Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 25. jūnijā

Intervija Latvijas Radio 25. jūnija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Diezgan dīvaini, ka mēs Jāņu noskaņā runājam par tādām lietām, bet jāsāk ar jūsu Maskavas vizītes rezultātiem. Kā jums tur gāja, ar ko tikāties, un kādi ir šī brauciena rezultāti?

Gundars Bojārs: — Tikšanās notika pietiekami augstā līmenī, varētu teikt, ka tā bija īpaši sirsnīga un pretimnākoša no Maskavas amatpersonu puses, bija vairākas interesantas tikšanās, pirmā nozīmīgākā bija ar Maskavas pirmo vicemēru Šanceva kungu, arī ar Maskavas “tirdzniecības ministru” Mališkova kungu. Šajās tikšanās reizēs tika pārrunātas vairākas sadarbības iespējas praktiskā jomā, pārrunājām Maskavas pilsētas dalību arī Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās un iespējamās Lužkova kunga vizītes programmas dažus punktus šī gada rudenī.

— Tas nozīmē, ka Lužkovs rudenī pilnīgi nopietni varētu Rīgu apmeklēt?

G.Bojārs: — Jā, tāds ir viņa nodoms, es domāju, ka tas varētu būt ļoti nozīmīgi arī Rīgai, arī kontaktu dibināšanai ar Rīgu un mūsu uzņēmējiem, kā arī turpmāko attiecību attīstībai. Bija arī interesanta tikšanās ar Platonova kungu, viņš ir Maskavas domes priekšsēdētājs, un tika panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā mēs acīmredzot parakstīsim sadarbības protokolu.

— Starppilsētu sadarbības?

G.Bojārs: — Jā. Redziet, tur ir sarežģītāka situācija nekā mums, Maskavā ir sava valdība, un Maskavai ir pilsētas dome. Tātad ar Maskavas valdību arī šāds protokols acīmredzot tiks parakstīts, bet saskaņošana aizņems nedaudz ilgāku laiku. Bet ar Maskavas pilsētas domi faktiski nekādu šķēršļu it kā nebūtu.

— Jūs, dodoties uz Maskavu, noliedzāt, ka tiks parakstīts kāds Maskavas un Rīgas starppilsētu sadarbības projekts, bet, cik es saprotu, dzīve diktē savu.

G.Bojārs: — Nebija nodoma tieši šajā reizē to parakstīt, taču katrā ziņā, ja šāda iespēja radusies, tas noteikti ir jāuzskata par ļoti pozitīvu pagriezienu.

— Bet šobrīd jau nevar uzskatīt, ka tas ir parakstīts?

G.Bojārs: — Nē, tas nav parakstīts, bet tuvākā laikā notiks darbs pie šī līguma saskaņošanas.

— Bija arī tikšanās ar Seļezņova kungu?

G.Bojārs: — Jā, bija interesanta tikšanās ar Seļezņova kungu, šī man bija jau otrā tikšanās, tās laikā tika apspriesta iespēja rīkot Rīgā lielu ekonomisko forumu, kurā piedalītos ievērojams uzņēmēju skaits no Krievijas un arī vairākām austrumu valstīm, tādām kā Kazahstāna, Tadžikija, Uzbekistāna.

— Vai tikšanās laikā tika skarts arī tāds temats kā sociāldemokrātu un Krievijas kreiso spēku, kustību sadarbības veicināšana un stiprināšana?

G.Bojārs: — Jā, šī, teiksim, nav domes vizītes ietvaros, bet tīri politiska saruna, Krievijā šobrīd ir vairāki sociāldemokrātiski noskaņoti spēki, ar kuriem Latvijas sociāldemokrāti varētu nākotnē veidot ciešāku sadarbību, viena no tām ir kustība “Rosija”, bet ir arī citas sociāldemokrātiska noskaņojuma kustības un partijas.

— Diezgan interesanti liekas — kādas varētu būt šīs iespējamās sadarbības formas?

G.Bojārs: — Pie tā, protams, jāstrādā, bet Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija ir pilnībā iekļāvusies starptautiskā sociāldemokrātu kustībā, mēs esam Sociālistiskās internacionāles biedri, mēs līdzdarbojamies arī tā sauktajā Eiropas sociālistiskajā partijā, kas ir Eiropas Savienības instruments, tur mēs esam asociētie biedri, līdz ar to loģiski ir jāmeklē partneri arī austrumos — Krievijā, Ukrainā, iespējams, arī Baltkrievijā.

— Tagad no Maskavas pārceļamies atkal uz Rīgu, uz ikdienas darbiem. Kas jums šonedēļ Rīgā šķiet aktuāli un neatliekami risināms?

G.Bojārs: — Mēs esam nolēmuši noturēt vēl divas sēdes, viena notiks otrdien un vēl viena 3.jūlijā, katrā ziņā pēc tam domes sēdes notiks ar mazāku intensitāti, jo domes darbinieki lielā skaitā dodas ikgadējos atvaļinājumos. Līdz ar to šīs sēdes nenotiks parastā grafikā katru nedēļu.

Aktuālākais, pie kā šobrīd jāstrādā, ir Rīgas 800 gadu jubilejas nodrošināšana. Šodien tikšos ar Rībenas kundzi, mēs iesim punktu pa punktam cauri visai programmai. Pie šīs svinību nodrošināšanas jāstrādā dienu dienā, kamēr nebūs svinības notikušas, acīmredzot man miera personīgi nebūs. Un Dziesmu svētki, kas mūs sagaida jau jūlijā, ir viens no astoņsimtgades svinību ietvaros rīkotajiem pasākumiem, tie vienmēr ir bijuši vieni no skaistākajiem svētkiem. Katrā ziņā turpinās arī darbs pie prāmja satiksmes organizēšanas, man tomēr ir pietiekami lielas cerības, ka šovasar prāmis varētu tikt palaists.

— Drošības un kārtības komiteja ir nolēmusi sagatavot lēmuma projektu par Liepiņa kunga atstādināšanu, vai tas nozīmē, ka tā notiks jau šonedēļ?

G.Bojārs: — Es domāju, ka šonedēļ tas nevarētu notikt, jo tas ir jāizskata prezidijam, bet nākamajā domes sēdē tas varētu notikt.

— Par jubileju runājot, ko nozīmē — pieļaujams, ka tiks lauzts līgums ar Latvijas Televīziju par 800 gadu jubilejas pasākumu atspoguļošanu? Ja es nemaldos, tad projekta segums ir kādi 32 tūkstoši latu, vai nav drusciņ par vēlu, vai tas ir pašvaldībai īpaši neizdevīgs, kāpēc tā notiek, un vai vairs var paspēt līgumu pārstrādāt?

G.Bojārs: — Līgums ir 36 tūkstoši latu, katrā ziņā Latvijas Televīzija kā valsts televīzija ir pieprasījusi pietiekami lielu summu; es domāju, ka tas nav racionāli, visur pasaulē par šāda mēroga notikumu translāciju tiek rīkoti konkursi, un televīzijas kanāli maksā lielu naudu. Es gribētu zināt, ko tādā gadījumā Latvijas Televīzija raidīs šajā astoņsimtgades svinību laikā, vai tiešām būs kādi svarīgāki notikumi. Es domāju, ka mēs varētu pārskatīt šo līgumu, pārskatīt, vai mēs paši nebūsim spējīgāki par Latvijas Televīziju, iztirgot arī reklāmas laikus par daudz lielāku naudu. Un ir jau arī alternatīvas Latvijas Televīzijai.

— Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā jums ir jātiekas ar Tjarves kungu.

G.Bojārs: — Tieši tā.

— Un tas arī būs šonedēļ?

G.Bojārs: — Jā.

— Daudzi dažādi jautājumi presē tiek atspoguļoti par domes devumu, viens no tiem tādiem nepārejošiem, ja tā var teikt, ir tas, ka atkal un atkal tiek pārrunāta celtniecība Rīgas centrā. Kas īsti praktiski vada šo darba grupu Vecrīgas detālplānojuma izstrādē — jūs vai Kreitusa kungs?

G.Bojārs: — Kreitusa kungs ir atbildīgās komitejas vadītājs, viņš arī aktīvi iesaistījies šajā procesā. Pagājušajā domes sēdē tika noņemts viens lēmumprojekts, kas saistīts ar celtniecību Vecrīgā, tiek ļoti rūpīgi strādāts pie daļējā moratorija izsludināšanas par Vecrīgu. Darbi notiek pietiekami ātri, es domāju, ka rīdziniekiem, visiem iedzīvotājiem un arī uzņēmējiem, kas plāno kādas aktivitātes Vecrīgā, pietiekami drīz būs skaidrība, ko tad varēs un ko nevarēs darīt.

— Kāpēc tik pēkšņi Valsts kontrole ir ieinteresējusies par Rīgas kanāla tēriņu revidēšanu, vai kas īpašs ir atklājies, vai kas īpašs noticis, jo līdz šim jau Valsts kontrole it kā bija mierā ar visu notikušo?

G.Bojārs: — Es nezinu, vai tas ir pēkšņi, es domāju, ka šis kanāls ir bijis sabiedrības uzmanības centrā pietiekami ilgu laiku, un paldies Dievam, ka Valsts kontrole beidzot ir reaģējusi. Mums pašiem būtu pietiekami sarežģīti veikt tādu neatkarīgu revīziju, tādā gadījumā būtu jāpasūta auditorkompānija, un tas prasītu papildu līdzekļus. Man liekas, ka šinī gadījumā tā ir ļoti laba izeja, ja Valsts kontrole mums spēs norādīt uz ar kanāla būvniecību saistīto lēmumu pareizību vai nepareizību.

— Bet tas droši vien notiks tikai rudens pusē?

G.Bojārs: — Acīmredzot, jo darba apjoms ir pietiekami liels un šai analīzei ir arī nepieciešams ilgāks laiks, bet Valsts kontrole revidē arī dažas citas sfēras Rīgas domē.

— Ja vēl tikai divas sēdes, vai tas nozīmē, ka jautājums par Okupācijas muzeja tālāko likteni šovasar netiks tālāk risināts, jo oficiāli Okupācijas muzejs, balstoties uz iepriekšējo domes lēmumu, taču ir nojaucams?

G.Bojārs: — Jā, atsevišķi iepriekšējās domes lēmumi ir bijuši tādi, ko mums nav iespējams pildīt, tas saistās arī, piemēram, ar Pētera Pirmā pieminekli. Domāju, ka būs nepieciešamas vēl dažas ārkārtas sēdes arī šajā vasarā, jebkurā gadījumā sēdes notiks likumā noteiktajā kārtībā, tas ir, ne retāk kā reizi mēnesī, bet nepieciešamības gadījumā domes priekšsēdētājiem ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdi.

— Un Okupācijas muzeja jautājums varētu būt viens no tiem jautājumiem, ko ārkārtas sēdē risināt?

G.Bojārs: — Šobrīd tas nav plānots, es labprāt gribētu apspriest šo jautājumu ar koalīcijas partneriem, ar Kreitusa kungu un ar citām domes amatpersonām.

— Visbeidzot, cik reāls ir Drošības un kārtības komitejas ierosinājums par prostitūtu darbošanos Vējzaķu salā, vai tiešām ar šo lēmumu kāds cer mainīt atmosfēru Čaka, Marijas un Pērnavas ielas rajonā?

G.Bojārs: — Acīmredzot šai prasībai noteikt šīs vietas ir vairāk deklaratīvs nekā praktisks raksturs, jo mēs jau varam noteikt šīs vietas, bet tad Valsts policijai arī būs jākontrolē, vai šis domes lēmums tiek pildīts... es gribētu redzēt, kādā veidā Valsts policija sadzīs prostitūtas...

— Varbūt tas būs īpašais darba uzdevums jaunajam pašvaldības policijas videobusiņam?

G.Bojārs: — Iespējams, taču pierādīt to, ka šīs sievietes piedāvā tieši seksuāla rakstura pakalpojumus, manuprāt, ir diezgan nereāli.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā