Alkohols - tas pats, attieksme gan - cita

Prof. Oļģerts Krastiņš - "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums.

Sākums "LV" Nr.96, 21.06.2001.

Aizliegumi un sodi bija paredzēti ne vien dzērienu tirgotājiem un reklamētājiem, bet arī pašiem lietotājiem. "Kas parādījies atklātā vietā acīm redzami piedzēries, sodāms: ar arestu uz laiku, ne ilgāku par vienu mēnesi, vai naudas sodu, ne augstāku par simts latiem" (turpat, II., 284.). Tāds pats sods draudēja par alkoholisko dzērienu lietošanu likumā aizliegtos gadījumos, vietā vai laikā (turpat, II., 286.).

Minētie likumi palika spēkā līdz Pirmās Latvijas Republikas beigām, un uzrādītās soda sankcijas saglabātas arī 1933. gadā kodificētajā Sodu likumā (Lik. kr. 1933., Nr. 134., 310. - 313, 335; maksimālā soda sankcija dažos gadījumos samazināta). Šīs pašas normas saglabātas Sodu likumā ar pārgrozījumiem un papildinājumiem līdz 1940. gada 17. jūnijam, kas izdots 1942. gadā.

Kā likums darbojās

Vēsturiskā statistika nedod ziņas par notiesāto skaitu grupējumā pa atsevišķiem soda likuma pantiem, bet pa noziegumu veidiem. Noziegumi, kas saistīti ar Žūpības apkarošanas likuma pārkāpumiem, atbilstoši 1933. g. Sodu likumam, ietilpināti grupā "Sabiedriskās tikumības uzraudzības noteikumu pārkāpšana". Daudz vairāk tika notiesāti pēc Sodu likuma pantiem, kas apkopoti nodaļā "Sabiedriskā miera noteikumu pārkāpšana". Piemēram, "kas trokšņojis, kāvies vai cēlis citas nekārtības publiskā vietā ... vai ... ārpus tām, bet, traucēdams sabiedrisku mieru, sodāms: ar arestu uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem, vai ar naudas sodu, ne augstāku par trīs simti latiem. Sevišķi svarīgos gadījumos vainīgais sodāms ar cietumu" (sodu lik. 280. p.). Daudz nekļūdīsimies sakot, ka gandrīz visus šīs grupas nodarījumus izdarīja alkohola reibumā.

1933. gada Sodu likumā noziedzīgus nodarījumus, par kuriem kā augstākais sods noteikts arests vai naudas sods, sauca par pārkāpumiem (Lik. kr. 1933., Nr. 134.-1.p.).

Ik gadus par sabiedriskā miera noteikumu pārkāpumiem notiesāja 700-1700 cilvēkus, bet par tikumības noteikumu pārkāpumiem 30-100 cilvēkus, kas bija 6-12% no visu notiesāto skaita. Ir zīmīgi, ka visvairāk par šādiem pārkāpumiem notiesāto ir bijis saimnieciskās krīzes gados (1931.-1933.g.), bet vismazāk, kad sabiedrībā bija cerību noskaņojums un ticība labklājībai (1925., 1936.-1938. g. - skat. 1. tabulu).

1. tabula

Notiesāto personu skaits

par sabiedriskā miera

un sabiedriskās tikumības

noteikumu pārkāpumiem

Datu avots: Latvijas statistiskā gadagrāmata 1932. - R.: VSP, 1933. - 65. lpp. un turpmāko gadu gadagrāmatas.

Tas nenozīmē, ka šādu pārkāpumu bija tik maz. Lielāko daļu vainīgo sodīja ar policijas pavēli. Kriminālprocesa likums (1132. p.) atļāva tā rīkoties, ja piemērojamais sods nav lielāks par vienu mēnesi arestā vai 100 latu naudas sodu. Dati par sastādīto policijas protokolu skaitu 1930.-1937. gados parādīti 2. tabulā.

Administratīvi sodīto personu skaitam bija neliela tendence pieaugt, bet sodu kopsumma ievērojami samazinājās. Tas nozīmē, ka policija kļuva "vērīgāka" pret samērā mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem.

2. tabula

Par pārkāpumiem, kas saistīti

ar žūpības likumu, sastādīto

policijas protokolu skaits

Datu avots: Latvija skaitļos 1938. - R.: VSP, 1938. - 165. lpp.

Cik izdzēra

Spriežot pēc tālaika statistikas, 1927.-1939.g. periodā, caurmērā uz vienu iedzīvotāju gadā izdzēra 3-5 litrus spirtoto dzērienu, kas pārrēķināti 40° degvīnā. To pašu, rēķinot vidēji uz vienu pieaugušu iedzīvotāju, iegūstam 5-8 litrus (3. tabula).

Lai novērtētu, vai tas ir daudz vai maz, būtu vajadzīgi kādi salīdzinājumi ar mūsdienām.

Mūsdienās patērēto alkoholisko dzērienu daudzumu uz vienu iedzīvotāju izsaka nevis degvīnā, bet absolūtajā alkoholā, 1995.-1999. gadu periodā iegūstot 6,6-7,1 litri (Latvijas statistikas gadagrāmata 2000. - R.: CSP, 2000. - 79.lpp.).

Ja tāpat pārrēķina, piemēram, 1935. gadā uzrādītos datus, iegūstam tikai 1,2 litrus, kas ir daudzkārt mazāk. Jāsaka gan, ka pagaidām neesam droši, ka šie dati ir pilnīgi salīdzināmi. Piemēram, trīsdesmito gadu daudzumos uztverti tikai vietējie ražojumi (acīmredzot spirta monopola dati), bet nav ieskaitīts importa un eksporta saldo (vīns, konjaks), tāpat nav īsti skaidrs, vai ir ieskaitīts alus. Šie jautājumi būtu vēl jāmēģina noskaidrot. Taču arī pēc iespējamām korekcijām tālaika alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju būs vismaz divas reizes mazāks nekā mūsdienās.

Ja koriģēsim arī mūsdienu oficiālās statistikas datus ar nelegālā alkohola patēriņa vērtējumiem, starpība atkal būs vairākas reizes.

3. tabula

Alkohola patēriņš

Datu avoti: Tautas veselības statistika par 1937. gadu. - R.: VSP, 1938. - 108.lpp. Latvijas statistikas gada grāmata 1939. - R.: VSP, 1939. - 71.lpp. Statistikas tabulas (neizdotā Statistikas gada grāmata 1940). - R.: 1940. - 71.lpp.

Par lielu ļaunumu

liela kompensācija

Jau minētā 1920. gada 17. augusta likumā bija noteikts, ka "Tiesība pārdot spirtu un degvīnu pieder tikai valstij". Ar to bija noteikts vēlāk plaši pazīstamais spirta monopols. (Lik. kr. 1920., Nr.217. - 191.p.).

Ar spirta ražošanu drīkstēja nodarboties tiklab valsts kā privāti ražotāji, ja tie bija saņēmuši attiecīgas atļaujas, bet viss saražotais spirts bija jāpārdod valstij, piegādājot to valsts noliktavās. "Valsts iegādā spirtu no spirta dedzinātavām par cenu, kādu ik gadus nosaka finansu ministrs sakarā ar vietējiem dedzinātavas apstākļiem" (turpat, 194.p.). "Ja no dedzinātavu īpašniekiem uzstādītā spirta cena izrādās parāk liela, tad spirta izgatavošanu Finansu ministrija ņem savā rīcībā" (turpat, 196.p.). Valsts monopols attiecās arī uz spirta, degvīna un liķieru ievešanu no ārzemēm un tranzītu.

Spirtu un degvīnu patērētājiem pārdeva koncesionētas tirgotavas par valsts noteiktām cenām, saņemot par to noteiktu komisijas maksu.

Spirta un degvīna monopols 1922.-1939. gadu periodā ik gadu valsts budžeta ieņēmumos deva 15-30 milj. latu. Nedaudz mazākas summas deva akcīzes nodoklis, ko galvenokārt uzlika baudvielām. Abi šie ieņēmumu veidi deva 20-30% no visiem valsts budžeta ieņēmumiem. (4. tabula).

Kam uzlika akcīzes nodokli, to var noskaidrot tikai pēc atsevišķu saimniecības gadu valsts budžetiem. Piemēram, no 1937./38. saimniecības gada ieņemtā akcīzes nodokļa 62% deva tabakas izstrādājumi, čaulītes, sērkociņi, 17% - alkoholiskie dzērieni (galvenokārt alus), 9% benzīns un petroleja, 13% dažādi citi akcīzes nodokļi. Tātad vismaz 80% no akcīzes nodokļa kopsummas deva baudvielas. (Valsts budžets 1939./40 un 1940. gadam. I. Pamata budžets. - R.: 1939. - 498.-500.lpp.).

Var jau diskutēt, vai bija saprātīgi ceturto daļu valsts ieņēmumu nodrošināt uz dzērāju un smēķētāju rēķina. Arī mūsdienās diskutē par to, vai naudas sodi ekoloģisko katastrofu vaininiekiem spēj kompensēt dabai nodarītos zaudējumus, vai cietušajam tiesas piespriestā naudas atlīdzība gandarī nozieguma rezultātā iegūto invaliditāti. Mūsu sabiedrības elite pieprasa pat desmitus un simtus tūkstošu par morālu kaitējumu vien. Labāk tā, nekā nekā.

Ne toreiz, ne tagad sabiedrība nebija gatava "sausajam likumam". Kompromiss bija daudzie miljoni, ko narkotisko baudvielu patērētāji samaksāja, un šīs summas valsts izlietoja izglītībai, veselības aizsardzībai un citiem humāniem mērķiem.

4. tabula

Valsts ieņēmumi no baudvielām,

milj. Ls

Tabula sastādīta pēc: Latvijas statistiskā gada grāmata 1933. - R.: VSP, 1934. - 74., 76.lpp. Latvijas statistikas gada grāmata 1939. - R.: VSP, 1939. - 79., 81.lpp.

Izskaņai

Kas tiek un kas netiek darīts alkoholisma apkarošanai mūsdienās, ir atsevišķa raksta temats. Spriežot pēc tā, ko redzam presē un televīzijā, gandrīz nekas.

Tā vietā, lai izstrādātu radikālus likumprojektus alkohola patēriņa ierobežošanai, kaut vai ieteiktu atjaunot divdesmito - trīsdesmito gadu normas, dusmīgs Labklājības ministrijas ierēdnis no televizoru ekrāniem baras ar aptieku farmaceitēm: pārdodot pretsāpju līdzekļus bez receptēm! Veciem cilvēkiem, kuriem pietiek laika ik nedēļu piestaigāt pie ģimenes ārsta un arī naudas pa pilnam (?!).

Viduslaikos esot dzīvojis bailīgs bruņinieks, kurš nedrīkstējis stāties pretī apbruņotam ienaidniekam. Lai tomēr izcīnītu uzvaru, viņš uzbrucis… vējdzirnavām. Un iegāja literatūras vēsturē. Mūsdienās diezin vai tas izdosies. Vēsture jau ir pilna.