iesniegta, Lauku atbalsta dienests atbalstu nepiešķir vai to samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.

100. Lauku bloku kartes saskaņā ar šo noteikumu 10.1.apakšpunktu izsniedz:

100.1. par iepriekšējā gadā noteiktām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām pretendentiem, kas iepriekšējā gadā iesniedza platību maksājumu iesniegumu;

100.2. par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kas pretendentiem iekļautas lauku reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai.

101. Lauksaimnieku, kas pretendē uz šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto atbalstu, Lauku atbalsta dienests var izraudzīt pārbaudei uz vietas saimniecībā regulas Nr.1122/2009 31.panta 1.punktā noteiktajā kārtībā. Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

102. Lauksaimnieku, kas pretendē uz šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto atbalstu par kaņepju sējplatību, Lauku atbalsta dienests var izraudzīt pārbaudei uz vietas saimniecībā saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 30.panta 2.punkta "a" apakšpunktu un 31.panta 1.punktu. Pārbaudi veic Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersona.

103. Lauksaimnieku, kas pretendē uz šo noteikumu 2.1., 2.3., 2.4. un 2.5.apakšpunktā minēto atbalstu, var izraudzīt pārbaudei saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 51.panta nosacījumiem. Pārbaudi veic kompetentās kontroles iestādes atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai.

104. Lauksaimnieku, kas pretendē uz šo noteikumu 2.6.apakšpunktā minēto atbalstu, var izraudzīt pārbaudei uz vietas saimniecībā pēc nejaušības principa vai pamatojoties uz riska kritērijiem (atbalsta apmērs, iepriekšējo gadu pārbaužu rezultāti). Pārbaudi veic Lauku atbalsta dienesta amatpersona.

105. Lauksaimnieks, kas pretendē uz šo noteikumu 2.1., 2.3., 2.4. un 2.5.apakšpunktā minēto atbalstu, nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt savstarpējās atbilstības kontroles un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus par prasību izpildi.

106. Ja lauksaimnieks neļauj veikt šo noteikumu 101., 102., 103. vai 104.punktā minēto pārbaudi, attiecīgā amatpersona to atzīmē kontroli apliecinošajā dokumentā vai kontroles ziņojumā un lauksaimnieka iesniegums tiek noraidīts saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 26.panta 2.punkta nosacījumiem.

107. Par veikto pārbaudi uz vietas saimniecībā sagatavo kontroles ziņojumu saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 32.panta 1.punkta nosacījumiem.

108. Par veikto pārbaudi attiecībā uz obligātajām pārvaldības prasībām atbilstoši šo noteikumu 26.punktam sagatavo kontroli apliecinošu dokumentu saskaņā ar regulas Nr.1122/2009 54.panta nosacījumiem.

109. Lauksaimnieks iepazīstas ar šo noteikumu 107. un 108.punktā minētajiem dokumentiem un paraksta tos, lai apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē uz vietas saimniecībā.

110. Ja lauksaimnieks nav iepazinies ar šo noteikumu 107. vai 108.punktā minētajiem dokumentiem, kompetentā kontroles iestāde 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas lauksaimnieku rakstiski informē par pārbaudes rezultātiem.

111. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 107.punktā minētā dokumenta saņemšanas ir tiesīgs iesniegt Lauku atbalsta dienestā paskaidrojumus vai precizētu informāciju par kontroles ziņojumu.

112. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 108.punktā minētā dokumenta saņemšanas var iesniegt kompetentajā kontroles iestādē paskaidrojumus vai precizētu informāciju par kontroli apliecinošo dokumentu.

113. Lauksaimnieka nepiedalīšanās pārbaudē uz vietas saimniecībā neietekmē atbalsta samazinājuma piemērošanu vai nepiemērošanu konstatēto atbalsta piešķiršanas nosacījumu un saistību pārkāpumu dēļ.

114. Par tīšu pārkāpumu regulas Nr.1122/2009 72.panta izpratnē atzīst:

114.1. pārkāpumu, kurš rada apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai un kura dēļ trešajām personām rodas finansiāli zaudējumi vai papildu izmaksas, lai novērstu pārkāpuma sekas;

114.2. šo noteikumu 15.4., 15.5., 15.6. un 15.11.apakšpunktā minēto prasību neievērošanu vismaz 30 procentos no noteiktās lauksaimniecības zemes platības pēc atbilstības nosacījumu pārbaudes saskaņā ar regulas Nr.73/2009 20.pantu;

114.3. šo noteikumu 15.12.apakšpunktā minēto prasību neievērošanu vismaz 30 procentos no noteiktās lauksaimniecības zemes platības pēc atbilstības nosacījumu pārbaudes saskaņā ar regulas Nr.73/2009 20.pantu;

114.4. regulas Nr.1122/2009 71.panta 5.punkta trešajā daļā minēto gadījumu.

115. Atbilstoši regulas Nr.73/2009 30.pantam šajos noteikumos paredzēto atbalstu nepiešķir, ja pēc atbilstības nosacījumu pārbaudes saskaņā ar regulas Nr.73/2009 20.pantu tiek konstatēts, ka šo noteikumu 15.12.apakšpunktā minētais nosacījums nav attiecināms, tāpēc ka atbalsta pretendenta kārtējā gadā noteiktā platība ir mazāka par 50 hektāriem un pastāvīgo pļavu un ganību, aramzemē sēto zālāju un nektāraugu hektāru īpatsvars ir mazāks par 50 procentiem, jo:

115.1. vairāk nekā 30 procentus no atbalsta pretendenta iepriekšējā gadā platību maksājumu iesniegumā norādītās platības kārtējā gadā ir deklarējusi saistītā persona;

115.2. pēc kārtējā gada platību maksājumu iesnieguma iesniegšanas atbalsta pretendents ir nodevis platību maksājumu iesniegumā deklarēto platību saistītai personai.

116. Saistītā persona šo noteikumu 115.punkta izpratnē ir:

116.1. komercsabiedrība, kurā atbalsta pretendentam pieder vismaz 50,1 procents kapitāla daļu;

116.2. fiziska persona, kurai komercsabiedrībā, kas ir atbalsta pretendents, pieder vismaz 50,1 procents kapitāla daļu.

117. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011.gada 1.marta noteikumus Nr.173 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 44., 66., 102., 148.nr.; 2012, 41., 87.,121.nr.).

118. Šo noteikumu 114.3.apakšpunkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

119. Maksājuma iesniegumus, kas Lauku atbalsta dienestā iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izskata atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā to iesniegšanas dienā.

120. Šo noteikumu 15.12., 17.1. un 17.2.apakšpunktā un 16.punktā minēto kritēriju piemērošanu 2014.gadā Zemkopības ministrija pārskata, ņemot vērā valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai 2014.–2020.gadam, un zemkopības ministrs līdz 2014.gada 1.martam iesniedz attiecīgus priekšlikumus Ministru kabinetā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma

1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Zemkopības ministre L.Straujuma

Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Zemkopības ministre L.Straujuma

3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Zemkopības ministre L.Straujuma

4.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Zemkopības ministre L.Straujuma

5.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Zemkopības ministre L.Straujuma

6.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Zemkopības ministre L.Straujuma

7.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Zemkopības ministre L.Straujuma

8.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Zemkopības ministre L.Straujuma

9.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Zemkopības ministre L.Straujuma

10.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

1. Minimālā lauksaimniecības dzīvnieku blīvuma noteikšana

Minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu (nosacītās liellopu vienības) uz saimniecības kopējo pastāvīgo pļavu un ganību, aramzemē sēto zālāju un nektāraugu platībām aprēķina, izmantojot šādu formulu:

N^LB – minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums uz saimniecības pastāvīgo pļavu un ganību, aramzemē sēto zālāju un nektāraugu platībām (nosacītās liellopu vienības);

DZ – lauksaimniecības dzīvnieku skaits atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1.jūlijā (gab.);

k – lauksaimniecības dzīvnieku pārrēķināšanas koeficients nosacītajās liellopu vienībās;

L – pastāvīgo pļavu un ganību, aramzemē sēto zālāju un nektāraugu platība (ha).

2. Pārrēķināšanas koeficients (k) dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem

Zemkopības ministre L.Straujuma

11.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Obligātās pārvaldības prasības

A DAĻA

1. Prasības vides jomā

2. Prasības sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības jomā un dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas jomā

B DAĻA

3. Prasības sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā

C DAĻA

4. Prasības dzīvnieku labturības jomā

Zemkopības ministre L.Straujuma

12.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Kultūru kodi¹

Piezīmes.

¹ Kultūru kodu tabulā ar ''X" norādīts, par kuru kultūru var saņemt attiecīgo maksājumu.

² Aramzemē sēts zālājs – platība, kurā zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas un kurai raksturīgs vienmērīgs zelmeņa blīvums. Kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas ir lucerna, austrumu galega, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, bastarda āboliņš, pļavas timotiņš, parastā kamolzāle, pļavas auzene, pļavas lapsaste, ganību airene, pļavas skarene un sarkanā auzene, miežubrālis lopbarībai un klūdziņu prosa lopbarībai.

³ Papuve – augsekas sistēmā ietverta aramzeme, kura ne vairāk kā divus gadus pēc kārtas visu veģetācijas periodu vai daļu no tā tiek kopta, lai iznīcinātu nezāles, uzkrātu barības vielas un mitrumu sausos gados, un kurā nav paredzēts novākt ražu.

Papuve var būt:

1) neierīkota zeme, kurā neaug neviena kultūra, bet kura reizi gadā līdz 15.septembrim tiek uzarta;

2) zeme, kas apsēta tikai tāpēc, lai ražotu zaļmēslojumu (zaļā papuve), iekļaujot visas aramzemes platības, kurās ir saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr.73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr.1290/2005, (EK) Nr.247/2006, (EK) Nr.378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr.1782/2003, 6.pantam vai jaunākiem tiesību aktiem neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav daļa no augsekas.

⁴ Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu, – lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kas nav apstrādāta ilgākā laikposmā (platība sākusi apaugt ar krūmiem vai krūmu atvasēm vai zāle nav pļauta, par to liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis).

Zemkopības ministre L.Straujuma

13.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Kartupeļu svara un cietes satura noteikšana

1. Kartupeļu audzētāji kartupeļus piegādā cietes ražošanas uzņēmumā vai uzņēmuma norādītajā piegādes vietā.

2. Kartupeļu bruto svaru katrai kravai nosaka piegādes laikā, salīdzinot piekrauta un tukša transportlīdzekļa svaru.

3. Kartupeļu tīrsvaru nosaka, ņemot paraugus no vairākām vietām transportlīdzekļa kravas nodalījumā trijos dažādos līmeņos – augšdaļā, vidū un apakšdaļā. Pirms tukša transportlīdzekļa nosvēršanas to atbrīvo no zemes atliekām. Svara noteikšanai ņem paraugu ne mazāk kā 20 kilogramu. Bumbuļus nomazgā, atbrīvo no svešķermeņiem un nosver vēlreiz. Reģistrēto svaru samazina par 2 %, ņemot vērā ūdens daudzumu, kas absorbēts, bumbuļus mazgājot. Iegūto kopējo samazinājumu piemēro 1000 kilogramiem kartupeļu.

4. Cietes saturu kartupeļos (%) nosaka, pamatojoties uz 5050 gramu piegādāto kartupeļu zemūdens svaru, atbilstoši Komisijas 2003.gada 23.decembra Regulas (EK) Nr.2235/2003, ar ko nosaka kopīgus noteikumus Padomes Regulu (EK) Nr.1782/2003 un (EK) Nr.1868/94 piemērošanai attiecībā uz kartupeļu cieti, II pielikumam. Izmantojamais ūdens ir tīrs un bez piedevām, un tā temperatūra ir zemāka par 18 ^oC.

Zemkopības ministre L.Straujuma

14.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumentā norādāmā informācija

1. Piegādes datums.

2. Apliecinājuma dokumenta numurs.

3. Audzēšanas līguma numurs.

4. Kartupeļu audzētāja vārds vai nosaukums un adrese.

5. Transportlīdzekļa svars, ierodoties cietes ražošanas uzņēmumā vai piegādes vietā.

6. Transportlīdzekļa svars pēc izkraušanas un atbrīvošanas no zemes atliekām.

7. Piegādātās kravas bruto svars.

8. Piegādātās kravas bruto svara samazinājums procentos, ievērojot svešķermeņu svaru un mazgājot absorbētā ūdens svaru.

9. Piegādātās kravas bruto svara samazinājums svešķermeņu svara dēļ.

10. Piegādātās kravas kopējais kartupeļu tīrsvars.

11. 5050 gramu zemūdens svars.

12. Cietes saturs procentos.

13. Kravas piegādātāja un kravas pieņēmēja paraksti.

Zemkopības ministre L.Straujuma

15.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 12.marta
noteikumiem Nr.139

Sēklas kartupeļu un lopbarības augu sēklu sugas un to maksājuma likmes

Zemkopības ministre L.Straujuma