Rīgā 2013.gada 16.aprīlī (prot. Nr.20 13.§)

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 1.punktu,
Augstskolu likuma 7.panta ceturto daļu, 10.¹ panta ceturto daļu
un 55.¹ panta septītās daļas 1.punktu

1. Noteikumi nosaka kritērijus un kārtību, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus par akreditētas studiju programmas apguvi, kā arī minēto dokumentu paraugus.

2. Akadēmisko grādu, pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un augstāko profesionālo kvalifikāciju, kā arī iegūto zinātnisko kvalifikāciju apliecina šādi augstāko izglītību apliecinoši dokumenti:

2.1. bakalaura diploms vai maģistra diploms (1.pielikums);

2.2. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms (2.pielikums);

2.3. profesionālās augstākās izglītības diploms vai augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms (3.pielikums);

2.4. profesionālā bakalaura diploms un augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms, profesionālā maģistra diploms un augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms vai profesionālā maģistra diploms (4.pielikums);

2.5. doktora diploms (5.pielikums).

3. Šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētos diplomus izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu akadēmisko bakalaura vai maģistra studiju programmu un izpildījusi visas attiecīgajā valsts izglītības standartā noteiktās prasības.

4. Šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minēto diplomu izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un izpildījusi visas attiecīgajā valsts izglītības standartā noteiktās prasības.

5. Šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minēto diplomu izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu un izpildījusi visas attiecīgajā valsts izglītības standartā noteiktās prasības.

6. Šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minēto diplomu izsniedz personai, kura apguvusi akreditētu profesionālā bakalaura vai maģistra studiju programmu un izpildījusi visas attiecīgajā valsts izglītības standartā noteiktās prasības.

7. Šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minēto diplomu izsniedz personai, kura normatīvajos aktos par promocijas kārtību un kritērijiem noteiktajā kārtībā ieguvusi doktora zinātnisko grādu.

8. Šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. un 2.5.apakšpunktā minētos diplomus Latvijas augstskolas un koledžas (turpmāk – augstākās izglītības iestādes) ir tiesīgas izsniegt kā kopīgus diplomus par kopīgu studiju programmu apguvi (6.pielikums).

9. Kopīgo diplomu sagatavo un izsniedz tā augstākās izglītības iestāde, kurā tiek pieņemts lēmums par grāda piešķiršanu vai grāda un kvalifikācijas piešķiršanu konkrētai personai. Kopīgo diplomu paraksta visu attiecīgās kopīgās studiju programmas īstenošanā iesaistīto augstākās izglītības iestāžu vadītāji vai to pilnvarotas amatpersonas, ja kopīgās studiju programmas īstenošanā iesaistīto partnerinstitūciju rakstiski noslēgtā vienošanās neparedz citu kārtību.

10. Ja kopīgo diplomu sagatavo un izsniedz ārvalstu partnerinstitūcija, šāds diploms neatkarīgi no tā formas ir atzīts Latvijā, ja to ir parakstījis kopīgās programmas īstenošanā iesaistītās Latvijas augstākās izglītības iestādes vadītājs vai tā pilnvarota amatpersona.

11. Kopīgajā diplomā norāda augstākās izglītības iestādes un partnerinstitūciju noslēgtās vienošanās datumu un vietu. Ja kopīgā programma tiek īstenota sadarbībā ar ārvalstu partnerinstitūcijām, kopīgā diploma teksts ir latviešu valodā ar dublējošu tekstu tajā valodā, par kuru ir panākta Latvijas augstākās izglītības iestādes un partnerinstitūcijas vienošanās.

12. Šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētajiem diplomiem, tai skaitā kopīgajiem diplomiem, pievieno diploma pielikumu latviešu valodā un diploma pielikumu angļu valodā (7.pielikums). Kopīgajiem diplomiem augstākās izglītības iestāde ir tiesīga pievienot diploma papildpielikumu arī citā valodā (citās valodās).

13. Kopīgā diploma pielikumā papildus norāda visu partnerinstitūciju nosaukumus oriģinālvalodā, noslēgtās vienošanās datumu un vietu, kopīgās studiju programmas sastāvdaļas, kā arī partnerinstitūciju, kurā konkrētā sastāvdaļa ir apgūta, ziņas par augstākās izglītības sistēmām visās partnerinstitūciju pārstāvētajās valstīs un citu informāciju, par kuras iekļaušanu kopīgā diploma pielikumā ir panākta vienošanās.

14. Par kopīgās studiju programmas apguvi augstākās izglītības iestādes kopīgā diploma vietā ir tiesīgas izsniegt katra savu diplomu par iegūto augstāko izglītību. Šādā gadījumā diploma pielikumā papildus norāda visu partnerinstitūciju nosaukumus, noslēgtās vienošanās datumu un vietu, studiju programmas sastāvdaļas, kā arī partnerinstitūciju, kurā konkrētā sastāvdaļa ir apgūta, un citu būtisku papildinformāciju.

15. Ja šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4. un 2.5.apakšpunktā minētos diplomus izsniedz ārzemniekam, augstākās izglītības iestāde ir tiesīga diplomā lietot dublējošo tekstu kādā Eiropas Savienības oficiālajā valodā līdzīgi kā kopīgajos diplomos.

16. Šo noteikumu 2.punktā minētos diplomus izgatavo no balta, krītota papīra (250 g/m²). Diploma lielums, izņemot šo noteikumu 17.punktā minētos gadījumus, ir A5 formāta lapa (148 x 210 mm).

17. Ja diplomā lieto dublējošo tekstu vai kopīgās programmas īstenošanā ir iesaistītas vairāk nekā divas augstākās izglītības iestādes, diploma lielums var būt arī A4 formāta lapa (210 х 297 mm).

18. Diplomam ir četras lappuses. Diploma lappuses ir pārklātas ar vienota parauga aizsardzības tīkliņu, kas iespiests tipogrāfiski ofseta tehnikā. Diploma lappušu aizsardzības tīkliņa krāsas ir šādas:

18.1. bakalaura diplomam – pelēka;

18.2. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomam – zaļa;

18.3. profesionālā bakalaura vai maģistra diplomam, kā arī profesionālās augstākās izglītības diplomam un augstākās profesionālās kvalifikācijas diplomam – sārta;

18.4. maģistra diplomam – brūna;

18.5. doktora diplomam – zila.

19. Šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minēto diplomu sēriju apzīmē ar latīņu alfabēta lielo burtu, sākot ar E. Šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētā diploma sēriju apzīmē ar latīņu alfabēta lielo burtu D. Diploma numurs ir četrzīmju skaitlis, sākot ar 0001. Diplomiem, kuru izdošana netiek uzsākta no jauna kā jauna sērija, numerāciju turpina.

20. Kopīgo diplomu sērijai pirms šo noteikumu 19.punktā minētās diplomu sērijas papildus pievieno latīņu alfabēta lielo burtu K. Kopīgo diplomu numerāciju uzsāk no jauna, kopīgā diploma numurs ir četrzīmju skaitlis, sākot ar 0001.

21. Diploma pielikuma sērija un numurs atbilst diploma sērijai un numuram.

22. Diploma pielikuma lapu izgatavo no krītpapīra (115 g/m²). Lapas lielums ir A4 formāta lapa (210 х 297 mm). Lapas abas puses ir pārklātas ar vienota parauga aizsardzības tīkliņu pelēkā krāsā.

23. Diploma pielikuma lapas ir numurētas, caurauklotas un apstiprinātas ar augstākās izglītības iestādes vadītāja pilnvarotas amatpersonas parakstu un augstākās izglītības iestādes zīmoga nospiedumu. Kopīgā diploma pielikumu apstiprina ar kopīgās studiju programmas īstenošanā iesaistīto augstākās izglītības iestāžu vadītāju vai to pilnvarotu amatpersonu parakstiem un augstākās izglītības iestāžu zīmogu nospiedumiem, ja partnerinstitūciju noslēgtā vienošanās neparedz citu kārtību.

24. Augstākās izglītības iestāde katram šo noteikumu 2.punktā minēto diplomu veidam iekārto atsevišķu diplomu izsniegšanas reģistrācijas žurnālu (8.pielikums). Kopīgo diplomu reģistrēšanai augstākās izglītības iestāde iekārto atsevišķu kopīgo diplomu izsniegšanas reģistrācijas žurnālu, kurā reģistrē visus šo noteikumu 2.punktā minēto veidu diplomus, ko attiecīgā augstākās izglītības iestāde izsniegusi par kopīgās studiju programmas apguvi (8.pielikums).

25. Šo noteikumu 24.punktā minēto diplomu izsniegšanas reģistrācijas žurnālu lapas ir numurētas, caurauklotas un apstiprinātas ar augstākās izglītības iestādes vadītāja parakstu un iestādes zīmoga nospiedumu. Žurnāla titullapā norāda augstākās izglītības iestādes nosaukumu, reģistrētā diploma veidu un žurnāla ierakstu sākuma datumu, kā arī paredz vietu beigu datumam.

26. Parakstoties diplomu izsniegšanas reģistrācijas žurnālā par diploma saņemšanu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

27. Diplomu veidlapas izgatavo komersants (turpmāk – izgatavotājs), kuru izvēlas augstākās izglītības iestāde.

28. Diplomu veidlapas no izgatavotāja saņem augstākās izglītības iestādes vadītāja pilnvarota persona, kas ir atbildīga par diplomu veidlapu saņemšanu, uzskaiti un glabāšanu (turpmāk – atbildīgā persona).

29. Izgatavotājs diplomu veidlapas izsniedz kopā ar pavadzīmi. Pavadzīmē norāda diplomu nosaukumu, sēriju, numurus un skaitu.

30. Atbildīgā persona diplomu veidlapu saņemšanu apliecina ar parakstu stingrās uzskaites dokumentu reģistrācijas žurnālā (9.pielikums). Žurnāla lapas ir numurētas, caurauklotas un apstiprinātas ar izgatavotāja parakstu un zīmoga nospiedumu.

31. Augstākās izglītības iestāde sastāda aktu par diplomu veidlapu saņemšanu (divos eksemplāros). Aktā norāda diplomu veidlapu saņemšanas datumu, pavadzīmes numuru, diplomu nosaukumu, atsevišķi norādot kopīgos diplomus, to sēriju, numurus un skaitu. Aktu paraksta augstskolas prorektors vai koledžas direktora vietnieks, atbildīgā persona un grāmatvedības pārstāvis. Viens akta eksemplārs kopā ar diplomu veidlapām glabājas atbildīgās personas seifā, otrs – grāmatvedībā.

32. Aizpildīšanas gaitā bojātās diplomu veidlapas komisija noraksta un iznīcina. Komisijas sastāvā ir augstskolas prorektors vai koledžas direktora vietnieks, atbildīgā persona un grāmatvedības pārstāvis.

33. Komisija par norakstītajām un iznīcinātajām diplomu veidlapām sastāda diplomu veidlapu norakstīšanas aktu. Aktā norāda iznīcināto diplomu nosaukumu, sēriju, numurus un skaitu. Aktam pievieno pielikumu ar izgrieztu un uzlīmētu diploma nosaukumu, sēriju, numuru un hologrammu. Atlikušo diploma veidlapas daļu iznīcina, to sasmalcinot. Akts un tā pielikums glabājas atbildīgās personas seifā.

34. Ja augstākās izglītības iestāde tiek likvidēta, neaizpildītās diplomu veidlapas līdz augstākās izglītības iestādes likvidācijas dienai iznīcina šo noteikumu 33.punktā minētajā kārtībā. Diplomu veidlapu norakstīšanas aktu un tā pielikumu augstākās izglītības iestāde līdz tās likvidācijas dienai iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā.

35. Diploma (arī kopīga diploma) un diploma pielikuma dublikātu izsniedz normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz personas iesniegumu un augstākās izglītības iestādes vadītāja rakstisku rīkojumu par dublikāta izsniegšanu.

36. Diploma un diploma pielikuma dublikātu izsniedz uz spēkā esošā parauga diploma un tā pielikuma veidlapas.

37. Kopīgā diploma un tā pielikuma dublikātu uz spēkā esošā parauga diploma un tā pielikuma veidlapas izsniedz tā augstākās izglītības iestāde, kura izsniegusi diploma un tā pielikuma oriģinālu, ja partnerinstitūciju noslēgtā vienošanās neparedz citu kārtību.

38. Diplomu dublikātus reģistrē diplomu dublikātu izsniegšanas reģistrācijas žurnālā (8.pielikums). Kopīgo diplomu dublikātus reģistrē atsevišķā kopīgo diplomu dublikātu izsniegšanas reģistrācijas žurnālā.

39. Parakstoties diplomu dublikātu izsniegšanas reģistrācijas žurnālā par diploma dublikāta saņemšanu, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

40. Atbildīgā persona katru gadu sastāda pārskatu par diplomu un diplomu veidlapu apriti laikposmā no 1.janvāra līdz 31.decembrim (10.pielikums). Kopīgos diplomus un kopīgo diplomu veidlapas minētajā pārskatā izdala vienkopus kā atsevišķu diplomu veidu (10.pielikums). Pārskatu apstiprina augstākās izglītības iestādes vadītājs, un to līdz nākamā gada 31.janvārim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā.

41. Diplomiem, kuri izgatavoti atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumos Nr.656 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību apliecinoši izglītības dokumenti" noteiktajām prasībām, netiek noteikts beigu termiņš, un to numerācija turpinās.

42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumus Nr.656 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību apliecinoši izglītības dokumenti" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 161.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 16.aprīļa
noteikumiem Nr.202

(paraugs)

1. Diploma 1.lappuse

2. Diploma 2.lappuse

3. Diploma 3.lappuse

4. Diploma 4.lappusi neaizpilda.

Piezīmes.

1. Diploma 1. un 2.lappusē teksts ir iespiests un identisks visos bakalaura/maģistra diplomos.

2. Leņķiekavās norādīto informāciju ieraksta vai iespiež atbilstoši katram konkrētajam gadījumam.

3. Diploma 1.lappusē:

3.1. vārdi "LATVIJAS REPUBLIKA" ir iespiesti tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;

3.2. lielā valsts ģerboņa attēls ir krāsains;

3.3. vārds "DIPLOMS" ir iespiests reljefā karstspiedes tehnikā ar foliju zelta krāsā.

4. Diploma 2.lappusē:

4.1. augstskolas nosaukums un diploma sērija ir iespiesta tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;

4.2. augstskolas emblēma ir krāsaina;

4.3. diploma numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā.

5. Diploma 3.lappusē:

5.1.  10 mm no augšējās labās malas ir iespiesta vienota parauga hologramma karstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17 mm;

5.2.  O – aizsardzības elements – hologramma, kurā attēlots lielais valsts ģerbonis, zem kura puslokā novietots uzraksts "augstākā izglītība", bet fonā horizontālās līnijās – uzraksts "Izglītības un zinātnes ministrija".

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 16.aprīļa
noteikumiem Nr.202

(paraugs)

1. Diploma 1.lappuse

2. Diploma 2.lappuse

3. Diploma 3.lappuse

4. Diploma 4.lappusi neaizpilda.

Piezīmes.

1. Diploma 1. un 2.lappusē teksts ir iespiests un identisks visos pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomos.

2. Leņķiekavās norādīto informāciju ieraksta vai iespiež atbilstoši katram konkrētajam gadījumam.

3. Diploma 1.lappusē:

3.1. vārdi "LATVIJAS REPUBLIKA" ir iespiesti tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;

3.2. lielā valsts ģerboņa attēls ir krāsains;

3.3. vārds "DIPLOMS" ir iespiests reljefā karstspiedes tehnikā ar foliju zelta krāsā.

4. Diploma 2.lappusē:

4.1. augstskolas nosaukums un diploma sērija ir iespiesta tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;

4.2. augstskolas emblēma ir krāsaina;

4.3. diploma numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā.

5. Diploma 3.lappusē:

5.1.  10 mm no augšējās labās malas ir iespiesta vienota parauga hologramma karstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17 mm;

5.2.  O – aizsardzības elements – hologramma, kurā attēlots lielais valsts ģerbonis, zem kura puslokā novietots uzraksts "augstākā izglītība", bet fonā horizontālās līnijās – uzraksts "Izglītības un zinātnes ministrija".

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 16.aprīļa
noteikumiem Nr.202

(paraugs)

1. Diploma 1.lappuse

2. Diploma 2.lappuse

3. Diploma 3.lappuse

4. Diploma 4.lappusi neaizpilda.

Piezīmes.

1. Diploma 1. un 2.lappusē teksts ir iespiests un identisks visos profesionālās augstākās izglītības diplomos/augstākās profesionālās kvalifikācijas diplomos.

2. Leņķiekavās norādīto informāciju ieraksta vai iespiež atbilstoši katram konkrētajam gadījumam.

3. Diploma 1.lappusē:

3.1. vārdi "LATVIJAS REPUBLIKA" ir iespiesti tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;

3.2. lielā valsts ģerboņa attēls ir krāsains;

3.3. vārds "DIPLOMS" ir iespiests reljefā karstspiedes tehnikā ar foliju zelta krāsā.

4. Diploma 2.lappusē:

4.1. augstskolas nosaukums un diploma sērija ir iespiesta tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;

4.2. augstskolas emblēma ir krāsaina;

4.3. diploma numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā.

5. Diploma 3.lappusē:

5.1.  10 mm no augšējās labās malas ir iespiesta vienota parauga hologramma karstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17 mm;

5.2.  O – aizsardzības elements – hologramma, kurā attēlots lielais valsts ģerbonis, zem kura puslokā novietots uzraksts "augstākā izglītība", bet fonā horizontālās līnijās – uzraksts "Izglītības un zinātnes ministrija".

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

4.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 16.aprīļa
noteikumiem Nr.202

(paraugs)

1. Diploma 1.lappuse

2. Diploma 2.lappuse

3. Diploma 3.lappuse

4. Diploma 4.lappusi neaizpilda.

Piezīmes.

1. Diploma 1. un 2.lappusē teksts ir iespiests un identisks visos profesionālās augstākās izglītības diplomos/augstākās profesionālās kvalifikācijas diplomos.

2. Leņķiekavās norādīto informāciju ieraksta vai iespiež atbilstoši katram konkrētajam gadījumam.

3. Diploma 1.lappusē:

3.1. vārdi "LATVIJAS REPUBLIKA" ir iespiesti tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;

3.2. lielā valsts ģerboņa attēls ir krāsains;

3.3. vārds "DIPLOMS" ir iespiests reljefā karstspiedes tehnikā ar foliju zelta krāsā.

4. Diploma 2.lappusē:

4.1. augstskolas nosaukums un diploma sērija ir iespiesta tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;

4.2. augstskolas emblēma ir krāsaina;

4.3. diploma numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā.

5. Diploma 3.lappusē:

5.1.  10 mm no augšējās labās malas ir iespiesta vienota parauga hologramma karstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17 mm;

5.2.  O – aizsardzības elements – hologramma, kurā attēlots lielais valsts ģerbonis, zem kura puslokā novietots uzraksts "augstākā izglītība", bet fonā horizontālās līnijās – uzraksts "Izglītības un zinātnes ministrija".

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

5.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 16.aprīļa
noteikumiem Nr.202

(paraugs)

1. Diploma 1.lappuse

2. Diploma 2.lappuse

3. Diploma 3.lappuse

4. Diploma 4.lappusi neaizpilda.

Piezīmes.

1. Diploma 1. un 2.lappusē teksts ir iespiests un identisks visos doktora diplomos.

2. Leņķiekavās norādīto informāciju ieraksta vai iespiež atbilstoši katram konkrētajam gadījumam.

3. Diploma 1.lappusē:

3.1. vārdi "LATVIJAS REPUBLIKA" ir iespiesti tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;

3.2. lielā valsts ģerboņa attēls ir krāsains;

3.3. vārds "DIPLOMS" ir iespiests reljefā karstspiedes tehnikā ar foliju zelta krāsā.

4. Diploma 2.lappusē:

4.1. augstskolas nosaukums un diploma sērija ir iespiesta tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;

4.2. augstskolas emblēma ir krāsaina;

4.3. diploma numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā.

5. Diploma 3.lappusē:

5.1. 10 mm no augšējās labās malas ir iespiesta vienota parauga hologramma karstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17 mm;

5.2.  O – aizsardzības elements – hologramma, kurā attēlots lielais valsts ģerbonis, zem kura puslokā novietots uzraksts "augstākā izglītība", bet fonā horizontālās līnijās – uzraksts "Izglītības un zinātnes ministrija".

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

6.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 16.aprīļa
noteikumiem Nr.202

(paraugs)

1. Diploma 1.lappuse

2. Diploma 2.lappuse

Piezīmes.

1. * Nosaukums – bakalaura/maģistra diploms, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms, profesionālās augstākās izglītības diploms/augstākās profesionālās kvalifikācijas diploms, profesionālā bakalaura diploms, profesionālā maģistra diploms vai doktora diploms.

2. ** Doktora diplomiem sēriju apzīmē ar KD.

3. Diploma 3.lappuse

4. Diploma 4.lappusi neaizpilda.

Piezīmes.

1. Diploma 1. un 2.lappusē teksts ir iespiests un identisks visos kopējos diplomos.

2. Leņķiekavās norādīto informāciju ieraksta vai iespiež atbilstoši katram konkrētajam gadījumam.

3. Diploma 1.lappusē:

3.1. vārdi "LATVIJAS REPUBLIKA" ir iespiesti tipogrāfiski ofseta tehniskā melnā krāsā;

3.2. lielā valsts ģerboņa attēls ir krāsains;

3.3. vārds "DIPLOMS" ir iespiests reljefā karstspiedes tehnikā ar foliju zelta krāsā.

4. Diploma 2.lappusē:

4.1. augstskolu/koledžu nosaukumi un diploma sērija ir iespiesta tipogrāfiski ofseta tehnikā melnā krāsā;

4.2. augstskolu/koledžu emblēmas ir krāsainas;

4.3. diploma numurs ir iespiests augstspiedes tehnikā;

4.4. augstskolu/koledžu nosaukumu un emblēmu izvietojums var būt atšķirīgs atkarībā no to skaita.

5. Diploma 3.lappusē:

5.1.  10 mm no augšējās labās malas ir iespiesta vienota parauga hologramma karstspiedes tehnikā. Hologrammas diametrs ir 17 mm;

5.2.  O – aizsardzības elements – hologramma, kurā attēlots lielais valsts ģerbonis, zem kura puslokā novietots uzraksts "augstākā izglītība", bet fonā horizontālās līnijās – uzraksts "Izglītības un zinātnes ministrija";

5.3. norāda to komisiju vai cita veida lēmējinstitūciju, kam saskaņā ar augstākās izglītības iestādes un partnerinstitūciju vienošanos ir tiesības pieņemt lēmumu par grāda/kvalifikācijas vai grāda un kvalifikācijas piešķiršanu;

5.4. grāda/kvalifikācijas vai grāda un kvalifikācijas nosaukumu norāda saskaņā ar noslēgto vienošanos;

5.5. ja kopīgās studiju programmas īstenošanā ir iesaistītas vairāk nekā divas partnerinstitūcijas, diploma 2.lappusē norāda visas partnerinstitūcijas un diploma 3.lappusē paredz vietu visu partnerinstitūciju amatpersonu parakstiem;

5.6. paraksta vietu izvietojums var būt atšķirīgs atkarībā no parakstu skaita.

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

7.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 16.aprīļa
noteikumiem Nr.202

Diploma pielikums

(paraugs)

Diploma sērija <XX><X> Nr.<0000>
Kopīgā diploma sērija <XX><XX> Nr.<0000>

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Diploma pielikums ir sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu.

Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā neiekļauj norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

1. Ziņas par kvalifikācijas ieguvēju:

1.1. vārds(-i);

1.2. uzvārds(-i);

1.3. dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads);

1.4. studenta identifikācijas numurs vai personas kods.

Piezīme. Ja ir kopīgs diploms, studenta identifikācijas numuru vai personas kodu var nenorādīt.

2. Ziņas par kvalifikāciju:

2.1. kvalifikācijas nosaukums (latviešu valodā);

2.2. galvenā studiju joma (jomas) kvalifikācijas iegūšanai;

2.3. kvalifikācijas piešķīrējas institūcijas nosaukums latviešu valodā (kopīgiem diplomiem – oriģinālvalodā) un statuss;

2.4. studijas administrējošās iestādes nosaukums latviešu valodā (kopīgiem diplomiem – oriģinālvalodā) un statuss (ja tas atšķiras no šā pielikuma 2.3.apakšpunktā minētā nosaukuma un statusa).

Piezīme. Ja ir kopīgs diploms, norāda arī partnerinstitūciju pārstāvētās valstis;

2.5. mācību valoda un eksaminācijas valoda (valodas).

3. Ziņas par kvalifikācijas līmeni:

3.1. kvalifikācijas līmenis.

Piezīme. Kvalifikācijas līmeni norāda saskaņā ar diploma pielikuma 8.nodaļā sniegto informāciju, precizējot Latvijas profesionālās kvalifikācijas līmeni, Eiropas/Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni vai EAIT kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni. Ja ir kopīgs diploms, kvalifikācijas līmeni norāda saskaņā ar vienošanos;

3.2. oficiālais programmas ilgums (gados un kredītpunktos), programmas apguves sākuma un beigu datums.

Piezīme. Ja studentam ir piešķirti kredītpunkti par iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtajiem studiju rezultātiem, norāda studiju rezultātu atzīšanas komisijas lēmuma numuru un datumu, institūcijas nosaukumu un izglītības programmu vai tās daļu vai profesionālās pieredzes ieguves veidu, laiku un vietu, kurā studiju rezultāti sasniegti;

3.3. uzņemšanas prasības.

4. Ziņas par studiju saturu un rezultātiem:

4.1. studiju veids;

4.2. programmas prasības (programmas mērķi un plānotie studiju rezultāti);

4.3. programmas sastāvdaļas (piemēram, studiju kursi, moduļi) un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti.

Piezīme. Kopīgām studiju programmām, atspoguļojot studiju programmas sastāvdaļas (posmus), norāda, kurā partnerinstitūcijā konkrētais posms ir apgūts. Ja atzīmju sistēma partnerinstitūciju valstīs atšķiras, vērtējumu norāda atbilstoši tās partnerinstitūcijas valsts atzīmju sistēmas aprakstam, kurā konkrētā studiju sastāvdaļa ir apgūta. Atzīmju sistēmas apraksts sniegts diploma pielikuma 8.nodaļā, ja vienošanās neparedz citu kārtību;

4.4. atzīmju sistēma un informācija par atzīmju statistisko sadalījumu (ja pieejama).

Piezīme. Ja ir kopīgs diploms un partnerinstitūciju pārstāvētajās valstīs atzīmju sistēmas atšķiras, to norāda saskaņā ar vienošanos;

4.5. kvalifikācijas klase (latviešu valodā).

5. Ziņas par kvalifikāciju:

5.1. turpmākās studiju iespējas;

5.2. profesionālais statuss (ja ir piešķirts).

6. Papildinformācija un tās avoti.

7. Pielikuma apstiprinājums:

7.1. datums;

7.2. vārds(-i), uzvārds(-i), paraksts(-i);

7.3. pielikuma apstiprinātāja(-u) amats(-i);

7.4. zīmogs(-i) vai spiedogs(-i).

Piezīme. Ja ir kopīgs diploms, zīmoga vai spiedoga lietošana nav obligāta.

8. Ziņas par augstākās izglītības sistēmu valstī.

Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai diploms par profesionālo vidējo izglītību dod tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības pakāpē.

Augstskolas/koledžas var noteikt arī specifiskas uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību priekšmeti jāapgūst vidusskolā, lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā/koledžā attiecīgās studiju programmas apguvei).

Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstākās izglītības programmas ir iekļautas Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (turpmāk – LKI) un atbilst Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (turpmāk – EKI) astoņiem līmeņiem.

Augstāko izglītību apliecinošu izglītības dokumentu izvietojums LKI un EKI

Augstākās izglītības sistēma ietver akadēmisko augstāko izglītību un profesionālo augstāko izglītību. Bakalaura un maģistra grādi pastāv gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā.

Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko pamatu profesionālai darbībai.

Bakalaura akadēmisko studiju programmu apjoms ir 120–160 kredītpunktu (turpmāk – KP)¹ (160–240 ECTS). Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri
(3–4 gadi).

Maģistra akadēmisko studiju programmas apjoms ir 40–80 KP (60–120 ECTS). Studiju ilgums pilna laika studijās ir 2 līdz 4 semestri (1–2 gadi).

Kopējais pilna laika bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par 5 gadiem.

Akadēmiskās izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu.

Profesionālās augstākās izglītības uzdevums ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā nozarē, nodrošinot absolventa spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavojot absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam šajā nozarē.

Bakalaura profesionālās studiju programmas nodrošina profesionālo kompetenci, šo programmu apjoms ir vismaz 160 KP (240 ECTS), tai skaitā obligātā prakse ≥ 26 KP (39 ECTS). Studiju ilgums pilna laika studijās ir vismaz astoņi semestri (4 gadi).

Maģistra profesionālo studiju programmu apjoms ir ne mazāk kā 40 KP (60 ECTS), tai skaitā obligātā prakse ≥ 6 KP (9 ECTS). Studiju ilgums pilna laika studijās ir vismaz divi semestri (1 gads).

Kopējais pilna laika bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par 5 gadiem.

Abu veidu bakalaura grādu ieguvējiem ir tiesības stāties maģistrantūrā, bet maģistra grādu ieguvējiem – doktorantūrā. Maģistra grādam tiek pielīdzināti arī medicīnas, zobārstniecības un farmācijas profesionālajās studijās iegūstamie grādi (5 un 6 gadu studijas), un to ieguvēji var turpināt studijas doktorantūrā.

Profesionālajā augstākajā izglītībā bez bakalaura un maģistra programmām pastāv vairāki citi programmu veidi.

• Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (LKI 5.līmenis). Programmu apjoms ir 80–120 KP (120–180 ECTS), un tās pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās.

• Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju (LKI 6.–7.līmenis). Šīs programmas var būt vismaz 40 KP (60 ECTS) apjomā pēc bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) apjomā pēc vidējās izglītības ieguves. Abos gadījumos programmas ietver praksi un valsts pārbaudījumu, tai skaitā noslēguma darbu. Ja studiju programmas apjoms ir 160 KP (240 ECTS) un programma ietver bakalaura programmas obligāto daļu, tad absolventi iegūst tiesības stāties maģistrantūrā.

Doktorantūra. Kopš 2000.gada 1.janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds – doktors. Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu piešķir personai, kura sekmīgi nokārtojusi eksāmenus izraudzītajā zinātnes nozarē un pieredzējuša zinātnieka vadībā izstrādājusi un publiski aizstāvējusi promocijas darbu, kas satur oriģinālu pētījumu rezultātus un sniedz jaunas atziņas konkrētajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē. Promocijas darbu var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros augstskolā vai pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas. Promocijas darbs var būt disertācija, tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa vai monogrāfija. Doktora grādu piešķir promocijas padomes. Doktora grāda piešķiršanu pārrauga Ministru kabineta izveidota Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija.

Vērtēšanas sistēma. Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpe tiek vērtēta 10 ballu sistēmā vai ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts".

Studiju rezultātu apguves vērtējums 10 ballēs

Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstskolas un koledžas var izsniegt valsts atzītus diplomus, ja studijas ir notikušas akreditētā augstskolā vai koledžā, akreditētā studiju programmā un augstskolai ir apstiprināta satversme, koledžai – nolikums. Lēmumu par studiju virzienu akreditāciju pieņem Studiju akreditācijas komisija, bet par augstskolas un koledžas akreditāciju – Augstākās izglītības padome.

Papildinformācija.

1. Par izglītības sistēmu – http://www.izm.lv

2. Par diplomu atzīšanu – http://www.aic.lv

3. Par studiju iespējām Latvijā – http://studyinlatvia.lv

4. Par augstskolu un programmu statusu – http://www.aiknc.lv

5. Par Eiropas valstu izglītības sistēmām un politiku – www.eurydice.org

¹ Kredītpunkts (KP) Latvijā definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju darba apjoms. Vienam studiju gadam paredzētais apjoms pilna laika studijās ir 40 kredītpunktu. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas (ECTS- European Credit Transfer System) punktos, Latvijas kredītpunktu skaits jāreizina ar 1,5. 

Diploma Supplement

This Diploma Supplement follows the model developed by the European Commission, Council of Europe and the United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization (UNESCO/CEPES). The purpose of the supplement is to provide sufficient independent data and ensure academic and professional recognition of qualifications (diplomas, degrees, certificates etc.). It is designed to provide a description of the nature, level, context and status of the studies that were pursued and successfully completed by the individual named on the original qualification to which this supplement is appended. It should be free from any value judgements, equivalence statements or suggestions about recognition. Information in all eight sections should be provided. Where information is not provided, the reason should be explained.

1. Information identifying the holder of the qualification:

1.1 family name(s);

1.2 given name(s);

1.3 date of birth (day/ month/ year);

1.4 student identification number or personal identification number.

Note. In case of a joint diploma, student`s identification number or personal identification number may not be indicated.

2. Information identifying the qualification:

2.1 name of qualification (in original language);

2.2 main field(s) of study for the qualification;

2.3 name (in original language) and status of awarding institution (in case of a joint diploma – in original language);

2.4 name (in original language) and status of institution administering studies in Latvian (in case of a joint diploma – in original language) (if different from 2.3);

Note. In case of a joint diploma, the countries represented by partner institutions shall be provided.

2.5 language(s) of instruction/examination.

3. Information on the level of the qualification:

3.1 level of qualification;

Note. Qualification level shall be indicated in accordance with information provided in Chapter 8 of Diploma Supplement, specifying the qualification level – Latvian professional qualification level, European/Latvian qualifications framework level or EHEA qualifications framework level. In case of a joint diploma qualification level shall be indicated in accordance with the agreement.

3.2 official length of programme (years and credits), start and end date of the acquisition of the programme;

Note. If a student is awarded credit points for learning outcomes achieved in prior education or professional experience, the number and date of commission`s decision for recognition of learning outcomes shall be indicated, as well as the name of institution and study programme or its part or type of professional experience, time period and place, where learning outcomes are achieved, shall be indicated.

3.3 admission requirements.

4. Information on the contents and results gained:

4.1 mode of study;

4.2 programme requirements (programme aims and intended results of studies);

4.3 programme details (e.g. modules or units studied) and the individual grades/marks/credits obtained;

Note. In joint study programmes, by reflecting components (phases) of study programmes, it shall be indicated in which partner institution specific phase is acquired. If grading system differs in countries of partner institutions, assessment is indicated in accordance with description of national grading system, which is given in Chapter 8 of Diploma Supplement, of partner institution, where specific study component is acquired, if agreement has not provided another order.

4.4 grading scheme and, if available, grade distribution guidance;

Note. In case of a joint diploma, where the grading system differs in represented countries of partner institutions, it shall be indicated in compliance with an agreement.

4.5 overall classification of the qualification (in original language).

5. Information on the qualification:

5.1 access to further study;

5.2 professional status (if applicable).

6. Additional information and sources.

7. Certification of the supplement:

7.1 date;

7.2 given name(s), family name(s), signature(s);

7.3 position(s) of the person(s), certifying the Supplement;

7.4 official stamp or seal.

Note. In case of a joint diploma a seal or stamp is not required.

8. Information on the national higher education system.

Certificate of general secondary education and diploma of vocational secondary education gives the right to continue education at higher education level. However, the universities/colleges are free to set specific admission requirements, e.g. additional subjects that had to be taken at the secondary school level to quality for admission to a particular programme.

According to the Latvian legislation, higher education programmes are placed in the Latvian Qualifications Framework (henceforth – LQF) and comply with eight levels of the European Qualifications Framework (henceforth – EQF).

The Placement of Higher Education Certifying Education Documents in the LQF and EQF

Higher education system comprises both academic higher education and professional higher education. Bakalaurs (Bachelor's) and maģistrs (Master's) degrees are awarded both in academic and professional higher education programmes.

The objectives of the academic higher education (HE) are to prepare graduates for an independent research work, as well as to provide theoretical background for professional activities.

Academic programmes leading to a bakalaurs (Bachelor's) degree comprise 120–160 credit points (henceforth – CP)² (160–240 ECTS). The duration of full-time studies is 6–8 semesters (3–4 years).

Academic programmes leading to maģistrs (Master's) degree comprise 40–80 CP (60–120 ECTS). The duration of full-time studies is 2–4 semesters (1–2 years).

Total duration of full-time Bachelor's and Master's studies is at least 5 years.

Academic education programmes are implemented according to the state standard of the academic education.

The objectives of the professional HE are to provide in-depth knowledge in a particular field, preparing graduates for design or improvement of systems, products and technologies, as well as to prepare them for creative, research and teaching activities in this field.

Professional HE programmes leading to a professional bakalaurs (Bachelor's) degree are designed to ensure a professional competence, they comprise at least 160 CP (240 ECTS) including practical placement of ≥ 26 CP (39 ECTS). The duration of full-time studies is at least 8 semesters (4 years).

Professional HE programmes leading to a professional maģistrs (Master's) degree comprise no less than 40 CP (60 ECTS) including practical placements of ≥ 6 CP (9 ECTS). The duration of full-time studies is at least 2 semesters (1 year).

Total duration of full-time Bachelor's and Master's studies is at least 5 years.

Graduates of both types of bakalaurs (Bachelor's) degree have access to Master's studies, graduates of the maģistrs (Master's) degree – to doctoral studies.

Degrees obtained in medicine, dentistry and pharmacy professional studies (5 and 6 years of studies) are referenced to the maģistrs (Master's) degree and the graduates can continue their studies in doctoral level programmes.

In the professional HE there are other types of programmes apart from Bachelor's and Master's study programmes.

• First level professional HE (college) study programmes that lead to the 4th level professional qualification (LQF level 5). Programmes comprise 80–120 CP (120–180 ECTS), and these programmes are mainly targeted at labour market, yet the graduates can continue their studies in second level professional HE programmes.

• Second level professional HE study programmes that lead to the 5th level professional qualification (LQF level 6–7). These programmes can comprise either at least 40 CP (60 ECTS) for holders of bakalaurs (Bachelor's) degree or at least 160 CP (240 ECTS) for secondary school leavers. In both cases programmes should include a practical placement and graduation examinations. If study programme comprises 160 CP (240 ECTS) and the compulsory part of a bakalaurs (Bachelor's) programme, graduates obtain access to Master's studies.

Doctoral studies. Since January 1, 2000 a single type of doctoral degree – doktors – is awarded in Latvia. The degree of maģistrs (Master's degree) is required for admission to doctoral studies. Doktors (Doctoral) degree is awarded after public defence of doctoral thesis and successfully passed exams in the chosen scientific branch or sub-branch. The doctoral thesis has to include original results of the research and new cognitions in the scientific discipline and may be a result of three to four years of doctoral studies at a higher education institution or an equivalent amount of independent research. The doctoral thesis may be a dissertation, a set of scientific publications or a monograph. The rights to award the doktors (Doctoral) degree are delegated by decision of the Cabinet of Ministers to promotion councils established at the universities. The procedure for awarding the doktors (Doctoral) degree is controlled by the Commission of the Scientific Qualification.

Grading system. Degree of achieved study results is assessed by 10-point degree system or PASS/FAIL.

10-point Degree System

Quality assurance. According to the Latvian legislation, state-recognized degrees/diplomas may be awarded upon the completion of an accredited programme in an accredited HE institution holding a state-approved Satversme (by-law) or college statute. Decisions on programme accreditation are taken by the Study Accreditation Commission, while those on the institutional accreditation – by the Higher Education Council.

More information:

1. On educational system – http://www.izm.gov.lv;

2. On recognition diplomas – http://www.aic.lv;

3. On status of programmes/institutions – http://www.aiknc.lv

4. On study possibilities in Latvia – http://studyinlatvia.lv

5. On European education systems and policies – www.eurydice.org

² Latvian credit point is defined as a one-week full-time study workload. An average workload of a full-time study year in most HE programmes is 40 credit points. Latvian credit point system is compatible with ECTS. The number of ECTS credits is found by multiplying the number of Latvian credit points by a factor of 1.5.

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

8.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 16.aprīļa
noteikumiem Nr.202

I. Diplomu/kopīgo diplomu izsniegšanas reģistrācijas žurnāls

II. Diplomu dublikātu/kopīgo diplomu dublikātu izsniegšanas reģistrācijas žurnāls

Piezīmes.

1. Katram diplomu veidam ir iekārtots atsevišķs diplomu reģistrācijas žurnāls. Kopīgiem diplomiem ir iekārtots atsevišķs diplomu reģistrācijas žurnāls, kurā reģistrē visus diplomu veidus, kuri izsniegti par kopīgas studiju programmas apguvi. 

2. Personas kodu/identifikācijas numuru nenorāda, ja students, kuram tiek izsniegts diploms, pārstāv valsti, kurā netiek lietots personas kods vai identifikācijas numurs.

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

9.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 16.aprīļa
noteikumiem Nr.202

___________________________________
(augstskolas vai koledžas nosaukums)*

Piezīme. * Katrai augstākās izglītības iestādei iekārto atsevišķu lapu.

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

10.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 16.aprīļa
noteikumiem Nr.202

____________________________________________________
(augstākās izglītības iestādes nosaukums)

I. Pārskats par diplomu un diplomu veidlapu apriti

II. Pārskats par kopīgo diplomu un kopīgo diplomu veidlapu apriti

Piezīme. * Norāda pavadzīmes numuru, gadu un datumu vai diplomu veidlapu norakstīšanas akta sastādīšanas datumu un numuru.

20__.gada ___.______________

Izglītības un zinātnes ministra vietā –
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs