Rīgā 2013.gada 2.aprīlī (prot. Nr.17 33.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas
20.punktu, 45.panta pirmo daļu un  46.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās veic noteiktas darbības un izmanto organiskos šķīdinātājus;

1.2. operators kontrolē gaistošo organisko savienojumu emisiju gaisā, veic monitoringu un sniedz attiecīgu informāciju;

1.3. nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai par to iekārtu radīto gaistošo organisko savienojumu emisiju, kurās veic noteiktas darbības un izmanto organiskos šķīdinātājus.

2. Šo noteikumu prasības attiecas uz iekārtām, kurās veic vienu vai vairākas šo noteikumu 1.pielikumā minētās darbības, kā arī citas tehnoloģiski saistītas darbības, pārsniedzot šo noteikumu 2.pielikumā norādītos organisko šķīdinātāju patēriņa lielumus un radot gaistošo organisko savienojumu emisiju gaisā (turpmāk – gaistošos organiskos savienojumus emitējošas iekārtas).

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. difūzā emisija – emisija, kas ietver gaistošo organisko savienojumu emisiju gaisā, augsnē un ūdenī un kas neietilpst izplūdes gāzēs un netiek savākta ar gaisa savākšanas sistēmām (ja šo noteikumu 2.pielikumā nav noteikts citādi), kā arī produkcijā esošos organiskos šķīdinātājus;

3.2. esoša gaistošos organiskos savienojumus emitējoša iekārta – 1999.gada 29.martā ekspluatācijā esoša iekārta vai iekārta, kuras darbībai ir saņemta atļauja vai par kuru Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk – pārvalde) iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai pirms 2001.gada 1.aprīļa un kura nodota ekspluatācijā ne vēlāk kā 2002.gada 1.aprīlī;

3.3. gaistošie organiskie savienojumi – organiskie savienojumi, kuriem 293,15 K temperatūrā tvaika spiediens ir 0,01 kPa vai lielāks vai arī šāda gaistamība ir konkrētos izmantošanas apstākļos. Kreozota frakcija, kura pārsniedz minēto tvaika spiedienu 293,15 K temperatūrā, tiek uzskatīta par gaistošo organisko savienojumu;

3.4. gaistošo organisko savienojumu masa – gaistošo organisko savienojumu saturs lietošanai gatavā produktā, kas izteikts g/l;

3.5. iespiedkrāsa – maisījums, kurā ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas nepieciešami iespieddarbos, lai uz virsmas iespiestu tekstu vai attēlus;

3.6. izplūdes gāzes – gaistošo organisko savienojumu vai citas piesārņojošas vielas saturošas gāzes, kas izplūst no skursteņa vai gāzu attīrīšanas iekārtām un ko mēra kubikmetros stundā (m³/h) standarta apstākļos (273,15 K temperatūrā un 101,3 kPa spiedienā);

3.7. jauna gaistošos organiskos savienojumus emitējoša iekārta – iekārta, kuras izmantošanai ir saņemta atļauja vai par kuru pārvaldē iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai pēc 2001.gada 1.aprīļa un kura nodota ekspluatācijā pēc 2002.gada 1.aprīļa;

3.8. kopējā emisija – difūzo un izplūdes gāzēs esošo emisiju summa;

3.9. laka – caurspīdīgs pārklājums, kas satur gaistošos organiskos šķīdinātājus;

3.10. maisījums – šo noteikumu izpratnē atbilst nozīmei, kas lietota 2006.gada 18.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, 3.panta 2.punktā;

3.11. organiskais savienojums – savienojums, kas satur oglekli un vienu vai vairākus ūdeņraža, halogēnu, skābekļa, sēra, fosfora, silīcija vai slāpekļa atomus, izņemot oglekļa oksīdus un neorganiskos karbonātus un bikarbonātus;

3.12. organiskais šķīdinātājs – gaistošs organisks savienojums, ko lieto atsevišķi vai kombinācijā ar citām ķīmiskām vielām vai maisījumiem un kas, ķīmiski nemainoties, šķīdina izejvielas, produktus vai atkritummateriālus vai ko izmanto par tīrīšanas līdzekli, disperģējošu vidi, viskozitātes korektoru, virsmas spraiguma korektoru, plastifikatoru vai konservantu;

3.13. organisko šķīdinātāju ievade – organisko šķīdinātāju daudzums, arī to daudzums maisījumos, ko izmanto, veicot darbības, ieskaitot iekārtā vai ārpus tās reģenerētos organiskos šķīdinātājus, ko aprēķina katru reizi, kad tos izmanto darbības veikšanai;

3.14. organisko šķīdinātāju patēriņš – kopējā organisko šķīdinātāju ievade iekārtā, kas emitē gaistošos organiskos savienojumus, izņemot no gaistošajiem organiskajiem savienojumiem reģenerētos organiskos šķīdinātājus atkārtotai izmantošanai, kalendāra gadā vai jebkurā citā 12 mēnešu ilgā laikposmā;

