Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Pilsonības likumā

Izdarīt Pilsonības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.; 1995, 8.nr.; 1997, 5.nr.; 1998, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "ārvalstnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "citas valsts pilsonis" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt likumā lietotos terminus un to skaidrojumus šādā redakcijā:

"Likumā lietotie termini

Bezvalstnieks — persona, kuru neviena valsts nav saskaņā ar tās likumiem atzinusi par savu pilsoni, izņemot personu, kura ir likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekts.

Dubultā pilsonība — personas piederība pie vairāku valstu pilsonības (pavalstniecības).

Pēcnācēji — lejupējie radinieki taisnā līnijā.

Pastāvīgā dzīvesvieta — vieta, kuru persona deklarējusi kā savu dzīvesvietu Latvijā, kurā tā faktiski dzīvo un var to apliecināt, iesniedzot valsts, pašvaldības vai komersanta izziņu vai citus pierādījumus, kas apstiprina faktu, ka persona dzīvo Latvijā."

3. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir, balstoties uz 1919.gada 23.augusta Likumu par pavalstniecību, Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu un Latvijas valsts interesēm:

1) noteikt personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, un garantēt Latvijas pilsonības pastāvēšanu un turpinātību;

2) nodrošināt valstsnācijas piederīgajiem (latviešiem) un autohtoniem (līviem) tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem;

3) dot iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem;

4) veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību;

5) atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu."

4. Papildināt likumu ar 1.¹ pantu šādā redakcijā:

"1.¹ pants. Latvijas pilsonība

(1) Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti.

(2) Latvijas pilsonības saturu veido pilsoņa un valsts savstarpēji saistīto tiesību un pienākumu kopums."

5. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Piederība pie Latvijas pilsonības

(1) Latvijas pilsonis ir:

1) persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šīs personas pēcnācējs, ja šī persona vai tās pēcnācējs likumā noteiktajā kārtībā līdz 2013.gada 1.oktobrim reģistrējās par Latvijas pilsoni vai tiem bija tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni atbilstoši šā likuma 2.panta 1.punktam redakcijā, kāda bija spēkā līdz 2013.gada 1.oktobrim;

2) persona, kuras dzimšanas brīdī abi tās vecāki ir Latvijas pilsoņi vai viens no viņiem ir Latvijas pilsonis, ja ievēroti šā likuma 9.panta otrās vai piektās daļas nosacījumi;

3) latvietis vai līvs, kurš Latvijā apliecinājis visus šādus nosacījumus:

a) ka viņa priekštecis 1881.gadā vai vēlāk pastāvīgi dzīvoja Latvijas teritorijā, kāda tā pastāvēja līdz 1940.gada 17.jūnijam,

b) savu latviešu valodas prasmi saskaņā ar šā likuma 20.pantu vai no latviešu valodas prasmes pārbaudes ir atbrīvots saskaņā ar šā likuma 21.pantu,

c) savu piederību pie valstsnācijas (latviešiem) vai autohtoniem (līviem), iesniedzot dokumentāru apstiprinājumu tam, ka viņš vai vismaz viens no viņa vecākiem vai vecvecākiem ir piederīgs pie valstsnācijas vai autohtoniem, vai arī paskaidrojumu tam, kādēļ šādu apstiprinājumu nav iespējams iesniegt, un minētā apstiprinājuma vietā iesniedzis citus apliecinājumus. Šo apstiprinājumu var aizstāt ar apliecinājumu par piederību pie latviešu kopienas savā dzīvesvietā ārpus Latvijas;

4) sieviete, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura saskaņā ar 1919.gada 23.augusta Likuma par pavalstniecību 7.pantu bija zaudējusi Latvijas pavalstniecību, un viņas pēcnācējs, ja viņa vai viņš reģistrējies likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 9.panta otrās daļas nosacījumus;

5) bērns, kurš atrasts Latvijas teritorijā un kura vecāki nav zināmi, vai cits bez vecāku gādības palicis bērns, kurš Latvijā atrodas ārpusģimenes aprūpē, izņemot bērnu, kura vecākiem ir pārtrauktas aizgādības tiesības;

6) bārenis, kurš Latvijā atrodas ārpusģimenes aprūpē.

(2) Gribu reģistrēt bērnu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo daļu pauž:

1) bērna likumiskais pārstāvis, ja bērns vēl nav sasniedzis 15 gadu vecumu;

2) pats bērns vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

(3) Latvijas pilsonību vienlaikus ar šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā minēto personu var iegūt arī šīs personas bērns līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai.

(4) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā izskata iesniegumus un reģistrē personu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta nosacījumiem. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētās personas iesniegumu izskata gada laikā."

6. Izslēgt 3.pantu.

7. Izteikt 3.¹ pantu šādā redakcijā:

"3.¹ pants. Pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna atzīšana par Latvijas pilsoni

(1) Bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, atzīstams par Latvijas pilsoni vienlaikus ar bērna dzimšanas fakta reģistrāciju, pamatojoties uz viena vecāka pausto gribu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) abi bērna vecāki ir bezvalstnieki vai nepilsoņi;

2) šā vecāka pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, bet, ja vecāks Latvijā ieradies pēc 1992.gada 1.jūlija, viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Bērns, kurš nav atzīts par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atzīstams par Latvijas pilsoni līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, pamatojoties uz viena vecāka iesniegumu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) bērns pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis;

2) bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

3) abi bērna vecāki ir bezvalstnieki vai nepilsoņi;

4) tā vecāka pastāvīgā dzīvesvieta, ar kuru kopā bērns dzīvo, ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir Latvijā (personai, kura Latvijā ieradusies pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).

(3) Bērns, kurš nav atzīts par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, atzīstams par Latvijas pilsoni pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas, pamatojoties uz viņa iesniegumu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) abi viņa vecāki ir bezvalstnieki vai nepilsoņi;

2) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus līdz iesnieguma iesniegšanai ir Latvijā;

3) uz viņu neattiecas šā likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā minētie ierobežojumi;

4) viņš nav notiesāts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu Latvijā vai kādā citā valstī, kur izdarītais noziegums arī Latvijā kvalificējams kā smags vai sevišķi smags. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kura notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ārvalstī, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzīts, ka attiecībā uz šo personu notiesājošs spriedums ticis pieņemts, neievērojot taisnīgas tiesas vai soda samērīguma principu;

5) viņš apliecina savu latviešu valodas prasmi saskaņā ar šā likuma 20.pantu vai iesniedz kādu no šā likuma 21.pantā minētajiem dokumentiem.

(4) Bērns atzīstams par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo, otro vai trešo daļu arī tad, ja:

1) bērna māte ir nepilsone vai bezvalstniece un dzimšanas akta ierakstā nav ziņu par bērna tēvu;

2) viens no bērna vecākiem ir nepilsonis vai bezvalstnieks, otra vecāka tiesiskais statuss Latvijā bērna dzimšanas brīdī bija bijušās PSRS pilsonis, bet laikā, kad tiek izskatīts iesniegums par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, šā vecāka tiesiskais statuss Latvijā nav zināms;

3) viens no bērna vecākiem ir nepilsonis vai bezvalstnieks, bet otrs vecāks ir miris.

(5) Šā panta trešajā daļā paredzētās tiesības iesniegt iesniegumu par Latvijas pilsonības atzīšanu bērns var izmantot līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(6) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā atzīst bērnu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta nosacījumiem, kā arī kārtību, kādā tiek atzīts, ka notiesājošs spriedums ticis pieņemts, neievērojot taisnīgas tiesas vai soda samērīguma principu."

8. 8.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"8.pants. Nepieļaujamība izraidīt no valsts Latvijas pilsoni";

izslēgt pirmo daļu.

9. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

"8.¹ pants. Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonība

(1) Ja persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, vai šādas personas pēcnācējs iesniedz apliecinājumu tam, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam tā atstājusi Latviju, glābdamās no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma vai tikusi deportēta un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, tad šī persona un tās pēcnācējs saglabā tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas pēcnācējs, kurš dzimis līdz 2014.gada 1.oktobrim, iesniedz apliecinājumu tam, ka vismaz viens no viņa priekštečiem ir bijis šā panta pirmajā daļā minētā persona, tad viņš saglabā tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni. Attiecībā uz bērnu līdz 15 gadu vecumam apliecinājumu pauž viņa likumiskais pārstāvis.

(3) Šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajai personai, reģistrējoties par Latvijas pilsoni, var izveidoties dubultā pilsonība.

(4) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā pieņem un izskata šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētās personas apliecinājumu un reģistrē šo personu par Latvijas pilsoni. Iesniegumu izskata četru mēnešu laikā."

10. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Dubultā pilsonība

(1) Latvijas pilsonība saglabājas Latvijas pilsonim, kurš ir:

1) ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību;

2) ieguvis citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību;

3) ieguvis Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību;

4) ieguvis tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu;

5) ieguvis šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punktā neminētas valsts pilsonību, bet saņēmis Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm. Ministru kabinets lēmumu pieņem ne vēlāk kā gada laikā, un tas nav pārsūdzams;

6) automātiski ieguvis citas valsts pilsonību apprecoties (ieguvis ex lege) vai adopcijas rezultātā.

(2) Personai, kura pēc 2013.gada 1.oktobra iegūst Latvijas pilsonību atbilstoši šā likuma 2.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktam, dubultā pilsonība var izveidoties tikai tad, ja šai personai ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai tādas valsts pilsonība, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, vai iepriekš neminētas valsts pilsonība, ja ir saņemta Ministru kabineta atļauja.

(3) Latviešiem un līviem, kuri pēc 2013.gada 1.oktobra iegūst Latvijas pilsonību atbilstoši šā likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktam, var izveidoties dubultā pilsonība.

(4) Personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība, izņemot šā likuma 12.panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(5) Bērnam, kurš pēc 2013.gada 1.oktobra iegūst Latvijas pilsonību atbilstoši šā likuma 2.panta pirmās daļas 2., 5. vai 6.punktam, var izveidoties dubultā pilsonība, ja ievēroti šā likuma 23.panta trešās daļas nosacījumi.

(6) Ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni, tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni."

11. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Naturalizācijas ierobežojumi

(1) Ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem, Latvijas pilsonībā neuzņem personu, kura:

1) ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts un sabiedriskai drošībai, valsts demokrātiskajai konstitucionālajai iekārtai, valsts neatkarībai un teritoriālajai neaizskaramībai, tai skaitā, bet ne tikai:

a) vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu,

b) pēc 1990.gada 4.maija paudusi fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājusi uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību,

c) ir saistīta ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā,

d) ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

2) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā;

3) pēc 1940.gada 17.jūnija ir izvēlējusies Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un līdz dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienai nav pastāvīgi dzīvojusi Latvijā;

4) ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, izņemot personu, kura bijusi tikai PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu vai administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieks;

5) Latvijā vai kādā citā valstī ir notiesāta par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums arī Latvijā naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas laikā. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kura notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ārvalstī, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzīts, ka attiecībā uz šo personu notiesājošs spriedums ticis pieņemts, neievērojot taisnīgas tiesas vai soda samērīguma principu;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā;

7) nav izpildījusi nodokļu vai kādu citu maksājumu saistības pret Latvijas valsti.

(2) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētais ierobežojums neattiecas uz personu, kura:

1) līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā 10 gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni;

2) 1940.gada 15.jūnijā bija Lietuvas vai 1940.gada 17.jūnijā bija Igaunijas pilsonis.

(3) Ministru kabinets nosaka institūcijas, kas izvērtē personas atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, kā arī kārtību, kādā tiek atzīts, ka notiesājošs spriedums ticis pieņemts, neievērojot taisnīgas tiesas vai soda samērīguma principu."

12. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Naturalizācijas noteikumi

(1) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personu:

1) kurai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā, no kuriem kopumā pieļaujams gada pārtraukums, kas nevar būt pēdējā gadā pirms naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienas (citas valsts pilsonim vai bezvalstniekam piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības saņemšanas dienas);

2) kura prot latviešu valodu;

3) kura zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus;

4) kura zina valsts himnas tekstu un Latvijas vēstures un kultūras pamatus;

5) kurai ir legāls iztikas avots;

6) kura ir iesniegusi paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības un saņēmusi iepriekšējās pilsonības valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības zaudēšanu apliecinošu dokumentu, bet nepilsonis vai bezvalstnieks — apliecinājumu, ka viņam nav citas valsts pilsonības. Šīs prasības neattiecas uz personu, kurai Latvijā piešķirts bēgļa statuss;

7) kura ir devusi solījumu par uzticību Latvijas Republikai;

8) uz kuru neattiecas šā likuma 11.pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi.

(2) Ja Latvijas pilsonībā uzņem Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsoni, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes pilsoni vai tādas valsts pilsoni, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, tad viņš ir tiesīgs saglabāt attiecīgās valsts pilsonību.

(3) Uz šā panta otrajā daļā minēto personu neattiecas šā likuma 11.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumi, ja tā dien Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā vai tādas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

(4) Paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības un ekspatriācijas atļauju vai pilsonības zaudēšanu apliecinošu dokumentu persona iesniedz pēc tam, kad tai oficiāli paziņots, ka nav citu šķēršļu tās uzņemšanai Latvijas pilsonībā, un pēc tam, kad šī persona devusi solījumu par uzticību Latvijas Republikai, Ministru kabinets lemj par tās uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

(5) Iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, persona maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus."

13. Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Personu, kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā un uz kuru neattiecas šā likuma 11.pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi, bet kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12.panta noteikumi, izņemot 12.panta pirmās daļas 7.punkta noteikumus, un tai var izveidoties dubultā pilsonība."

14. Izslēgt 14.pantu.

15. Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja viens no vecākiem iegūst vai ir ieguvis Latvijas pilsonību naturalizējoties, pēc naturalizējamās personas lūguma Latvijas pilsonību iegūst arī šīs personas bērni līdz 15 gadu vecumam, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Uz bērniem, kuri nav sasnieguši 15 gadu vecumu, neattiecas šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 8.punkta un 12.panta trešās, ceturtās un piektās daļas nosacījumi."

16. Izslēgt 16.pantu.

17. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas, izskatīšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Naturalizācijas iesniegumu ir tiesības iesniegt personām no 15 gadu vecuma. Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā pieņem un izskata naturalizācijas iesniegumus. Iesniegumu izskata gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos norādīto dokumentu iesniegšanas dienas.

(2) Naturalizācijas iesnieguma izskatīšanu aptur, ja iesniedzējam Kriminālprocesa likumā noteiktajā gadījumā ir tiesības uz aizstāvību vai attiecībā uz viņu ierosināta pārbaudes lieta par sadarbības ar VDK fakta konstatēšanu, līdz stājas spēkā tiesas spriedums vai lieta tiek izbeigta.

(3) Ja personai naturalizācija atteikta ar šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmumu, naturalizācijas atteikumu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu minētās institūcijas priekšniekam. Institūcijas priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja personai naturalizācija atteikta ar šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas lēmumu sakarā ar šā likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem nosacījumiem un šis lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz izlūkošanas vai pretizlūkošanas rezultātā iegūto informāciju, to var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums nav pārsūdzams.

(5) Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu uzņemt pilsonībā personu, kura ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, valsts demokrātiskajai konstitucionālajai iekārtai, valsts neatkarībai un teritoriālajai neaizskaramībai. Ministru kabineta lēmums nav pārsūdzams.

(6) Persona, kurai naturalizācija atteikta, atkārtotu naturalizācijas iesniegumu var iesniegt ne agrāk kā gada laikā pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru adresāta pieteikums noraidīts, vai Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par atteikumu uzņemt pilsonībā."

18. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Solījums par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību

(1) Persona, kuru uzņem Latvijas pilsonībā, svinīgā ceremonijā dod un paraksta šādu solījumu par uzticību Latvijas Republikai:

"Es, (vārds, uzvārds), dzimis (dzimusi) (datums), kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs (uzticīga) Latvijas Republikai.

Apņemos būt lojāls (lojāla) Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus.

Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.

Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti."

(2) Persona šo solījumu dod, ja noskaidrots, ka nav šķēršļu tās uzņemšanai Latvijas pilsonībā.

(3) Svinīgās ceremonijas kārtību nosaka Ministru kabinets."

19. Izteikt trešās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaude".

20. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudes kārtība

Latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets."

21. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudes atvieglojumi un atbrīvojumi no šīs pārbaudes

(1) No latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudes atbrīvo:

1) personu ar I grupas invaliditāti, personu ar II grupas invaliditāti, kas noteikta progresējošas psihiskas slimības dēļ, personu ar II vai III grupas invaliditāti, kas noteikta kurlmēmuma vai abpusēja kurluma dēļ, kā arī bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte;

2) personu, kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas.

(2) No latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo personu, kura ne agrāk kā piecus gadus pirms tam, kad iesniegts iesniegums par Latvijas pilsonības iegūšanu, ir apliecinājusi latviešu valodas prasmi:

1) līdz 2011.gada 31.augustam centralizētajā eksāmenā latviešu valodā (akreditētā izglītības programmā 9.klasei) vai centralizētajā eksāmenā latviešu valodā un literatūrā (akreditētā izglītības programmā 12.klasei) un to nokārtojusi atbilstoši A, B, C vai D līmenim;

2) pēc 2011.gada 31.augusta centralizētajā eksāmenā latviešu valodā (akreditētā izglītības programmā 9.klasei), iegūstot tajā kopējo procentuālo novērtējumu, kas nav mazāks par 50 procentiem, vai centralizētajā eksāmenā latviešu valodā (akreditētā izglītības programmā 12.klasei), iegūstot tajā kopējo procentuālo novērtējumu, kas nav mazāks par 20 procentiem;

3) ar dokumentu, kas apliecina augstākās izglītības studiju programmas apguvi latviešu mācību valodā.

(3) Uz šā likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktā minēto personu un personu, kura sasniegusi 65 gadu vecumu, neattiecas šā likuma 20.panta 4.punkta noteikumi.

(4) Kārtību, kādā latviešu valodas prasmi un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanu apliecina šā panta trešajā daļā minētā persona un persona ar invaliditāti, kā arī latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudes atvieglojumus šā panta trešajā daļā minētajai personai un personai ar invaliditāti nosaka Ministru kabinets."

22. Izteikt 23.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Latvijas pilsonim, kurš ir arī citas valsts pilsonis vai kuram citas valsts pilsonība tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.

(2) Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis citas valsts pilsonību, ir pienākums 30 dienu laikā pēc tās iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmo daļu Latvijas pilsonība saglabājas.

(3) Latvijas pilsonis, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība un kurš vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram saskaņā ar šā likuma 8.¹ pantu var izveidoties dubultā pilsonība vai saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmo daļu Latvijas pilsonība saglabājas.

(4) Iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības var noraidīt, ja Latvijas pilsonis nav izpildījis nodokļu vai kādu citu maksājumu saistības pret Latvijas valsti.

(5) Iesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, persona maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā izskata atteikšanās iesniegumus, valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus, kā arī šā panta ceturtajā daļā minēto saistību saturu.

(6) Personu, kura iesniegusi iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības saskaņā ar šā panta pirmo, otro un trešo daļu un zaudējusi Latvijas pilsonību, var uzņemt Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā."

23. Izteikt 24.panta tekstu šādā redakcijā:

"(1) Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā:

1) ieguvusi citas valsts pilsonību, neiesniedzot šā likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā minēto iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, un nav zaudējusi Latvijas pilsonību, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku;

2) bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, izņemot gadījumu, kad persona dien Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā vai tādas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku;

3) apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties apzināti sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas vai atjaunošanas nosacījumiem;

4) veikusi darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, publiski aicinājusi vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, publiski aicinājusi veikt vai veikusi organizatoriskas darbības, kas vērstas uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu, tas konstatēts ar tiesas spriedumu un Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku.

(2) Latvijas pilsonības atņemšana personai neskar tās laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu pilsonību.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu pieņem, ja nav pagājuši vairāk kā 10 gadi no tās iegūšanas vai atjaunošanas.

(4) Šā panta trešajā daļā minētais 10 gadu termiņš neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) persona bijusi notiesāta par kādu no Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtu 5.pantā minētajiem starptautiskajiem noziegumiem;

2) personai ir šā likuma 9.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā neminētas valsts pilsonība.

(5) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā personai atņem Latvijas pilsonību. Persona, kurai Latvijas pilsonība atņemta ar atbildīgās institūcijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmumu, to var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu atbildīgās institūcijas priekšniekam. Institūcijas priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

24. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Latvijas pilsonības atjaunošana

(1) Personai, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles dēļ bez tās rakstveida piekrišanas, Latvijas pilsonību līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai pēc tās lūguma atjauno, ievērojot šā panta ceturtās daļas 1. un 3.punkta nosacījumus.

(2) Personu, kurai Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo daļu, var uzņemt Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā, ja ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc tam, kad beidzies attiecīgā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru personas pieteikums noraidīts.

(3) Personai, kura ir ieguvusi šā likuma 9.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētas valsts pilsonību un Latvijas pilsonību zaudējusi, iesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, vai kura ir ieguvusi šā likuma 9.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētas valsts pilsonību, neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, un kurai Latvijas pilsonība atņemta ar tiesas spriedumu, ir tiesības iesniegt atbildīgajai institūcijai iesniegumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu.

(4) Latvijas pilsonību neatjauno personai:

1) kura ieguvusi šā likuma 9.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā neminētas valsts pilsonību;

2) kura, apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties apzināti sniegusi nepatiesas ziņas, tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību un kurai Latvijas pilsonība ir atņemta ar tiesas spriedumu;

3) uz kuru attiecas šā likuma 11.pantā noteiktie ierobežojumi, izņemot 11.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktos ierobežojumus, ja tā dien Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā vai tādas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

(5) Ja personai Latvijas pilsonības atjaunošana atteikta ar šā panta sestajā daļā noteiktas institūcijas lēmumu, to var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu minētās institūcijas priekšniekam. Institūcijas priekšnieka lēmumu personai ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja personai Latvijas pilsonības atjaunošana atteikta ar šā panta sestajā daļā noteiktas institūcijas lēmumu saskaņā ar šā likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem nosacījumiem un šis lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz izlūkošanas vai pretizlūkošanas rezultātā iegūto informāciju, to var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums nav pārsūdzams.

(7) Iesniedzot iesniegumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu, persona maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju, kārtību, kādā tā atjauno personai Latvijas pilsonību, un par Latvijas pilsonības atjaunošanu maksājamās valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus."

25. Izslēgt 26., 27. un 28.pantu.

26. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1. un 2.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

"5. Iesniegumi, kas saskaņā ar šā likuma 3.¹ pantu saņemti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2013.gada 1.oktobrim, izskatāmi saskaņā ar likumu, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.

6. Lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu, kuras tiesā ierosinātas līdz 2013.gada 1.oktobrim, nolēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu vai neatņemšanu tiesa pieņem saskaņā ar Civilprocesa likumu.

7. Personām, kuras Latvijas pilsonību ieguvušas līdz 2013.gada 1.oktobrim, šā likuma 24.panta trešajā daļā minētais 10 gadu termiņš sākas no 2013.gada 1.oktobra.

8. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.oktobrim izdod šajā likumā paredzētos noteikumus.

9. Naturalizācijas iesniegumi, kas iesniegti līdz 2013.gada 1.oktobrim, izskatāmi saskaņā ar likumu, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.

10. Persona, kurai bija tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā likuma 2.panta 1.³ punkta redakciju, kāda bija spēkā no 1998.gada 10.novembra līdz 2013.gada 1.oktobrim, bet kura nav reģistrējusies par Latvijas pilsoni, saglabā tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni līdz 2015.gada 1.oktobrim.

11. Persona, kura saskaņā ar šā likuma 2.panta 1.³ punkta redakciju, kāda bija spēkā no 1998.gada 10.novembra līdz 2013.gada 1.oktobrim, sākusi pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības ieguvi latviešu valodā, saglabā tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni divus gadus pēc pilnas pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu apgūšanas latviešu valodā.

12. Persona, kura saskaņā ar šā likuma 21.panta pirmās daļas redakciju, kāda bija spēkā no 1998.gada 10.novembra līdz 2013.gada 1.oktobrim, ieguvusi augstāko izglītību latviešu mācībvalodas izglītības iestādē, līdz 2015.gada 1.oktobrim saglabā tiesības uz atbrīvojumu no latviešu valodas prasmes pārbaudes.

13. Šā likuma 23.panta trešajā daļā minētās personas, kuras 25 gadu vecumu sasniegušas līdz 2013.gada 1.oktobrim, triju gadu laikā no šā datuma iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.

14. Šā likuma 23.panta otrajā daļā minētās personas iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības iesniedz gada laikā no 2013.gada 1.oktobra."

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.oktobrī.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 9.maijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 23.maijā