Ministru prezidents:
— intervijā Latvijas Televīzijā vakar, 21.jūnijā
Intervija Latvijas Televīzijas 21. maija raidījumā "4. studija" pulksten 19.30. Raidījumu vada žurnālists Andris Jakubāns
— Labvakar. Jūs šodien bijāt Vagonrūpnīcā, kas tur jauns?
A.Bērziņš: — Tur ir ļoti interesantas lietas. Pēc vairāku desmitu gadu ilga klusuma ir atradušies cilvēki, kas nopirkuši vienu rūpnīcas teritorijas daļu un sāk atjaunot rūpnīcu. Pagaidām ir 200 jaunas darbavietas, tiek remontēti tramvaji, dīzeļvilcieni, elektrovilcieni, kā arī lokomotīves. Viņi izgatavo arī pasūtījumus. Tā ka izskatās ļoti cerīgi, attīstās arī ražošana.
— Tas jau pie mums ir ļoti rets gadījums.
A.Bērziņš: — Tā nav. Šā gada pirmajā ceturksnī 11 procentu pieaugums ir rūpniecībai. Tā ka ražošana iet uz priekšu. Protams, tā nav tā ražošana, kas kādreiz bija. Vagonrūpnīca ir rūpnīca, kurai ir jau 116 gadi, un tai vajadzētu turpināt savas tradīcijas.
— Bet bijušie strādnieki jau ir aizgājuši prom.
A.Bērziņš: — Daļa no bijušajiem ir atnākuši atpakaļ, daļa tiek komplektēti no jauna. Viņi tiek mācīti pēc jaunām tehnoloģijām un metodēm. Tur ir jaukts kapitāls, tur piedalās arī Krievijas metālražotāji. Tas nozīmē, ka viņi ir ieinteresēti saglabāt tirgu, kā arī atrast jaunus. Tā ka rūpnīcas produkcijai varētu būt labs noiets.
— Kādreiz jau tā bija laba rūpnīca.
A.Bērziņš: — Tā bija slavena rūpnīca, cik laba, tas ir cits jautājums. Izskatās, ka tagad tā varētu būt laba rūpnīca, vismaz tās daļas, kas ir atjaunotas.
— Piemēram, Srasbūrā tramvaji brauc tik ātri kā ātrgaitas vilcieni. Tad mēs varam redzēt, cik ļoti mēs esam atpalikuši. Vai remontēs tos pašus vecos, vai radīs jaunus?
A.Bērziņš: — Es domāju, ka pirmajā solī kapitāli remontēs vecos tramvajus, un tad, ja būs pietiekami daudz pasūtījumu, būs jādomā arī par jauniem tramvajiem. Bet tas jājautā īpašniekiem. Es vienkārši aizbraucu uz turieni, lai nodemonstrētu savu labvēlīgo attieksmi. No valdības puses mēs visvisādi šo rūpnīcu atbalstīsim.
— Cerēsim, jo vienu brīdi tur bija drausmīgs skats. Šobrīd ir lieli strīdi par tā saukto Bioetanola rūpnīcu. Iepriekšējā piegājienā finansu ministrs neatbalstīja valsts garantētu aizdevumu. Tagad ir it kā otrādi — Ministru prezidents to neatbalsta. Vakar pēc "Panorāmas" finansu ministrs ļoti brīnījās, kāpēc tā.
A.Bērziņš: — Jāsaka godīgi, man ir tikai viens finansu ministra rakstiski formulēts viedoklis. Tajā viņš saka, ka šo aizdevumu neatbalsta. Bet jūs zināt, kā katru rītu pa radio stāsta: laika tips ir vai nu labvēlīgs, vai nelabvēlīgs. Varbūt tas arī kaut kā iespaido cilvēkus. Bet ja nopietni, tad mēs to valdībā atkārtoti skatīsim, valdība nekad nav teikusi, ka ir pret. Bet mēs gribam redzēt konkrētu analīzi. Tas projekts, kas mums ir iesniegts tagad, nav tas pats, kas bija pirms tam. Kaut vai finansiāli garantiju vērtība ir palielinājusies par 5,6 miljoniem. Līdzdalībnieku ieguldījumi ir samazinājušies. Mums ir jāzina, kāda būs uzņēmuma efektivitāte, kāds būs atmaksāšanas periods, cik droši valsts var garantēt šajā aizdevumā nodokļu maksātāju naudu.
— Tautas partijas deputāti atbalsta šo aizdevumu, bet "Latvijas ceļš" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — neatbalsta.
A.Bērziņš: — Mums nav bijušas diskusijas pret Bioetanola rūpnīcu. Jautājums ir tikai par pašu projektu. Ja pirmo projektu iesniedza Slaktera kungs, tad otro iesniedza Kalvīša kungs. Tā kā tur ir atšķirīgi skaitļi, mēs esam izlēmuši, ka pagaidām to neatbalstām. Mēs esam lūguši precīzu skaidrojumu, precīzu pozīciju. Skatīsim cauri, analizēsim un tad lemsim par to, vai var dot vai ne šīs valdības garantijas.
— Es kuluāros dzirdēju tādas sarunas, varbūt tās ir baumas, ka ļoti nopietnu daļu šīs rūpnīcas ir nopircis Šķēles kungs.
A.Bērziņš: — Es nemāku teikt. Šajā projektā nav nekādu ziņu par to. Iespējams, ka tās ir baumas.
— Šodien, klausoties Saeimas debates par bibliotēku, Tautas partijas viedoklis ļoti atšķiras no "Tēvzemei un Brīvībai" un "Latvijas ceļa" viedokļa.
A.Bērziņš: — Par bibliotēku, tas ir stipri garš stāsts. Par to mēs esam diskutējuši vairāk nekā četrus gadus. Šobrīd budžeta komisija ir atradusi kaut kādu kompromisa variantu 2. lasījumam. Tā ir nosaukusi vairākus finansēšanas avotus. Ja Saeima nobalsos par šiem daudzajiem finansēšanas avotiem, un es ceru, ka tas tā būs, tad mēs tālāk valdībā varēsim pieņemt konkrētu lēmumu, kā precizēt šo likumprojektu līdz 3. lasījumam. Skaidrs ir viens, bibliotēka agrāk vai vēlāk ir jāuzbūvē, labāk to izdarīt agrāk nekā vēlāk.
— Jūs domājat, ka šī celtniecība ir reāla?
A.Bērziņš: — Es gribu runāt par visu šo bibliotēkas projektu kopumā. Tā ir gan bibliotēka, gan visu bibliotēku tīklu informatizācija. Ir jābūt tā, lai katrs cilvēks, neizkustoties no vietas, savā ciematiņā, pagastā vai pilsētā, savā bibliotēkā var pieslēgties Rīgai un saņemt pilnīgi visu informāciju, nebraucot uz Rīgu. Es domāju, ka šī komponente ir tā, kuru mums vajadzētu attīstīt kā pirmo. Protams, arī pašai ēkai ir jātop uzceltai.
— Bija likums par dzīvokļiem, par īres tiesībām, kuru prezidente atdeva atpakaļ Saeimai. Paldies Dievam, ka prezidente daudzmaz noregulēja šo jautājumu. Interesanti ir tas, ka daudzi pašvaldību vadītāji, kas ir gan Tautas partijā, gan "Latvijas ceļā", ir pret šo partiju nostādnēm. Politologi varētu izsecināt, ka partijas ir sašķeltas elitē un vietējās pilsētiņās, ir elite un ir mazāk svarīgie.
A.Bērziņš: — Es negribētu jums piekrist. Tā tas nav jāuzskata. Protams, ka lielākā daļa pašvaldību protestēja. Lielajās un vidējās pašvaldībās dzīvokļu fonds ir ļoti ierobežots, tur nav tā sauktā maiņas fonda. Tas ir ļoti loģiski un saprotami. Es domāju, tiks atrasts kompromiss par šī likuma spēkā stāšanās kārtību. Bet skaidrs ir viens, ka pašvaldībām atbildību par tiem cilvēkiem, kas dzīvo viņu teritorijā, ir jāuzņemas. Šo atbildību centrālā valdība nekad neuzņemsies.
— Kad jūs bijāt Rīgas mērs, tad nekas tāds nenotika. Tāpat lika cilvēkus ārā no dzīvokļiem un nekāda jaunu dzīvokļu celtniecība nenotika.
A.Bērziņš: — Runa nav par jaunu dzīvokļu celtniecību. Dažādās pilsētās privatizācijas process ir pilnīgi dažāds. Katrai pilsētai bija tiesības atdot mājas privatizācijai vai ne. Līdz ar to pašvaldību rīcībā parādījās zināms rezerves fonds, kuru var izmantot, kad ir noticis kāds ugunsgrēks vai jāpalīdz kādam maznodrošinātajam. Manā laikā mēs sabūvējām virkni sociālo māju un izveidojām sistēmu, ka jebkuru dzīvokli, gadījumā ja tā īpašnieks nokļūst grūtībās, var uz laiku izsludināt par sociālo dzīvokli. Likumā ir norma, ka cilvēku nevar tā vienkārši izlikt ar visām mantām no dzīvokļa. Ir pilnīgi skaidrs, ka par to ir jādomā pašvaldībai un nebūs neviena cita, kas to darīs. Tā tas ir visā pasaulē.
— Patiesībā zaudējušas ir tās pašvaldības, kas daudzas mājas atdeva privatizācijā.
A.Bērziņš: — Es domāju, tur, kur privatizācija ir notikusi simtprocentīgi, ir jāmeklē alternatīvi risinājumi. Un es domāju, ka tos pašvaldības var atrast.
— Vai ir pareizi tas, ka pašvaldības negrib, lai šis likums stātos spēkā no 1. jūlija, bet gan no cita budžeta gada?
A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka tur ir sava loģika. Pašvaldības ir apstiprinājušas savu budžetu, līdzekļi jau ir sastrukturēti pa pozīcijām. Valdības līdzdalība tur bija minimāla, Saeima pie tā strādāja divus gadus. Tur ir ieguldīts ļoti liels darbs.
— Tā kā sociāldemokrāti vinnēja Rīgas domes vēlēšanās, tad daudzi uzskata, ka jūs tā atriebjaties.
A.Bērziņš: — To nu nekādi nevar uzskatīt par atriebību. Tā ir vienkārši elementāra loģika. Pašvaldībai ir jāatbild par cilvēkiem, kas ir pierakstīti un dzīvo tās teritorijā.
— Ļoti daudzi man zvanīja un taujāja par Ludzas ieņēmumu dienesta priekšnieka slepkavību. Pēc tam Latvijas televīzijā parādījās kadri, kur muitnieki sacēluši labas mājas. Krievijas pierobežā muitniekiem ir daudzas labas mājas. Šodien "Dienā" ir raksts, ka pilnīgi likumīgi šīs mājas ir uzbūvējusi kādam māte, kādam vēl kāds cits. Kārlis Seržants teica, ka apmēram 60 miljoni latu netiek ieņemti no akcīzes nodokļa kontrabandas degvielai. Vai tas neliecina, ka tas notiek ļoti augstā līmenī, jo ne jau viens nabaga muitnieks var izlaist cauri šādu milzīgu kontrabandas degvielas daudzumu. Vai SAB un citiem slepenajiem dienestiem nav informācijas par augstām amatpersonām, kas būtu iejauktas šajās afērās? Jo tik liela kontrabanda nevar notikt bez ievērojamu cilvēku aizmugures.
A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka nevajag uzreiz katra žurnālista sacīto ņemt par pilnu. Statistiski tiek rēķināti degvielas apjomi. Tas ir jautājums, ko mēs katru mēnesi uzdodam VID, — kur ir ieņēmumi, kā tiek iekasēts akcīzes nodoklis, kur ir līdzekļi lauku ceļu remontam? Jo tā ir nauda, no kuras tiek būvēti lauku ceļi. Zināmā mērā lauku ceļu attīstības programma savā veidā ir atkarīga no tā, kā šī akcīze tiek iekasēta. Kas attiecas uz notikušo slepkavību, tad tas ir ļoti nopietns izaicinājums visām mūsu tiesībsargājošām instancēm. Es esmu uzdevis iekšlietu ministram personīgi vadīt un uzraudzīt šīs lietas izmeklēšanu. Es domāju, šis, tēlaini izsakoties, izmestais cimds ir jāpaceļ un ātri jāatklāj, kas tur īsti ir. Pašā Valsts ieņēmumu dienesta struktūrā ir centrs, kas nodarbojas ar antikorupciju. Varbūt šim centram ir jāatrodas kaut kur citur, nevis VID. Tad varētu tam uzdot paskatīties, kā tas ir ar visām tām mājām.
— Nē, tur viss ir kārtībā, papīri ir uzrakstīti labi.
A.Bērziņš: — Tieši tāpēc valdība piedāvā Saeimai apstiprināt šo nulles deklarāciju, kas būtu jāaizpilda visiem cilvēkiem, kam ir lielāki īpašumi. Mēs ieviesīsim tā sauktās legālās prezumpcijas principu. Piemēram, ja rodas aizdomas, no kurienes kādai pensionētai skolotājai var rasties liela un dārga māja, tas nozīmē, ka viņai tas būs jāpierāda.
— Pierādīt jau pierādīs, juristu mums ir pietiekami. Vai jums nerodas iespaids, ka tā ir augsta līmeņa kontrabanda, kas ir saistīta ar valdību?
A.Bērziņš: — Es esmu pārliecināts, ka mani ministri nav iesaistīti nekādās kontrabandās.
— Bet principā ir jābūt kādai lielai shēmai, kādai lielai struktūrai, kas strādā.
A.Bērziņš: — Organizētā noziedzība visā pasaulē ir pietiekami blēdīga un rafinēta, bet es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mani ministri nav neviens iesaistīti nekādās blēdībās un koruptīvos darījumos.
— Pierobežā cilvēki dzīvo labāk nekā iekšzemē, jo pats Dievs viņiem ir nolēmis nodarboties ar kontrabandu. Arī "Karmenā", kā mēs zinām, nodarbojās ar kontrabandu. Piemēram, Alūksnē sākās liels uzplaukums un degviela pilnīgi upēm tecēja.
A.Bērziņš: — To, ka būtu tecējis upēm, es tā kā neatceros. Protams, ka katrs ierobežojums rada vēlmi to pārkāpt. Visā pasaulē nevienam nav izdevies uzbūvēt tādu sētu, kurai cits cilvēks nevarētu pārkāpt pāri. Tā ir mūžīgā sacensība starp tiem, kas iekasē nodokļus, un tiem, kas tos grib apiet.
— Sakiet, kāda situācija ir ar "Lattelekom", jo tas draud ar to, ka valstij būs jāmaksā diezgan baigas summas.
A.Bērziņš: — Man liekas, jūs tā nedaudz baidāt cilvēkus. Jā, "Lattelekom" ir mūs iesūdzējuši šķīrējtiesā, bet Latvijas pusei ir ļoti labi argumenti. Pašlaik šis jautājums atrodas procesā, ir pāragri runāt par kaut kādām baigām vai nebaigām summām. Es pieņemu, ka ir iespējams risinājums, ka abas puses samierinās un nemaksā viena otrai neko. "Lattelekom" apņēmās līdz nākošā gada 14. janvārim digitalizēt visu Latviju. Kā es to saku, stiklšķiedras kabelim ir jāienāk katra latviešu zemnieka sētā.
— Un nav...
A.Bērziņš: — Nākamā gada 14. janvāris pienāks, tad varēsim teikt — ir vai nav. Ja līdz 14. janvārim tas nebūs izdarīts, tad mums būs jāsāk skaitīt citādi — Latvijas valsts ekonomiskās attīstības kavējumi, jauno tehnoloģiju ieviešanas kavējumi. Šobrīd starptautiski atzīta ekspertu grupa izvērtē Latvijas iespējamos neiegūtos ienākumus gadījumā, ja šī sadaļa mūsu jumta līgumā netiks realizēta.
— Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs nevaram slēgt sadaļu par šīm lietām, bet tas ir dziļā pretrunā ar "Lattelekom" jumta līgumu.