3.15. palaišanas un apturēšanas operācijas – operācijas, ko veic, lai sāktu vai pabeigtu kādu darbību, sāktu vai pabeigtu kāda aprīkojuma elementa vai tvertnes izmantošanu vai to sagatavotu darbam vai darba pārtraukšanai, izņemot darba fāzes, kas regulāri atkārtojas;

3.16. pārklājums – maisījums, kurā ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas nodrošina virsmai dekoratīvu, aizsargājošu vai citu funkcionālu efektu;

3.17. reģenerēto organisko šķīdinātāju atkārtota izmantošana – no iekārtas reģenerētu organisko šķīdinātāju izmantošana tehniskiem vai komerciāliem mērķiem, ieskaitot to izmantošanu par degvielu un izņemot šādu reģenerēto organisko šķīdinātāju apglabāšanu kā atkritumus;

3.18. saistviela – maisījums, kurā ietilpst organiskie šķīdinātāji, kas nepieciešami atsevišķu produkta daļu sasaistei;

3.19. slēgti apstākļi – apstākļi, kuros iekārtu ekspluatē tā, lai attiecīgajās darbībās emitētie gaistošie organiskie savienojumi tiek uztverti un izvadīti pa skursteni vai gāzu attīrīšanas iekārtu un tādēļ nav uzskatāmi par pilnībā difūzo emisiju.

4. Lai darbinātu iekārtu, kurā veic vienu vai vairākas darbības, kas minētas:

4.1. likuma "Par piesārņojumu" 1.pielikuma sestās daļas 7.punktā un kas pārsniedz šajā apakšpunktā minēto organisko šķīdinātāju patēriņa jaudu, operators iesniedz pārvaldē iesniegumu A kategorijas atļaujas saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai;

4.2. šo noteikumu 1.pielikumā, operators iesniedz pārvaldē iesniegumu B kategorijas atļaujas saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, ja:

4.2.1. organisko šķīdinātāju patēriņš gaistošos organiskos savienojumus emitējošā iekārtā pārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā norādīto šķīdinātāju patēriņa lielumu;

4.2.2. esošajā gaistošos organiskos savienojumus emitējošā iekārtā paredzēts veikt būtiskas izmaiņas, pēc kurām organiskā šķīdinātāja patēriņš pārsniegs šo noteikumu 2.pielikumā norādīto šķīdinātāju patēriņa lielumu.

5. Šo noteikumu izpratnē par būtiskām uzskata tādas dienas vidējās maksimālās organisko šķīdinātāju ievades apjoma izmaiņas, kas esošajā ar projektēto jaudu strādājošā gaistošos organiskos savienojumus emitējošā iekārtā (izņemot iekārtas palaišanas un apturēšanas operācijas, kā arī remonta un apkopes periodus) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu rada gaistošo organisko savienojumu emisijas palielināšanos:

5.1. par 25 %, ja šajā iekārtā tiek veikta kāda no šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulas 1., 3., 4., 5., 8., 10., 13., 16. un 17.punktā norādītajām darbībām un netiek pārsniegta tai noteiktā zemākā emisijas robežvērtība;

5.2. par 25 %, ja šajā iekārtā tiek veikta kāda no šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulas 2., 6., 7., 9., 11., 12., 14., 15., 18. un 19.punktā norādītajām darbībām un šķīdinātāju patēriņš šajā iekārtā ir mazāks par 10 tonnām gadā;

5.3. par 10 %, ja šajā iekārtā tiek veikta kāda no šo noteikumu 2.pielikuma 2.tabulā minētajām darbībām.

6. Ja esošajā gaistošos organiskos savienojumus emitējošā iekārtā veiktas būtiskas izmaiņas vai iekārta pēc izmaiņu veikšanas pirmo reizi iekļaujas šajos noteikumos minētajā darbības jomā, to iekārtas daļu, kurā veiktas būtiskas izmaiņas, uzskata par jaunu gaistošos organiskos savienojumus emitējošu iekārtu vai par esošu gaistošos organiskos savienojumus emitējošu iekārtu, ja kopējā visas iekārtas radītā emisija nepārsniedz to daudzumu, kas izdalītos gadījumā, ja būtiski mainīto daļu uzskatītu par jaunu gaistošos organiskos savienojumus emitējošu iekārtu.

7. Ja esošajā gaistošos organiskos savienojumus emitējošā iekārtā tiek veiktas būtiskas izmaiņas, pārvalde pārbauda iekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām.

8. Ķīmiskās vielas vai maisījumus, ko tajos ietilpstošo gaistošo organisko savienojumu dēļ klasificē kā kancerogēnus, mutagēnus vai reproduktīvai sistēmai toksiskus un apzīmē ar vielas iedarbības raksturojumiem H340, H350, H350i, H360D vai H360F saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Regulu Nr.1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, operators iespējami īsā laikā aizstāj ar mazāk bīstamām vielām vai maisījumiem.

9. Operators nodrošina šo noteikumu 8. un 15.punktā minēto gaistošo organisko savienojumu emisiju slēgtos apstākļos.

10. Iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā operators nodrošina iespējami mazu gaistošo organisko savienojumu emisiju, īstenojot atbilstošus piesardzības pasākumus. Nosacījumus minētās prasības izpildei iekļauj atļaujā.

