Ministru kabineta noteikumi Nr.191

Rīgā 2013.gada 9.aprīlī (prot. Nr.18 15.§)

Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa
61.⁵ panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtību.

2. Notiesātā resocializāciju īsteno brīvības atņemšanas iestādes amatpersona vai darbinieks.

3. Resocializācijas pasākumu laikā brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā uzraudzību.

4. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātā resocializāciju organizē, ņemot vērā viņam piespriesto soda izciešanas termiņu.

5. Notiesātā resocializācijā var iesaistīt arī citu valsts vai pašvaldību institūciju vai nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Brīvības atņemšanas iestāde attiecīgo institūciju iesaisti notiesātā resocializācijā saskaņo ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

6. Lai īstenotu notiesātā resocializāciju, brīvības atņemšanas iestāde nodrošina iespējami piemērotākus apstākļus un atbilstoša personāla piesaisti.

7. Notiesāto, kas sodu izcieš kamerā, uz resocializācijas pasākuma norises vietu pavada brīvības atņemšanas iestādes amatpersona.

II. Notiesātā risku un vajadzību izvērtēšana

8. Notiesātā resocializāciju brīvības atņemšanas iestādē uzsāk ar notiesātā risku un vajadzību izvērtēšanu (turpmāk – izvērtēšana).

9. Izvērtēšanas mērķis ir noteikt notiesātajam individuālus un atbilstošus piemērojamos resocializācijas līdzekļus antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpes mazināšanai, plānojot resocializācijas procesu notiesātā soda izpildes laikā.

10. Izvērtēšanu veic īpaši apmācītas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas (turpmāk – resocializācijas amatpersonas), pamatojoties uz notiesātā personas lietas materiālu izpēti un individuālām pārrunām ar notiesāto.

11. Sākotnējo izvērtēšanu veic pēc tam, kad notiesātais uzsāk izciest brīvības atņemšanas sodu. Atkārtotu izvērtēšanu veic brīvības atņemšanas soda izpildes laikā atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajam.

12. Notiesātā izvērtēšanu atbilstoši kompetencei veic resocializācijas amatpersonas un darbinieki, rezultātus fiksējot anketā saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka apstiprināto notiesātā risku un vajadzību izvērtēšanas metodiku.

13. Šo noteikumu 12.punktā minētajā anketā ietver šādu informāciju par notiesāto:

13.1. noziedzīgā nodarījuma motīvi un apstākļi;

13.2. notiesātā noziedzīgās darbības vēsture;

13.3. notiesātā uzvedība brīvības atņemšanas iestādē;

13.4. pilsonība;

13.5. informācija par notiesātā personu apliecinošiem dokumentiem;

13.6. dzīvesvieta;

13.7. izglītība;

13.8. darba pieredze;

13.9. ienākumi un finanšu plānošana;

13.10. ģimenes stāvoklis;

13.11. sociālās attiecības un dzīvesveids;

13.12. atkarības;

13.13. domāšanas kļūdas un antisociāla uzvedība;

13.14. vispārējais veselības stāvoklis (tai skaitā invaliditāte, traumas);

13.15. notiesātā motivācija iesaistīties resocializācijas pasākumos.

14. Notiesātā izvērtēšanas laikā gūtos rezultātus apkopo anketas kopvērtējuma sadaļā, nosakot notiesātā antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpi, kā arī resocializācijas vajadzības.

III. Notiesātā resocializācijas lieta

15. Notiesātā izvērtēšanas materiālus un ar resocializāciju saistīto informāciju ievieto notiesātā personas lietas sadaļā "Resocializācijas lieta".

16. Par resocializācijas lietu atbildīga ir resocializācijas amatpersona, kurai tā nodota.

17. Pārvietojot notiesāto uz citu brīvības atņemšanas iestādi, notiesātā resocializācijas lietu nosūta uz brīvības atņemšanas iestādi, kurā notiesātais turpmāk izcietīs sodu.

IV. Notiesātā resocializācijas plāns

18. Katram notiesātajam brīvības atņemšanas iestādē izstrādā resocializācijas plānu.

19. Notiesātā resocializācijas plānā nosaka sasniedzamo resocializācijas mērķi visā soda izpildes laikā un uzdevumus nākamajam notiesātā izvērtēšanas periodam.

20. Resocializācijas plānu izstrādā, pamatojoties uz notiesātā izvērtēšanas rezultātiem.

21. Resocializācijas plānu aktualizē, pamatojoties uz atkārtotas notiesātā izvērtēšanas rezultātiem un notiesātā resocializācijas rezultātiem iepriekšējā izvērtēšanas periodā.

22. Resocializācijas plānā nosaka notiesātajam piemērojamos resocializācijas līdzekļus un plānotos resocializācijas pasākumus, kā arī to izpildes termiņus.

23. Resocializācijas amatpersona resocializācijas plānā fiksē notiesātā resocializācijas darba norisi, rezultātus un notiesātā attieksmi pret resocializācijas procesu un sasniegtajiem rezultātiem.

24. Notiesātais piedalās resocializācijas plāna izstrādē un izpildē.

25. Lemjot jautājumu par notiesātā soda izpildes gaitu soda progresīvās izpildes sistēmas ietvaros – soda izpildes režīma mīkstināšanu vai notiesātā iespējamu nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu –, izvērtē notiesātā resocializācijas plāna izpildi un resocializācijas rezultātus.

V. Notiesātā resocializācijas rezultātu novērtēšanas kārtība

26. Mēnesi pirms dienas, kad notiesātais iegūst tiesības pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, resocializācijas amatpersona novērtē notiesātā resocializācijas rezultātus, kā arī nosaka antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpi un sniedz viedokli brīvības atņemšanas iestādes administratīvajai komisijai par notiesātā iespējamu nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.

27. Neatkarīgi no brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas pieņemtā lēmuma resocializācijas amatpersona nodrošina notiesātā turpmāku iesaistīšanu resocializācijā atbilstoši resocializācijas plānam.

28. Ja notiesātais atkārtoti lūdz izskatīt jautājumu par viņa atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, resocializācijas amatpersona atkārtoti novērtē sasniegtos resocializācijas rezultātus un sniedz viedokli brīvības atņemšanas iestādes administratīvajai komisijai par notiesātā iespējamu nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.

VI. Notiesātā izglītošana

29. Lai nodrošinātu notiesāto izglītošanu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks slēdz sadarbības līgumu ar izglītības iestādi. Sadarbības līgumā ietver nosacījumus par:

29.1. vispārējās vai profesionālās izglītības programmas īstenošanu;

29.2. līgumslēdzēju pušu tiesībām un pienākumiem;

29.3. sadarbības līguma termiņu;

29.4. mācību grupu komplektēšanu.

30. Šo noteikumu 29.punktā paredzēto sadarbības līgumu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks noslēdz ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes pilnvarojumu.

31. Brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošo ieslodzītā izglītības dokumentu vai soda izpildes laikā iegūto izglītību apliecinošo dokumentu vai tā kopiju pievieno notiesātā personas lietai.

32. Resocializācijas amatpersona, kurai tas ir noteikts amata aprakstā, ne vēlāk kā mēnesi pirms nākamā mācību gada sākuma apkopo notiesāto iesniegumus par iesaistīšanos vispārējās un profesionālās izglītības programmās. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks apstiprina notiesāto sarakstu un iesniedz to izglītības iestādē.

33. Nepilngadīga notiesātā iesniegumu par iesaistīšanos izglītības programmā noformē resocializācijas amatpersona.

34. Resocializācijas amatpersona, kurai tas ir noteikts amata aprakstā, sadarbībā ar izglītības iestādi veic mācību grupu komplektēšanu saskaņā ar šo noteikumu 29.punktā minētā sadarbības līguma nosacījumiem.

35. Vispārējās un profesionālās izglītības programmu īsteno saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību un izglītības iestādes apstiprināto mācību stundu sarakstu.

36. Notiesāto no vienas brīvības atņemšanas iestādes uz citu brīvības atņemšanas iestādi pārvieto, ja iespējams, ņemot vērā notiesātā iesaistīšanos izglītības programmās.

37. Ja notiesāto gatavo pārvietošanai uz citu brīvības atņemšanas iestādi, resocializācijas amatpersona notiesātā personas lietai pievieno brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošos izglītības dokumentus.

38. Neformālās izglītības pasākumu nodrošināšanai brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbojas ar citām valsts vai pašvaldību institūcijām vai nevalstiskajām organizācijām.

VII. Notiesātā psiholoģiskā aprūpe

39. Notiesāto psiholoģisko aprūpi brīvības atņemšanas iestādē nodrošina psihologs, veicot psiholoģisko izpēti, konsultēšanu un sniedzot cita veida psiholoģisko palīdzību individuāli vai grupā.

40. Psihologs piedalās notiesātā izvērtēšanā un resocializācijas plāna izstrādē.

41. Psihologs notiesātā psiholoģisko izpēti veic mēneša laikā pēc brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka uzdevuma saņemšanas, izpētes rezultātus fiksējot notiesātā personas lietā.

42. Ja ir bijis notiesātā pašnāvības mēģinājums, psiholoģisko palīdzību nodrošina nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc informācijas saņemšanas vai brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka uzdevuma saņemšanas. Šādā gadījumā psihologs veic psiholoģisko izpēti, rezultātus fiksējot notiesātā personas lietā.

43. Psihologs pēc notiesātā lūguma vai brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka uzdevumā notiesāto konsultē individuāli vai grupā.

VIII. Sociālā darba pakalpojuma sniegšana notiesātajam

44. Sociālā darba pakalpojumu notiesātajam resocializācijas ietvaros sniedz brīvības atņemšanas iestādes sociālais darbinieks (turpmāk – sociālais darbinieks).

45. Sociālais darbinieks piedalās notiesātā izvērtēšanā un resocializācijas plāna izstrādē.

46. Ja nepieciešams, sociālais darbinieks sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām sniedz notiesātajam konsultatīvo atbalstu sociālo problēmu risināšanā.

47. Pēc notiesātā lūguma vai brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka uzdevumā sociālais darbinieks notiesāto konsultē individuāli vai grupā, lai veicinātu sociālo problēmu risināšanu.

48. Sociālais darbinieks, īstenojot sociālās rehabilitācijas programmas, veicina notiesātā sociālo prasmju atjaunošanu un jaunu prasmju attīstību.

49. Pirms notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes sociālais darbinieks informē viņu par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām, kā arī sniedz informāciju par nodarbinātības iespējām un pieejamo naktsmītni pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

IX. Resocializācijas programmu īstenošana

50. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas programmu (turpmāk – resocializācijas programmas) īstenošanu notiesātajiem, kuriem tās nepieciešamas atbilstoši resocializācijas plānam.

51. Resocializācijas programmas īstenošanu brīvības atņemšanas iestādē vada īpaši apmācīta resocializācijas amatpersona, kurai tas noteikts amata aprakstā.

52. Resocializācijas programmas brīvības atņemšanas iestādē var īstenot arī citu valsts vai pašvaldību institūciju vai nevalstisko organizāciju pārstāvji vai fiziskas personas, kas ieguvušas tiesības īstenot šādas programmas. Šādu resocializācijas programmu saturu saskaņo ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

53. Lai nodrošinātu resocializācijas programmas īstenošanu, resocializācijas amatpersona komplektē notiesāto grupu, sastāda resocializācijas programmas dalībnieku sarakstu un nodarbību grafiku.

54. Resocializācijas programmu brīvības atņemšanas iestādē īsteno saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību un nodarbību grafiku.

55. Resocializācijas programmas dalībniekus, apmeklējumu un sasniegtos rezultātus reģistrē žurnālā.

56. Pēc resocializācijas programmas pabeigšanas programmas vadītājs 10 darbdienu laikā sagatavo un pievieno notiesātā resocializācijas lietai atzinumu par notiesātā dalību resocializācijas programmā un sasniegtajiem rezultātiem.

57. Notiesātajam izsniedz apliecinājumu par dalību resocializācijas programmā. Apliecinājuma kopiju ievieto notiesātā personas lietas sadaļā "Resocializācijas lieta".

58. Par nepamatotiem nodarbību kavējumiem vai brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības pārkāpumiem notiesāto ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstisku lēmumu atskaita no dalības resocializācijas programmā un lēmumu pievieno notiesātā resocializācijas lietai.

X. Brīvā laika pasākumu īstenošana

59. Resocializācijas amatpersona plāno un organizē notiesātajiem sociāli lietderīgus brīvā laika pasākumus, kā arī sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām šādu pasākumu organizēšanā.

60. Resocializācijas amatpersona notiesāto informē par brīvā laika pasākuma norises laiku.

61. Ja nepieciešams, brīvā laika pasākumu īstenošanā var piedalīties citas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas, valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

62. Kārtību, kādā izmantojami notiesāto personiskie mūzikas instrumenti, kā arī kārtību, kādā tiek izgatavoti lietišķās mākslas izstrādājumi un materiāli un instrumenti to izgatavošanai, nosaka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks.

63. Instrumentus un materiālus lietišķās mākslas priekšmetu izgatavošanai notiesātajam ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju izsniedz īpaši izveidotā telpā.

Ministru prezidenta vietā –
labklājības ministre I.Viņķele

Tieslietu ministrs J.Bordāns