A.Bērziņš: — Likums Saeimā ir pieņemts 2. lasījumā, tiek gatavots 3. lasījumam. Mēs šo likumu pieņemsim, un tur būs teikts, ka mēs likvidējam šo monopola situāciju. Tas nozīmē, ka mums tas būs kaut kādā veidā jānokompensē "Lattelekom".
— Bet "Lattelekom" jumta līgumā ir teikts, ka līdz tādam un tādam gadam…
A.Bērziņš: — Tāpēc jau "Lattelekom" mūs iesūdzēja tiesā.
— Tā ir objektīva pretruna.
A.Bērziņš: — Tā ir jāatrisina. Mums jānoņem ir monopols un jāatrisina šie jautājumi. Tas ir vienkārši jāizdara, tur nav ko ilgi pļāpāt. Visiem būs labāk, ja šī monopola nebūs.
— Vai jūs varētu vienreiz pateikt, kāpēc īsti sagrieza šo kuģi Rīgā?
A.Bērziņš: — To gan es nevaru jums pateikt.
— Kuģis ir sagriezts, bet neviens neko nezina. Ģeniāli.
A.Bērziņš: — Jāprasa ir tiem, kas to kuģi grieza. Es nonācu Rīgas domē tad, kad no kuģa vairs nebija ne smakas. Jums vajadzētu paaicināt Zemnieku savienības priekšsēdētāju vai Zemnieku savienības biedru Oskaru Cauni.
— Viņš jau negrieza.
A.Bērziņš: — Tas notika viņa laikā.
— No viņa teritorijas paņēma kuģi, aizvilka un sagrieza.
A.Bērziņš: — Caunes kungs strādāja Rīgas domē, viņš ir tas, kurš ir atbildīgs. Viņš to visu var ļoti labi izstāstīt.
— Viņš man ir stāstījis un viņš saka, ka neko nezina.
A.Bērziņš: — Viņa pozīcija ir saprotama. Viņam tagad ir kaut kas ar atmiņu noticis. Nav jau izdevīgi atcerēties.
— Tad to ir sagriezis Caune vai jūs nezināt?
A.Bērziņš: — Es nevaru pateikt, kas konkrēti grieza, varbūt tas nebija Caune, bet viņš var pateikt, kas grieza.
— Pagājušonedēļ opozīcijas deputāti atstāja Saeimas sēdi. Vai jūs domājat, ka viņi darīja pareizi, vai tā ir tāda muļķošanās?
A.Bērziņš: — Katram deputātam ir tiesības piecelties un aiziet no Saeimas sēdes, ja viņš uzskata to par vajadzīgu. Ja vēlētāji grib, lai viņš iet ārā, tad viņam tas ir jādara.
— Vai viņiem bija iemesls to darīt? Ingrīda Ūdre apgalvo, ka ir nekorekti iedot šādu lielu materiālu, ar kuru laiks ir iepazīties 15 minūtes, lai par to balsotu.
A.Bērziņš: — Es gribu teikt, ka Saeimas priekšsēdētājs ļoti labi pārzina Saeimas Kārtības rulli, viņš rīkojies pilnīgā saskaņā ar to. Zāles pamešana ir vienkārši žests, tas nav nekas cits. Ūdres kundzei ir bijis tā, ka viņai nav ko teikt, kas droši vien reti kad gadās.
— Es domāju, ka viņa to pamatoja. Es klausījos pa radio piecos…
A.Bērziņš: — Piecos viņai droši vien atkal bija ko teikt.
— Es baidos sacensties humorā ar jums. Man šķiet, ka jūs kā pozīcija pilnīgi neņemat vērā opozīcijas domas un viņus ne par ko neuzskatāt.
A.Bērziņš: — Es jums galīgi negribu piekrist. Es gribu lūgt jūs paskatīties esošo budžetu, kuru nākamceturtdien liks uz balsojumu, tad jūs redzēsiet, ka tur ir apmēram 200 dažnedažādu priekšlikumu, no kuriem apmēram 78 ir opozīcijas priekšlikumi. Tai skaitā arī Ingrīdas Ūdres. Visvairāk priekšlikumu ir iesūtījis Leons Bojārs.
— Viņš ir centīgs.
A.Bērziņš: — Ļoti centīgs.
— Cik Bojāra priekšlikumus jūs pieņēmāt?
A.Bērziņš: — Šie priekšlikumi lielākoties bija tādi, kas nebija izpildāmi.
— Runājot par medicīnu. Dakteri saka, ka "Gaiļezers" jāslēdz. Ja man sāp vēders, es pie ārsta neeju, jo man nav ticības.
A.Bērziņš: — Tad jūs esat sliktu ģimenes ārstu izvēlējies. Izvēlieties tādu ārstu, kuram jūs varat ticēt!
— Piemēram, viena ļoti pazīstama psihiatre…
A.Bērziņš: — Psihiatrs vēdera kaites neārstē.
— Psihiatrs arī ārstē viskautko. Viņa Latvijas televīzijā teica, ka valdība ir atņēmusi bezmaksas zāles, un cilvēki, kuriem šīs zāles ir nepieciešamas, iet slimnīcā. Tā vietā, lai valstij par šo cilvēku būtu jāmaksā 20 lati par zālēm, valsts maksā 200 — par slimnīcu.
A.Bērziņš: — Nevajadzētu šīs lietas absolutizēt. Kopumā bezmaksas zālēm iztērētais naudas apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies. Tas, ka ir kaut kādas diagnozes, par kurām pašiem dakteriem ir jātiek skaidrībā, tas ir cits jautājums. Tās ir tehniska rakstura lietas.
— Vai ir taisnība šiem degvielas vīriem, kas saka, ja Latvija iestāsies ES, tad degvielas cena pacelsies par 10 santīmiem?
A.Bērziņš: — Tam nav nekādas saistības.
— Principā tā paziņoja degvielas tirgotāji.
A.Bērziņš: — Es vēlreiz saku, tam nav nekādas saistības. Tas, ka Eiropas Savienībā visas valstis harmonizē likumdošanu, tai skaitā arī akcīzes likumu, tas ir fakts. Bet šobrīd baidīt cilvēkus ir ļoti nekonsekventa rīcība. Valsts prezidente šodien Saeimā ļoti skaidri pateica, ka Latvijas nākotne un Latvijas drošība, Latvijas ilgtspējīga attīstība ir tieši saistīta un atkarīga no tā, vai mēs būsim Eiropas Savienībā un NATO vai nebūsim.
— Es jūs gribu sabaidīt ar to, ka tuvojas Jāņi.
A.Bērziņš: — Lūk, par to mēs varētu cilvēkus arī pabaidīt. Es gribētu visiem novēlēt priecīgus Jāņus un lustīgu līgošanu. Bet tai pat laikā gribētu aicināt visus tos, kas taisās uz līgošanu braukt ar automašīnu, — nebrauciet naktī atpakaļ. Gribu aicināt visas sievietes — atņemiet saviem vīriem gan mašīnas atslēgas, gan tiesības, lai viņi nevarētu tikt klāt pie šīm mašīnām mūsu visu drošības labad.
— Ja ir sieva iedzērusi, tad vīrs viņai drīkst atņemt atslēgas?
A.Bērziņš: — Tad lai vīrs atņem. Bet parasti jau sievietes ir tās, kas šos jautājumus ģimenē kontrolē.
— Manuprāt dzimumu līdztiesība šobrīd ir sasniegusi diezgan labu līmeni.
A.Bērziņš: — Man gan nav tādas pieredzes.
— Arī es novēlu visiem priecīgu līgošanu!
Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore
Pēc ieraksta "LV" diktofonā
— intervijā Latvijas Radio vakar, 21.jūnijā
Intervija Latvijas Radio 21. jūnija raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālisti Aidis Tomsons un Ingrīda Ābola — Saeimas namā vēl nav beigušās debates par Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Tikko notika balsojums par to, no kurienes ņemt naudu. Tur, kā zināms, ir četri finansēšanas avoti: privatizācijas izsoles, "Latvijas kuģniecības", mobilā telefona operatoru izsoles, tālāk mērķmaksājumi elektrībai, automašīnu aplikšana ar akcīzes nodokli, vēl ir loterijas. Šo balsojumu pagaidām atbalstīja, tiesa, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija neieradās uz sēdi vispār. Kāpēc, to mēs droši vien uzzināsim, jo šobrīd studijā ir ministru prezidents Andris Bērziņš.
Jūsu partijas frakcija bija tā, kas nobalsoja "par", un, cik es saprotu, tur bija tā lielā problēma, ka jūsu partijas valde bija devusi mandātu balsot "par" pat tad, ja arī koalīcijas partneri neatbalstīs, no kuriem viens, izrādās, šobrīd ir ļoti šaubīgs. Kā jūs vērtējat šo situāciju?
Andris Bērziņš: — Mēs jau pietiekami ilgu laiku diskutējam par bibliotēku, un, pēc manām domām, vienreiz ir jāpieliek šai lietai punkts. Tas, ko pašlaik Saeimas Budžeta komisija piedāvājusi otram lasījumam otrajā likumā, ir ļoti daudzi un dažādi finansēšanas avoti bibliotēkas celtniecībai.
Tie pagaidām ir iezīmēti, tā tēlaini izsakoties, — ne Kuģniecība ir privatizēta, ne no izsoles, telefona UMTS izsoles mēs vēl nekādus līdzekļus neesam ieguvuši, tās naudas vēl vienkārši nav, bet es domāju, ir pareizi, ka mēs pieņemam šo lēmumu, atstājot pietiekami plaši durvis vaļā dažādiem avotiem. Valdē mēs šo jautājumu esam skatījuši, mūsu pozīcija bija tāda: vajag par šo jautājumu vienreiz izšķirties — vai nu jā, vai nē. Mēs bijām par to, ka bibliotēka ir jāceļ. Mēs gan teicām, ka bibliotēkas projektā ir divi komponenti, viens komponents ir pašas ēkas celtniecība, bet otrs komponents — bibliotēku informatizācija, bibliotēku saslēgšana vienotā informācijas tīklā, lai šis bibliotēku informācijas tīkls pie viena varētu kalpot ne tikai informācijas saņemšanai, bet arī kā tīkls, caur kuru iedzīvotāji varētu saņemt informāciju no savām pašvaldībām, kā tīkls, kur iedzīvotāji, ja nepieciešams, var norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, kā tīkls, caur kuru iedzīvotāji var saņemt savas pensijas vai pienākošos pabalstus uz tām vai citām kartītēm, vārdu sakot, tā plašāk. Bet skaidrs ir viens — bibliotēka mums agrāk vai vēlāk ir jāuzceļ.
— Viena no jūsu koalīcijas partnerēm, kā es saprotu, pirmdien ir solījusi "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, ka balsos par šo projektu. Tā?
