Par Eiropas Parlamenta sanāksmi Saeimā

Vakar, 21.jūnijā, Saeimā notika Eiropas Parlamenta Ārlietu, cilvēktiesību, kopējās drošības un aizsardzības komitejas sanāksme, kurā piedalījās arī mūsu parlamenta Ārlietu komisijas, Eiropas lietu komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji.

Sanāksmes pirmajā daļā Eiropas Parlamenta (EP) pārstāvji un Latvijas parlamentārieši sprieda par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un iestāšanās sarunu procesa gaitu, izvērtēja Īrijas referenduma par Nicas līgumu iespējamo ietekmi uz ES paplašināšanās procesu, kā arī diskutēja par Eiropas nākotni.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns un Latvijas iestāšanās ES sarunu vadītājs Andris Ķesteris informēja viesus par sarunu procesa gaitu, akcentējot paveikto Zviedrijas prezidentūras laikā, tostarp veiksmīgo sadaļas " Brīva preču kustība " slēgšanu ļoti īsā laikā, kā arī tādu svarīgu sadaļu kā " Vide " un " Brīva personu kustība " atvēršana.

Eiropas Parlamenta komitejas locekle Elisabete Šrotere iepazīstināja klātesošos ar sagatavoto ziņojuma projektu par Latvijas progresu un pauda pārliecību, ka Latvijas attīstības dinamika tai ļaus iekļūt ES paplašināšanās pirmajā vilnī. Minot vēl risināmās problēmas, E.Šrotere mudināja, pirms sāksies 8.Saeimas vēlēšanu kampaņa, pieņemt svarīgākos likumdošanas aktus, kas saistīti ar valsts pārvaldes reformas īstenošanu.

Debatējot par Īrijas referenduma ietekmi uz ES paplašināšanās procesu, EP Ārlietu, cilvēktiesību, kopējās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Elmars Broks uzsvēra, ka ES paplašināšanās jautājums ir arī politisks lēmums, kas garantēs stabilitāti, mieru un demokrātiju Eiropā, tāpēc iestāšanās sarunas ar kandidātvalstīm jābeidz pēc iespējas drīzāk. "Īrijas referenduma rezultāti nenozīmē, ka kaut uz dienu tiks atlikts Eiropas Savienības paplašināšanās jautājums," apgalvoja E.Broks.

Sanāksmes gaitā tika pārrunāti ar sarunu sadaļu " Lauksaimniecība " saistītie jautājumi un ES normu ieviešanas ietekme uz mazo lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu pastāvēšanas un attīstības perspektīvām. Eiropas Parlamenta pārstāvji pauda kritiku par "Sapard" strukturēto līdzekļu apgūšanas gauso gaitu. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs E.Inkēns un īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu organizācijām Roberts Zīle informēja sanāksmes dalībniekus, ka līdz ar Lauku atbalsta dienesta izveidošanu Latvija līdz šī gada beigām cer sagatavot projektus "Sapard" līdzekļu saņemšanai.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja arī par ES dalībvalstu un kandidātvalstu nostāju brīvas personu kustības jautājumā un bija vienisprātis, ka šajā jomā jābūt elastīgai pieejai, nosakot diferencētus pārejas periodus atkarībā no reālās situācijas.

Diskusijas noslēgumā tika pārrunāti Eiropas nākotnes jautājumi, tostarp ES institucionālā reforma, Eiropas Parlamenta sadarbība ar nacionālajiem parlamentiem un sabiedrības iesaistīšana diskusijā par ES nākotni.

Savukārt sanāksmes otrā daļa tika veltīta drošības un aizsardzības politikas aspektiem, Latvijas integrācijai NATO, kā arī attiecībām ar kaimiņu valstīm, tostarp Krieviju un Ukrainu.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums informēja viesus par komisijas darbības virzieniem, likumdošanas darbu valsts aizsardzības, nacionālās drošības, iekšlietu un tieslietu jomās, kā arī par parlamentārās kontroles īstenošanu pār militārajām struktūrām. Dz.Kudums pastāstīja, ka pieņemts Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kas nodrošinās valsts aizsardzības budžeta plānveida palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta 2003.gadā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs pauda Latvijas apņēmību integrēties transatlantiskajās drošības struktūrās.

Analizējot Latvijas integrācijas procesu Ziemeļatlantijas aliansē, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Aleksandrs Kiršteins norādīja, ka deviņu kandidātvalstu vidū Latvijas Rīcības plāns dalībai NATO ir visveiksmīgāk sagatavots un sekmīgi tiek īstenots. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs vērsa uzmanību uz Latvijas integrācijas NATO politisko nozīmi, kas varētu veicināt attiecību uzlabošanos ar Krieviju.

Latvijas parlamentārieši izteica bažas par izteikumiem, kas pausti Vācijā un Somijā saistībā ar Baltijas valstu centieniem integrēties Ziemeļatlantijas aliansē, saistot šo jautājumu ar Krievijas noraidošo nostāju. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs E.Inkēns pauda uzskatu, ka Krievijas attieksmē pret Baltijas valstu dalību NATO vērojama zināma evolūcija, lai gan politiskā retorika nav mainījusies.

Eiropas Parlamenta Ārlietu, cilvēktiesību, kopējās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs E.Broks apliecināja Eiropas Parlamenta atbalstu Latvijas centieniem integrēties NATO, taču norādīja, ka ar Krieviju vajadzētu veidot konstruktīvas attiecības un būtu jārada tādi apstākļi, lai nebūtu pamata konfrontācijai.

Sanāksmes noslēgumā tās dalībnieki pauda gandarījumu par iespēju iepazīties ar Latvijas paveikto, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā, kā arī ar mūsu parlamentāriešu viedokli svarīgos Eiropas integrācijas jautājumos.

Saeimas preses dienests