Par Latvijas un Krievijas sadarbību sociālajos jautājumos

Latvijas un Krievijas līgums par sadarbību sociālajos jautājumos ir diskutējams tikai kopējā paketē ar visiem divpusējo attiecību līgumiem, tā uzsver labklājības ministrs Andrejs Požarnovs.

Šādu viedokli ministrs pauž pēc tam, kad jautājums par Latvijas un Krievijas divpusējām attiecībām sociālās drošības jomā tiek nodots izskatīšanai nākamajā pirmdienā koalīcijas padomē.

Kā norāda A. Požarnovs, sākot Latvijas un Krievijas sarunas 1990.gadā, Latvija vēlējusies noslēgt tikai ekonomiskos līgumus, taču Krievijas puse uzstājusi, ka kopējā paketē noteikti jābūt iekļautam līgumam par sadarbību sociālajos jautājumos. Krievijas puse ir skaidri norādījusi, ka starpvalstu ekonomisko līgumu slēgšana būs pieļaujama tikai izrietoši pēc vienošanās sociālās drošības jomā, kuru kaimiņvalsts uzsvērusi kā prioritāru.

Kopš 1996.gada sarunas ar Krieviju par sociālo garantiju nodrošināšanu notiek, paredzot pensiju un citu sociālo maksājumu eksportu. Krievijas puse uzstāj, ka līgumā jāparedz vienošanās pārrēķināt pensijas, ņemot vērā Krievijā nostrādāto darba stāžu līdz 1991.gadam. Labklājības ministrija ir aprēķinājusi, ka, slēdzot Latvijas un Krievijas līgumu sociālās drošības jomā, Latvijai jebkurā gadījumā būs nepieciešami līdzekļi, lai veiktu pensiju pārrēķināšanu. Šie izdevumi ir kompensējami no tālāk slēgto divpusējās sadarbības līgumu ekonomikā paredzamiem ieguvumiem.

Līdz ar to sociālā līguma izcelšana ārpus kopējā līgumu konteksta neatspoguļos kopējo Latvijas valdības nostāju. Tādēļ sociālās drošības līgums ir virzāms tālākai izskatīšanai tikai ar nosacījumu, ja tiek apkopoti tie ieguvumi, ko Latvijai dos pārējie divpusējie līgumi, un ja tiek pieņemts lēmums, ka šo ieguvumu dēļ Latvija ir gatava slēgt arī sociālās drošības līgumu, apzinoties tā izdevumus mūsu valsts budžetā.