11. Gaistošos organiskos savienojumus emitējošām iekārtām piemēro emisijas robežvērtības, kas norādītas šo noteikumu 2.pielikumā, vai izstrādā emisijas limitu (turpmāk – mērķa emisijas limits) atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajām prasībām.

12. Mērķa emisijas limitu nosaka saskaņā ar šādiem principiem:

12.1. gaistošo organisko savienojumu emisijas samazinājums, piemērojot mērķa emisijas limitu, ir tāds pats, kāds tas būtu, piemērojot emisijas robežvērtības katrai konkrētai šo noteikumu 2.pielikumā minētajai darbībai, vai mazāks;

12.2. ja lietošanā esošo šķīdinātāju aizstājēji, kuros ir samazināts organisko šķīdinātāju daudzums vai kuri nesatur organiskos šķīdinātājus, ir izstrādes procesā un nav pieejami vai izmantojami, laikposmu mērķa emisijas limita sasniegšanai nosaka līdz laikam, kad attiecīgo šķīdinātāju aizstājēji kļūst pieejami un izmantojami.

13. Mērķa emisijas limitu nepiemēro šo noteikumu 8. un 15.punktā minētajiem gaistošajiem organiskajiem savienojumiem.

14. Ja tiek emitēti šo noteikumu 8.punktā minētie gaistošie organiskie savienojumi un to kopējā masas plūsma ir 10 g/h vai lielāka, emisijas robežvērtība ir 2 mg/m³. Emisijas robežvērtību nosaka atsevišķu gaistošo organisko savienojumu masas summai, un to piemēro katrai šo noteikumu 2.pielikumā minētajai darbībai.

15. Ja tiek emitēti halogēnus saturoši gaistošie organiskie savienojumi, kuru vielas iedarbības raksturojums ir H341 vai H351 un kopējā masas plūsma ir 100 g/h vai lielāka, emisijas robežvērtība ir 20 mg/m³. Emisijas robežvērtību nosaka atsevišķu savienojumu masas summai, un to piemēro katrai šo noteikumu 2.pielikumā minētajai darbībai.

16. Operators gaistošo organisko savienojumu izplūdes kanālu (kuri savienoti ar gāzu attīrīšanas iekārtām) gala izplūdes punktos mēra kopējo organisko oglekli:

16.1. nepārtraukti – ja gala izplūdes punktā tā emisija ir 10 kg/h vai lielāka;

16.2. periodiski (ne retāk kā reizi gadā) – ja gala izplūdes punktā tā emisija ir mazāka par 10 kg/h. Katrā mērījumu sērijā nodrošina vismaz trīs nolasījumus.

17. Paraugus ņem un testē testēšanas laboratorijas, kuras ir akreditētas atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un LVS CEN/TS 15675:2008 "Gaisa kvalitāte. Stacionāro avotu izmešu mērījumi. EN ISO/IEC 17025:2005 pielietojums periodiskiem mērījumiem". Kopējā organiskā oglekļa koncentrāciju nosaka ar liesmas jonizācijas detektoru vai citu metodi ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju.

18. Šo noteikumu 16.punktā minētie mērījumi nav nepieciešami, ja šo noteikumu 11.punktā norādīto emisijas robežvērtību un mērķa emisijas limitu ievērošanu var īstenot bez gāzu attīrīšanas iekārtu uzstādīšanas.

19. Operators nodrošina, ka gaistošos organiskos savienojumus emitējošas iekārtas radītā emisija atbilst vienai no šādām prasībām:

19.1. tā nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā norādītās emisijas robežvērtības izplūdes gāzēs un difūzās emisijas robežvērtības vai kopējās emisijas robežvērtības, kā arī tiek ievērotas citas šo noteikumu 2.pielikumā minētās prasības katrai konkrētai darbībai;

19.2. tā nepārsniedz mērķa emisijas limitu.

20. Ja gaistošos organiskos savienojumus emitējošā iekārtā veic divas vai vairākas darbības un katra darbība pārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā norādītos organisko šķīdinātāju patēriņa lielumus, operators nodrošina, ka:

20.1. attiecībā uz ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, kuri marķēti ar vielas iedarbības raksturojumiem H340, H350, H350i, H360D, H360F, H341, H351, tiek ievērotas šo noteikumu 14. un 15.punktā minētās prasības;

20.2. attiecībā uz citām vielām – katras atsevišķas darbības radītā emisija atbilst šo noteikumu 21.punktā minētajām prasībām vai kopējā gaistošo organisko savienojumu emisija nepārsniedz emisiju, kas rastos, piemērojot emisijas robežvērtības katrai konkrētai šo noteikumu 2.pielikumā minētajai darbībai.

21. Ja mērījumi ir nepārtraukti, emisijas robežvērtības uzskata par ievērotām, ja neviena 24 stundu vidējā vērtība normālas ekspluatācijas vai darbības apstākļos (izņemot iekārtas palaišanu un apturēšanu, kā arī remonta un apkopes periodus) nepārsniedz emisijas robežvērtības un neviena stundas vidējā vērtība šajā periodā nepārsniedz emisijas robežvērtības vairāk par 1,5 reizēm.

22. Ja mērījumi ir periodiski, emisijas robežvērtības uzskata par ievērotām, ja visu nolasījumu vidējā vērtība nepārsniedz emisijas robežvērtības un neviena stundas vidējā vērtība šajā periodā nepārsniedz emisijas robežvērtības vairāk par 1,5 reizēm.

23. Izplūdes gāzēm pieļaujams pievienot citas gāzes, lai tās atdzesētu vai atšķaidītu, ja to nosaka atbilstošās tehnoloģijas. Nosakot piesārņojošo vielu masas koncentrācijas izplūdes gāzēs, pievienoto gāzu koncentrācijas netiek ņemtas vērā.

24. Lai pārbaudītu gaistošo organisko savienojumu emisijas atbilstību šo noteikumu 14. un 15.punktā norādītajām emisijas robežvērtībām, nosaka atsevišķu gaistošo organisko savienojumu masas summu. Emisija atbilst noteiktajai emisijas robežvērtībai, ja tā nepārsniedz atsevišķu gaistošo organisko savienojumu masas summu.

25. Gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 14. un 15.punktā, gaistošos organiskos savienojumus emitējoša iekārta atbilst šo noteikumu prasībām, ja kopējā organiskā oglekļa masa emisijā nepārsniedz noteiktās emisijas robežvērtības (ja šo noteikumu 2.pielikumā konkrētajai darbībai nav noteikts citādi).

26. Gaistošos organiskos savienojumus emitējošās iekārtas operators reizi gadā sagatavo iekārtai raksturīgo šķīdinātāju apsaimniekošanas bilanci atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam, kā arī pārskatu atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam.

27. Lai noteiktu gaistošo organisko savienojumu emisiju, veiktu šo noteikumu izpildes pārbaudi, apzinātos emisijas samazināšanas iespējas, kā arī sniegtu informāciju pārvaldei un sabiedrībai, gaistošos organiskos savienojumus emitējošās iekārtas operators reizi gadā, ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.martam, iesniedz pārvaldē šo noteikumu 26.punktā minēto iekārtai raksturīgo šķīdinātāju apsaimniekošanas bilanci un pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu, kā arī attiecīgajā gadījumā – šo noteikumu 16.punktā minēto mērījumu rezultātus.

28. Ja šķīdinātāju apsaimniekošanas bilance norāda, ka tiek pārsniegtas gaistošo organisko savienojumu emisijas robežvērtības vai mērķa emisijas limits, pārvaldei ir tiesības mainīt atļaujas nosacījumus, lai nodrošinātu šo noteikumu prasību izpildi.

29. Valsts vides dienests:

29.1. izveido un uztur gaistošos organiskos savienojumus emitējošo iekārtu sarakstu, kā arī ievieto šo sarakstu savā mājaslapā internetā;

29.2. sagatavo informāciju un ziņo Eiropas Komisijai par progresu, kas panākts, piemērojot mērķa emisijas limitu;

29.3. publicē savā mājaslapā internetā šo noteikumu 16.punktā minētos emisiju monitoringa rezultātus;

29.4. sagatavo iesniegšanai Eiropas Komisijā informāciju par šo noteikumu izpildi atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām prasībām.

30. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma sagatavo un sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai Valsts vides dienests varētu sagatavot šo noteikumu 29.punktā minēto informāciju un Eiropas Komisijai iesniedzamo pārskatu.

31. Šo noteikumu 8.punkts stājas spēkā 2015.gada 1.jūnijā. Līdz 2015.gada 1.jūnijam ķīmiskās vielas vai maisījumus, ko tajos ietilpstošo gaistošo organisko savienojumu dēļ klasificē kā kancerogēnus, mutagēnus vai reproduktīvai sistēmai toksiskus un apzīmē ar vielas iedarbības raksturojumiem H340, H350, H350i, H360D vai H360F vai ar vielas iedarbības raksturojumiem R45, R46, R49, R60 vai R61 saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Regulu Nr.1272/2008, iespējami īsā laikā aizstāj ar mazāk bīstamām vielām vai maisījumiem.

32. Šo noteikumu 15.punkts stājas spēkā 2015.gada 1.jūnijā. Līdz 2015.gada 1.jūnijam, ja tiek emitēti halogēnus saturoši gaistošie organiskie savienojumi, kuru vielas iedarbības raksturojums ir H341, H351, R40 vai R68 un to kopējā masas plūsma ir vienāda ar 100 g/h vai lielāka, emisijas robežvērtība ir 20 mg/m³. Emisijas robežvērtību nosaka atsevišķu savienojumu masas summai un to piemēro katrai šo noteikumu 2.pielikumā minētajai darbībai.

