Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma darbības joma

Likums paredz nosacījumus, ar kuriem piešķirama kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem (turpmāk arī — kompensācija) valsts un pašvaldību izveidotajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos (turpmāk — aizsargājamās teritorijas) un kuri izriet no aizsargājamo teritoriju aizsardzības prasībām, kā arī kompensācijas piešķiršanas kārtību.

2.pants. Kompensācijas veidi un finanšu avoti

(1) Kompensāciju par lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās piešķir ikgadēja atbalsta maksājuma veidā.

(2) Ikgadēju atbalsta maksājumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000) izmaksā normatīvajos aktos par lauku attīstības atbalsta piešķiršanu noteiktajā kārtībā no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

(3) Ikgadēju atbalsta maksājumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos var izmaksāt normatīvajos aktos par lauku attīstības atbalsta piešķiršanu noteiktajā kārtībā no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

(4) Kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldības nozīmes aizsargājamās teritorijās piešķir no valsts vai pašvaldības budžeta atbilstoši šim mērķim valsts vai pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumus, kārtību un apmēru.

(5) Aizsargājamā teritorijā — dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā — kā kompensācijas veidu var piemērot zemes atpirkšanu, bet tikai neapbūvētai zemei.

3.pants. Zemes īpašnieka tiesības uz kompensāciju

Zemes īpašniekam šajā likumā noteiktajos gadījumos ir tiesības uz kompensāciju no:

1) valsts — par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts nozīmes aizsargājamās teritorijās;

2) pašvaldības — par saimnieciskās darbības ierobežojumiem attiecīgās pašvaldības izveidotajā aizsargājamā teritorijā.

4.pants. Par kompensācijas izmaksu atbildīgās institūcijas

(1) Kompensācijas izmaksu atbilstoši kompetencei administrē šādas institūcijas:

1) Dabas aizsardzības pārvalde — ja tiesības uz kompensāciju no valsts budžeta saskaņā ar šo likumu piešķir valsts;

2) pašvaldība vai tās noteikta institūcija — ja tiesības uz kompensāciju no pašvaldības budžeta saskaņā ar šo likumu piešķir pašvaldība.

(2) Kompensāciju, kuru izmaksā no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, administrē atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem.

II nodaļa
Kompensācijas piešķiršanas nosacījumi

5.pants. Kompensācijas piešķiršanas vispārīgie nosacījumi

(1) Tiesības prasīt kompensāciju ir zemes īpašniekam, kura īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā, ja zemes robežas starp vairāku zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju īpašumiem ierīkotas atbilstoši normatīvajos aktos par zemes kadastrālo uzmērīšanu un Civillikumā noteiktajām prasībām.

(2) Ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, kompensāciju prasa tikai visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties.

(3) Zemes īpašniekam attiecībā uz konkrētu zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, gadā var piešķirt tikai vienu kompensāciju — no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vai no valsts vai pašvaldības budžeta — atbilstoši šā likuma 3.pantā noteiktajam. Zemes īpašniekam ir tiesības prasīt kompensāciju, ja meža zemes platībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību ir spēkā esoša meža inventarizācijas lieta.

(4) Kompensāciju no valsts vai pašvaldības budžeta nepiešķir tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.

(5) Zemes īpašnieka kompensācijas pieprasījumu izskata, ja par iepriekšējo gadu un kārtējo gada ceturksni ir samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis. Ja zemes īpašniekam uzlikts naudas sods par pārkāpumiem vides jomā, kā arī ja viņa vainas dēļ videi vai mežam nodarīti zaudējumi, šā zemes īpašnieka kompensācijas pieprasījumu izskata tikai tad, kad viņš normatīvajos aktos par pārkāpumiem vides jomā noteiktajā kārtībā ir samaksājis šo naudas sodu un atlīdzinājis videi un mežam nodarītos zaudējumus.

III nodaļa
Zemes atpirkšana

6.pants. Tiesības prasīt zemes atpirkšanu

(1) Zemes īpašnieks var prasīt zemes atpirkšanu, ja:

1) stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā;

2) zemi iekļauj dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā pēc tam, kad:

a) pieņemts lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu,

b) noslēgts līgums ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka" par zemes īpašuma izpirkšanu,

c) stājies spēkā tiesas nolēmums par zemes iegūšanu īpašumā,

d) rakstveidā noslēgts zemes pirkuma vai cits atsavināšanas darījums, kurš taisīts kā notariālais akts vai apliecināts notariālā kārtībā.

(2) Zemes mantinieks var prasīt zemes atpirkšanu, ja:

1) par attiecīgo zemes īpašumu saņemta mantojuma apliecība un mantojuma atstājējam bija tiesības pretendēt uz zemes atpirkšanu atbilstoši šā likuma nosacījumiem;

2) zemi iekļauj dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā pēc mantojuma atklāšanās.

(3) Uz zemes atpirkšanu neattiecas zemes vienību sadali regulējošos normatīvajos aktos noteiktais aizliegums sadalīt zemes īpašumu zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem.

7.pants. Par zemes atpirkšanu atbildīgās institūcijas

Zemes atpirkšanu atbilstoši kompetencei organizē šādas institūcijas (turpmāk — atbildīgās institūcijas):

1) Dabas aizsardzības pārvalde — ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar šo likumu īsteno valsts;

2) pašvaldība vai tās noteikta institūcija — ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar šo likumu īsteno pašvaldība.

8.pants. Zemes atpirkšanas secība

(1) Sākot ar 2014.gadu, atbilstoši valsts vai pašvaldības budžetā šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem atpērkama zeme, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā.

(2) Sākot ar 2016.gadu, atbilstoši valsts vai pašvaldības budžetā šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem atpērkama zeme, kura iekļauta dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā, ja īpašuma tiesības uz šo zemi ir atjaunotas, ņemot vērā šā likuma 6.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās zemes īpašnieku grupas ietvaros prioritārā kārtā atpērk zemesgabalus, kurus to īpašnieki zemes reformas gaitā ir saņēmuši kā līdzvērtīgus zemesgabalus atbilstoši zemes reformu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, un zemesgabalus, kuru īpašniekiem piešķirts politiski represētās personas statuss. No pārējiem zemes īpašniekiem zemi atpērk iesniegumu iesniegšanas secībā.

9.pants. Zemes atpirkšanas iesniegums

(1) Zemes atpirkšanas procedūras uzsākšanas pamats ir zemes īpašnieka vai mantinieka iesniegums atbildīgajai institūcijai. Iesniegumā norāda:

1) zemes atrašanās vietu;

2) zemes kadastra apzīmējumu;

3) iesniedzēja vārdu un uzvārdu (juridiskajai personai — nosaukumu un reģistrācijas numuru);

4) adresi un tālruņa numuru.

(2) Zemes īpašnieks pievieno iesniegumam dokumentus, kas apliecina viņa tiesības prasīt zemes atpirkšanu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu:

1) lēmumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu;

2) līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka" par zemes īpašuma izpirkšanu;

3) tiesas nolēmumu par zemes iegūšanu īpašumā;

4) zemes pirkuma vai cita tāda atsavināšanas darījuma atvasinājumu, kurš taisīts kā notariālais akts vai apliecināts notariālā kārtībā.

(3) Zemes mantinieks pievieno iesniegumam dokumentus, kas apliecina viņa tiesības prasīt zemes atpirkšanu saskaņā ar šā likuma 6.panta otro daļu, — personas miršanas apliecību vai mantojuma apliecību.

(4) Iesniegumu var iesniegt elektroniski, ja elektroniskais dokuments atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par zemes atpirkšanas iesnieguma pieņemšanas kārtību.

10.pants. Zemes cenas noteikšana

(1) Atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par to, vai zemes atpirkšanas iesniegums ir pamatots. Pēc minētā lēmuma pieņemšanas atbildīgā institūcija nosaka zemes cenu atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam. Ja zemes īpašnieks piekrīt noteiktajai cenai, atbildīgā institūcija sagatavo informāciju, kas nepieciešama, lai Ministru kabinets varētu pieņemt rīkojumu par atļauju atpirkt zemi.

(2) Ja zemes īpašnieks nepiekrīt noteiktajai cenai, strīdu izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

11.pants. Zemesgabala atpirkšana

Pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis rīkojumu par atļauju atpirkt zemi, atbildīgā institūcija zemes atpirkšanai piemēro Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto īpašuma labprātīgas atsavināšanas kārtību.

12.pants. Īpašuma tiesību uz atpirkto zemi nostiprināšana zemesgrāmatā

(1) Pēc līguma noslēgšanas atbildīgā institūcija iesniedz zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu, lai tiktu nostiprinātas īpašuma tiesības uz atpirkto zemi.

(2) Atpirkto zemi zemesgrāmatā ieraksta uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā vai uz attiecīgās pašvaldības vārda.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 15., 24.nr.; 2007, 3., 10.nr.; 2008, 1., 24.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 144., 205.nr.; 2011, 201.nr.).

2. Ja par kādu zemesgabalā esošu mežaudzi saskaņā ar šo pārejas noteikumu 1.punktā minēto likumu ir saņemta atlīdzība — maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta —, kas sedz aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, un nav uzlikti papildu mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi, šā likuma 2.pantā minēto kompensāciju par attiecīgo mežaudzes platību nepiešķir un zemes īpašnieks nevar pretendēt uz zemes atpirkšanu.

3. Zemes īpašniekam, kurš pieteicies atlīdzības saņemšanai pēc 2009.gada 31.decembra, bet kuram atlīdzība vēl nav aprēķināta un izmaksāta, to aprēķina un izmaksā, sākot ar 2014.gadu, ja zemes īpašnieks nav pieteicies ikgadēja atbalsta maksājuma saņemšanai vai zemes atpirkšanai.

4. Šā likuma 2.panta trešā daļa par ikgadējiem atbalsta maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos stājas spēkā, tiklīdz ir pieejams finansējums no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

5. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.septembrim izdod šā likuma 2.panta ceturtajā daļā un 9.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.jūnijā.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 4.aprīlī.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 17.aprīlī