Rīgā 2013.gada 2.aprīlī (prot. Nr.17 34.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas
19.punktu, 45.panta pirmo daļu un 46.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām;

1.2. operators kontrolē piesārņojošo vielu emisiju gaisā, veic monitoringu un sniedz attiecīgu informāciju;

1.3. nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai par sadedzināšanas iekārtu radīto gaisa piesārņojumu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. biomasa – šo noteikumu izpratnē produkti, kuru sastāvā ir augu izcelsmes materiāli, ko var izmantot par kurināmo enerģijas iegūšanai, kā arī šādi atkritumi:

2.1.1. augu atkritumi no lauksaimniecības un mežniecības;

2.1.2. augu atkritumi no pārtikas rūpniecības, ja iegūto siltumu izmanto enerģijas iegūšanai;

2.1.3. šķiedraugu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tās līdzsadedzina ražošanas vietā un iegūto siltumu izmanto enerģijas iegūšanai;

2.1.4. korķa atkritumi;

2.1.5. koksnes atkritumi, izņemot koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli, un koksnes atkritumus, kas rodas būvdarbos vai būvju nojaukšanas darbos;

2.2. darbības stundas – stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta pilnībā vai daļēji darbojas (izņemot iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus) un izvada emisiju gaisā;

2.3. dīzeļdzinējs – iekšdedzes dzinējs ar dīzeļa ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto kompresijas aizdedzi;

2.4. dūmenis – konstrukcija ar vienu vai vairākiem dūmvadiem, pa kuriem izplūdes gāzes izvada atmosfērā;

2.5. gāzes dzinējs – iekšdedzes dzinējs, kas darbojas saskaņā ar Oto ciklu un kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto dzirksteļaizdedzi vai, ja tas darbojas ar dažādu veidu kurināmo, – kompresijas aizdedzi;

2.6. gāzturbīna – jebkura rotācijas iekārta, kurā siltumenerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba šķidruma sakarsēšanai, un turbīna;

2.7. jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kurā vienlaikus vai pārmaiņus var izmantot vismaz divu veidu kurināmos;

2.8. kurināmais – šo noteikumu izpratnē jebkura cieta, šķidra vai gāzveida degoša viela, izņemot atkritumus, uz kuriem attiecas normatīvajos aktos par atkritumu sadedzināšanas un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu darbību noteiktās prasības;

2.9. noteicošais kurināmais – kurināmais, kuram salīdzinājumā ar citiem kurināmajiem, ko izmanto jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtās, kurās atsevišķi vai kopā ar citiem kurināmajiem lieto pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumus, ir visaugstākā emisijas robežvērtība, vai, ja vairākiem kurināmajiem ir tāda pati robežvērtība, kurināmais, kuram salīdzinājumā ar citiem minētajiem kurināmajiem ir visaugstākā ievadītā siltumjauda;

2.10. sadedzināšanas iekārta – iekārta, kurā oksidē kurināmo, lai iegūtu enerģiju tālākai izmantošanai;

2.11. sēra atdalīšanas pakāpe – noteiktā laikposmā no sadedzināšanas iekārtas atmosfērā neizvadītā sēra daudzuma attiecība pret sēra daudzumu tajā pašā laikposmā sadedzināšanas iekārtā izmantotajā kurināmajā;

2.12. stabilas ražošanas palaišanas minimālā slodze – pēc iekārtas palaišanas novērojamā minimālā slodze, pie kuras ražojošā sadedzināšanas iekārta darbojas vienmērīgi un stabili, kā arī droši un uzticami piegādā enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai;

2.13. stabilas ražošanas apturēšanas minimālā slodze – minimālā slodze, pie kuras sadedzināšanas iekārta vairs nespēj droši un uzticami piegādāt enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai un tiek uzskatīts, ka tā tiek izslēgta;

2.14. validētas emisijas vērtības – mērītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas vērtības, kurām veikta kvalitātes kontrole un kuras ir atzītas par ticamām.

3. Noteikumu prasības attiecas uz sadedzināšanas iekārtām neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida, izņemot šādas sadedzināšanas iekārtas:

3.1. sadedzināšanas iekārtas, kurās sadegšanas produktus tieši izmanto karsēšanai, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei;

3.2. pēcdedzināšanas iekārtas, kas paredzētas izplūdes gāzu attīrīšanai, tās sadedzinot, un kas netiek darbinātas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas;

3.3. iekārtas krekinga procesa katalizatoru reģenerācijai;

3.4. iekārtas sērūdeņraža pārvēršanai sērā;

3.5. ķīmiskās rūpniecības reaktori;

3.6. koksa krāsnis;

3.7. kauperi (domnas krāšņu gaisa sildītāji);

3.8. tehniskie agregāti, kas paredzēti sauszemes transportlīdzekļu, kuģu un lidaparātu piedziņai;

3.9. gāzturbīnas un gāzes dzinēji uz platformām atklātā jūrā;

3.10. atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas;

3.11. iekārtas, kurās sadedzina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus.

4. Sadedzināšanas iekārtas atkarībā no to kopējās nominālās ievadītās siltumjaudas iedala:

4.1. lielās sadedzināšanas iekārtas – sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 50 MW un vairāk;

4.2. vidējās sadedzināšanas iekārtas – sadedzināšanas iekārtas, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir:

4.2.1. no 5 līdz 50 MW, ja sadedzināšanas iekārtā izmanto biomasu (arī koksni un kūdru) vai gāzveida kurināmo;

4.2.2. no 0,5 līdz 50 MW, ja sadedzināšanas iekārtā izmanto šķidro kurināmo, izņemot degvieleļļu (mazutu);

4.2.3. no 5 līdz 50 MW, ja sadedzināšanas iekārtā, kuru lieto graudu kaltē, izmanto šķidro kurināmo vai degvieleļļu;

4.2.4. no 0,2 līdz 50 MW, ja sadedzināšanas iekārtā izmanto ogles (akmeņogles);

4.2.5. līdz 50 MW, ja sadedzināšanas iekārtā izmanto degvieleļļu (mazutu).

2. Emisijas robežvērtības un to noteikšanas kārtība

5. Emisijas robežvērtības lielajām sadedzināšanas iekārtām norādītas šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā, bet vidējām sadedzināšanas iekārtām – šo noteikumu 4.pielikumā. Tās nepiemēro dīzeļdzinējiem un reģenerācijas katliem celulozes ražošanas iekārtās.

6. Lielajām sadedzināšanas iekārtām, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, atļauja piesārņojošās darbības veikšanai (turpmāk – atļauja) izsniegta pirms 2013.gada 7.janvāra vai kuras iesniegumu atļaujas saņemšanai Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk – pārvalde) iesniegušas pirms minētā datuma, pieņemot, ka tās darbību uzsāks līdz 2014.gada 7.janvārim (turpmāk – esošās lielās sadedzināšanas iekārtas), piemēro un atļaujas nosacījumos nosaka:

6.1. šo noteikumu 1.pielikumā norādītās emisijas robežvērtības – līdz 2016.gada 1.janvārim;

6.2. šo noteikumu 2.pielikumā norādītās emisijas robežvērtības – pēc 2016.gada 1.janvāra.

7. Lielajām sadedzināšanas iekārtām, kurām atļauja izsniegta pēc 2013.gada 7.janvāra vai kuras iesniegumu atļaujas saņemšanai pārvaldē iesniegušas pēc minētā datuma, pieņemot, ka tās darbību uzsāks pēc 2014.gada 7.janvāra (turpmāk – jaunās lielās sadedzināšanas iekārtas), piemēro un atļaujas nosacījumos nosaka šo noteikumu 3.pielikumā norādītās emisijas robežvērtības.

8. Visas emisiju robežvērtības aprēķina 273,15 K temperatūrā, ja spiediens pēc korekcijas ir 101,3 kPa, ņemot vērā ūdens tvaiku saturu izplūdes gāzēs, un ja skābekļa saturs izplūdes gāzēs ir standartizēts, kas ir attiecīgi 6 % cietajam kurināmajam, 3 % – sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro vai gāzveida kurināmo (izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus), un 15 % – gāzturbīnām un gāzes dzinējiem. Kombinētā cikla gāzes turbīnām ar papildu kurināšanu, kas atbilst šo noteikumu 7.punktā minētajām prasībām, standartizēto skābekļa saturu nosaka, ņemot vērā attiecīgās iekārtas īpašos parametrus.

9. Divu vai vairāku atsevišķu sadedzināšanas iekārtu apvienojumu uzskata par vienu sadedzināšanas iekārtu:

9.1. ja divu vai vairāku atsevišķu sadedzināšanas iekārtu izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni;

9.2. ja atbilstoši pārvaldes vērtējumam divas vai vairākas atsevišķas sadedzināšanas iekārtas, kuras pirmo reizi saņēmušas atļauju vai par kurām pārvaldē iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai 1987.gada 1.jūlijā vai pēc minētā datuma, ir uzstādītas tā, ka tehnisko un ekonomisko faktoru dēļ to izplūdes gāzes var aizvadīt caur vienu kopīgu dūmeni.

10. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu lielajai sadedzināšanas iekārtai, kura sastāv no vairākām apvienotām sadedzināšanas iekārtām, kā minēts šo noteikumu 9.punktā, saskaita visu apvienoto sadedzināšanas iekārtu jaudu, neņemot vērā atsevišķas sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 15 MW.

11. Emisijas robežvērtības un minimālās sēra atdalīšanas pakāpes piemēro katram lielās sadedzināšanas iekārtas dūmenim atsevišķi un tās nosaka, ņemot vērā visas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu.

12. Šo noteikumu 2.pielikuma III nodaļā minētās emisijas robežvērtības var attiecināt uz esošās lielās sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada izplūdes gāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā dūmenī un kuru gada laikā ekspluatē ne ilgāk par 1500 darbības stundām (piecu gadu perioda vidējais rādītājs). Šādā gadījumā emisijas robežvērtības nosaka, ņemot vērā visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, un katra dūmvada emisiju uzrauga atsevišķi.

13. Ja lielās sadedzināšanas iekārtas nominālo ievadīto siltumjaudu palielina, jaunajai iekārtas daļai piemēro šo noteikumu 3.pielikumā norādītās emisijas robežvērtības un tās nosaka attiecībā pret iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu.

14. Ja lielā sadedzināšanas iekārta tiek pārveidota tā, ka tas var ietekmēt vidi, un izmaiņas skar iekārtas daļu, kuras nominālā ievadītā siltumjauda ir 50 MW vai lielāka, šo noteikumu 3.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības piemēro tai iekārtas daļai, kurā notikušas izmaiņas, un tās nosaka attiecībā pret iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu.

15. Emisijas robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās pārmaiņus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, nosaka atbilstoši katra izmantotā kurināmā veida emisijas robežvērtībai.

16. Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, emisijas robežvērtību aprēķina šādi:

16.1. nosaka atbilstošo emisijas robežvērtību katram kurināmā veidam un piesārņojošai vielai atbilstoši sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltumjaudai;

16.2. reizina katra kurināmā veida atbilstošo emisijas robežvērtību ar šī kurināmā ievadīto siltumjaudu un katru reizinājumu dala ar visu kurināmā veidu ievadīto siltumjaudu summu;

16.3. summē iegūtos dalījumus.

17. Esošajām lielajām jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās pašu patēriņam izmanto destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes vienlaikus ar citu kurināmo, emisijas robežvērtību nosaka šādi:

17.1. ja noteicošā kurināmā ievadītā siltumjauda ir vismaz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās ievadītās siltumjaudas, piemēro šo noteikumu 2.pielikumā noteicošajam kurināmajam paredzētās emisijas robežvērtības;

17.2. ja noteicošā kurināmā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās ievadītās siltumjaudas, emisijas robežvērtība ir proporcionāla katra atsevišķā kurināmā veida ievadītās siltumjaudas attiecībai pret visu kurināmo veidu ievadītās siltumjaudas summu.

18. Ja atbilstoši šo noteikumu 17.2.apakšpunktam esošajā lielajā jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtā noteicošā kurināmā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās ievadītās siltumjaudas, emisijas robežvērtību aprēķina šādi:

18.1. nosaka atbilstošo emisijas robežvērtību saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu katram kurināmā veidam un piesārņojošai vielai atbilstoši sadedzināšanas iekārtas nominālajai ievadītajai siltumjaudai;

18.2. nosaka noteicošā kurināmā emisijas robežvērtību. Šo vērtību iegūst, reizinot emisijas robežvērtību, kas attiecīgajam kurināmajam norādīta šo noteikumu 2.pielikumā, ar koeficientu divi un no reizinājuma atņemot tā kurināmā emisijas robežvērtību, kuram šī vērtība ir vismazākā;

18.3. reizina noteicošā kurināmā emisijas robežvērtību ar noteicošā kurināmā ievadīto siltumjaudu, bet pārējo kurināmā veidu emisijas robežvērtības reizina ar to ievadītajām siltumjaudām. Katru reizinājumu dala ar visu kurināmā veidu ievadīto siltumjaudu summu;

18.4. summē iegūtos dalījumus.

19. Esošajām lielajām jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām (izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus) šo noteikumu 17.2.apakšpunkta izpildei var piemērot arī šādu sēra dioksīda (turpmāk – SO₂) emisijas robežvērtību (neatkarīgi no izmantoto kurināmā veidu kombinācijas):

19.1.  1000 mg/m³ – lielajām sadedzināšanas iekārtām, kas izvietotas konkrētā naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijā un kuras nodotas ekspluatācijā pirms 2003.gada 27.novembra un saņēmušas atļauju vai par kurām pārvaldē iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai pirms 2002.gada 27.novembra;

19.2.  600 mg/m³ – citām lielajām sadedzināšanas iekārtām, kas izvietotas konkrētā naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijā.

20. Sadedzināšanas iekārtā, kurā saskaņā ar atļaujas nosacījumiem paredzēts izmantot kurināmo ar zemu sēra saturu, operators var izmantot kurināmo ar augstāku sēra saturu un piemērot atkāpi no šajos noteikumos noteikto SO₂ emisijas robežvērtību un atļaujā noteikto SO₂ emisijas limitu piemērošanas, ja operatoram iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ ir pārtraukta atļaujā noteiktā kurināmā ar zemu sēra saturu piegāde. Šādu atkāpi drīkst piemērot ne ilgāk kā sešus mēnešus, skaitot no minēto apstākļu iestāšanās dienas.

21. Atļaujā norāda, ka operators nekavējoties informē pārvaldi par šo noteikumu 20.punktā minēto apstākļu iestāšanos un iesniedz pārvaldē dokumentus, kas pierāda atbilstošā kurināmā deficīta faktu. Pārvalde 30 darbdienu laikā izvērtē operatora iesniegtos dokumentus un paziņo operatoram, vai šo noteikumu 20.punktā minētā atkāpe ir piemērota pamatoti.

22. Operators var izmantot cita veida kurināmo un pieļaut šajos noteikumos norādīto emisijas robežvērtību un atļaujā noteikto emisijas limitu pārsniegšanu, ja iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ notikusi avārija gāzveida kurināmā piegādātāja vai operatora iekārtā un tās dēļ operators nevar nodrošināt ar gāzveida kurināmo sadedzināšanas iekārtu, kurā saskaņā ar atļaujas nosacījumiem drīkst izmantot tikai gāzveida kurināmo un kurā, izmantojot cita veida kurināmo, emisijas limita ievērošanai būtu nepieciešams uzstādīt izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas. Šādu atkāpi var piemērot uz laiku līdz 10 dienām, skaitot no minēto apstākļu iestāšanās dienas. Atkāpe var tikt piemērota ilgāku laiku, ja, ņemot vērā ietekmi uz sabiedrības veselību vai operatora saimnieciskās darbības veidu, nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi.

23. Atļaujā norāda, ka operators nekavējoties informē pārvaldi par šo noteikumu 22.punktā minēto apstākļu iestāšanos un iesniedz pārvaldē dokumentus, kas pierāda gāzveida kurināmā piegādes pārtraukšanu iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ. Pārvalde 15 darbdienu laikā izvērtē operatora iesniegto informāciju un dokumentus un paziņo operatoram, vai šo noteikumu 22.punktā minētā atkāpe ir piemērota pamatoti.

24. Par šo noteikumu 20. un 22.punktā minētās atkāpes nepamatotu piemērošanu operatoru var saukt pie atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu vai Krimināllikumu.

25. Esošās lielās sadedzināšanas iekārtas operators līdz 2016.gada 1.janvārim šo noteikumu 1.pielikumā norādīto SO₂ emisijas robežvērtību vietā var piemērot minimālās sēra atdalīšanas pakāpes, kas norādītas šo noteikumu 5.pielikumā, ja iekārta tajā sadedzinātā cietā kurināmā īpatnību dēļ tehniski nevar nodrošināt atbilstību minētajām robežvērtībām. Šo noteikumu 5.pielikumā norādītās sēra atdalīšanas pakāpes piemēro kā maksimālās mēneša vidējās vērtības.

26. Operators, kas atbilstoši šo noteikumu 25.punktam SO₂ emisijas robežvērtību vietā piemēro minimālās sēra atdalīšanas pakāpes, regulāri uzrauga sēra saturu sadedzināšanas iekārtā sadedzināmajā kurināmajā un reizi gadā iesniedz pārvaldē informāciju par sēra saturu izmantotajā cietajā kurināmajā un informāciju par vidēji katrā mēnesī sasniegto sēra atdalīšanas pakāpi.

27. Esošās lielās sadedzināšanas iekārtas laikposmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim var tikt atbrīvotas no šo noteikumu 2.pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

27.1. sadedzināšanas iekārtai iepriekš nav piešķirta atkāpe no emisijas robežvērtību piemērošanas, jo iekārtas operators līdz 2004.gada 30.jūnijam iesniegumā atļaujas saņemšanai pārvaldei ir norādījis, ka sadedzināšanas iekārta, kas nodota ekspluatācijā līdz 1987.gada 1.jūlijam, tiks darbināta ne vairāk kā 20 000 darbības stundas laikposmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim;

27.2. sadedzināšanas iekārta laikposmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim tiks darbināta ne vairāk kā 17 500 darbības stundas;

27.3. operators līdz 2014.gada 1.janvārim iesniedz pārvaldē iesniegumu atļaujas saņemšanai, kurā norādīts iekārtas darbības stundu skaits šo noteikumu 27.2.apakšpunktā paredzētajā laikposmā. Pārvalde atļaujā paredz attiecīgo iekārtas darbības laiku;

27.4. operators katru gadu, sākot ar 2017.gadu, pārvaldē iesniedz pārskatu par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā;

27.5. līdz 2023.gada 31.decembrim sadedzināšanas iekārtai piemēro šo noteikumu 1.pielikumā norādītās SO₂, slāpekļa oksīdu (turpmāk – NO_x) un putekļu jeb daļiņu emisiju robežvērtības un – attiecīgajā gadījumā – šo noteikumu 5.pielikumā minētās minimālās sēra atdalīšanas pakāpes.

28. Ja esošajai lielajai sadedzināšanas iekārtai ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu virs 500 MW, kurai pirmā atļauja piešķirta pēc 1987.gada 1.jūlija un kurā izmanto cieto kurināmo, tiek piešķirta šo noteikumu 27.punktā minētā atkāpe, tad laikposmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim tai piemēro šo noteikumu 1.pielikumā norādītās SO₂ un putekļu jeb daļiņu emisiju robežvērtības un šo noteikumu 2.pielikumā norādītās NO_x emisiju robežvērtības. Ja operators atbilstoši šo noteikumu 25.punktam SO₂ emisijas robežvērtību vietā piemēro minimālās sēra atdalīšanas pakāpes, tad laikposmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim iekārtai piemēro šo noteikumu 5.pielikumā minētās minimālās sēra atdalīšanas pakāpes.

29. Esošo lielo sadedzināšanas iekārtu, kuras kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 200 MW, līdz 2022.gada 31.decembrim var atbrīvot no šo noteikumu 2.pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

29.1. iekārta ir sākusi darbu pirms 2003.gada 27.novembra un ir saņēmusi pirmo atļauju vai par šo iekārtu pārvaldē ir iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai līdz 2002.gada 27.novembrim;

29.2. operators līdz 2015.gada 1.janvārim ir iesniedzis pārvaldē dokumentus, kas pamato, ka vismaz 50 % no iekārtas saražotā derīgā siltuma vidēji piecu gadu laikā tiks piegādāts centralizētās siltumapgādes tīklam tvaika vai karsta ūdens veidā;

29.3. līdz 2022.gada 31.decembrim sadedzināšanas iekārtai piemēro šo noteikumu 1.pielikumā norādītās SO₂, NO_x un putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtības un – attiecīgajā gadījumā – šo noteikumu 5.pielikumā minētās minimālās sēra atdalīšanas pakāpes.

30. Šajos noteikumos norādītās emisijas robežvērtības pieļaujams pārsniegt iekārtas palaišanas un apturēšanas periodā, kuru operators nosaka atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajām prasībām. Šādā gadījumā operators iesniegumā atļaujas saņemšanai iekļauj šo noteikumu 34.punktā minēto informāciju un pasākumus.

31. Šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā norādītās emisijas robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un gāzes dzinējiem, kas paredzēti darbināšanai ārkārtas situācijās un darbojas mazāk par 500 darbības stundām gadā. Šādu iekārtu operatori reizi gadā informē pārvaldi par iekārtas darbināšanas ilgumu kalendāra gada laikā.

32. Lai novērtētu sadedzināšanas iekārtas radīto emisiju un nodrošinātu, ka tās radītās emisijas dēļ piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniegs gaisa kvalitātes normatīvus, tai skaitā augšējos piesārņojuma novērtēšanas sliekšņus (piesārņojošām vielām, kurām tādi noteikti), un emisija no sadedzināšanas iekārtas nepārsniegs šajos noteikumos norādītās emisijas robežvērtības, operators normatīvajos aktos par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi noteiktajā kārtībā iesniegumam par A vai B kategorijas atļaujas saņemšanu pievieno emisijas limitu projektu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

32.1. emisijas limitu izsaka kā vielas koncentrāciju (mg/m³) un masu, ko atļauts emitēt gaisā noteiktā laika vienībā (g/s, t/gadā);

32.2. emisijas limitu atbilstību šajā punktā noteiktajām prasībām novērtē, izmantojot piesārņojuma izkliedes datorprogrammas, ievērojot vietējo apbūvi, ģeogrāfiskos un meteoroloģiskos apstākļus.

33. Operators nodrošina paraugu ņemšanas un emisijas mērīšanas vietas ierīkošanu atbilstoši metodēm, kas noteiktas standartā LVS EN 15259:2008 "Gaisa kvalitāte. Stacionāro avotu izmešu mērījumi. Mērījumu posmu un vietu prasības un mērījumu mērķa, plāna un pārskata prasības", standartā LVS ISO 9096:2006 "Stacionāro avotu izmeši. Cieto daļiņu masas koncentrācijas manuāla noteikšana" vai standartā LVS ISO 10780:2002 "Stacionāro avotu izmeši – Gāzu ātruma un plūsmas mērīšana cauruļvados" vai atbilstoši citām metodēm ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju. Šo prasību pārvalde iekļauj lielās sadedzināšanas iekārtas operatoram izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos.

34. Operatoram izsniegtās atļaujas nosacījumos ietver šādu informāciju un pasākumus, kas saistīti ar iekārtas darbības uzsākšanu (piemēram, iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšana vai testēšana pirms nodošanas ekspluatācijā vai pēc rekonstrukcijas saskaņā ar iekārtas tehniskajā dokumentācijā norādīto) un darbības apturēšanu:

34.1. sadedzināšanas iekārtas palaišanas perioda beigu punktu un apturēšanas perioda sākuma punktu, kuru nosaka atbilstoši šo noteikumu 34.1.1. vai 34.1.2.apakšpunktā minētajai kārtībai:

34.1.1. izmantojot slodzes robežvērtības atbilstoši šo noteikumu 5.3. un 5.4.apakšnodaļai;

34.1.2. pamatojoties uz iekārtā veicamajiem diskrētajiem procesiem (vai iekārtas darbības parametru izmaiņām), kas minēti šo noteikumu 5.5.apakšnodaļā un ir skaidri, viegli uzraugāmi un piemēroti izmantotajai tehnoloģijai;

34.2. pasākumus, kas nodrošina, ka palaišanas un apturēšanas periodi tiek iespējami samazināti;

34.3. pasākumus, kas nodrošina, ka viss piesārņojuma mazināšanas aprīkojums sāk darboties, tiklīdz tas tehniski iespējams.

35. Ja mainās kāds no aspektiem, kas attiecas uz iekārtu un kas ietekmē palaišanas un apturēšanas periodus, tostarp uzstādītais aprīkojums, kurināmā veids, iekārtas loma sistēmā un uzstādītais piesārņojuma samazināšanas aprīkojums, operators par to informē pārvaldi. Pārvalde, ja nepieciešams, pārskata atļaujas nosacījumus, kas saistīti ar palaišanas un apturēšanas periodiem.

36. Ja paredzēta tādas sadedzināšanas iekārtas būvniecība, kuras elektroenerģijas ražošanas jauda ir 300 MW vai lielāka un kurai atļauja elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai izsniegta pēc 2009.gada 25.jūnija, paredzētās darbības ierosinātājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, sagatavo izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu ģeoloģiskajās struktūrās. Ja tehniskā un ekonomiskā iespējamība uztvert un uzglabāt oglekļa dioksīdu ģeoloģiskajās struktūrās apstiprinās, ierosinātājs paredz piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai.

37. Pārvalde šo noteikumu 36.punktā minētās iekārtas operatoram izsniegtajā atļaujā iekļauj nosacījumus par nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa uztveršanas iekārtai atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja atzinumam par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

38. Ja paredzētajai darbībai, kas ietver šo noteikumu 36.punktā minētās iekārtas būvniecību, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts paredzētās darbības akcepts, iekārtas operators atļaujas iesniegumam pievieno izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu ģeoloģiskās struktūrās atbilstoši normatīvajos aktos par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, noteiktajiem kritērijiem, kuri saistīti ar piemērotas oglekļa dioksīda uzglabāšanas vietas pieejamību likuma "Par piesārņojumu" izpratnē, tehnisko un ekonomisko iespējamību transportēt oglekļa dioksīda plūsmu un pielāgot sadedzināšanas iekārtu oglekļa dioksīda uztveršanai. Pārvalde izvērtē kritēriju izpildi un, ja nepieciešams, atļaujā iekļauj nosacījumus attiecībā uz nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai.

5.1. Vispārīgie noteikumi palaišanas un apturēšanas periodu noteikšanai

39. Lai noteiktu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, piemēro šādus nosacījumus:

39.1. kritēriji vai parametri, ko izmanto, lai noteiktu palaišanas un apturēšanas periodus, ir pārredzami un ārēji pārbaudāmi;

39.2. palaišanas un apturēšanas periodus nosaka apstākļos, kas nodrošina stabilu ražošanas procesu, ievērojot drošības un cilvēka veselības aizsardzības prasības;

39.3. palaišanas un apturēšanas periodos neietver periodus, kuros sadedzināšanas iekārta pēc palaišanas darbojas stabili un droši ar kurināmā padevi, bet nenodrošina siltuma, elektrības vai mehāniskās enerģijas padevi vai piegādi.

40. Lai atbilstoši šo noteikumu 7.nodaļai aprēķinātu validētās vidējās emisijas vērtības sadedzināšanas iekārtām, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām, nosaka palaišanas un apturēšanas periodus. Šajā gadījumā, veicot validēto vidējo emisijas vērtību aprēķinu, neņem vērā:

40.1. vērtības, kas mērītas pirmās vienības palaišanas periodā un pēdējās vienības apturēšanas periodā;

40.2. vērtības, kas noteiktas atsevišķām vienībām citu palaišanas un apturēšanas periodu laikā, ja tās tiek mērītas, vai gadījumā, ja mērījumus veikt ir tehniski vai ekonomiski neiespējami, – aprēķinātas atsevišķi katrai attiecīgajai vienībai.

41. Nosakot darbības stundu skaitu sadedzināšanas iekārtai, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām, ievēro, ka palaišanas un apturēšanas periods, kuru darbības stundu aprēķinos neņem vērā, sastāv tikai no sadedzināšanas iekārtas pirmās vienības palaišanas perioda un sadedzināšanas iekārtas pēdējās vienības apturēšanas perioda.

42. Ja atbilstoši šo noteikumu 12.punktam emisijas robežvērtības piemēro daļai no esošās sadedzināšanas iekārtas, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā skurstenī, palaišanas un apturēšanas periodus var noteikt atsevišķi katrai šādai sadedzināšanas iekārtas daļai. Šādā gadījumā palaišanas un apturēšanas periodi iekārtas daļai ietver pirmās sadedzināšanas vienības palaišanas periodu, palaižot attiecīgo iekārtas daļu, un apturēšanas periodu pēdējā sadedzināšanas vienībā, apturot attiecīgo iekārtas daļu.

43. Nosakot palaišanas perioda beigu punktu un apturēšanas perioda sākuma punktu saskaņā ar šo noteikumu 5.3., 5.4. un 5.5.apakšnodaļu, ņem vērā:

43.1. faktu, ka stabilas ražošanas apturēšanas minimālā slodze var būt zemāka nekā stabilas ražošanas palaišanas minimālā slodze, jo sadedzināšanas iekārta varētu darboties stabili pie zemākas slodzes, kad tā ir sasniegusi pietiekamu temperatūru pēc darbības perioda;

43.2. sadedzināšanas iekārtu un to vienību tehniskos un darbības parametrus, kā arī uzstādītā piesārņojuma samazināšanas aprīkojuma tehniskās prasības.

44. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo elektrību vai piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai, palaišanas periods beidzas brīdī, kad iekārta sasniedz stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi.

45. Apturēšanas periods sākas brīdī, kad sāk beigties kurināmā padeve pēc stabilas ražošanas apturēšanas minimālās slodzes sasniegšanas, pie kuras saražotā elektroenerģija vairs nav pieejama tīklā vai radītā mehāniskā enerģija nav vairs derīga mehāniskai slodzei.

46. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu elektroenerģijas ražošanas sadedzināšanas iekārtu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, un kuras saskaņā ar šo noteikumu 34.punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas elektroenerģijas ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu.

47. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu sadedzināšanas iekārtām, kas piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai un kuras saskaņā ar šo noteikumu 34.punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas mehāniskās enerģijas ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu.

48. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu, palaišanas periods beidzas brīdī, kad iekārta sasniedz stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi un siltumu var droši un uzticami piegādāt sadales tīklā, siltuma akumulatoram vai tieši piegādāt ražošanas procesiem.

49. Apturēšanas periods sākas brīdī, kad ir sasniegts stabilas ražošanas izslēgšanas minimālās slodzes punkts un siltumu vairs nevar droši un uzticami piegādāt tīklā vai tieši piegādāt ražošanas procesiem.

50. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu siltuma ražošanas sadedzināšanas iekārtu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, un kuras saskaņā ar šo noteikumu 34.punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas siltuma ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu.

51. Periodus, kuru laikā siltuma ražošanas iekārtas silda akumulatoru vai rezervuāru, neeksportējot siltumu, uzskata par darba laiku, nevis par iekārtas palaišanas vai apturēšanas periodiem.

52. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu un elektroenerģiju, palaišanas un apturēšanas periodus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.3. un 5.4.apakšnodaļu, ņemot vērā gan saražoto elektroenerģijas, gan siltuma daudzumu.

53. Lai noteiktu stabilas ražošanas minimālo palaišanas slodzi un minimālo apturēšanas slodzi, nosaka vismaz trīs dažādus kritērijus. Palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākums ir sasniegts, ja sasniegti vismaz divi no šo noteikumu 54.punktā minētajiem kritērijiem vai līdzvērtīgiem procesiem, kas atbilst iekārtas tehniskajiem parametriem.

54. Stabilas ražošanas minimālās palaišanas slodzes un minimālās apturēšanas slodzes noteikšanai izmanto šādus kritērijus:

54.1. diskrētie procesi, kas saistīti ar stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi:

54.1.1. cietā kurināmā katliem – pilnīga pāreja no stabilas darbības palīgdegļu vai papildu degļu izmantošanas uz darbību tikai ar pamatkurināmo;

54.1.2. šķidrā kurināmā katliem – galvenā kurināmā padeves sūkņa ieslēgšana un degļa degvieleļļas spiediena stabilizēšanās, kuram kā rādītāju var izmantot kurināmā plūsmas ātrumu;

54.1.3. gāzturbīnām – punkts, kur degšanas režīms pārslēdzas uz vienmērīgas sadegšanas režīmu, izmantojot iepriekš sagatavotu kurināmā maisījumu jeb tukšgaitas režīmu;

54.2. darbības parametri:

54.2.1. skābekļa saturs dūmgāzēs;

54.2.2. dūmgāzu temperatūra;

54.2.3. tvaika spiediens;

54.2.4. siltuma ražošanas iekārtām – entalpija un siltuma pārneses šķidruma ātrums;

54.2.5. ar šķidro kurināmo un gāzi darbināmām iekārtām – kurināmā plūsmas ātrums, norādīts procentos no kurināmā plūsmas nominālās jaudas;

54.2.6. tvaika katlu iekārtām – tvaika temperatūra pie katla izejas.

55. Izplūdes gāzes (tai skaitā attīrītās) no sadedzināšanas iekārtas izvada caur dūmeni, kurš speciāli aprīkots emisijas mērīšanai un kontrolei un kura projektētais augstums nodrošina, ka sadedzināšanas iekārta ekspluatācijas laikā nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus (tai skaitā augšējos piesārņojuma novērtēšanas sliekšņus piesārņojošām vielām, kurām tādi noteikti).

56. Ja sadedzināšanas iekārtai nedarbojas izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas vai tās ir bojātas, operators saskaņā ar atļaujas nosacījumiem 48 stundu laikā par to ziņo pārvaldei un veic nepieciešamos pasākumus, lai maksimāli ierobežotu piesārņojošo vielu emisiju. Ja attīrīšanas iekārtas nedarbojas un 24 stundu laikā netiek nodrošināti normāli ekspluatācijas apstākļi, pārvalde pieprasa sadedzināšanas iekārtas darbības pārtraukšanu vai darbības ierobežošanu, vai iekārtas darbināšanu, izmantojot kurināmo, kas nodrošina atļaujā noteikto emisijas limitu ievērošanu.

57. Šo noteikumu 56.punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām, kuras aprīkotas ar gāzu attīrīšanas iekārtām, jebkurā 12 mēnešu ilgā laikposmā darbības kopējais ilgums bez gāzu attīrīšanas iekārtām nedrīkst pārsniegt 120 stundas. Atļaujā var paredzēt iespēju sadedzināšanas iekārtai bez attīrīšanas iekārtas darboties ilgāk par 120 stundām, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

57.1. sadedzināšanas iekārtai ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi;

57.2. sadedzināšanas iekārtu, kurai nedarbojas gāzu attīrīšanas iekārtas, iespējams aizstāt vienīgi ar tādu sadedzināšanas iekārtu, kuras darbība palielinātu emisiju.

58. Ja lielās sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltumjauda ir 100 MW un vairāk, operators izplūdes gāzēs nodrošina nepārtrauktu SO₂, putekļu jeb daļiņu un NO_x koncentrācijas mērījumu veikšanu un skābekļa un ūdens tvaiku koncentrācijas, temperatūras un spiediena noteikšanu, kā arī veic citus mērījumus atbilstoši atļaujas nosacījumiem. Ja iekārtā tiek izmantots gāzveida kurināmais, operators papildus veic oglekļa oksīda koncentrācijas mērījumus.

59. Šo noteikumu 58.punktā minēto nepārtraukto mērījumu vietā veic mērījumus ne retāk kā reizi sešos mēnešos, ja:

59.1. lielās sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltumjauda ir no 50 MW līdz 100 MW;

59.2. lielo sadedzināšanas iekārtu paredzēts darbināt ne vairāk par 10 000 darbības stundām;

59.3. nosakot ūdens tvaiku koncentrāciju, izplūdes gāzes paraugi pirms emisijas analīzes tiek izžāvēti;

59.4. tiek veikti SO₂ un putekļu jeb daļiņu koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto tikai dabas gāzi;

59.5. tiek veikti SO₂ koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto šķidro kurināmo (no naftas produktiem) ar atļaujā noteikto sēra saturu un kurās nav uzstādītas sēra atdalīšanas iekārtas;

59.6. tiek veikti SO₂ koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā dedzina biomasu un kuras radītā SO₂ emisija nekādos apstākļos nevar pārsniegt atbilstošo emisijas robežvērtību.

60. Lielajām sadedzināšanas iekārtām, kurās par kurināmo izmanto akmeņogles un brūnogles, kopējā dzīvsudraba emisijas mērījumus veic vismaz reizi gadā.

61. Operators mērījumiem izmanto tādas ierīces, kas nodrošina nepieciešamo sadedzināšanas procesa parametru, apstākļu un koncentrāciju noteikšanu.

62. Paraugus ņem un testē testēšanas laboratorijas, kuras ir akreditētas atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 ''Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un LVS CEN/TS 15675:2008 "Gaisa kvalitāte. Stacionāro avotu izmešu mērījumi. EN ISO/IEC 17025:2005 pielietojums periodiskiem mērījumiem".

63. Paraugu ņemšanai un piesārņojošo vielu mērījumu veikšanai lieto bāzes (references) metodes, kas norādītas šo noteikumu 6.pielikumā, vai citas metodes ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju.

64. Operators nodrošina mērīšanas sistēmu darbību un to regulāras pārbaudes, kā arī gāzu attīrīšanas iekārtu efektivitātes instrumentālu pārbaudi. Operators dokumentē un pēc pieprasījuma uzrāda pārvaldes inspektoram minētās pārbaudes, kā arī kontroles mērījumu rezultātus. Pārbaudes veic attiecīgajā jomā akreditēta laboratorija saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumā minētajiem standartiem vai citām metodēm ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju.

65. Operators vismaz reizi gadā pārbauda un testē nepārtrauktās mērīšanas iekārtas, veicot papildu mērījumus ar bāzes (references) metodēm, kas minētas šo noteikumu 6.pielikumā, un reizi gadā iesniedz pārvaldē informāciju par mērīšanas sistēmu pārbaudēm, kā arī par noteikumu ievērošanai nepieciešamo mērījumu rezultātiem.

66. Operators reizi gadā iesniedz pārvaldē šo noteikumu 58.punktā noteikto nepārtraukto mērījumu rezultātus. Mērījumu rezultātus iesniedz saskaņā ar atļaujā noteikto paraugu.

67. Ja sadedzināšanas iekārtā tiek mainīts kurināmā veids vai mainās iekārtas darbināšanas režīms, operators nekavējoties rakstiski informē pārvaldi par darbības izmaiņām. Pamatojoties uz saņemto informāciju, pārvaldei ir tiesības atļaujā noteikt citus piesārņojošo vielu mērījumu režīmus.

68. Emisijas vērtības ir validētas, ja atsevišķā mērījumā noteiktās emisiju vērtības, kas ir ar 95 % ticamības intervālu, nepārsniedz šādu procentos izteiktu robežvērtības daļu:

68.1. sēra dioksīdam – 20 %;

68.2. slāpekļa oksīdiem – 20 %;

68.3. putekļiem jeb daļiņām – 30 %;

68.4. oglekļa oksīdam – 10 %.

69. Validētās stundas un diennakts vidējās vērtības nosaka, no izmērītajām validētajām stundas vidējām vērtībām atņemot šo noteikumu 68.punktā norādīto ticamības intervāla vērtību.

70. Nosakot mērījuma rezultātus, neņem vērā dienas, kurās vidējās vērtības vairāk nekā trīs stundas nav ticamas nepārtraukto mērīšanas iekārtu nepareizas darbības vai tehnisko apkopju un kārtējā remonta dēļ. Ja gada laikā minēto iemeslu dēļ vairāk nekā 10 dienu mērījumu rezultāti nav atzīstami par ticamiem, operators veic atbilstošus pasākumus nepārtrauktās mērījuma sistēmas drošuma uzlabošanai. Par veiktajiem pasākumiem operators informē pārvaldi.

71. Aprēķinot validētās emisijas vidējās vērtības, neņem vērā vērtības, kas izmērītas šo noteikumu 20., 22., 56. un 57.punktā minētajos laikposmos, kā arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas periodos.

72. Sadedzināšanas iekārtas, kurās saskaņā ar šo noteikumu 58.punktu veic nepārtrauktus piesārņojošo vielu mērījumus, atbilst atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem, ja mērījuma rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, gada laikā, neņemot vērā laikposmus, kas noteikti šo noteikumu 20., 22., 56. un 57.punktā, kā arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas periodus, tiek ievērotas visas šīs prasības:

72.1. neviena validētā emisijas mēneša vidējā vērtība nepārsniedz atļaujā noteikto emisijas limitu;

72.2. neviena validētā emisijas diennakts vidējā vērtība nepārsniedz 110 % no atļaujā noteiktā emisijas limita;

72.3. sadedzināšanas iekārtai, kas sastāv no katliem, kuru kopējā ievadītā nominālā siltumjauda nepārsniedz 50 MW un kuros par kurināmo izmanto ogles, neviena validētā emisijas diennakts vidējā vērtība nepārsniedz 150 % no atļaujā noteiktā emisijas limita;

72.4. validētās emisijas stundas vidējās vērtības 95 % gadījumu nepārsniedz 200 % no atļaujā noteiktās emisijas limita.

73. Sadedzināšanas iekārtas, kurās tiek veikti periodiskie piesārņojošo vielu mērījumi, atbilst šo noteikumu prasībām, ja mērījumu rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, emisijas vērtības nepārsniedz atļaujā noteikto emisijas limitu.

74. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs":

74.1. sniedz Eiropas Komisijai informāciju par šo noteikumu izpildi atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem pārskata periodiem un pārskata sniegšanas veidlapu paraugiem;

74.2. ievieto šo noteikumu 74.1.apakšpunktā minētos pārskatus centra mājaslapā internetā mēneša laikā pēc to nosūtīšanas Eiropas Komisijai.

75. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē Eiropas Komisiju:

75.1. nekavējoties – ja tiek piemērota atkāpe atbilstoši šo noteikumu 20. un 22.punktam;

75.2. līdz 2016.gada 1.janvārim – par sadedzināšanas iekārtām, kurām ir piemērota šo noteikumu 27. un 29.punktā minētā atkāpe.

76. Šo noteikumu 10.punkts attiecībā uz esošajām lielajām sadedzināšanas iekārtām stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

77. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumus Nr.379 "Kārtība, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 122.nr.; 2003, 63.nr.; 2004, 37.nr.; 2005, 181.nr.; 2008, 124.nr.; 2009, 72.nr.; 2011, 27.nr., 203.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr.1013/2006.

Ministru prezidenta vietā –
labklājības ministre I.Viņķele

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 2.aprīļa
noteikumiem Nr.187

I. Emisijas robežvērtības esošajām lielajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Piezīmes.

¹ SO₂ emisijas robežvērtība sašķidrinātai gāzei – 5 mg/m³. Gāzēm ar zemu kaloritāti, kuras iegūst no naftas produktu pārstrādes pārpalikumu gazifikācijas un koksa iegūšanas, un domnas krāšņu gāzēm SO₂ emisijas robežvērtība ir 800 mg/m³.

² Putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtām, kurās par kurināmo izmanto domnu gāzi, ir 10 mg/m³, bet iekārtām, kurās par kurināmo izmanto citur izmantojamo tēraudrūpniecības gāzi, – 50 mg/m³.

³ Atbilstoši jaudai lineāri dilstošā secībā.

⁴ Ja kurināmā darba masas pelnu saturs ir lielāks par 0,06 %, emisijas robežvērtība putekļiem jeb daļiņām ir 100 mg/m³.

⁵ SO₂ emisijas robežvērtība ir 800 mg/m³ tām sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir 400 MW un lielāka, ja tās gada laikā darbina (piecu gadu perioda vidējais rādītājs) mazāk par 2000 darbības stundām.

⁶ Cietajam kurināmajam, kura darba masas saturā ir mazāk par 10 % gaistošo vielu, NO_x robežvērtība ir 1200 mg/m³.

⁷ Sadedzināšanas iekārtām, kuras, sākot ar 2008.gadu, tiek darbinātas mazāk par 2000 darbības stundām gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), un sadedzināšanas iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā līdz 1987.gada 1.jūlijam, NO_x robežvērtība ir 600 mg/m³.

⁸ Robežvērtību 100 mg/m³ var piemērot sadedzināšanas iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā līdz 1987.gada 1.jūlijam un kuras sadedzina cieto kurināmo ar sadegšanas siltumu (darba masas kaloritāti), mazāku par 5800 kJ/kg, mitruma saturu, lielāku par 45 % no svara, kopējo mitruma un pelnu saturu, lielāku par 60 % no svara, un kalcija oksīda saturu, lielāku par 10 %.

⁹ SO₂ emisijas robežvērtība sašķidrinātai gāzei – 5 mg/m³, gāzēm ar zemu kaloritāti, kuras iegūst no koksa, – 400 mg/m³, zemas kaloritātes domnas krāšņu gāzēm – 200 mg/m³.

¹⁰ NO_x emisijas robežvērtība dabas gāzei (dabiskas izcelsmes metānam, kurā inerto gāzu un citu sastāvdaļu ir ne vairāk kā 20 % no tilpuma), ir 150 mg/m³ sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu no 50 līdz 300 MW un 100 mg/m³ – sadedzināšanas iekārtām ar ieejas siltuma jaudu, lielāku par 300 MW.

¹¹ Putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtām, kurās par kurināmo izmanto domnu gāzi, ir 10 mg/m³, bet iekārtām, kurās par kurināmo izmanto citur izmantojamo tēraudrūpniecības gāzi, – 30 mg/m³.

¹² SO₂ emisijas robežvērtība biomasai ir 200 mg/m³.

¹³ Ja emisijas robežvērtību nav iespējams nodrošināt kurināmā sēra satura dēļ, operators nodrošina, ka SO₂ emisijas robežvērtība nepārsniedz 300 mg/m³.

¹⁴ Ja emisijas robežvērtību nav iespējams nodrošināt kurināmā sēra satura dēļ, operators nodrošina, ka SO₂ emisijas robežvērtība nepārsniedz 400 mg/m³.

II. Emisiju robežvērtības esošajām lielajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas)

Piezīmes.

¹ Emisijas robežvērtības piemēro katrai atsevišķai gāzturbīnai ar slodzi virs 70 %.

² Dabiskas izcelsmes metāns, kurā inerto gāzu un citu sastāvdaļu ir ne vairāk par 20 % no tilpuma.

³ Emisijas robežvērtība 75 mg/m³ ir šādos gadījumos (gāzturbīnas lietderības koeficients ir noteikts pie LVS ISO noteiktajiem bāzes slodzes apstākļiem):

1) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas sistēmās ar kopējo lietderības koeficientu virs 75 %;

2) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētā cikla iekārtās ar vidējo gada elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficientu virs 55 %;

3) gāzturbīnām, ko izmanto mehāniskajai piedziņai.

⁴ Gāzturbīnu ciklam, kas neatbilst nevienai no minētajām kategorijām, bet kuru lietderības koeficients ir lielāks par 35 %, kas noteikts LVS ISO norādītajos bāzes slodzes apstākļos, emisijas robežvērtība ir:

50 x η/35, kur

η – procentuāli izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, kas noteikts LVS ISO norādītajos bāzes slodzes apstākļos.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 2.aprīļa
noteikumiem Nr.187

Emisijas robežvērtības esošajām lielajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus, ko piemēro,
sākot ar 2016.gada 1.janvāri

I. Emisijas robežvērtības esošajām lielajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Piezīmes.

¹ NO_x emisijas robežvērtība brūnogļu pulvera sadedzināšanai – 450 mg/m³.

² Sadedzināšanas iekārtai ar nominālo ievadīto siltumjaudu, mazāku par 500 MW, kurā pašu patēriņam vienlaikus ar citu kurināmo vai atsevišķi izmanto arī destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes vai kurā pašu patēriņam izmanto šķidrus ražošanas atlikumus un kurai atļauja piešķirta vai par kuru iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai pirms 2002.gada 27.novembra un kura darbu sākusi pirms 2003.gada 27.novembra, piemēro NO_x emisijas robežvērtību 450 mg/m³.

³ Sadedzināšanas iekārtai, kurā pašu patēriņam izmanto destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes un kurai atļauja piešķirta vai par kuru iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai pirms 2002.gada 27.novembra un kura darbu sākusi pirms 2003.gada 27.novembra, piemēro putekļu jeb daļiņu emisiju robežvērtību 50 mg/m³.

⁴ SO₂ emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto sašķidrinātu gāzi, ir 5 mg/m³, zemas kaloritātes koksa krāšņu gāzi, – 400 mg/m³, zemas kaloritātes domnu gāzi, – 200 mg/m³.

⁵ Sadedzināšanas iekārtai, kurai atļauja piešķirta vai par kuru iesniegts iesniegums pirms 2002.gada 27.novembra un kura darbu sākusi pirms 2003.gada 27.novembra, un kurā par kurināmo izmanto gāzi ar zemu kaloritāti, kuru iegūst, gazificējot pārstrādes rūpnīcu pārpalikumus, piemēro SO₂ emisijas robežvērtību 800 mg/m³.

⁶ Sadedzināšanas iekārtai ar nominālo ievadīto siltumjaudu, mazāku par 500 MW, kurai atļauja piešķirta vai par kuru iesniegts iesniegums pirms 2002.gada 27.novembra un kura darbu sākusi pirms 2003.gada 27.novembra, piemēro NO_x emisijas robežvērtību 300 mg/m³.

⁷ NO_x emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto koksa krāšņu gāzi, domnu gāzi un zemas kaloritātes gāzi, ko iegūst, gazificējot pārstrādes rūpnīcu atlikumus, ir 200 mg/m³.

⁸ Putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto domnu gāzi, ir 10 mg/m³, bet iekārtai, kurā kā kurināmo izmanto citur izmantojamo tēraudrūpniecības gāzi, – 30 mg/m³.

II. Emisiju robežvērtības esošajām lielajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas) un gāzes dzinēji

Piezīmes.

¹ Emisijas robežvērtības piemēro katrai atsevišķai gāzturbīnai ar slodzi virs 70 %.

² Dabiskas izcelsmes metāns, kurā inerto gāzu un citu sastāvdaļu ir ne vairāk par 20 % no tilpuma.

³ Emisijas robežvērtība 75 mg/m³ ir šādos gadījumos (gāzturbīnas lietderības koeficients ir noteikts pie LVS ISO noteiktajiem bāzes slodzes apstākļiem):

1) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas sistēmās ar kopējo lietderības koeficientu virs 75 %;

2) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētā cikla iekārtās ar vidējo gada elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficientu virs 55 %;

3) gāzturbīnām, ko izmanto mehāniskajai piedziņai.

⁴ Gāzturbīnu ciklam, kas neatbilst nevienai no iepriekš noteiktajām kategorijām, bet kuru lietderības koeficients ir lielāks par 35 %, kas noteikts LVS ISO noteiktajos bāzes slodzes apstākļos, emisijas robežvērtība ir:

50 x η/35, kur

η – procentuāli izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, kas noteikts LVS ISO noteiktajos bāzes slodzes apstākļos.

III. Emisijas robežvērtības esošajām lielajām sadedzināšanas iekārtām, kurām atļauja piešķirta vai par kurām iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai pirms 2002.gada 27.novembra un kuras darbu sākušas pirms 2003.gada 27.novembra, ja tās gada laikā ekspluatē ne ilgāk par 1500 darbības stundām (piecu gadu perioda vidējais rādītājs)

1. Emisijas robežvērtības esošajām lielajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus:

Piezīme.

¹ Noteikto robežvērtību piemēro sadedzināšanas iekārtām, kurām atļauja piešķirta pirms 1987.gada 1.jūlija un kuras ekspluatē ne ilgāk par 1500 darbības stundām gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs).

2. NO_x emisiju robežvērtības esošajām lielajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (arī kombinētā cikla gāzturbīnas) ar nominālo ievadīto siltumjaudu virs 50 MW:

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 2.aprīļa
noteikumiem Nr.187

Emisijas robežvērtības jaunajām lielajām sadedzināšanas iekārtām

I. Emisijas robežvērtības jaunajām lielajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Piezīmes.

¹ Emisijas robežvērtība ir 200 mg/m³, ja kurināmais tiek dedzināts cirkulējošā vai spiedienam pakļautā verdošā slānī.

² Ja tiek dedzināts brūnogļu pulveris, emisijas robežvērtība ir 400 mg/m³ – sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltumjaudu 100–300 MW, 200 mg/m³ – sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltumjaudu virs 300 MW.

³ Ja kurināmais tiek dedzināts verdošā slānī, emisijas robežvērtība ir 250 mg/m³ – iekārtām ar nominālo ievadīto siltumjaudu 100–300 MW, 150 mg/m³ – iekārtām ar nominālo ievadīto siltumjaudu virs 300 MW.

⁴ SO₂ emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto sašķidrināto gāzi, ir 5 mg/m³, koksa krāšņu gāzi ar zemu kaloritāti – 400 mg/m³, zemas kaloritātes domnu gāzi – 200 mg/m³.

⁵ Putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto zemas kaloritātes domnu gāzi, ir 10 mg/m³, bet, ja par kurināmo izmanto citur izmantojamās tēraudrūpniecības gāzes, – 30 mg/m³.

II. Emisijas robežvērtības jaunajām lielajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (arī kombinētā cikla gāzturbīnas) un gāzes dzinēji

1. Emisijas robežvērtības piemēro katrai atsevišķai gāzturbīnai ar slodzi virs 70 %.

2. Gāzturbīnām (arī kombinētā cikla gāzturbīnām) un gāzes dzinējiem ar nominālo ievadīto siltumjaudu virs 50 MW noteiktas šādas emisijas robežvērtības:

Piezīme.

¹ Viencikla gāzturbīnām ciklam, kuru lietderības koeficients ir lielāks par 35 %, kas noteikts LVS ISO noteiktajos bāzes slodzes apstākļos, emisijas robežvērtība ir:

50 x η/35, kur

η – procentuāli izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, kas noteikts LVS ISO noteiktajos bāzes slodzes apstākļos.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

4.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 2.aprīļa
noteikumiem Nr.187

Emisijas robežvērtības vidējām sadedzināšanas iekārtām

Piezīmes.

¹ SO₂ emisijas robežvērtība sašķidrinātai gāzei ir 5 mg/m³, gāzēm ar zemu kaloritāti, kuras iegūst no koksa, – 400 mg/m³ un zemas kaloritātes domnas krāšņu gāzēm – 200 mg/m³.

² Emisijas robežvērtība domnas krāšņu gāzu putekļiem jeb daļiņām ir 10 mg/m³ un gāzēm, kas rodas metālpārstrādes rūpniecībā, – 30 mg/m³.

³ Ja kurināmā darba masas pelnu saturs ir lielāks par 0,06 %, emisijas robežvērtība putekļiem jeb daļiņām ir 100 mg/m³.

⁴ SO₂ emisijas robežvērtība biomasai ir 200 mg/m³.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

5.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 2.aprīļa
noteikumiem Nr.187

Minimālās sēra atdalīšanas pakāpes esošajām lielajām sadedzināšanas iekārtām, ko piemēro līdz 2016.gada 1.janvārim

Piezīme.

¹ Ja līgumā noteikts, ka pirms 2001.gada 1.janvāra uzstādīta izplūdes gāzu atsērošanas vai kaļķu inžekcijas iekārta, iekārtai piemēro minimālo sēra atdalīšanas pakāpi, kas ir vismaz 92 %.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

6.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 2.aprīļa
noteikumiem Nr.187

Paraugu ņemšanai un emisijas mērījumiem izmantojamās bāzes (references) metodes

1. Gāzu ātruma un plūsmas mērīšanai izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS ISO 10780:2002 "Stacionāro avotu izmeši – Gāzu ātruma un plūsmas mērīšana cauruļvados".

2. NO_x noteikšanai izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS ISO 10849:2001 "Stacionāro avotu izmeši – Slāpekļa oksīdu masas koncentrācijas noteikšana – Automātisko mērīšanas sistēmu veiktspējas raksturlielumi" un LVS ISO 11564:2002 "Stacionāro avotu izmeši – Slāpekļa oksīdu masas koncentrācijas noteikšana – Naftiletilēndiamīda fotometriskā metode".

3. SO₂ noteikšanai izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS ISO 7935: 2004 "Stacionāro avotu izmeši – Sēra (IV) oksīda masas koncentrācijas noteikšana – Automātisko mērīšanas metožu veiktspējas raksturlielumi".

4. Putekļu jeb daļiņu koncentrācijas mērījumiem izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS ISO 9096:2006 "Stacionāro avotu izmeši. Cieto daļiņu masas koncentrācijas manuāla noteikšana".

5. Kopējā organiskā oglekļa noteikšanai izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 12619:2004 "Stacionāro avotu izmeši – Mazu kopējā gāzveida organiskā oglekļa masas koncentrāciju noteikšana dūmgāzēs – Nepārtrauktā mērīšanas metode, lietojot liesmas jonizācijas detektoru".

6. Dzīvsudraba koncentrācijas noteikšanai izmanto bāzes (references) metodi, kas noteikta standartā LVS EN 13211:2002 "Gaisa kvalitāte – Stacionāro avotu izmeši – Manuālā metode kopējās dzīvsudraba koncentrācijas noteikšanai".

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs