Ministru kabineta rīkojums Nr.165

Rīgā 2013.gada 24.aprīlī (prot. Nr.18 33.§)

Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2013.–2014.gadam

1. Apstiprināt Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2013.–2014.gadam (turpmāk – plāns).

2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos.

3. Atbildīgajām institūcijām:

3.1. līdz 2013.gada 15.maijam iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi un citiem pasākumiem laikposmā no 2012.gada 1.jūnija līdz 2013.gada 1.jūnijam, kuru mērķis ir Doing Business rādītāju uzlabošana;

3.2. līdz 2013.gada 20.septembrim, 2014.gada 4.janvārim un 2014.gada 15.martam iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi;

3.3. līdz 2014.gada 15.martam iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai priekšlikumus par papildus īstenojamiem pasākumiem plāna ietvaros.

4. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju iesniegto informāciju un vadības grupas Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanai (apstiprināta ar Ministru prezidenta 2011.gada 28.marta rīkojumu Nr.109 "Par vadības grupu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanai") sēdē izteiktos viedokļus:

4.1. līdz 2013.gada 1.novembrim un 2014.gada 15.maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu izpildi;

4.2. līdz 2014.gada 15.maijam iesniegt Ministru kabinetā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektu 2014.–2015.gadam.

5. Valsts kancelejai nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā (DAUKS).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

(Ministru kabineta
2013.gada 24.aprīļa
rīkojums Nr.165)

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2013.–2014.gadam

SATURS

Kopsavilkums

Ievads

1. Globālās konkurētspējas indekss

2. Ekonomiskās brīvības indekss

3. Pasaules Bankas pētījums "Doing Business"

3.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana

3.2. Būvniecības atļaujas

3.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija

3.4. Kredītu reģistrs

3.5. Investoru aizsardzība

3.6. Nodokļi

3.7. Pārrobežu tirdzniecība (muita)

3.8. Līgumsaistību izpilde

3.9. Uzņēmējdarbības izbeigšana

3.10. Darbinieku nodarbināšana

3.11. Elektroenerģijas pieslēgums

3.12. E-pakalpojumu attīstība

4. Citas aktivitātes administratīvā sloga mazināšanai

4. 1. Labāka regulējuma politika

4. 2. Publisko pakalpojumu pilnveidošana

5. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2013.-2014.gadam

SAĪSINĀJUMI

BIS – Būvniecības informācijas sistēma

EDS – Elektroniskā deklarēšanas sistēma

EM – Ekonomikas ministrija

ES – Eiropas Savienība

FM – Finanšu ministrija

IEM – Iekšlietu ministrija

IIN – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

GKI – Globālās konkurētspējas indekss

LM – Labklājības ministrija

MK – Ministru kabinets

MVU – Mazie un vidējie uzņēmumi

PVN – Pievienotās vērtības nodoklis

SIA – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SM – Satiksmes ministrija

TA – Tiesu administrācija

TM – Tieslietu ministrija

UR – Uzņēmumu reģistrs

UIN – Uzņēmumu ienākuma nodoklis

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VID – Valsts ieņēmumu dienests

VSAOI – Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

VRAA – Valsts reģionālās attīstības aģentūra

VSS – Valsts sekretāru sanāksme

VZD – Valsts zemes dienests

Kopsavilkums

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklus.

Ņemot vērā faktu, ka šobrīd ir turpināms darbs pie uzņēmējdarbības regulējošo normatīvo aktu un valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pārskatīšanas un efektivitātes novērtēšanas, nepieciešams turpināt reformu ciklu un īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā.

Latvijā izplatītākais instruments, lai novērtētu uzņēmējdarbības vidi, ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business. Mērķtiecīgas reformas un cieša sadarbība ar uzņēmējiem ļāvusi Latvijai sasniegt augstus rezultātus. Pasaules Bankas Doing Business 2013 pētījumā 185 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 25.vietā un atrodas 8.vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Jāatzīmē, ka Latvijas vērtējums ir krities salīdzinoši ar vērtējumu gadu iepriekš – Latvija Doing Business 2012 bija 21.vietā starp 183 pasaules valstīm un 7.vietā – Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vērtējot kaimiņvalstis, Igaunija ir zaudējusi savas pozīcijas par 2 vietām (no 19.vietas uz 21.vietu), savukārt Lietuva saglabājusi nemainīgu pozīciju nekā gadu iepriekš (27.vieta).

Doing Business 2013.gadam pētījumā uzņēmējdarbības vide vērtēta 10 aspektos un Latvijas vērtējums ir sekojošs:

• 4.vieta – kredītu reģistrs (reitings nemainīgs);

• 16.vieta – pārrobežu tirdzniecība (uzlabots reitings par 1 vietu);

• 24.vieta – līgumsaistību izpilde (zaudēts reitings par 8 vietām);

• 31.vieta – īpašuma reģistrācija (uzlabots reitings par 1 vietu);

• 33.vieta – uzņēmējdarbības izbeigšana (reitings nemainīgs);

• 52.vieta – nodokļu maksāšana (uzlabots reitings par 10.vietām);

• 59.vieta – uzņēmējdarbības uzsākšana (zaudēts reitings par 9 vietām);

• 70.vieta – investoru tiesību aizsardzība (zaudēts reitings par 4 vietām);

• 83.vieta – pieslēgums elektroenerģijai (reitings nemainīgs);

• 113.vieta – būvniecības atļaujas (zaudēts reitings par 4 vietām).

Lai apsteigtu savus reģionālos konkurentus un pozicionētu Latviju kā uzņēmējdarbībai un investīcijām pievilcīgu ekonomiku, nepieciešams pieņemt uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus lēmumus, jo īpaši jomās, kur Latvijas reitings tiek zaudēts un ir zemāks par 50.vietu.

Plāna 2013.-2014.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas rādītājiem Doing Business pētījumā, galvenokārt sekojošās jomās.

Uzņēmējdarbības uzsākšanā, neskatoties uz ieviesto uzņēmumu elektronisko reģistrāciju Komercreģistrā Latvijas valsts portālā www.latvija.lv, ir jāizvērtē uzņēmumu (t.sk., mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijas iespēju, samazināt nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija, paplašināt e-paraksta funkcionalitāti uzņēmumu reģistrācijai portālā www.latvija.lv, u.c. Plānā paredzēto pasākumu ieviešana un ieviestā uzņēmumu elektroniskā reģistrācija Komercreģistrā Latvijas valsts portālā www.latvija.lv kopumā nodrošinātu Latvijas kāpumu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā par 39 vietām (no 59.vietas uz 20.vietu) un par 3 vietām (no 25.vietas uz 22.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Būvniecības procesā neatliekama ir jaunā Būvniecības likuma pieņemšana 2013.gadā (apstiprināts Saeimā 1.lasījumā 2011.gada 1.decembrī, šobrīd notiek priekšlikumu izskatīšana apakškomisijā uz 2 lasījumu) – tas būtiski uzlabos Latvijas būvniecības saskaņošanas procesa rādītājus Doing Business pētījumā – esošo 205 dienu un 23 procedūru vietā paredzētas 69 dienas un 6 procedūras. Vienlaikus pēc Būvniecības likumprojekta pieņemšanas ir jāizdod uz likuma pamata izrietošie MK normatīvie akti, kā arī jānodrošina BIS projekta izstrādes pabeigšana un jāuzsāk tā darbība līdz 2013.gada beigām, lai nodrošinātu vienlaicīgu to spēkā stāšanos ar Būvniecības likumprojektu. Būvniecības likumprojekta pieņemšana Latvijas kāpumu Doing Business 2013.gada būvniecības jomas rādītājā par 111 vietām (uz 2.vietu) un kopējā reitinga celšanu par 8 vietām (uz 17.vietu) pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Nekustamā īpašuma reģistrācijā nepieciešams ieviest nekustamā īpašuma reģistrēšanu elektroniski, izstrādājot Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas funkcionalitāti elektroniskām nostiprinājuma lūguma formām, u.c. Ieviešot pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma reģistrāciju, uzņēmējiem tiktu būtiski atvieglota procedūras kārtošana, samazinot esošo 18 dienu skaitu līdz minimumam un paredzot tikai 1 procedūru atbilstoši Doing Business metodoloģiskajiem apsvērumiem, kā arī ļautu Latviju ierindot šajā jomā 8.vietā (no 31.vietas) un ceļot kopējo reitingu par 4 vietām (no 25.vietas uz 21.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

Līgumsaistību izpildē ir nepieciešams pieņemt normatīvos aktus šķīrējtiesu procesa regulējuma uzlabošanai, veikt pasākumus papildus tiesnešu piesaistei, lai izlīdzinātu tiesu noslodzi un paātrinātu uzkrājumā esošo lietu izskatīšanu, stiprināt tiesas priekšsēdētāja lomu attiecībā uz tiesvedības procesa ilgumu konkrētajā tiesā, kā arī sagatavot grozījumu procesuālajos likumos, lai nodrošinātu pakāpenisku elektronisko dokumentu aprites un e-pakalpojumu tiesu iestādēs ieviešanu (piemēram, tiesu prakses publicēšanu un bezmaksas pieejamību internetā), u.c. pasākumus. Plānā iekļauto pasākumu sākotnēji samazinās Doing Business komercstrīdu risināšanai nepieciešamo laiku un attiecīgi varētu nodrošināt Latvijas kāpumu Doing Business līgumsaistību izpildes jomā turpmāk. Tāpat minētie pasākumi ietekmēs uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam. Jāatzīmē, ka līdz šim veiktās reformas tiesu sistēmā ir nesušas pozitīvus rezultātus – pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā 2012.gadā tiesās ir izskatītas vairāk civillietu un administratīvo lietu nekā saņemts, un ir sācis arī samazināties neizskatīto lietu apjoms – 2012.gadā ir izskatītas par 17,4% vairāk civillietu, nekā saņemtas tiesā, un lietu atlikums (neizskatītās lietas) ir samazinājies par 18,6%. Savukārt administratīvās lietas ir izskatītas pat par 31,4% vairāk nekā saņemtas tiesā, un lietu atlikums (neizskatītās lietas) ir samazinājies par 21,4%.

Realizējot visus Plānā 2013.-2014.gadam iekļautos pasākumus, Latvija Doing Business kopējā reitingā iegūtu 6.vietu starp visām 183 pasaules valstīm. Jānorāda, ka visu izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums modelēts uz Doing Business 2013.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek veiktas.

Kopumā Plānā 2013.-2014.gadam ietverts 31 pasākums, par kuru izpildi ir noteiktas atbildīgās institūcijas: EM, FM, TM, LM, SM, VARAM un to padotībā esošas iestādes.

Plānā 2013.-2014.gadam tiek turpināti pasākumi, kas uzdoti ar Plānu 2012.gadam.

Plāns 2013.-2014.gadam ir izstrādāts, balstoties uz Tautsaimniecības padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī līdzatbildīgo ministriju un uzņēmēju izteiktajiem priekšlikumiem.

Plāna izpildi regulāri uzrauga Plāna uzraudzības vadības grupa, tāpēc EM aicina uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, uzņēmējus, ekspertus sniegt priekšlikumus papildus veicamiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai.

Ievads

Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no nozīmīgākajiem elementiem valsts konkurētspējas paaugstināšanai – jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darba vietu rašanos un labklājību iedzīvotājiem.

Lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklus, EM kopš 1999.gada tiek sagatavots un MK tiek apstiprināts ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns (turpmāk – Plāns).

Lai novērtētu veikto reformu ietekmi, Latvijā izplatītākie instrumenti ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business, Globālās konkurētspējas indekss un citi starptautiskie vērtējumi, ar kuru palīdzību tiek izzināts Latvijas uzņēmēju viedoklis par to darbību kavējošiem faktoriem, kā arī apzināts uzņēmēju viedoklis par administratīvo slogu radošajām prasībām, un attiecīgi tiek sagatavots veicamo uzdevumu saraksts Plāna ietvaros.

Plāns tiek sastādīts katru gadu kā atsevišķs plānošanas dokuments. Ņemot vērā faktu, ka šobrīd ir turpināms darbs pie uzņēmējdarbības regulējošo normatīvo aktu un valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pārskatīšanas un efektivitātes novērtēšanas, nepieciešams turpināt reformu ciklu un īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā. Tāpēc Plāns 2013.-2014.gadam gan turpina Plāna 2012.gadam ietverto pasākumu īstenošanas uzraudzību, gan iekļauj pasākumus uz 2 gadiem, ar iespēju to papildināt, identificējot jaunus uzņēmēju darbību apgrūtinošus un nekavējoši risināmus pasākumus.

Plāna 2013.-2014.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kas identificēti, kā uzņēmējus apgrūtinoši, kuriem ir ietekme uz Latvijas Doing Business pētījuma un Globālās konkurētspējas indeksa rādītājiem tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, nodokļu administrēšana, nekustamā īpašuma reģistrēšana, ārējā tirdzniecība, elektroniskā pārvalde un būvniecības regulējuma pilnveidošana, un citas.

Plāna tiesiskais pamats un darbība izriet no:

1. Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību – veidosim Baltijā konkurētspējīgāko uzņēmējdarbības vidi, izmantojot pasaules labāko praksi;

2. Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (apstiprināta ar MK 2010.gada 16.novembrī protokola Nr.64 57.§). Programmā kā viens no galvenajiem Latvijas tautsaimniecības makro-strukturālajiem izaicinājumiem un politikas rīcības virzieniem ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana, paredzot administratīvo procedūru vienkāršošanu, administratīvo izmaksu un sloga samazinājumu un e-pakalpojumu ieviešanu saimnieciskās darbības veicējiem;

3. Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam (apstiprinātas 2008.gada 3.jūnija MK sēdē). Pamatnostādņu mērķis ir tiesiskas, efektīvas un kvalitatīvas valsts pārvaldes izveide, kas nodrošina, lai tās sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām. Viens no rīcības virzieniem – administratīvo procedūru vienkāršošana, administratīvo izmaksu novērtēšana un administratīvā sloga samazināšana, paredz "izstrādāt ikgadējo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, vienkāršojot administratīvās procedūras un samazinot administratīvās izmaksas un slogu saimnieciskās darbības veicējiem".

1. Globālās konkurētspējas indekss

Globālās konkurētspējas indeksa (turpmāk – GKI) dati ļauj noteikt valsts konkurētspējas priekšrocības un trūkumus atsevišķo konkurētspēju noteicošo faktoru griezumā. GKI ietver specifisku metodoloģiju, kas apvieno mikro- un makro- rādītājus, ar mērķi kvantificēt plašu indikatoru loku, sākot ar institūcijām, infrastruktūru un makroekonomisko vidi un beidzot ar darba tirgus efektivitāti, tirgus lielumu, tehnoloģisko gatavību un inovācijām.

Katram no GKI indikatoriem ir atšķirīgs svars kopējā rezultātā, atkarībā no valsts attīstības līmeņa. Jo attīstītāka valsts, jo mazāka nozīme faktoru indikatoriem (institūcijas, infrastruktūra) un lielāka nozīme efektivitātes un inovāciju indikatoriem. Valsts kopējā vieta indeksā ir atkarīga no vidējās svērtās vērtības, aplūkojot visus atsevišķos indikatorus kopā. Valstis papildus tiek vērtētas, atkarībā no to attīstības līmeņa, un dažādiem faktoriem dažādās valstīs ir dažāda ietekme. Latvijas vietu būtiski ietekmē tādi rādītāji kā darba tirgus, tehnoloģijas un inovācijas. Tādos indikatoros kā uzņēmumu reģistrēšana, muitas procedūras un kopējā nodokļu likme GKI izmanto Doing Business indeksa datus.

GKI galvenokārt izmanto nevis konkrētus, likumos un noteikumos balstītus faktus par administratīvo procedūru laiku, izmaksām un soļiem, bet uzņēmumu vadītāju aptauju, kas balstās uz respondentu "izjūtām". Tāpēc īpaši svarīga ir šo datu precizitāte un iegūšanas kvalitāte. Līdz ar to efektīvākā GKI rādītāju uzlabošana iespējama, ar radošām metodēm, komunicējot veiktās reformas, veicinot pozitīvu valsts pārvaldes un administratīvo procedūru tēlu uzņēmēju vidē.

Faktori, kas lielā mērā stimulē ekonomisko aktivitāti un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir uzņēmējdarbības vide, cilvēkresursu kvalitāte, darba tirgus elastība, kvalitatīva transporta un komunikāciju infrastruktūra, finanšu pieejamība. Līdz ar to, konkurētspēju veicinošie struktūrpolitikas pasākumi nepieciešami ne tikai tehnoloģiju attīstībai un inovācijas kapacitātes paaugstināšanai, bet arī finanšu, darba tirgos un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

GKI 2012-2013 vērtējumā Latvija ierindota 55.vietā (iepriekš ieņēma 64.vietu) no 144 valstīm, vienlaikus pamatprasību (institucionālās vides, sabiedriskās infrastruktūras kvalitāte, makroekonomiskā vide, veselība un pamatizglītība) izpildē Latvija no 66.vietas ir pakāpusies uz 54.vietu. Efektivitāti pastiprinošajos rādītājos (augstākā izglītība, produktu tirgus un darba spēka tirgus efektivitāte, finanšu tirgus attīstība, tehnoloģiju gatavība un tirgus lielums) ir vērojams uzlabojums no 54.vietas uz 48.vietu, tomēr uzņēmējdarbības apmierinātības un inovācijas rādītājā ir vērojams kritums no 64.vietas uz 68.vietu.

Neraugoties uz to, ka Latvijas reitinga vieta GKI ir paaugstinājusies, tomēr esam aiz Lietuvas un Igaunijas.

Baltijas valstis GKI 2012-2013

GKI 2012-2013 vērtējumā Igaunija un Lietuva ir nokritušās par vienu pozīciju, taču atrodas augstāk nekā Latvija – attiecīgi 34. un 45.vietā. Latvijas vājākās vietas ir publisko institūciju vides kvalitāte, sabiedriskās infrastruktūras kvalitāte, uzņēmējdarbības kvalitāte, inovācijas, tehnoloģiju līmenis.

Latvijas rādītājus GKI vērtējumā lielā mērā noteiks ilgtermiņa valdības darbs, kas būs orientēts uz uzņēmēju identificēto trūkumu, katrā no indeksa pīlāriem, noteikšanu un atbilstošas politikas, kas novērš konstatētos trūkumus, izstrādi.

Vērtējot uzņēmējdarbības vieglumu, GKI liecina par joprojām tādu problēmjomu aktualitāti kā uzņēmējdarbības uzsākšana, nodokļi, darba attiecības, komercstrīdu risināšana.

2. Ekonomiskās brīvības indekss

Ekonomiskās brīvības indekss ir pētījumu institūta "Heritage Foundation" ikgadējs pētījums, kas tiek publicēts ik gadu kopš 1995.gada, un tā mērķis ir atspoguļot pasaules valstu ekonomiskās brīvības līmeni, prezumējot – jo augstāka ekonomiskā brīvība, jo lielāks labklājības līmenis un ienākumi uz vienu iedzīvotāju

Ekonomiskās brīvības indekss sastāv no 10 rādītājiem, kas ir iedalīti 4 pīlāros:

1) tiesiskums – korupcijas brīvības un īpašumtiesību aizsardzības rādītāji;

2) valdības ierobežojumi – valdības ietekmes ekonomikā un fiskālās brīvības rādītāji;

3) regulējuma efektivitāte – uzņēmējdarbības brīvības, monetārās brīvības rādītājs un darba brīvības rādītāji;

4) tirgus atvērtība – tirdzniecības brīvības, investīciju brīvība un finanšu brīvības rādītāji.

Ekonomiskās brīvības rādītāja 2013.gada vērtējuma periods ir no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 30.jūnijam (monetārās brīvības indekss tiek sastādīts kā vidējais inflācijas vērtējums par 3 pēdējiem kalendārajiem gadiem – no 2009.gada 1.janvāria līdz 2011.gada 31.decembrim). Ekonomiskās brīvības rādītājā tiek iekļauti arī dati no Doing Business pētījuma.

2013.gada 10.janvārī publicētajā Ekonomiskās brīvības indekss 2013 vērtējumā Latvija ir ierindota 55.vietā starp 177 pasaules valstīm, uzlabojot rādītāju par 1 pozīciju salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijas ekonomiskās brīvības līmenis šogad atbilst 66,5 procentpunktiem, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš – pieauguma iemeslu pētījuma autori izskaidro ar rādītāju uzlabošanos valsts izdevumu pārvaldībā un darba tirgus brīvībā, kā arī fiskālās brīvības rādītājā.

Latvija salīdzinoši ar Igauniju un Lietuvu ir augstāk novērtēta Darba brīvības, Fiskālās brīvības un Monetārās brīvības rādītājos. Savukārt, ja vērtējam pīlārus, kuros Latvijai nav izdevies iegūt augstu novērtējumu, tad secināms: Tiesiskuma un Tirgus atvērtības un Regulējuma efektivitātes pīlāros Latvijā nav pietiekams progress.

Baltijas valstis Ekonomiskās brīvības indeksā 2013

Analizējot mūsu kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas pozīcijas pētījumā ietvertajās jomās redzams, ka Latvijas vājākās vietas ir īpašumtiesības rādītājs, finanšu brīvības rādītājs un korupcijas rādītājs. Ievērojot indeksa metodoloģiju, Latvijas īpašumtiesību rādītāju negatīvi ietekmē tiesu sistēmas neefektivitāte un lietu lēnā izskatīšanas gaita, kas rada šķēršļus turpmāk sekmīgai uzņēmēju darbībai. Vienlaikus īpašumtiesību rādītājs tieši ietekmē korupcijas rādītāja vērtējumu. Savukārt finanšu brīvības rādītājs apskata banku darbību tādos jautājumos kā valdības finanšu pakalpojumu regulēšana, valsts iejaukšanās pakāpe banku un citu finanšu iestāžu darbībā, finanšu un kapitāla tirgus attīstības stadija, valdības ietekme kredītu piešķiršanā un valsts atvērtība ārvalstu konkurencei.

Svarīgi ir atzīmēt, ka, lai gan Regulējuma efektivitātes pīlārs Latvijai kopumā ir augsti vērtēts, secināms, ka nepieciešamas reformas, kas saistītas ar uzņēmējdarbības brīvības rādītāja un darba brīvības rādītāja ietvaros. Uzņēmējdarbības brīvības rādītājā tiek vērtētas administratīvās procedūras, kas saistītas ar uzņēmējdarbības uzsākšanu (skaits, laiks, izmaksas), būvatļaujas saņemšanu (skaits, laiks, izmaksas) un uzņēmējdarbības izbeigšanu (skaits, laiks, atgūstamā vērtība). Savukārt darba brīvības rādītājā tiek apskatītas 6 komponentes - attiecība starp minimālo algu pret vidējo pievienoto vērtību uz vienu darbinieku, šķēršļi papildu darbinieku pieņemšanai darbā, darba stundu elastība, šķēršļi darbinieku atlaišanai, uzteikuma laiks, atlaišanas paziņošanas laiks un atlaišanas pabalsti darbiniekam. Jāņem vērā, ka darba brīvības rādītājā joprojām atspoguļoti Doing Business 2009.gada dati.

Ņemot vērā Ekonomiskās brīvības indeksa apsvērumus, Latvijas vājākās vietas ir tiesu sistēmas darbība, uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūras, būvatļaujas saņemšana, darba elastdrošības nosacījumi un uzņēmējdarbības izbeigšana.

Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas mērķis ir pievilcīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides veidošana, lai stimulētu darba vietu radīšanu, darba ražīguma paaugstināšanu un attīstītu augstas pievienotās vērtības eksportu, ņemot vērā Latvijas ierobežoto cilvēku un finanšu resursu bāzi un specifisko makroekonomisko situāciju. Kaut arī administratīvie šķēršļi ir tikai viens no aspektiem, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju, tas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vides kvalitāti, mazinot birokrātiju, korupcijas risku. Norādāms, ka problēmas, kas saistītas ar attiecīgo jomu politiku ir risināma valdības deklarācijas un nozaru ministriju kompetenču ietvaros, Plānā 2013.-2014.gadam netiek risināti šādi pasākumi.

Latvijas vieta starptautiskos indeksos ir nostabilizējusies un pat cēlusies. Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos ir tieši atkarīgas no izvirzīto pasākumu ieviešanas un piemērošanas kvalitātes, korektas informācijas sagatavošanas, uz kuru balstīts, piemēram, Pasaules Bankas Doing Business vērtējums, kā arī no citās valstīs veiktajām reformām uzņēmējdarbības jomā. Lai panāktu tālāku izaugsmi un mazinātu regresa risku, publiskajai pārvaldei mērķtiecīgi jāstrādā uz noteiktām prioritātēm, atsakoties no liekajām administratīvajām procedūrām, dokumentiem un ieviešot e-risinājumus.

3. Pasaules Bankas pētījums "Doing Business"

Pasaules Bankas Doing Business pētījums (www.doingbusiness.org) ir starptautisks, salīdzinošs uzņēmējdarbības vides reitings, kurš tiek veidots jau astoņus gadus (kopš 2004.gada) un ik gadu mēra uzņēmējdarbību regulējošās administratīvās procedūras un to piemērošanu dažādās pasaules valstīs. Doing Business kvantitatīvi mēra un salīdzina valstu regulējošos nosacījumus un procedūras – gan tās, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, gan tās, kas to ierobežo.

Doing Business pētījums ir gan kvalitatīvs, aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums, gan kvantitatīvs indikatoru kopums, kas mēra uzņēmējdarbības regulējumu 10 uzņēmuma "dzīves cikla" posmos 185 dažādās pasaules valstīs. Doing Business pētījums kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs indekss noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos, piemēram, vērtējot valstu globālo konkurētspēju un ekonomisko brīvību.

Pateicoties mērķtiecīgi īstenotām reformām uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, Latvijā ir sasniegts augsts rezultāts – Pasaules Bankas Doing Business 2013 pētījumā 185 valstu konkurencē Latvija ierindota augstajā 25.vietā.

Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 8.vietā, kas ir par 1 vietu zemāk nekā gadu iepriekš, starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Īrijai, Somijai, Zviedrijai, Vācijai un Igaunijai. Jāatzīmē, ka Latvijas vērtējums ir krities salīdzinoši ar vērtējumu gadu iepriekš – Latvija Doing Business 2012 bija 21.vietā starp 183 pasaules valstīm un 7.vietā – Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvijas un ES dalībvalstu vietas Doing Business 2013

Vērtējot situāciju kaimiņvalstīs, Igaunija ir zaudējusi savas pozīcijas par 2 vietām (no 19.vietas uz 21.vietu), savukārt Lietuva saglabājusi nemainīgu pozīciju (27.vieta). Minētā situācija ir skaidrojama ar to, ka nav pietiekamā kvalitātē veiktas reformas, kā arī tas noticis tāpēc, ka citas valstis ir veikušas nozīmīgākas uzņēmējdarbības vidi uzlabojošas reformas. Papildus jānorāda, ka Pasaules Banka veiktais pārrēķins par Igaunijas izmaksām attiecībā uz būvniecības procedūrām ļāvis Igaunijas pozīciju uzlabot, tādējādi apsteidzot Latviju par 4 pozīcijām.

Baltijas valstis Doing Business 2013

Latvija abas valstis apsteidz maksātnespējas un kredītu reģistra indikatoros. Visas trīs Baltijas valstis ir vērtētas vienlīdzīgi investoru tiesību aizsardzības jomā.

Igaunija un Lietuva apsteidz Latviju sekojošās pozīcijās:

• Igaunija – uzņēmējdarbības uzsākšanā, būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā, nodokļu maksāšanā, pārrobežu tirdzniecībā,

• Lietuva – būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā un līgumu izpildē.

Latvijas novērtējums Doing Business 2012 un 2013 – rādītāju izmaiņas

* Pasaules Bankas pārrēķinātie dati.

Salīdzinot ar Doing Business 2012 pētījumu, Latvija būtiski uzlabojusi vērtējumu nodokļu nomaksas rādītājā, kāpums ir nekustamā īpašuma reģistrācijā, kā arī ņemta vērā reforma darbinieku nodarbināšanā, bet lielākās problēmas joprojām konstatētas jautājumos, kas saistīti ar tiesu sistēmas efektīvu darbību un būvniecības procesu.

Neskatoties uz atsevišķiem uzlabojumiem Doing Business novērtējumos, secināms, ka bez būtiska progresa jomās, kurās ilgstoši nav izdevies rast uzlabojumus, sasniegt turpmākus kopējās uzņēmējdarbības vides uzlabojumus būs neiespējami.

Lai lemtu par nepieciešamajiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Latvijā, ir jāņem vērā Pasaules Bankas metodoloģijas specifika Doing Business pētījuma sagatavošanā.

Doing Business pamatprincipi:

1. aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums un kvantitatīvs rādītāju kopums, kas mēra uzņēmējdarbības likumdošanu 185 pasaules valstīs noteiktā laika griezumā;

2. tiek mērītas administratīvās prasības 10 jomās, kas skar visus uzņēmējsabiedrības dzīves cikla posmus: uzņēmējdarbības uzsākšanu, būvniecības saskaņošanu, darbinieku nodarbināšanu, īpašuma reģistrēšanu, kredītu reģistru, investoru aizsardzību, nodokļu maksāšanu, pārrobežu tirdzniecības procedūras, līgumsaistību izpildi un uzņēmējdarbības izbeigšanu. Laika gaitā Doing Business pētījums ir būtiski paplašināts ar apskatāmo valstu loku, tiek papildināts ar jomām, tā metodoloģija tiek attīstīta un pilnveidota. Piemēram, 2011.gadā papildus ir apskatīta arī elektroenerģijas pakalpojumu joma un 2012.gadā tā ir iekļauta kā standarta joma. Vienlaikus Pasaules banka strādā pie darbinieku nodarbināšanas indikatora uzlabošanas, lai nodrošinātu elastdrošības principu integrēšanu un atbilstību šodienas ekonomikas vajadzībām – tā tiks iekļauta vērtējumā nākamajā Doing Business pētījumā 2014.gadam;

3. tiek ņemtas vērā valstu īstenotās reformas laika periodā no iepriekšējā gada 2.jūnija līdz pašreizējā gada 1.jūnijam (piemēram, 2013.gada pētījums ietver datus no 2011.gada 2.jūnija līdz 2012.gada 1.jūnijam). Lai pieskaņotos valstu taksācijas un budžeta gadiem, nodokļu maksāšanas rādītājs tiek mērīts iepriekšējais taksācijas gads no 1.janvāra līdz 31.decembrim, tas nozīmē, ka 2013.gada pētījums nodokļu jomā ietver datus no 2011.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim;

4. indikatoriem tiek piemēroti savi pieņēmumi, apskatīts normatīvais regulējums un īstenošanas prakse, un no tā ir atkarīgs indeksa vērtējums:

a. procedūru skaits un izmaksas => prakse – kopumā pētījumā visi indikatori tiek apskatīti no šo procedūru skaita un izmaksu aspekta, vienlaikus, lai iegūtu ne tikai kvantitatīvu, bet arī kvalitatīvu analīzi, šādas normas tiek vērtētas praksē (uzņēmumu aptaujas). Procedūru izmaksās tiek iekļautas ne tikai valsts noteiktie nodokļi, nodevas un maksas pakalpojumi, bet arī privātajā sektorā noteiktie izcenojumi, piemēram, elektrības pieslēguma nodrošināšanā, pārrobežu tirdzniecībā. Prakse nozīmē vismaz 60-70% komersantu veic attiecīgās procedūras.

b. tikai normatīvais regulējums – atšķirīga pieeja ir investoru aizsardzības un darbinieku nodarbināšanas jomā – rādītājs tiek sastādīts, ievērojot tikai tiesiskajā regulējumā noteikto, jo paredz vērtēt valsts noteikto tiesisko ietvaru;

c. e-procedūras: procedūru skaits tiek vērtēts no e-pakalpojumu pieejamības aspekta, t.i., pētījumā tiek vērtēts, vai procedūras ir iespējams veikt elektroniski un vai šīs procedūras ir veicamas caur "vienu kontaktpunktu", tādējādi neapgrūtinot uzņēmējus ar birokrātisku slogu. Šādu pakalpojumu pieejamība pētījumā tiek atzīta kā labā prakse valsts institūciju pakalpojumu sniegšanā.

5. intervijas un aptaujas – lai gūtu priekšstatu par jomās veiktajām aktuālajām reformām un apzinātu normatīvajos aktos noteikto normu piemērošanu, pētījumā tiek apzināts ekspertu un uzņēmēju viedoklis.

Doing Business ietver divu veidu datu apkopošanu un attiecīgi rādītājus – Juridiskās vērtēšanas rādītāji un Laika un aprites rādītāji, kas nozīmē, ka atsevišķi indikatori apskata tikai normatīvajos aktos noteikto un neapskata praksi:

• Juridiskās vērtēšanas rādītāji tiek izmantoti, lai vērtētu valsts normatīvajos aktos noteikto regulējumu uzņēmēju tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai. Šādi vērtēšanas rādītāji tiek izmantoti, piemēram, investoru aizsardzībā, kā arī vērtējot juridiskās tiesības aizņēmējiem un aizdevējiem;

• Laika un aprites rādītāji tiek skatīti ar mērķi novērtēt noteikto normatīvo aktu mērķa efektivitāti un sarežģītību – tiek vērtētas uzņēmējam noteiktās procedūras, to izpildei nepieciešamais laiks un izmaksas. Laika un aprites rādītāji tiek izmantoti, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanā, nekustamā īpašuma reģistrēšanā un būvniecības atļaujas saņemšanā. Lai iegūtu šāda veida vērtējumu tiek apzināts uzņēmēju viedoklis. Dažos rādītājos – kā piemēram, būvniecība, līgumsaistību izpilde, maksātnespējas procedūras – daļa no izmaksām un laika komponente tiek pamatota ar faktisko praksi, nevis normatīvajos aktos noteikto, jo paredz laiku un izmaksas saturošas procedūras, kas ir ārpus tiesiskā regulējuma.

Vairāk informācijas par Doing Business metodoloģijas apsvērumiem pieejama interneta vietnē: http://www.doingbusiness.org/methodology/ common-misconceptions.

Publiskās pārvaldes reformu plānotājiem Doing Business ikgadējie mērījumi ļauj diagnosticēt, kuri administratīvie šķēršļi, birokrātiskās barjeras un regulējošās jomas uzņēmējiem sagādā problēmas un cik lielā mērā problēmas gadu gaitā samazinās vai pieaug. Pamatota izpratne un stabila monitoringa sistēma dialogā ar privāto sektoru palīdz novērtēt ieviesto reformu rezultativitāti un identificēt jaunas reformas, turpinot reformu ciklu.

Reformas ir nepārtraukts process, un uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir atkarīga no valsts pārvaldes spējas pielāgoties un sniegt kvalitatīvus, konkurētspējīgus un esošā tirgus prasībām atbilstošus pakalpojumus. Līdz ar to nepieciešams turpināt darbu pie sniegto pakalpojumu pilnveidošanas pat situācijā, ja Latvijai attiecīgajā jomā ir salīdzinoši labs rādītājs.

Norādāms, ka reformas paredz ne tikai administratīvo procedūru vienkāršošanu, bet arī lēmumu par izmaksu piešķiršanu, plānojot budžeta ietvaru, kā arī viennozīmīgi – ar politiskas plānošanu saistītu lēmumu pieņemšanu katrā no nozares jautājumiem.

Ņemot vērā Doing Business 2014 atskaites periodu no 2012.gada 1.jūnija līdz 2013.gada 2.jūnijam, nepieciešams nodrošināt aktīvu reformu īstenošanu, lai uzlabotu Latvijas sniegumu starptautiskajos novērtējumos.

Latvijas vietu Doing Business 2014 ietekmēs tikai tādi pasākumi, kas jau ir pieņemti un/vai ieviesti praksē, atbilstoši pētījuma metodoloģijai. Līdz ar to Plāna 2013.-2014.gada ietvaros izvirzītie pasākumi ietekmēs Latvijas vērtējumu Doing Business 2015.

Plānojams, ka Doing Business 2014 kopumā ietekmēs sekojoši 2012.gadā īstenotie pasākumi:

– uzņēmējdarbības uzsākšanā: ieviesta uzņēmumu elektroniskā reģistrēšana Komercreģistrā portālā www.latvija.lv un PVN maksātāju reģistrēšanai noteiktais termiņš 5 dienas;

– investoru aizsardzībā: pieņemtie grozījumi Komerclikumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu likumā, kas sakārto lēmuma pieņemšanu uzņēmumā, ja dalībniekiem pastāv interešu konflikts;

– maksātnespējas jomā: 2010.gadā ieviestais Maksātnespējas likums turpinās paaugstināt apmierināto prasību koeficientu un samazināt maksātnespējas procesam nepieciešamo laiku;

– līgumsaistību izpildē un investoru aizsardzībā: 2011.gadā pieņemtie grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas zemesgrāmatu nodaļas iekļautas rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, papildus līdzšinējai funkcijai nododot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē vairāku ārpus tiesas sēdes skatāmo lietu kategoriju izskatīšanu.

Papildus, lai uzlabotu Latvijas novērtējumu jau Doing Business, kā neatliekami ir jāpieņem sekojoši likumprojekti:

1. uzņēmējdarbības uzsākšanā: jāpieņem Saeimā grozījumus Komerclikumā, lai nodrošinātu iespēju, dibinot mikrouzņēmumu, visiem mikrouzņēmuma dalībniekiem vienlaikus apliecināt savus parakstus pie UR valsts notāra;

2. būvniecības jomā: jāpieņem Saeimā Būvniecības likumprojekts, kas paredz ne tikai procedūru skaita un ilguma samazinājumu, bet arī Būvniecības informācijas sistēmas uzsākšanu;

3. nekustamā īpašuma jomā: jāapstiprina MK un jāvirza pieņemšanai Saeimā grozījumi Zemesgrāmatu likumā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā" vienas pieturas aģentūras principa nodrošināšanai īpašuma datu reģistrēšanā un īpašumtiesību nostiprināšanā, kā arī paredz nekustamā īpašuma reģistrāciju elektroniski;

4. līgumsaistību izpildē: jāpieņem MK un Saeimā Šķīrējtiesu likumprojekts un ar to saistītie grozījumi Civilprocesa likumā, tādējādi atvieglojot tiesu noslodzi un potenciāli atbrīvojot tiesas no jaunu lietu izskatīšanas. Tāpat atkārtoti jāvirza grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredzēja samazināt komercstrīdu izskatīšanai nepieciešamo instanču (tiesu) skaitu;

5. darba jomā: jāvirza apstiprināšanai MK un Saeimā grozījumi Darba likumā, kas paredz elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās.

Plāna 2013.-2014.gada ietvaros ir izvirzīti pasākumi, lai risinātu uzņēmēju identificētās problēmas, kā arī iekļauti pasākumi, lai uzlabotu Latvijas pozīcijas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business, un, ievērojot savstarpējo korelāciju starp starptautiskajiem reitingiem, attiecīgi ietekmētu arī GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus. Tāpat Plānā 2013.-2014.gadam tiek turpināti pasākumi, kas iekļauti Pānā 2012.gadam. Šo pasākumu ieviešana Latvijā ir svarīga Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas nodrošināšanā un investīcijām labvēlīgas vides veidošanā ne tikai salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, bet arī pasaules mērogā.

Visu Plānā 2013.-2014.gadam izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums tiek koncentrēts uz starptautiski atzītā Doing Business pētījuma metodoloģijas pamata, izmantojot to kā pamatdokumentu uzņēmējdarbības regulējošo administratīvo procedūru identificēšanā, un vienlaikus turpinot veikt Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējumu starptautiskajā līmenī. Jānorāda, ka visu izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums modelēts uz Doing Business 2013.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek veiktas.

3.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Latvija Doing Business 2013.gadam ir samazinājušās izmaksas no 2,6% uz 2,3%, kas pamatā ir saistītas ar no Komerclikuma izrietošajiem Ministru kabineta līmeņa normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem mikrouzņēmumiem uzņēmējdarbības uzsākšanas reģistrēšanā Komercreģistrā, kā arī būtisku devumu ir sniedzis IKP pieaugums uz 1 iedzīvotāju Latvijā 2012.gadā, tādējādi samazinot kopējo izmaksu īpatsvaru uzņēmuma dibināšanas izmaksās.

Ar 2012.gada 21.novembri ieviesta uzņēmumu elektroniskā reģistrēšana Komercreģistrā portālā www.latvija.lv – ieviesta iespēja Uzņēmumu reģistrā elektroniski ne tikai iesniegt pieteikumu jauna komersanta, reģistrācijai, bet arī pieteikt reģistrācijai izmaiņas, reorganizāciju, likvidāciju un līguma izbeigšanu.

Uzņēmējs soli pa solim, ievērojot norādītās instrukcijas, aizpilda elektronisko pieteikumu uzņēmuma reģistrācijai. Aizpildot elektronisko formu, uzņēmējam ir sniegta iespēja jau sākotnēji pārliecināties, vai reģistrējamā uzņēmuma nosaukums jau netiek izmantots un apskatīt jau izmantotos līdzīgos nosaukumus, pievienot dokumentus, kā arī integrēt savus fiziskās personas datus, izmantojot autentifikācijas informāciju. Reģistrācijas pieteikumu e-pakalpojuma ietvaros iespējams parakstīt ar Latvijā izsniegtu drošu e-parakstu (eID karti vai elektroniskā paraksta viedkarti eME). Pēc pieteikuma parakstīšanas, sistēma piedāvā veikt valsts nodevas apmaksu un publikāciju Latvijas Vēstnesī un pabeigt pieteikuma iesniegšanu. Reģistrācijas pieteikumu var iesniegt ar Latvijā izsniegtu drošu e-parakstu.

Tādējādi Latvijā ir būtiski atvieglota uzņēmējdarbības uzsākšana, samazinot uzņēmuma dibināšanas procedūras no 4 līdz 2 un attiecīgi plānojams dienu skaita samazinājums. Ņemot vērā Doing Business apsekojuma periodu, minētais pasākums nav ietverts Doing Business 2013 vērtējumā, bet tas būtiski ietekmēs Latvijas rādītāju Doing Business 2014.

Kā otrs būtisks pasākums, kas īstenots 2012.gada ietvaros ir saistīts ar PVN maksātāju reģistrāciju laika samazinājums - ar 2013.gada 1.janvāri stājies spēkā jaunais PVN likums, kas paredz PVN maksātāju reģistrāciju 5 dienu laikā, iepriekš normatīvajos aktos tika atrunātas 10 darba dienas. Ņemot vērā Doing Business apsekojuma periodu nodokļu jomā, minētā pasākuma ietekme būs vērojama tikai Doing Business 2015 rādītājos.

2012.gadā, lai turpinātu samazināt ar uzņēmējdarbības dibināšanu paredzētās valsts nodevas, 2012.gada 10.jūlja MK sēdē tika apstiprināti grozījumi MK 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.599 "Noteikumi par komercreģistra ierakstu izsludināšanas izmaksu apmēriem un iekasēšanas kārtību" un MK 2007.gada 20.februāra noteikumos Nr.140 "Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu", kas paredz maksu par dibināšanu saistīto ierakstu Komercreģistrā publicēšanu turpināt piemērot 50% apmērā līdz 2013.gada 31.decembrim.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar 2012.gadā spēkā stājušos Oficiālo publikāciju likumu, 2013.gada 29.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.65 "Oficiālo publikāciju noteikumi", kas pārņem iepriekš minēto MK noteikumu normas – jauno noteikumu 19.punkts paredz publikācija – ziņas vai ieraksti ir saistīti ar Komerclikuma 185.¹panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošas SIA pamatkapitāla palielināšanu – ir noteikta 4 LVL apmērā līdz 2013.gada 31.janvārim un pēc pārejas perioda beigām uzņēmēji maksās vien 6,50 LVL līdzšinējo 8 latu vietā. Savukārt jaunas Komerclikuma 185.¹panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibināšanas publikācijas maksa no 12,60 LVL samazināta uz 10 LVL. Līdz ar to minēto normu ieviešana sniegs papildus izmaksu samazinājumu topošajiem uzņēmējiem.

Pateicoties ieviestajām aktivitātēm, šobrīd Latvijā, ievērojot Doing Business metodoloģiju, uzņēmējdarbības uzsākšanā ir identificējamas 2 procedūras, kuru dienu skaits nepārsniedz 10 dienas, kā arī pēc EM veiktajām aplēsēm samazina izmaksas vēl par 20% esošajā Doing Business 2013 rādītājā.

Neskatoties uz 2012.gadā īstenotajām aktivitātēm, ir nepieciešams turpināt ieviest reformas uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanai un ar uzņēmumu saistīto datu reģistrēšanu UR.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Nekavējoši jāpieņem grozījumus Komerclikumā, lai nodrošinātu iespēju, dibinot mikrouzņēmumu, visiem mikrouzņēmuma dalībniekiem vienlaikus apliecināt savus parakstus pie UR valsts notāra. TM ir izstrādājusi un 2012.gada 20.decembrī iesniegusi Saeimā priekšlikumus uz likumprojekta Grozījumi Komerclikumā" (Nr.283/Lp11) trešo lasījumu par iespēju visiem Komerclikuma sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas atbilsts Komerclikuma 185.¹pantā noteiktajām pazīmēm (mikrouzņēmumu), dalībniekiem vienlaikus apliecināt savus parakstus pie LR Uzņēmumu reģistra amatpersonas. Plānots, ka regulējums attiecībā uz mikrouzņēmumiem stāsies spēkā, nekavējoties pēc minētā likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

• Pasākums netiek ietvers Plānā 2013.-2014.gadam, jo praktiski paredz lēmuma pieņemšanu Saeimā 3.lasījumā. Tā ieviešana uzņēmumu reģistrēšanā atvieglotu uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūras un pozitīvi ietekmētu Latvijas pozīcijas Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas novērtējumā, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Jāizvērtē uzņēmumu (t.sk., mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijas iespējas. Šobrīd UR un VID saskaņā ar starpresoru vienošanos, apmainās ar informāciju par komersantu pieteikumiem PVN un mikrouzņēmumu nodokļa maksājumiem. Savukārt, lai jaundibināts uzņēmums reģistrētu darbiniekus VID, uzņēmējam nepieciešams atsevišķi griezties VID un sagatavot iesniegumu par plānotā darbinieka reģistrēšanu, kas attiecīgi ir laika un izmaksas saturoša prasība. Minēto procedūru identificē arī Doing Business 2013 rādītāji uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā. Jāatzīmē, ka daudzās pasaules valstīs minētais pieteikums ir apvienots ar pieteikuma iesniegšanu uzņēmuma reģistrācijas brīdī, piemēram, līdzīga prakse ir Jaunzēlandē (ieņem 1.vietu Doing Business 2013) – ieviesta tiešsaistes sistēma, kas visas minētās procedūras apvieno vienā pieteikumā un nodrošina apstiprinājuma saņemšanu 1 dienas laikā (1 procedūra), neizdalot atsevišķu paziņojumu/ apstiprinājumu no VID; tāpat Kanādā (ieņem 3.vietu Doing Business 2013) – 1 procedūra, iesnieguma iesniegšana 1 diena, numura piešķiršana komersantam 5 dienas kopā (ja nepieciešams VID apstiprinājums), u.c.

Kā zināms, ar 21.11.2012. portālā www.latvija.lv ieviesta elektroniskā pieteikumu iesniegšana jauna uzņēmuma reģistrēšanai UR. Nodrošinot iespēju uzņēmumu (t.sk., mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrāciju uzņēmuma reģistrēšanas brīdī Komercreģistrā, reģistrējot uzņēmumu ar minētā portāla starpniecību, būtiski tiktu vienkāršota uzņēmējdarbības uzsākšana. Vienlaikus uzdevums saistīts ar VARAM izstrādāto Koncepciju par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi un tajā plānoto Klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojekta izstrādi un īstenošanu. Lai Latvijā veicinātu līdzīgu labo praksi, nepieciešams izvērtēt labāko pieeju uzņēmumu, t.sk., jaundibināmo uzņēmumu (arī mikrouzņēmumu) darbinieku reģistrācijas procesa optimizācijai, tostarp pārskatot jautājumu par informācijas apmaiņas nodrošināšanu starp UR, VID un Klientu apkalpošanas centru tīklu un attiecīgi izstrādāt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos.

• Iespējas nodrošināšana pieteikt uzņēmuma darbiniekus reģistrācijai VID uzņēmuma reģistrēšanas brīdī Komercreģistrā, atceltu 1 uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru un attiecīgi samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu kārtošanai, tādējādi uzlabojot Latvijas pozīcijas Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas novērtējumā par 7 vietām (no 59.vietas uz 52.vietu) un saglabājot nemainīgu vietu (25.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Jāpaplašina e-paraksta funkcionalitāte, lai nodrošinātu aktīvāku uzņēmumu reģistrēšanu portālā www.latvija.lv. Ar 2012.gada 21.novembri portālā www.latvija.lv ir ieviesta iespēja iesniegt iesniegumu uzņēmuma reģistrēšanai Komercreģistrā. Reģistrācijas pieteikumu e-pakalpojuma ietvaros iespējams parakstīt ar Latvijā izsniegtu drošu e-parakstu (eID karti vai elektroniskā paraksta viedkarti eME). Vienlaikus secināms, ka šobrīd ir uzņēmumu elektroniskajai dibināšanai piesakās maz, līdz ar to primāri jāveicina pasākumi, kas paredz uzņēmumu reģistrēšanu elektroniski, tādējādi atvieglojot uzņēmumu reģistrēšanas procedūras un samazinot formalitātēm nepieciešamo laiku. Nepieciešams paplašināt e-paraksta funkcionalitāti, nodrošinot portāla www.latvija.lv sasaisti ar virtuālo e-parakstītāju, kā arī jāizvērtē iespējas e-parakstu aktivizēt automātiski visiem eID karšu saņēmējiem.

• E-paraksta funkcionalitātes paplašināšana uzņēmumu reģistrācijai portālā www.latvija.lv uzlabotu uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru un potenciāli paaugstinātu Latvijas pozīcijas Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas novērtējumā, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Jānosaka samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija Latvijas portālā www.latvija.lv. Uzsākot saimniecisko darbību, ir svarīgi, lai uzņēmēja darbībā būtu pēc iespējas lielāks brīvo apgrozāmo līdzekļu daudzums. Uzņēmēji uzskata, ka veicot uzņēmumu reģistrāciju elektroniski, valsts nodevām jābūt mazākām vai tās jāatceļ. Doing Business 2013.gadam rezultāti liecina, ka Latvijā nodevas sastāda 2,3% no ienākuma uz vienu iedzīvotāju gadā. Salīdzinoši Dānijā un Slovēnijā nav nekādu nodevu par uzņēmumu reģistrēšanu. Nepieciešams noteikt samazinātu nodevu uzņēmumiem, reģistrējoties Komercreģistrā (līdzīgi kā SIA ar samazinātu pamatkapitālu), ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija Latvijas portālā www.latvija.lv (attiecīgie 6 MK noteikumu projekti ir izsludināti MK 2012.gada 20.decembra Valsts sekretāru sanāksmē, šobrīd noris projektu saskaņošana).

• Nosakot samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija Latvijas portālā www.latvija.lv, tiktu veicināta turpmāka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaiste uzņēmējdarbībā un vienlaikus tiktu nodrošināta Latvijas nemainīgu rādītāju noturēšana Doing Business reitingā, kā arī GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājos.

Jānodrošina uzņēmumu esošo dokumentu elektronizēšana UR arhīvā. Plāna 2012.gadam uzdevums paredzēja uzņēmumiem ģeogrāfisko lietu piekritības noņemšanu, tādējādi atvieglojot ar uzņēmumā saistīto izmaiņu paziņošanu UR. Jāatzīmē, iesniedzot dokumentus elektroniski (izmantojot reģistrācijas e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai UR oficiālo e-pasta adresi), nosacījums ievērot lietu ģeogrāfisko piekritību (gan jauna subjekta reģistrācijas, gan jebkuru izmaiņu gadījumā) no iesniedzēja viedokļa nav aktuāls, jo dokumenti tiek iesniegti attālināti, neapmeklējot iestādi klātienē. Vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd uzņēmumu elektroniskajai reģistrēšanai piesakās maz, līdz ar to primāri būtu jāveic pasākumi, kas veicinātu reģistrācijas e-pakalpojumu plašāku izmantošanu, tādējādi atvieglojot uzņēmumu reģistrēšanas procedūras un samazinot formalitātēm nepieciešamo laiku. Lai nodrošinātu atteikšanos no uzņēmumu ģeogrāfiskas lietu piekritības, kas apgrūtina uzņēmumu formalitāšu kārtošanu, jāveic būtiskas izmaiņas UR procedūrās, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, ko paredzēts īstenot ERAF projekta "UR informācijas sistēmas izveide" aktivitātes "UR arhīva (dokumentu) elektronizācija" ietvaros. Projekta ieviešanu plānots pabeigt 2013.gadā.

• Uzlabojot UR ienākošo dokumentu un ziņu apstrādes procedūras, tiktu atvieglota uzņēmējdarbības formalitāšu kārtošana UR, līdz ar to pozitīvi tiktu ietekmēts Latvijas rādītājus Doing Business un uzņēmēju vispārējs viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.

Jānodrošina juridisku personu autentificēšana ar portāla www.latvija.lv starpniecību. Drukātiem medijiem aizvien samazinās ietekme informācijas sniegšanā, jo uzņēmēja ikdiena ir ļoti dinamiska un nepieciešama ātra un ērta informācijas iegūšana un darījumu kārtošana. Līdz ar to rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc centrālā informācijas portāla uzņēmējiem, kur varētu atrast un saņemt visu nepieciešamo informāciju par atbilstošo dzīves situāciju vienuviet. Šāda iespēja tiek nodrošināta fiziskām personām ar portāla www.latvija.lv palīdzību. Savukārt, kā uzņēmēju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse uzņēmēju neizmanto interneta vietni www.latvija.lv (57%). Nepieciešams orientēt portālu www.latvija.lv arī uz uzņēmēju auditoriju, lai personas autentificējoties (pierādot savu personību internetā, piemēram, ar internetbanku starpniecību) varētu ne tikai atrisināt savas kā privātpersonas jautājumus, bet arī risināt ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus, kā arī rast risinājumu, lai portālam www.latvija.lv būtu sasaiste ar UR, kā rezultātā būtu iespējams apliecināt privātpersonas kā uzņēmēja pārstāvības tiesības. Vienlaikus juridisku personu autentificēšana jānodrošina arī VRAA izstrādātajā koplietošanas modulī "Vienotā pieteikšanās", lai arī juridiskās personas ārpus portāla www.latvija.lv varētu autentificēties un saņemt e-pakalpojumus, piem., Būvniecības informācijas sistēmā.

• Nodrošinot juridisku personu autentificēšanu ar portāla www.latvija.lv palīdzību, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.

Jāatsakās no reģistrācijas apliecību izsniegšanas nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, t.sk., saīsinot struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu. MK 27.03.2001. noteikumi Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju VID" nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē UR, ir reģistrējamas VID Nodokļu maksātāju reģistrā. Šo noteikumu izpratnē filiāle, izņemot ārvalsts uzņēmēja filiāli, ir struktūrvienība, kas nav reģistrējama UR, bet kuru reģistrē VID Nodokļu maksātāju reģistrā. VID Nodokļu maksātāju reģistrā ietilpst: fizisko personu nodokļu maksātāju reģistrs un juridisko personu (arī juridisko personu struktūrvienību un filiāļu, kā arī nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgo pārstāvniecību) un uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (turpmāk — citas personas) nodokļu maksātāju reģistrs. Atbilstoši minēto MK noteikumu 6.punktam, nodokļu maksātāju struktūrvienības VID klientu apkalpošanas centrā reģistrējamas 10 dienu laikā no to izveidošanas dienas atbilstoši tā nodokļu maksātāja juridiskajai adresei, kurš izveidojis struktūrvienību. VID 10 dienu laikā izskata nodokļu maksātāja iesniegtos dokumentus, reģistrē nodokļu maksātāju VID Nodokļu maksātāju reģistrā un izsniedz nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību. Nodokļu maksātāja struktūrvienības reģistrācijas apliecību saņem galvenais uzņēmums. MK 2001.gada 27.marta noteikumi Nr.150 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju VID" neliedz iespēju pieteikumus reģistrācijai Nodokļu maksātāju reģistrā iesniegt arī elektroniski. Līdz ar to jau šobrīd VID klientu apkalpošanas centri nodokļu maksātāju reģistrācijas pieteikumus, tai skaitā arī pieteikumus struktūrvienību reģistrācijai, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, pieņem elektroniski. Ja nodokļu maksātājs ir reģistrēts kā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas klients, tad pieteikumu struktūrvienību reģistrācijai nodokļu maksātājs var iesniegt, izmantojot EDS.

Secināms, ka nodokļu maksātājs ir VID Nodokļu maksātāju reģistrā ierakstīta persona. Līdz ar to fiziskā persona vai juridiskā persona iegūst nodokļa maksātāja statusu tikai ar attiecīgā ieraksta izdarīšanas brīdi VID Nodokļu maksātāju reģistrā, nevis, saņemot reģistrācijas apliecību. Līdz ar to nepieciešams atteikties no reģistrācijas apliecību izsniegšanas un saīsināt struktūrvienību reģistrācijai veicamo dienu skaitu.

• Ieviešot pasākumu, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem to saimnieciskās darbības uzsākšanas un paplašināšanas fāzē un potenciāli tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.

3.2. Būvniecības atļaujas

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Latvijai Doing Business 2013 būvniecības jomas rādītājā, salīdzinoši ar gadu iepriekš samazinātas 2 ar elektrības pieslēguma nodrošināšanu saistītās procedūras (ietvertas elektroenerģijas pieslēguma rādītājā) un attiecīgi 2dienas, kā arī izmaksas – no 21% uz 18,6%.

Lai samazinātu dienu skaitu, kas nepieciešams plānošanas un arhitektūras procesam, tehnisko normatīvu un būvprojekta akcepta iegūšanai, kā arī noteiktu minimālo būvatļaujas saņemšanas termiņu, 2011.gada 28.maijā stājās spēkā MK noteikumi Nr.410 "Grozījumi MK 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi"" . Minētie noteikumi Pasaules Bankas pētījuma Doing Business 2012.gadam rādītājos būvniecības procesā identificēto 21 procedūru un 205 dienas paredz samazināt uz 15 procedūrām un 115 dienām. Šie grozījumi pieņemti kā papildus uzņēmējdarbību vienkāršojošs process jaunā Būvniecības likuma kontekstā. Pasaule Banka vēl vērtē veiktās reformas un pastāvošo praksi minēto normu piemērošanā. Jāatzīmē, ka Pasaules Banka Doing Business pētījumā identificē procedūras un to kārtošanai nepieciešamo laiku, izmantojot attiecīgās valsts nozaru ekspertu un uzņēmēju sniegto informāciju.

Doing Business 2013.gadam uzrāda, ka Latvijā būvniecības procedūrām nepieciešamas 203 dienas (pēc nozaru ekspertu un uzņēmēju sniegtās informācijas). Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvija būvatļauju saņemšanas jomā Doing Business 2012.gadam atradās viszemākajā – 113.vietā, Lietuva – 48.vietā, bet Igaunija – 35.vietā. Šī ir Latvijas viszemākā vieta Doing Business 2013.gadam no visām procedūrām. Šis rādītājs ne tikai pazemina Latvijas kopējo vietu reitingā, bet īpaši norāda, ka būvniecības process satur pārlieku daudz birokrātiskās procedūras un rada administratīvo slogu uzņēmējiem.

Jāatzīmē, ka 2011.gadā EM veiktajā uzņēmēju aptaujā iegūtie rezultāti būvniecības jomā atšķiras – 2011.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu par 47 dienām samazinājies kopējais būvniecības saskaņošanas procesa ilgums. Dati liecina, ka būvatļaujas galīgai saņemšanai 2007.gadā bija nepieciešamas 144 dienas, 2009.gadā – 128 dienas, bet 2011.gadā – 81 diena.

2011.gada 1.decembrī Saeimā 1.lasījumā tika atbalstīts jaunais likumprojekts "Būvniecības likums", kas paredz samazināt Doing Business rādītājos būvniecības saskaņošanas procedūru ilgumu no 23 procedūras un 205 dienām līdz 69 dienām un 6 procedūrām, ierobežojot būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu un maksimāli patērējamo laiku. Tāpat paredzēts diferencēt prasības atkarībā no paredzamās būves.

Ņemot vērā pašvaldību un sadarbības partneru iesniegto priekšlikumu būtību, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izveidota darba grupa Būvniecības likumprojekta precizēšanai. Šobrīd darba grupa gatavo Būvniecības likumprojektu iesniegšanai minētajā Saeimas komisijā uz 2.lasījumu. Plānots, ka Būvniecības likumprojekta apstiprināšana galīgajā lasījumā paredzēta līdz 2013.gada rudenim un tas stāsies spēkā ar 2014.gadu. Darba grupā tika panākta vienošanās ar sadarbības partneriem, ka attiecīgo Ministru kabineta līmeņa normatīvo aktu izstrāde tiks uzsākta pēc Būvniecības likumprojekta pieņemšanas 2.lasījumā.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Neatliekama ir Būvniecības likuma apstiprināšana Saeimā galīgajā lasījumā. Šobrīd būvatļaujas saņemšanai nepieciešamo procedūru skaits un laiks īpaši norāda, ka būvniecības process satur pārlieku lielas birokrātiskās procedūras un rada administratīvo slogu uzņēmējiem un jebkuram iedzīvotājam, kā arī kritiski ietekmē Latvijas vērtējumu starptautiski.

Jāizstrādā ar Būvniecības likumprojekta saistītie MK noteikumi. Lai nodrošinātu būvniecības procesa pilnīgu sakārtošanu, nepieciešams nodrošināt Būvniecības likumprojektam pakārtoto normatīvo aktu vienlaicīgu spēkā stāšanos ar Būvniecības likumprojektu. Būtiski ir atvieglot būvatļaujas saņemšanu vienkāršajām būvēm, līdz ar to jānosaka atšķirīgu būvprojekta dokumentācijas apjomu un saskaņošanas kārtību katrai būvju grupai.

• Būvniecības likumprojekta un ar to pakārtoto normatīvo aktu pieņemšana, ierindotu Latviju šajā jomā 2.vietā (t.i., par 111.vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 8 vietām (no 25.vietas uz 17.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus. Uzdevums Būvniecības likumprojekta apstiprināšanai netiek iekļauts Plānā 2013.-2014.gadam, jo tas šobrīd atrodas uz izskatīšanu Saeimā.

Jānodrošina BIS ieviešana ekspluatācijā ar 2013.gadu (t.i., būvniecības ieceres izskatīšana, būvatļaujas izsniegšana, būves nodošana ekspluatācijā, tehnisko noteikumu saskaņošana). BIS nodrošinās elektronisku būvniecības dokumentācijas apriti, sabiedrības vajadzības pēc informācijas par būvniecības procesiem, vienādu pieeju lēmumu pieņemšanā par būvniecību un vienādu likumu interpretāciju visā Latvijas teritorijā. Ar BIS projekta realizāciju plānots, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi. BIS paredzēts iekļaut Būvkomersantu reģistru, Būvprakses un arhitektu prakses sertifikātu reģistru, Energoauditoru reģistru, Ēku energosertifikātu reģistru, Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru un Būvinspektoru reģistru. Tādējādi BIS garantēs, ka pasūtītājiem un būvniecības uzraudzības iestādēm – pašvaldību būvvaldēm, EM ir pieejami visi nepieciešamie dokumenti un ziņas no valsts informācijas sistēmām, kas attiecas uz konkrēto būvi. BIS paredz, ka dokumenti būs elektroniskā formā un arī komunikāciju starp uzraudzības iestādēm, pasūtītāju un būvkomersantu varēs veikt elektroniski. Vienlaikus šobrīd ir identificējami pasākumi, kurus īstenošana ir apgrūtināta projekta sadarbības partneru sistēmu izstrādes stadijas dēļ (lielāka daļa sistēmu pašlaik tiek izstrādātas, nav ekspluatācijas režīmā, un minētā iemesla dēļ nav iespējams integrēt BIS). Pašlaik ekspluatācijas režīmā nav pieejama saskarne maksājumu moduli un e-parakstītāja moduli. Pēc VRAA sniegtās informācijas maksājumu moduļa izstrādi ir plānots pabeigt līdz 2013.gada 1.martam, savukārt e-parakstītāja – līdz 2013.gada 1.maijam. Tā rezultātā ir nepieciešams laiks (pēc šī termiņa) Būvniecības informācijas sistēmas izstrādes pabeigšanai, moduļu un saskarņu integrēšanai, integrētai testēšanai, kā arī gala lietotāju apmācībai. Nepieciešams nodrošināt BIS izstrādes ieviešanu, paredzot ar 2013.gadu ieviest tādus e-pakalpojumus kā būvniecības ieceres izskatīšana, būvatļaujas izsniegšana, vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana un būves nodošana ekspluatācijā. Tāpat nepieciešams nodrošināt BIS teksta un telpisko datu nodošanu digitālā formā VZD pārziņā esošajām Valsts informācijas sistēmām, atbilstoši Būvju kadastrālās uzmērīšanas koncepcijai un nodrošināt ekspluatācijas režīmā saskarni ar UR, maksājumu moduli un e-parakstītāja moduli

• BIS projektu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Jānodrošina vienotu tehnisko noteikumu izdošanu un saskaņošanu ar BIS starpniecību. Doing Business 2013 Hong Kong SAR, Ķīna ir 1.vietā būvatļaujas saņemšanai procedūru – 6 procedūras, 67 dienas. Ķīnas vienas pieturas aģentūra paredz pieņemt pieteikumu būvatļaujas saņemšanai, kas ir identiska funkcijās Būvvaldei, vienlaikus kā atsevišķa vienība ir ieviesta Institūcija, kas nodrošina sinhronu tehnisko noteikumu izstrādi un saskaņošanu ar Vides aģentūru, ūdensvada un kanalizācijas tīkla, telekomunikāciju, elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem, Veselības inspekciju, Valsts vides dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Šobrīd minēto tehnisko noteikumu saskaņošana Latvijā uzņēmējam notiek, atsevišķi griežoties ar iesniegumu katrā institūcijā atsevišķi, kas ir nesamērīgs administratīvo resursu, laika un izmaksu saturošs slogs uzņēmējam. Nepieciešams BIS ietvaros nodrošināt minēto tehnisko noteikumu izdošanu, tādējādi nodrošinot vienas pieturas aģentūras principu un pilnībā nodrošinot ātrāku dokumentu apriti būvatļaujas saņemšanai. Jāatzīmē, ka vienotu tehnisko noteikumu izdošana un saskaņošana ar BIS starpniecību ir paredzēta BIS projekta ietvaros, bet, iespējams, nepieciešams lemt par papildus līdzekļiem, jo BIS projekta izstrādes analīzes laikā ir noskaidrots, ka minētās funkcionalitātes nodrošināšanai ir nepieciešami lielāki resursi nekā minēts projekta pieteikumā. Nepieciešams nodrošināt vienotu tehnisko noteikumu izdošanu un saskaņošanu ar BIS starpniecību un, nepieciešamības gadījumā, lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, kā arī noslēgt vienošanos ar vismaz lielākajiem Ūdensvada un kanalizācijas tīkla, telekomunikāciju, elektropiegādes pieslēguma nodrošinātājiem Latvijā, Veselības inspekciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Valsts vides dienestu par to dalību BIS tehnisko noteikumu saskaņošanai. Lai personas e-pakalpojumos varētu pierādīt savu identitāti (autentificēties), BIS tiks izmantots VRAA izstrādātais koplietošanas modulis "Vienotā pieteikšanās", kas šobrīd nodrošina tikai fizisko personu autentificēšanos. Tāpēc ir būtiski, lai līdz BIS ieviešanai, VRAA papildinātu minēto koplietošanas moduli ar juridisku personu autentificēšanos. Gadījumā, ja koplietošanas modulis nenodrošinās šādu funkcionalitāti, BIS būs jāizstrādā individuāls risinājums, lai arī juridiskās personas varētu autentificēties un saņemt e-pakalapojumus. Līdz ar to, ja BIS projekta ietvaros būs nepieciešams izstrādāt individuālu juridisko personu autentificēšanās risinājumu, ir nepieciešams lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu, jo BIS projekta ietvaros šādam mērķim nav paredzēti līdzekļi.

Minētā pasākuma aktualitāti apstiprina arī VK veiktā pētījuma "Administratīvā sloga samazināšanas iespējas komersantu dokumentu glabāšanas un arhivēšanas jomā"

• Nodrošinot tehnisko noteikumu saskaņošanu BIS ietvaros, Latvija uzlabotu būvatļaujas saņemšanas procedūras, attiecīgi apsteidzot Ķīnu (izvairoties no atsevišķas institūcijas izveides), un ļautu Latviju ierindot šajā jomā 2.vietā (t.i., par 111.vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 8 vietām (no 25.vietas uz 17.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, , kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Jānodrošina būvdarbu žurnāla un autoruzraudzības žurnāla ieviešana elektroniskajā vidē BIS lietotājiem. Saskaņā ar MK 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 140.punktu katrā būvobjektā regulāri aizpildāms būvdarbu žurnāls, kā arī autoruzraudzības žurnāls, ja tiek veikta autoruzraudzība. No VARAM 2003.gada 24.janvāra rīkojuma Nr.26 "Par būvdarbu žurnālu" un MK 2003.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.342 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 304-03 "Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi"" izriet, ka gan būvdarbu žurnāls, gan arī autoruzraudzības žurnāls ir papīra dokumenta formā. Lai mazinātu administratīvo slogu būvniecībā, t. sk. minēto žurnālu reģistrēšanu būvvaldē un to uzglabāšanu, labāku informācijas pieejamību visām iesaistītajām pusēm, izstrādājot Būvniecības informācijas sistēmu, tiek plānots būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu nodrošināt elektroniskajā vidē Būvniecības informācijas sistēmas lietotājiem. Nepieciešams nodrošināt būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu elektroniskajā vidē BIS lietotājiem.

Minētā pasākuma aktualitāti apstiprina arī VK veiktā pētījuma "Administratīvā sloga samazināšanas iespējas komersantu dokumentu glabāšanas un arhivēšanas jomā".

• Nodrošinot būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu elektroniskajā vidē BIS lietotājiem, tiktu mazināts administratīvais slogs būvniecības procesā iesaistītajām pusēm, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Jāturpina darbs pie Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) ieviešanas. TAPIS nodrošinās nacionālā līmeņa teritorijas (reģiona līmeņa) attīstības plānošanas dokumentu - plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu, vietējā līmeņa dokumentu - vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu, kā arī visu līmeņu tematisko plānojumu teksta un grafisko daļu datu uzturēšanu, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu uzturēšanu un publicēšanu, elektronisko pakalpojumu "Uzziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu". Sistēmas ieviešanas rezultātā komersanti iegūs risinājumu, kā ar interaktīvas kartes un dažādu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu palīdzību ērti meklēt un saņemt nepieciešamo ģeotelpisko informāciju. Tādējādi tiks uzlabota informācijas pieejamība par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem.

• TAPIS un BIS projektu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai, kā arī uzlabotu Ekonomiskās brīvības rādītājus.

3.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Doing Business 2013 gadā Latvija ir ierindota 31.vietā nekustamā īpašuma reģistrēšanas rādītājā, kas ir par 1 pozīciju augstāk nekā gadu iepriekš, paredzot 5 procedūras un 18 dienas nekustamā īpašuma reģistrācijai Zemesgrāmatā un nosakot valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā 2% apmērā no īpašuma vērtības.

Līdz šim Latvija ir atzīta starp tām 12 pasaules valstīm, kas veikusi būtiskas reformas nekustamā īpašuma reģistrācijā, ieviešot iespēju Zemesgrāmatu nodaļai par parādu neesamību pārliecināties tiešsaistes datu pārraides režīmā, kā arī pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu 5 darba dienu laikā (likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka pašvaldībās izziņa par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības tiek izsniegta 5 darba dienu laikā. Doing Business pētījumā ir identificētas līdzšinējo 20 darba dienu vietā 5 darba dienas lēmuma par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības izsniegšanai.

Vienlaikus, salīdzinot situāciju ar Lietuvu un Igauniju, secināms, ka Latvijā nekustamā īpašuma reģistrēšana aizņem vairāk dienu, kā arī izmaksas ir par 70% lielākas nekā kaimiņvalstīs.

Jāatzīmē, ka vērtējot īpašuma reģistrācijas procedūru Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, secināms, ka Latvijas vērtējumā atsevišķi izdalītas tādas procedūras, kuras netiek izdalītas, veicot Lietuvas un Igaunijas procedūru analīzi. Piemēram, Igaunijā pārdevēja īpašuma tiesību pārbaude netiek izdalīta atsevišķi (pēc Doing Business pētījuma nekustamā īpašuma reģistrācijas process tiek uzsākts, notāram sagatavojot pirkuma līguma projektu). Savukārt, Latvijas gadījumā šāda procedūra tiek izdalīta. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Notariāta likuma 87.2.pantu, apliecinot tiesisku darījumu, kura priekšmets ir zemesgrāmatā ierakstītas vai ierakstāmas tiesības, zvērināts notārs akta taisīšanas brīdī pārbauda datus zemesgrāmatā. Līdzīga satura regulējums iekļauts arī Zemesgrāmatu likuma 132.pantā, līdz ar ko pircējam nav nepieciešams iepriekš papildus pārbaudīt pārdevēja īpašuma tiesības. Savukārt, notāra veiktā pārbaude nav izdalāma kā atsevišķa procedūra. Vienlaikus jāatzīmē, ka procedūru izpētes attiecībā uz Lietuvu rezultātā, secināts, ka Lietuvā netiek uzskaitīts laiks, kas tiek patērēts darījuma reģistrācijai (pieteikumus izskata desmit dienu laikā).

Ņemot vērā minēto un ievērojot Doing Business metodoloģijas apsvērumus, nepieciešams turpināt komunikāciju ar Pasaules Banku par Latvijā pastāvošo regulējumu un tā praksi nekustamā īpašuma reģistrācijā, tādējādi, nodrošinot viennozīmīgu izpratni procedūru attēlošanu Doing Business starp pētījumā iesaistītām valstīm.

Turpinot reformas nekustamā īpašuma reģistrācijā Zemesgrāmatā, par pamatu izmantojot pasaules valstīs pastāvošo labo praksi, Latvija varētu turpināt progresu šajā rādītājā.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Neatliekami jāapstiprina grozījumi Zemesgrāmatu likumā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" vienas pieturas aģentūras principa nodrošināšanai īpašuma datu reģistrēšanā un īpašumtiesību nostiprināšanā. Jebkurai fiziskai un juridiskai personai, noteiktos gadījumos, lai nekustamo īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā jāvēršas vismaz divās institūcijās: Valsts zemes dienestā – lai reģistrētu nekustamā īpašuma objektu, un Zemesgrāmatā – lai nostiprinātu īpašumtiesības uz nekustamā īpašuma objektu. Nepieciešams noteikt, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā datu aktualizācija notiek savstarpēji iegūstot datus, neiesaistot nekustamā īpašuma īpašnieku. Lai ieviestu vienas pieturas aģentūras principu īpašuma datu reģistrēšanā un īpašumtiesību nostiprināšanā, 2012.gadā tika izstrādāti un 2012.gada 31.maja VSS izsludināti likumprojekti: "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (VSS-559), "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (VSS-560) un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā"" (VSS-561). Minētie likumprojekti izskatīti 2012.gada 26.novembra MK komitejas sēdē, kurā uzdots organizēt atkārtotu saskaņošanas sanāksmi ar Latvijas Pašvaldību savienību un atkārtoti iesniegt likumprojektus izskatīšanai Ministru kabineta komitejā. Projekti iesniegti izskatīšanai MKK sēdē 2013.gada 13.februārī.

• Vienas pieturas aģentūras princips īpašuma datu un īpašumtiesību nostiprināšanā, samazinātu nekustamā īpašuma īpašniekam nepieciešamo laiku un izmaksas formalitāšu kārtošanai un tādējādi uzlabotu Latvijas pozīcijas arī Doing Business reitingā. Minētais pasākums šobrīd netiek iekļauts Plānā 2013.-2014.gadam, jo likumprojekti ir iesniegti MK.

Jāievieš elektronisku nekustamā īpašuma reģistrēšanu. Šobrīd, lai reģistrētu nekustamā īpašumu, uzņēmējs kārto visas nepieciešamās formalitātes papīrā, tostarp apmeklējot Zemesgrāmatu nodaļas klātienē. Saskaņā ar Doing Business 2013 vērtējumu, Latvijā identificējamas 5 procedūras un 18 dienas nekustamā īpašuma reģistrācijai Zemesgrāmatā. Turpretim Igaunijā un Lietuvā ir nekustamā īpašuma reģistrēšanai ir paredzētas 3 procedūras, kas aizņem attiecīgi 18 un 3 dienas. Doing Business 2013 kā labo praksi novērtē Gruziju (1.vieta). Gruzijā nekustamā īpašuma reģistrēšana aizņem 1 procedūru un 2 dienas. Lai reģistrētu nekustamo īpašumu ir nepieciešama sekojoša dokumentācija: pārdošanas līgums, kopija dokumentam, kas apliecina pārdevēja un pircēja identifikāciju, dokuments, kas apliecina samaksu par publisko reģistru reģistrācijas maksu, savukārt notariālais apstiprinājums un maksājums par valsts nodevu tiek saņemts izmantojot tiešsaisti. Turklāt Gruzijas Zemesgrāmatas tiesneši par iesaistīto pušu īpašumtiesībām pārliecinās, ieskatoties zemesgrāmatā (vienlaikus process ir nodrošināms arī klātienē). Lai ieviestu mūsdienu uzņēmējdarbības prasībām atbilstošus un efektīvus valsts pārvaldes pakalpojumus Latvijā, kā arī vērtējot starptautisko labo praksi nekustamā īpašumtiesību reģistrācijā, nepieciešams turpināt Zemesgrāmatu nodaļu pakalpojumu pieejamību Latvijā un ieviest elektronisku nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas reģistrāciju.

Nepieciešams izstrādāt elektroniskās reģistrācijas formu, kas paredz nekustamā īpašumtiesību reģistrācijas nostiprināšanu Zemesgrāmatā, nodrošināt e-paraksta iespēju, kā arī nodrošināt, ka elektroniski tiek iesaistītas visas iesaistītās institūcijas nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanai Zemesgrāmatā. Jānorāda, ka minētā pasākuma ieviešana ir atkarīga no iepriekš minēto likumprojektu ("Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (VSS-559), "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (VSS-560) un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā"" (VSS-561)) virzības MK un Saeimā.

• Ieviešot pilnīgi elektronisku nekustamā īpašuma reģistrāciju, uzņēmējiem tiktu būtiski atvieglota procedūras kārtošana, samazinot esošo 18 dienu skaitu līdz minimumam, tādējādi nodrošinot vienas pieturas aģentūras principu, atbilstoši Doing Business metodoloģiskajiem apsvērumiem, kā arī ļautu Latviju ierindot šajā jomā 8.vietā (no 31.vietas) un ceļot kopējo reitingu par 4 vietām (no 25.vietas uz 21.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem

Jānosaka zvērinātam notāram pienākumu iesniegt nostiprinājuma lūgumu, ja tā pamatā ir notariāls akts. Šobrīd nekustamā īpašuma reģistrēšanai nepieciešams notariāls apliecinājums pirkuma līguma gadījumā – šāda procedūra Doing Business 2013 izdalīta atsevišķi un pēc būtības satur slogu uzņēmējam, apmeklējot vairākas iestādes nekustamā īpašuma reģistrēšanai.

Lai uzlabotu informācijas apriti un tās ātrumu TM ir izstrādāti grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas paredz zvērinātam notāram pienākumu iesniegt elektroniski nostiprinājuma lūgumu un tam pievienotos dokumentus zemesgrāmatu nodaļā, tādējādi atvieglojot uzņēmējam saistošās prasības. Šobrīd norit likumprojekta saskaņošana. Pasākuma izpildes tieši ietekmē un atstās pozitīvu ietekmi uz Doing Business rādītāju, jo notariāli apliecināta pirkuma līguma gadījumā (šāda procedūra izdalīta atsevišķi), nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai nosūtīs zvērināts notārs, neiesaistot personu.

• Nosakot zvērinātam notāram pienākumu iesniegt nostiprinājuma lūgumu, ja tā pamatā ir notariāls akts, sniegtu iespēju ne tikai uzlabot Latvijas pozīcijas Doing Business reitingā, bet arī samazināt nekustamā īpašuma īpašniekam nepieciešamo procedūru skaitu par 1 procedūru.

3.4. Kredītu reģistrs

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Latvijas rādītājs Doing Business 2013.gadam kredītu reģistra jomā joprojām ir viens no labākajiem rādītājiem pasaulē – 4.vieta starp 183 pasaules valstu ekonomiskām, ko nodrošina Latvijā ieviestais Latvijas Bankas Kredītu reģistrs.

Kredītu reģistrā ir informācija par visiem fizisko un juridisku personu kredītiem (hipotēku kredītu, kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un faktoringu u.c.), sniegtajiem galvojumiem un citām saistībām (pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par personu un viņa agrākajām saistībām saglabājas). Visas Latvijas Republikā reģistrētās bankas un ārvalstu banku filiāles, to meitas sabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības ir Kredītu reģistra dalībnieki. 2012.gada 31.decembrī Kredītu reģistrā ir reģistrēti 100 dalībnieki. Līdz ar to Latvijai Doing Business 2013.gadam publisko kredītbiroju segums ir uzrādīts 63,8 punktu vērtībā, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā gadu iepriekš.

Lai gan Latvija būtiski konkurē ar kaimiņvalstīm Doing Business 2013.gadam publisko kredītbiroju segumā, Latvijai privātā kredītbiroja segums ir uzrādīts "nulle" vērtībā, salīdzinoši Igaunijā ir 33,4 punkti un Lietuvā - 81,2 punkti. Privātā kredītbiroja segums tiek saprasts kā lielākajā privātajā kredītbirojā fizisko un juridisko personu skaits procentuālā izteiksmē no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita.

Lai risinātu situāciju, kas saistītas ar uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļu parādu apjoma palielināšanos, iedzīvotāju saistību pieaugumu pret komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ne-banku kreditētāju aktivitāšu un iedzīvotāju parādsaistību pieaugumu, 2012.gadā EM sadarbībā ar TM, VARAM un Latvijas Komercbanku asociāciju izstrādāja Kredītbiroju likumprojektu.

Kredītbiroju likumprojekta mērķis ir mazināt kredītrisku un veicināt ar kredītrisku saistīta pakalpojuma plašāku pieejamību, veicināt atbildīgu un godprātīgu saistību uzņemšanos, nodrošināt efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabot kredītriska pārvaldību un atvieglot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas ir kredītbiroja dalībnieki un kuriem saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu ir tiesības saņemt ziņas no noteiktām valsts informācijas sistēmām, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildi par klientu vai iespējamo klientu identifikāciju vai izpēti. Likumprojektā ir paredzēts noteikt prasības kredītbiroju darbībai, kredītinformācijas izsniegšanas noteikumus, atbildību par kredītinformācijas apstrādi un Datu valsts inspekcijas kompetenci kredītbiroju darbības uzraudzības nodrošināšanā.

Kredītbiroju likums 2012.gada 20.decembrī tika izsludināts VSS, un šobrīd notiek tā saskaņošanas process. Ieviešot Kredītbiroju regulējumu, plānots uzlabot Doing Business 2013.gadam privāto kredītbiroju segumu Latvijai.

3.5. Investoru aizsardzība

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Latvijā darījumu caurspīdīgumu, uzņēmēju atbildību un tiesības, kā arī investoru tiesību aizsardzību regulē Komerclikums, Gada pārskatu likums, Finanšu instrumentu tirgus likums un Civillikuma normas.

Kā uzrāda Doing Business metodoloģija, tad Latvijas vieta pēdējos gados būtiski pasliktinās – kopumā ir zaudētas 17 vietas 3 gadu laikā, Latviju Doing Business 2013.gada pētījumā ierindojot 70.vietā. Minētais skaidrojams ar to, ka citās pasaules valstīs veiktas reformas investoru darbības regulējuma pilnveidošanai, un rezultātā apsteigušas Latviju. Šobrīd Latvija ir vienādās pozīcijās ar Igauniju un Lietuvu.

Lai uzlabotu situāciju investoru aizsardzības rādītāju, 2012.gada 10.jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu likumā, kas sakārto lēmuma pieņemšanu uzņēmumā, ja dalībniekiem pastāv interešu konflikts, paredz ārēja auditora pārbaudes pielietošanu pirms biržā kotētās akciju sabiedrības darījums, kas satur interešu konfliktu, stājas spēkā un tiesības akcionāriem prasīt individuālu atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes locekļa, ja tā darījuma laikā uzņēmumam ir radušies zaudējumi un darījums pēc būtības ir prettiesisks – negodīgs vai kaitē citiem akcionāriem, u.c.

Ņemot vērā, ka Doing Business pētījuma ietvars ir kalendārais gads no 1.jūnija līdz 2.jūnijam, reforma tiks vērtēta Doing Business 2014 izstrādes ietvaros. Īstenojot izvirzītos pasākumus ārvalstu investoru aizsardzības jomā ir lēšams, ka jomas kopējais rādītājs 2013.gada pētījumā tiktu uzlabots par 2,97 punktiem jeb būtu 8,67 punkti – darījumu caurskatāmības indeksā līdzšinējo 5 punktu vietā varētu nodrošināt 10 punktus, direktora atbildības indeksā varētu panākt papildus 4 punktus un pieņemt, ka akcionāru tiesību indeksa rādītājs paliek nemainīgs – 8 punkti.

• Kopumā minēto pasākumu ieviešana ne tikai pilnveidotu investoru aizsardzības jautājumus, bet arī nodrošinātu Latvijas kāpumu investoru aizsardzības jomā par 66 vietām (no 70.vietas uz 4.vietu) un par 4 vietām (no 25.vietas uz 18.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2013.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī uzlabotu GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Jāievieš jaunu UR pakalpojumu – paziņojuma nosūtīšana par UR vestajos reģistros reģistrēto subjektu lietās pieteiktajām izmaiņām. Lai turpinātu uzlabot investoru aizsardzības regulējumu un laikus novērstu interešu tiesību aizskārumu visiem uzņēmumā esošajiem dalībniekiem (akcionāriem, valdes locekļiem), kas saistītas ar veicamajām izmaiņām Komercreģistrā, nepieciešams pilnveidot UR pakalpojumus un, saņemot iesniegumu no attiecīgās personas iesniegumu izmaiņu veikšanai, paziņot par UR vestajos reģistros reģistrēto subjektu lietās pieteiktajām izmaiņām.

Nepieciešams izstrādāt grozījumus MK 2005.gada 24.maija noteikumos Nr.360 "Noteikumi par Uzņēmumu reģistra sniegtajiem maksas pakalpojumiem", kas paredz ieviest jaunu LR Uzņēmumu reģistra pakalpojumu – paziņojuma nosūtīšana par LR Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto subjektu lietās pieteiktajām izmaiņām.

• Minētā pakalpojuma ieviešana ne tikai pilnveidotu investoru aizsardzības jautājumus, bet arī nodrošinātu Latvijas kāpumu investoru aizsardzības jomā – uzlabojot akcionāru tiesību indeksu par 0,5 punktiem, paaugstinot jomas vērtējumu par Doing Business nākamo gadu rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem.

3.6. Nodokļi

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Doing Business 2013 nodokļu nomaksas rādītājā ir visbūtiskākais uzlabojums un uzņēmēji ir secinājuši, ka ir samazinājies nodokļu maksāšanai patērētais laiks no 290 stundām uz 264 stundām gadā, samazinājies arī kopējais nodokļu sloga rādītājs no 37,9% uz 36,6%, līdz ar to Latvijai ir izdevies pakāpties uz 52.vietu no 62.vietas. Tas paveikts, pateicoties 2011.gadā ieviestajai EDS sistēmai, deklarēšanas atvieglojumiem (piemēram, PVN deklarāciju iesniegšana reizi ceturksnī, pusgadā un gadā atkarībā no apgrozījuma), kā arī daļējai mikrouzņēmumu regulējuma ieviešanai u.c., tādējādi samazinot uzņēmumu nodokļu saistību izpildei patērēto laiku.

Turpinot reformas 2012.gadā ir apstiprināts un ar 2013.gada 1.janvāri stājies spēkā jaunais PVN likums, kas paredz 21% PVN likmi, kā arī EDS ir izstrādāts jauns dokuments "PVN taksācijas perioda deklarācija", kurā integrēti PVN deklarācijas pielikumi tādējādi atvieglojot deklarācijas aizpildīšanu. Jaunā PVN deklarācija nodokļu maksātājam būs pieejama ar 01.02.2013., sniedzot taksācijas perioda deklarāciju par darījumiem, kuri veikti sākot ar 2013.gadu Tāpat pilnveidota EDS - EDS realizētais kļūdu un brīdinājumu modulis katram dokumentu veidam tiek regulāri uzlabots. Uzlaboti tādi moduļi, kas saistīti ar PVN, akscīzes nodokļa, Darba devēja ziņojums (VSAOI un IIN), UIN deklarācijām. Tādējādi ir turpināts atvieglot uzņēmēju grāmatvedības pārskatu iesniegšanu VID, samazinot tam nepieciešamo laiku un izmaksas.

Jānorāda, ka Doing Business metodoloģija nodokļu indikatoru skata taksācijas gada (no 1.janvāra līdz 31.decembrim) ietvaros, piemēram, 2013.gada rādītāji atspoguļo situāciju par periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim. Līdz ar to 2012.gadā īstenoto pasākumu efektivitāte, atspoguļosies tikai Doing Business 2014.gadam un 2015.gadam.

Apskatot Doing Business 2013.gada datus, grāmatvedības vešana, nodokļu deklarēšana un maksāšana standarta uzņēmumam Latvijā prasa 264 stundas gadā, bet tādam pašam uzņēmumam Igaunijā – 85 stundu gadā, Lietuvā – 175 stundas. Līdz ar to ir jāturpina reformas nodokļu jomā, lai veidotu vienlīdzīgus ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju nosacījumus uzņēmējdarbības veikšanai.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Jāveic padziļinātu administratīvo prasību nodokļu jomā analīzi. EM 2013.gadā ir uzsākusi administratīvo prasību nodokļu jomas vērtējumu ar mērķi ir pārlieku birokrātiskas un administratīvo slogu radošas normatīvo aktu prasības (pēc principa soli pa solim), apzināt Latvijas uzņēmēju praksi administratīvo formalitāšu kārtošanā nodokļu jomas valsts pārvaldes iestādēs, un identificēt turpmāk ieviešamos uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus. Administratīvo prasību "soli pa solim" vērtējums nodokļu jomā paredz novērtēt, vai informācija (t.i., atskaites, deklarācijas, pavadošie dokumenti, u.tml.), kas jāsniedz uzņēmumam nodokļu jomas valsts pārvades uzraugošajās institūcijās, tiek dublēta, vai attiecīgās prasības satur pārlieku birokrātiskas un administratīvo slogu radošas prasības, vai minēto prasību izpilde tiktu pildīta bez regulējuma pastāvēšanas un kādas ir iespējas šo administratīvo slogu uzņēmējam samazināt, veicot gan konsultācijas ar nozaru speciālistiem, gan apzinot praksi ārvalstīs. Plānots pabeigt pētījumu līdz 2013.gada 1.septembrim.

• Minētais pasākums atvieglotu nodokļu grāmatošanu un samaksu uzņēmumiem, tādējādi varētu uzlabot Doing Business nodokļa rādītājos Latvijai esošo pozīciju, kā arī ietekmētu uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.

Jāievieš elektroniskās algas nodokļu grāmatiņa. Šobrīd konstatējami gadījumi, kad VID rīcībā nav informācijas par fiziskās personas IIN piemērojamo atvieglojumu pamatojumu – to nav iespējams saņemt no citiem valsts reģistriem. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt iespēju ieviest elektroniski pieejamu algas nodokļa grāmatiņu, kas paredz šādos gadījumos informācija ir iegūstama no pašas fiziskās personas. Ieviešot elektroniski pieejamu algas nodokļa grāmatiņu, fiziskajai personai pašreizējā algas nodokļa grāmatiņā norādītā informācija būs pieejama elektroniski EDS NMDS. Autentifikācijai varēs izmantot arī vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv. Tādējādi fiziskajai personai būs iespēja sev piemērotā laikā gan iesniegt VID informāciju par izmaiņām piemērojamos atvieglojumos, gan saņemt informāciju par aktuālajiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Nodrošinot minēto pasākumu, darba devējam elektroniski, izmantojot VID EDS NMDS, būs pieejama informācija par savam darbiniekam (tikai par tiem, kuri izvēlējušies atbrīvojumus piemērot pie konkrētā darba devēja) aktuāli piemērojamiem nodokļa atvieglojumiem. Darba devējs tiks informēts arī par izmaiņām attiecībā uz darbinieku piemērojamajiem atvieglojumiem.

• Ieviešot elektronisko algas grāmatiņu, būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē informācijas par nodokļu aprēķiniem sagatavošanu, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā.

Jānodrošina brīdinošas informācijas apriti EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību. Ar 2011.gada 1.janvāri uzņēmējiem ir ieviesta EDS, kas paredz kārtot formalitātes tikai elektroniskā formā. Praksē ir konstatēti gadījumi, kad sniedzot PVN deklarācijas, uzņēmējam ir problēmas ar PVN apliekamā ienākuma atgūšanu, kas saistīts ar tā darījuma partnera saimnieciskās darbības pārtraukšanu, tādējādi apgrūtinot laicīgu grāmatvedības pārskatu gatavošanu uzņēmumā. Lai risinātu minēto situāciju nepieciešams uzlabot EDS funkcionalitāti un nodrošināt brīdinošas informācijas apriti EDS par nodokļu maksātāja darījuma partnera apturēto saimniecisko darbību.

• Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē nodokļu un grāmatvedības prasību, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā

Jāuzlabo piekļuvi EDS, izmantojot e-pakalpojumu koplietošanas platformā pieejamos autentifikācijas rīkus (e-paraksts; internetbankas). Lai iesniegtu deklarācijas (pārskatus) VID, uzņēmumam ir ne tikai jāved normatīvajos aktos noteiktā grāmatvedība, bet arī kvalitatīvi jāaizpilda un jāiesniedz VID attiecīgās deklarācijas (pārskatus). 2011.gada uzņēmēju aptaujas dati norāda, ka 62% uzņēmēju izmanto EDS un viņu īpatsvars turpina pieaugt (2007.gadā – 24%, 2009.gadā – 58%). Tomēr strauji – par 9% gadā – pieaudzis EDS problēmu vērtējums. Iespēja autentificēties un parakstīt dokumentus ar Uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja izsniegtajām e-paraksta viedkartēm ir pieejama EDS kopš 2008.gada. Iespēja autentificēties ar portāla www.latvija.lv pieejamajiem autentifikācijas veidiem ir realizēta Ārējo lietotāju reģistra 1.4.versijā. Sistēmas lietotājiem šī funkcionalitāte būs pieejama pēc sadarbības līguma noslēgšanas starp VID un VRAA. Līdz ar to nepieciešams uzlabot piekļuvi EDS izmantojot e-pakalpojumu koplietošanas platformā pieejamos autentifikācijas rīkus (e-paraksts; internetbankas).

• Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē deklarācijas aizpildīšanai, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā.

3.7. Pārrobežu tirdzniecība (muita)

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Pārrobežu tirdzniecības jomā Doing Business 2013.gadam Latvija nemainīgi saglabā 16.vietu. Salīdzinoši Igaunija ir novērtēta 7.vietā, bet Lietuva – 24.vietā, kas skaidrojams ar izmaksu apmēriem importa-eksporta darījumiem. Vienlaikus vērojams, ka Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs. Līdz ar to lai veicinātu ātrāku pārrobežu tirdzniecības darījumus nepieciešams veikt reformas, kas saistītas ar e-pakalpojumu piedāvājumu muitas procedūrās.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Jāuzlabo elektroniskās informācijas apriti muitā - iespēja uzņēmējiem elektroniski iesniegt un noformēt ievešanas muitas deklarācijas, t.sk., vienkāršotas importa deklarācijas, kā arī muitas vērtības deklarācijas. Lai vienkāršotu muitošanas procesu, samazinot muitas formalitāšu kārtošanai nepieciešamo laiku un izmaksas gan komersantiem, gan valsts iestādēm un paaugstinātu muitas kontroles un riska analīzes efektivitāti, un samazinātu krāpniecības iespējas, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību un legālu tirdzniecību un nodrošinātu attiecīgo ES normatīvo aktu prasību izpildi, Latvijas muitā 2006.gadā uzsākta e-muitas projekta īstenošana. E-muitas projekta ieviešana notiek vairākos posmos. Līdz šim ieviesta Eksporta kontroles sistēma un Importa kontroles sistēma, kas nodrošina eksporta deklarāciju, kā arī izvešanas un ievešanas kopsavilkuma deklarāciju elektronisku iesniegšanu un apstrādi, automātisku riska analīzi atbilstoši Kopienas riska kritērijiem un elektronisku datu apmaiņu starp ES dalībvalstīm. Līdz ar jaunajām sistēmām Latvijas muitā tika ieviesta jauna komersanta lietotāja saskarne, kas nodrošina TIR/tranzīta deklarāciju elektronisku iesniegšanu. Sistēmās tiek integrēta Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēma (EORI), kas sasaistīta ar EK centrālo Ekonomisko operatoru sistēmu (EOS) un nodrošina datu apmaiņu par Latvijā un citās ES dalībvalstīs Komersantu reģistrācijas un identifikācijas sistēmā (EORI) reģistrētām personām, tai skaitā atzītajiem komersantiem.

Lai turpinātu uzlabot elektronisko muitas vidi, izmantojot jau ieviesto EMDAS platformu, nepieciešams ieviest iespēju uzņēmējiem elektroniski iesniegt un noformēt ievešanas muitas deklarācijas, tai skaitā, vienkāršotas importa deklarācijas, kā arī muitas vērtības deklarācijas.

• Ieviešot minēto pasākumu, komersantiem tiks nodrošināta vienota sistēma elektronisku muitas deklarāciju un citu ar muitu saistītu datu iesniegšanai un apstrādei, tādējādi vienkāršojot un paātrinot muitas formalitāšu kārtošanu un nodrošinot Doing Business muitas procedūru viegluma koeficienta samazinājumu.

Jāturpina projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma"(SKLOIS) īstenošanu. Plānotā projekta ietvaros paredzēta elektroniska standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot sistēmu līmeņa saskarni, kā arī elektroniska informācijas aprite par kravas statusiem, statistikas atskaites. SKLOIS uzdevums būs nodrošināt elektroniskās informācijas un elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumus iesaistītājām institūcijām, t.sk., Muitas iestādes, Robežsardzi, Pārtikas un veterināro dienestu un Krasta apsardzes dienestu. SKLOIS projekta rezultātā tiktu nodrošināta "vienas pieturas aģentūras" principa ieviešana kravu pārvadājumu jomā, kas atvieglos dokumentu iesniegšanu un novērsīs informācijas dublēšanu. Tāpat tiktu samazināts starptautisko kravu noformēšanai nepieciešamais laiks, jo informāciju būtu iespējams iesniegt elektroniski.

Nepieciešams nodrošināt projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu, 2013.gadā izstrādājot SKLOIS informācijas sistēmas ieviešanas tehnisko specifikāciju un uzsākot iepirkuma procedūru, kā arī noslēdzot līgumu ar izvēlēto pretendentu iepirkuma par SKLOIS sistēmas izstrādi un ieviešanu.

• Ieviešot minēto pasākumu, tas nodrošinātu lētākas un ātrākas pārrobežu tirdzniecības procedūras uzņēmējiem, tādējādi nodrošinot šo procedūru viegluma koeficienta samazinājumu, kā arī varētu attiecīgi uzlabot Latvijas kāpumu pārrobežu tirdzniecības jomā Doing Business rādītājos turpmāk.

3.8. Līgumsaistību izpilde

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Pēc Doing Business 2012.gada datiem Latvijā 2012.gadā līgumsaistību izpilde aizņem 27 procedūras un 469 dienas (kas ir par 100 dienām vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinoši Lietuvā līgumsaistību izpilde aizņem 30 procedūras un 275 dienas, Igaunijā – 35 procedūras un 425 dienas. Doing Business 2013.gadam līgumu izpildes jomā Latvija ir zaudējusi savu rādītāju par 10 vietām, salīdzinot ar Doing Business 2011.gadam. Minētās jomas rādītājā ir pieaudzis līgumu izpildei nepieciešamo dienu skaits – 2012.gada rādītājos par 160 dienām vairāk nekā 2011.gada rādītājos.

Latvijā līgumu izpildes jomu regulē Civilprocesa likums, Maksātnespējas likums, Komerclikums un citi normatīvie akti.

Līdz šim ir izstrādāti grozījumi virkne normatīvo aktu, kas paredz atbrīvot tiesas no tādu lietu skatīšanas, kurās nav strīda, un no tiesām neraksturīgiem pienākumiem ar mērķi saīsināt lietu izskatīšanas termiņus un palielināt tiesu efektivitāti. Tā, piemēram, ar 2011.gada 21.jūlija likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" zemesgrāmatu nodaļas iekļautas rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, papildus līdzšinējai funkcijai nododot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē vairāku ārpus tiesas sēdes skatāmo lietu kategoriju izskatīšanu. Ir veikti grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot jaunu regulējumu maza apmēra prasībām par naudas vai uzturlīdzekļu piedziņu, kas ievērojami paātrinās izskatīšanas termiņus būtiskai daļai no visām tiesas lietvedībā esošajām lietām un ir paplašināta rakstveida procesa izmantošana civillietu izskatīšanā un atvieglota tiesas saziņa ar lietas dalībniekiem, veicot darbu pie civillietu sagatavošanas iztiesāšanai (tiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu).

Līdz šim veiktās reformas tiesu sistēmā ir nesušas pozitīvus rezultātus – pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā 2012.gadā tiesās ir izskatītas vairāk civillietu un administratīvo lietu nekā saņemts, un ir sācis arī samazināties neizskatīto lietu apjoms – 2012.gadā ir izskatītas par 17,4% vairāk civillietu, nekā saņemtas tiesā, un lietu atlikums (neizskatītās lietas) ir samazinājies par 18,6%. Savukārt administratīvās lietas ir izskatītas pat par 31,4% vairāk nekā saņemtas tiesā, un lietu atlikums (neizskatītās lietas) ir samazinājies par 21,4%.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Neatliekami ir jāpārskata grozījumi Civilprocesa likumā kas paredz speciālo tiesvedības kārtību ar komercdarbību saistīto jautājumu izskatīšanai un reiderisma apkarošanai. 2012.gadā, turpinot darbu pie tiesu noslodzes mazināšanas un lietu izskatīšanas paātrināšanas, ir izstrādāti un 2013.gada 14.februārī Saeimā 3.lasījumā apstiprināti grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz speciālo tiesvedības kārtību ar komercdarbību saistīto jautājumu izskatīšanai un reiderisma apkarošanai. Tomēr Likumprojekts nav izsludināts un Valsts prezidents 2013.gada 22.februārī to ir nosūtījis atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Civilprocesa likuma grozījumi paredzēja speciālu tiesvedības kārtību lietās par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī vienlaikus paredz speciālo tiesvedības kārtību ar pirmo instanci un kasācijas instanci. Proti, šīs kategorijas lietās pirmās instances tiesa vienmēr ir rajona (pilsētas) tiesa. Jāatzīmē, ka Civilprocesa likuma grozījumi paredzēja, ka lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem turpmāk skatīs Jelgavas tiesa, tādējādi paredzot mazināt tiesu noslodzi un ātru lēmumu pieņemšanu, kas ir būtiska reiderisma mazināšanas nolūkos.

• Grozījumu Civilprocesa likumā pieņemšana perspektīvā pozitīvi ietekmēs Doing Business rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI indeksa rādītājus "tiesību sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā", "tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā", "mazākuma akcionāru interešu aizsardzība" un "ārvalstu investīciju aizsardzība", kā arī Ekonomiskās brīvības rādītājus. Pasākums netiek iekļauts netiek iekļauts Plānā 2013.-2014.gadam, jo tas šobrīd atrodas uz izskatīšanu Saeimā.

Jāpieņem grozījumi Notariāta likumā un Civilprocesa likumā, kas paredz izpildu dokumenta spēka noteikšanu atsevišķiem notariālajiem aktiem tādējādi mazinot tiesu noslodzi. 2013. gada 28. februārī Saeimā 2. lasījumā ir apstiprināti grozījumi Notariāta likumā (Nr. 332/Lp11) un Civilprocesa likumā (Nr. 331/Lp11), kas paredz, ka atsevišķa veida notariālie akti (piemēram, notariālā akta formā taisīti terminēti līgumi par naudas samaksu vai par kustamās mantas vai dokumentu atdošanu, vai terminēti nomas vai patapinājuma līgumi, kas paredz nomnieka vai patapinājuma ņēmēja pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai patapināto īpašumu) būs izpildāmi Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Tas nozīmē, ka pēc zvērināta notāra izdota notariālā akta varēs notikt notariālā akta formā slēgtas saistības piespiedu izpilde, kuru nepieciešamības gadījumā varēs īstenot zvērināts tiesu izpildītājs bez atsevišķām papildus procedūrām, proti, bez tiesas iesaistes, tādējādi mazinot tiesas noslodzi.

• Grozījumu Notariāta likumā un Civilprocesa likumā pieņemšana perspektīvā pozitīvi ietekmēs Doing Business rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI indeksa rādītājus "tiesību sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā", "tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā", kā arī Ekonomiskās brīvības rādītājus. Pasākums netiek iekļauts netiek iekļauts Plānā 2013.-2014.gadam, jo tas šobrīd atrodas uz izskatīšanu Saeimā.

Jāievieš jaunu šķīrējtiesu regulējumu. Pastāvošā situācija neveicina alternatīvo strīdu risināšanas metožu attīstību Latvijā, kas, rada negatīvu ietekmi uz komersantu iespējām panākt efektīvu līgumsaistību izpildi. Latvijā ir reģistrētas 212 šķīrējtiesas. Salīdzinoši ar citām pasaules valstīm lielais šķīrējtiesu skaits skaidrojams ar spēkā esošo šķīrējtiesu regulējumu, saskaņā ar kuru vienīgais izvirzītais kritērijs šķīrējtiesas dibinātājam ir juridiska persona (Civilprocesa likuma 486.panta trešā daļa). Pastāv virkne nepilnību, t.sk., attiecībā uz šķīrējtiesu darbību, šķīrējtiesnešu iecelšanu, šķīrējtiesu procesa un spriedumu kvalitātes uzraudzību, kā arī šķīrējtiesas spriedumu izpildi. Šķīrējtiesu tiesiskais regulējums nav pilnīgs un pietiekami efektīvs. Nereti strīdu izšķiršana Latvijas šķīrējtiesās nenoved pie ātra un efektīva risinājuma, rosinot uzņēmējus izvēlēties citu valstu, piemēram, Zviedrijas, šķīrējtiesu. Lai ieviestu efektīvu un caurskatāmāku šķīrējtiesu regulējumu, 2012.gadā TM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm vērtēja šobrīd pastāvošo starptautisko praksi, t.sk., ANO 1985. gada 21. jūnija UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas Parauglikuma redakciju, un Izstrādāja likumprojektu "Šķīrējtiesu likums" un likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Minētie likumprojekti ir izsludināti 31.01.2013. VSS, un šobrīd notiek to saskaņošanas process.

• Likumprojektu "Šķīrējtiesu likums" un likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" pieņemšana perspektīvā pozitīvi ietekmēs Doing Business rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI indeksa rādītājus "tiesību sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā", "tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā", "mazākuma akcionāru interešu aizsardzība" un "ārvalstu investīciju aizsardzība", kā arī Ekonomiskās brīvības rādītājus.

Nepieciešams stiprināt tiesas priekšsēdētāja lomu attiecībā uz tiesvedības procesu ilgumu konkrētajā tiesā. Likuma "Par tiesu varu" 33.pantā noteikti tiesu priekšsēdētāja pienākumi, kas vērsti uz kvalitatīva tiesas administratīvā darba vadības nodrošināšanu, tajā skaitā, paredzot tiesas priekšsēdētājam tiesības dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem amata pienākumu pildīšanā. Tiesas priekšsēdētāju lomas stiprināšana attiecībā uz tiesvedības ilguma konkrētā tiesā novērošanu rezultātā tiktu ieviests tāds papildu tiesu darba organizācijas mehānisms, kas ļautu savlaicīgi konstatēt un apzināt tiesvedības ilguma konkrētā lietā palielināšanās cēloņus un apzinātu to novēršanas iespējas. Nepieciešams sagatavot un iesniegt Saeimā priekšlikumus uz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" (Nr.223/Lp11) trešo lasījumu, stiprinot tiesas priekšsēdētāju lomu attiecībā uz tiesvedības procesu ilgumu konkrētajā tiesā.

• Minētā pasākuma ieviešana sekmētu ātrāku lietu izskatīšanu tiesās un kopumā mazinātu tiesvedības procesa ilgumu, tādējādi paredzot turpmāk Doing Business rādītāju uzlabošanu, kā arī GKI indeksa un Ekonomiskās brīvības rādītājus, ņemot vērā, ka tas ir saistīts ar uzņēmēju novērtējumu par tiesu sistēmas darbību.

Jānostiprina tiesnešu specializācijas principus un jānosaka lietas slodzes rādītājus - lietu izskatīšanas noslodzes tiesās mazināšana. Latvijas tiesas ir noslogotas, kas rada lietu uzkrājumu un ilgus lietu izskatīšanas termiņus. Ilgais laiks, kas uzņēmējiem jāgaida līdz tiesas spriedumam un strīda risinājumiem ietekmē biznesa attīstību un grauj Latvijas kā biznesam draudzīgas jurisdikcijas reputāciju. Pamatojoties uz Tieslietu padomes nolemto, TA sagatavo Tiesnešu specializācijas principus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, tādējādi paredzot izlīdzināt tiesu noslodzi.

• Minētā pasākuma ieviešana samazinātu komercstrīdu risināšanai nepieciešamo dienu skaitu un Latvija varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business turpmākajos gados, kā arī pozitīvi tiktu uzlaboti GKI rādītāji un Ekonomiskās brīvības rādītāji.

Jāveic pasākumi papildus tiesnešu piesaistei. 2011.gada uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti liecina, ka 15% no visiem Latvijas uzņēmējiem tiesu vara sagādā problēmas. Pēc Doing Business 2013.gada datiem Latvijā 2012.gadā līgumsaistību izpilde aizņem 27 procedūras un 469 dienas, kas ir par 100 dienām vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijas tiesas ir nevienmērīgi noslogotas, kas rada lietu uzkrājumu un ilgus lietu izskatīšanas termiņus vairākās tiesās. Īpaši ilgi tiek izskatītas administratīvās lietas Rīgā. Ilgais laiks, kas uzņēmējiem jāgaida līdz tiesas spriedumam un strīda risinājumiem ietekmē biznesa attīstību un samazina Latvijas kā biznesam draudzīgas jurisdikcijas reputāciju. Ja izlīdzinātu tiesu noslodzi, piemēram, piesaistot papildus tiesnešus, tādējādi paātrinot lietu izskatīšanas kapacitāti, tiktu atrisināta problēma ar uzkrāto apjomu un attiecīgi kopējais dienu skaits lietu izskatīšanai tiktu samazināts. Tādējādi Latvija varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas arī starptautiskajā vērtējumā.

• Minētā pasākuma ieviešana samazinātu komercstrīdu risināšanai nepieciešamo dienu skaitu un Latvija varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business turpmākajos gados, kā arī pozitīvi tiktu uzlaboti GKI rādītāji un Ekonomiskās brīvības rādītāji. Uzdevums netiek iekļauts Plānā, jo paredz TM sagatavot pieprasījumu valsts budžetam 2014.gadā.

Jānodrošina pakāpeniska elektronisko dokumentu aprites ieviešana tiesu iestādēs. Tiesu administrācija realizē Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālo projektu "Tiesu modernizācija Latvijā", kura ietvaros tiek izveidota elektroniska platforma (Datu izplatīšanas sistēma), lai būtu iespējama elektronisko dokumentu un elektronisko pakalpojumu ieviešana tiesu iestādēs, tajā skaitā iesniegt elektroniskos dokumentus – elektroniski izstrādātās un sistēmā pieejamās veidlapas, nodrošinot arī to apstrādi. Datu izplatīšanas sistēmas publiskā daļa testa versijā jaunajā tiesu portālā www.tiesas.lv ir pieejama no 2013.gada 7.janvāra. Pašlaik portālā www.tiesas.lv tiek veikta satura aktualizēšana un norit darbs pie pēdējo funkcionalitāšu pieslēgšanas produkcijas videi, ko veic VAS "Tiesu namu aģentūra".

Jānodrošina iespēja personām (t.sk., uzņēmējiem) iepazīties ar tiesvedības gaitas datiem un tiesu nolēmumiem tiešsaistē. Tiesu administrācija projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros realizē arī tiesvedības gaitas datu un piekļuves lietas materiāliem un nolēmumiem risinājuma izstrādi lietas dalībniekiem, kā arī anonimizētu tiesas nolēmumu publicēšanu internetā tiesu portālā www.tiesas.lv, lai nodrošinātu iespēju personām (t.sk., uzņēmējiem) iepazīties ar tiesu nolēmumiem civillietās, administratīvajās lietās, krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās. Tādējādi personām (t.sk., uzņēmējiem) būs iespējams bez maksas iepazīties ar tiesu praksi, nedodoties uz tiesu. Pēc projekta pilnīgas realizācijas tiesvedības procesos iesaistītie dalībnieki arī varēs iegūt informāciju par tiesvedības gaitas datiem internetā, kā arī būs iespējams iepazīties ar tiesas nolēmumiem konkrētajā lietā.

Ieviešot abus minētos pasākumus (elektronisko dokumentu aprites ieviešana tiesu iestādēs un iespēja personām (t.sk., uzņēmējiem) iepazīties ar tiesvedības gaitas datiem un tiesu nolēmumiem tiešsaistē), tiks nodrošināta ātrāka dokumentu un informācijas aprite. Nepieciešams sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu pakāpenisku elektronisko pakalpojumu un elektronisko dokumentu aprites tiesu iestādēs ieviešanu.

• Minēto pasākumu ieviešana samazinās Doing Business komercstrīdu risināšanai nepieciešamo laiku, un attiecīgi varētu nodrošināt Latvijas kāpumu līgumsaistību izpildes jomā. Tāpat minētie pasākumi ietekmēs uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.

Jāveic tiesvedības procedūru pašizmaksu izvērtējums, paredzot tiesvedības procedūru uzlabojumus un efektivizāciju. TA pasākuma mērķa sasniegšanai veic divus iepirkumus. Iepirkuma par "Tiesvedības procesu pašizmaksu izvērtēšanu un optimizāciju" ietvaros pašreiz veikts pakalpojuma izpildes 1.posms – esošo tiesvedības procesu, to soļu izmaksu un izmaksu struktūras analīze. Tāpat ir iesniegts saskaņošanai pakalpojuma izpildes 2. posma nodevums – pašizmaksu aprēķina modeļa un izmaksu uzskaites principu izstrāde – ieviešana. Pakalpojumu izpilde plānota līdz 2013.gada 15.maijam.

Savukārt iepirkuma "Tiesvedības procesu izvērtēšana un efektivitātes uzlabošana" ietvaros šobrīd ir izstrādāts ziņojums par esošo tiesvedības procesu analīzi un saskaņošanas procesā šobrīd atrodas optimizēto tiesvedības procesu, to aprakstu, shematiskas dokumentācijas un procesu raksturojošo rādītāju apkopojums, kā arī metodiskie norādījumi optimālā tiesnešu skaita un nepieciešamo tiesas darbinieku skaita noteikšanai. Pakalpojumu izpilde plānota līdz 2013.gada 9.aprīlim. Nepieciešams turpināt īstenot projektu "Tiesu modernizācija Latvijā" un veikt tiesvedības procedūru pašizmaksu vērtējumus, kā arī sagatavot pasākumus nepieciešamajiem tiesvedības procedūru uzlabojumiem un efektivizācijai.

• Minēto pasākumu ieviešana ļaus secīgi turpināt tieslietu jomas reformu procesu, identificējot nepieciešamos pasākumu turpmākai jomas sakārtošanai, kas paredz komercstrīdu risināšanai nepieciešamos uzlabojumus un potenciāli paredz Latvijas starptautisko novērtējumu uzlabošanu tādos pētījumos kā Doing Business, GKI aptauja un Ekonomiskās brīvības rādītājs.

3.9. Uzņēmējdarbības izbeigšana

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Latvija Doing Business 2013, salīdzinoši ar rādītājiem gadu iepriekš, ir saglabājusi nemainīgu pozīciju – 33.vieta 185 valstu konkurencē. Minētais panākts, pateicoties 2010.gada 1.novembrī ieviestajam Maksātnespējas likumam, kas kopumā paredz samazināt tā ilgumu un izmaksas, kā arī paredz uzņēmumu reorganizācijas iespēju. Kopumā aplēšot maksātnespējas ilgumu, paredzams, ka tas samazinās no Doing Business 2013.gadam uzrādītajiem 3 gadiem līdz aptuveni 1 gadam un 1 mēnesim. Tāpat plānots, ka procesa izmaksas sastāda uz pusi mazāku summu – aptuveni 7% līdzšinējo 13 % vietā. Kā arī plānojams, ka apmierināto prasību koeficients varētu pieaugt līdz 70%. Maksātnespējas likuma rezultāti vēl tiek vērtēti praksē un jau šobrīd redzams, ka apmierināto prasību koeficients ir pieaudzis gandrīz par 50% salīdzinot datus ar Doing Business 2011 – no 31,9 līdz 59,8 punktiem. Prognozējams arī turpmāks rādītāja uzlabojums, jo Maksātnespējas likuma rezultāti tiek vēl vērtēti praksē.

Lai izvērtētu, cik efektīvs ir Maksātnespējas likums, TM 2011.gada vasarā uzsāka darbu maksātnespējas procesa regulējuma problēmjautājumu apzināšanā un labāko risinājumu meklēšanā. Tādējādi no 2011.gada 29.jūnija regulāri tiek organizētas diskusijas ar valsts un nevalstisko institūciju pārstāvjiem u.c. Diskusiju rezultātā ir izstrādāti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz grozīt normas, kuru piemērošana praksē ir radījusi grūtības, piemēram, ir precizēts regulējums par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas pārdošanai, ir paredzēti pārejas noteikumi, ar kuriem paredzēts veicināt to maksātnespējas procesu ātrāku pabeigšanu, kas uzsākti, piemērojot maksātnespējas procesa regulējumu, kas bijis spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim, ir precizēti noteikumi attiecībā uz administratora atlīdzības aplikšanu ar PVN. Tāpat ar priekšlikumiem ir efektivizēts tiesiskās aizsardzības process, piemēram, ir precizēti noteikumi attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamajām metodēm, precizēti noteikumi attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādāmo informāciju un precizēta tā saskaņošanas kārtība, kā arī ir pārskatīta administratora loma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna vērtēšana. Proti, priekšlikumi precizē administratora kompetenci, tam uzliekot par pienākumu atzinumā norādīt, vai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādītās saistības ir pirmšķietami (prima facie) īstas. Papildus ar priekšlikumiem administratoram ir uzlikts pienākums informēt tiesībaizsarzības iestādes par to, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ietvertās saistības vai plānam pievienotie dokumenti, iespējams, ir viltoti. Minētie un citi grozījumi ir priekšlikumu veidā iesniegti Saeimā uz atvērto Maksātnespējas likumu – Saeima 2012.gada 8. novembrī atbalstīja pirmajā lasījumā Saeimas deputātu izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr.367/Lp11) un TM 2013.gada 10.janvārī iesniedza Saeimā priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 367/Lp11) precizēšanai. Tādējādi TM iesniegto priekšlikumu atbalstīšana un spēkā stāšanās ir atkarīga no attiecīgo likumprojektu izskatīšanas gaitas Saeimā.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Jāpieņem izstrādātie priekšlikumi Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas paredz maksātnespējas procesa uzlabošanu. Saeimā šobrīd atrodas "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 367/Lp11) un to nekavējoša pieņemšana paredz būtisku ietekmi uz maksātnespējas procesa pilnveidošanu, tostarp ietekmējot maksātnespējas procesa ilgumu un izmaksas, kā arī paaugstinot Latvijas vērtējumu starptautiski.

Papildus TM turpina apzināt problēmjautājumus un izvērtē Maksātnespējas likuma pilnveidošanas iespējas, lai padarītu to vēl efektīvāku un novērstu iespējas to ļaunprātīgi izmantot. Vienlaikus TM noris aktīva darbība Eiropas Komisijas priekšlikuma izskatīšanā, kas paredz grozīt Eiropas Padomes 2000.gada 29.maija regulu (EK) Nr.1346 par maksātnespējas procedūrām. Eiropas Komisijas priekšlikumu mērķis ir sakārtot pārrobežu maksātnespējas jautājumus, tostarp paredzot maksātnespējas procesu pārvaldības uzlabošanu un publiskās informācijas efektīvāku apriti – cita starpā paredzēts ES dalībvalstīs esošo Maksātnespējas reģistru savietošana ar citiem ES dalībvalstu maksātnespējas reģistriem, tādējādi palielinot juridisko noteiktību un uzlabojot tiesu procedūru efektivitāti un kvalitāti, nodrošinot uzticamu datu pieejamību pārrobežu mērogā, maksātnespējas procesā iesaistīto personu administratīvā sloga mazināšanu informācijas iegūšanā un savu tiesību aizsardzībā, kā arī veicinot arī procesa administrēšanas izdevumu samazināšanos un uzņēmuma ātrāku atgriešanos ekonomiskajā apritē.

3.10. Darbinieku nodarbināšana

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Doing Business pētījumā 2013.gadam nav ietverta "darbinieku nodarbināšana", jo tiek mainīta metodoloģija, lai rastu līdzsvaru starp elastīgumu un sociālo drošību.

Darbinieku nodarbināšanas metodoloģijā izmaiņas veiktas attiecībā uz pieņēmumu par darbinieku, šobrīd tas noteikts kā 19 gadus jauns vīrietis (iepriekš – 40 gadus vecs vīrietis ar 20 gadu darba stāžu) – minētais apsvērums ir noteikts ņemot vērā pasaulē esošo bezdarba problēmu tieši jauniešu (vidusskolu beidzēju) vidū. Tāpat veiktas izmaiņas attiecībā uz uzņēmuma lielumu – šobrīd metodoloģija apskata uzņēmumu, kas nodarbina 60 darbiniekus (iepriekš – 201). Attiecībā uz darba laika elastīgumu tiek vērtēts vai maksimālais darba dienu skaits standarta gadījumā (normālais darba laiks bez virsstundām) nedēļā var būt 5,5 dienas vai pat 6 dienas (ja atbilde ir nē – tiek piemērota 0, ja jā - 1 (iepriekš – 5,5 dienas)), kā arī tiek vērtēts, vai ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma garums darbiniekam vidēji ir no 15 līdz 26 darba dienām (2012.gada metodoloģijā pozitīvu vērtējumu jeb 0 iegūst intervāls no 15 dienām līdz 21 dienai, 0,5 – ja 22 līdz 26 dienas, 1 ja mazāk par 15 un vairāk par 26 dienām). Darbinieku atlaišanas izmaksās tiek skatīts atlaišanas pabalsta apmērs (optimāls ietvars tiek noteikts kā pabalsts, kas ir mazāks par 8 nedēļu darba samaksas apmēru un darbinieks var gūt labumu no bezdarbnieka statusa). Atlaišanas izmaksas netiek skatītas kolektīvās atlaišanas gadījumā un kā papildus prēmijas/pabalsti par darbinieka darba stāžu (iepriekš tika apskatītas izmaksas par darbinieku, kam ir 20 gadu darba stāžs). Pēc EM aprēķiniem, šobrīd atjaunotā metodoloģija būtiskas izmaiņas Latvijas novērtējumā nesniegs, ņemot vērā esošo nacionālo regulējumu.

Latvijas darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos noteiktās administratīvās prasības Doing Business 2010. gadā ierindoja Latviju 128.vietā pasaulē, kas ir par 3 vietām zemāk nekā 2009.gadā. Salīdzinoši Doing Business 2010.gadā Igauniju ierindoja 161.vietā, bet Lietuvu – 119.vietā.

Lai laikus uzlabotu Latvijas novērtējumu Doing Business darbinieku nodarbināšanas rādītājā, 2011.gada 16.jūnijā stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas cita starpā atviegloja uzņēmēju saimniecisko darbību un tiem uzlikto administratīvo slogu. Ar šiem grozījumiem izslēgta Darba likuma 104.panta otrā daļa, kas noteica, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā darba devējs ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš paziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju. Šis grozījums var uzlabot atlaišanas no darba indeksu Doing Business 2014.gadam.

Lai turpinātu darbu pie darba jomas sakārtošanas, veidojot pamatnosacījumus tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai, labvēlīgas investīciju vides attīstīšanai un turpmākai nodarbinātības veicināšanai, nepieciešams stiprināt elastdrošības principus darba tiesiskajās attiecībās.

Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Jānodrošina elastdrošības principu stiprināšana darba tiesiskajās attiecībās. Jau 2011.gadā Plāns paredzēja izvērtēt normatīvo regulējumu un izstrādāt priekšlikumus elastdrošības principu stiprināšanai, līdzsvarojot darba devēju un darbinieku intereses.

2012.gadā LM notika darbs pie sociālo partneru priekšlikumu apkopošanas un izvērtēšanas, paredzot izstrādāt grozījumus Darba likumā elastdrošības principu stiprināšanai darba tiesiskajās attiecībās un iekļaujot ar sociālajiem partneriem saskaņotas normas par darba līgumu uz noteiktu laiku slēgšanas iespējām un piemaksu izmaksu.

Viens no Doing Business rādītājiem, kas tiek vērtēts, ir iespējas noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Saskaņā ar Darba likuma 45.panta pirmo daļu, uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par 3 gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus). Daudzās valstīs, piemēram, Dānijā, Īrijā, Anglijā un Ukrainā, nav nekādu ierobežojumu terminētajiem līgumiem, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Krievijā un Baltkrievijā maksimālais termiņš 60 mēneši (5 gadi), Nīderlandē un Latvijā – 36 mēneši (3 gadi), Polijā, Zviedrijā un Čehijā – 24 mēneši (2 gadi).

Darba tirgus funkcionēšanas efektivitāte un elastīgums ir nozīmīgi faktori, lai panāktu, ka darbinieku prasmes un iemaņas tiktu maksimāli izmantotas un tiktu radīti pietiekami stimuli darba ražīguma palielināšanai.

Piemēram, Igaunijā piemaksa par virsstundu darbu ir noteikta 50% apmērā. Darba likuma 67.pants (piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā) paredz, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, — ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, bet darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

2013.gada 17.janvāra Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē tika skatīti priekšlikumi, tostarp priekšlikumi elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās, iekļaušanai Darba likuma grozījumos. Ņemot vērā, ka šie grozījumi paredz būtiskas izmaiņas šobrīd spēkā esošajā regulējumā un to, ka sociālajiem partneriem sākotnēji nav vienotas nostājas šajos jautājumos, tika nolemts vispirms diskutēt par iespējamajiem risinājumiem visaugstākajā līmenī – Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Minēto priekšlikumu apstiprinājuma gadījumā, Likumprojektu plānots virzīt 2013.gada 1.pusgadā apstiprināšanai MK.

• Minētā pasākuma ieviešanas rezultātā iespējams izlīdzināt darbaspēka izmaksas Latvijā, salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, kā arī uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā, kā arī GKI un Ekonomiskās brīvības rādītājus.

3.11. Elektroenerģijas pieslēgums

Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai

Latvija Doing Business 2013.gadam elektroenerģijas pieslēguma rādītājā ierindota 83.vietā, kas ir nemainīga pozīcija salīdzinājumā ar 2012.gada apsekojumu. Pozīcijas ļāvis noturēt izmaksu samazinājums elektroenerģijas pieslēguma veikšanai – 2012.gada vērtējumā tās ir 439,1% apmērā no ienākuma uz vienu iedzīvotāju, savukārt 2013.gada vērtējumā – 389,1 procenti. Vienlaikus vērojams, ka, neskatoties uz izmaksu samazināšanos, Igaunijā un Lietuvā izmaksas ir par 50% un pat 80% zemākas, kas ļauj ieņemt augstāku starptautisko novērtējumu Doing Business.

Doing Business ietver nepieciešamās uzņēmuma procedūras, laiku un izmaksas, lai iegūtu pastāvīgu elektrības pieslēgumu un tās piegādi standartizētai noliktavai. Elektrības pieslēgumu procedūrās tiek ietverta atļauju saņemšana no uzraugošās valsts institūcijas (p., Sadales tīkls), līgumu slēgšana (ar elektrouzņēmumiem), ārējā un gala pieslēguma nodrošināšana.

Jāatzīmē, ka Latvija 2012.gadā uzlaboja elektroenerģijas pieslēguma rādītāju par 33.vietām nekā 2011.gadā, pateicoties tam, ka 2010.gada 1.novembrī stājās spēkā MK noteikumi Nr.1024 "Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība", kas nosaka vienkāršotu tehniskā projekta izstrādi elektrotīkla ierīkošanai vai rekonstrukcijai un attiecīgi paredz mazāk dienu skaitu praksē nekā saistošajos normatīvajos aktos noteikts.

Doing Business 2013.gadam identificēts, ka elektroenerģijas pieslēguma projekta izstrādei un saskaņošanai nepieciešamais laiks aizņem 60 dienas (2011.gada datos tika uzrādītas 105 dienas). Līdzīga situācija ir elektrotīkla izbūvē – Doing Business 2013.gadam uzrādītas 30 dienas (2011.gadā – 60). Minētais skaidrojams ar Pasaules Bankas apzināto uzņēmēju un nozares ekspertu praksi minēto procedūru kārtošanā un to laika ietilpībā.

Attiecībā uz procedūru izmaksām elektrības pieslēguma nodrošināšanai – izmaksās tiek iekļauti elektro tīklu izbūves pakalpojumu sniedzēju izcenojumi – elektroenerģijas pieslēguma tīkla dizaina izstrāde un izbūve (sastāda ~25 000 LVL). Ņemot vērā, ka procedūru izmaksas veidojas pēc tirgus cenas, Doing Business elektroenerģijas pieslēgumu rādītāja jomas uzlabošana ir ierobežota.

3.12. E-pakalpojumu attīstība

Jāievieš uzņēmējiem vienas pieturas kontaktpunktu, kur vienuviet var saņemt detalizētu un precīzu informāciju par uzņēmējiem nepieciešamajām administratīvajām formalitātēm un iespējām elektroniski veikt nepieciešamās procedūras. Lai izveidotu virtuālās vienas pieturas aģentūras, portāla www.latvija.lv regulējumu un nodrošinātu vienas pieturas aģentūras principa valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas atbalstam nepieciešamās informācijas ievades, aktualizācijas un apmaiņas kārtību Publisko pakalpojumu katalogā, nepieciešams izstrādāt un apstiprināt Publisko pakalpojumu likuma projektu.

• Minētais pasākums gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai.

Jāievieš "informē vienreiz" princips valsts uzraugošajās iestādēs. Šobrīd uzņēmēji konstatē informācijas dublējošas informācijas sniegšanas prasības dažādās valsts uzraugošajās pārvaldes institūcijās, kas rada nesamērīgu administratīvo slogu, izmaksas un laiku saturošas prasības. Nepieciešams pārskatīt vispārīgo informācijas apriti, par prasībām uzņēmums sniedz institūcijās, un izvērtēt "informē vienreiz" principa integrēšanas iespējas valsts uzraugošajās iestādēs, lai neapgrūtinātu uzņēmumus ar atkārtotas informācijas pieprasījumiem. Līdzīga prakse ir Igaunijā – visi dati, ko uzņēmējs iesniedz UR vai citā valsts iestādē (Iedzīvotāju reģistrs, VID, CSP, u.c.) tiek uzkrāti centralizēti un netiek prasīti uzņēmējam atkārtoti.

Nepieciešams sagatavot vērtējumu par VIS sistēmas nodrošinājumu "informē vienreiz" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs un izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt MK informatīvo ziņojumu, kas paredz pieņemt lēmumu par turpmāku rīcību "informē vienreiz" principa integrēšanā valsts uzraugošajās iestādēs un integrēt nepieciešamās funkcijas VIS sistēmā, lai neapgrūtinātu uzņēmējus ar atkārtotiem informācijas pieprasījumiem.

• Nodrošinot "informē vienreiz" principa integrēšanu valsts uzraugošajās iestādēs, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.

Jānodrošina uzņēmumu oficiālās saziņas nodrošināšana ar valsts pārvaldes iestādēm, izmantojot uzņēmumu oficiālās e-pasta adreses. Šobrīd vērojams, ka valsts pārvaldes iestādēs tiek ieviestas dažādas e-pakalpojumu platformas ar mērķi uzlabot saziņu ar uzņēmējiem un sniegt pēc iespējas ērtākus pakalpojumus lietotājam, kā arī atvieglot valsts pārvalžu darbu dokumentu apritē. Piemēram, kā labā prakse minama VID EDS, kurā uzņēmēji sniedz grāmatvedību saistītās deklarācijas, UR jaunais pakalpojums uzņēmumu reģistrēšanai. Vienlaikus, joprojām pastāv liela papīra formas dokumentu aprite starp valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem dažādu administratīvo jautājumu risināšanai, tostarp lēmumu paziņošana, pārsūdzība u.tml. Minēto procesu ietvaros vērojams, ka tādējādi tiek kavēta savlaicīga informācijas aprite un līdz ar to rodas uzņēmējam nelabvēlīgas sekas saimnieciskās darbības nodrošināšanā (piemēram, pārsūdzības iespējas, nevajadzīgas soda naudu nomaksas u.c.). Nepieciešams nodrošināt iespēju uzņēmējam elektroniski sazināties ar valsts pārvaldes uzraugošo iestādi (un otrādi), ja uzņēmējs ir sniedzis norādi par elektroniskās saziņas izmantošanu, norādot uzņēmuma oficiālo e-pasta adresi, tādējādi nodrošinot iesniedzēja identifikāciju ar noteiktu uzņēmumu un no valsts pārvaldes papildus garantējot lēmumu laicīgu paziņošanu adresātam. Lai veicinātu dokumentu radīšanu un apriti elektroniskā formā starp valsts pārvaldes iestādēm un risinātu minētās problēmas starpiestāžu dokumentu apritē, VRAA veido Dokumentu integrācijas vidi, kura nodrošinās drošu elektronisko dokumentu pārsūtīšanu starp valsts pārvaldes iestādēm. Valsts pārvaldes iestādes dokumentu apmaiņai ar citām valsts pārvaldes iestādēm varēs vai nu Dokumentu integrācijas vidē integrēt savu lietvedības sistēmu vai arī izmantot integrācijas vides ietvaros izstrādātu lietvedības moduli. Šis integrācijas vides risinājums būtībā nodrošinās valsts pārvaldes iestāžu e - adreses funkcijas, tomēr pašlaik nav definēts šīs elektroniskās adreses nosaukums/pieraksts. Ņemot vērā jautājuma aktualitāti nepieciešams neatliekami pieņemt Oficiālās elektroniskās adreses koncepciju, izstrādāt Oficiālās elektroniskās adreses likumprojektu un attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos, kā arī nodrošināt elektroniskās adreses tehniskā risinājuma ieviešanu

• Pasākums netiek ietverts Plānā, jo jau paredz atsevišķa plānošanas dokumenta izstrādi. Minētā pasākuma ieviešana nodrošinātu iesniedzēja identifikāciju ar noteiktu uzņēmumu un no valsts pārvaldes papildus garantējot lēmumu laicīgu paziņošanu adresātam, tādējādi veicinot informācijas apriti starp valsts pārvaldes uzraugošajām iestādēm un uzņēmējiem un vienlaikus uzlabojot uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai un Ekonomiskās brīvības rādītājam.

Attiecībā uz dokumentu elektronisko apriti, jāatzīmē, ka gandrīz katram valsts pārvaldē iesniedzamajam dokumentam ir nepieciešams paraksts. Lai atvieglotu elektronisko sazinu, valsts ir radījusi un uztur eParaksta instrumentu dažādās jebkuram pieejamās formās - eID, virtuālais eParkats, LVRTC izsniegtā droša elektroniskā paraksta viedkarte. Līdz ar to būtiski e-pakalpojumu sniedzējiem integrēt eParaksta funkcionalitāti, tādējādi nodrošinot pakalpojumu elektronisko apriti praksē.

Realizējot Plānā 2013.-2014.gadam iekļautos pasākumus, Latvija Doing Business kopējā reitingā iegūtu 6.vietu starp visām 185 pasaules valstīm, ierindojoties aiz Singapūras, Ķīnas, Jaunzēlandes, ASV un Dānijas, ieņemot vienādas pozīcijas ar Norvēģiju.

Plāna 2013.-2014.gadam pasākumu ietekme tiek rēķināta uz Doing Business metodoloģijas pamata, jo paredz Latvijas likumdošanā ieviesto uzņēmējdarbības uzlabošanas pasākumu efektivitātes novērtēšanu un salīdzināmību.

Norādāms, ka Latvijas rādītāju uzlabošana Doing Business pētījumā rada nepieciešamos priekšnoteikumus konkurētspējīgas un investīcijām labvēlīgas vides veidošanai, kā arī var spēlēt būtisku lomu Latvijas kā konkurētspējīgas un investoriem pievilcīgas ekonomikas nodrošināšanā.

4. Citas aktivitātes administratīvā sloga mazināšanai

Papildus minētajām Plāna aktivitātēm tiek veikta administratīvo šķēršļu samazinoši pasākumi nozaru institūcijās.

4.1. Labāka regulējuma politika

Eiropas Sociālā fonda 2007.–2013.gada darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" 1.5.prioritātes "Administratīvās kapacitātes stiprināšana" 1.5.1.pasākuma "Labāka regulējuma politika" ietvaros VK tiek īstenoti virkne pasākumi administratīvā sloga samazināšanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.

Ar Ministru kabineta 2011.gada 29.augusta rīkojumu Nr.409 "Par Pasākumu plānu administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem" apstiprināts Pasākumu plāns administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Plānā iekļautie pasākumi ir izstrādāti, balsoties uz Funkciju audita komisijas 2010.gada 4.oktobra sēdē apstiprināto gala ziņojumu un tajā iekļautajām rekomendācijām Minētais plāns 2 gadu laikā (no 2011.gada augusta līdz 2013.gada jūlijam) paredz īstenot 25 pasākumus, piemēram, pilnveidot normatīvo aktu projektu ietekmes izvērtējumu, veicot izmaksu novērtējumu ne tikai uz valsts un pašvaldību budžetiem, bet arī uzņēmumiem un citām mērķgrupām, standartizēt būvniecības iepirkuma procedūras un izstrādāt visiem pieejamas vadlīnijas, u.c. Līdz 2012.gada 31.decembrim ir īstenoti 15 pasākumi, pārējo pasākumu īstenošana tiks turpināta 2013.gadā.

VK interneta mājas lapā ir izveidota vietne, ar kuras starpniecību iedzīvotāji var sniegt konkrētus priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai, gan aprakstot problēmas, gan piedāvājot risinājumus tām.

2013.gadā VK plāno īstenot sekojošus administratīvā sloga mazināšanas pasākumus:

• turpinot aktivitāšu īstenošanu, lai samazinātu administratīvo slogu, Ministru prezidenta vadītā Reformu vadības grupa 2012.gada 27.aprīļa sēdē akceptēja jomas, kurās 2012. un 2013.gadā veicamas aktivitātes, lai vienkāršotu administratīvās procedūras, kā arī samazinātu uzņēmējiem un iedzīvotājiem radīto administratīvo slogu – t.i., komersantu sniedzamo pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšana un intelektuālā īpašuma aizsardzības nodrošināšanas radītais administra­tīvais slogs.

• pamatojoties uz 2012.gadā īstenoto pētījumu rezultātiem, plānots izstrā­dāt un virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā pasākumu plānus administratīvā sloga samazināšanai veselības aprūpes pakalpojumu jomā, kā arī privātā sektora darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā;

• lai valsts pārvaldē attīstītu un stiprinātu klientorientētu servisu, iecerēts veidot laba servisa kustību. Tās ietvaros plānots sagatavot Labas prakses rokasgrāmatu, kurā apkopoti ieteikumi klientu apkalpošanai, Valsts administrācijas skolā organizēt apmācības par klientorientētu apkalpošanu, kā arī īstenot iekšējās komunikācijas programmu laba servisa kustības ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs. Minētās programmas ietvaros ar digitāla risinājuma palīdzību būtu iespējams ikvienam pakalpojuma saņēmējam novērtēt valsts pārvaldes sniegto labo servisu. Iecerēts, ka vislabāk novērtētais darbinieks saņemtu laba servisa balvu, kā aŗī izstrādāt metodoloģiju valsts iestāžu reputācijas reitinga noteikšanai.

Lai izpildītu Pasākumu plānā administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem doto uzdevumu − nodrošināt normatīvo aktu projektu ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi sākotnējā novērtējuma metožu pielietošanu normatīvo aktu projektu izstrādē, VK ir izveidojusi darba grupu, kurā iekļauti pārstāvji no VK, EM, ZM, VARAM, TM, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji". MVU tests bija viens no jautājumiem, ko minētā darba grupa skatīja. Apzinot iespējas pilnveidot esošo regulējumu, VK sagatavoja grozījumus MK 2009.gada 15.decembra instrukcijā Nr.19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", MK 2007.gada 6.marta noteikumos Nr.171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" un MK 2009.gada 25.augusta noteikumos Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā". Šie normatīvo aktu projekti tika izsludināti VSS 2012.gada jūlijā.

Būtiskas izmaiņas attiecībā uz administratīvā sloga jautājumiem ir paredzētas MK 2009.gada 15.decembra instrukcijā Nr.19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība". Anotācijas II sadaļas nosaukums tiks izteikts jaunā redakcijā, un turpmāk tas būs "Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu". Šajā sadaļā tiks izveidots jauns punkts, kurā būs jānorāda projekta tiesiskā regulējuma paredzamā ietekme uz administratīvo slogu, to paskaidrojot. Ja administratīvais slogs samazinās – jānorāda, kādām sabiedrības grupām un institūcijām administratīvais slogs samazinās, konkretizējot ieguvumus. Ja administratīvais slogs palielinās – jānorāda, kādām sabiedrības grupām un institūcijām administratīvais slogs palielinās, konkretizējot izmaiņas. Sagatavotie grozījumi paredz, ka administratīvo izmaksu monetārs novērtējums turpmāk būs jāveic jebkuram projektam, kurā tiks paredzēta informācijas sniegšana. Vienlaikus tiks noteikts izmaksu apmērs tiesiskā regulējuma mērķgrupai – privātpersonām un juridiskām personām, kuru pārsniedzot administratīvo izmaksu monetārs izvērtējums būs obligāti jāiekļauj – attiecīgi 200 latu jeb minimālās algas apmērs mēnesī un 2000 latu jeb uzņēmuma pamatkapitāls. Plānots, ka būs jānorāda izmaksas, kuras tiesiskais regulējums rada valsts pārvaldes institūcijai saistībā ar informācijas pieņemšanas, apstrādes vai uzglabāšanas pienākumiem.

4. 2. Publisko pakalpojumu pilnveidošana

VARAM tiek īstenots Publisko pakalpojumu projekts, kura ietvaros ir plānoti vairāki publisko pakalpojumu sistēmas pārveides elementi. 2013.gada 12. februārī Ministru kabinetā apstiprināta VARAM izstrādātā Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepcija. Koncepcijas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju, t.sk. uzņēmēju, vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, lai samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu pakalpojumu pieejamību, veicinātu valsts pārvaldes efektivitāti un caurskatāmību, ieviešot sistemātisku pieeju vienotas un koordinētas publisko pakalpojumu attīstības politikas un regulējuma izstrādē, nodrošinot pilnveides procesu koordināciju un vadību, tai skaitā veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot IKT iespēju visaptverošu un koordinētu pielietošanu valsts pārvaldes procesu pilnveidē un pakalpojumu sniegšanā.

Koncepcija paredz izstrādāt Publisko pakalpojumu likumu, pakārtotos normatīvos aktus, veicināt e-pakalpojumu un IKT koplietošanas rīku attīstību, izstrādāt vienotu publisko pakalpojumu izmaksu uzskaites un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī veikt visus nepieciešamos sagatavošanas pasākumus attiecībā uz VARAM plānotā klientu apkalpošanas centru tīkla pilotprojekta īstenošanu. Pilotprojekta uzsākšanas laiks – 2014.gada 2.janvāris.

Lai turpinātu administratīvā sloga samazināšanu un pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, EM sadarbībā ar ekspertiem no līdzatbildīgajām nozaru ministrijām un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām ir sagatavojusi administratīvo procedūru skaitu un izmaksas samazinošus pasākumus Plānā 2013.gadam, liekot uzsvaru uz Doing Business 2013.gada pētījumā ietverto rādītāju uzlabošanu un iespēju saņemt elektroniskos pakalpojumus, tādējādi atvieglojot uzņēmēju saimniecisko darbību.

Saskaņā ar Plāna rīkojumu paredzēta atbildīgo institūciju uzraudzība par Plānā paredzēto uzdevumu izpildi, sniedzot regulāras atskaites par sasniegto progresu tām uzdoto uzdevumu izpildē. Tāpat arī VK nodrošina Plānā iekļauto uzdevumu izpildes uzraudzību.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota arī vadības grupa Plāna izpildes koordinēšanai (turpmāk – Vadības grupa), kas koordinē un uzrauga kārtējā gada Plāna izpildi. Vadības grupas sastāvā ir par Plānā iekļauto pasākumu atbildīgo institūciju pārstāvji. Vadības grupas vadītājs ir ekonomikas ministrs.

Pasākumu īstenošana ir paredzēta atbildīgo institūciju valsts budžeta ietvaros. Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie pasākumi paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādāt politikas plānošanas dokumentus, kuru projektos tiks iekļauts arī finansiālās ietekmes izvērtējums un par tālāko rīcību lems MK.

5. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2013.-2014.gadam

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts