ATSAUCĒ IETVERT:
Lielais Kristaps atkal sargā ceļiniekus. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2001., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25598
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Lielais Kristaps atkal sargā ceļiniekus
Vakar,
21. jūnijā, Rīgā, Poļu gātes galā pie Daugavas, atklāja atjaunoto
Lielā Kristapa statuju, greznojot tēlu ar ozolzaru vainagu, kā
tas pienākas Zāļu dienas priekšvakarā.
Kas tad īsti ir Lielais Kristaps, kas tiek saukts pat par Rīgas pirmtēvu?
1852. gadā pierakstīts nostāsts vēstī, ka sensenos laikos pie Rīdziņas upītes ietekas Daugavā dzīvojis kāds milzis. Ja ļaudis gribējuši upītei pāri tikt, milzis tos pacēlis plecos un pārnesis, jo tur nav bijis ne pārceļamā plosta, ne tilta. Reiz tumšā naktī milzi uzmodinājušas skaļas raudas: otrajā krastā lūdzies kāds nosalis bērns, lai viņu pārnes pāri. Milzis pārbridis upei, paņēmis mazo plecos un aiznesis uz savu alu, kur noguldījis un apsedzis. Otrā rītā bērns bijis pazudis, bet guļas vietā atrasta kaudze zelta naudas, par ko uzcelta Rīgas pilsēta. Vēlāk vietā, kur bijusi milža ala, izcirsts koka tēls ar visu bērniņu uz pleca.
Lai nu kā risinājies pirms tam, bet vēstures liecības vēstī, ka pirmais Lielā Kristapa tēls izgatavots 1693. gadā, tā autors bijis pilsētas galvenais tēlnieks Mihaels Brinkmanis. Laika gaitā mainījušās arī milzu tēla atrašanās vietas, bet arvien tās bijušas Daugavas krastā.
Vēsturiskā Lielā Kristapa statuja cieta 1919. gadā, vēlāk tās atliekas pārveda uz Rīgas pilsētas muzeju, kur to varēja aplūkot apmeklētāji.
Atjaunoto Lielo Kristapu kokā griezis tēlnieks Gints Upītis. Tāpat kā iepriekšējā, arī šī skulptūra gatavota no priedes stumbra, kas pēc tam krāsots. Tēls ir ievietots bruņu stikla paviljonā, kas naktīs būs apgaismots, tādējādi gluži kā sendienās rīdziniekiem un Rīgas viesiem rādot, kur mīt viens no pilsētas ciltstēviem, kas pēc daudziem gadiem atkal līgos mūsu likteņupes krastā.
"LV" informācija
Foto; Arnis Blumbergs, "LV"