A.Bērziņš: — Jā, es to varu apliecināt, koalīcijas padomes sēdē viņi tā teica.
— Šodien viņi bija tie, kas, var teikt, visindīgāk varbūt izteicās par šo projektu, redz, tur atkal naudas tādas un šitādas, nekas nav izdarīts.
A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka tiešām kādu gadu vai pusotru ilgst diskusijas par to, kā to darīt, un tiešām šajā pusotrā gadā Saeima nav pieņēmusi lēmumu, neko citu arī nevar darīt. Bet kultūras ministre ļoti nopietni strādā pie šī projekta.
— Latvijas Radio jau te uztraucas, mēs pārraidījām vienu neoficiālu informāciju, tāpēc ka mēs nevaram nosaukt šobrīd šo informācijas avotu, bet Tautas partijā bija cilvēki, kas nikni teica — mēs vispār pametīsim valdību, ja koalīcijas partneri nespēj vienreiz vienoties par kaut ko.
A.Bērziņš: — Nu, šie ir tādi ļoti sensitīvi jautājumi, ne velti mēs par tiem esam runājuši desmit gadus, runāsim koalīcijā pirmdien, kas tur būs noticis. Cilvēks, kas nodarbojas ar parlamenta lietām, seko līdzi visiem koalīciju balsojumiem, visu informāciju dienas beigās savāks, atnesīs man, skatīsimies.
— Tur acīmredzot neko nevar darīt, šī nav pirmā reize, kad koalīcijas partneri it kā sarunā un pēc tam tomēr netur vārdu, un pamatā tas tiek pārmests "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.
A.Bērziņš: — Visādi iet dažkārt, un tas jau ir objektīvi koalīcijas padome jeb partiju vienošanās, tā nav militārā ierinda, kur visus var nostādīt, komandēt, lai visi automātiski griež galvas pa labi vai pa kreisi. Tā tomēr ir politika, dažāda argumentācija, bet, protams, nav korekti, ja tu apsoli balsot un pēc tam vienkārši neierodies uz balsošanu.
— Jūs par to ļaunojaties?
A.Bērziņš: — Protams, ļaunojos, jo tas jau grauj koalīcijas prestižu.
— Bet neko darīt tur nevar, kā ir, tā ir? Otrs jautājums, pirms mēs apskatām vēl citus jautājumus, ir tas, kā koalīcijas padome vienojās par pensiju lietām, tas arī bija pagājušajā nedēļā. Tautas partija šajā gadījumā nonākusi pie nedaudz atšķirīga viedokļa — ka šo jautājumu vajag vēlreiz pārskatīt, sakot, ka pieņemtie grozījumi pensiju likumā var galīgi sagraut sociālo budžetu.
A.Bērziņš: — Koalīcijas padomes sēdē mēs palikām katrs pie sava atšķirīga viedokļa vienā jautājumā — par to, kad ir jāstājas spēkā šiem likuma grozījumiem, kad strādājošie pensionāri varēs turpināt saņemt pilnu algu un pilnas pensijas. Atbilstoši tam, kā ir rakstīts valdības deklarācijā, es pastāvēju uz pirmo janvāri, līdzīgās pozīcijās bija "Tēvzemei un Brīvībai", atšķirīgs viedoklis bija Tautas partijas deleģētiem pārstāvjiem koalīcijas padomē. Mēs atstājām šo jautājumu diskusijai Ministru kabineta sēdē, tur to ārkārtīgi nopietni pārrunājām, diskutējām, vienojāmies par visām pārējām pozīcijām, izņemot šo, un par šo pozīciju balsojām. "Par" nobalsoja deviņi ministri, pieci ministri nepiedalījās balsošanā, viņi neuzstāja arī uz balsojumu "pret", līdz ar to es varu pieņemt: tā kā balsojuma "pret" nav bijis, tad šis likumprojekts ir pieņemts.
— Kāpēc Tautas partija tādā gadījumā atmodusies tagad?
A.Bērziņš: — Jāsaka, ka ne tikai tagad, viņu ministri šo jautājumu sāka cilāt tūlīt pēc tam, kad Ministru kabineta sēde bija beigusies. Bet, kas nu ir noticis, tas noticis. Katrā gadījumā diskusijas par šo tēmu mums vēl varētu būt. Budžeta deficītu tas, protams, ietekmē, bet teikt, ka tas sagrauj sociālo budžetu, būtu pārsteidzīgi.
— Viņi saka, ka jūs varbūt neapzināties tās sekas…
A.Bērziņš: — Es ļoti labi apzinos visas sekas, es ļoti labi apzinos, ka tas arī zināmā mērā pozitīvi var ietekmēt sociālo budžetu, jo tad zudīs cilvēkiem nepieciešamība kaut kādā veidā mēģināt pārrakstīt kādus ieņēmumus uz kādiem citiem, tad radīsies atkal pietiekami nopietna motivācija maksāt pilnu algu, pilnu pensiju, maksāt nodokļus, uzrādīt pareizos skaitļus nodarbinātības struktūrās un tā tālāk.
— To, ka Tautas partija ierosina tomēr visu vēlreiz pārspriest koalīcijas padomē, jūs varētu atbalstīt?
A.Bērziņš: — Protams, jebkuras partijas ierosinājums spriest par šiem jautājumiem ir atbalstāms, un mēs tā darām. Katrai partijai ir tiesības kādus jautājumus pacelt koalīcijas padomes sēdē.
— Tātad tas tā arī tiks darīts tādā gadījumā?
A.Bērziņš: — Nu es tā pieņemu, jā.
— Daudziem klausītājiem pensionāriem ir radušās neskaidrības šī paša jautājuma sakarā, par ko jūs tikko runājāt. Viņi saprot, ka apdraudētas ir arī vienkāršās katra cilvēka pensijas, pat nestrādājošiem, un, lūk, radies tāds satraukums, ka ar jūliju jau netiks izmaksātas pensijas un tā tālāk.
A.Bērziņš: — Absolūtas aplamības. Tāda situācija nevar būt, visi cilvēki pilnīgi droši saņems savas pensijas noteiktā laikā. Nav tādu iemeslu, kas varētu aizkavēt pensiju normālu izmaksu.
— Vienīgi papildu jautājums: tā kā tas prasīs vairāk izdevumu no sociālā budžeta, tas nozīmē, ka nebūs tik straujas iespējas palielināt vai cerēt uz kādu palielinājumu pašreizējiem pensionāriem, jo naudas kļūs mazāk šajā budžetā.
A.Bērziņš: — Pensiju indeksācija notiek atkarībā no vairākiem apstākļiem, pašlaik tā ir atkarībā no inflācijas. Likumā ir ierakstīts, ka mums šodien klāt vēl pie šī inflācijas rādītāja jāpieliek arī proporcija no darba algas pieauguma tempa. Tas nozīmē citu indeksācijas modeli, kas faktiski būtu taisnīgāks nekā līdzšinējais, un, protams, kopumā indeksācijai paredzamo līdzekļu apjomu ietekmē tas, cik liels ir kopējais budžeta deficīts jeb kā tiek pildīts budžets. Jāsaka, ka šai gadā budžets kopumā pildās labāk nekā pagājušajā gadā, un centrālais jautājums, par kuru būtu jādomā katram, ir tāds — visiem ir jābūt ieinteresētiem maksāt par sevi sociālo nodokli jeb sociālās apdrošināšanas maksājumus un apzināties, ka viņa pensija tad, kad viņš būs jau cienījamā vecumā un gribēs iet pensijā, būs atkarīga no tā, cik viņš savas dzīves laikā ir iemaksājis. Un būtu nepareizi mēģināt kaut kādā veidā šīs pensijas novienādot, bet pensijas tiem cilvēkiem, kas pašlaik ir pensijā, ir jāindeksē. Tās ir lietas, kas tik tiešām ietekmēs budžetu, un Labklājības ministrijai te būs ko nopietni pastrādāt.
— Zvanīja vairāki pensionāri un, runājot par pensiju indeksāciju, viņi saka tā: tā ir tikai runāšana, un ja iedod, tad iedod santīmus, īstenībā nekas nenotiek. Kāpēc valdība neko nevar darīt, lai normāli indeksētu pensijas, lai dotu vismaz iztikas minimumu, un cilvēkus ļoti ir satraucis tas, ka (par prezidenti viņi tā mazāk sacīja) Guntim Ulmanim atkal vajag jaunu mašīnu, ka Ministru kabinets rīko pusdienas, bet par pensionāru visiem, kā klausītāja teica, nospļauties.
A.Bērziņš: — Nu, Ministru kabinets rīko pusdienas tikai tad, kad to prasa attiecīgs protokols vai ir kādas citas lietas, nekādas citas pusdienas nekur nevienam netiek rīkotas. Kas attiecas uz prezidentiem, tad jāsaka, ka mēs Ministru kabinetā pat nekādās diskusijās šeit neiedziļinājāmies, Saeima ir pieņēmusi likumu par prezidenta nodrošinājumu, mēs faktiski bez jebkādām diskusijām atbalstījām Budžeta komisijas priekšsēdētāja Venta Baloža iesniegto priekšlikumu — paaugstināt Valsts prezidentei atalgojumu.
— Bet klausītāji domā: vai vienreiz pienāks tas brīdis, kad tas iztikas minimums būs tik liels, pensija tik liela kā iztikas minimums, vai viņi varētu cerēt to sagaidīt?
A.Bērziņš: — Protams, pensija indeksēsies atbilstoši tam, kā attīstīsies ekonomika un kādi būs ieņēmumi sociālajā budžetā.
— No Jelgavas Laubera kundze zvanīja: kur lai griežas, ja Jelgavas dome neuzklausa iedzīvotājus. Viņa pārstāv tos iedzīvotājus, kuri negrib, ka siltumtīklus atdod Francijas firmai, jo viņiem lētāk esot tikt galā ar savējiem, bijušajiem cukurfabrikas siltumtīkliem, ko lai iedzīvotāji dara?
A.Bērziņš: — Iedzīvotāji nupat ir ievēlējuši savus priekšstāvjus, savus deputātus Jelgavā, tātad faktiski ir jāiet pie saviem deputātiem un caur viņiem jāmēģina ietekmēt lietas. Kas attiecas uz pašu situāciju, es gribu teikt, ka tā vai citādi Jelgavas domei ir jāsper ļoti noteikti izšķirīgi lēmumi, jo, ja tur nekas netiks darīts, var rasties ļoti lielas problēmas nākamajā apkures sezonā. Tur ir jāpiesaista konkrēts investors, kas palīdz sakārtot visu šo sistēmu, kas, jāsaka, nav sevišķi labā stāvoklī.
— Tad jūs nekā bīstama nesaskatāt, ja tur ienāks Francijas firma?
A.Bērziņš: — Es domāju, ka ne. Ja kontrolpakete un uzņēmuma vadība paliks pilsētas rokās, tur absolūti nav nekādas bīstamības, no tā nebūtu ko baidīties, bet, ja iedzīvotājiem ir kādi iebildumi, tad ir taču jūsu pašu ievēlētā dome, ejiet pie tās, runājiet, lūdziet, lai domes amatpersonas jums skaidro visas pozīcijas, lai nāk ar skaitļiem un visiem izskaidrojumiem, lai stāsta un rāda.
— Pensionāre Kārkliņa vaicā tā: kāpēc valsts visādu nebūšanu novēršanā, arī lai apsargātu privātos mežus, lai tos nezog, lai zagļus noķertu, tāpat arī uz robežām neiesaista zemessargus tā, kā tas ir bijis Latvijas brīvvalsts laikā trīsdesmitajos gados?
A.Bērziņš: — Zemessardze iesaistās ļoti daudzos pasākumos, un šai gadījumā varbūt Kārkliņas kundzei nav veicies ar informāciju. Tātad Zemessardze darbojas atbilstoši tās reglamentam, un tad, kad Iekšlietu ministrija lūdz Zemessardzes palīdzību, tās palīdzība ir vietā un laikā, tāpat jebkuram zemessargam, ja viņam ir redzamas kādas nekārtības, kādi likuma pārkāpumi, ir tiesības ar šiem jautājumiem griezties attiecīgajās struktūrās.
— Vēl viens jautājums. Kad nogalināja Skadiņu, viņas kabinetā atrada 90 tūkstošus; Jānis no Bauskas vaicā: kur palika tā nauda, un kas par to atbildīgs?
A.Bērziņš: — Nu tā noteikti ir Valsts kasē vai kā lietiskais pierādījums glabājas droši vien prokuratūras seifā, tas acīmredzot prokuratūrai jājautā, bet pazust tā nekur nevar, to es varu pilnīgi droši pateikt.
— Un es gribu pajautāt — jūs Jāņus arī svinēsit?
A.Bērziņš: — Protams, es svinēšu Jāņus mājās tāpat kā visi normāli cilvēki un es gribu visiem novēlēt priecīgus Jāņus un lustīgu līgošanu, bet gan ar vienu piebildi — gribētu aicināt tos visus, kuri taisās izmantot savu privāto transportu, lai dotos uz Jāņu svinēšanu, jau vakarā noglabāt atslēgas tādā labā vietā, kur tās pēc tam naktī vairs nav pieejamas, ja kādam sagribas braukt. Es tiešām aicinātu visus ļoti uzmanīgi pasekot, lai neviens, kas ir lietojis alu vai kādu citu mundrinošu dzērienu, nesēstos pie stūres. Un gribētu griezties arī pie daiļā dzimuma — nu pamēģiniet kontrolēt savus brašos vīriešus, kuri dažkārt tā mēdz darīt. Mums vajadzētu maksimāli izvairīties no jebkuriem šāda veida incidentiem, mēs nedrīkstam pieļaut tādu situāciju, kāda bija pagājušajā gadā.
— Valsts policija aicina arī uzmanīt savus dzīvokļus, kuri bieži tiek apzagti Jāņu naktīs, tādēļ, ja jūs dodaties prom, aprunājieties ar saviem kaimiņiem, kas var pieskatīt, vai jebkurā gadījumā centieties nodrošināt to.
Pēc ieraksta "LV" diktofon
— tiekoties ar Katalonijas valdības prezidentu
20.jūnijā Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Spānijas Katalonijas autonomā apgabala valdības prezidentu Hordi Puholu ( Jordi Pujol ) (attēlā). Sarunas gaitā abas amatpersonas atzina, ka Latvijas un Katalonijas attiecības ir labas un to attīstības tendence — pozitīva. Augstais viesis novērtēja Latvijas panākumus un izteica atbalstu mūsu valsts centieniem ES integrācijas procesā, vienlaikus informējot, ka Spānijas iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienības paplašināšanos ir pozitīva.
Katalonijas valdības prezidents bija informēts par pēdējo socioloģisko aptauju rezultātiem, kas atspoguļo Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret iestāšanos Eiropas Savienībā, un uzsvēra, ka iestāšanās ES garantē katras tautas nacionālās identitātes un valodas saglabāšanu.
Izprotot izveidojušos situāciju Latvijā, Hordi Puholu izklāstīja Katalonijas autonomijas vēsturisko veidošanās gaitu, īpaši uzsverot kataloņu valodas likteni, kad Franko diktatūras laikā tā tika izslēgta no lietošanas valsts pārvaldē, kā arī jebkurā citā oficiālajā sfērā. H.Puhola valdība ir daudz paveikusi, lai attīstītu Katalonijas nacionālo identitāti, tai skaitā arī valodas politikā. Katalonija ir arī viens no Spānijas ekonomiski attīstītākajiem un dinamiskākajiem apgabaliem.
Ministru prezidents A.Bērziņš savukārt, informējot par galvenajiem mūsu valsts veidošanās un pastāvēšanas faktiem, atzina, ka Latviju un Kataloniju saista līdzīgas vēsturiskas iezīmes, kā arī izteica pārliecību, ka, iestājoties ES un NATO struktūrās, Latvija iegūs papildu garantijas valodas un valsts vispārējās drošības nostiprināšanai.
Valdības preses departaments
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"