Ministru kabineta rīkojums Nr.136

Rīgā 2013.gada 4.aprīlī (prot. Nr.16 22.§)

Par Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu

1. Apstiprināt Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu (turpmāk – euro ieviešanas plāns).

2. Noteikt Finanšu ministriju, kā arī citas ministrijas un institūcijas par atbildīgajām institūcijām euro ieviešanas plāna izpildē saskaņā ar tā 1.pielikumu "Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā" (turpmāk – pasākumu plāns).

3. Vadības komitejai (izveidota ar Ministru prezidenta 2005.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.308 "Par vadības komitejas izveidošanu") nodrošināt Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomes lēmumu izpildi un uzraudzīt euro ieviešanas plāna izpildi, ņemot vērā pasākumu plānā noteiktos izpildes termiņus.

4. Vadības komitejas padotībā esošajām darba grupām ziņot Vadības komitejai par pasākumu plāna izpildi:

4.1. laikposmā līdz euro ieviešanas mērķa datumam, sākot ar 5.maiju, – reizi divos mēnešos līdz katra otrā mēneša piektajam datumam;

4.2. sākot ar euro ieviešanas dienu, – reizi pusgadā līdz 10.februārim un 10.augustam.

5. Finanšu ministram ziņot Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomei par euro ieviešanas plāna izpildi:

5.1. laikposmā līdz euro ieviešanas mērķa datumam, sākot ar 15.maiju, – reizi divos mēnešos līdz katra otrā mēneša piecpadsmitajam datumam;

5.2. sākot ar euro ieviešanas dienu, – reizi pusgadā līdz 27.februārim un 30.augustam.

6. Noteikt 2014.gada 1.janvāri par euro ieviešanas mērķa datumu Latvijā.

7. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2012.gada 19.septembra rīkojumu Nr.441 "Par Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 150.nr.; 2013, 16.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks

 

 

(Ministru kabineta
2013.gada 4.aprīļa
rīkojums Nr.136)

LATVIJAS NACIONĀLAIS EURO IEVIEŠANAS PLĀNS

SATURS

SAĪSINĀJUMI

KOPSAVILKUMS

IEVADS

1. EURO IEVIEŠANAS PAMATPRINCIPI UN SCENĀRIJS

1.1. Euro ieviešanas pamatprincipi

1.2. Euro ieviešanas scenārijs

2. TIESĪBU AKTI

2.1. ES tiesību akti par euro ieviešanu

2.2. Latvijas normatīvie akti par euro ieviešanu

2.3. Līgumu nepārtrauktība

3. FINANŠU TIRGUS

3.1. Finanšu tirgus instrumenti

3.2. Latvijas Banka un kredītiestādes

4. VALSTS SEKTORS

4.1. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu konvertēšana

4.2. Statistika

4.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņas

4.4. Valsts budžeta izpildes uzskaite euro

5. PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA

5.1. Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana

5.2. Preču un pakalpojumu cenu noapaļošanas kontroles mehānisms

5.3. Tirgus dalībnieku aizliegto vienošanos kontrole

6. PRIVĀTAIS NEFINANŠU SEKTORS

6.1. Grāmatvedība

6.2. Nodokļi

6.3. Viennolūka maksājuma instrumenti

6.4. Mazumtirdzniecība

7. KOMUNIKĀCIJA

7.1. Komunikācijas mērķi

7.2. Komunikācijas stratēģijas īstenošanā iesaistītās institūcijas

7.3. Mērķa grupas

7.4. Sabiedrības aptaujas

7.5. Komunikācijas aktivitāšu laika plāns un termiņi

1. PIELIKUMS

Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā

2. PIELIKUMS

Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatnosacījumi

3. PIELIKUMS

Māstrihtas kritēriji

4. PIELIKUMS

Darba grupu sastāvs

SAĪSINĀJUMI

CSP – Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde

ECB – Eiropas Centrālā banka

ECBS – Eiropas Centrālo banku sistēma

ECOFIN – Ekonomikas un finanšu padome

EK – Eiropas Komisija

EKS – Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēma

EM – Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

EMS – Ekonomikas un monetārā savienība

ES – Eiropas Savienība

EUR – euro valūtas vienības saīsinājums

Eurostat – Eiropas Savienības Statistikas birojs

FDL – SIA "First Data Latvia"

FKTK – Finanšu un kapitāla tirgus komisija

FM – Latvijas Republikas Finanšu ministrija

FSDG – Finanšu sistēmas darba grupa 

IAUI – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

IKP – iekšzemes kopprodukts

IUB – Iepirkumu uzraudzības birojs

IZM – Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija

KP – Konkurences padome

LB – Latvijas Banka

LCD – Latvijas Centrālais depozitārijs

LDDK – Latvijas Darba devēju konfederācija

LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LIKTA – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija

LKA – Latvijas Komercbanku asociācija

LM – Latvijas Republikas Labklājības ministrija

LP – valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts"

LPF – Latvijas Pensionāru federācija

LR – Latvijas Republika

LTRK – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

LTA – Latvijas Tirgotāju asociācija

LVL – lata valūtas vienības saīsinājums

MK – Latvijas Republikas Ministru kabinets

MVKKP – Mazo un vidējo komersantu konsultatīvā padome

NASDAQ OMX - NASDAQ OMX Riga – Rīgas Fondu birža

NMSDG – Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa

NUPDG – Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa   

NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra

NVO – nevalstiskās organizācijas

PIAA – Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

PTAC – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

RIGIBID – Latvijas starpbanku noguldījumu procentu likmju indekss

RIGIBOR – Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss

SDR – speciālās aizņēmuma tiesības (special drawing rights)

SEPA – vienotā eiro maksājumu telpa (single euro payments area)

SIKDG – Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa 

SIP – Stabilitātes un izaugsmes pakts

SM – Latvijas Republikas Satiksmes ministrija

SESIC – Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs

SPRK – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

SVF – Starptautiskais Valūtas fonds

TARGET 2 – starpbanku euro maksājumu sistēma (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer System)

TM – Latvijas Republikas Tieslietu ministrija

t.i. – tas ir

t.s. – tā sauktā

t.sk. – tai skaitā

u.c. – un citi

u.tml. – un tamlīdzīgi

u.t.t. – un tā tālāk

VADG – Valsts administrācijas darba grupa 

VARAM – Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VK – Valsts kase

VKM II – Valūtas kursa mehānisms II

VSAA – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra

XDR – Starptautiskā Valūtas fonda valūtas vienības saīsinājums

 

KOPSAVILKUMS

Plāna mērķis un uzturēšana

Latvijas Nacionālais euro ieviešanas plāns (turpmāk – Plāns) ir izstrādāts, lai savlaicīgi apzinātu pasākumus, kas īstenojami, lai nodrošinātu veiksmīgu euro ieviešanas procesu Latvijā. Plānā iekļautie pasākumi tiek attiecināti gan uz privāto, gan valsts sektoru. Plānā ir atrunāti euro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs, projekta darba uzdevumi, to īstenošanas termiņi un atbildības sfēras. Plāns sagatavots, ievērojot ES un LR normatīvo aktu prasības.

Plānu iespējams papildināt, ja šādu nepieciešamību diktē būtiskas pārmaiņas valstī notiekošos makroekonomikas, politikas, administrācijas, u.c. procesos. Kopš Plāna apstiprināšanas MK 2006.gadā, tas tika papildināts, un tā atjaunotā versija tika apstiprināta ar MK 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.165. Veicot Plāna atjaunošanu 2012.gadā (MK 2012.gada 19.septembra rīkojums Nr.441), tika noteikti konkrēti izpildes datumi katrai no 1.pielikumā "Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā" (turpmāk – Pasākumu plāns) ietvertajām aktivitātēm. 2013.gada sākumā (MK 2013.gada 22.janvāra rīkojums Nr.24) Plāns tika papildināts, tajā nostiprinot Eiropas vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomes lomu.

Latvijas soļi ceļā uz euro ieviešanu

2004.gada 1.maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti. Pievienošanās līgums paredz Eiropas vienotās valūtas euro ieviešanu, sasniedzot augstu noturīgas konverģences līmeni. Valstij, gatavojoties kļūt par pilntiesīgu EMS dalībnieci, jānodrošina, ka tās valūtas kursa svārstības nepārsniedz VKM II noteiktos ierobežojumus. Pildot šo nosacījumu, 2005.gada 1.janvārī lats tika piesaistīts euro pēc kursa EUR 1 = LVL 0,702804, un 2005.gada 2.maijā Latvija pievienojās VKM II.

Pamatojoties uz Latvijas Konverģences programmu 2012.-2015.gadam, kurā ietvertās vidēja termiņa prognozes norāda uz Latvijas spēju 2012.gadā sasniegt arī pārējos Māstrihtas kritērijus, un Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmu, Latvijas valdība ar 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.165 noteica 2014.gada 1.janvāri par euro ieviešanas mērķa datumu.

Māstrihtas kritēriju izpilde – ceļš uz euro zonu

Vienu gadu pirms novērtējuma Māstrihtas kritēriju ietvaros attiecīgajā valstī tiek vērtētas šādas norises:

1. Cenu stabilitāte – vidējās gada inflācijas līmenis valstī nedrīkst vairāk kā par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju.

2. Valsts finanšu stabilitāte – vispārējās valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts IKP.

3. Valsts finanšu ilgtspēja – vispārējās valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP.

4. Stabilitāte, ko valsts panākusi tuvinot ekonomiku euro zonai – ilgtermiņa procentu likmes – parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes –, nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju.

5. Valūtas kursa stabilitāte – vismaz divus gadus ilga dalība VKM II.

Valsts atbilstība konverģences kritērijiem ir būtiska ne tikai kādā konkrētā brīdī, bet arī ilgstošā laika periodā. Šā iemesla dēļ, novērtējot valsti, ES institūcijas – EK un ECB –īpašu uzmanību pievērš konverģences ilgtspējai. Papildus pieminētajai ekonomikas konverģencei tiek izvērtēta arī t.s. tiesiskā konverģence. Tā nozīmē, ka dalībvalsts nacionālo tiesību aktiem, t.sk. centrālās bankas darbību regulējošiem aktiem jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību, kā arī ECBS un ECB Statūtu nosacījumiem.

ES tiesiskais regulējums euro ieviešanai un Latvijas normatīvie akti par euro ieviešanu

Juridisko pamatu euro ieviešanas procesam ES dalībvalstīs veido ES tiesību akti. Lai nodrošinātu euro ieviešanu Latvijā, jāveic grozījumi esošajos LR normatīvajos aktos, kā arī jāizstrādā un jāizdod jauni. Pusotru gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma tika apstiprināta Koncepcija par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar euro ieviešanu Latvijā (turpmāk – Koncepcija). 2013.gada 31.janvārī tika pieņemts Euro ieviešanas kārtības likums, kuru izstrādāja FM sadarbībā ar pārējām ministrijām un citām iesaistītajām pusēm, kas ir pārstāvētas Latvijas Euro projekta darba grupās. Likumā noteikti pārejas procesa pamatprincipi: skaidras un bezskaidras naudas nomaiņas kārtība, tostarp latu un euro vienlaicīgas apgrozības periods, cenu paralēlās atspoguļošanas kārtība, u.c. Likumprojekta izstrādes gaitā tika saņemts ECB atzinums.

Euro ieviešanas procesa vadība

Euro ieviešanas koordināciju nodrošina Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padome, kas ir koleģiāla un koordinējoša institūcija un kas izveidota, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai euro ieviešanai Latvijā. Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomes lēmumu turpmāku izpildi nodrošina vadības komiteja, kas izveidota, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2005.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.308 "Par vadības komitejas izveidošanu".

Vadības komiteju vada Finanšu ministrijas valsts sekretārs, un tās sastāvā ir Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Bankas un citu iestāžu augstākās amatpersonas. Vadības komitejas uzdevums ir euro ieviešanas stratēģijas īstenošana atbilstoši Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomē pieņemtajiem lēmumiem, plāna izstrādes kontrole, kā arī no tiem izrietošo nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība.

Sagatavošanās darbus konkrētās jomās veic vadības komitejas ietvaros izveidotas piecas darba grupas, kurās iesaistīti daudzu valsts un nevalstisku organizāciju pārstāvji. Par vadības komitejas lēmumu īstenošanu un darba grupu darbības koordinēšanu atbild euro ieviešanas projekta vadītājs. Reizi pusgadā euro ieviešanas projekta vadītājs Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomei sniedz pārskata ziņojumus par paveikto euro ieviešanas projekta ietvaros. Vienu gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma pārskata ziņojumi tiek sniegti reizi divos mēnešos.

Pasākumu plāns vienotas Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā

Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā ir Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plāna 1.pielikums. Tajā iekļauti konkrēti euro ieviešanas pasākumi, lai nodrošinātu skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanu, sabiedrības informēšanu, tiesību aktu, statistikas, grāmatvedības, finanšu instrumentu un informācijas sistēmu pielāgošanu euro, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību. Pasākumu plānā ir norādīti konkrēti uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas.

Euro ieviešanas pamatprincipi

Pāreju no lata uz euro paredzēts veikt tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta ikviena valsts iedzīvotāja ikdiena.

Pamatprincipi:

• efektivitāte – visu valsts veikto pasākumu izmaksām jābūt samērojamām ar iespējamiem riskiem, kas varētu rasties, ja attiecīgais pasākums netiku veikts pienācīgā apjomā un kvalitātē;

• orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju – īpašu uzmanību pievērst sabiedrības daļai ar ierobežotu finanšu pakalpojumu pieejamību, piemēram, attālu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītas izmaksas un nodrošinātu efektīvu maiņas procesu, Latvijā tiek plānots vienlaikus ieviest skaidras un bezskaidras naudas euro.

Pāreja no lata uz euro

Latu un euro vienlaicīgas apgrozības periods

Divas nedēļas pēc euro ieviešanas tiks nodrošināta skaidras naudas latu un euro vienlaicīga lietošana. Divas nedēļas ilgs vienlaicīgās apgrozības periods, noteikts balstoties uz citu jauno euro zonas dalībvalstu (Igaunijas, Slovākijas un Slovēnijas) pieredzi. Piemēram, Igaunijā jau divās nedēļās pēc euro ieviešanas vairāk kā 90% darījumu tika veikti euro. Divas nedēļas ilgs vienlaicīgās apgrozības periods samazinās pakalpojumu sniedzēju nozaru, piemēram, tirgotāju, transporta, sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas, u.c. izmaksas un slogu, nodrošinot naudas darījumus vienlaikus divās valūtās.

Līdz 2014.gada 14.janvārim (ieskaitot) iedzīvotāji varēs veikt skaidras naudas norēķinus gan latos, gan euro. Sākot no 2014.gada 1.janvāra, latu banknotes un monētas tiks izņemtas no apgrozības un aizstātas ar euro. Bezskaidras naudas norēķini no pirmās euro ieviešanas dienas notiks vienīgi euro.

Skaidras naudas apmaiņa

Banknošu un monētu apmaiņa bez komisijas maksas būs iespējama:

• trīs mēnešus pēc euro ieviešanas dienas – atsevišķās LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās. Atbilstoši noteiktajam Euro ieviešanas kārtības likumā, izvērtējot nepieciešamību un valsts budžetā pieejamos līdzekļus, MK nomaiņas periodu var pagarināt, bet ne ilgāk kā par trim mēnešiem;

• sešus mēnešus pēc euro ieviešanas dienas – kredītiestādēs;

• neierobežotu laiku pēc euro ieviešanas dienas – Latvijas Bankā.

Bezskaidras naudas norēķini euro

Euro ieviešanas dienā visi lati kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontos (tas attiecas arī uz maksājumu kartēm) automātiski un bez maksas tiks pārvērsti euro pēc ES Padomes (turpmāk – Padome) noteiktā valūtas maiņas kursa. Arī finanšu instrumentos – akcijās, aizdevumu līgumos u.c. – latos izteiktas summas tiks konvertētas euro. Visi darījumi un maksājumi, kuri līdz šim tika veikti latos, tiks veikti euro. Līgumiem tiks piemērots t.s. līgumu nepārtrauktības princips, tādejādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs aizstāt ar jauniem.

Cenu paralēlās atspoguļošanas periods

Lai savlaicīgi sagatavotu sabiedrību – jebkuru naudas lietotāju – pārejai no lata uz euro, palīdzētu apgūt jaunās valūtas vērtību un dotu iespēju sekot cenu līmenim abās valūtās, Plāns paredz cenu paralēlās atspoguļošanas periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.jūnijam, un tas būs saistošs ikvienam preču pārdevējam un pakalpojumu sniedzējam valstī. Atbilstoši EK 2008.gada 10.janvāra Ieteikumam (izziņots ar dokumenta numuru K(2007)6912) par pasākumiem, lai atvieglotu turpmāko pāreju uz euro rekomendētais cenu paralēlās atspoguļošanas periods ir pusotrs gads – sākot no brīža, kad Padome nosaka valūtas maiņas kursu, t.i., aptuveni pusgadu pirms euro ieviešanas dienas, un beidzot gadu pēc euro ieviešanas (līdz 2014.gada 31.decembrim).

Euro ieviešanas izmaksas

Valsts institūcijas un tirgus dalībnieki – uzņēmumi, kredītiestādes, kā arī ikviens preču pārdevējs un pakalpojumu sniedzējs – plāno un sedz euro ieviešanai nepieciešamos izdevumus atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai. Centrālo valsts iestāžu euro ieviešanas izmaksas tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.

Finanšu pakalpojumu sasniedzamības nodrošināšanai, LP skaidrās naudas nomaiņas izmaksas tiks kompensētas no valsts budžeta līdzekļiem. Lai īstenotu Plāna pamatprincipus (orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju un skaidras naudas nomaiņas procesa efektīva īstenošana), tika precizēta LP loma skaidras naudas nomaiņas procesā.  Skaidrās naudas nomaiņu nodrošinās 302 pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, jo  to apkalpošanas teritorijā neatrodas komercbanku filiāles.

Informēšana par euro ieviešanu

Ikvienam valsts iedzīvotājam jāsaņem daudzpusīga informācija par praktiskiem euro ieviešanas jautājumiem – vienlaicīgās apgrozības periodu, nomaiņas periodu, paralēlās atspoguļošanas periodu, valūtas maiņas kursu, bezskaidras, elektroniskās un skaidras naudas nomaiņas kārtību, banknošu un monētu dizainu, drošības pazīmēm, u.c. Intensīvākā sabiedrības informēšanas kampaņas daļa ir ieplānota, sākot jau ar 2013.gada maiju, kā arī ar brīdi, kad Padome nosaka valūtas maiņas kursu, līdz lata un euro vienlaicīgas apgrozības perioda beigām.

Atbilstoši plānā definētajam pamatprincipam – orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju – īpaša uzmanība tiks pievērsta noteiktām sabiedrības grupām, piemēram, iedzīvotājiem, kuri mīt finanšu pakalpojumu ziņā grūti sasniedzamos reģionos, pensionāriem un personām ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību pārstāvjiem, kuri neizmanto informāciju latviešu valodā, kā arī citām komunikācijas kampaņas mērķa grupām. Šo grupu informēšanā tiks iesaistītas profesionālās asociācijas, atbildīgās valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, apvienības un sociālie dienesti.

Vispārējā komunikācijas kampaņā par euro ieviešanas jautājumiem tiks iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, ka arī privātais sektors. Galvenie informēšanas partneri būs ministrijas, LB, EK, ECB, kredītiestādes, Saeima, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās un sabiedriskās asociācijas, komersanti u.c. Sabiedrības informēšanas kampaņu koordinēs FM.

 

IEVADS

Plāna mērķis ir noteikt galvenos euro ieviešanas projekta darba uzdevumus Latvijā, to īstenošanas periodus un atbildības sfēras, kā arī definēt euro ieviešanas pamatprincipus un scenāriju, lai nodrošinātu veiksmīgu euro ieviešanas procesu gan privātajā, gan valsts sektorā. Plāns sagatavots, ievērojot ES un LR normatīvo aktu prasības.

Plāna mērķauditorija ir tā īstenošanā iesaistīto institūciju darbinieki, projekta darba grupu dalībnieki un vadītāji, kā arī ikviens sabiedrības loceklis, kuru jebkādā mērā skars norēķinu valūtas maiņa Latvijā.

Euro ieviešana Latvijā

2003.gada 20.septembra referendumā Latvijas tauta nobalsoja par Latvijas pievienošanos ES un līdz ar to arī par euro ieviešanu. Šādas saistības Latvijai, tāpat kā citām jaunajām ES valstīm, paredz Līgums par Eiropas Savienības darbību.

Pamatojoties uz Latvijas Konverģences programmu 2012.-2015. gadam, kurā ietvertās vidēja termiņa prognozes norāda uz Latvijas spēju 2012.gadā sasniegt Māstrihtas kritērijus,  un Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmu, Latvijas valdība ar 2010.gada 24.marta rīkojumu Nr.165 noteica 2014.gada 1.janvāri par  euro ieviešanas mērķa datumu.

Euro ieviešanas procesa organizatoriskā struktūra un kārtība

Lai nodrošinātu efektīvu euro ieviešanas procesu Latvijā, saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija protokolu Nr.36 58.§ "Par pasākumiem, kas veicami, lai sagatavotos Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanai Latvijā" tika izveidota vadības komiteja, kuras uzdevums ir euro ieviešanas stratēģijas izvēle, plāna izstrādes kontrole, kā arī nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība. Šo komiteju vada Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Vadības komitejas sastāvā ir Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Bankas un citu iestāžu augstākās amatpersonas.

Euro ieviešanas procesu uzrauga Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padome, kam vadības komiteja reizi pusgadā sniedz pārskatu par paveikto. Vienu gadu pirms euro ieviešanas mērķa datuma pārskata ziņojumi tiek sniegti reizi divos mēnešos, ja Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas koordinācijas padomē nav lemts citādi. Savukārt par vadības komitejas lēmumu īstenošanu, darba grupu darbības koordinēšanu, kā arī par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar euro ieviešanu, atbildīgs ir euro ieviešanas projekta vadītājs.

Vadības komiteja apzinājusi būtiskākos jautājumus, kas risināmi dažādos valsts un sabiedriskajos sektoros, lai Latvijā ieviestu vienoto Eiropas valūtu:

• esošo normatīvo aktu izvērtēšana un jaunu normatīvo aktu izstrādāšana;

• valsts statistikas jomas pielāgošana norēķinu valūtas maiņai;

• euro monētu un banknošu sagāde, maksājumu sistēmu pārveide norēķiniem euro;

• naudas un kapitāla tirgus pielāgošana norēķiniem euro un finanšu instrumentu konvertēšana;

• privātpersonu un nefinanšu sektora sagatavošana euro ieviešanai;

• sabiedrības informēšanas pasākumi;

• citi jautājumi.

Lai īstenotu minēto, Vadības komitejas pakļautībā izveidotas piecas darba grupas (skatīt 4.pielikumu), kurās iekļauti valsts iestāžu un komercsabiedrību, kā arī profesionālo asociāciju dažādu līmeņu pārstāvji. Darba grupas savas kompetences ietvaros izstrādā priekšlikumus Pasākumu plānam vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā.

Darba grupas nosaukums	Galvenie darbības virzieni
Valsts administrācijas darba grupa	Normatīvo aktu pielāgošana saistībā ar euro ieviešanu, statistikas, grāmatvedības un citu valsts informācijas sistēmu pielāgošana euro ieviešanai, vadlīniju izstrāde uzņēmumiem saistībā ar grāmatvedības uzskaites, nodokļu maksājumu, valūtas kursa piemērošanas, statistikas, kases aparātu u.c. jautājumiem.
Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa	Euro skaidras un bezskaidras naudas ieviešanas jautājumi, maksājumu sistēmu pielāgošana norēķiniem euro.
Finanšu sistēmas darba grupa	Naudas un kapitāla tirgus, finanšu instrumenti, euro ieviešanas jautājumi apdrošināšanas un pensiju fondu sektorā, valsts parāda denominācijas jautājumi, vērtspapīru sistēmu pielāgošana norēķiniem euro.
Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa	Risina jautājumus saistībā ar  euro ieviešanas ietekmi uz attiecībām starp nefinanšu sabiedrībām un patērētājiem, kampaņas "Godīgs eiro ieviesējs" vadība, vadlīniju izstrāde uzņēmumiem saistībā ar cenu paralēlās atspoguļošanas periodu.
Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa	Sabiedrības informēšanas kampaņas sagatavošana un īstenošana, t.sk. informatīvas interneta lapas izveide un uzturēšana, informatīvā tālruņa centra uzturēšana privātpersonu un komercsabiedrību vajadzībām.

Lai nodrošinātu atgriezenisko saikni ar sabiedrību, Vadības komitejas pārstāvji un euro ieviešanas projekta vadītājs rīko konsultācijas ar sociālajiem partneriem,  profesionālajām asociācijām un NVO pārstāvjiem. Savukārt komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem par euro ieviešanas jautājumiem sadarbībā ar euro ieviešanas projekta vadītāju nodrošina Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa sadarbībā ar tajā pārstāvētajām institūcijām.

Pasākumu plānā (skatīt 1.pielikumu) ir iekļauti praktiski darba uzdevumi (pasākumi), kuri darba grupām jāizpilda, gatavojoties vienotās valūtas ieviešanai Latvijā. Lai nodrošinātu savlaicīgu euro ieviešanas pasākumu īstenošanu, Pasākumu plānā iekļautajiem uzdevumiem ir norādīts sākuma un beigu datums, kā arī atbildīgās un līdzatbildīgās iesaistītās puses

Pasākumu plāns tiek aktualizēts saskaņā ar noteikto euro ieviešanas mērķa datumu – 2014.gada 1.janvāri. Izmaiņu gadījumā Pasākumu plāns tiek sagatavots MK atkārtotai apstiprināšanai.

Ziņas par pasākumu izpildei piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumu

2012.gada 15.novembrī atbilstoši attiecīgajiem MK normatīvajiem aktiem¹ Saeima apstiprināja euro ieviešanas izmaksas likuma "Par valsts budžetu 2013.gadam" ietvaros. Lai atslogotu pamatfunkciju daļu valsts budžetā, daļa no euro ieviešanas izdevumiem tiek segta no Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem, kā arī EK granta par euro ieviešanas komunikācijas pasākumiem. Pārējiem pasākumiem 2013.gadā un 2014.gadā tiks veikta apropriācijas pārdale no 74.resora 03.00.00 programmas "Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plāna pasākumi" uz ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetiem. Satiksmes ministrija LP papildu nepieciešamos līdzekļus 2014.gadam, kas saistīti ar "Euro ieviešanas kārtības likuma" noteiktajām termiņa izmaiņām skaidrās naudas nomaiņai 302 LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās no iepriekš noteiktā viena mēneša līdz likuma 8.panta otrajā daļā nostiprinātajiem trim mēnešiem, iesniedz kā jaunās politikas iniciatīvu.

Latvijas soļi ceļā uz euro ieviešanu

Gatavojoties Latvijas pilntiesīgai dalībai VKM II, 2004.gada 30.decembrī tika noteikts lata piesaistes kurss euro: EUR 1 = LVL 0,702804, kas ir spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Lata un euro piesaistes kurss aprēķināts pēc ECB 2004.gada 30.decembrī fiksētajiem valūtu tirgus kursiem, izmantojot SDR valūtu groza valūtu kursu formulu – tāpat kā katru dienu kopš 1994.gada sākuma, kad lats tika piesaistīts SVF norēķinu vienībai (XDR 1 = LVL 0,7997).

Latvijai pievienojoties VKM II, ar 2005.gada 2.maiju LB vienpusēji nodrošina, ka lata un euro kursa svārstības nepārsniedz ±1% no centrālā jeb piesaistes kursa. Tas nozīmē, ka saglabājas iepriekšējā perioda (kad lats bija piesaistīts SDR) lata kursa svārstību koridora platums attiecībā pret piesaistes valūtu, kas finanšu tirgum ir saprotams un ierasts. Saskaņā ar euro ieviešanas kritērijiem, jeb t.s. Māstrihtas kritērijiem, kas nosaka ES valsts gatavību EMS trešajam posmam,   dalībvalstij VKM II jāpiedalās bez būtiskām svārstībām vismaz divus gadus, un Latvija pilda šo kritēriju atbilstoši VKM II ietvaram. Valsts uzdevums ir nodrošināt arī pārējo konverģences kritēriju izpildi, jo lai ieviestu euro, ES valstīm jāsasniedz augsts noturīgas tautsaimniecības konverģences līmenis (skatīt 2.pielikumu). To novērtē, pamatojoties uz Māstrihtas kritēriju izpildi (skatīt 3.pielikumu).

Lai lemtu par Latvijas gatavību euro ieviešanai, EK un ECB gatavo konverģences ziņojumus – vērtējumus  par valsts gatavību dalībai EMS. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību papildus iepriekšējos gados ievērotajai kārtībai (EK sagatavo Padomei adresētu priekšlikumu par paplašināšanos, notiek konsultācijas ar Eiropas Parlamentu, diskusijas Eiropadomē) Padomei būs jāsaņem arī euro zonas dalībvalstu ieteikums (pieņems ar kvalificēto balsu vairākumu) par euro zonas paplašināšanos un uzaicinājumu Latvijai pievienoties euro zonai ar konkrētu latu konvertācijas kursu pret euro un ieviest vienoto Eiropas valūtu kā likumīgu maksāšanas līdzekli valstī.

---

¹ 2012.gada 17.septembra rīkojums Nr.438 "Par finansējuma piešķiršanu ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanas izdevumu segšanai", 2012.gada 18.septembra rīkojums Nr.440 "Par finansējuma piešķiršanu ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) specifisko informācijas sistēmu pielāgošanas izdevumu segšanai saistībā ar euro ieviešanu" un 2012.gada 16.oktobrī  rīkojums Nr.487 "Par finansējuma piešķiršanu ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) specifisko informācijas sistēmu pielāgošanas izdevumu segšanai saistībā ar euro ieviešanu". 2013.gadā tiks veikta apropriācijas pārdale no papildu rezervētajiem līdzekļiem neplānotiem izdevumiem 74.resora 03.00.00 programmā "Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plāna pasākumi" uz ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetiem.

 

1. Euro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs

Pāreja no lata uz euro ir liela mēroga projekts, kam Latvijas jaunākajā vēsturē ir maz līdzinieku vēriena un nozīmības ziņā: tas ir gandrīz tikpat vēsturisks kā 2003.gada 20.septembra referendums un skars katru – tāpat kā lata atkalieviešana.

Lai pārstāvētu visas Latvijas sabiedrības intereses, projekta īstenošanā piedalīsies:

• valdība;

• valsts pārvaldes institūcijas;

• pašvaldības;

• LB;

• FKTK;

• kredītiestādes;

• LP;

• plašsaziņas līdzekļi;

• tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumi;

• sociālie partneri, profesionālās asociācijas, NVO, u.c.

1.1. Euro ieviešanas pamatprincipi

Euro ieviešanas procesam jābūt izstrādātam tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta katra Latvijas sabiedrības locekļa ikdiena, tāpēc euro ieviešanas projekta ietvaros apzināti būtiskākie euro ieviešanas pamatprincipi un to īstenošanas scenārijs.

Pamatprincips	Mērķis
Efektivitāte	Visu valsts veikto pasākumu izmaksām jābūt samērojamām ar iespējamiem riskiem, kas varētu rasties, ja attiecīgais pasākums netiku veikts pienācīgā apjomā un kvalitātē.
Orientācija uz finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju	Samazināt norēķinu valūtas maiņas procesa ietekmi uz iedzīvotāju grupu ar ierobežotu pieeju finanšu pakalpojumiem, piemēram, attālu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

1.2. Euro ieviešanas scenārijs

Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītās izmaksas un nodrošinātu efektīvu euro ieviešanas procesu, Latvijā skaidras un bezskaidras naudas euro norēķinus tiek plānots ieviest vienlaicīgi, t.i. ievērojot tā sauktā "lielā sprādziena" principu.

Lata un euro vienlaicīgas apgrozības periods	Lai nodrošinātu Latvijas sabiedrības locekļu darījumu nepārtrauktību, paredzēta divas nedēļas ilga divu valūtu – lata un euro – skaidras naudas vienlaicīga lietošana no euro ieviešanas brīža līdz brīdim, kad euro kļūst par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli LR. Vienlaicīgas apgrozības periods nav attiecināms uz bezskaidras naudas norēķiniem – latos denominēto bezskaidras naudas atlikumu konvertācija euro tiek veikta euro ieviešanas dienā.
Atlikuma izdošana euro	Lai paātrinātu skaidras naudas nomaiņas procesu, sākot ar euro ieviešanas dienu naudas atlikums par precēm un pakalpojumiem tiks izdots tikai euro. Vienlaicīgas apgrozības periodā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītajos pasažieru pārvadājumu transportlīdzekļos, saņemot maksājumu latos, atlikumu drīkst izdot latos, bet, saņemot maksājumu euro, atlikumu izdod euro.
Periods latu skaidrās naudas nomaiņai pret euro bez komisijas maksas	Lai nodrošinātu valsts iedzīvotājus ar euro monētām un banknotēm, latu apmaiņu pret euro bez komisijas maksas būs iespējams veikt: trīs mēnešus, sākot ar euro ieviešanas dienu – 302 LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās; sešus mēnešus, sākot ar euro ieviešanas dienu – kredītiestādēs; bez termiņa ierobežojuma, sākot ar euro ieviešanas dienu – LB.
Cenu paralēlās atspoguļošanas periods	Trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc euro ieviešanas dienas preču un pakalpojumu cenas būs obligāti jāuzrāda gan latos, gan euro, lai ierobežotu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu un laikus sagatavotu sabiedrību norēķinu valūtas maiņai. Rekomendētais cenu paralēlās atspoguļošanas periods ir no brīža, kad Padome nosaka valūtas maiņas kursu, t.i., aptuveni pusgadu pirms euro ieviešanas dienas, līdz 2014.gada 31.decembrim.
Euro ieviešanas procesa izmaksu segšanas avoti	Valsts nekompensēs tirgus dalībnieku izdevumus, izņemot Euro ieviešanas likumprojektā noteikto izņēmuma gadījumu attiecībā uz LP. Katram tirgus dalībniekam jāplāno euro ieviešanas procesam nepieciešamie līdzekļi atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai.
Latu konvertācija uz euro	Kārtība, kādā tiks veikta līgumu, skaidras un bezskaidras naudas, kā arī citu maksāšanas līdzekļu un viennolūka maksājuma instrumentu (e-talons, dāvanu karte, degvielas uzpildes staciju karte, u.c.) konvertācija uz euro, ir atrunāta  Euro ieviešanas kārtības likumā.

 

2. TIESĪBU akti

2.1. ES tiesību akti par euro ieviešanu

Līgums par Eiropas Savienības darbību

Līgums par Eiropas Savienības darbību paredz izmaiņas kārtībā, kādā tiek pieņemts lēmums par euro zonas paplašināšanos. Papildus iepriekšējos gados ievērotajai kārtībai  (EK sagatavo Padomei adresētu priekšlikumu par paplašināšanos, notiek konsultācijas ar Eiropas parlamentu, diskusijas Eiropadomē) Padomei būs jāsaņem arī euro zonas dalībvalstu ieteikums (pieņems ar kvalificēto balsu vairākumu) par euro zonas paplašināšanos.

Euro ieviešanas procesu ES valstīs regulē vairākas ES regulas

I Padomes 1997.gada 17.jūnija Regula (EK) Nr.1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz euro ieviešanu

Regula attiecas uz visām ES valstīm. Regulas būtiskākie aspekti ir:

• euro ieviešana nemaina tiesisko instrumentu noteikumus, neatbrīvo no to izpildes un nedod kādai no pusēm tiesības vienpusēji grozīt šādu instrumentu vai beigt tā lietošanu;

• maiņas kursu apstiprina kā vienu euro, kas izteikts ar katras iesaistītās dalībvalsts valūtu. Kursu apstiprina ar sešiem nozīmīgiem cipariem;

• maiņas kursu nenoapaļo un nesaīsina, veicot konvertēšanu;

• maiņas kursu izmanto abpusējai konvertēšanai euro vienības un valsts valūtas vienību starpā;

• naudas summas, kas jākonvertē no vienas valsts valūtas citā, vispirms konvertē naudas vienībās, kas izteiktas euro vienībās, šo summu noapaļo, atstājot ne mazāk kā trīs ciparus aiz komata, bet pēc tam konvertē citas valsts valūtas vienībās;

• naudas summas, kas jāmaksā vai par kurām jāsniedz pārskats, veicot noapaļošanu pēc konvertēšanas euro vienībās, noapaļo uz augšu vai leju līdz tuvākajam centam. Ja maiņas kursa piemērošanas rezultātā skaitlis dalās tieši uz pusēm, to noapaļo uz augšu.

II Padomes 1998.gada 3.maija Regula (EK) Nr.974/98 par euro ieviešanu

Regula nosaka vispārējo kārtību iesaistīto dalībvalstu valūtu aizstāšanai ar euro un definē pārejas perioda noteikumus euro ieviešanai pirmajās euro zonas valstīs. Regula sniedz skaidrojumu vairākiem terminiem, kas tiek lietoti saistībā ar Eirosistēmu (piemēram, maiņas kurss, tiesiskie instrumenti, euro vienība, pārejas periods, denominācijas maiņa). Svarīgi, ka Regulā noteikts, ka nevienai personai, izņemot emisijas iestādi un personas, kas īpaši norādītas emisijas valsts tiesību aktos, nav pienākuma katrā atsevišķā maksājumā pieņemt vairāk nekā 50 monētu.

III Padomes 2005.gada 21.decembra Regula Nr.2169/2005, kas groza Padomes 1998.gada 3.maija Regulu (EK) Nr.974/98

Lai jaunās ES valstis varētu ieviest euro, 2005.gada 21.decembrī tika pieņemti Padomes Regulas (EK) Nr.974/98 grozījumi (Padomes Regula (EK) Nr.2169/2005). Izstrādātie grozījumi atceļ atsauces uz konkrētiem datumiem, kuri aizstāti ar definīcijām, jo noteiktie datumi dažādām valstīm var atšķirties. Grozījumi paredz, ka valstis varēs izvēlēties euro ieviešanas scenāriju un pārejas perioda ilgumu. Būtisks Regulas grozījums nosaka, ka kredītiestādes saviem klientiem maina attiecīgās valsts valūtas banknotes un monētas pret euro banknotēm un monētām bez maksas un līdz maksimālajai robežai, ko valsts var noteikt nacionālajos normatīvajos aktos.

IV Padomes 1998.gada 31.decembra Regula (EK) Nr.2866/98 par maiņas kursu starp euro un to dalībvalstu, kuras pieņem euro, valūtām

Regula nosaka kursu starp euro un to dalībvalstu valūtām, kuras pieņem euro. Regula tiek grozīta ikreiz, kad euro zonai pievienojas jauna dalībvalsts.

Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-19/03

Šis dokuments sniedz skaidrojumu par Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulas (EK) Nr. 1103/97 interpretāciju saistībā ar summu, t.sk. vienas vienības (tarifu), noapaļošanas principiem.

EK 2008.gada 10.janvāra Ieteikums (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6912) par pasākumiem, lai atvieglotu turpmāko pāreju uz euro

EK ieteikums papildus nosaka tos praktiskos pasākumus, kas jāveic valstīm, kas plāno pievienoties euro zonai, t.sk.:

• profesionālās informācijas pieejamības nodrošināšana nefinanšu uzņēmumiem par grāmatvedības un nodokļu jautājumiem;

• paralēlās cenu atspoguļošanas rekomendācija pusgadu pirms euro ieviešanas dienas un ne vēlāk kā gadu pēc euro ieviešanas dienas;

• skaidrās naudas krājumu mazināšanas ieteikums;

• godīgas cenu pārrēķināšanas pasākumu organizēšana.

Minētie ES tiesību akti veido drošu un stabilu tiesisko pamatu, uz kura balstoties Latvijā tiks organizēts euro ieviešanas process.

2.2. Latvijas normatīvie akti par euro ieviešanu

Lai pilnībā nodrošinātu euro ieviešanu Latvijā, būs gan jāveic spēkā esošo normatīvo aktu grozījumi, gan jāapstiprina jauni normatīvie akti. Atbilstoši Pasākumu plāna J1.3.punktam tika izstrādāta Koncepcija. 2012.gada 29.maijā Koncepcija tika apstiprināta MK (protokols Nr.30 42.§). Koncepcijas viennozīmīgai īstenošanai FM sadarbībā ar TM izstrādās vadlīnijas.

I Euro ieviešanas kārtības likums

Euroieviešanas kārtības likums nosaka euro ieviešanas pamatnosacījumus. Euro ieviešanas kārtības likumu izstrādāja FM sadarbībā ar citām euro projekta darba grupās iesaistītajām institūcijām, pamatojoties uz Koncepciju un jautājumiem, kas skar euro ieviešanu un kuriem nepieciešams vispārīgs regulējums (skatīt 1. pielikumu). 

II Likums "Par Latvijas Banku"

Likumam "Par Latvijas Banku" jāatbilst Līgumam par Eiropas Savienības darbību un ECBS un ECB Statūtiem. Lai to nodrošinātu, 2013. gada 10. janvārī  Saeima ir pieņēmusi likumu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"".

2.3. Līgumu nepārtrauktība

Euro ieviešanas kārtības likums nosaka tiesisko instrumentu nepārtrauktības principu. Tādējādi, visiem līgumiem (tai skaitā kredītiestāžu kreditēšanas u.c.) arī tiks piemērots nepārtrauktības princips, kas nosaka, ka spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem.

 

3. finanšu tirgus

3.1. Finanšu tirgus instrumenti

I Vispārējie jautājumi

Pēc euro ieviešanas latos izteikto atvasināto finanšu instrumentu darījumu un citu iesākto, bet nepabeigto latos izteikto darījumu līgumu summu konvertēs euro pēc Padomes noteiktā maiņas kursa. Konvertēs visas nepabeigtā tiesiskā instrumenta summas, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktos noapaļošanas principus, ja līdzēji nevienosies par citu kārtību. Nepabeigtā tiesiskā instrumenta kopsumma veidosies no konvertētajām sastāvdaļām un tā nedrīkstēs pārsniegt sākotnējo tiesiskā instrumenta kopsummu latos, kura konvertēta uz euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktos noapaļošanas principus. Ja tiesiskajos instrumentos, kuri līdz euro ieviešanas dienai nav pabeigti, saistības starp līdzējiem ir bijušas euro, tiesiskā instrumenta valūta paliks nemainīga.

Minētā kārtība attieksies arī uz valsts aizņēmumu, aizdevumu un galvojuma līgumiem, kuri līdz euro ieviešanas dienai ir iesākti, bet nav pabeigti.

Finanšu instrumentu uzskaites sistēmā plānots veikt vairākas ar informācijas sistēmām saistītas pārmaiņas. Finanšu instrumentu tirdzniecība pēc euro ieviešanas notiks euro, un, lai to nodrošinātu, tiks veiktas tirdzniecības sistēmu pārmaiņas.

Lai mazinātu ar euro ieviešanu saistītās administratīvās izmaksas, grozījumus komercsabiedrības statūtos, kuri radušies saistībā ar norēķinu valūtas maiņu valstī, komercdarbības veicēji drīkstēs reģistrēt komercreģistrā 30 mēnešus pēc euro ieviešanas. Finanšu tirgus dalībnieki ar valūtas maiņu saistītās izmaiņas savos finanšu pakalpojumus regulējošos dokumentos, drīkstēs reģistrēt vienlaicīgi ar pirmajām citus jautājumus skarošajām izmaiņām, taču ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc euro ieviešanas dienas.

Euro ieviešanas kārtības likums  nosaka vispārējos noapaļošanas principus, kas paredz, ka summas un vērtības naudas izteiksmē pēc lata konvertācijas uz euro noapaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Papildus noteiktajiem vispārējiem noapaļošanas principiem likums nodrošina, ka, konvertējot ieguldījumu fondu līdzekļus, valsts fondētu pensiju shēmu līdzekļus ieguldījumu plānu līdzekļus un privāto pensiju fondu pensiju plānu līdzekļus, ievēros ieguldījumu fondu, valsts fondēto pensiju shēmas un privāto pensiju fondu darbību regulējošanas normatīvajos aktos noteikto zīmju skaitu līdzekļu vai plāna daļu vērtības izteikšanai.

II Kapitāla vērtspapīri

Sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļu nominālvērtība tiks izteikta veselos euro. Akciju sabiedrību akciju nominālvērtību izteiks euro un centos. Atšķirīga pieeja tiks piemērota, jo, ņemot vērā noteikto kapitālsabiedrības dalībnieku proporcionalitātes saglabāšanas principu, pamatkapitāla daļas (akcijas) denominācija no latiem uz veseliem euro var prasīt būtisku kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielinājumu vai samazinājumu akciju sabiedrības gadījumā. Izsakot pamatkapitāla daļu (akciju) nominālvērtību euro un centos ievēros Padomes noteikto maiņas kursu un attiecībā uz akcijām Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktos noapaļošanas principus.

Lai nodrošinātu kapitālsabiedrības mazākumdalībnieku aizsardzību, ir paredzēts, ka noapaļošanas rezultātā iegūto atlikušo vērtību izmaksās kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) proporcionāli viņiem piederošajām daļām, tajā pašā laikā kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) dodot tiesības lemt par atlikušās vērtības pārskaitīšanu kapitālsabiedrības rezervēs.

Tāpat ir noteiktas tiesības sākot ar dienu, kad Padome būs pieņēmusi lēmumu lata maiņas kursam pret euro dibināt tādas kapitālsabiedrības, kuru pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtība ir izteikta euro ekvivalentā. Šāda kārtība nodrošinās kapitālsabiedrībām veiksmīgāku pāreju no latiem uz euro, samazinot to kapitālsabiedrību skaitu, kurām nepieciešams veikt darbības latu aizstāšanai ar euro.

III Parāda vērtspapīri

Lai ievērotu ieguldītāju prasības un mazinātu emitenta saistību pārmaiņu iespējamību pēc parāda vērtspapīru denominācijas maiņas, parāda vērtspapīru nominālvērtība pēc konvertēšanas euro tiks noteikta viena centa apmērā. Katram ieguldītājam piederošo parāda vērtspapīru skaits būs vienāds ar iegūto vērtspapīru nominālo apmēru centos. Tādējādi tiks nodrošināta iespēja noteikt parāda vērtspapīru skaitu veselos skaitļos.

Ieguldītājam piederošo parāda vērtspapīru skaitu iegūs, dalot katram individuālajam ieguldītājam piederošo kopējo emisijas nominālo apjomu, izteiktu latos, ar Padomes noteikto maiņas kursu un iegūto nominālo apjomu reizinot ar 100. Ja iegūtais apjoms saturēs centu daļas, tad daļas no 0,5 un vairāk centiem tiks apaļotas līdz 1 centam, savukārt par 0,5 mazākas daļas tiks atmestas.

Latvijas valdības vērtspapīru noapaļošanas un denominācijas maiņa tiks veikta, pamatojoties uz vispārējiem principiem, kas attiecināmi uz parāda vērtspapīriem.

Lai mazinātu potenciālos emitentu un ieguldītāju zaudējumus saistībā ar latos denominēto parāda vērtspapīru ar mainīgo procentu likmi (kas piesaistīta RIGIBOR) denominācijas maiņu, Euro ieviešanas kārtības likumā ir noteikts procentu likmes pārrēķina princips, ja mainīgā procentu likme piesaistīta indeksam, kas beidz pastāvēt līdz ar euro ieviešanu.

Tiesisko instrumentu (naudas aizņēmuma un aizdevuma līgumiem ar mainīgo procentu likmi, parāda vērtspapīriem un citiem finanšu instrumentiem ar mainīgo procentu likmi) mainīgās procentu likmes piesaisti RIGIBOR aizstās ar piesaisti EURIBOR. Līdzēji savstarpēji vienojoties, latu naudas tirgus indeksu varēs aizstāt arī ar citu līdzvērtīgu naudas tirgus indeksu. Latu naudas tirgus indeksa nomaiņas gadījumā aizdevējs nedrīkstēs aizņēmējam palielināt latu naudas tirgus indeksam pievienoto procentu likmi vai pasliktināt citus aizņēmuma nosacījumus, kas noteikti aizdevēja un aizņēmēja noslēgtajā līgumā. Piesaistes indeksa maiņu veiks nākamajā plānotajā mainīgās procentu likmes fiksācijas maiņas reizē pēc euro ieviešanas dienas. Līdzēji varēs vienoties par citu procentu likmes maiņas brīdi, kas nav vēlāks par nākamo plānoto mainīgās procentu likmes fiksācijas maiņas reizi pēc euro ieviešanas dienas.

3.2. Latvijas Banka un kredītiestādes

LB kopš Latvijas pievienošanās ES ir ECBS dalībniece. Ieviešot euro, LB kļūs par Eirosistēmas dalībnieci. Gatavojoties euro ieviešanai, LB pārstāvji strādā Vadības komitejas izveidotajās euro ieviešanas darba grupās, kā arī sadarbojas ar kredītiestādēm, valsts institūcijām un euro ieviešanas projektā iesaistītajām organizācijām.

I Latu skaidras naudas nomaiņa ar euro

Viens no LB uzdevumiem ir nodrošināt savlaicīgu euro skaidras naudas sagādi, pieejamību kredītiestādēm un veicināt raitu skaidras naudas apmaiņu Latvijā.

Lai nodrošinātu savlaicīgu euro skaidras naudas pieejamību, LB pirms euro ieviešanas organizē euro banknošu sagādi no ECBS. Tāpat LB arī organizē euro monētu dizaina izstrādi, kaltuves, kurā tiks kaltas Latvijas euro monētas, izvēli, izsludinot konkursu, kā arī šo monētu kalšanu un piegādi. Lai savlaicīgi nodrošinātu nepieciešamo euro skaidras naudas apjomu  Latvijas kredītiestāžu un to klientu vajadzībām  2013.gada nogalē, LB izsludināja konkursu par euro monētu kalšanas iespējām 2012.gada otrajā pusē, kā arī noslēdza Saprašanās memorandu ar euro zonas dalībvalstīm un EK par euro monētu izgatavošanu un pirms tam veicamajiem sagatavošanās darbiem.

Latu skaidrās naudas apmaiņa galvenokārt tiks veikta, izmantojot kredītiestādes, bankomātus, tirdzniecības tīklu, pakalpojumu sniedzējus u.c. Latu un euro vienlaicīgās apgrozības periodā tirgotājiem būs jāpieņem gan latu, gan euro banknotes un monētas. LB organizēs specifisku mācību kursu kredītiestāžu kasieriem, īpašu uzmanību pievēršot euro banknošu un monētu drošības pazīmēm.

LB euro norēķinu ieviešanas darba plāns paredz detalizētus uzdevumus skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanai, t.sk., priekšlaicīgas euro izsniegšanas (priekšpiegāde) un pakārtotās priekšlaicīgās euro izsniegšanas (priekšpiegādes otrā fāze) pasākumus. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt tirgus dalībniekus ar euro skaidro naudu visā Latvijā. Saskaņā ar ECB nosacījumiem priekšpiegādes un priekšpiegādes otrās fāzes laikā kredītiestādēm un to klientiem izsniegtās euro monētas un banknotes nedrīkst nonākt publiskā apgrozībā pirms euro ieviešanas dienas. Priekšpiegādes ietvaros nauda tiks izsniegta kredītiestādēm un to klientiem noslēdzot savstarpējus līgumus. Tie cita starpā paredzēs sankcijas pret līguma nosacījumu pārkāpējiem, t.sk., par priekšpiegādes ietvaros izsniegtās euro naudas laišanu apgrozībā pirms euro ieviešanas dienas. LB arī veiks pārbaudes par to, kā priekšpiegādē izsniegtā nauda tiek glabāta. Uz priekšpiegādes komplekta (starter-kit) iesaiņojuma, kuri tiks pārdoti iedzīvotājiem pirms euro ieviešanas dienas, būs uzraksts, ka monētas derīgas tikai no euro ieviešanas dienas. Jāņem vērā arī tas, ka uz monētām būs Latvijas dizains, un oficiāli līdz euro ieviešanas dienai tās nebūs derīgas. Priekšpiegāde kredītiestādēm tiks uzsākta no 2013.gada 1.novembra, priekšpiegādes otrā fāze – no 2013.gada 10.decembra. Lai savlaicīgi iepazīstinātu ar Latvijas euro monētām un nodrošinātu ar maiņas naudu jau no 2014. gada 1.janvāra, LB iedzīvotāju vajadzībām izgatavos euro monētu sākumkomplektus, kuros tiks iekļauts noteikts daudzums dažāda nomināla monētu. No 2013. gada 10. decembra LB, kredītiestādes  un LP izplatīs  euro monētu sākumkomplektus, izpildot  EK 2008.gada 10.janvāra ieteikuma (2008/78/EK) 3.panta 2.daļā minēto, ka iedzīvotājiem jābūt iespējai iegādāties euro monētu komplektus trīs nedēļu laikā pirms pārejas uz euro.

Lai nodrošinātu euro banknošu savlaicīgu piegādi iedzīvotājiem, sākot ar euro ieviešanas dienu, visi valstī esošie bankomāti tiks pārslēgti no latu izsniegšanas režīma uz euro izsniegšanas režīmu. Šim nolūkam savlaicīgi tiks veiktas programmatūras pārmaiņas, kuras nodrošinās attālinātu bankomātu pārslēgšanu, bloķējot latu izsniegšanu un nodrošinot euro izsniegšanu. Vecākās paaudzes bankomāti, kuriem šādu iespēju nav, euro ieviešanas dienā tiks atslēgti, tad ielādēti ar euro. Šie bankomāti uzsāks savu funkciju veikšanu nedaudz vēlāk. Latu banknotes pēc euro ieviešanas dienas netiks izsniegtas.

II Par latu banknošu un monētu izņemšanu no apgrozības

Latu banknotes un monētas no apgrozības izņems un aizstās ar euro, sākot ar euro ieviešanas dienu. LB izvērtē iespējas īsi pirms euro ieviešanas brīža pakāpeniski samazināt lielo nominālu banknotes apgrozībā. No apgrozības izņemtās banknotes un monētas LB uzglabās pilnībā nošķirti no euro banknošu un monētu krājumiem. LB sagatavos stratēģiju pakāpeniskai latu monētu un banknošu iznīcināšanai un nodrošinās tās izpildi.

III Bezskaidras naudas norēķini euro

Sākoties euro ieviešanas dienai, latos denominētie bezskaidrās naudas atlikumi kontos un elektroniskās naudas atlikumi tiks konvertēti euro un (no šī brīža) visi iepriekš veiktie latu darījumi un maksājumi tiks veikti euro. LB maksājumu sistēmās, sākot ar euro ieviešanas dienu, norēķini tiks veikti tikai euro.

2007.gada 19.novembrī Latvija ir pievienojusies vienotajai euro maksājumu sistēmai TARGET2², veidojot LB TARGET2 komponentsistēmu TARGET2-Latvija. Euro ieviešanas dienā LB latu reālā laika maksājumu sistēmas dalībnieku kontu atlikumi tiks konvertēti euro un pārnesti TARGET2-Latvija atvērtajos dalībnieku kontos. Kredītiestāžu savstarpēji norēķini, kas izriet no monetārās politikas darījumiem, finanšu tirgu norēķini, citu maksājumu sistēmu gala norēķini, kā arī liela apjoma un steidzami klientu maksājumi tiks veikti TARGET2.

Klientu bezskaidras naudas maksājumi, t.i. iekšzemes maksājumi, kurus valsts pārvaldes iestādes, lielie uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, tirgotāji un patērētāji pašreiz veic latos, ar euro ieviešanas dienu tiks veikti euro. Šādi maksājumi tiks veikti saskaņā ar vienotās eiro maksājumu telpas³ (SEPA) prasībām, pakāpeniski ieviešot SEPA nosacījumu izpildi visos maksājuma posmos. SEPA prasības attiecināmas arī uz tiešā debeta un karšu maksājumiem. SEPA karšu ietvara prasību ieviešana Latvijā tiks pabeigta līdz 2012.gada 31.decembrim, savukārt SEPA tiešā debeta maksājumi tiks ieviesti līdz 2015.gada 1.janvārim.

IV Pārmaiņas LB monetārajās operācijās un ārvalstu valūtas rezervju pārvaldīšanā

Līdz euro ieviešanai tiks saskaņoti monetārās politikas instrumenti un monetāro operāciju veikšanas procedūras, kā arī ECB prasībām tiks pielāgota centrālās bankas ārvalstu rezervju pārvaldīšanas sistēma.

V Statistikas sagatavošana

Pirms euro ieviešanas LB apstiprinās jaunus statistikas pārskatu sagatavošanas noteikumus atbilstoši prasībām euro zonas valstīm un atbilstošas statistiskās informācijas vākšanu uzsāks pēc euro ieviešanas. LB pārrēķinās datu laikrindas, sagatavos jaunus metadatu aprakstus un veiks nepieciešamos grozījumus statistikas datubāzēs un publikācijās.

VI Kredītu reģistrs

Euro ieviešanas dienā LB nodrošinās Kredītu reģistrā iekļauto ziņu par klientu un klientu galvinieku aktuālajām saistībām latos konvertāciju euro.

---

² TARGET2 ir reālā laika maksājumu sistēma, kuru izmanto EMS dalībvalstu centrālās bankas kopā ar ECB, lai īstenotu kopīgu monetāro politiku un veicinātu euro maksājumu sistēmas raitu darbību. TARGET2 piedalās arī atsevišķas ārpus euro zonas dalībvalstu centrālās bankas. Galvenā TARGET2 priekšrocība – vienota tehniskā platforma, kas nodrošina vienādus nosacījumus visās TARGET2 pievienojušajās valstīs. Sistēma TARGET2-Latvija dalībniekiem nodrošina efektīvu, ātru un drošu infrastruktūru euro maksājumu veikšanai, norēķiniem izmantojot noguldījumus Latvijas Bankā. Kopā ar Latvijas dalībniekiem TARGET2 euro maksājumus reālajā laikā veiks vairāk nekā 1 000 finanšu iestāžu no Eiropas valstīm. Izmantojot sistēmu, sasniedzamas vairāk nekā 50 000 finanšu iestādes.

³ SEPA – projekts ar mērķi harmonizēt veidu, kā tiek veikti klientu maksājumi euro, padarot maksājumus euro starp Eiropas valstīm tik pat ātrus, drošus un efektīvus kā iekšzemes maksājumus. SEPA nodrošina iespēju patērētājiem uzņēmējiem un citiem tautsaimniecības dalībniekiem neatkarīgi no to atrašanās vietas veikt gan starpvalstu, gan iekšzemes maksājumus euro saskaņā ar vieniem un tiem pašiem galvenajiem nosacījumiem, tiesībām un pienākumiem. SEPA aptver ES valstis, Islandi, Lihtenšteinu, Monako, Norvēģiju un Šveici.

 

4. Valsts sektors

4.1. Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu konvertēšana

Visi valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi, t.sk. visas valsts prasību un saistību summas, kas radušās līdz euro ieviešanai Latvijā, tiks konvertētas no latiem euro saskaņā ar budžeta pieprasījumu sagatavošanas normatīvajiem aktiem.

Pēc tam, kad Padome būs apstiprinājusi valūtas maiņas kursu, t.i. aptuveni sešus mēnešus pirms euro ieviešanas dienas apstiprināšanai MK tiks iesniegti valsts pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu cenrāži.

4.2. Statistika

I CSP

Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms euro ieviešanas CSP iesniegs apstiprināšanai MK tās statistikas pārskatu un anketu veidlapas, kurās līdz ar euro ieviešanu mainīsies vērtības izteiksmes rādītāju uzrādīšanas kārtība. Statistiskā informācija par pārskata gadu pirms euro ieviešanas, kā arī par 2013.gada pēdējo ceturksni tiks pieprasīta tajā valūtā, kas ir likumīgais maksāšanas līdzeklis attiecīgajā pārskata periodā, t.i. latos. CSP statistiskās informācijas vākšanu euro (mēneša un ceturkšņa periodiskuma dati, pēc tam arī gada periodiskuma dati) uzsāks pēc euro ieviešanas. Atsevišķi statistiskie novērojumi, kuros lata un euro vienlaicīgās apgrozības periodā iespējama vai nepieciešama informācijas savākšana latos un euro, tiks noteikti atbilstoši Pasākumu plānam. Papildus tiks izstrādātas vadlīnijas statistisko datu apstrādei latu un euro vienlaicīgās apgrozības periodā un veikta datu vākšanā, apkopošanā un pārrēķinos iesaistīto CSP darbinieku apmācība.

CSP atbilstoši Pasākumu plānam izstrādās vadlīnijas statistisko datu laikrindu pārrēķināšanai un veiks nepieciešamos pārrēķinus CSP datubāzēs. Konvertējot statistiskos datus, tiks piemēroti vispārīgie noapaļošanas principi, nepārejot uz veseliem euro. Statistikas datu publikācijās, kas iznāks pēc euro ieviešanas dienas, visi vērtības izteiksmē publicējamie dati tiks atspoguļoti euro.

Statistisko datu (preses ziņojumi, statistikas publikācijas, interneta datubāzes un citi tiešsaistes avoti) izplatīšanas kārtība paralēlās atspoguļošanas periodā un pēc euro ieviešanas dienas tiks noteikta publicēšanas plānā un tas tiks publicēts CSP interneta mājaslapā, tādējādi nodrošinot statistikas ražotāju koordinētu darbību, kā arī dodot iespēju datu lietotājiem ar to iepazīties.

II Citas iestādes, kas apkopo statistiku

Citas iestādes, kas vāc, apkopo un publicē valsts statistiskās informācijas programmā paredzētos datus, savu darbību statistikas pārskatu veidlapu un to sastādīšanas norādījumu pārveidošanā, datu vākšanā un apkopošanā, datubāzu pārrēķināšanā, pārrēķinu novērtēšanā un datu publicēšanā, kā arī šajos procesos iesaistīto darbinieku apmācību veiks patstāvīgi, ievērojot iepriekš minētās CSP izstrādātās vadlīnijas.

4.3. Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņas

Latvijā ieviešot norēķinus euro, valsts sektorā izmantotajās informācijas sistēmās (turpmāk – valsts IS) tiks veiktas vairākas pārmaiņas. Pēc euro ieviešanas valsts un pašvaldību IS būs jānodrošina iespēja ievadīt finanšu datus euro, jānodrošina finanšu dati par periodu pirms euro ieviešanas dienas, kā arī, apstrādājot finanšu datus, veikt latu un euro konvertēšanu. Atbilstoši Pasākumu plānam visām valsts IS jābūt pielāgotām euro valūtai līdz 2013.gada 1.septembrim, kad jāuzsāk pielāgoto sistēmu beigu posms – testēšana. Atbilstoši divu turpmāk minēto iestāžu pielāgošanas darbu plāniem Valsts ieņēmumu dienests pabeidz valsts IS izstrādi līdz 2013.gada 1.oktobrim un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pabeidz valsts IS izstrādi līdz 2013.gada 1.novembrim. Ar valsts IS saistītie iepirkumi vai uzturēšanas līgumu turpinājumu procedūras jāuzsāk ne vēlāk kā 2012.gada 1.oktobrī ar mērķi noslēgt līgumu 2013.gada sākumā. Valsts IS pielāgošana tiks finansēta gan izmantojot valsts budžeta līdzekļus, gan piesaistot finansējumu no Eiropas Reģionālā attīstības fonda.

Valsts un pašvaldību IS tiks pielāgotas, lai īstenotu minēto. Valstij un pašvaldībām būs jānodrošina valsts IS darbības nepārtrauktība latu un euro vienlaicīgās apgrozības periodā. Tāpēc, lai nodrošinātu IS pielāgošanu euro, VARAM un FM pārraudzībā tiks veikti šādi pasākumi: 

• apzinātas valsts un pašvaldību institūcijās esošās IS, kuru datubāzēs uzkrāti finanšu dati;

• nodrošināts organizatorisks atbalsts IS pielāgošanai;

• novērtēts IS pielāgošanai nepieciešamais līdzekļu apjoms;

• IS pielāgošana euro ieviešanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

4.4. Valsts budžeta izpildes uzskaite euro

Īpaša uzmanība tiks pievērsta tām valsts institūciju uzskaites sistēmām, kuras valsts vārdā sagatavo rēķinus (soda naudas, nodevas, nodokļi u.tml.). Tiks nodrošināta kontroles funkcija, lai uzraudzītu kā tiks uzskaitīti latos izrakstītie rēķini, kuru apmaksa (arī neapmaksāto rēķinu) tiks veikta euro.

Lai īstenotu sekmīgu budžeta maksājumu veikšanu un valsts budžeta izpildes uzskaiti euro, VK sadarbībā ar LB saskaņā ar Pasākumu plānu ir veikusi visus nepieciešamos tehniskos pasākumus VK dalībai  LB maksājumu sistēmās euro norēķiniem.

Esošās VK informācijas sistēmas, jau sākot ar 2010.gada 9.novembri, nodrošina SEPA kredīta pārvedumu apstrādi, norēķinos izmantojot LB elektronisko klīringa sistēmu, tāpēc VK neprognozē grūtības sistēmas pielāgošanā pārejai no latu norēķiniem uz euro. Lai nodrošinātu valsts budžeta izpildes uzskaiti euro, VK saskaņā ar iekšējo pasākumu plānu euro ieviešanas nodrošināšanai identificēs nepieciešamās pārmaiņas informācijas sistēmās, pieprasīs un īstenos informācijas sistēmas tehniskās pārmaiņas, veiks informācijas sistēmu testēšanu. Valsts budžeta iestādes veiks nepieciešamās pārmaiņas savās informācijas sistēmās, lai nodrošinātu maksājuma dokumentu sagatavošanu norēķiniem euro.

 

5. PATĒRĒTĀJU TIESĪBU AIZSARDZĪBA

Lai euro ieviešanas process būtu sekmīgs, nepieciešama iesaistīto institūciju cieša sadarbība, kā arī pasākumu veikšana saskaņā ar Pasākumu plānu.

5.1. Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana

Lai nepieļautu iespējamos patērētāju tiesību pārkāpumus un mazinātu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu, Euro ieviešanas kārtības likumā tiks noteikts cenu paralēlās atspoguļošanas, kā arī lata un euro vienlaicīgās apgrozības periods atbilstoši Plānam.

EM izstrādās grozījumus MK 1999.gada 18.maija noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas", ar mērķi tos papildināt ar informāciju par paralēlās atspoguļošanas periodu, kurā preču un pakalpojumu cenas norādāmas gan latos, gan euro, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Ņemot vērā, ka paralēlās atspoguļošanas periods tiks noteikts Euro ieviešanas kārtības likumā, noteikumos tiks noteiktas konkrētas prasības cenu norādei paralēlās atspoguļošanas periodā tirdzniecības vietās, precizējot esošo cenu norādīšanas kārtību un cenu zīmē obligāti norādāmo informāciju divās valūtās.

PTAC, pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumu un paredzamajiem grozījumiem MK 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178, izstrādās vadlīnijas nefinanšu sabiedrībām par pareizu cenu aprēķināšanu un atspoguļošanu.

Cenu paralēlās atspoguļošanas principi un periods būs vienādi saistoši gan valsts, gan privātajam sektoram. Valsts institūcijām un publiskajām aģentūrām jāsagatavo grozījumi maksas pakalpojumu cenrāžos un informatīvie materiāli, kuros tiks atspoguļots valūtas maiņas kurss.

Lai izvairītos no spekulatīvas cenu celšanas, vienu gadu pirms un pēc euro ieviešanas tiks veikts preču un pakalpojumu cenu monitorings. Cenu monitoringa nodrošināšanai EM ir veikusi iepirkumu un noslēgusi līgumu ar ārpakalpojuma sniedzēju. Paralēlās atspoguļošanas periodā – trīs mēnešus pirms un pusgadu pēc euro ieviešanas dienas, cenu atspoguļošanas un konvertēšanas prasību ievērošanas uzraudzību veiks PTAC sadarbībā ar sabiedriskajām patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām.

5.2. Preču un pakalpojumu cenu noapaļošanas kontroles mehānisms

Lai veiksmīgi īstenotu patērētāju tiesību aizsardzību un izvairītos no negodīgas cenu noapaļošanas, piemēram, cenu euro norādot augstāku, nekā tā ir latos, vai arī ieturot papildu naudas summu par norēķināšanos euro, Vadības komitejas pārraudzībā tiks izstrādāti kontroles mehānismi cenu pareizai norādīšanai, piemērojot pareizu valūtas maiņas kursu.

EM sadarbībā ar PTAC un NVO pārstāvjiem īstenos kampaņu "Godīgs eiro ieviesējs", kuras ietvaros komersanti, kas būs precīzi aprēķinājuši un atbilstoši norādījuši cenu euro, saņems uzlīmi "Godīgs eiro ieviesējs".

Saskaņā ar Pasākumu plānu EM un FM sadarbībā ar Euro Team lektoriem, kā arī piesaistot nozaru ekspertus organizēs mācību seminārus NVO pārstāvjiem par patērētāju tiesībām un mācību seminārus komersantiem. Euro Team ir EK izveidots lektoru tīkls, kas aptver visas ārpus euro zonas ES dalībvalstis un tajā ietilpst arī Latvijas pārstāvji. Latvijas euro lektoru loks ir gan valsts iestāžu ekonomikas eksperti, gan arī augstskolu pasniedzēji un NVO pārstāvji.

5.3. Tirgus dalībnieku aizliegto vienošanos kontrole

Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvu uzraudzības aktivitāšu rezultātu izmantošanu, paredzēts stiprināt informācijas apriti starp euro ieviešanas uzraudzībā iesaistītajām iestādēm. Tādējādi citu iestāžu ieguldītais darbs vispārējā cenu monitoringa nodrošināšanai tiks izmantots arī KP darbā, sekojot un vērtējot cenu izmaiņu korelācijas un pārliecinoties, vai tirgos nepastāv aizdomas par aizliegtām vienošanām. Svarīgi būs nodrošināt operatīvu reakciju uz saņemto informāciju par tirgū konstatētajām cenu vai tirgus dalībnieku komercrīcības sakritībām.

Lai stiprinātu KP spēju atklāt aizliegtas vienošanās, it īpaši karteļus, kas ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, ir nepieciešams izveidot īpašu aizliegtu vienošanos apkarošanas departaments, kas darbosies ne tikai saistībā ar euro ieviešanu. Tā uzdevums būs uzraudzīt tirgus un operatīvi reaģēt, lai nepieļautu aizliegtas vienošanās starp konkurējošiem uzņēmumiem par cenu paaugstināšanu, t.sk. euro ieviešanas aizsegā. Euro ieviešanas pasākumu efektīvai nodrošināšanai jaunā struktūrvienība tiks papildināta ar darbinieku – ekonomikas analītiķi, kas analizēs datus par cenu svārstībām, kas iegūti gan no iestādēm, kas veiks cenu monitoringu (EM, PTAC) cenu svārstības, gan no KP tirgus uzraudzības un lietu izpētes, kā arī paredzēts nodrošināt to ar īpašu aprīkojumu inspekciju veikšanai, izmeklējot iespējamos aizliegto vienošanos pārkāpumus.

Būtisks rīks, lai veicinātu un aizsargātu godīgu konkurenci, būs prevencijas pasākumi. KP paredzējusi veikt papildu izglītojošas un informējošas aktivitātes, atgādinot un skaidrojot tirgus dalībniekiem un to asociācijām konkurences tiesībās noteiktos aizliegumus.

 

6. PRIVĀTAIS NEFINANŠU SEKTORS

6.1. Grāmatvedība

I Kārtība grāmatvedības pārejai uz euro

Lai noteiktu vienotu kārtību grāmatvedības pārejai uz euro, Euro ieviešanas likums un, ja nepieciešams, papildus ar grāmatvedību saistītie normatīvie akti regulēs:

• grāmatvedībā veicamās darbības pēc euro ieviešanas ar attaisnojuma dokumentiem, kuru vērtības mērs ir lats, euro vai cita valūta, ar grāmatvedības reģistriem un finanšu pārskatiem;

• pārrēķina kārtību euro no latiem un ārvalstu valūtām;

• noapaļošanas kārtību attaisnojuma dokumentos, grāmatvedības reģistros un finanšu pārskatos;

• kases operāciju veikšanas un reģistrācijas kārtību pārejas posmā, kad paralēli euro un centiem tiek pieņemta un izmaksāta skaidrā nauda arī latos un santīmos.

Šo normu labākai izpratnei Euro projekta Valsts administrācijas darba grupa un Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa izstrādāja vairākas papildu vadlīnijas.

II Attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības reģistri

Attaisnojuma dokumenti, kuru vērtības mērs ir lats, euro vai cita valūta un kuri līdz euro ieviešanas datumam vēl nebūs izmantoti ierakstiem grāmatvedības reģistros, ja tie attiecas uz periodu pēc euro ieviešanas, būs jāgrāmato grāmatvedības reģistros, par vērtības mēru izmantojot euro. Grāmatvedības reģistros pēc stāvokļa euro ieviešanas dienā būs jāpārrēķina katra grāmatvedības konta atlikums no latiem uz šā atlikuma ekvivalentu euro pēc Padomes noteiktā valūtas kursa.

III Individuālie un konsolidētie gada pārskati

Gada pārskati jāsagatavo tās valūtas vienībās, kura valstī ir oficiālajā apgrozībā pārskata gada beigās. Gada pārskati par pārskata gadiem, kas beidzas euro ieviešanas dienā vai pēc tās, jāsagatavo euro. Pirmajā gada pārskatā, kas sagatavots euro, kā salīdzināmie rādītāji jāuzrāda iepriekšējā pārskata gada rādītāji, kas pārrēķināti euro pēc Padomes noteiktā maiņas kursa.

IV Pārmaiņas valūtu kursu noteikšanas kārtībā pēc euro ieviešanas

Atbilstoši spēkā esošajai kārtībai LB katru darbadienu nosaka vairāku ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret latu. Šie kursi stājas spēkā ar nākamo darbadienu un tiek izmantoti LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (ārvalstu aktīvu pārvērtēšanai grāmatvedības vajadzībām, muitas nodokļu aprēķināšanai u.t.t.). Esošā kārtība nodrošina arī to, ka kārtējās darba dienas valūtu kursi pieejami darba dienas sākumā (publicēti "Latvijas Vēstnesī", LB interneta lapā, laikrakstos, nosūtīti pa e-pastu).

Vienlaikus ar euro ieviešanu Latvijā un LB pievienošanos Eirosistēmai notiks pāreja uz ECB valūtas kursu noteikšanas kārtību. Eirosistēmā tikai ECB nosaka euro atsauces kursu attiecībā pret galvenajām pasaules valūtām. Lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz jauno kārtību, tiks veikti nepieciešamie grozījumi attiecīgajos LR normatīvajos aktos. Kā papildu skaidrojošais materiāls ir izstrādātas vadlīnijas valūtas kursu noteikšanai un piemērošanai pēc euro ieviešanas dienas.

6.2. Nodokļi

Nodokļu jomas pielāgošana galvenokārt saistīta ar to tiesību aktu precizēšanu, kuros iekļauts regulējums attiecībā uz valūtu, kurā veicami nodokļa maksājumi. Tiks izvērtēts, vai nepieciešami īpaši noteikumi gadījumiem, kad pēc pārejas uz euro būs veicami nodokļu un nodevu parādu maksājumi par iepriekšējiem periodiem, kā arī pārrēķini par iepriekšējiem periodiem.

I Nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu veikšana pēc euro ieviešanas

Pēc euro ieviešanas dienas nodokļi, nodevas, kā arī citi nodokļu jomā noteiktie maksājumi aprēķināmi un maksājami euro un centos, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

Nodokļu maksātājs pēc pārejas uz euro, veicot maksājumus par taksācijas periodiem pirms euro ieviešanas dienas, nodokļu deklarācijā norādītās summas konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem.

Gadījumos, kad pēc pārejas uz euro, nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu deklarācijas vai nodokļu deklarācijas labojumus par taksācijas periodu pirms euro ieviešanas dienas, un atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likumā paredzētajām normām valsts budžetā iemaksājamo nodokļa (nodevas) vai citu valsts noteikto maksājumu summu norāda latos, tas, veicot maksājumu, to konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem.

Gadījumos, kad pēc pārejas uz euro, nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu deklarācijas vai nodokļu deklarācijas labojumus par taksācijas periodu pirms euro ieviešanas dienas, un atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likumā paredzētajām normām no budžeta atmaksājamā nodokļa summu norāda latos, nodokļu administrācija, veicot pārmaksas atmaksu, to konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem.

Nodokļu administrācija kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā papildus noteiktos maksājumus par taksācijas periodu pirms euro ieviešanas dienai konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem un administratīvajā aktā, kas ir pieņemts pēc euro ieviešanas dienas, norāda euro.

Turklāt atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likumam tiesiskajos instrumentos (piemēram, lēmumā par nodokļu (audita) revīzijas rezultātiem, lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu), kas ir pieņemti, bet nav izpildīti līdz euro ieviešanas dienai, atsauces uz latiem ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro. Līdz ar to nav nepieciešams pieņemt tiesisko instrumentu no jauna. Minētajos tiesiskajos instrumentos norādītos maksājumus konvertē pēc Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa un Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajiem noapaļošanas principiem noapaļošanas principiem.

II Akcīzes nodokļa marķējumi uz cigarešu iepakojuma

Uz cigarešu iepakojuma saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem norādāma cigarešu maksimālā mazumtirdzniecības cena. Pēc euro ieviešanas Latvijā, marķējot ar akcīzes nodokļa markām un izlaižot brīvā apgrozībā vai nododot patēriņam cigaretes, uz akcīzes nodokļa markas norādītā cena būs izsakāma euro.

Savukārt attiecībā uz cigaretēm, kuras būs marķētas ar akcīzes nodokļa markām, uz kurām maksimālā mazumtirdzniecības cena būs norādīta latos, vēl pirms pārejas uz euro un uz preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas perioda sākumu, t.i. trīs mēnešus pirms euro ieviešanas dienas, atradīsies tirdzniecības vietās, nevajadzēs tās izņemt no apgrozības. Šajā gadījumā maksimālās mazumtirdzniecības cenas norādīšanas euro tehniskā puse tiks paredzēta pēc iespējas vienkāršāka, nepalielinot administratīvo slogu tirgotājiem, un tā tiks atrunāta likumā "Par akcīzes nodokli".

6.3. Viennolūka maksājuma instrumenti

Klientu ērtībai vairāki uzņēmumi Latvijā izdod viennolūka maksājuma instrumentus, piemēram – tālruņa sarunu samaksas kartes, mobilo sakaru priekšapmaksas kartes, degvielas kartes, stāvvietu samaksas kartes, sabiedriskā transporta e-talonus, dāvanu kartes u.c. Attiecīgo pakalpojumu sniedzēji veiks pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamā aprīkojuma pielāgošanu norēķiniem euro.

Uz daudziem viennolūka maksājuma instrumentiem tiek norādīta pakalpojuma cena latos. Euro ieviešanas projekta ietvaros sadarbībā ar viennolūka maksājuma instrumentu emitentiem un to darbību kontrolējošām valsts pārvaldes institūcijām tiks identificēti normatīvie akti, kas regulē attiecīgo komercsabiedrību darbību, lai noteiktu, kuros jāveic grozījumi saistībā ar norēķinu valūtas maiņu Latvijā. Viennolūka maksājuma instrumentu valūtas nomaiņas vispārīgie principi ir ietverti Euro ieviešanas kārtības likumā. Minētās institūcijas un uzņēmumu asociācijas izstrādās informatīvās vadlīnijas, lai nodrošinātu  viennozīmīgu viennolūka maksājuma instrumentu darbību pēc euro ieviešanas.

6.4. Mazumtirdzniecība

Lai veicinātu euro skaidras naudas ieviešanu, Euro ieviešanas kārtības likumā ir paredzēts, ka, sākot ar euro ieviešanas dienu, skaidras naudas atlikums jāizdod euro, izņemot ES tiesībās⁴ noteikto, ka nevienai personai, izņemot emisijas iestādi un personas, kas īpaši norādītas emisijas valsts tiesību aktos, nav pienākuma katrā atsevišķā maksājumā pieņemt vairāk nekā 50 monētas.

Euro ieviešanas kārtības likums paredz izņēmumu attiecībā uz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem pasažieru transporta līdzekļiem, kas saņemot maksājumu latos, atlikumu drīkst izdot latos, bet, saņemot maksājumu euro, atlikumu izdod euro. Vienlaicīgās apgrozības periodā spēļu automātos un azartspēļu automātos skaidras naudas norēķinos lieto latus vai euro.

---

⁴ 11.pants. Padomes 1998.gada 3.maija Regula (EK) 974/98 par euro ieviešanu. OV L 139, 11.5.1998., 1.lpp. [skatīts: 2012.gada 29.jūnijā]. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:1998R0974:20110101:LV:PDF.

 

7. KOMUNIKĀCIJA

Svarīgs uzdevums ir panākt sabiedrības informētību par euro ieviešanu, lai pāreja no latiem uz jauno valūtu notiktu patērētājiem saprotamā veidā. Tāpēc Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa izstrādājusi Komunikācijas stratēģiju sabiedrības informēšanai par skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanu Latvijā. Stratēģijā noteiktas komunikācijas pamattēzes, kā arī apzināti riski, kas var rasties vairāku praktisku iemeslu dēļ. Pamatojoties uz stratēģijā noteiktajiem pamatprincipiem, Pasākumu plāna ietvaros izstrādāts Komunikācijas pasākumu plāns (skatīt 1.pielikumu).

Stratēģija paredz valsts organizētu sabiedrības informēšanas kampaņu, kuras izstrādes posmā un īstenošanas gaitā nepieciešams detalizēti noskaidrot iedzīvotāju izpratni par euro ieviešanu un attieksmi pret to, kā arī to noteicošos faktorus. Atbilstoši euro ieviešanas pamatprincipiem īpaša uzmanība pievērsta finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju informēšanai par skaidras un bezskaidras naudas euro ieviešanas jautājumiem.

Komunikācijas kampaņas pamatprincipi un tēmas

• Vienots dizains un sauklis;

• Plānā minētie euro ieviešanas principi un scenārijs;

• Euro banknošu un monētu drošības pazīmes;

• Euro un lata maiņas kurss.

7.1. Komunikācijas mērķi

Galvenais mērķis – veicināt euro ieviešanas procesa veiksmīgu norisi, informēt iedzīvotājus par euro ieviešanu un skaidrot  sabiedrībai euro ieviešanas procesu. Komunikācijas stratēģijas virsmērķis ir euro ieviešanas procesa rezultātā nodrošināt iedzīvotāja atbalsta euro ieviešanai pieaugumu. Šī mērķa īstenošanai visa sabiedrība kopumā jāinformē par euro ieviešanas ieguvumiem, mazinot iracionālās bažas un kliedējot mītus.

Komunikācijas stratēģijas mērķis ir arī informēt visus Latvijas iedzīvotājus par euro ieviešanas pasākumiem un norisi, orientējoties uz atsevišķu grupu informēšanu par euro ieviešanas praktisko norisi. Lai to sasniegtu, katram naudas lietotājam jāsaņem visaptveroša informācija par oficiālā maksāšanas līdzekļa – lata – nomaiņu ar euro, praktiskiem naudas maiņas jautājumiem, pārmaiņām iedzīvotāju ikdienā saistībā ar euro ieviešanu un pārmaiņām Latvijas monetārajā politikā un tautsaimniecībā kopumā.

7.2. Komunikācijas stratēģijas īstenošanā iesaistītās institūcijas

Komunikācijas stratēģiju ir izstrādājusi Euro projekta Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa. Galvenie kampaņas komunikācijas partneri ir EK, ECB, Saeima, ministrijas un to pakļautībā esošās iestādes, LB, un pašvaldības, u.c. Stratēģijas un darba plāna īstenošanā tieši vai netieši kā stratēģiskie komunikācijas partneri būs iesaistītas visas valsts pārvaldes institūcijas, kā arī privātais sektors, piemēram, tirdzniecības uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji.

Līdztekus valdības īstenotajiem komunikācijas pasākumiem, arī LB īstenos komunikācijas kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par LB kompetencē esošiem euro ieviešanas aspektiem. 

Euro ieviešanas komunikācijas stratēģijas īstenošanā atbalstāmi ir visu indivīdu un grupu centieni gūt un arī izplatīt informāciju par euro ieviešanu. Komunikācijas stratēģijas pasākumu plāna ietvaros īpašu uzmanību plānots pievērst sekundāro informācijas avotu apzināšanai un informēšanai, lai panāktu megafona efektu jeb situāciju, kad vairākas balsis atskaņo vienu un to pašu ziņojumu, sasniedzot plašu auditoriju.

Sabiedrības informētības līmeni par euro plānots paaugstināt, presē publicējot informāciju par euro ieviešanas gaitu un ar to saistītajām pārmaiņām. Tiks veidoti arī reklāmas klipi un debašu raidījumi televīzijā un radio. Īpaša vērība tiks pievērsta arī informācijas izplatīšanai sociālajos medijos, piemēram, twitter.com, facebook.com, draugiem.lv. Nozīmīgs uzdevums būs informatīvo bukletu izstrādāšana patērētājiem un nefinanšu sabiedrībām. Visi informatīvie raidījumi un publicētie materiāli par euro norēķinu ieviešanu Latvijā tiks sagatavoti gan latviešu, gan krievu valodā.

Sabiedrības vajadzībām darbojas bezmaksas informatīvā tālruņa līnija  par euro ieviešanas jautājumiem "Eiro info" (tālr. 80003000), kā arī izveidots informatīvais interneta portāls www.eiro.lv, Twitter.com konts (@eiro_lv) un draugiem.lv euro sekotāju lapa. Tālruņa numurs un interneta lapas adrese tiks norādīti ne vien televīzijas un radio klipu beigās, bet arī publicētajos reklāmas materiālos un informatīvajos bukletos.

7.3. Mērķa grupas

Komunikācijas stratēģijas mērķauditorija ir ikviens skaidras un bezskaidras naudas lietotājs Latvijā. Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par Plānu un veicinātu sabiedrības izpratni par euro ieviešanas jautājumiem, informācijas sniegšana tiek plānota atbilstoši mērķa grupām.

Komunikācijas pasākumus paredzēts orientēt uz šādām mērķa grupām – mājsaimniecības, pensionāri un mazāk aizsargātās iedzīvotāju sociālās grupas, skolēni un studenti, valsts pārvaldes sektora pārstāvji, žurnālisti, komersanti, kredītiestāžu sektora pārstāvji, viedokļa līderi, tūristi, ieguldītāji, numismāti, sabiedrība kopumā. Atbilstoši euro ieviešanas pamatprincipam (orientācija uz finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju) īpaša uzmanība tiks pievērsta iedzīvotājiem, kas ir plašsaziņas līdzekļiem grūtāk sasniedzami (piemēram, pensionāri, personas ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību pārstāvji, kuri neizmanto informāciju latviešu valodā, u.tml.).

Ņemot vērā to, ka ieslodzītie un no ieslodzījuma atbrīvotie ir sabiedrības daļa, kurai varētu būt grūtības iegūt informāciju par euro ieviešanu citā veidā, komunikācijas stratēģijas ietvaros paredzēts veikt īpašus šīm personām paredzētus informatīvus pasākumus ieslodzījuma vietās un Valsts probācijas dienesta nodaļās, t.sk., šo iestāžu bibliotēkās un nodaļās tiks izvietoti informatīvi materiāli par euro ieviešanu latviešu un krievu valodā.

Lai nepieļautu, ka konkurējoši uzņēmumi euro ieviešanas kontekstā savstarpēji vienojas par cenu paaugstināšanu, neapzinoties, ka šādas darbības ir uzskatāmas par īpaši smagu Konkurences likuma pārkāpumu un bargi sodāmas, paredzēts pastiprināti informēt un atgādināt par konkurences tiesībās noteiktajiem aizliegumiem. Tāpat paredzēts popularizēt iecietības programmu, kas palīdz atklāt jau notikušus pārkāpumus, jo uzņēmumam, kas pirmais vēršas uzraugošajā institūcijā, atzīstot savu dalību kartelī un sniedzot pierādījumus par karteļa darbību, tiek nodrošināts atbrīvojums no soda. Šādas informatīvas aktivitātes vērstas uz to, lai nepieļautu konkurences tiesību pārkāpumu izraisītu cenu kāpumu euro ieviešanas laikā.

7.4. Sabiedrības aptaujas

Euro ieviešanas projekta ietvaros regulāri tiek veikta virkne aptauju, lai sekotu līdzi sabiedrības domai. Šīs aptaujas ļauj noskaidrot sabiedrības informētības līmeni par euro skaidru un bezskaidru naudu un attieksmi euro ieviešanas jautājumos. Aptaujas tiks veiktas pēc euro ieviešanas projektā iesaistīto institūciju (FM, LB, EM, PTAC u.c.) saturiskā pasūtījuma, organizējot vienotu aptauju iepirkumu. Paredzams, ka Latvijai noslēdzot Partnerības un granta līgumus ar EK un ECB par komunikācijas pasākumu līdzfinansējumu un sadarbību, arī aptaujām tiks nodrošināts attiecīgais ES institūciju līdzfinansējums.

Aptauju rezultātā iegūtā informācija tiks izmantota, lai virzītu euro komunikācijas stratēģiju sabiedrībai visaktuālākās problemātikas virzienā, izstrādātu vadlīnijas aptaujās apzināto problēmu risināšanai un kontrolētu komunikācijas mērķu īstenošanu.

Lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret euro ieviešanu un izpratni par atsevišķiem šī procesa aspektiem, 2011.gadā ir veiktas divas aptaujas: EK Eurobarometer aptauja "Eiro ieviešana jaunajās dalībvalstīs" (2011.gada augusts)⁵ un SIA "Factum" pēc LB pasūtījuma veiktā iedzīvotāju aptauja "Naudas un banku sistēma Latvijā" (2011.gada maijs). SIA "Factum" aptaujas rezultāti ir apkopoti Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijas 1.pielikumā⁶.

Sākot ar 2013.gada 14.februāri ir uzsāktas sabiedriskās domas aptaujas (kvalitatīvie un kvantitatīvie pētījumi), lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret euro, tās motivāciju, kā arī sekotu līdzi iedzīvotāju attieksmes maiņai un informētības pakāpei par euro ieviešanas jautājumiem.

7.5. Komunikācijas aktivitāšu laika plāns un termiņi

Komunikācijas pasākumu plānā ir noteiktas trīs fāzes:

• I fāze jeb sagatavošanās periods:  24 mēneši pirms euro ieviešanas datuma – seši mēneši pirms euro ieviešanas datuma. Periodā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.jūnijam Vadības komiteja īsteno komunikācijas pasākumus, kuru izpilde nav atkarīga no euro ieviešanas datuma, piemēram, iedzīvotāju iepazīstināšana ar ieguvumiem no euro ES un Latvijā, veikta aptauja par attieksmi pret euro ieviešanu un skaidroti aptauju rezultāti, sniegta informācija par citu valstu pieredzi euro ieviešanā, u.tml. Šajā periodā plānots veidot pamatus partnerībai intensīvās komunikācijas fāzē – potenciālo partneru uzrunāšana un ieinteresēšana, iepazīstināšana ar kampaņas norisi un vienošanās par sadarbības veidiem. Šajā periodā tiek organizētas multiplikatoru vides apmācības, kā arī visi publiskie iepirkumi, kas ir nepieciešami komunikācijas nodrošināšanai, t.sk. aptaujām, mācību līdzekļiem, mājas lapu atjaunošanai, informēšanai medijos, informatīvā tālruņa nodrošināšanai u.c.

Lai nodrošinātu aktīvu komunikāciju ar sabiedrību par euro ieviešanas ieguvumiem, ņemot vērā sabiedrības lielo interesi, jau no 2013.gada sākuma ir uzsludināti trīs jauni publiskie iepirkumi – par sabiedrisko attiecību aģentūru, par video un audio materiālu izgatavošanu, kā arī piešķirts finansējums analītisku un dokumentālu filmu un raidījumu demonstrēšanai LTV1 , LTV7, LR1 un LR4.

• II fāze jeb intensīvais periods: seši mēneši pirms euro ieviešanas datuma – viens mēnesis pēc euro ieviešanas datuma. Periodā no 2013.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 30.janvārim plānota aktīva informācijas sniegšana par jaunās valūtas atpazīstamību, naudas banknošu vērtību, cenu stabilitāti, valūtu apmaiņas kursu, iespējām apmainīt naudu, vienlaicīgas apgrozības periodu un cenu paralēlās atspoguļošanas principiem un norisi, par naudas drošības pasākumiem. Akcents tiks likts uz praktiskiem skaidras un bezskaidras naudas jautājumiem. Šajā periodā tiks organizēti profesionālās vides semināri un papildus informatīvie forumi Latvijas reģionos.

• III fāze jeb noslēguma periods: viens mēnesis pēc euro ieviešanas datuma – astoņi mēneši pēc euro ieviešanas datuma. Šajā fāzē plānots veikt  euro ieviešanas procesa izvērtējumu, informēt sabiedrību par naudas drošības pasākumiem, organizēt noslēguma aptauju u.c.

Pēc III fāzes beigām katra institūcija informāciju par euro sniedz savas kompetences ietvaros.

---

⁵ Eiro barometra pētījumi par eiro ieviešanas jautājumiem. [skatīts: 2012.gada 22.jūlijā]. Pieejams: http://ec.europa.eu/public_opinion/topics/euro_en.htm.

⁶ Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija Latvijā. [skatīts: 2012.gada 29.jūnijā]. Pieejams: http://www.eiro.lv/faili/struktura/0E85A3399563001338794335.pdf.

 

1. PIELIKUMS

Pasākumu plāns Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā⁷

1.1. tabula

Nr. p.k.	Mērķis	Darba grupa	Pasākums	Termiņš		Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgā institūcija
				Sākums	Īstenots
J. JURIDISKIE JAUTĀJUMI (VADG)
J2	Tiesību aktu pielāgošana saistībā ar euro ieviešanu	VADG
J2.1		VADG	Veikt likumu pielāgošanu	01.06. 2012.	01.10. 2013.	Ministrijas	–
J2.1.1		VADG	Izstrādāt grozījumus visos likumos, kas saistīti ar euro ieviešanu	01.06. 2012.	01.07. 2013.	Ministrijas	–
J2.1.2		VADG	Iesniegt MK un Saeimā vienotā likumprojektu paketē likumus, kuros nav nepieciešams zināt maiņas kursu	01.07. 2013.	01.08. 2013.	FM	Ministrijas
J2.1.3		VADG	Iesniegt MK un Saeimā vienotā likumprojektu paketē likumus, kuru grozījumu izstrādāšanai nepieciešams zināt maiņas kursu	01.07. 2013.	01.10. 2013.	FM	Ministrijas
J2.2		VADG	Veikt MK normatīvo aktu pielāgošanu	01.06. 2012.	01.07. 2016.	Ministrijas	–
J2.2.1		VADG	Izstrādāt grozījumus MK normatīvajos aktos, kas ir būtiski tiesiskās noteiktības nodrošināšanai saistībā ar euro ieviešanu	01.06. 2012.	01.07. 2013.	Ministrijas	–
J2.2.2		VADG	Iesniegt MK to normatīvos aktus, kas ir būtiski tiesiskās noteiktības nodrošināšanai saistībā ar euro ieviešanu	01.07. 2013.	01.10. 2013.	Ministrijas	–
J2.2.3		VADG	Izstrādāt un iesniegt MK to normatīvo aktu grozījumus, kas nav būtiski tiesiskās noteiktības nodrošināšanai saistībā ar euro ieviešanu	01.07. 2013.	01.07. 2016.	Ministrijas	–
J2.3		VADG	Veikt FKTK normatīvo noteikumu un LB noteikumu pielāgošanu	01.06. 2012.	01.10. 2013.	FKTK, LB	–
J2.4		VADG	Nodrošināt metodisko vadību pašvaldību saistošo noteikumu pielāgošanai	01.06. 2012.	01.01. 2014.	VARAM	–
J2.4.1		VADG	Konsultēt un informēt pašvaldības par nepieciešamajiem grozījumiem saistošajos noteikumos un citos lēmumos, kā arī par paredzamajiem grozījumu spēkā stāšanās termiņiem	01.06. 2012.	01.01. 2014.	VARAM	–
J2.4.2		VADG	Izstrādāt metodiskos norādījumus pašvaldību saistošo noteikumu pielāgošanai, kas būs pieejami VARAM mājaslapā	01.06. 2012.	01.07. 2013.	VARAM	–
J2.5		VADG	Grozīt MK 2007.gada 2.maija noteikumus Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" saistībā ar kases aparātu pielāgošanu euro.	01.02. 2013.	01.05. 2013.	VID	–
J2.6		VADG	Grozīt MK 2003.gada 21.oktobra noteikumus Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju saistībā ar rēķinu pielāgošanu euro.	01.02. 2013.	01.05. 2013.	FM	–
J3	Lata konvertācija uz euro	VADG
J3.6		VADG	Izstrādāt vadlīnijas Koncepcijas īstenošanai	01.06. 2012.	01.03. 2013.	FM	TM
Sk SKAIDRA NAUDA (NMSDG)
Sk1	Euro monētu un banknošu sagāde un priekšpiegāde	NMSDG
Sk1.4		NMSDG	Izgatavot euro monētu paraugus un veikt izmēģinājuma kalumu	10.01. 2013.	01.08. 2013.	LB	–
Sk1.5		NMSDG	Kalt un piegādāt euro monētas LB	01.08. 2013.	01.03. 2014.	LB	–
Sk1.6		NMSDG	Vienoties ar ECBS par banknošu sagādi un piegādāt LB	01.10. 2012.	01.12. 2013.	LB	–
Sk1.7		NMSDG	Plānot un organizēt euro banknošu un monētu priekšpiegādi kredītiestādēm	01.01. 2012.	01.01. 2014.	LB	Kredītiestādes
Sk1.8		NMSDG	Plānot un organizēt euro banknošu un monētu priekšpiegādes otro fāzi kredītiestāžu klientiem	01.01. 2012.	01.01. 2014.	Kredītiestādes	LB
Sk1.9		NMSDG	Organizēt ar latu izņemšanu no apgrozības saistītos pasākumus Latvijas Bankā	01.06. 2012.	beztermiņa	LB	–
Sk1.10		NMSDG	Organizēt ar latu izņemšanu no apgrozības saistītos pasākumus	01.06. 2013.	01.07. 2014.	LB	Kredītiestādes
Sk2	Euro skaidras naudas ieviešana un latu apmaiņa pret euro saskaņā ar euro ieviešanas scenāriju	NMSDG
Sk2.1		NMSDG	Izstrādāt LB darba grafiku 2013. gada nogalei – 2014. gada sākumam un informēt par to LP un kredītiestādes	01.01. 2013.	01.07. 2013.	LB	Kredītiestādes, LP
Sk2.2		NMSDG	Izplatīt euro sākumkomplektus iedzīvotājiem un uzņēmumiem	10.12. 2013.	31.12. 2013.	Kredītiestādes, LP	LB
Sk2.3		NMSDG	Sagatavot bankomātu un skaidras naudas apstrādes iekārtas darbam ar euro	01.01. 2013.	01.01. 2014.	LB, kredītiestādes	Karšu apstrādes serviss, iekārtu piegādes uzņēmumi
Sk2.4		NMSDG	Veikt skaidras naudas latu apmaiņu pret euro bez komisijas maksas kredītiestādēs	01.01. 2014.	30.06. 2014.	Kredītiestādes	LB
Sk2.5		NMSDG	Veikt skaidras naudas latu apmaiņu pret euro bez komisijas maksas atsevišķās LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās	01.01. 2014.	31.03. 2014.	LP	–
Sk 2.6		NMSDG	Veikt skaidras naudas latu apmaiņu pret euro bez komisijas maksas LB	01.01. 2014.	beztermiņa	LB	–
Be. BEZSKAIDRA NAUDA (NMSDG)
Be1	Liela apjoma maksājumu sistēmu sagatavošana norēķiniem euro	NMSDG
Be1.2		NMSDG	Sagatavot LB reālā laika norēķinu maksājumu sistēmu infrastruktūru euro ieviešanai	01.01. 2013.	01.01. 2014.	LB	Kredītiestādes, LCD, VK
Be2	Neliela apjoma maksājumu sistēmu sagatavošana norēķiniem euro	NMSDG
Be2.2		NMSDG	Sagatavot LB klīringa sistēmu un tās infrastruktūru pilnai pārejai uz norēķiniem euro	01.01. 2013.	01.01. 2014.	LB	Kredītiestādes, VK
Be2.3		NMSDG	Sagatavot maksājumu karšu norēķinu sistēmu un tās infrastruktūras norēķiniem euro	01.07. 2012.	01.01. 2014.	FM	Kredītiestādes, karšu apstrādes serviss, iekārtu piegādes uzņēmumi
Be2.4		NMSDG	Sagatavot LP norēķinu sistēmu un tās infrastruktūru norēķiniem euro	01.12. 2012.	01.01. 2014.	SM	LP
Be2.5		NMSDG	Sagatavot tiešā debeta, regulāro maksājumu u.tml. maksājumu sistēmu un to infrastruktūru norēķiniem euro	01.07. 2012.	01.01. 2014.	FM	Kredītiestādes, tiešā debeta, regulāro maksājumu u.tml. pakalpojumu sniedzēji un saistītie uzņēmumi
Be3	Latos iniciēto un nepabeigto maksājumu skaita samazināšana	NMSDG
Be3.1		NMSDG	Noteikt un īstenot pasākumus  nepabeigto maksājumu skaita samazināšanai	01.07. 2013.	01.01. 2014.	FM, LB, SM	Kredītiestādes, VK, karšu apstrādes serviss, tiešā debeta, regulāro maksājumu u.tml. pakalpojumu sniedzēji un saistītie uzņēmumi
Be4	SEPA ieviešana	NMSDG
Be4.2		NMSDG	Ieviest SEPA kredīta pārvedumus	28.01. 2008.	01.01. 2014.	Kredītiestādes	VK, LP, kredītiestādes, LDDK
Be4.3		NMSDG	Ieviest SEPA tiešā debeta maksājumus	02.11. 2009.	01.01. 2015.	Kredītiestādes	LDDK
Be4.7		NMSDG	Nodrošināt SEPA komunikāciju	28.01. 2008.	31.12. 2014.	FM, LB	VK, LP, kredītiestādes, maksājumu apstrādes infrastruktūru nodrošinātāji, LIKTA, LDDK, MVKAKP, LTA, PTAC
Be4.8		NMSDG	Nodrošināt SEPA saņēmēja identifikatora uzturēšanu UR	28.01. 2008.	01.01. 2014.	TM	UR, LKA
Fi FINANŠU INSTRUMENTI (FSDG)
Fi1	Finanšu instrumentu tirdzniecības nodrošināšana (vērtības mērs – euro)	FSDG
Fi1.1		FSDG	Veikt izmaiņas tirdzniecības sistēmās, lai nodrošinātu pāreju uz tirdzniecību euro	01.01. 2013.	01.01. 2014.	NASDAQ OMX	–
Fi2	Finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu sistēmu nodrošināšana pārejai uz euro	FSDG
Fi2.1		FSDG	Veikt izmaiņas finanšu instrumentu uzskaites un norēķinu sistēmās, lai nodrošinātu pāreju uz uzskaiti un norēķinu veikšanu euro	01.01. 2013.	01.01. 2014.	LCD	FM, LB
Fi5	Finanšu instrumentu denominācijas maiņa no latiem uz euro	FSDG
Fi5.1	Parāda vērtspapīru denominācijas maiņa	FSDG
Fi5.1.2		FSDG	Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt pakārtotos normatīvos aktus parāda vērtspapīru denominācijas maiņai. Nepieciešamības gadījumā izstrādāt un apstiprināt pakārtotos normatīvos aktus	01.05. 2012.	01.07. 2013.	FM	NASDAQ OMX, LCD
Fi5.2	Kapitāla vērtspapīru denominācijas maiņa	FSDG
Fi5.2.2		FSDG	Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt pakārtotos normatīvos aktus kapitāla vērtspapīru denominācijas maiņai. Nepieciešamības gadījumā izstrādāt un apstiprināt pakārtotos normatīvos aktus	01.05. 2012.	01.07. 2013.	FM	NASDAQ OMX, LCD
Fi5.3	Citu finanšu instrumentu un līgumu denominācijas maiņas principu izstrāde	FSDG
Fi5.3.1		FSDG	Īstenot nepieciešamos pasākumus vispārējo denominācijas maiņas pamatprincipu izpildei attiecībā uz valsts budžeta aizdevumiem un valsts galvojumiem	01.07. 2013.	01.01. 2014.	FM, VK	–
St. STATISTIKA (VADG)
St1	Statistisko datu apstrādes reorganizācija	VADG
St1.2		VADG	Precizēt norādījumus par statistisko veidlapu aizpildīšanu	01.07. 2012.	01.12. 2013.	EM	CSP
St1.3		VADG	Izstrādāt laikrindu pārrēķināšanas un publicēšanas vadlīnijas	01.07. 2012.	01.12. 2013.	EM	CSP
St1.4		VADG	Apmācīt statistisko datu vākšanā un apstrādes sistēmās iesaistītos darbiniekus	01.01. 2013.	01.01. 2014.	EM	CSP, iestādes, kas vāc un apstrādā statistiskos datus
St2	Statistisko datu izplatīšanas sistēmas reorganizācija	VADG
St2.1		VADG	Izstrādāt statistisko datu pārrēķināšanas un publicēšanas plānu, izvēloties periodu un rādītājus, lai publicētu datus paralēli divās valūtās	01.01. 2013.	01.09. 2013.	EM	CSP, iestādes, kas publicē statistiskos datus
St2.2		VADG	Pārrēķināt un izvērtēt rādītājus statistiskajās datubāzēs	01.01. 2013.	01.01. 2014.	EM	CSP, iestādes, kas publicē statistiskos datus
Pn. PATĒRĒTĀJI UN NEFINANŠU SABIEDRĪBAS (NUPDG)
Pn1	Patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšana	NUPDG
Pn1.2		NUPDG	Noteikt svarīgākās preces patēriņa grozā, sekojot līdzi cenu pieaugumam mazumtirdzniecībā, publicējot datus internetā un presē, t.i. veikt patēriņa cenu monitoringu	01.01. 2013.	31.12. 2014.	EM	FM
Pn1.3		NUPDG	Regulāri kontrolēt tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju veiktās cenu aprēķināšanas pareizību un to, vai netiek ieturētas papildu summas, norēķinoties ar euro, t.sk. memoranda "Godīgs eiro ieviesējs" ievērošanu	01.10. 2013.	30.06. 2014.	EM	PTAC
Pn1.4		NUPDG	Precizēt normatīvajos aktos noteikto cenu norādīšanas kārtību paralēlās atspoguļošanas periodā	01.06. 2012.	01.08. 2013.	EM	–
Pn1.5		NUPDG	Organizēt mācību seminārus NVO un PTAC pārstāvjiem par patērētāju tiesībām, ieviešot euro	01.06. 2013.	01.09. 2013.	EM	PTAC, LDDK
Pn1.6		NUPDG	Izskatīt kolektīvās sūdzības	Pastāvīgi		EM	PTAC
Pn1.7		NUPDG	Konsultēt patērētājus un komersantus	Pastāvīgi		EM	PTAC
Pn1.8		NUPDG	Nodrošināt PTAC patērētāju informēšanas tālruņa  darbību	Pastāvīgi		EM	PTAC
Pn1.9		NUPDG	Nodrošināt tirgus dalībnieku aizliegto vienošanās kontroli	01.10. 2013.	31.12. 2014.	EM	KP
Pn2	Nefinanšu uzņēmumu informēšana	NUPDG
Pn2.1		NUPDG	Izstrādāt vadlīnijas nefinanšu sabiedrībām	01.11. 2012.	01.05. 2013.	EM	–
Pn 2.1.1		NUPDG	Izstrādāt vadlīnijas nefinanšu sabiedrībām par pareizu cenu aprēķināšanu un atspoguļošanu	01.11. 2012.	01.05. 2013.	EM	PTAC
Pn 2.1.2		VADG	Izstrādāt vadlīnijas par darbu ar kases aparātiem vienlaicīgās apgrozības periodā	01.09. 2012.	01.05. 2013.	FM	–
Pn 2.1.3		VADG	Izstrādāt vadlīnijas par grāmatvedības uzskaiti pārejas periodā no latiem uz euro	01.09. 2012.	01.05. 2013.	FM	–
Pn 2.1.4		VADG	Izstrādāt vadlīnijas par nodokļu maksājumu jautājumiem pārejas periodā no latiem uz euro	01.09. 2012.	01.05. 2013.	FM	–
Pn 2.1.5		VADG	Izstrādāt vadlīnijas par viennolūka maksājumu instrumentu pāreju no latiem uz euro	01.09. 2012.	01.05. 2013.	FM	–
Pn 2.1.6		VADG	Nodrošināt informāciju par euro maiņas kursa lietošanu grāmatvedības u.c. jomās	01.09. 2012.	01.05. 2013.	FM	LB
Pn2.2		NUPDG	Organizēt profesionālos mācību seminārus nefinanšu sabiedrībām par euro ieviešanas procesu, cenu pārrēķinu, grāmatvedības jautājumiem u.c.	01.06. 2013.	01.09. 2013.	EM	FM, PIAA, KP, LTA, PTAC, LTRK, LDDK
Pn3	Kampaņas "Godīgs eiro ieviesējs" organizēšana	NUPDG
Pn 3.1		NUPDG	Organizēt memoranda "Godīgs eiro ieviesējs" izstrādi, saskaņošanu, parakstīšanu, organizēt vēstuļu sagatavošanu un izsūtīšanu, memoranda pieteikumu administrēšanu, zīmes izsniegšanu, organizēt seminārus un memoranda pildīšanas kontroli.	01.06. 2013.	30.06. 2014.	EM	LDDK, PIAA, LTA, PTAC, LTRK
Is. INFORMĀCIJAS SISTĒMAS (VADG)
Is2	Informācijas sistēmu atbalsta nodrošināšana euro ieviešanai	VADG
Is2.1		VADG	Izveidot grāmatvedības programmu IS izmaiņu vadības organizatorisko struktūru un īstenot grāmatvedības programmu IS izmaiņu pārvaldību	01.01. 2012.	01.01. 2014.	FM	–
Is2.1.2		VADG	Uzraudzīt pasākumu plāna izpildi grāmatvedības programmu (tirgus produkti) atbalsta nodrošināšanai centrālās valsts iestādēs un pašvaldībās, pārejot uz euro	01.01. 2013.	01.01. 2014.	FM, VARAM	Centrālās valsts iestādes, pašvaldības
Is2.2		VADG	Izveidot valsts pārvaldes iestāžu pārvaldībā esošo specializēto IS izmaiņu vadības organizatorisko struktūru un īstenot IS izmaiņu pārvaldību	01.01. 2012.	01.01. 2014.	FM, VARAM	Centrālās valsts iestādes
Is2.2.3	Pasākuma īstenošana tiek kavēta	VADG	Turpināt uzturēšanas līgumu vai veikt iepirkumu, t.sk. noslēgt līgumu	01.10. 2012.	01.01. 2013.	Centrālās valsts iestādes	FM, VARAM
Is2.2.4	Pasākuma īstenošana tiek kavēta	VADG	Veikt izmaiņu izstrādi	01.01. 2013.	01.09. 2013.	Centrālās valsts iestādes	FM, VARAM
Is2.2.5		VADG	Veikt izmaiņu testēšanu	01.09. 2013.	01.12. 2013.	Centrālās valsts iestādes	FM, VARAM
Is2.2.6		VADG	Ieviest IS izmaiņas ekspluatācijā	01.12. 2013.	01.01. 2014.	Centrālās valsts iestādes	FM, VARAM
Is2.2.7		VADG	Uzraudzīt pasākumu plāna izpildi valsts pārvaldes iestāžu pārvaldībā esošo specializēto IS pielāgošanai uz euro	01.01. 2012.	01.01. 2014.	FM, VARAM	Centrālās valsts iestādes
Km. KOMUNIKĀCIJAS JAUTĀJUMI (SIKDG)
KmV	Vispārēja informēšana par euro projektu	SIKDG
KmV1		SIKDG	Sniegt plašsaziņas līdzekļiem aktuālo informāciju par euro, euro ieviešanas pasākumiem Latvijā, nozīmīgākajiem notikumiem euro zonā	Pastāvīgi		FM, LB,  EM, Valsts kanceleja	Par sabiedrības informēšanu atbildīgās institūcijas
KmV2		SIKDG	Reaģēt uz sabiedriskās domas aptaujām, sniedzot komentārus un izplatot paziņojumus par konkrēto jautājumu	Pastāvīgi		FM	Par sabiedrības informēšanu atbildīgās institūcijas
KmV3		SIKDG	Sagatavot un piegādāt medijiem (e-pasts, eiro.lv, preses konferences) elektroniskus informatīvus materiālus par euro ieviešanu	Pastāvīgi		FM, LB, EM, Valsts kanceleja	–
KmV4		SIKDG	Sagatavot Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plāna kopsavilkumu un regulāri to aktualizēt	Plāna apstiprināšana MK	1 mēnesis pēc Plāna aktuālizētās versijas apstiprināšanas MK	FM	–
KmV5		SIKDG	Nodrošināt ministrijas, valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības ar vispārējo informāciju, informatīvajiem materiāliem, popularizēt www.eiro.lv	Pastāvīgi		FM	Par sabiedrības informēšanu atbildīgās institūcijas
KmV9		SIKDG	Aktualizēt www.eiro.lv	Pastāvīgi		FM	–
KmV 10		SIKDG	Izmantot sociālos medijus: euro twitter.com konta izveide un aktualizēšana, euro sadaļas izveide portālā www.draugiem.lv, pastāvīga informācijas publicēšana Latvijas www.facebook.com lapā	Pastāvīgi		FM	–
KmS	Sagatavošanās periods: 01.01.2012.-30.06.2013.	SIKDG
KmS1	Komunikācijas plānošana	SIKDK		01.01. 2012.	30.06. 2013.	FM	–
KmS 1.2		SIKDG	Aktualizēt komunikācijas stratēģiju	01.01. 2012.	25.03. 2012.	FM	–
KmS 1.3		SIKDG	Izstrādāt komunikācijas stratēģijas finanšu plānu	01.01. 2012.	25.03. 2013.	FM	–
KmS 1.4		SIKDG	Organizēt sadarbību ar Eiropas institūcijām par sabiedrības informēšanas pasākumu līdzfinansēšanu	01.01. 2012.	30.06. 2013.	FM, LB	–
KmS 1.5		SIKDG	Izveidot euro komunikācijas biroju	01.07. 2012.	30.06. 2013.	FM	Valsts kanceleja
KmS2	Sagatavot un noslēgt iepirkumus	SIKDG		01.08. 2012.	30.06. 2013.	FM	Valsts kanceleja, IZM
KmS 2.3		SIKDG	Sagatavot un noslēgt iepirkumu par video un audio materiālu izgatavošanu	14.12. 2012.	01.04. 2013.	FM	–
KmS 2.4		SIKDG	Sagatavot un noslēgt iepirkumu par informatīvo tālruni	01.08. 2012.	01.04. 2013.	FM	–
KmS 2.5		SIKDG	Sagatavot un noslēgt iepirkumu par www.mk.gov.lv atjaunošanu	01.08. 2012.	30.06. 2013.	Valsts kanceleja	–
KmS 2.6		SIKDG	Sagatavot un noslēgt iepirkumu par metodiskajiem materiāliem pedagogiem	01.09. 2012.	30.06. 2013.	IZM	–
KmS 2.7		SIKDG	Sagatavot un noslēgt iepirkumu par mācību animācijas filmu veidošanu pirmskolas vecuma bērniem un 1.-12.klašu skolēniem	01.09. 2012.	30.06. 2013.	IZM	–
KmS 2.8		SIKDG	Sagatavot un noslēgt iepirkumu par korporatīvo komunikāciju un pasākumiem sabiedrības informēšanai un reklāmu un tehnisko risinājumu sabiedrības informēšanai	01.09. 2012.	30.06. 2013.	FM	–
KmS 2.9		SIKDG	Sagatavot un noslēgt iepirkumu par poligrāfiju izgatavošanu sabiedrības informēšanai	01.10. 2012.	30.06. 2013.	FM	–
KmS 2.10		SIKDG	Sagatavot un noslēgt iepirkumu par mediju aģentūru sabiedrības informēšanai	01.10. 2012.	30.06. 2013.	FM	–
KmS3	Sagatavot profesionālo vidi	SIKDG		01.01. 2012.	30.06. 2013.	FM	LB
KmS 3.1		SIKDG	Regulāri organizēt lekcijas, piesaistot Euro Team lektorus	01.01. 2012.	30.06. 2013.	FM, EK pārstāvniecība Latvijā	Euro Team lektori
KmS 3.2		SIKDG	Nodrošināt informatīvus materiālus un mācības ES jautājumu komunikatoriem (Europe Direct, ES informācijas punkti)	01.01. 2013.	30.06.. 2013.	FM, ĀM	Par sabiedrības informēšanu atbildīgās institūcijas, LB
KmS 3.3		SIKDG	Sagatavot un piegādāt medijiem reprezentatīvus materiālus, sagatavot "preses mapi", nodrošināt  mācības	01.01. 2013.	30.06. 2013.	FM	Euro Team lektori, LB
KmS  3.4		SIKDG	Nodrošināt bibliotekāru apmācības par euro ieviešanu Latvijā un informatīvus materiālus bibliotēkās	01.01. 2013.	30.06. 2013.	KM, FM	Euro Team lektori, LB
KmS 3.5		SIKDG	Nodrošināt apmācības pašvaldību vadītājiem, juristiem (iespējamas runas personas pašvaldībās) par euro ieviešanu Latvijā	01.01. 2013.	30.06. 2013.	VARAM, FM	LPS, Euro Team lektori, LB
KmS 3.6		SIKDG	Nodrošināt LPF speciālistu apmācības par euro ieviešanu Latvijā	01.01. 2013.	30.06. 2013.	LM, FM	LPF, Euro Team lektori, LB
KmS 3.7		SIKDG	Nodrošināt mācību animācijas filmu un pedagogu metodiskā līdzekļa prezentācijas	01.06. 2013.	30.06. 2013.	IZM, FM	Pašvaldību izglītības pārvaldes un mācību priekšmetu metodiskās apvienības, LB
KmS 3.8		SIKDG	Nodrošināt jaunatnes organizāciju un pašvaldību jaunatnes speciālistu apmācības par euro ieviešanu Latvijā	01.03. 2013.	30.06. 2013.	IZM	Jaunatnes organizācijas, pašvaldību jaunatnes speciālisti, Euro Team lektori
KmS 3.9		SIKDG	Informēt par jautājumiem, kuriem finanšu instrumentu īpašniekiem jāpievērš uzmanība, piemēram, noslēgto, bet neizpildīto darījumu izpilde pēc euro ieviešanas, pārvaldībā esošo aktīvu konvertēšana	01.01. 2013.	30.06. 2013.	FM, FKTK	NASDAQ OMX, LCD, LB
KmS 3.10		SIKDG	Nodrošināt LP speciālistu apmācības par euro ieviešanu Latvijā	01.01. 2013.	30.06. 2013.	FM	LP
KmS 3.11		SIKDG	Nodrošināt ar informatīvo materiālu par euro ieviešanu nevalstiskās organizācijas	01.09. 2012.	30.06. 2013.	Latvijas pilsoniskā alianse un tās dalīborganizācijas	–
KmS 3.12		SIKDG	Informēt reliģiskās organizācijas un aicināt to pārstāvjus uz euro ieviešanas Latvijā informatīvajiem pasākumiem	01.01. 2013.	30.06. 2013.	FM	Reliģiskās organizācijas
KmS 3.13		SIKDG	Nodrošināt analītisku un dokumentālu filmu un raidījumu demonstrēšanu LTV1, LTV7, LR1 un LR4, informācijas izvietošanu reģionālajos medijos sabiedrības (sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām) informēšanai, informācijas izvietošanu īpašai mērķa grupai – bērniem, skolēniem, studentiem, uzņēmējiem un pašvaldībām	01.01. 2013.	30.06. 2013.	FM	–
KmI	Intensīvais periods: 01.07.2013.-31.01.2014.	SIKDG
KmI1	Organizēt sabiedrību informējošos pasākumus	SIKDG		01.07. 2013.	31.01. 2014.	FM	LB
KmI 1.1	Organizēt visaptverošos informēšanas pasākumus	SIKDG		01.05. 2013.	31.01. 2014.	FM	LB
KmI 1.1.1		SIKDG	Informatīva kampaņa medijos (TV, radio, tematiskie ielikumi nacionālajos un reģionālajos laikrakstos, interneta portālos); informatīvi materiāli LP pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, vides reklāma	01.07. 2013.	31.01. 2014.	FM	LB
KmI 1.1.2		SIKDG	Euro simbola izvietošana Rīgas pilsētvidē	12.09. 2013.	31.01. 2014.	FM	LB
KmI 1.1.3		SIKDG	Informatīva kampaņa medijos par euro banknotēm un monētām	01.11. 2013.	31.01. 2014.	LB	Sadarbībā ar ECB
KmI 1.1.4		SIKDG	Organizēt ECB izstādi par euro banknotēm un monētām	01.09. 2013.	01.11. 2013.	LB	Sadarbībā ar ECB
KmI 1.1.5		SIKDG	Iekļaut pilsētu ES dienu ietvaros informāciju par euro. Informēt par euro pilsētu svētkos visos Latvijas reģionos.	01.01. 2013.	31.01. 2014.	FM	VARAM, LPS, pašvaldības
KmI 1.1.6		SIKDG	Organizēt piecus  informatīvos forumus reģionos	01.07. 2013.	01.09. 2013.	FM	EM, LB
KmI 1.1.7		SIKDG	Nosūtīt katrai Latvijas mājsaimniecībai informatīvu vēstuli par euro ieviešanu	01.08. 2013.	01.09. 2013.	FM	–
KmI 1.1.8		SIKDG	Nosūtīt katrai Latvijas mājsaimniecībai informatīvu vēstuli par euro banknošu un monētu dizainu un pretviltošanas pazīmēm un euro konvertācijas kartiņas	01.11. 2013.	15.11. 2013.	LB	Sadarbībā ar ECB
KmI 1.1.9		SIKDG	Organizēt euro ieviešanas datuma svinīgo notikumu	31.12. 2013.	01.01. 2014.	MK	FM
KmI 1.2	Organizēt profesionālās mērķauditorijas informējošos pasākumus	SIKDG		01.07. 2013.	31.01. 2014.	FM	–
KmI 1.2.1		SIKDG	Sagatavot informācijas komplektu par euro banknotēm un monētām kredītiestāžu apmeklētājiem; Nodrošināt speciālistu mācības par euro banknotēm un monētām tālākai informācijas sniegšanai kredītiestādēs	01.07. 2013.	01.11. 2013.	LB	Sadarbībā ar ECB
KmI 1.2.2		SIKDG	Sagatavot Latvijas euro monētu komplektus numismātiem	01.07. 2013.	14.01. 2014.	LB	Numismātu organizācijas
KmI 1.2.3		SIKDG	Organizēt konferenci par euro ieviešanu Latvijā un ar to saistītos svinīgos un mediju pasākumus	01.01. 2013.	12.09. 2013.	LB	Sadarbībā ar ECB
KmI 1.2.4		SIKDG	Organizēt seminārus tirdzniecības vietu un pakalpojumu sniegšanas vietu kasieriem par euro banknošu un monētu pretviltošanas pazīmēm	01.09. 2013.	31.12. 2013.	LB	Sadarbībā ar ECB
KmI 1.2.4		SIKDG	Nodrošināt ar informatīvo materiālu par patērētāju tiesībām saistībā ar euro	01.07. 2013.	31.01. 2014.	EM	PTAC
KmI 1.2.5		SIKDG	Nodrošināt ar informatīvo materiālu par euro ieviešanu nevalstiskās organizācijas	01.07. 2013.	31.01. 2014.	Latvijas pilsoniskā alianse un tās dalīborganizācijas	–
KmI 1.3	Organizēt īpašās sabiedrības grupas informējošos pasākumus	SIKDG		01.07. 2013.	31.01. 2014.	FM	–
KmI 1.3.1		SIKDG	Sagatavot informāciju par euro krievu un angļu valodā	01.07. 2013.	31.01. 2014.	FM	–
KmI 1.3.2		SIKDG	Nodrošināt informāciju skolēniem studentiem, jauniešiem, bērniem – mācību filmas, informatīvi plakāti, eseju, erudīcijas, zīmējumu konkursi, EK un ECB izstāžu par EMS un euro banknotēm apmeklēšana	01.07. 2013.	31.01. 2014.	IZM	Jaunatnes organizācijas, pašvaldību izglītības speciālisti, LB
KmI 1.3.3		SIKDG	Nodrošināt informāciju par euro ieviešanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (ar dzirdes, redzes, garīgās veselības, kustību, runas traucējumiem): interaktīvas spēles; informatīvi materiāli, t.sk. braila rakstā; cilvēku ar īpašām vajadzībām pārstāvošo organizāciju speciālistu apmācība	01.07. 2013.	31.01. 2014.	LM	Apeirons, Sustento un tās dalīborganizācijas, īpaši Latvijas Nedzirdīgo savienība un Latvijas Neredzīgo biedrība
KmI 1.3.4		SIKDG	Nodrošināt ar informāciju bezdarbniekus: jautājumi – atbildes NVA, VSAA mājas lapās (bezdarbnieka pabalsta konvertēšanas kārtība u.tml.)	01.07. 2013.	31.01. 2014.	LM	NVA, VSAA
KmI 1.3.5		SIKDG	Nodrošināt ar informatīvajiem materiāliem ieslodzītos un Valsts probācijas dienesta klientus	01.07. 2013.	31.01. 2014.	TM	Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts probācijas dienests
KmI 1.3.6		SIKDG	Nodrošināt ar informatīvajiem materiāliem sociālo pakalpojumu un palīdzības saņēmējus	01.07. 2013.	01.02. 2014.	VARAM, LM, pašvaldības	NVO, kas uztur patversmes vai zupas virtuves
KmI 1.3.7		SIKDG	Nodrošināt ar informāciju pensionārus, pabalstu saņēmējus: jautājumi – atbildes LM, VSAA mājas lapās (pensiju un pabalstu konvertēšanas kārtība u.tml.)	01.07. 2013.	31.01. 2014.	LM, VSAA	LPF, citas pensionāru organizācijas, NVO, LP
KmI 1.3.8		SIKDG	Nodrošināt ar informāciju ārvalstu tūristus – plakāti transporta mezglos (lidosta, dzelzceļa stacija, autoosta, osta); Latvijas Institūta sagatavotā informācija elektroniskā formā ārvalstu žurnālistiem un tūrisma operatoriem; pastāvīga informācijas publicēšana Latvijas www.facebook.com lapā, informatīvi materiāli svešvalodās, nacionālais tūrisma portāls www.latvia.travel/lv	01.07. 2013.	31.01. 2014.	EM, SM, ĀM	TAVA
KmI2	Regulāri veikt aptauju par euro ieviešanas sagaidāmo ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem	SIKDG		01.01. 2013.	31.01. 2014.	FM	EM
KmI3	Organizēt informatīvā centra darbu	SIKGG		01.01. 2013.	31.01. 2014.	FM	–
KmI 3.2		SIKDG	Nodrošināt "Eiro info" informācijas tālruņa 80003000 darbību	04.02. 2013.	31.01. 2014.	FM	–
KmI 3.3		SIKDG	Nodrošināt informācijas "Eiro info" un PTAC tālruņu darbībai nepieciešamo informāciju par euro ieviešanas jautājumiem	01.01. 2013.	31.0. 2014.	FM, EM	LB, PTAC
KmN	Noslēguma periods: 01.02.2014.-01.08.2014.	SIKDG
KmN1		SIKDG	Veikt aptauju par euro ieviešanas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem pēc euro ieviešanas	01.02. 2014.	01.03. 2014.	FM	–
KmN2		SIKDG	Nodrošināt "Eiro info" informācijas tālruņa 80003000 darbību	01.02. 2014.	01.04. 2014.	FM	–
KmN3		SIKDG	Nodrošināt sadarbības ar Eiropas institūcijām par sabiedrības informēšanas pasākumu līdzfinansēšanu noslēgumu	01.02. 2014.	01.08. 2014.	FM, LB	–

---

⁷ Izpildītie Plāna 1.pielikuma uzdevumi apkopoti dokumenta beigās, 1.2. tabulā. Pēc izpildīto punktu rediģēšanas 1.pielikuma numerācija netiek grozīta.

1.2. tabula

Pārskats par izpildītajiem LNEIP 1.pielikuma darba uzdevumiem

Nr. p.k.	Mērķis	Darba grupa	Pasākums	Termiņš		Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgā institūcija
				Sākums	Īstenots
J. JURIDISKIE JAUTĀJUMI (VADG)
J1	Euro ieviešanas juridiskās bāzes apzināšana un nodrošināšana	VADG
J1.1		VADG	Apkopot informāciju par normatīvajiem aktiem un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kuros nepieciešams veikt grozījumus saistībā ar euro ieviešanu	01.11. 2005.	01.01. 2006.	FM	Ministrijas, FKTK, LB
J1.2		VADG	Atkārtoti apkopot informāciju par normatīvajiem aktiem, kuros nepieciešams veikt grozījumus saistībā ar euro ieviešanu	01.01. 2011.	01.09. 2011.	FM	Ministrijas, FKTK, LB
J1.3		VADG	Sagatavot koncepciju normatīvo aktu sakārtošanai euro ieviešanai Latvijā	01.01. 2012.	01.06. 2012.	FM	Ministrijas, FKTK, LB
J1.4		VADG	Izstrādāt Euro ieviešanas likumprojektu, ietverot euro ieviešanas scenāriju un principus; grozījumus Likumā par Latvijas Banku, grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"	01.01. 2012.	01.06. 2012.	FM	TM, VARAM, LB
J1.5		VADG	Iesniegt tiesiskajai konverģencei svarīgos likumprojektus: Euro ieviešanas likumprojektu, grozījumus Likumā par Latvijas Banku, grozījumus likumā  "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izsludināšanai un izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē	01.06. 2012.	05.07. 2012.	FM	Ministrijas,  LB, FKTK
J1.6		VADG	Saskaņot ar ECB Euro ieviešanas likumprojektu, grozījumus likumā "Par Latvijas Banku" un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"	18.07. 2012.	27.11. 2012.	FM	LB
J1.7		VADG	Iesniegt MK un Saeimā Euro ieviešanas likumprojektu, grozījumus likumā "Par Latvijas Banku" un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"	06.11. 2012.	16.11. 2012.	FM	LB
J1.8		VADG	Organizēt sarunas ar ECB par MK 2005.gada 26.jūlija noteikumu Nr.564 "Par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā" turpmāko statusu	01.06. 2012.	01.01. 2013.	FM	TM
J3	Lata konvertācija uz euro	VADG
J3.1		VADG	Izstrādāt lata un euro vienlaicīgās apgrozības perioda darbības principus un noteikt termiņus (ietverts Euro ieviešanas likumprojektā)	01.01. 2012.	01.06. 2012.	FM	–
J3.2		VADG	Izstrādāt vispārējos konvertēšanas principus un kārtību visiem maksāšanas līdzekļiem un viennolūka maksājumu instrumentiem (ietverts Euro ieviešanas likumprojektā)	01.01. 2012.	01.06. 2012.	FM	–
J3.3		VADG	Izstrādāt vienlaicīgās apgrozības perioda kontroles principus un to nodrošināšanu (ietverts Euro ieviešanas likumprojektā)	01.01. 2012.	01.06. 2012.	FM, FKTK, EM, SM, LB	PTAC
J3.4		VADG	Noteikt vispārējo kārtību grāmatvedības pārejai no vērtības mēra latos uz vērtības mēru euro un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā	01.01. 2012.	01.06. 2012.	FM	VK, LB, VID, FKTK
J3.5		VADG	Noteikt naudas darījumu kārtību lata un euro vienlaicīgās apgrozības periodā un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā	01.01. 2012.	01.06. 2012.	FM	VID
Sk. SKAIDRA NAUDA (NMSDG)
Sk1	Euro monētu un banknošu sagāde un priekšpiegāde	NMSDG
Sk1.1		NMSDG	Izstrādāt monētu dizainu un saskaņot ar EK	01.06. 2006.	01.11. 2007.	LB	–
Sk1.2		NMSDG	Izsludināt konkursu par euro monētu kalšanas iespējām	10.09. 2012.	20.11. 2012.	LB	–
Sk1.3		NMSDG	Noteikt konkursa uzvarētāju (kaltuvi) un noslēgt līgumu par euro monētu kalšanas iespējām	20.11. 2012.	28.01. 2013.	LB	–
Be. BEZSKAIDRA NAUDA (NMSDG)
Be1	Liela apjoma maksājumu sistēmu sagatavošana norēķiniem euro	NMSDG
Be1.1		NMSDG	Nodrošināt Latvijas piedalīšanos ECBS sistēmā TARGET2	01.11. 2004.	01.11. 2007.	LB	Kredītiestādes, LCD, VK
Be2	Neliela apjoma maksājumu sistēmu sagatavošana norēķiniem euro	NMSDG
Be2.1		NMSDG	Nodrošināt LB klīringa sistēmu norēķiniem euro	01.04. 2006.	01.12. 2007.	LB	Kredītiestādes, VK
Be4	SEPA ieviešana	NMSDG
Be4.1		NMSDG	Izstrādāt Nacionālo SEPA ieviešanas plānu	01.11. 2008.	01.12. 2009.	LB	FM, VK, LP, kredītiestādes, maksājumu apstrādes infrastruktūru nodrošinātāji, LIKTA, LDDK, MVKAKP, LTA, PTAC
Be4.4		NMSDG	Ieviest SEPA karšu maksājumu ietvaru	01.01. 2008.	31.12. 2012.	Kredītiestādes	LTA
Be4.5		NMSDG	Sadarbībā ar LKA maksājumu komiteju izvērtēt nepieciešamās izmaiņas un to realizēšanas laiku LB klīringa sistēmā, lai nodrošinātu atbilstību SEPA standartiem	01.01. 2008.	01.04. 2009.	LB	LKA, VK
Be4.6		NMSDG	Ieviest SEPA kredīta pārvedumu infrastruktūru	01.02. 2009.	01.11. 2010.	LB	Kredītiestādes, VK
Fi. FINANŠU INSTRUMENTI (FSDG)
Fi3	Iesākto, bet nepabeigto darījumu ar finanšu instrumentiem pabeigšana	FSDG
Fi3.1		FSDG	Izstrādāt prasības un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā par iesākto, bet nepabeigto darījumu ar finanšu instrumentiem pabeigšanai	01.01. 2012.	01.06. 2012.	FKTK	FM
Fi4	Administratīvo izmaksu samazināšana, kas saistītas ar grozījumiem dokumentos saistībā ar euro ieviešanu	FSDG
Fi4.1		FSDG	Noteikt prasības finanšu instrumentu emitentiem un pensiju fondiem un ietvert tās Euro ieviešanas likumprojektā, lai veiktu grozījumus dokumentos ne vēlāk kā 30 mēnešus pēc euro ieviešanas	01.01. 2012.	01.06. 2012.	FKTK	FM
Fi6	Finanšu instrumentu denominācijas maiņa no latiem uz euro	FSDG
Fi6.1	Parāda vērtspapīru denominācijas maiņa	FSDG
Fi 6.1.1		FSGD	Izstrādāt parāda vērtspapīru nominālvērtības maiņas un noapaļošanas principus, procentu maksājumu veikšanas principus, tai skaitā vienlaicīgās apgrozības periodā, minimizējot ieguldītāju prasību un emitentu saistību pārmaiņu apjomu un ietvert tās Euro ieviešanas likumprojektā	01.01. 2012.	01.06. 2012.	FKTK	FM, VK, NASDAQ OMX, LCD
Fi 6.1.3		FSGD	Izstrādāt kārtību valsts parāda vērtspapīru dienu skaita konvertācijas maiņai pret euro zonā izmantoto	01.01. 2006.	21.04. 2006.	FKTK	FM, VK, NASDAQ OMX, LCD
Fi6.2	Kapitāla vērtspapīru denominācijas maiņa	FSDG
Fi 6.2.1		FSDG	Izstrādāt kapitāla vērtspapīru nominālvērtības maiņas un noapaļošanas principus, saglabājot akcionāru balsstiesību proporcionalitāti un minimizējot kapitāla pārmaiņas un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā	01.01. 2012.	01.06. 2012.	FKTK	FM, VK, NASDAQ OMX, LCD
Fi7	Latu naudas tirgus indeksu RIGIBOR un RIGIBID aizstāšana ar euro naudas tirgus indeksiem	FSDG
Fi7.1		FSDG	Izstrādāt kārtību RIGIBOR un RIGIBID aizstāšanai ar euro naudas tirgus indeksiem finanšu instrumentos un līgumos, kas būs noslēgti līdz euro ieviešanai, un ietvert Euro ieviešanas likumprojektā	01.01. 2012.	01.06. 2012.	FKTK	FM, VK, NASDAQ OMX, LCD, LB, LKA
Fi8	Valsts galvojumu portfeļa denominācijas maiņa	VADG
Fi8.1		VADG	Izstrādāt valsts galvojumu līgumu denominācijas maiņas principus	01.01. 2006.	01.04. 2006.	FM, VK	–
Fi 8.2		VADG	Izstrādāt valsts budžeta aizdevumu līgumu denominācijas maiņas principus	01.01. 2006.	01.04. 2006.	FM, VK	–
St. STATISTIKA (VADG)
St1	Statistisko datu apstrādes reorganizācija	VADG
St1.1		VADG	Identificēt statistiskos novērojumus, kuros lata un euro vienlaicīgās apgrozības periodā dubultosies savācamās informācijas apjoms, un novērtēt iespējamās izmaksas	01.07. 2012.	01.01. 2013.	EM	CSP
Pn. PATĒRĒTĀJI UN NEFINANŠU SABIEDRĪBAS (NUPDG)
Pn1	Patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšana	NUPDG
Pn1.1		NUPDG	Veikt pētījumu par nefinanšu sabiedrību problēmām un pārmaiņām saistībā ar euro ieviešanu – kā euro ieviešana ietekmē tirdzniecību un ar kādām problēmām saskaras patērētāji	01.11. 2006.	01.12. 2006	EM	–
Is. INFORMĀCIJAS SISTĒMAS (VADG)
Is1	Apzināt darba apjomu, īstenojot informācijas sistēmu pielāgošanu euro ieviešanai	VADG
Is1.1		VADG	Identificēt vērtības izteiksmes rādītājus saturošās valsts informācijas sistēmas	01.01. 2006.	01.07. 2006.	VARAM	Valsts pārvaldes iestādes
Is1.2		VADG	Atkārtoti identificēt vērtības izteiksmes rādītājus saturošās valsts informācijas sistēmas	01.01. 2012.	01.07. 2012.	VARAM	Valsts pārvaldes iestādes
Km. KOMUNIKĀCIJAS JAUTĀJUMI (SIKDG)
Km1	Vispārēja informēšana par euro projektu	SIKDG
KmV6		SIKDG	Izstrādāt komunikācijas logo	01.01. 2006.	01.07. 2006.	FM, LB	–
KmV7		SIKDG	Izstrādāt www.eiro.lv	01.11. 2006.	01.12. 2008.	FM, LB	–
KmV8		SIKDG	Organizēt izstādi "Euro monētu tapšana"	01.01. 2006.	01.04. 2007.	LB	FM
KmS	Sagatavošanās periods: 01.01.2012.-30.06.2013.	SIKDG
KmS1		SIKDK	Komunikācijas plānošana			FM, LB	–
KmS 1.1		SIKDG	Izstrādāt komunikācijas stratēģiju	01.08. 2010.	01.12. 2010.	FM, LB	–
KmS2	Sagatavot un noslēgt iepirkumus	SIKDG		01.08. 2012.	30.06. 2013.	FM	Valsts kanceleja, IZM
KmS 2.1		SIKDG	Sagatavot un noslēgt iepirkumu par aptaujām	01.08. 2012.	01.01. 2013.	FM	–
KmS 2.2		SIKDG	Sagatavot un noslēgt iepirkumu ar sabiedrisko attiecību aģentūras pakalpojumiem sagatavošanās periodā	14.12. 2012.	01.02. 2013.	FM	–
KmI	Intensīvais periods: 01.07.2013.-14.01.2014.	SIKDG
KmI3	Organizēt informatīvā centra darbu	SIKGG		01.01. 2013.	31.12. 2014.	FM	–
KmI 3.1		SIKDG	Izveidot sadarbību ar SESIC informācijas tālruņa līniju 7211111	01.02. 2007.	01.12. 2007.	FM, LB	SESIC

 

2. PIELIKUMS

Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatnosacījumi

EMS fiskālās politikas īstenošana ir decentralizēta. Tomēr atsevišķu dalībvalstu neapdomīga fiskālā politika var radīt draudus stabilitātei un paaugstināt ekonomisko spriedzi tādā savienībā, kurā pastāv vienota procentu likmju sistēma. Lai novērstu neapdomīgas fiskālās politikas negatīvo ietekmi uz vienoto Eiropas valūtu un cenu stabilitāti ES, 1997.gada jūnijā Eiropadome pieņēma SIP, lai papildinātu un precizētu Līgumā par Eiropas Savienību ietvertos noteikumus par EMS, nosakot ierobežojumus ES valstu valdību īstenotajai budžeta politikai.

2005.gada martā ECOFIN publicēja 2005.gada 20.marta sanāksmes ziņojumu "Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana", kas atjaunināja un papildināja SIP, kurš ietver Eiropadomes Amsterdamas Rezolūciju un Padomes Regulas Nr.1466/97 un Nr.1467/97. SIP mērķis ir panākt fiskālās disciplīnas ievērošanu ES valstīs un koordinēt to īstenotās ekonomiskās un budžeta politikas, lai veicinātu vienotas monetārās politikas veiksmīgu darbību.

Globālās finanšu krīzes ietekmē ES sāka darbu pie vienotas krīzes risināšanas politikas un ekonomikas atjaunošanas instrumentu izstrādes, t.sk., stiprinot SIP nosacījumus. Rezultātā ir būtiski stiprināts finanšu tirgus uzraudzības ietvars, izveidoti finanšu atbalsta instrumenti un izstrādāti priekšlikumi fiskālās un makroekonomiskās politikas stiprināšanai.

I Fiskālās disciplīnas nodrošināšana

ES valstīm saskaņā ar SIP jāievēro vidējā termiņa prasības attiecībā uz valdības budžeta stāvokli, kam jābūt tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu. Budžeta stāvoklis tuvu līdzsvaram rada nepieciešamos priekšnoteikumus cenu stabilitātei un noturīgai izaugsmei, kas veicina nodarbinātības kāpumu visās ES valstīs un ļauj tām tikt galā ar parastajām tautsaimniecības cikliskajām svārstībām, vienlaikus nodrošinot, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3% no IKP. Šīs saistības valstis uzņēmušās saskaņā ar Māstrihtas līgumu.

Ja dalībvalsts pārkāpj valsts budžeta deficīta vai valsts parāda maksimāli pieļaujamo līmeni, pret šo valsti tiek uzsāktas darbības saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Turpmāk vienlīdz būtiska loma būs arī valdības parāda līmeņa pieaugumam, jo pārmērīga budžeta novēršanas procedūru Padome varēs uzsākt arī pret dalībvalstīm, kuru valdības parāda līmenis pārsniegs Māstrihtas līgumā noteikto valdības parāda robežvērtību 60% no IKP.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros Padome sagatavo rekomendācijas attiecīgajai dalībvalstij par pasākumiem, kas nepieciešami, lai izbeigtu fiskālo nelīdzsvarotību. Parasti rekomendāciju izpildes termiņš ir viens gads. Padome var ieteikt attiecīgajai valstij veikt pasākumus konkrētās jomās, kurās konstatētas problēmas, kā arī noteikt veicamo pasākumu kopējo apjomu kā minimālo īpatsvaru no valsts IKP, lai nodrošinātu, ka pārmērīga budžeta deficīts tiek samazināts pakāpeniski, bet pietiekami strauji.

Ja attiecīgā valsts noteiktajā termiņā nav īstenojusi pasākumus fiskālās nelīdzsvarotības novēršanai, Padomei ir tiesības piemērot sankcijas – gan soda naudu euro zonas valstīm, gan arī citus koriģējošos instrumentus, kas attiecināmi uz visām ES dalībvalstīm, piemēram, ierobežot piekļuvi ES Kohēzijas fondam. Pamats lēmumu pieņemšanai par pārmērīgu valdības budžeta deficītu un par tā novēršanas procedūras ierosināšanu vai izbeigšanu ir valstu valdību ziņojumi EK par valsts budžeta deficīta un valdības parāda datiem. Ziņojumos sniegtie dati tiek pārbaudīti, pirms Eurostat atzīst tos par pareiziem.

II Ekonomisko politiku koordinēšana

Lai nodrošinātu ES valstu īstenoto ekonomisko politiku koordinēšanu ES, tām valstīm, kuras pieņēmušas vienoto Eiropas valūtu, katru gadu jāiesniedz Stabilitātes programma, kuras mērķis ir nodrošināt apdomīgas un atbildīgas budžeta politikas īstenošanu, lai sasniegtu un uzturētu valsts budžeta stāvokli tuvu līdzsvaram. Valstīm, kuras vēl tiecas uz dalību EMS, jāiesniedz Konverģences programma, sniedzot pārskatu par valsts plānotajām politikām (budžeta un ekonomisko politiku). Konverģences programmā atspoguļotās ekonomiskās politikas mērķis ir nodrošināt nominālo Māstrihtas kritēriju izpildi, kas nepieciešama euro ieviešanai.

Lai nodrošinātu, ka iesniegtajās programmās ietvertā informācija par valdību plānotajiem pasākumiem un plānoto budžeta stāvokli būtu iespējami ticama un precīza, valstīm programmas jāiesniedz EK un ES Padomei izvērtēšanai noteiktā laika posmā – ne agrāk kā katra gada 10.oktobrī un ne vēlāk kā 15.decembrī, proti, pēc valsts budžeta projekta iesniegšanas valsts parlamentam.

III Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana

Līgumā par Eiropas Savienības darbību paredzētā daudzpusējās uzraudzības sistēma kopš 2011.gada beigām ir papildināta ar īpašiem noteikumiem, kas palīdz atklāt, novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību ES. Ir ieviests brīdināšanas mehānisms, kas ietver indikatīvus un pārredzamus kopsavilkuma rādītājus jeb robežvērtības, kā arī objektīvu un padziļinātu dalībvalstu ekonomikas novērtējumu. Vienas vai vairāku robežvērtību pārsniegšana ne vienmēr norāda uz makroekonomisko nelīdzsvarotību, jo tā var būt saistīta ar atšķirīgiem ekonomikas apstākļiem un ekonomiskās politikas mērķiem.

Ja makroekonomiskā nelīdzsvarotība dalībvalstī ir novērtēta kā nopietna un nevēlama, ar iespējamu negatīvu ekonomisko un finansiālo ietekmi uz ES ekonomikas stabilitāti un apdraud EMS darbību, pret dalībvalsti var tikt uzsākta pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra. Tā ietver ieteikumu izdošanu, pastiprinātas uzraudzības un pārraudzības prasības un – attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, – soda naudas, ja ilgstoši netiek veikti makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai nepieciešamie korektīvie pasākumi.

IV Budžeta izstrādes uzraudzība

Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti, kā arī nodrošinātu stingrāku budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot budžeta politiku euro zonā un ES, ekonomiskās politikas uzraudzības un koordinācijas cikla jeb Eiropas semestra ietvaros visas ES dalībvalstis gatavo ikgadējas vidēja termiņa programmas, kas raksturo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Euro zonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, savukārt pārējās ES dalībvalstis – Konverģences programmu. Eiropas semestris nosaka to, ka  šīs programmas tiek izstrādātas, izvērtētas EK (Eiropadome sniedz katrai dalībvalstij rekomendācijas) kalendārā gada pirmajā pusgadā, tādējādi nodrošinot dalībvalstīm iespēju ņemt vērā izteiktās rekomendācijas nākamā gada budžeta izstrādes procesā.

 

3. PIELIKUMS

Māstrihtas kritēriji

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību,  EK un ECB regulāri sagatavo Konverģences ziņojumu, lai pārbaudītu, vai  potenciālās euro zonas valstis sasniegušas augstu ilgtspējīgas konverģences līmeni. Lai novērtētu ekonomisko konverģenci, šīs institūcijas izmanto analīzes sistēmu, kas balstās uz t.s. Māstrihtas kritēriju izpildi.

Māstrihtas kritēriju galvenais mērķis ir nodrošināt, lai euro zonai pievienotos tikai tās ES valstis, kuru ekonomiskie nosacījumi nodrošina cenu stabilitātes saglabāšanu un euro zonas efektīvu funkcionēšanu. Konverģences kritēriji jāizpilda, pamatojoties uz pārskata perioda  datiem, bet vienlaikus atbilstībai konverģences kritērijiem ir būtiska loma ne tikai kādā konkrētā brīdī, bet arī ilgstošā laika periodā. Šā iemesla dēļ, novērtējot valsti, īpaša uzmanība tiek pievērsta konverģences ilgtspējai.

Konverģences kritēriji

1. Cenu stabilitāte

Vienu gadu pirms novērtējuma vidējās gada inflācijas līmenis attiecīgajā valstī nedrīkst vairāk kā par 1.5 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju.

2. Fiskālās norises

• Vispārējās valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts IKP.

• Vispārējās valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP.

Latvijā budžeta deficītam sasniedzot 3.5% no IKP 2008. gadā, Padome pieņēma lēmumu pret Latviju uzsākt Pārmērīga deficīta novēršanas procedūru⁸.  Ņemot vērā globālās finanšu krīzes un iekšējās nelīdzsvarotības sekas, Padome noteica, ka līdz 2012. gadam budžeta deficīts jāsamazina zem 3%, un fiskālās konsolidācijas budžeta deficīta mērķi ir ne vairāk kā 10% no IKP 2009. gadā, 8.5% 2010. gadā un 6% 2011. gadā (atbilstoši EKS 95 metodoloģijai).

3. Valūtas kursa stabilitāte

Valsts vismaz divus gadus pirms novērtējuma bez būtiskām svārstībām ievērojusi paredzētās svārstību robežas VKM II. Valsts šajā laikā pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi nacionālo valūtu attiecībā pret euro.

4. Ilgtermiņa procentu likmju attīstība

Ilgtermiņa procentu likmes – parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes –, nedrīkst vairāk kā par 2 procentu punktiem pārsniegt triju vidējās gada inflācijas ziņā labāko ES dalībvalstu vidējo rādītāju.

---

⁸ Izklāstu skat. Plāna 2.pielikumā.

 

3.1. tabula

Māstrihtas kritēriju izpilde Latvijā  no 2008. līdz 2012. gadam

	Kritērijs 2008. gadā	Latvijas sniegums 2008. gadā	Kritērijs 2009. gadā	Latvijas sniegums 2009. gadā	Kritērijs 2010. gadā	Latvijas sniegums 2010. gadā	Kritērijs 2011. gadā	Latvijas sniegums 2011. gadā	Kritērijs 2012. gadā	Latvijas sniegums 2012. gadā
Vispārējās valdības deficīts (% pret IKP)	-3,0	-4,2	-3,0	-9,8	-3,0	-8,1	-3,0	-3,4	-3,0	-1,4
Vispārējās valdības parāds (% pret IKP)	60,0	19,8	60,0	36,7	60,0	44,5	60,0	42,2	60,0	42,0
Vidējā gada inflācija (%)	4,1	15,3	1,5	3,3	2,4	-1,2	3,1	4,2	2,7	2,0
Valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likme (%)	6,24	6,43	5,93	12,36	5,20	10,34	7,30	5,91	5,74	4,35
Valūtas kursa režīms	Fiksēts valūtas kurss pret euro un vismaz 2 gadu dalība VKM II	Fiksēts valūtas kurss pret euro kopš 2005. gada, dalība VKM II kopš 2005. gada maija	Fiksēts valūtas kurss pret euro un vismaz 2 gadu dalība VKM II	Fiksēts valūtas kurss pret euro kopš 2005. gada, dalība VKM II kopš 2005. gada maija	Fiksēts valūtas kurss pret euro un vismaz 2 gadu dalība VKM II	Fiksēts valūtas kurss pret euro kopš 2005. gada, dalība VKM II kopš 2005. gada maija	Fiksēts valūtas kurss pret euro un vismaz 2 gadu dalība VKM II	Fiksēts valūtas kurss pret euro kopš 2005. gada, dalība VKM II kopš 2005. gada maija	Fiksēts valūtas kurss pret euro un vismaz 2 gadu dalība VKM II	Fiksēts valūtas kurss pret euro kopš 2005. gada, dalība VKM II kopš 2005. gada maija

Avots: Valsts kases, CSP un Eurostat dati.

 

4. PIELIKUMS

Darba grupu sastāvs

4.1. tabula

Naudas un maksājumu sistēmu darba grupa

Vadītājs
Latvijas Banka Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Andris Ruselis tālr.: 6702 2328 e-pasts: andris.ruselis@bank.lv
Informācijai, CC: Latvijas Banka Darba grupas sekretāre Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vecākā ekonomiste Antra Trenko tālr: 6702 2506 e-pasts: antra.trenko@bank.lv
Dalībnieki
1.	Latvijas Komercbanku asociācija LKA Maksājumu karšu komitejas priekšsēdētājas vietniece GE Money Bank Norēķinu karšu pārvaldes vadītāja Inese Blekte tālr.: 6702 9029 e-pasts: inese.blekte@ge.com
2.	Latvijas Komercbanku asociācija Analītiķe Žanete Glaudiņa tālr.: 6728 4182 e-pasts: zanete.glaudina@bankasoc.lv
3.	Latvijas Komercbanku asociācija Maksājumu komitejas priekšsēdētājs Swedbank Grupas Maksājumu apstrādes un atbalsta pārvaldes vadītājs Mareks Kovaļevskis tālr.:  6744 5799 e-pasts mareks.kovalevskis@swedbank.lv
4.	Latvijas Komercbanku asociācija Maksājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks GE Money Bank Norēķinu un korespondentattiecību pārvaldes vadītājs Kaspars Kravčuns tālr.: 6702 4724 e-pasts: kaspars.kravcuns@ge.com
5.	Valsts Kase Pārvaldnieces vietniece Gunta Medne tālr.: 6709 4216 e-pasts: gunta.medne@kase.gov.lv
6.	Satiksmes ministrija Sakaru departamenta Elektronisko sakaru un pasta nodaļas vecākā referente Inese Pakule tālr: 6702 8115 e-pasts: inese.pakule@sam.gov.lv
7.	VAS "Latvijas Pasts" Valdes loceklis Egons Strazdiņš tālr.: 6760 8507 e-pasts: egons.strazdins@pasts.lv
8.	Iekšlietu ministrija Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs tālr.: 6721 9420 e-pasts: dimitrijs.trofimovs@iem.gov.lv
9.	Valsts kanceleja Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja Eva Upīte tālr.: 6708 2978 e-pasts: eva.upite@mk.gov.lv
10.	Latvijas Centrālais depozitārijs Valdes loceklis, Vērtspapīru uzskaites un norēķinu departamenta vadītājs Raitis Vancāns tālr.: 6721 2431 e-pasts: raitis.vancans@nasdaqomx.com

4.2. tabula

Finanšu sistēmas darba grupa

Vadītājs
Finanšu un kapitāla tirgus komisija Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Pēters Putniņš tālr.: 6777 4800 e-pasts: peters.putnins@fktk.lv
Informācijai, CC: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Darba grupas sekretāre Ārējo sakaru daļas vadītāja Kristīne Batraga tālr: 6777 4881 e-pasts: kristine.batraga@fktk.lv
Dalībnieki
1.	Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija valdes priekšsēdētājs Agris Auce tālr.: 6736 8312 e-pasts: a@aa.lv
2.	Latvijas Komercbanku asociācija Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs Kārlis Danēvičs tālr.: 6721 5571 e-pasts: karlis.danevics@seb.lv
3.	Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilona Deģe tālr.: 6701 3634 e-pasts: ilona.dege@vsaa.lv
4.	Latvijas Apdrošinātāju asociācija izpilddirektors Juris Dumpis tālr.: 6736 0898 e-pasts: office@laa.lv
5.	Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta Fiskālās pārvaldības nodaļas juriskonsulte Ilga Jermacāne tālr.: 6709 5429 e-pasts: ilga.jermacane@fm.gov.lv
6.	Latvijas Komercbanku asociācija Maksājumu komitejas priekšsēdētājs Swedbank Grupas Maksājumu apstrādes un atbalsta pārvaldes vadītājs Mareks Kovaļevskis tālr.:  6744 5799 e-pasts: mareks.kovalevskis@swedbank.lv
7.	Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība valdes priekšsēdētāja Olga Kazačkova tālr.: 6723 3458 e-pasts: olga.kazachkova@dzks.lv
8.	Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms tālr.: 2833 1901 e-pasts: laba_valde@inbox.lv
9.	Valsts kase pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone tālr.: 6709 4227 e-pasts: janis.pone@kase.gov.lv
10.	NASDAQ OMX Riga vecākā tirdzniecības speciāliste Agnija Rogule tālr.: 6721 2431 e-pasts: agnija.rogule@nasdaqomx.
11.	Latvijas Komercbanku asociācija Vērtspapīru komitejas vadītājs SEB Vērtspapīru turēšanas servisa vadītājs Gatis Simsons tālr.: 6721 5733 e-pasts: gatis.simsons@seb.lv
12.	Labklājības ministrija Sociālās apdrošināšanas departamenta Nozares vecākā eksperte ekonomiskās analīzes un prognozēšanas jautājumos Sandra Stabiņa tālr.:  6702 1551 e-pasts: sandra.stabina@lm.gov.lv
13.	Latvijas Komercbanku asociācija prezidenta padomnieks Teodors Tverijons tālr.: 6728 5441 e-pasts: teodors.tverijons@bankasoc.lv
14.	Latvijas Centrālais depozitārijs Valdes loceklis, Vērtspapīru uzskaites un norēķinu departamenta vadītājs Raitis Vancāns tālr.: 6721 2431 e-pasts: raitis.vancans@nasdaqomx.com
15.	Latvijas Banka Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Elmārs Zakulis tālr.:  6702 2418 e-pasts: elmars.zakulis@bank.lv
16.	Latvijas Komercbanku asociācija Pensiju fondu komitejas priekšsēdētāja Rudīte Zvirgzdiņa tālr.: 2910 7625 e-pasts: rudite@pensiju-fonds.lv

4.3. tabula

Valsts administrācijas darba grupa

Vadītājs
Finanšu ministrija Euro biroja vadītāja Arina Andreičika tālr.: 6709 5675 e-pasts: arina.andreicika@fm.gov.lv
Informācijai, CC: Finanšu ministrija Darba grupas sekretāre Fiskālās politikas departamenta Fiskālās pārvaldības nodaļas juriskonsulte Ilga Jermacāne tālr: 6709 5429 e-pasts: ilga.jermacane@fm.gov.lv
Dalībnieki
1.	Valsts Kase Pārvaldnieks Kaspars Āboliņš tālr.: 6709 4222 e-pasts: kaspars.abolins@kase.gov.lv
2.	Valsts ieņēmumu dienests Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane tālr.: 6702 8815 e-pasts: inese.bindemane@vid.gov.lv
3.	Ārlietu ministrija Juridiskā departamenta Starptautisko līgumu nodaļas vadītājas p.i. Olga Beinaroviča tālr.: 6701 6459 e-pasts: olga.beinarovica@mfa.gov.lv
4.	Latvijas Banka Statistikas pārvaldes vadītājs Agris Caune tālr.: 6702 2301 e-pasts: agris.caune@bank.lv
5.	Satiksmes ministrija Juridiskā departamenta juriskonsults Agnis Driksna tālr.: 6702 8020 e-pasts: agnis.driksna@sam.gov.lv
6.	Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora direktore Maija Groduma tālr.: 6701 3641 e-pasts: maija.groduma@vsaa.lv
7.	VAS "Latvijas Pasts" Juridiskā departamenta direktore Anda Jansone tālr.: 6760 8383 e-pasts: anda.jansone@pasts.lv
8.	Ekonomikas ministrija Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vadītājs Ludis Neiders tālr.: 6701 3119 e-pasts: ludis.neiders@em.gov.lv
9.	Labklājības ministrija Finanšu un attīstības departamenta direktore Indra Kārkliņa tālr.: 6702 1664 e-pasts: indra.karklina@lm.gov.lv
10.	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Pašvaldību attīstības departamenta direktora vietniece Irēna Koteļņikova tālr.: 6777 0443 e-pasts: irena.kotelnikova@varam.gov.lv
11.	Tieslietu ministrija Normatīvo aktu kvalitātes nodrošināšanas nodaļas vadītāja Kristīne Kuprijanova tālr.: 6703 6922 e-pasts: kristine.kuprijanova@tm.gov.lv
12.	Valsts kanceleja Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja vietnieks Ģirts Blumers tālr.: 6708 2933 e-pasts: girts.blumers@mk.gov.lv
13.	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Elektroniskās pārvaldes departamenta Valsts informācijas sistēmu nodaļas vadītājs Aigars Laurinovičs tālr.: 6777 0309 e-pasts: aigars.laurinovics@varam.gov.lv
14.	Latvijas Banka Juridiskās pārvaldes vadītāja vietniece Iveta Krastiņa tālr.: 6702 2367 e-pasts: iveta.krastina@bank.lv
15.	Zemkopības ministrija Budžeta un finanšu departamenta direktors Jānis Šnore tālr.:  6702 7283 e-pasts: janis.snore@zm.gov.lv
16.	Centrālā statistikas pārvalde Makroekonomiskās statistikas departamenta direktore Dace Tomase tālr.: 6736 6844; e-pasts: dace.tomase@csb.gov.lv
17.	Latvijas Pašvaldību Savienība Finanšu un ekonomikas padomniece Lāsma Ūbele tālr.: 6732 6633 e-pasts: lasma.ubele@lps.lv
18.	Tieslietu ministrija Stratēģijas departamenta direktora vietniece Ingrīda Viša tālr.: 6703 6744 e-pasts: ingrida.visa@tm.gov.lv

4.4. tabula

Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa

Vadītājs
Ekonomika ministrija Valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa tālr.: 6701 3102 e-pasts: zaiga.liepina@em.gov.lv
Informācijai, CC: Ekonomikas ministrija Darba grupas sekretāre Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vecākā referente Maija Ziediņa-Brigmane tālr: 6701 3230 e-pasts: maija.ziedina-brigmane@em.gov.lv
Dalībnieki
1.	Latvijas Darba devēju konfederācija Korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte Agnese Alksne tālr.: 6722 5162 e-pasts: agnese.alksne@lddk.lv
2.	Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Politikas daļas vadītāja vietniece Katrīna Antonova tālr.: 6722 5595 e-pasts: katrina.antonova@chamber.lv
3.	Konkurences padome Priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama tālr.: 6728 2865 e-pasts: skaidrite.abrama@kp.gov.lv
4.	Latvijas Banka Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa tālr.: 6702 2766 e-pasts: santa.berzina@bank.lv
5.	Latvijas Tirgotāju asociācija Prezidents Henriks Danusēvičs tālr.: 6729 7372 e-pasts: henriks@lta.lv
6.	Ekonomikas ministrija Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vadītāja Linda Duntava tālr.: 6701 3213 e-pasts: linda.duntava@em.gov.lv
7.	Ekonomikas ministrija Iekšējā tirgus departamenta direktora vietnieks Intars Eglītis tālr.: 6701 3236 e-pasts: intars.eglitis@em.gov.lv
8.	Patērētāju interešu aizstāvības klubs Valdes priekšsēdētāja Zinta Kovaļevska tālr.: 6722 1267 e-pasts: zk@latnet.lv
9.	Ekonomikas ministrija Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Uzņēmējdarbības, ārvalstu investīciju piesaistes un eksporta nodaļas vadītāja Arta Krūze tālr.: 6701 3127 e-pasts: arta.kruze@em.gov.lv
10.	Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija Izpilddirektors Noris Krūzītis e-pasts: noris.kruzitis@tirgotaji.lv
11.	Ekonomikas ministrija Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās politikas koordinācijas nodaļas vadītājs Ludis Neiders tālr.: 6701 3119 e-pasts: ludis.neiders@em.gov.lv
12.	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Elektroniskās pārvaldes departamenta Valsts informācijas sistēmu nodaļas vadītājs Aigars Laurinovičs tālr.: 6777 0309 e-pasts: aigars.laurinovics@varam.gov.lv
13.	Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Investīciju projektu departamenta Projektu attīstības nodaļas projektu vadītājs Rūdolfs Krese tālr.: 6703 9471 e-pasts: rudolfs.krese@liaa.gov.lv
14.	Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns e-pasts: martins.stirans@ldta.lv
15.	Padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis e-pasts: ojars.karcevskis@ldta.lv
16.	Valsts kanceleja Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja Eva Upīte tālr.: 6708 2978 e-pasts: eva.upite@mk.gov.lv
17.	Ekonomikas ministrija Sabiedrisko attiecību vadītāja Evita Urpena tālr.: 6701 3193 e-pasts: evita.urpena@em.gov.lv
18.	Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Direktore Baiba Vītoliņa tālr.: 6738 8624 e-pasts: baiba.vitolina@ptac.gov.lv
19.	Ekonomikas ministrija Iekšējā tirgus departamenta direktors Gints Zadraks tālr.: 6701 3244 e-pasts: gints.zadraks@em.gov.lv
20.	Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Politikas daļas vadītāja vietniece Katrīna Zariņa tālr.: 6722 5595 e-pasts: katrina.zarina@chamber.lv
21.	Patērētāju interešu aizstāvības asociācija Padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova Padomes locekle Ilga Vecziediņa tālr.: 6729 6884 e-pasts: piaa@delfi.lv

4.5. tabula

Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupa

Vadītājs
Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta Eiro komunikācijas projekta vadītāja Margrieta Ulmane tālr: 2918 8230 e-pasts: margrieta.ulmane@mk.gov.lv
Finanšu ministrijas Eiro biroja Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene tālr.: 6709 5417 e-pasts: inara.rubene@fm.gov.lv
Informācijai, CC: Finanšu ministrijas Darba grupas sekretāre Eiro biroja Eiro komunikācijas projektu vadītāja asistente Dace Lasmane tālr: 6709 5502 e-pasts: dace.lasmane@fm.gov.lv
Dalībnieki
1.	Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Laima Auza tālr.: 6777 4860 e-pasts: laima.auza@fktk.lv
2.	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Barševska tālr.: 6702 6533 e-pasts: kristine.barsevska@varam.gov.lv
3.	Tūrisma attīstības valsts aģentūra Sabiedrisko attiecību vadītāja Inta Briede tālr.: 6735 8152 e-pasts: inta.briede@latvia.travel.lv
4.	Ministru prezidenta ārštata padomniece projektu vadības jautājumos Maija Celmiņa e-pasts: maija.celmiņa@mk.gov.lv
5.	Latvijas Banka Preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis tālr.: 6702 2349 e-pasts: martins.gravitis@bank.lv
6.	Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Jākobsone tālr.: 2912 3348 e-pasts: linda.jakobsone@ES2015.lv
7.	Valsts kanceleja Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska tālr.:  6708 2905 e-pasts: laine.kucinska@mk.gov.lv
8.	Labklājības ministrija Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče tālr.: 6702 1665 e-pasts: marika.kupce@lm.gov.lv
9.	Ārlietu ministrija Informācijas un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Evelīna Melbārzde tālr.: 6701 6290 e-pasts: evelina.melbarzde@mfa.gov.lv
10.	Tieslietu ministrija Administratīvā departamenta preses sekretāre Ksenija Novikova tālr.: 6703 6739 e-pasts: ksenija.novikova@tm.gov.lv
11.	Latvijas Banka Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Kristaps Otersons tālr.: 6702 2384 e-pasts: kristaps.otersons@bank.lv
12.	Veselības ministrija Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole tālr.: 6787 6105 e-pasts: egita.pole@vm.gov.lv
13.	Saeima Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja Lelde Rāfelde tālr.: 6708 7218 e-pasts: lelde.rafelde@saeima.lv
14.	Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija Sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane tālr.: 2655 3175 e-pasts: daiga.reihmane@sprk.gov.lv
15.	Satiksmes ministrija Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba tālr.: 6702 8390 e-pasts: rolands.rumba@sam.gov.lv
16.	Kultūras ministrija Sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Senakola tālr.: 6733 0306 e-pasts: annija.senakola@km.gov.lv
17.	Izglītības un zinātnes ministrija Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā konsultante (sabiedrisko attiecību jautājumos) Inta Stīpniece tālr.: 6704 7834 e-pasts: inta.stipniece@izm.gov.lv
18.	Ekonomikas ministrija Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena tālr.: 6701 3193 e-pasts: evita.urpena@em.gov.lv
19.	Paterētāju tiesību aizsardzības centrs Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde tālr.: 6738 8623 e-pasts: ilze.zunde@ptac.gov.lv
Darba grupas locekļi ar padomdevēja tiesībām
1.	Latvijas Darba devēju konfederācijas Korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte Agnese Alksne tālr.: 6722 5162 e-pasts: agnese@lddk.lv
2.	Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītāja Jeļena Ābola tālr.: 6708 5442 e-pasts: jelena.abola@ec.europa.eu
3.	Latvijas Tirgotāju asociācija žurnāla "Latvijas Tirgotājs" redaktore Arta Baumane tālr.: 2206 8888 e-pasts: tirgotajs@trade.lv
4.	Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis tālr.: 2947 7977 e-pasts: noris.kruzitis@tirgotaji.lv
5.	Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale tālr.: 6783 0825 e-pasts: LTRK_info@chamber.lv
6.	Latvijas Komercbanku asociācija Komunikācijas speciāliste Baiba Melnace tālr.: 6728 5189 e-pasts: baiba.melnace@bankasoc.lv
7.	Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija Padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova tālr.: 6729 6884 e-pasts: piaa@delfi.lv

Finanšu ministrs A.Vilks