33. Šo noteikumu 20.1.apakšpunkts stājas spēkā 2015.gada 1.jūnijā. Līdz 2015.gada 1.jūnijam operators, kas darbina gaistošos organiskos savienojumus emitējošo iekārtu, kurā veic divas vai vairākas darbības un katra no tām pārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā norādītos organisko šķīdinātāju patēriņa lielumus, nodrošina, ka attiecībā uz ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, kuri apzīmēti ar vielas iedarbības raksturojumiem H340, H350, H350i, H360D, H360F, H341, H351 vai ar vielas iedarbības raksturojumiem R45, R46, R49, R60, R61, R40, R68, tiek ievērotas šo noteikumu 14. un 15.punktā minētās prasības.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole).

Ministru prezidenta vietā –
labklājības ministre I.Viņķele

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 2.aprīļa
noteikumiem Nr.186

Šajā pielikumā minētās darbības attiecas uz iekārtu tīrīšanu, bet neattiecas uz produktu tīrīšanu, ja konkrētai darbībai nav noteiktas īpašas prasības.

1. Iespieddarbi – jebkura teksta un attēlu reproducēšana, ar iespiedformu pārnesot iespiedkrāsu uz jebkuru virsmu, ieskaitot lakošanu, pārklājumu klāšanu un laminēšanu, izmantošanai šādos procesos:

1.1. fleksogrāfijā – darbība, kurā iespiešanai tiek izmantota gumijas vai elastīgu fotopolimēru iespiedforma, kam iespieduma laukumi atrodas virs laukumiem, kas iespiešanu neveic un kur izmanto šķidras iespiedkrāsas, kas izžūst iztvaikojot;

1.2. termofiksācijas ruļļu ofsetiespiešanā – iespieddarbi ar lentes padevi, kur izmanto iespiedformu, kurā iespiedlaukumi un laukumi, kas neiespiež, atrodas vienā plaknē, turklāt lentes padeve nozīmē, ka iespiežamo materiālu mašīnai padod no ruļļa, nevis ar atsevišķām lapām. Laukumi, kas neiespiež, tiek apstrādāti tā, lai tie saistītu ūdeni un atgrūstu iespiedkrāsu. Iespiedlaukumus apstrādā tā, lai tie uztvertu un padotu iespiedkrāsu uz iespiešanai paredzētās virsmas. Iztvaikošana notiek krāsnī, kur iespiežamo materiālu sasilda ar karstu gaisu;

1.3. ar laminēšanu saistītos iespieddarbos – laminātu ražošana, savienojot divus vai vairākus lokanus materiālus;

1.4. izdevumu rotācijas dobspiedumos – rotācijas dobspiedumu iespieddarbi, ko izmanto, iespiežot uz žurnālu, brošūru, katalogu un līdzīgu izdevumu papīra ar iespiedkrāsām uz toluola bāzes;

1.5. rotācijas dobspiedumos – iespieddarbi, kur izmanto cilindrisku iespiedformu, kam iespiedlaukumi atrodas zem laukumiem, kas neiespiež, lietojot šķidras iespiedkrāsas, kas žūst iztvaikojot. Padziļinājumus piepilda ar iespiedkrāsu, un to pārpalikums tiek noņemts no laukuma, kas neiespiež, pirms iespiedlaukums saskaras ar cilindru un noņem iespiedkrāsu no padziļinājumiem;

1.6. rotācijas rastra iespiedumos – iespieddarbi ar lentes padevi, kur iespiedkrāsu padod uz virsmas, to izspiežot caur porainu iespiedformu ar atklātu iespiedlaukumu, un kur lieto šķidras iespiedkrāsas, kas žūst iztvaikojot. Laukumi, kas neiespiež, ir noslēgti. Lentes padeve nozīmē, ka materiālu, uz kā uzspiež, mašīnai padod no ruļļa, nevis ar atsevišķām lapām;

1.7. lakošanā – darbība, ar ko laka vai saistviela tiek uzklāta uz lokana materiāla, kuru izmanto iepakojamo materiālu aizzīmogošanai.

2. Virsmu tīrīšana – jebkura darbība (izņemot ķīmisko tīrīšanu ar organiskajiem šķīdinātājiem), lai atbrīvotu materiāla virsmu no netīrumiem, ieskaitot attaukošanu. Virsmu tīrīšanu, kas sastāv no vairāk nekā vienas fāzes vai kuru veic pēc jebkuras citas darbības, uzskata par vienu tīrīšanas darbību. Šī darbība neattiecas uz aprīkojuma tīrīšanu, bet attiecas uz produktu virsmas tīrīšanu.

3. Pārklājuma klāšana uz transportlīdzekļiem – jebkura darbība, kuras laikā vienu vai vairākas reizes uzklāj nepārtrauktu kārtu uz:

3.1.  M1 kategorijas jaunām automašīnām;

3.2.  N1 kategorijas jaunām automašīnām, ja tās pārklāj tādās pašās iekārtās kā M1 kategorijas automašīnas;

3.3. kravas automašīnu kabīnēm, kas noteikta kā vadītājam paredzētā telpa, un visam tehniskajam aprīkojumam N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem;

3.4. furgoniem un kravas automašīnām (N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi), neskaitot kravas automašīnu kabīnes;

3.5. autobusiem (M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi);

3.6. piekabēm (O1, O2, O3 un O4 kategorija).

4. Transportlīdzekļu galīgā apdare – jebkāda rūpnieciska vai komerciāla aizsargkārtu klāšana un ar to saistītās attaukošanas darbības:

4.1. oriģinālās aizsargkārtas klāšana uz transportlīdzekļiem vai to daļām, izmantojot galīgās apdares materiālus, ja to veic ārpus sākotnējās izgatavošanas konveijera;

4.2. aizsargkārtu klāšana uz O kategorijas piekabēm (ieskaitot puspiekabes).

5. Slokšņu pārklāšana – jebkura darbība, kur velmēto tēraudu, nerūsējošu tēraudu, vara sakausējumus vai alumīnija sloksnes nepārtrauktā procesā pārklāj ar aizsargkārtu, kas veido plēvi vai lamināta aizsargkārtu.

6. Pārklājuma klāšana – jebkura darbība, kuras laikā vienu vai vairākas reizes uzklāj nepārtrauktu kārtu uz metāla un plastmasas virsmām, arī lidmašīnu, kuģu un vilcienu virsmām, uz koka virsmām, uz audekla, plēvju un papīra virsmām un uz ādām. Pārklājumu klāšana neattiecas uz metāla virsmu pārklāšanu, izmantojot elektroforēzes un ķīmiskas smidzināšanas paņēmienus. Ja pārklājuma klāšana ietver posmu, kur priekšmets tiek apdrukāts ar jebkādu tehnisku paņēmienu, iespieddarbu posms ir uzskatāms par pārklājuma klāšanu.

7. Pārklājumu klāšana uz stiepļu pinumiem – pārklājuma klāšana uz metāla vadītājiem, ko izmanto transformatoru un motoru tinumos.

8. Ķīmiskā tīrīšana – jebkura rūpnieciska vai komerciāla darbība, kurā izmanto gaistošos organiskos savienojumus iekārtās, kas paredzētas apģērbu, saimniecības piederumu un līdzīgu patēriņa preču tīrīšanai, izņemot gadījumus, ja traipu un plankumu tīrīšanai tekstilrūpniecībā un šūšanas rūpniecībā izmanto roku darbu.

9. Koksnes piesūcināšana – jebkura darbība, kuras laikā koksnē ievada konservantus.

10. Apavu izgatavošana – jebkura darbība, kuras laikā tiek ražoti vai komplektēti apavi vai to daļas.

11. Koka un plastmasas laminēšana – jebkura darbība koka vai plastmasas saistīšanai, veidojot laminētus produktus.

12. Saistvielu klāšana – jebkura darbība, ar kuru uz virsmas uzklāj saistvielu, izņemot iespieddarbos veikto saistvielu klāšanu un laminēšanu.

13. Aizsargkārtu maisījumu, laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošana – attiecīgo produktu un to starpproduktu izgatavošana, ja to veic vienuviet, sajaucot pigmentus, sveķus un saistvielas ar organiskiem šķīdinātājiem vai citiem nesējiem (transportvielām), ieskaitot disperģēšanas un pirmsdisperģēšanas darbības, viskozitātes un toņa korekciju un gala produkta iepildi tam paredzētajā traukā.

14. Gumijas pārveidošana – dabīgas vai sintētiskas gumijas sajaukšana, sasmalcināšana, samaisīšana, kalandrēšana, ekstrūzija un vulkanizācija un palīgdarbības, lai pārveidotu dabīgo vai sintētisko gumiju gatavos produktos.

15. Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un eļļas rafinēšana – jebkura darbība, lai iegūtu augu eļļu no sēklām un citām augu izcelsmes vielām, sausnas pārstrāde lopbarības ražošanai, tauku un no sēklām iegūto augu eļļu, kā arī augu izcelsmes un dzīvnieku izcelsmes vielu attīrīšana.

16. Farmaceitisko produktu ražošana – ķīmiskā sintēze, fermentācija, ekstrakcija, formulēšana un pilnīga pabeigšana, kā arī starpproduktu ražošana, ja tā tiek veikta tajā pašā iekārtā.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 2.aprīļa
noteikumiem Nr.186

I. Organisko šķīdinātāju patēriņa līmeņa vērtības, emisijas robežvērtības un specifiski darbības veikšanas nosacījumi

1. Gaistošos organiskos savienojumus emitējošas iekārtas emisijas robežvērtība ir gaistošo organisko savienojumu masa, izteikta konkrētos parametros. Koncentrāciju, procentuālo attiecību un emisijas līmeni, aprēķinātu standarta apstākļos, nav atļauts pārsniegt vienā vai vairākos laikposmos.

2. Šā pielikuma 1.tabulā noteiktas emisijas robežvērtības un specifiski nosacījumi konkrētām piesārņojošām darbībām, ja organiskā šķīdinātāja patēriņa līmenis pārsniedz noteiktās vērtības.

1.tabula

II. Emisijas robežvērtību noteikšana transportlīdzekļu apstrādē

3. Kopējās emisijas robežvērtības izsaka emitētā šķīdinātāja masas gramos attiecībā pret produkcijas virsmas laukumu (m²) (virsmas laukums ir laukums, ko aprēķina tāpat kā ar elektroforēzi uzklātā pārklājuma pilnu laukumu, un jebkuras transportlīdzekļa daļas virsma, kam turpmākajās klāšanas procesa fāzēs uzklāj tādu pārklājumu, kāds izmantots attiecīgajam ražojumam, vai pilns virsmas laukums ražojumam, kam attiecīgajā iekārtā uzklāj pārklājumu) un emitētā šķīdinātāja masas kilogramos (kg) attiecībā pret transportlīdzekļa korpusu.

4. Ar elektroforēzi uzklātā pārklājuma virsmu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

2 x kopējais produkcijas korpusa svars
___________________________________________________
vidējais metāla loksnes biezums x metāla loksnes blīvums

5. Šā pielikuma 4.punktā noteikto formulu izmanto arī citām transportlīdzekļa daļām, kurām uzklāj pārklājumus un kuras izgatavotas no metāla loksnēm.

6. Lai aprēķinātu citu pievienojamo daļu virsmu laukumus vai kopējo pārklājamās virsmas laukumu, izmanto datorizētas konstruēšanas metodi vai citas līdzvērtīgas metodes.

7. Šā pielikuma 2.tabulā noteiktā kopējās emisijas robežvērtība attiecas uz visām procesa stadijām, ko veic vienā iekārtā, sākot ar pārklājuma klāšanu, izmantojot elektroforēzi vai citu metodi, līdz galīgajai virskārtas vaskošanai un pulēšanai, kā arī tā attiecas uz šķīdinātāja izmantošanu, lai notīrītu aprīkojumu, tai skaitā smidzināšanas kameras un citu stacionāru aprīkojumu gan ražošanas laikā, gan pēc tā.

8. Šā pielikuma 2.tabulā norādītas emisijas robežvērtības konkrētām piesārņojošām darbībām, ja šķīdinātāja patēriņa līmenis pārsniedz noteiktās vērtības transportlīdzekļu apstrādē.

2.tabula

Piezīme. ¹ Konstrukcijām, kurās korpuss nav atdalīts no šasijas.

9. Iekārtās, kurās pārklājuma klāšana transportlīdzekļiem nepārsniedz šā pielikuma 2.tabulā noteikto šķīdinātāju patēriņa līmeni, ievēro šā pielikuma 1.tabulas 6.punktā minētās prasības transportlīdzekļu galīgajai apdarei.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 2.aprīļa
noteikumiem Nr.186

Mērķa emisijas limita noteikšanas kārtība

1. Mērķa emisijas limits tiek izstrādāts atsevišķi katrai gaistošos organiskos savienojumus emitējošai iekārtai.

2. Darbībās ar pārklājumiem, lakām, saistvielām vai iespiedkrāsām mērķa emisijas limitu nosaka šādi (drīkst izmantot arī citu metodi, kas dod līdzvērtīgus rezultātus):

2.1. nosaka references gada emisijas vērtību (emisijas vērtība, kas pārskata gada laikā tiek emitēta no iekārtas un kas atbilst emisijas vērtībai, kura tiek emitēta bez pasākumu īstenošanas gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai) šādā kārtībā:

2.1.1. nosaka kopējo cieto vielu masu gada laikā patērētajās iespiedkrāsās, pārklājumos, lakās un saistvielās. Cietās vielas ir visi iespiedkrāsu, pārklājumu, laku un saistvielu materiāli, kas sacietē pēc ūdens vai gaistošo organisko savienojumu iztvaikošanas;

2.1.2. noteikto kopējo cieto vielu masu reizina ar tabulā norādīto koeficientu:

Koeficienti references gada emisijas vērtības noteikšanai

2.2. mērķa emisijas limits gaistošo organisko savienojumu emisijām ir vienāds ar references gada emisijas vērtību, kas reizināta ar procentos izteiktām:

2.2.1. šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulas 6., 8. un 10.punktā noteiktajām difūzās emisijas robežvērtībām, kurām pieskaitīts skaitlis 15;

2.2.2. šo noteikumu 2.pielikumā pārējām darbībām noteiktajām difūzās emisijas robežvērtībām, kurām pieskaitīts skaitlis 5.

3. Saskaņā ar šā pielikuma 2.punktu izstrādāto mērķa emisijas limitu piemēro iekārtām, kurās patērētajos produktos cieto vielu daļas saturs ir nemainīgs.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

4.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 2.aprīļa
noteikumiem Nr.186

Šķīdinātāju apsaimniekošanas bilances sagatavošanas un piemērošanas nosacījumi

1. Šķīdinātāju apsaimniekošanas bilanci sagatavo katrai gaistošos organiskos savienojumus emitējošai iekārtai.

2. Šķīdinātāju apsaimniekošanas bilances (turpmāk – bilance) aprēķiniem izmanto šādus parametrus:

2.1. organisko šķīdinātāju ievade (apzīmē ar I):

2.1.1. organisko šķīdinātāju daudzums (arī organisko šķīdinātāju daudzums izmantotajos maisījumos vai starpproduktos), ko ievada laikposmā, par kuru tiek aprēķināta masas bilance (apzīmē ar I1);

2.1.2. organisko šķīdinātāju daudzums (arī organisko šķīdinātāju daudzums maisījumos vai starpproduktos), kas ir reģenerēts un atkārtoti izmantots ievadīšanai. Reģenerētais šķīdinātājs tiek aprēķināts katru lietošanas reizi (apzīmē ar I2);

2.2. organisko šķīdinātāju izvade (apzīmē ar O) ietver:

2.2.1. gaistošo organisko savienojumu emisiju izplūdes gāzēs (apzīmē ar O1);

2.2.2. organisko šķīdinātāju zudumus ūdenī (apzīmē ar O2) vai šā pielikuma 2.2.5.apakšpunktā noteikto O5, kad tiek apstrādāti notekūdeņi;

2.2.3. organisko šķīdinātāju daudzumu, kas paliek kā piesārņojums vai atlikums procesa galaproduktos (apzīmē ar O3);

2.2.4. neuztvertās gaistošo organisko savienojumu emisijas gaisā (apzīmē ar O4). Tās ietver vispārējo telpu ventilāciju, ar kuru gaiss tiek izlaists ārējā vidē pa logiem, durvīm, ventilācijas kanāliem un līdzīgām atverēm;

2.2.5. organisko šķīdinātāju un organisko savienojumu zudumus ķīmiskajās un fizikālajās reakcijās (apzīmē ar O5) (piemēram, ieskaitot tos, ko iznīcina sadedzinot vai attīrot izplūdes gāzes vai notekūdeņus, vai uztverot un absorbējot tiktāl, ka tie netiek iekļauti šā pielikuma 2.2.6., 2.2.7. un 2.2.8.apakšpunktā noteiktajās O6, O7 vai O8 izvadēs);

2.2.6. organiskos šķīdinātājus savāktajos atkritumos (apzīmē ar O6);

2.2.7. organiskos šķīdinātājus vai tos saturošus maisījumus vai starpproduktus, ko izplata (pārdod) vai vēlas izplatīt kā komerciālu produktu (apzīmē ar O7);

2.2.8. organiskos šķīdinātājus maisījumos vai starpproduktos, kas ir reģenerēti atkārtotai izmantošanai, bet ne ievadīšanai procesā (apzīmē ar O8), ciktāl tie nav noteikti šā pielikuma 2.2.7.apakšpunktā noteiktajā O7 izvadē;

2.2.9. organiskos šķīdinātājus, kas izdalās citādi (apzīmē ar O9).

3. Lai pārbaudītu, vai nav pārsniegts mērķa emisijas limits, katru gadu, piemērojot bilanci, nosaka organisko šķīdinātāju patēriņu (apzīmē ar C), izmantojot šādu formulu:

C = I1 – O8

Piezīme. Nosaka arī cieto vielu masu, ko izmanto pārklājumos, lai noteiktu references gada emisijas vērtību un atbilstību mērķa emisijas limitam.

4. Katru gadu, piemērojot bilanci, aprēķina kopējo emisiju (E), kas izteikta kā gaistošo organisko savienojumu emisija uz produkcijas vienību vai citādi, ja to nosaka šo noteikumu 2.pielikums. Kopējo emisiju (E) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E = F + O1, kur

F nosaka saskaņā ar šā pielikuma 5.punktu un emisijas vērtību dala ar atbilstošo produkcijas parametru.

5. Lai novērtētu šo noteikumu 18.punktā minēto prasību izpildi, katru gadu, piemērojot bilanci, nosaka kopējo emisiju no visām darbībām. Šo noteikumu 2.pielikumā minētās prasības attiecībā uz raksturīgajām darbībām ir izpildītas, ja iegūtā vērtība atbilst kopējām emisijām katrai konkrētai darbībai.

6. Lai salīdzinātu ar šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām difūzās emisijas robežvērtībām, nosaka difūzo emisiju, izmantojot šādas formulas:

F = I1 – O1 – O5 – O6 – O7 – O8

vai

F = O2 + O3 + O4 + O9

Piezīme. Difūzo emisiju vērtības var noteikt, arī veicot tiešos emisijas mērījumus vai līdzvērtīgus aprēķinus, izmantojot gaistošo organisko savienojumu emisiju uztveršanas efektivitāti procesā.

7. Difūzās emisijas vērtību izsaka kā difūzo emisiju pret kopējo organisko šķīdinātāju ievadi (F/I), kur kopējo organisko šķīdinātāju ievadi nosaka, izmantojot šādu formulu:

I = I1 + I2

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

5.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 2.aprīļa
noteikumiem Nr.186

Pārskats par gaistošus organiskos savienojumus emitējošas iekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām

Valsts vides dienesta
____________ reģionālajai vides pārvaldei

Pārskats par gaistošus organiskos savienojumus emitējošas iekārtas darbību ________.gadā

Operators vai atbildīgā persona

Piezīmes.

¹ Pēc 2015.gada 1.jūnija norāda tikai to šķīdinātāju nosaukumu un patēriņu  (tonnās gadā), kas minēti šo noteikumu 8. un 15.punktā un kuru vielas iedarbības raksturojumi ir šādi – H340, H350, H350i, H360D vai H360F.

² Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmoga vieta" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs