Plenārsēdes stenogramma 21. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Augsti godājamā Valsts prezidentes kundze! Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs! Labrīt, kolēģi!

Turpinām 20.–21. jūnija sēdes darbu. Un pēc dienas kārtības vārds Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergas kundzei.

Godājamie kolēģi! Lūdzu izslēdziet telefonus!

V.Vīķe-Freiberga (Valsts prezidente). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja vietnieka kungs! Godātie deputāti un deputātes!

Ir pagājuši divi gadi, kopš Latvijas 7. Saeima man uzticēja godpilnos pienākumus, kurus šobrīd es pildu, un vispirms es vēlētos pateikties visiem deputātiem par labo sadarbību, kas šajā laikā valdīja starp mums.

Valsts prezidenta līdzdalība likumdošanas procesā, kādu to paredz Latvijas Satversme, uzskatāma kā būtiska mūsu demokrātisko procesu sastāvdaļa. Abu — Saeimas un prezidenta — darbībai mērķis var būt tikai viens — izsludināt pēc iespējas taisnīgākus, reālajos apstākļos pamatotākus un juridiski labāk nostrādātus likumus, turklāt tādus, kas pēc iespējas veicinātu tautas labklājību, saimniecisko attīstību un valsts drošību. Laba sadarbība starp Saeimu un prezidenti palīdz gādāt par to, lai katrs pieņemtais likums būtu tāds, kādu kopējais labums to prasa.

Šogad aprit desmit gadi, kopš Latvija atguva neatkarību un uzsāka milzīgo darbu, kas bija nepieciešams, lai likvidētu piecdesmit gadu okupācijas sekas un atgrieztos brīvo un demokrātisko Eiropas valstu saimē.

Panākts ir ļoti daudz. Un Latvijas Republikas Saeima šajā pārejas procesā ir veikusi neatsveramu darbu. Jau tagad sasniegto Latvijas progresu var apskaust un apbrīnot ne viena vien cita postkomunisma valsts. Nenovērtēsim par zemu paši savus sasniegumus! Šobrīd, kad Gēteborgas konference ir apstiprinājusi 2002. gada beigas par Eiropas Savienības paplašināšanās mērķa datumu, ir nepieciešams koncentrēt visus mūsu spēkus, lai Latvija nākamo 18 mēnešu laikā sekmīgi pabeigtu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā un būtu pašu pirmo jaunuzņemamo kandidātvalstu vidū.

Daudzējādā ziņā mēs jau tagad baudām dalībvalstīm pieejamās privilēģijas, taču mūsu iedzīvotājiem tieši tagad, kamēr vēl turpinās sarunas, ir plašāk jāizskaidro, ka dalībvalstis uzņemas arī saistības un pienākumus. Lai ņemtu, ir jābūt gataviem arī dot. Tādēļ nepieciešama lielāka uzmanība sabiedrības informēšanai par Eiropas Savienību, tās darbības metodēm, tās prasībām, kā arī piedāvātajām iespējām un izdevībām. Ir nepieciešamas debates un dialogs ar plašāku sabiedrību, it īpaši tas attiecas uz iedzīvotāju raizēm un bažām par vēl nezināmo un vēl neizprasto. Saeimā pārstāvētajiem deputātiem un politiskajām partijām šajās debatēs ir ļoti nopietna loma. Līdzās tai, kas sagaidāma no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un jebkura pilsoņa.

Es nešaubos par Latvijas sabiedrības patieso vēlmi būt jaunajā vienotajā Eiropā. Bet tai ir jādod iespēja uzklausīt dažādus viedokļus. Nevaru piekrist tiem, kas uzskata, ka, integrējoties Eiropā, Latvija ciestu it kā nopietnus zaudējumus. Tieši otrādi! Latvija būs ieguvēja. Latvija nebūt nenodos savas nacionālās intereses, nedz arī zaudēs savu suverenitāti. Jaunā savienība tieši veicinās Latvijas attīstību un tās nākotnes izredzes, un Latvijas suverenitāte tikai iegūs jaunu un bagātāku saturu.

Nevienas valsts suverenitāte, kas ietilpst Eiropas Savienībā, vēl līdz šim nav cietusi. Neviena valsts nav izstājusies no Eiropas Savienības, bet ir daudz to, kas grib tai pievienoties.

Iesaistoties Eiropā, Latvija varēs piedalīties kā līdztiesīga locekle kopīgo Eiropas lēmumu pieņemšanā, ne tikai noraudzīties no malas un pasīvi ciest citu pieņemto lēmumu sekas. Jau šodien, mums esot vēl kandidātvalsts statusā, mūsu viedoklis tiek uzklausīts. Mūs jau tagad aicina izteikties par vienotās Eiropas nākotni. Man šķiet, ka tā ir īpaša privilēģija — dzīvot un darboties šajā vēstures periodā, kad veidojas apvienota un paplašināta Eiropa un kad tik īsā laikā visā kontinentā būs jāpieņem tik tālejoši lēmumi. Ļoti īss laiks vairs ir atlicis līdz 2002. gada novembrī Prāgā paredzētajam NATO paplašināšanās sammitam. Arī tur Latvija ir paudusi ciešu apņēmību būt uzaicināto kandidātvalstu vidū. Šī nelokāmā Latvijas vēlme ciešāk integrēties eiroatlantiskajās struktūrās izskaidrojama, protams, ar mūsu traģiskās pagātnes pieredzi, bet arī ar mūsu redzējumu par savu nākotni — vienotu un brīvu Eiropas valstu saimē.

Ar NATO alianses paplašināšanos līdz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas austrumu robežām beidzot tiks likvidētas Otrā pasaules kara ilgstošās un postošās sekas. Visām trim Baltijas kaimiņvalstīm tad būs pieejamas gluži tādas pat drošības garantijas kā visām citām NATO loceklēm. Drošību, protams, nevaram sagaidīt par brīvu. Arī aliansē tas ir kopīgas atbildības jautājums, kur katram ir jāspēj gan gādāt par sevi, gan nākt ar savu pienesumu kopīgos drošības pasākumos.

Drošības garantēšana prasa līdzekļus. Bet tas nav luksuss. Tā ir pati pirmā nepieciešamība. Nevaram runāt par to, ka it kā būtu izvēle starp drošību un tādām fundamentālām nepieciešamībām kā izglītība, veselība un saimnieciskā attīstība. Tās visas ir vajadzīgas, tām visām ir jāatvēl līdzekļi. Tomēr atgādināsim — bez drošības valstī nebūs ne viena, ne otra, ne trešā. Turpretī, kā labi zināms, NATO tā sauktā drošības lietussarga klātiene ir iespaidīgi palielinājusi ārzemju investīciju apjomus pēdējā paplašināšanas kārtā uzņemtajās trīs dalībvalstīs un veicinājusi tur strauju ekonomisko uzplaukumu.

Tādēļ izmantoju šo izdevību, lai pateiktos jums, godātie Saeimas deputāti, par atbalstu nepieciešamajiem budžeta palielinājumiem aizsardzības jomā. Šie līdzekļi ir labs un tālredzīgs ieguldījums, kas augļus nesīs ilgstoši. Nacionālā drošība ir nepieciešams mūsu neatkarības garants, jo tikai brīvā un suverēnā valstī mums būs iespējams pašiem lemt par savu nākotni. Modernā izpratnē bruņotie spēki gādā par drošību ne tikai kara apstākļos, bet arī krīžu novēršanā un regulēšanā miera laikos. Tādēļ valsts ieguldījums Nacionālajos bruņotajos spēkos ir lielā mērā ieguldījums latviešu karavīru un virsnieku izglītībā, viņu valodu zināšanās, profesionalitātes attīstībā un karavīra cienīgas stājas izveidošanā.

Latvija var būt lepna par saviem karavīriem, kas to pārstāvējuši miera misijās Bosnijā un Kosovā. Mūsu sabiedrotie ir pārliecinājušies, ka Latvijas karavīru vienības ir teicami sagatavotas un spējīgas piedalīties kopīgās miera uzturēšanas operācijās. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Latvijas bruņotajos spēkos ļoti daudz kas vēl ir veicams un sakārtojams. Tieši tādēļ arī šim laukam tuvāko gadu laikā būs jāturpina pievērst sevišķas pūles un uzmanību. Un es kā prezidente paredzu to darīt Satversmē man uzticēto pienākumu ietvaros.

Ir vēl cits drošības aspekts, kas tuvākajā nākotnē prasīs mūsu visu pastiprinātu uzmanību. Un tā ir mūsu valsts iekšējā drošība, mūsu spēja cīnīties ar korupciju un ar organizēto noziedzību. Tā nepieciešama mums pašiem, lai katrs varētu mierīgi dzīvot savu dzīvi un lai iedzīvotāji netiktu nekaunīgi ciniski un atklāti slepkavoti pilsētu centros gaišā dienas laikā. Tā nepieciešama, lai radītu vidi, kurā droši var justies ārvalstu investori un viesi, kur brīvi un netraucēti var attīstīties legāla uzņēmējdarbība. Tā nepieciešama, lai valsts kasē nonāktu visi tie līdzekļi, kam jau tagad tur vajadzētu nokļūt, bet kas tik ļoti pietrūkst izglītībai, veselībai vai vecuma pensijām. Turklāt mūsu iekšējo drošību kritiski vērtēs mūsu topošie partneri gan Eiropas Savienības, gan NATO alianses kandidatūras ietvaros. Nevienam neinteresēs saistīties ar tādiem partneriem, kas nespēj ievest kārtību paši savā valstī.

Drošība, tā ir arī sociālā stabilitāte. Tā ir saliedēta un sociāli integrēta sabiedrība. Integrēta etnisko grupu attiecību nozīmē, integrēta bērnu tiesību un dzimumu līdztiesības laukā, saliedēta pilsētu un lauku vienmērīgā attīstībā, solidāra sociālo garantiju un sociālās drošības jomā.

Bērnu tiesību jautājumi ir bijuši Valsts prezidenta īpašas uzmanības lokā. Un es būtu pateicīga Saeimas deputātiem, ja tie turpinātu iesaistīties likumdošanas pilnveidošanā un arī turpmāk uzņemtos atbildību bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Saistībā ar sabiedrības integrāciju izsaku pateicību Saeimai par izdarīto darbu, saskaņojot likumus ar starptautiskajām juridiskajām normām un Latvijas starptautiskajām saistībām. Par to esam jau saņēmuši atzinību no svarīgākajiem Latvijas ārvalstu partneriem. Atliek tikai turpināt tālāk un gādāt par šīs integrācijas politikas iedzīvināšanu.

Sabiedrības integrācijas fondam jāsāk pilna apjoma darbs pēc iespējas drīz, tas ir būtisks instruments, lai valsts nākotnes veidošanā iesaistītu ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Ar katru gadu latviski runājošo skaits Latvijā palielinās. Un tā ir pozitīva tendence. Tagad ir jāiet tālāk, veidojot plašāku dialogu ar mazākumtautību pārstāvjiem, it īpaši tiem, kuri varbūt vēl vilcinās atzīt savu piederību Latvijai un Eiropai. Ļoti daudz vēl ir darāmā, lai veidotu kopīgu Latvijas informatīvo telpu, lai veidotu kopēju izpratni par pagātnes notikumiem un par nākotnes mērķiem.

Informācija par Latvijas valdības lēmumiem, nodomiem un politiku bieži vien vēl daudzus iedzīvotājus sasniedz tikai daļēji vai pastarpināti. Tāpat ārzemēs vēl pārāk daudziem ir izkropļots priekšstats par Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju dzīvi un nākotnes redzējumu. Kā topošai Eiropas dalībvalstij mūsu interesēs ir palīdzēt šīm balsīm tapt sadzirdētām plašākā diapazonā, nekā tas līdz šim ir noticis. Lai sasniegtu visus savus izvirzītos mērķus, Latvijai būs nepieciešami visi tās spēki.

Tādēļ jo satraucošāks ir savstarpējās uzticēšanās deficīts, kāds pašlaik ir izveidojies starp varu un tautu. Cieša saikne starp varu un sabiedrību ir uzticams un drošs instruments, lai tiktu pieņemti abas puses apmierinoši lēmumi. Šī saite pārtrūkst, ja sabiedrībai tiek diktēti lēmumi, nostādot to fakta priekšā un neiesaistot sabiedrību diskusijās par paredzētajiem nodomiem. Lai vairotu uzticību un atbalstu saviem lēmumiem, gan valdībai, gan likumdevējvarai būtu jāspēj izskaidrot savas ieceres un plāni, pārliecināt sabiedrību par to pareizību, iesaistīt sabiedrību diskusijā pirms lēmumu pieņemšanas.

Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Mēs esam lielu izaicinājumu priekšā, uz kuriem mums būs jāspēj atbildēt nākamo pāris gadu laikā. Ja tas mums izdosies, es paredzu Latvijai ilgtspējīgu attīstību, sistemātisku augšupeju un spožu nākotni. Ja mums tas neizdosies, tad mums draudēs stagnācija un pat atpakaļslīde, kā jau tas šobrīd ir vērojams vairākās valstīs, kam nav izdevies uzturēt pārveidošanās dinamiku. Izvēle ir mūsu rokās. Latvijai ir ļoti daudz draugu un sabiedroto, kas ir gatavi visdažādākajos veidos mums palīdzēt un atbalstīt mūsu centienus. Latvijai ir ļoti maz īstu ienaidnieku, ja tajos neieskaitām paši sevi. Mēs paši esam savas nākotnes veidotāji, un mēs piederam pie vienas no retajām paaudzēm visā Latvijas vēsturē, kam šāda iespēja ir bijusi dota. Nepalaidīsim šo iespēju garām! Atcerēsimies, ka mūsu likteņi ir nedalāmi saausti kopā, ka mūsu gājumu mums visiem ir nolemts nostaigāt cieši blakus šajā mūsu Latvijā, šajā mūsu Eiropas kontinentā.

Es novēlu jums sekmīgi turpināt darba sesiju! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies, Valsts prezidentes kundze! Un atļaujiet man savā vārdā un manu kolēģu vārdā novēlēt jums priecīgus Līgo svētkus un patīkamus Jāņus! (Aplausi.)

Kolēģi! Turpinām darbu! Nākamais ir likumprojekts "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Razminoviča kungs. Lūdzu!

A.Razminovičs (TP). Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3299.

1. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Razminovičs. Precizē terminu "pretendents". Komisija iesaka atbalstīt.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Razminovičs. 2. priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labrīt, cienījamie kungi un dāmas! Protams, pēc Valsts prezidentes kundzes uzrunas ir ļoti grūti sākt radoši strādāt, taču būs jādara. Es šinī brīdī tiešā veidā negribu iebilst cienījamā Razminoviča kunga priekšlikumam, bet es gribēju nedaudz vairāk parunāt par šo likumprojektu, jo es cerēju, ka pats atbildīgais referents arī vairāk painformēs.

Pēdējās dienās daudzi Saeimas deputāti ir saņēmuši cienījamās "Delnas" vēstuli, kurā viņi nopietni kritizē doto likumprojektu. Es varu pastāstīt to, ka komisija ļoti nopietni strādāja pie šī dotā likumprojekta. Varbūt, protams, ir atsevišķa "aste", it sevišķi, kā vienmēr, jaunā sfērā. Bet taisni dotais likumprojekts ļoti spēcīgi samazinās iespēju, teiksim, par ko "Delna" it kā izteic pārmetumus — par iespēju veikt korupciju, kaut kādu, teiksim, pasūtījuma tenderus vinnēt vai vēl citas lietas. Tādēļ es aicinātu, teiksim, arī tālākos balsojumos... Šinī brīdī mēs nevaram atbalstīt "Delnas" priekšlikumu, it sevišķi tā kā tā ir sabiedriska organizācija, kuras izcelsmes kapitāls ir diezgan nezināms un apšaubāms. Un tie priekšlikumi, ko viņi izplatīja deputātu starpā, nav kvalificējami kā, teiksim, atklātības paplašināšana. Drīzāk tas varētu veidot to, ka daudz dažādas tiktu veidotas sabiedriskas organizācijas, kuras, slēpjoties aiz maskas cīņai ar korupciju, mēģinātu iejaukties pasūtījuma procesā. Tādēļ, teiksim, es arī aicinu cienījamos kolēģus tālākos priekšlikumos, teiksim, it sevišķi ja mēģinās kāds atbalstīt "Delnas" iniciatīvu, nu nevajadzētu to darīt. Jo tā nedarās. It sevišķi pirms trešā lasījuma, kad visiem bija ļoti labi zināms, ka notiek šī likuma izskatīšana, nekāda iniciatīva no "Delnas" puses netika izdarīta. Es, protams, labi saprotu, ka pēc manas uzstāšanās cienījamie žurnālisti rakstīs, ka Lujāns aizstāv korupciju vai vēl kaut ko. Bet nu es nedomāju. Nevar jau pārvērst, teiksim, par vienu pašdarbīgu cilvēku grupas iniciatīvu jau kaut kādā nedaudz nenormālā procesā. Jo man liekas, vai "Delnai" pietiks laika, lai kontrolētu gan pašvaldību un valsts pasūtījumus, gan "Latvijas kuģniecības" privatizāciju, gan Ventspils naftas privatizāciju un vēl citus objektus. Man liekas, drīzumā šī struktūra aizņems jau valsts kontroles vietu. Nu, protams, iniciatīva tautā un sabiedrībā ir vienmēr jāatbalsta, bet šis likums laikam nebūtu tā vieta, kur "Delnai" vajadzētu aktīvi nodarboties. Tādēļ es ceru arī, ka atbildīgais referents mūs vairāk informēs un arī izteiks savu viedokli, un paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jūs ierosināt balsošanu? Par pirmo? Nav iebildumu par 1.priekšlikumu. Otrais.

A.Razminovičs (TP) . Es nedaudz gribētu pakomentēt par iespējām, ko teica Lujāna kungs, ka visām organizācijām bija iespēja tikties un iesniegt priekšlikumus, un, kā arī Lujāna kungs minēja, ir ļoti daudz priekšlikumu iestrādāti jau likumprojektā. Es arī pie tiem pieskaršos.

2.priekšlikums — deputāts Lauskis ierosina izslēgt pēdējo teikumu termina "saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums" skaidrojumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Razminovičs. 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Razminovičs. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Razminovičs. 4.priekšlikums nāk no Juridiskā biroja. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Razminovičs. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 6.priekšlikums nāk no deputāta Razminoviča. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nedzirdu iebildumus.

A.Razminovičs. 7. ir deputāta Razminoviča priekšlikums. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

A.Razminovičs. 8. ir deputāta Razminoviča priekšlikums, kas ir atbalstīts un ietverts 9.priekšlikumā, bet es vēlētos, lai par 8.priekšlikumu tomēr Saeima nobalsotu. Pieprasu balsojumu par 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Razminovičs pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 1, atturas — 21. Lēmums pieņemts.

A.Razminovičs. 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar 10. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikumu, kura ir ierosinājusi kā izņēmumu iekļaut iekšā brīvības atņemšanas iestāžu darbību, tas ir, ka šīm iestādēm nav jāpakļaujas šim likumam pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Razminovičs. Es vēlētos pieprasīt balsojumu... Debatēs gribētu pieteikties.

Sēdes vadītājs. Jūs vēlētos pieprasīt balsojumu par 9. priekšlikumu?

A.Razminovičs. Es gribētu debatēs pirmām kārtām pietecies. Man nav kartes.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Tātad debatēs ir pieteikušies Modris Lujāns. Lūdzu, deputātam Lujānam vārds debatēs.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es tomēr vēlētos laikam atkal kārtējo reizi... aparatūra labi nestrādā, tādēļ vajadzētu laicīgi kaut kā Prezidiju informēt, ka deputāti izsaka vēlmi runāt. Šinī brīdī šeit patiešām bija arī komisijā diezgan liela diskusija. Cienījamā tieslietu ministre Labuckas kundze, un es ceru, ka varbūt arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs varbūt precizēs un spēs aizstāvēt savu ministra pozīciju. Šeit bija diskusija — radīt nelielu it kā papildatvieglojumu cietumu sistēmai. Un komisija ilgstoši diskutēja un veidoja savu redakciju, jo it kā šis likums tiešā veidā nav tas likums, kurā būtu jāiekļauj šāda norma. Drīzāk tā būtu jāveic caur valsts budžetu ar speciālu dotāciju palīdzību. Bet ņemot vērā, teiksim, arī to informāciju, ko vienmēr ir stāstījis finansu ministrs par smago budžeta stāvokli un ko vienmēr ir stāstījuši visi finansu ministri, mēs nevarējām griezties ar to, lai palielinātu, teiksim, kaut kādas dotācijas tieslietu sistēmai. Bet šeit iznāk tas, ka tomēr cietuma uzraudzības sistēmas iestādes, tās it kā veiks iekšējo pasūtījumu.

Līdz ar to ekonomēs līdzekļus, un mēs uzskatām, ka atbildīgās komisijas priekšlikums, vismaz uz doto brīdi, bija loģisks. Varbūt tādēļ mēs vismaz pagaidām uzskatījām, ka tiešā veidā pilnībā nevar atbalstīt Labuckas kundzi. Kaut vai mēs ņēmām viņas domas vērā, it sevišķi to, ka patiešām cietumos ir daudz darbaspēka, kas ir pietiekami lēts, bieži vien lētāks nekā brīvībā, un šiem cilvēkiem ir jādod darbs. Bet vai tas ir labākais atrisinājums, nu šodien mēs laikam, starp trim priedēm meklējot, atradām šo ceļu. Vai tas ir labākais? Laikam to jau jums jālemj būs.

Bet nu es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš ir pietiekami izsvērts. Protams, varbūt nākotnē mums būs jāatgriežas, bet man nav cerību, ka nākamā gada budžetā mēs spēsim atrast līdzekļus. Varbūt, protams, kāda partija vai frakcija uzņemsies tādu iniciatīvu. Šī problēma ir nopietna, un tādēļ mēs par to arī domāsim nākotnē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (LC). Urbanoviča kungs, jums par vilkiem nav jāstāsta, jūs pats esat krietns vilks.

Bet tagad par 9.priekšlikumu. Komisija saņēma tieslietu ministres Labuckas varen plašo priekšlikumu, kas neattiecina vai kas padara iepirkumus cietuma vajadzībām un pasūtījumus cietumos par izņēmumu no šī likuma. Kā jūs redzat, 4.pants nosaka, ka pie izņēmumiem ir pieskaitāma valsts drošība, aizsardzība, un jāteic, ka tieši aizsardzībā, manuprāt, ir vislielākie un visdārgākie pasūtījumi. Un komisija šo ir papildinājusi ar brīvības atņemšanas vietām. Un, manuprāt, komisija to ir darījusi pareizi, nosakot nevis plašo tieslietu ministres redakciju, bet nosakot, ja pēc attiecīgās ministrijas iesnieguma tā nolēmis Ministru kabinets, līdz ar to sašaurinot šo visu nākotnē iespējamo pasūtījumu loku. Tikai pēc Ministru kabineta lēmuma, pēc attiecīgās ministrijas pieprasījuma var atbrīvot kādu no iepirkumiem vai pasūtījumiem cietuma vajadzībām, kas ir ārkārtīgi svarīgi no iekšējās vai ieslodzīto nodarbinātības viedokļa. Un, es domāju, šī ir tieši tā joma, kur korupcija ir iespējama vismazāk. Tā ka es aicinu deputātus atbalstīt atbildīgo komisiju, līdz ar to atbalstot gan 8., ko mēs izdarījām atsevišķi, gan 10. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Kārlim Leiškalnam!

Vārds deputātam Arnim Razminovičam.

A.Razminovičs (TP). Es aicinātu neatbalstīt 9. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo kā jau Leiškalna kungs minēja, šie ir likuma piemērošanas izņēmumi, un es negribētu piekrist, ka brīvības atņemšanas iestādēm ir kaut kāds izņēmums nepiemērot šo likumu, piemērojot iepirkumu savām vajadzībām. Tas ir, es nevienā cietumā neesmu redzējis kādu govju fermu vai gurķu siltumnīcu, kurā varētu cietumnieki tādā veidā strādāt un pelnīt naudu. Un kā arī minēja Tieslietu ministrijas pārstāvis, tad šī norma drīzāk ir domāta viņu sociālo vajadzību kaut kādām risināšanām, nevis lai risinātu tos jautājumus, par ko runā šis likums. Es aicinu neatbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Nākamais debatētājs, kurš ir pieteicies, ir Anna Seile. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz, ka pēc attiecīgās ministrijas iesnieguma, ja Ministru kabinets lemj noteikt iepirkumu, kas saistīts ar valsts drošību, aizsardzību vai valsts materiālo rezervju uzkrāšanu var uzskatīt kā izņēmumu šī likuma piemērošanas sfērās. Bet šajā gadījumā mēs ar vienu ierakstu papildinām šīs brīvības atņemšanas iestādes, kuras arī var neveidot konkursus un var uzreiz ar likuma nosacījumiem tikt atbrīvotas no vispārējām normām, kas ir paredzētas šajā likumā. Manuprāt, ja tāda nepieciešamība būs, tad to arī attiecīgā ministrija Kabinetam pieprasīs un Kabinets pieprasījumu izvērtēs, tāpēc es iesaku neatbalstīt ne 9., ne 10. priekšlikumu, bet atstāt spēkā esošo redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Seiles kundze! Nākamais debatētājs Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! It sevišķi ka tagad izraisās tāda negaidīta diskusija, ka komisijā tomēr netika tik dikti izskatīts tādā formā, kā tagad tiek pasniegts. Es, Arni Razminoviča kungs, negribētu jums novēlēt, bet es ieteiktu apmeklēt cietumu vismaz reizi. Cietumos ir gan kokzāģētavas, kurās strādā cietumnieki, tas ir kaut vai Centrālcietums, tāpat arī vēl daudzas papildu darbnīcas, kur tomēr kaut kādā formā šie cilvēki var nopelnīt kaut nelielu naudu. Tāpat, ja tiks noraidīts šis Tieslietu ministrijas priekšlikums vai atbildīgās komisijas priekšlikums, rodas jautājums, ka daudzi cietumnieki tiek papildus izmantoti, nu nosauksim — apkalpojošajā darbā, tas ir, apkalpojošajā personālā, tas ir, viņi strādā par virtuves strādniekiem, viņi strādā par apkopējiem, un tā jau ir daudzu gadu prakse. Par to viņiem maksā mazu, bet naudu maksā, kas ieiet cietuma kontā, viņi var pēc tam par to nopirkt kādu preci. Viņi var vismaz tad samaksāt arī kādus tiesas lēmumus, jo citādāk lielākā daļa šo cilvēku būs bez finansējuma. Es nedomāju, ka šajā brīdī ir jāizdara tāds kardināls solis. Ir cita lieta, ka, protams, nākotnē, kā es jau norādīju, ir jādiskutē. Tā kā ir atbildīgās komisijas priekšlikums, es ceru uz Ministru kabineta loģiku, ka, teiksim, ļoti tas netiks paplašināts, bet tomēr vajadzētu saglabāt šo iepriekšējo praksi. Un es vēlreiz gribēju norādīt uz to, es domāju, ka savā laikā daži deputāti, kuri apmeklēja... nu, atradās arī atsevišķās vietās, un arī diemžēl jāsaka — Rīgas mēri, ja viņi būtu zinājuši, ka viņi var tur nokļūt, viņi būtu veikuši daudz aktīvākus soļus par cietumu saglabāšanu, uzlabošanu un darba vietu atvēršanu. Tādēļ, Arni, nevajag darīt tās kļūdas, kas dzīvē jau ir bijušas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatētājs ir Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Es domāju, mums vienkārši... Es tiešām arī izbrīnījos par to, cik aktīvas debates ir izvērsušās par šo punktu un par šo priekšlikumu. Mums vajadzētu vienkārši saprast, par ko īstenībā mēs runājam un kāda ir lietas būtība. Acīmredzot Razminoviča kungs sakot, ka cietumu pārstāvji minējuši, ka tas ir sociāls jautājums, ir sociāls aspekts, tas viss tā ir, bet tas ir tikai no cietumnieku redzesviedokļa raugoties, tas tiešām ir sociāls pasākums ar lielu nozīmi vēl pie tam. Cilvēki, kuri ir ieslodzījumā, viņiem ir jābūt nodarbinātiem, lai viņi varētu sevi kaut kādā veidā realizēt un viņiem nebūtu jānodarbojas ar visu pārējo, kas notiek cietumā. Bet šis priekšlikums, un ja runājam par vieno tiem nosacījumiem, un it kā šī norma deformē likumu vai deformē vienoto principu, tad īstenībā situācija, reālā situācija, ar ko jāsastopas cietuma administrācijai, ir pavisam cita. Cietuma administrācijai, lai realizētu dažkārt pavisam elementārus saimnieciskus jautājumus, ir jāsastopas ar pavisam citām grūtībām un problēmām, nekā vienkārši realizējot kaut kādus celtniecības darbus vai kaut kādus pakalpojumus. Lai, piemēram, realizētu elementārus celtniecības vai remontu darbus cietuma teritorijā, ja uz to piesakās citas firmas konkursa kārtībā un pēc tam veic, ir absolūti nepieciešami papildu pasākumi gan drošībai, gan visādi citi organizatoriskie pasākumi, kas ir jāveic cietuma administrācijai, lai to izdarītu, un firmas absolūti nav ieinteresētas strādāt īstenībā cietumos un ievērot šos specifiskos nosacījumus un apstākļus. Un atcerēsimies, ka mūsu valstī cietumos ir apmēram 9 tūkstoši ieslodzīto. Un tās vajadzības, kas ir cietumos, nav tik liela apjoma, lai varētu deformēt ekonomikas kaut kādus atsevišķos sektorus vai darba tirgu. Tā ir tā specifika, kas diemžēl ir cietumos, un mums tā ir jāņem vērā, un tā jau ministres Labuckas priekšlikums ir ļoti sašaurināts, un tikai caur Ministru kabinetu var... pieņemot Ministru kabinetā kaut kādus lēmumus, varēs šos izņēmumus veikt, tā ka man ir ļoti liels lūgums kolēģiem atbalstīt vismaz šo 9.priekšlikumu, ja nav bijis iespējams atbalstīt pilnībā arī 10.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Jānim Gaigalam! Nākamais debatēs ir pieteicies Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Tiešām cietumu sistēma ir diezgan sliktā stāvoklī no tā viedokļa, ka daudzi ieslodzītie gribētu strādāt un tādā veidā aizpildīt savu laiku, nopelnīt viņi varētu arī naudu, un, atgriežoties brīvībā, viņiem arī būtu profesionālās darba iemaņas un pēc tam arī līdzekļi, tas kopumā atslogotu arī valsti. Bet šeit ir jābūt kam citam, jābūt ir... Iet runa par valsts pasūtījumu gadījumā, ja produkcija vai kādas produkcijas veidu ražotu pašā cietumā, tādā veidā mēs varam pabalstīt cietumu attīstību un arī darba vietu radīšanu cietumos, tur ir jābūt īpašai programmai, bet nevar atbalstīt šos priekšlikumus, kas šobrīd ir. Es saprotu Gaigala kunga teikto, šīs rūpes, bet, Gaigala kungs, šie nav tie priekšlikumi, šie ir daudz plašāki un paver... Tās ir pavisam citas iespējas arī korupcijas veicināšanai, tas jums būtu jāatzīst.

Sēdes vadītājs. Paldies Dzintaram Kudumam! Nākamais debatētājs Arnis Razminovičs. Otro reizi.

A.Razminovičs (TP). Es gribēju precizēt to, kas varbūt nav palicis skaidrs. Pirmām kārtām, Lujāna kungam. Šis ir jaunievedums, ka brīvības atņemšanas iestādēm tiks dota iespēja nedarboties pēc vienota iepirkuma valsts un pašvaldību vajadzībām, līdz šim viņām ir jādarbojas pēc šī likuma. Mēs tagad ar šo izmaiņu vēlamies ieviest kaut kādu izņēmumu. Bez tam šis likums risina tādas lietas kā, teiksim, sienu krāsošana cietumos, kā pārtikas iepirkšana cietumos, kā drēbju iepirkšana cietumos, es neredzu nekādu argumentāciju, kāpēc mēs šīs lietas negribam risināt caur konkursu, normālu konkursu kārtību?

Sēdes vadītājs. Paldies Arnim Razminovičam! Nākamais debatētājs Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie kolēģi! Atklāti runājot, es šajā likumā īpaši nebiju iedziļinājies, bet, redzot šādu pantu, ka šā likuma piemērošanā var būt izņēmumi, man uzreiz rodas pamatoti jautājumi likumprojekta autoriem — vai valsts pasūtījumam vispār var būt izņēmumi? Man šķiet, ka nevar būt izņēmumi. Valsts pasūtījumu var diferencēt. Konkursa noteikšanu var diferencēt. Ja ir konfidenciāla informācija, kas saistīta ar aizsardzību, tad šim konkursam ir jābūt ar lielāku slēgtības pakāpi. Ja ir... šie konkursi jādiferencē pēc atklātības pakāpes. Bet, ja mēs nosakām izņēmumus, līdz ar to mēs paši... atklāti runājot, mēs paši legalizējam korupciju ar šo ceturto pantu. Mēs legalizējam korupciju radio un televīzijas pakalpojumu izmantošanā, mēs legalizējam korupciju nekustamā īpašuma pirkšanā un nomā. Mēs ar šo pantu legalizējam korupciju valsts aizsardzības pasūtījumu jomā. Kolēģi, ja kāds ir interesējies kaut vai par Amerikas Savienotajām Valstīm, par tiem miljardiem, kas apgrozās valsts pasūtījuma sakarā ieroču ražošanā, par šiem milzīgajiem korupcijas skandāliem arī citās valstīs, kur milzīgas summas aizplūst pa nelegāliem avotiem, un daudzās citās valstīs tas arī tieši saistīts ar to, ka tiek noteikti likumu izņēmumi. Mēs nevaram noteikt izņēmumus. Mums ir jānosaka cita pakāpe, un es prognozēju, ka šis likums tiks atdots otrreizējai caurlūkošanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Rasnača kungs! Nākamais debatētājs — Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Šeit man neatliek nekas cits kā piekrist Rasnača kungam. Vai nu mēs nosakām likumā vispār izņēmumus, un tieši nevis cietumu vai brīvības atņemšanas vieta ir tā joma, kur var izmantot šīs atkāpes ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu, bet tieši aizsardzības pasūtījumi ir tā lieta, saistībā ar kuriem visā pasaulē — Japānā, Amerikas Savienotajās Valstīs… Bijušā Francijas prezidenta problēmas mēs zinām, mēs zinām aizdomīgu patronu iepirkšanu Latvijas Republikā un tamlīdzīgi. Tieši šis izņēmums ir tas svarīgākais. Ja mēs konceptuāli, pirmajā lasījumā atbalstot, piekritām izņēmumiem, tad mēs varam piekrist arī šos izņēmumus papildināt ar brīvības atņemšanas vietām. Vai arī — neatbalstot šo papildinājumu no atbildīgās komisijas, mums nekas cits neatliks kā šo visnotaļ svarīgo likumu neatbalstīt. Un es aicinu tad neatbalstīt kopumā trešajā lasījumā, atgriezt atbildīgajai komisijai un izņemt 4. pantu, kas paredz izņēmumus, ārā vispār. Nevar būt izņēmumi vai nevar atļaut izņēmumus tur, kur tiek operēts ar simtiem miljonu latu, un aizliegt izņēmumus, kur patiesībā izņēmumam ir drīzāk sociāls nekā finansiāls raksturs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Kārlim Leiškalnam! Nākošais debatēs Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi deputāti! Šie te, es atļaušos teikt, pārspriedumi parāda, ka daļa no mūsu kolēģiem, nu, maigi izsakoties, ne sevišķi pārzina problēmu.

10 000 apmēram ieslodzīto ir Latvijā brīvības atņemšanas vietās. Tikai 18% no tiem ir kaut kādā veidā nodarbināti, un, ja mēs ierobežojam iespēju vai atņemam šo iespēju nodarbinātības attīstīšanai ieslodzījuma vietās, mēs producējam, apzināti producējam recidīvistus. Un šādā veidā ignorējot situāciju ieslodzījuma vietās, mūsu sabiedrība tiešām drīz vien līdzināsies abiniekam, kas grauž pats sev asti. Šie cilvēki taču nāk ārā demoralizēti, atņemta iespēja laboties. Es...

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir vairākas reizes apmeklējusi ieslodzījuma vietas. Es ļoti lūdzu atbalstīt tieslietu ministres vai, sliktākajā gadījumā, 9. priekšlikumu. Paldies.!

Sēdes vadītājs. Paldies Antonam Seikstam! Nākamais debatēs ir pieteicies Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu neliekuļot. Vai mēs šo normu iekļaujam, ko ierosina tieslietu ministre, vai neiekļaujam, mūsu un valdības sagatavotais likumprojekts neatrisina korupcijas problēmu viskorumpētākajā jomā, proti, valsts un pašvaldību pasūtījumu jomā. Tieši šajā jomā ir visplašāk izplatīta korupcija, to mēs visi ļoti labi zinām. Tā vietā, lai tieslietu ministre iesniegtu tik tiešām konkrētus priekšlikumus, kas mazinātu korupciju, ir iesniegusi šādu formālu priekšlikumu, kas faktiski būtiski neko negroza. Ne palielina šo korupciju, ne samazina pasūtījumu jomā. Bet, runājot par lietas būtību, es gribētu teikt tā, ka taisnība ir Kārlim Leiškalnam. Mums ir jāizņem ārā vispār izņēmumi no šī likuma, ja mēs gribam būt patiesi. Bet nav taisnība arī tiem kolēģiem, kuri saka, ka šī priekšlikuma noraidīšana pēkšņi nu radīs cietumos darba problēmas. Visos tajos gadījumos, godātie kolēģi, kad cietuma administrācija grib izmantot savas ieslodzījuma vietas ieslodzīto darbaspēku, lai veiktu kādus remonta darbus, tas nav aizliegts, ja arī tieslietu ministres priekšlikums tiktu noraidīts.

Tādēļ es aicinātu, kolēģi, tomēr šeit domāt par lietas būtību, par to, kā mēs reāli novērsīsim korupciju. Un šis likums korupciju nenovērš, kolēģi! Nenovērš!

Sēdes vadītājs. Paldies Lagzdiņam Jānim! Nākamais debatētājs — Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Nu mums jau nav brīnums, ka mūsu valstī vienmēr ir izņēmumi, un to ir ļoti daudz. Izņēmumi... Viena persona var ieņemt deviņus amatus, vienu personu nevar saukt pie atbildības, jo viņam ir gari nagi, un ir personas, kuras var darīt visu ko, ko vien viņas vēlas. Un piemēru tam ir ļoti daudz. Ja vēl paskatāmies par tiem valsts pasūtījumiem. Vienas un tās pašas firmas, kuras vada tās pašas personas, nezin kāpēc var uzvarēt desmitos konkursu, kur ir ļoti liela nauda. Nu, protams, ne mazāk kā miljons. Vieni iepērkas tā, kā viņi vēlas. Un vieni var veikt visādu darbību. To, ko viņi vēlas. Kaut vai Ministru kabineta tās slavenās dušas telpas.

Bet kas tad notiek ar valsts rezervēm? Tas ir ļoti interesanti. Vai tad jūs kaut kur presē esiet dzirdējuši konkursu, ka notiek materiālo rezervju atsvaidzināšana vai papildināšana, izveidošana? Ja pat noliktavas ir izīrētas uz 49 gadiem.

Tā kā, cienījamie kolēģi! Šis 9. pants... šis 9. punkts, tas ir tik tiešām lieks, un tam nav vietas šinī likumā, ja mēs to gribam izveidot tādu, kādam ir jābūt likumam, lai pēc tam nevarētu pateikt, ka Saeima ir kārtējo reizi atbalstījusi korupcijas pasākumus republikā.

Un vēl viena lieta. Lagzdiņa kungs! Tas viss ir skaisti, bet jūs vakar bijāt Saeimā nodevuši izskatīšanai izveidot jaunu aģentūru, starp citu, kura arī veiks apšaubāmas darbības, kuras Latvijā nav vajadzīgas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Leonam Bojāram! Nākamais debatētājs — Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, ar korupciju mums ir problēmas. Un ar korupciju mēs saskārāmies vairākos citos likumprojektos, kuros bija piedāvāts mazināt iespējas caur citiem likumprojektiem šo korupcijas apjomu tātad samazināt. Diemžēl ne vienmēr mūsu šie priekšlikumi guva atzinību. Ja attiecīgajā likumprojektā ir iespējams kaut kādu no jomām sakārtot, es domāju, neskatoties uz to, ka mēs citos likumprojektos pietiekami neuzmanīgi attiecāmies pret to, šeit iesaku uzmanīgāk to darīt.

Vai ir mums jomas, kur ir jābūt specifiskai pieejai? Es domāju, ka mums šīs jomas ir valstī. Jūs varat saukt to kā par individuālu pieeju, par speciālu pieeju vai diferencētu pieeju, bet tādas jomas ir. Un tur, kur iepriekš mēs paskatījāmies, kur mums ir saistība ar drošību, ar aizsardzību, ar materiālajām rezervēm, it kā viss kārtībā, tikai vienīgais, kas mūs nomāc, mūs nomāc mūsu pieredze, ka attiecīgu iepriekšējo varbūt Ministru prezidentu darbības rezultātā attiecīgas iestādes nopelnīja ļoti nopietnas naudas un sabiedrība par to nezināja. Vai mēs esam spējīgi pārkāpt pāri šai negatīvajai pieredzei, uzticoties tiem ministriem un uzticoties tam Ministru kabinetam, kurš vada mūs šodien.

No tāda viedokļa es gribu pateikt, ka Labuckas kundzes priekšlikums, ka brīvības atņemšanas iestādes arī ir specifiskas iestādes, kur arī ir jābūt ļoti konkrētai, diferencētai pieejai, šis priekšlikums ir atbalstāms, ja mēs pieejam pēc būtības. Bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šo Labuckas kundzes priekšlikumu mēs konkretizējām. Konkretizējām, lai tomēr novērstu to situāciju, kas pastāv pašreiz, jo pašreiz šajās iestādēs strādājošie un vadītāji dara… konkursus rīko un pasūtījumus, iekšējo darbību, darbību uz āru tikai pēc saviem ieskatiem. Lai sakārtotu to, vai Labuckas kundzes priekšlikums ir pietiekams? Mēs uzskatījām, ka tas nav pietiekams, jo tur lielākoties viņi dara tikai, kas ir nepieciešams kā pašu vajadzību apmierināšana un ar pašu spēkiem. Mēs uzskatām, ka varam piekārtot pie kopējās redakcijas. Un līdz ar to radās atbildīgās komisijas šis 9.priekšlikums, kurā teikts, ja ir nepieciešams veikt saimniecisko darbību, un ir šeit ļoti konkrēts izvērtējums, ka ir liels pasūtījums, tad piedāvājam, ka šo priekšlikumu izskata attiecīgs ministrs. Tas ir pirmais. Nevis šīs iestādes vadītājs, bet viņam jau ir saskarsme ar attiecīgo ministru. Un, kad attiecīgais ministrs izskata, šis iestādes vadītājs tālāk jau šo jautājumu paceļ uz Ministru kabinetu. Un ja Ministru kabinets pasaka, ka šis jautājums ir jāsakārto ar sociālajiem jautājumiem, ar valsts ekonomikas līdzekļiem, tas ir pakārtots jautājums, tad pēc Ministru kabineta rīkojuma šis jautājums saskaras ar to, ka valsts ļoti uzmanīgi attiecas pret to jautājumu kārtošanu, kas ir brīvības atņemšanas iestādēs. Tāpat kā tas varētu būt jebkurā citā drošības vai aizsardzības iestādē. Tāda pieeja tomēr ir solītis uz priekšu, mēs pasakām, ir ļoti nopietni, lai samazinātu šo korupcijas līmeni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatētājs Jānis Gaigals. Otro reizi.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka nepietiek ar to, ka runā ļoti vispārīgi. Ka ir korupcija, ka ir milzīgos apjomos, ka skar valsts un pašvaldību pasūtījumus un tā tālāk. Vajadzīgi ir konkrēti priekšlikumi, kas šo problēmu risina. Tieslietu ministre savukārt šī, šinī priekšlikumā risina pavisam konkrētu problēmu, kas skar ieslodzījuma iestādes. Un, lai visi saprastu, par ko mēs runājam tomēr, tad tā ir summa 1,5 miljoni gadā, kas tādā veidā varētu tikt iekšēji sadalīta ieslodzījuma vietās, un ieslodzītie varētu šos te pakalpojumus un šos te sīkos remonta un celtniecības un citus darbus veikt.

Ja runājam konceptuāli kopumā, tad neaizmirsīsim, ka aizsardzībai budžets kopumā ir pašreiz 48 miljoni. Un nākamgad pieaugs pusotras reizes. Un tā pieaugs katru gadu. Ja mēs konceptuāli neatbalstām kaut kādus izņēmumus, tad ir jārunā par šo punktu kopumā, ja mēs pieļaujam izņēmumus, vienkārši smieklīgi, kolēģi, ir runāt par šiem 1,5 miljoniem, nezinot to situāciju, kas ir cietumos reāli.

Es nezinu, ko varētu piedāvāt šie te priekšlikumu autori citu, ja, dibināt cietumniekiem firmas? Tā viņi legāli savu darbu veiks cietumos vai kaut ko tamlīdzīgu? Tas tiešām ir zināmā mērā jau uz absurda robežas.

Sēdes vadītājs. Paldies arī Jānim Lagzdiņam! Jūs atsakāties no debatēm? Paldies.

Razminoviča kungs, lūdzu!

A.Razminovičs (TP). Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 22, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Razminovičs. 10. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums. Jābalso, acīmredzot.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, cienījamie deputāti! Deputāts Modris Lujāns ir pieteicies debatēs par šo jautājumu.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es varu pagaidīt arī, kamēr turpinās savstarpējās diskusijas. Cienījamie kolēģi! Mums ir ļoti uzmanīgi jāpadomā, ko tikko mēs izdarījām. Cienījamais Arni, tu esi nobalsojis vai aicinājis balsot pret savu ministru. Pret savas valdības ministru, es nezinu, kur mums Latvijā ir tālāk jāiet. Tās sarunas, kas nāca no Saeimas tribīnes, nozīmē to, ka mēs neuzticamies savai tieslietu ministrei, jo tās visas diskusijas par korupciju, kas te izskanēja, nozīmē tātad, ka cienījamā Labuckas kundze ir lobējusi likumā koruptīvu normu. Tad būtu jāveic izmeklēšana, es ceru, Lagzdiņa kungs, ka jūs to arī darīsit, jo tas priekšlikums, kas bija, tas patiešām bija domāts, arī iepriekšējās, atbildīgās komisijas vēl, lai samazinātu šīs normas. Tas ir ļoti nekorekti un neglīti, jo tagad izklausās, es domāju, ka žurnālisti un arī klausītāji, kas ir klausījušies, domās par to, ka Saeima, lūk, lobē likumā iekšā normas, kas veicinās, nu, kaut kādus neatļautus konkursus un vēl kaut ko. Divtik tas ir nepatīkami, ka to ir darījusi, lūk, tieslietu ministre. Kāda var būt uzticība tieslietu ministrei, ja viņa tādu darbību ir veikusi?

Cienījamie kolēģi, tagad nu paliek vienīgais: vai nu atbalstīt tieslietu ministres priekšlikumu, vai es arī varu piekrist Leiškalna kunga priekšlikumam, ka beigās ir jābalso pret šo likumu, ir jāatsauc šis likums atpakaļ uz komisiju un jāizņem ārā visas šīs normas. Jo tad man ir jautājums Lagzdiņa kungam un visiem morālistiem: ko tad mēs darīsim ar tā saucamo materiālu rezervju veidošanu? Tām ir vēl vairāk koruptīvo iespēju. Par visādiem naftas krājumiem, kur "Statoil" pārdod nekvalitatīvu degvielu, neatļauti, kur cita kompānija neiegūst tiesības, kaut arī piedāvā par lētāku cenu. Tādēļ es kategoriski iestājos par to, ka valsts materiālo vērtību rezervju izveidei arī nav vajadzīgs, šādai aizsardzības sistēmai, ko "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK proponē, tas ir, vecie automāti un vēl visādas izdarības, arī nav vajadzības. Un nav ko slēpties te ne aiz kādiem valsts noslēpumiem un vēl ko. Jo, teiksim, komisija es uzskatītu arī to, ka šai cietuma sistēmai ir jādod tādas iespējas. Šinī brīdī, es nezinu, mēs varam noraidīt Labuckas kundzei, bet tas tomēr izraisa man nepatīkamu viedokli, ka valdošais vairākums uzskata, ka Labuckas kundze nodarbojas ar korupciju vai rosina korupciju. Tas nav patīkams apvainojums mūsu valstij. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs ir pieteicies Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie kolēģi! Es domāju, mēs nonācām dilemmas priekšā. Vai nu mums ir jāatbalsta Labuckas kundzes priekšlikums, kurš ir pakāpi zemāk par iepriekšējo — atbildīgās komisijas izstrādāto, vai nu mums jānoraida absolūti viss — gan Labuckas kundzes priekšlikums, gan likumprojekts trešajā lasījumā. Tikai man ir liels pārsteigums. Faktiski ir izveidojusies absurda situācija, ka, atbalstot 9.priekšlikumu, opozīcija vairāk uzticas Ministru kabinetam, uzskata, ka Ministru kabinets ir spējīgs sakārtot šo priekšlikumu, ne valdošā koalīcija, kura pati izveidoja šo Ministru kabinetu. Tas ir pietiekami liels nonsenss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais debatētājs — Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Izmantošu savas deputāta tiesības šoreiz pilnībā. Es domāju, runājot par visiem iepirkumiem, finansēm un tā tālāk, skaitļus jau es minēju. Otrs jautājums, ko arī minēja sākumā runātājs un kas ir ļoti būtisks, tie ir tie paši ieslodzītie, kuriem ir jāuzturas par nodarījumiem cietumos, un tas nav mazsvarīgi, ko viņi dara un kādi tur ir dzīves apstākļi. Mēs esam tik varonīgi nobalsojuši pirms tam par probācijas sistēmas ieviešanu Latvijā, un tas nozīmē, ka jādara viss, lai cilvēki, kuri ir izcietuši savu sodu cietumā, atgrieztos sabiedrībā kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi, varētu normāli dzīvot un normāli strādāt. Tādai iespējai jābūt arī cietumā — normāli, atbilstoši iespējām dzīvot un normāli strādāt, iespējams, ka tas ir sākuma posms šim te probācijas principam pēc savas būtības, un tos apstākļus nodrošināt arī ir mūsu pienākums. Jau vakar ārstu kongresā ārstu kolēģis no Amerikas Savienotajām Valstīm ieteica deputātiem nedēļu padzīvot lauku slimnīcā. Man, protams, negribētos ieteikt kolēģiem kādu nedēļu padzīvot cietumā, lai izbaudītu tos apstākļus, kas tur ir. Bet tas ir jāiedomājas vienkārši tad, kad mēs pieņemam lēmumus un rodam risinājumu problēmām, nevis cenšamies tās apiet ar līkumu.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Tas, ka pozīcijas frakciju deputāti neatbalsta dažus priekšlikumus, kurus ir atbalstījusi atbildīgā komisija, liecina par to, ka pozīcijas deputāti ļoti rūpīgi un kritiski ir izvērtējuši trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu. Uzskatu, ka šis likumprojekts ir ļoti būtisks, bet diemžēl normas, kas ir sagatavotas un ievietotas šajā lasījumā likumprojektā, ir savstarpēji pretrunīgas, neatrisina taisnīga pasūtījuma saņemšanas problēmu, neatrisina korupcijas problēmu, un tādēļ acīmredzot koalīcijai vajadzēs balsot pret šī likumprojekta pieņemšanu šajā lasījumā un nodot atpakaļ izskatīšanai komisijā, lai novērstu iekšējās pretrunas un sakārtotu likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Jānim Lagzdiņam!

Par procedūru lūdz vārdu Kārlis Leiškalns. Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Sēdes vadītāja kungs! Tautsaimniecības komisija apspriežoties nolēma atsaukt minēto likumprojektu, lai iestrādātu savu redakciju 4.pantam, kas patiesībā nozīmē šī panta izslēgumu vispār. Un aicinu Prezidiju minēto likumu iekļaut tuvākajā ārkārtas vai 5.jūlija ārkārtas sēdes darba kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par šo Kārļa Leiškalna izteikto priekšlikumu ir jābalso, par to, kuru Kārlis Leiškalns nupat noformulēja. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Kārļa Leiškalna priekšlikumu — atdot atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts — likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" . Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums. Lūdzu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", reģistrācijas numurs 677. Aizsardzības un iekšlietu komisija saņēma vairākus priekšlikumus, bet es gribētu mazdrusciņ informāciju pašā sākumā par visiem, arī turpmāk esošajiem grozījumiem Krimināllikumā. Tur šinī sakarībā es gribētu pateikties Tieslietu ministrijai par izveidoto darba grupu sakarā ar sodu politiku vispār mūsu valstī, ņemot vērā visas konvencijas, ko mēs esam parakstījuši. Mēs, komisija, ņēmām vērā arī šīs darba grupas izstrādātos priekšlikumus un arī debatējām, un rezultāts ir tāds, kādu mēs jums liekam priekšā.

Tātad 1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kur arī ir ietvertas normas, kuras saskaņotas ar konvenciju. Lūdzu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Arī 2. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Juridiskās komisijas priekšlikums ir noraidīts. Mēs tomēr uzskatījām, ka nevajadzētu šādā veidā rīkoties.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 6. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 7. bija iestrādāts sestajā.

Tātad 8. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Par 7. un 8.priekšlikumu iebildumu nav.

Dz.Kudums. Ir izstrādāts pilnīgi jauns pants par tirgošanos ar ietekmi, un lūdzam pieņemt arī šo jauno pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī šo komisijas priekšlikumu.

Dz.Kudums. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā kopumā!

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par nobalsojuši — 73, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, Kuduma kungs?

Dz.Kudums. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. 1.oktobris — priekšlikumu...

Dz.Kudums. 1.septembris.

Sēdes vadītājs. 1.septembris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Tātad likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", reģistrācijas numurs 768. Šis bija, godīgi sakot, viens no smagākajiem, jo šie grozījumi skar arī jomu par narkotiskajām vielām. Mēs saņēmām ļoti daudz priekšlikumus.

Tātad 1.priekšlikums ir ar reģistrācijas numuru 675, ir noraidīts par 49.pantu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu.

Dz.Kudums. Līdzīgs vai identisks ir arī 2. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu par 1.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 21 — balsojis par, 7 — atturējušies, 41 — pret. Lēmums noraidīts… 7 — pret un 41 — atturējās, bet lēmuma būtību tas nemaina. Lēmums noraidīts.

Dz.Kudums. Tātad identisks bija Klementjeva kunga priekšlikums — 2. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 3. — Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums par 49.pantu iestrādāts ir 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 5. — Ādamsona kunga priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Pieteicies debatēs deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Krimināllikumā ir atsevišķi panti, kuri būtībā nosaka visu spektru, kādā veidā var cīnīties ar noziegumiem. Un šie paši nozīmīgākie panti, kurus bieži vien izmanto advokāti, ir 49.pants, 50. un 55. Mums Krimināllikums it kā paredz iespēju, ka nepieciešamības gadījumā var saskaitīt sodus, ja ir izdarīti atsevišķi vairāki noziegumi. Diemžēl praksē tā tas nenotiek. Tieši šī iemesla dēļ es esmu iesniedzis 5.priekšlikumu — izteikt 50.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā: "Ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu, galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, saskaitot piespriestos sodus." Ko tas nozīmē? Pašreiz esošā tiesu prakse ir šāda: ja cilvēks tiek tiesāts par slepkavību, viņam līdzi iet arī laupīšana, huligānisms un, nedod Dievs, vēl vesela buķete citu noziegumu, faktiski lielākais sods dzēš mazāko. Es aicinu, lai visi šie sodi beidzot tiktu saskaitīti. Arī nākamais... ja parlaments atbalstītu šo manu 5.priekšlikumu, tad es aicinātu arī, lai atbalsta visus nākamos manus priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Es sapratu, deputāts Ādamsons pieprasa balsošanu par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputāta Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 15, atturas — 41. Lēmums noraidīts.

Dz.Kudums. Arī 6. — Ādamsona kunga priekšlikums, kur tiek paaugstināts no 20 gadiem līdz 40 gadiem, komisija neatbalsta šādu pieeju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 7. — Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

Dz.Kudums. Arī 8. — Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums — ir noraidīts, tur tie paši 40 gadi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 9. — Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums ir noraidīts par 55. jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Atveram debates. Debatēs pieteicies Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es izsaku atzinību, ka jūs atbalstījāt manu 3.priekšlikumu, bet tagad ir sākušās debates par 55.pantu. Un kāda ir šī priekšlikuma būtība, ko es piedāvāju? Nosacīta notiesāšana nav piemērojama personai, kura saukta pie kriminālatbildības par smagu noziegumu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, izņemot šī panta 12.daļā minētos nosacījumus, kā arī nepilngadīgajiem vecumā līdz 16 gadiem un sievietēm. Ko tas nozīmē? Ko nozīmē šī panta būtība? Diemžēl mūsu tiesu prakse ir tāda, ka noziedzniekiem, neskatoties uz to, ka Krimināllikums paredz, pieņemsim, no 4 līdz 8 gadiem cietumsodu, viņiem piemēro vai nu 49.panta pirmo, otro daļu, vai 55.pantu, kā rezultātā nopietni noziedznieki tiek atbrīvoti tiesas zālē, viņiem tiek piespriests nosacīts sods, un tieši tāpēc es negribu, lai tas arī tā turpinātos, un aicinu atbalstīt 9.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Es sapratu, ka deputāts Ādamsons pieprasa balsojumu par šo savu priekšlikumu. Balsosim par... Jūs vēlaties piedalīties debatēs par šo jautājumu? Vai jūs pieprasāt balsojumu par savu... (No zāles deputāts J.Ādamsons: "Par nākamo!") Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Ādamsona priekšlikumu. Devīto. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 2, atturas — 44. Priekšlikums ir noraidīts.

Dz.Kudums. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Vai referents komisijas vārdā vēlas izteikties?

Dz.Kudums (TB/LNNK) . Nu, vilciens ir aizgājis, es par nākamo varbūt, tā kā 10. — Saeimas deputāta Ādamsona kunga priekšlikums — ir noraidīts, jo šeit ir paredzēts noilgums, piemērojams personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums. Tas nav piemērojams. Mēs neatbalstām šādu politiku.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Tātad 11. — Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 12. — Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums ir iestrādāts 13. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu pieņemt, tas ir jauns.

Sēdes vadītājs. Atveram debates. Debatēs ir pieteicies Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu, un mums arī komisijā bija karstas debates, bet diemžēl deputāti neņem vērā speciālistu ieteikumus. Pašreiz spēkā esošais Krimināllikums par huligānismu paredz daudz lielāku kriminālatbildību nekā pašreiz piedāvātajā Dalbiņa kunga redakcijā. Pie tam tādā gadījumā šeit tiek piedāvāts tikai viens teikums — apzināti nepatiess paziņojums par sprāgstošas vielas ievietošanu. Bet ja būs par bakterioloģiskiem ieročiem, ūdensvadu vai nepareizi izsauks ātro palīdzību, ugunsdzēsējus, policistus un tamlīdzīgi. Kāpēc mēs gribam sašaurināt šīs tiesības saukt pie kriminālatbildības? Pie tam, es vēlreiz uzsveru, pašreiz spēkā esošais likums ir daudz efektīvāks pret huligānismu, nekā pašreiz piedāvātā Dalbiņa kunga redakcijā. Tāpēc es aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jūs pieprasāt balsojumu par šo jautājumu? Vārds referentam.

Dz.Kudums ( TB/LNNK) . Aizsardzības un iekšlietu komisija nesaskatīja šeit nekādus sašaurinājumus, mēs atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Balsojam par 11. — Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa priekšlikumu.

Dz.Kudums. Par 12.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, par 12.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Atsaucam balsojumu. Un balsosim par 12.priekšlikumu.

Dz.Kudums. Es gribētu mazu komentāru, ja drīkst, pirms balsošanas. Mums pēc būtības būtu jāatbalsta 13. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kur ir ietverts arī 12. — Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums. Es aicinu tātad 12.priekšlikumu noraidīt un 13.priekšlikumu atbalstīt tādā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam par 12. — Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Dalbiņa priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 20, atturas — 37. Lēmums nav pieņemts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 13.priekšlikumu. (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 13. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! 52 ir balsojuši par, pret nav neviens balsojis, atturējušies — 26. Lēmums pieņemts.

Dz.Kudums. 14. priekšlikums ir identisks ar 15. priekšlikumu, Klementjeva kunga priekšlikumu. Tas ir par 251. pantu — pamudināšana lietot narkotiskās un psihotropās vielas. Mēs — komisija un arī Tieslietu ministrija — šādu strauju sodu palielināšanu neatbalstījām. Tātad neatbalstīt 14. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Arī 15. priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu par 15. — Saeimas deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! 28 ir balsojuši par, pret balsojuši 8, atturējušies ir 40. Lēmums nav pieņemts.

Dz.Kudums. 16. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Arī 17. — Klementjeva kunga priekšlikums, kurš ir identisks, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī iebildumu nav.

Dz.Kudums. 18. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Arī identisks ir 19. — Klementjeva kunga priekšlikums. Līdz ar to arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 20. — parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Dz.Kudums. 21. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 22. priekšlikums — deputāta Klementjeva kunga, kurš ir identisks ar iepriekšējo, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! 19 deputāti ir balsojuši par, pret balsojuši 4, atturējušies — 51 deputāts. Lēmums noraidīts.

Dz.Kudums. 23. priekšlikums. Komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Arī 24. priekšlikumu — Klementjeva kunga priekšlikumu, kurš ir identisks ar 23., — komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst. Deputāti pieprasa balsošanu par 24. — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! 30 deputāti ir balsojuši par, 3 — balsojuši pret, 41 — atturējies. (Aplausi. )

Godājamie deputāti! Latvijas Republikas Saeimas plenārsēžu zāli ar savu klātbūtni ir pagodinājis Dalailama. (Aplausi. )

Turpinām darbu pie likumprojektiem.

Dz.Kudums. 25. — Dalbiņa kunga priekšlikums — ir iestrādāts 26. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 27. priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Arī iebildumi nav dzirdami.

Dz.Kudums. Līdzīgs identisks priekšlikums ir 28. — Klementjeva kunga priekšlikums. Līdz ar to arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam.

Dz.Kudums. Bet komisija ir atbalstījusi 29. — parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 30. priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Arī Klementjeva kunga priekšlikums, kurš ir identisks 30., ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 32. — parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 33. priekšlikums komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Arī Klementjeva kunga priekšlikums, kurš ir identisks, ir komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! 31 deputāts ir balsojis par, 4 — pret, atturējušies — 44. Lēmums noraidīts.

Dz.Kudums. 35. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 36. — parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 37.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Arī 38. — Klementjeva kunga priekšlikums — ir identisks un arī līdz ar to ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Arī iebildumi nav dzirdami.

Dz.Kudums. Arī 39. — parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. 40. priekšlikums. Komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 41. — deputāta Klementjeva kunga priekšlikums. Arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 42. priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atveram debates. Jūs nevēlaties debatēt par šo jautājumu? Vārds par to, kā kārtība tālāk virzāma, deputātam Vidiņam. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Vidiņam!

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Kolēģi! Vispirms es gribētu vērst uzmanību uz to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija nav kvalitatīvi sagatavojusi šo dokumentu, jo vairāki deputāti ir neizpratnē, kam tie priekšlikumi, no kā nāk tie priekšlikumi, kas ir... Likumprojekts reģistrēts ar numuru 675. Kā priekšlikumi šie ir, jo mums nav šis dokuments, un tamdēļ es uzskatu, ka vairāki iepriekšējie balsojumi, tie, kuri bija vērsti uz narkotiku tirgotāju sodu palielināšanu, vienkārši deputāti neorientējās, un mēs neesam pieņēmuši... nu, neesam iedziļinājušies un esam kļūdainus lēmumus pieņēmuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs! Lūdzu, referentam vārds.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Es mazdrusciņ informācijai. Ja iet runa par likumprojektu ar reģistrācijas numuru 675, tad tas ir Jaunās frakcijas priekšlikums... priekšlikumi, kuri tika iesniegti veselā blokā. Un tie ir ievietoti šeit likumprojektā. Līdz ar to mums nav nekāda pamata... šeit jūs visi varējāt iepazīties un arī redzēt. Es nesaprotu Vidiņa kunga iebildes par šo lietu.

Sēdes vadītājs. Paldies, cienījamais Kuduma kungs! Bet likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms tam reģistrējieties ar identifikācijas kartēm! Lūdzu reģistrēšanās režīmu!

Bartaševiča kungs.... Vai ir paziņojumi... Jā, ir. Ir divi deputāti pieteikušies paziņojumiem .

Dzintars Ābiķis. Dzintaram Ābiķim vārds paziņojumam.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Un Modrim Lujānam vārds paziņojumam. Trešajam Imantam Burvim vārds paziņojumam.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nodibinājusi Vides apakškomisiju. Lūdzu uz īsu pulcēšanos visus ieinteresētos deputātus Sarkanajā zālē. Tūlīt, pēc sēdes. Tūlīt, šā pārtraukuma laikā.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi no Juridiskās komisijas! Iepriecinu jūs ar to, ka tūlīt mēs pulcējamies Juridiskās komisijas telpās. Pasēdēsim, parunāsim.

Sēdes vadītājs. Bartaševiča kungs, lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Anta Rugāte, Silva Golde, Jēkabs Sproģis, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Vents Balodis, Imants Kalniņš, Jānis Straume un Dzintars Rasnačs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Otrais lasījums. Mēs palikām pie 43.priekšlikuma. Kuduma kungs, lūdzu!

Dz.Kudums ( TB/LNNK). Paldies! Tātad 43.priekšlikums. Likumprojekts ar reģistrāciju 675. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. Komisija nav atbalstījusi arī Klementjeva kunga priekšlikumu — 44., kas ir identisks 43.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 44. — deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 5, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

No zāles. Ir, ir, ir. Ir kvorums.

Sēdes vadītājs. Varam pārbaudīt. Turpinām, turpinām! Godājamie kolēģi, turpinām! Vienu mirklīti! Turpinām, uz aci ir kvorums. Ja kāds uzstāj, varam pārbaudīt, bet kvorums ir.

Paldies! Lūdzu, turpiniet! 45.priekšlikums.

Dz.Kudums. Tā. Lūdzu, 45.priekšlikums. Komisija lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 46.priekšlikums — arī Klementjeva kunga priekšlikums. Lūdzu noraidīt, tas ir identisks.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 46. — parlamentārā sekretāra Dalbiņa kunga priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, 47. priekšlikums tas ir.

Dz.Kudums. 47. — Dalbiņa kunga priekšlikums. Komisija lūdz pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 48. — Klementjeva kunga priekšlikums. Lūdz noraidīt komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā".

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumus trešajam lasījumam, lūdzu?

Dz.Kudums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 1.septembris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 1. septembris. Paldies!

Nākamais likumprojekts ... Lūdzu, Kuduma kungs, par nākamo likumprojektu!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Tātad nākamais likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" ar reģistrācijas numuru 813.

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu otrajam lasījumam. Mēs esam saņēmuši tikai vienu priekšlikumu, kuru iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 2. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Arī lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav.

Lūdzu par priekšlikumu termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Kudums. Arī lūdzu 1.septembri.

Sēdes vadītājs. Arī 1.septembris priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Sodu reģistra likums" . Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kuduma kungs. Lūdzu!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Godājamie kolēģi! Tātad likumprojekts "Sodu reģistra likums" otrajam lasījumam ar reģistrācijas numuru 891.

Komisija saņēma vairākus priekšlikumus no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī no deputātiem.

Tātad par 1.priekšlikumu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, bet precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 2. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 3. priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 4. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 5. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 6. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz. Kudums. 7. — Saeimas deputātu Klementjeva kunga un Urbanoviča kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, pamatojoties uz to, ka jau izstrādātā redakcija ir precīza un neko būtisku šis priekšlikums neienes.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. Arī 8. priekšlikums — Klementjeva kunga un Urbanoviča kunga priekšlikums — noraidīts tā paša iemesla dēļ.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 9. — Klementjeva kunga un Urbanoviča kunga priekšlikums — ir pieņemts komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 10. — deputātu Klementjeva kunga un Urbanoviča kunga priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — deputātu Klementjeva un Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 5, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Kudums. 11. — deputātu Klementjeva kunga un Urbanoviča kunga priekšlikumu — komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. 12. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Arī 13. — deputātu Klementjeva un Urbanoviča kungu priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Komisija noraidīja 14. — Klementjeva un Urbanoviča — priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. Arī 15. — Klementjeva kunga un Urbanoviča kunga priekšlikumu — komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 16. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 17. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 18. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — komisija pieņēma precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Dz.Kudums. Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu "Sodu reģistra likums" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Sodu reģistra likums". Otrais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Kudums. Priekšlikumu termiņš 1. septembris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu termiņš 1. septembris.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" . Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši līdz šīs dienas, neapšaubāmi, pašam nozīmīgajam likumprojektam, kas noteikti ir viens no nozīmīgākajiem likumprojektiem vispār, ko pieņems šī Saeima. Mēs esam nonākuši līdz jautājumam par Latvijas Nacionālo bibliotēku, par tās nepieciešamību, par mūsu izglītību un kultūras attīstību šajā valstī. Tika izveidota speciāla apakškomisija, un šī apakškomisija, kā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ilgstoši un grūti skatīja šo likumprojektu un tika atrasts iespējami labākais kompromisa risinājums, lai šodien, Dalailamas vizītes laikā, mēs varētu skatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Un cerams, ka tas būs arī tālāk svētīts ar labiem vārdiem.

Godātie kolēģi! Es lūdzu skatīties pēc kārtas šo likumprojektu pa punktiem. Un, skatoties pa punktiem likumprojektu, 1. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu pati komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, var piesaukt visus svētos, arī Dalailamu, izpildīt tos vai citus darbus Latvijai. Tikai kādā veidā viņi ietekmēs mūsu cilvēku dzīvi, vot, to nevaram nekādi redzēt. Ļoti skaistas frāzes ir izteiktas 2.pantā, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizēšana veicinās Latvijas Republikas tautsaimniecības izaugsmi un sekmēs Latvijas resursu izmantošanu. Desmit gadu laikā tautsaimniecību grāva, un tas tika tīšā prātā tā darīts. Rūpnīcas, uzņēmumus slēdza, un tā vietā, lai iekonservētu tos uzņēmumus un iekārtas, tās iztirgoja, jo bija vajadzīgas algas pilnvarotajiem, un tāpēc viņi pārdeva iekārtas, ļoti dārgas, par smieklīgām cenām. Jebkurš deputāts var aizbraukt un paskatīties rūpnīcā "Alfa", kur ir palikuši darbagaldi, kuru vērtība bija ap 3 miljoniem dolāru. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Nemuldi!") Kiršteina kungs, nevajag būt pārāk gudram. Jūsu gudrība no šīs tribīnes desmit gadu laikā diemžēl neko nav devusi un nedos. Jūs bijāt Politehniskā institūta partijas organizācijas sekretārs. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Neesmu bijis tavā mēslu partijā!") Tad jums taču labāk ir zināms, ko tad darījāt. Nu, vēsturi jūs nepārtaisīsiet. Un citi darbagaldi tika pārdoti un pārdoti tika Lietuvai, Polijai un citām valstīm. Zemkopība arī novesta bezizejas stāvoklī, un to jūs arī, Kiršteina kungs, ļoti labi zināt. Bet jums kauns braukt uz laukiem. Un tie galvojumi, apgalvojumi, ka bibliotēkas kompleksa celtniecība palīdzēs atrisināt šos jautājumus, diemžēl nebūs. Jo pat Ministru kabineta sēdē, kura baronu pilī tika izvesta nezin kāpēc, bija atbīdīts lēmums par pabalstu bioetanola rūpnīcas celtniecībai, kura turpmāk dos zemniekiem Kurzemē un Zemgalē saražot graudus pie simt tūkstoš tonnām un pēc tam tos pārstrādāt. Ja tas netiks veikts, tad, protams, mūsu lauksaimniecība paliks pie tām pašām interesēm, kur tā ir tagad. Un otrs. Mūsu valsts desmit gadu laikā nonāca līdz tam, ka ar valdības visiem risinājumiem 60% lauksaimniecības produkcijas tiek ievesta Latvijā. Tātad kā tad ir ar to resursu izmantošanu? Vai tad tik tiešām bibliotēkas celtniecība atrisinās jautājumu par kūdras ieguvi vai cukura ražošanu Latvijā? Neatrisinās. Tāpēc, redziet, tos skaistos izteikumus ne vienmēr varbūt var pielietot.

Arī stikla kalna celtniecībai 80% materiālu tiks ievesti Latvijā. Un galvenais jautājums — vai viena bibliotēka spēs pacelt izglītības līmeni Latvijā? Ja pat šodien vidējā izglītība, kura ir bezmaksas, tiek bezkaunīgi aplikta ar visādiem maksājumiem, ko skolās savāc no 3 līdz 10 latiem katru mēnesi gadā.

Zinātne. Kurš vispār Latvijā nodarbojas ar zinātni un tās saglabāšanu? Un jūs paskatieties uz zinātniekiem, kādā stāvoklī atrodas zinātnieki, ja viņus izmanto. Bet nozog viņu izgudrojumus, patentē uz citu vārda, un pēc tam vieni liek iekšā kabatā naudu, un tajā pašā laikā zinātnieki mūsu dzīvi velk kā nabagi. Un, ja jau paskatāmies uz to kultūru, tad arī šī celtne kultūrai neko nepalīdzēs, ja mēs tagad paskatāmies, kultūras nami pagastos praktiski ir iznīcināti un pārvērsti par veikaliem. Koru, deju grupu vadītājiem pagastos, novados, pat pilsētās netiek samaksāti tie 10 lati mēnesī alga, lai viņiem kaut kā atmaksātu to darbu, kuru viņi izpilda, veicinot mūsu kultūras saglabāšanu. Un, ja vēl paskatāmies uz bibliotēkām, kā tad jūs uzcelsiet to stikla kalnu, ja mēs tagad neatbalstām bibliotēkas pagastos, novados un pilsētās? Bibliotēkas praktiski nesaņem jaunas grāmatas, avīzes, un tagad viena bibliotēka apkalpos visu Latviju. Telekomunikāciju lauks. Jā, telekomunikācijas tik tiešām šinī celtnē būs lielas, bet diemžēl tās darbosies noteiktas aģentūras vai noteiktu cilvēku grupu rokās, un tā būs viņiem laba peļņa. Un ikviens no iedzīvotājiem neko to nesaņems, jo telekomunikāciju centru nevar savienot ar attāliem Latvijas novadiem...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ... nav attīstīts, tāpēc tādu projektu diemžēl atbalstīt nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs! Es jums izsaku aizrādījumu par apvainojošiem izteicieniem no zāles.

Nākamajai vārds debatēs Helēnai Demakovai.

H.Demakova (TP). Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Godātais Bojāra kungs! Šodien man ir privilēģija citēt vienu teikumu absolūti izcilā Viktora Avotiņa rakstā, kur viņš saka: "Un tie dod, ko pūlis prasa, nevis ko tautai vajag." Vēlreiz: "Un tie dod, ko pūlis prasa, nevis ko tautai vajag." Man tāda sajūta, ka bieži mūs vada bailes. Bailes, ka Dalailama uzkāps tribīnē, runās, no kā bailes. Bailes no garīguma, bailes no skaistuma, bailes no gudrības. Tagad, šobrīd, kad mēs spriežam par likumprojektu, citi cilvēki spriež par pieminekli Kārlim Ulmanim. Kārlis Ulmanis, protams, ir pretrunīga personība, bet viņam pieder draudzīgā aicinājuma ideja. Man liekas, tā vietā, lai domātu par vecišķiem pieminekļiem, šī bibliotēka būtu brīnišķīgs iemiesojums draudzīgā aicinājuma idejai, labāks nekā jebkura statuja. Demokrātija ir dārga, bibliotēka ir demokrātijas simbols. Tā ir valstiskuma simbols, par to ir jāmaksā. Dārgi, bet ir jāmaksā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamajam vārds debatēs Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Vispirms man būtu lūgums par procedūru Pīka kungam. Neļaut novirzīties no konkrētās tēmas un stāstīt šeit par graudkopību. Tas ir viens.

Otrkārt. Par procedūru es gribētu pateikt un publiski paziņot, ka Bojāra kungs ir melis. Jo viņš samelojās divreiz. Viņš teica, ka es esot bijis Komunistiskajā partijā. Neesmu, Bojāra kungs, bijis jūsu valdošajā partijā, kura izsaimniekoja un sagrāva Latvijas ekonomiku piecdesmit gados. Bet es gribētu pabeigt šo domu ar to, ka tautsaimniecības attīstība tiešām būs, jo šī bibliotēkas celtniecība, mēs zinām, ka apmēram 45% tikai no celtniecības materiāliem būs Latvijā ražoti. Šie līdzekļi paliek Latvijā, un tas ir milzīgs stimuls nacionālās būvmateriālu rūpniecības attīstībai. Tas ir cements, tās ir tēraudkonstrukcijas, tie ir kokmateriāli, tās ir mēbeles, tie ir mākslas priekšmeti, un tā ir arī UNESCO starptautiskā palīdzība finansu ieguldījumu veidā, Bojāra kungs. Un man ir ļoti žēl, un es aicinātu jūs turpmāk nenovirzīties. Un beidzot vēl viena piezīme. Tad, kad komunisti nāk šeit un stāsta, ka 50 gados ir bijis milzīgs uzplaukums, tad es gribētu atgādināt, ka tagad, kad ekonomika ir sagrauta, Latvija vienā dienā nopelna vairāk valūtas nekā visā gadā Latvijas PSR nopelnīja tad, kad ekonomiku vadīja komunisma āži. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mērķis veidot Nacionālo bibliotēku, protams, ir cēls un jauks. Diemžēl, kas mani personīgi satrauc, un par to es runāšu vairākkārt šodien, ir paņēmieni, kādus taisās izmantot, īstenojot šo cēlo mērķi. Un diemžēl Latvijas valstij tā ir ierasta shēma, ka aiz cēliem vārdiem un jaukām idejām slēpjas bezkaunīga zagšana, milzīgu līdzekļu pazušana un mūžīgā līdzekļu piepumpēšana klāt. Es nosaukšu vienu piemēru, par Nacionālo operu, cik tur ir aizgājis, kas tur ir aizgājis, un kā tur ir aizgājis, un kurš ko ir nozadzis, diez vai kāds kādreiz par to runās. Es gribētu nosaukt tā saucamo privatizācijas gaitu Latvijā, gribētu nosaukt lielo uzņēmumu likvidācijas gaitu, skaisti mērķi bija, tiešām skaisti, uz papīra tas ļoti glīti viss izskatījās. Pielaida āžus par dārzniekiem un visu to lietu sabojāja.

Man ir aizdomas, bažas par konkrēto projektu, nevis par ideju, ... nevis par ideju, bet par šādu šīs idejas īstenošanas tā saukto iespēju. Mēs runāsim vēlāk par visām pozīcijām, es tās uzskaitīšu. Es gribētu pateikt, ka šajā smagajā stāvoklī, kad mums tomēr galvenais valstī ir drošība, kad mums ir stabilitāte vajadzīga ārējā un iekšējā, kas var tikai balstīties uz mūsu atrašanos starptautiskajās struktūrās, eiroatlantiskajās struktūrās, vai tad tur mums līdzekļi nebūs vajadzīgi? Un necerēsim, ka mēs tur pa lēto tiksim iekšā! Un vienlaicīgi ar šādiem līdzekļu patērēšanas ceļiem mēs ieceram, lūk, šo. Tas ir mans jautājums. Vai ir šodien tas jādara? Tad te būs jautājumi, ko darīsim ar to zemi, kāpēc nekas nav izdarīts gadiem ilgi? Ko mēs darīsim ar tām pašām privatizācijas līdzekļu iegūšanas metodēm, vai tādi vispār būs vai nebūs, un tā tālāk, un tā joprojām. Bet par to būs jārunā par atsevišķiem punktiem. Tā kā, protams, šie vārdi ir skaisti, pareizi kas ir pirmajā priekšlikumā, par to jau strīdu nav, tikai cik kurš pie mums valstī ir godprātīgs no tiem, kas atbild par to, vai valstī ienāk nodokļi tiešām valsts kasē, vai tie tur neienāk, un kur tad tie ienāk, ja neienāk valsts kasē. Ja tie aiziet garām gar kasi, tas nevar notikt bez oficiālu amatpersonu piekrišanas. Vai tad tas tiešām nav skaidrs? Un tad ir jāpaskatās, ko šīs oficiālās amatpersonas atbalsta un uz kurieni aiziet viņu darbības ceļā iegūtie līdzekļi. Tas taču viss ir jāsaprot, nu mēs taču neesam galu galā daudzi no mums šeit vienu gadu, lūk, par ko man ir satraukums, vai mēs neradīsim vēl vienu slauktuvi dažiem garnadžiem. Vai aiz cēliem vārdiem par uzraudzību, par realizāciju un citām lietām neslēpsies dažu nelietīgu cilvēku personīgās intereses, par kurām piespiedīs maksāt visu Latvijas sabiedrību. Lūk, tas ir mans jautājums! Šodien ir otrais lasījums, un tāpēc ir jādomā, kā šādu skaistu ideju nesabojāt ar bezjēdzīgiem priekšlikumiem, par kuriem mēs runāsim atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka, neskatoties uz to, ka sociāldemokrātiem ir lielas simpātijas pret šo projektu, mēs aizvien esam pārliecināti, ka šis projekts tiek īstenots nepareizā veidā, ar nepareizām metodēm, kaut daļēji nepareizām metodēm. Mēs varam piekrist Valsts prezidentei, kas saka, ka Nacionālā bibliotēka, jauna Nacionālā bibliotēka mums ir vajadzīga (citēju) kā gaiss, kā ūdens. Bet jautājums ir viens, bet vai karote darvas medus mucā arī mums ir obligāti vajadzīga? Mūsu viedoklis, ka nav vajadzīga. Nav vajadzīga, un tur ir pati tā galvenā būtība. Šajā pirmajā priekšlikumā mūsu galvenais iebildums ir pret to, ka nav nekas mainījies un nav nekas palicis konkrētāks atšķirībā no tā, kas ir fiksēts pirmajā, nobalsotajā lasījuma redakcijā. Un tas saistās ar jautājumu, vai tik tiešām šī informācija būs pieejama ikvienam valsts iedzīvotājam ne tikai Rīgā, bet arī visur, un šeit mēs neredzam nevienu atšķirību, nevienu grozījumu šajā jautājumā. Bet tas ir viens no principiālākajiem jautājumiem. Jā, mums ir bijuši solījumi, jā, mums ir bijuši galvojumi, ka būs, bet likumā mēs diemžēl neredzam. Jā, es varu piekrist, ka varētu būt cits likums, kas to paredz, bet kāpēc mēs nevirzām likumu paketi? Kāpēc mēs virzām tikai vienu bibliotēkas celtniecības projektu? Kāpēc mēs nenostrādājam darbus līdz galam, kāpēc mēs negribam likt teikuma galā arī punktu un likt arī uz burta "i" punktu. Kāpēc mēs negribam padarīt darbu līdz galam? Man liekas, ka tas ir tāpēc, ka varbūt arī negrib šo darbu līdz galam padarīt, tāpēc, ka liekas, ka pašreiz izdarīsim kaut ko vienu, apsolīsim vairāk, pēc tam iznāks kā parasti un vienkārši nesanāks.

Kolēģi, es gribētu vēlreiz varbūt citēt arī iepriekšējās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājas Aijas Počas viedokli, kad viņa virzīja šo likumprojektu uz balsojumu pirmajā lasījumā. Un viņa ļoti nopietnus vārdus teica, ka komisija nolēma, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, pārstrādāt likumprojekta daļu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijas līdzekļiem. Tā centīsies meklēt alternatīvu mērķmaksājumiem par patērēto elektroenerģiju. Mēs redzam, ka šīs alternatīvas, nu, ir tikai par 30 varbūt 20 procentiem, bet pats šīs mērķmaksājums par patērēto elektroenerģiju paliek. Es citēšu arī kolēģi, kuru cienu, Andreju Panteļējevu no "Latvijas ceļa", kas arī šeit bargus vārdus teica, un varbūt tomēr šeit vajag viņu nocitēt garākā tekstā, lai būtu arī šī skaidrība. Tātad, vadot izmeklēšanas komisiju pazudušo "Latvenergo" 3 miljonu lietā, es, tātad Panteļējeva kungs, manīju, cik daudz visādu brīvu līdzekļu tur plūst gan turp, gan šurp, tur tā īsti nepamana, kā 3 miljoni pazūd, īsti nepamana, kā tur vēl pazūd kādi 18 miljoni un tamlīdzīgi. Viņiem miljoni ir kaut kādas mazas mērvienības. Mēs ieviešam šo nodokli, teica Panteļējeva kungs, tas ir otrs variants, pretējs Počas kundzes variantam, bijušās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājas, tad mēs ieviešam šo nodokli, šo santīmus tieši kā elektrības nodokli faktiski, tas ir elektrības nodoklis, bet tajā pašā laikā aizliedzam palielināt un ne par santīmu nepalielinām kopējo samaksu par elektrību. Panteļējeva kungs vēl jautā: sapratāt manu ideju? Paņemam santīmu no šī elektrības maksājuma, bet nepaaugstinām, aizliedzam "Latvenergo" paaugstināt elektrības tarifus.

Kolēģi, nu redziet, nav ne viens, ne otrs "Latvijas ceļa" priekšlikums, kas izskanēja pirmajā lasījumā, guvis ievērību, abi šie varianti praktiski nav īstenoti, un rezultātā mēs redzam, ka praktiski šis mērķmaksājums elektrībai paliek, kas ir galvenais mūsu iebildums. Un otrs jautājums skar to, ka nav nekādu garantiju tam, ka tik tiešām būs šī informācija pieejama ne tikai Rīgā, Zilupes iedzīvotājam, pilsonim, Medzes, Dunikas, teiksim, pilsonim un tamlīdzīgi, bet arīdzan pašā Zilupē, Medzē un Dunikā. Tā ka šis projekts diemžēl nav pietiekami konkrēts un pietiekami precīzs, un, kā jau es minēju, darvas karote medus mucā var sabojāt to labo garšu, kas ir iecerēta šajā projektā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Ir ierakstīts arī šajā pantā tāds svēts teiciens par pieejamību ikvienam, es to sapratu, ka katram Latvijas Republikas iedzīvotājam, bet gribētu autoriem uzdot tādu jautājumu: kā cilvēks no Līdumnieku pagasta, Ērģemes, Ukru un citiem pagastiem atbrauks uz stikla kalnu strādāt? Kā viņš iegūs to slaveno informāciju, par kuru runājam? Un galvenais — cik tas cilvēkam maksās? Tas maksās ļoti dārgi, un cilvēki nebrauks.

Un nākamais. Šogad mūsu kopējais parāds — ārējais un iekšējais — paceļas par 120 miljoniem latu. Gada beigās kopējais parāds sastādīs 720 miljonus. Tad kur mēs atradīsim tos 100—120 miljonus papildus bibliotēkas celtniecībai? Līdz šim laikam mēs nezinām, cik tā maksās. Pēc Francijas pieredzes, tā izmaksā četrreiz dārgāk, nekā bija iecerēts maksājums. Tad jūs padomājiet, kādā cilpā mēs ieliksim mūsu iedzīvotājus ar viņu plānajiem naudas maciņiem un ar tiem nodokļiem, kurus viņi būs spiesti maksāt.

Un kas attiecas arī uz citām celtnēm, jūs atceraties, cik naudiņas bija iztērēts dzelzceļa pārvadam pie VEF pils. To cēla desmit gadus, tas jau palika zelta vērtībā. Kiršteina kungam es iesaku beigt celt to pili, kuru viņš sāka celt uz Miera ielas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Kaut kas tomēr nav īsti, ja mēs šodien otrajā lasījumā faktiski apspriežam likumprojektu konceptuāli. Kaut kas riktīgi nav! Es skaidri un gaiši tūlīt pateikšu. Ka es, mani kolēģi no "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK, es domāju, ka jūs visi esat par bibliotēkas celtniecību. Nu diezgan dīvaini izklausījās no Bojāra kunga sacītā. Bet es ceru, ka arī viņš ir par bibliotēkas celtniecību. Ir tomēr? Nu tad vajag pareizāk izteikties. Bet patiešām, runa ir par šo veidu, kādā mēs risinām šo jautājumu. Risināts laikam arī šajā grupā, Apiņa kungs, nu nav līdz galam, ja šodien mēs atkal atgriežamies pie konceptuāliem jautājumiem. Bibliotēkas ideja ir kolosāla, skaista, ir vajadzīga šī bibliotēka, bet runa ir par šiem līdzekļiem. Lūk! Bet īsti atrasti līdzekļi diez vai ir. Jo es neredzu skaitļus pirmkārt. Es nezinu, varbūt komisijā, grupā kaut kur ir šie skaitļi, bet kāpēc to nav deputātiem, kuriem šodien likumprojekts ir piedāvāts otrajā lasījumā? Lai mūs pārliecinātu, ka patiešām ir aprēķināts, ka no piedāvātajiem priekšlikumiem bibliotēka tiks uzcelta. Bet šādas pārliecības diemžēl nav.

Protams, par atsevišķiem priekšlikumiem, kas šeit ir piedāvāti, varētu būt diezgan nopietnas diskusijas. Par tiem pašiem elektrības tarifiem. Jūs pēdējās dienās lasāt un dzirdat, redzat masu informācijas līdzekļos, ka par elektrību nākamgad nāksies maksāt 10% vairāk. Diemžēl! Tātad, ja šodien nabadzīgākie jau sūdzas par to, ka nespēj samaksāt par elektrību un dzīvo bieži vien pustumsā vai tumsā, vai tikai brīžiem ieslēdz televizoru vai apgaismojumu, tad, ja 10% palielina pie tarifiem, ja vēl bibliotēkai tiek palielināti tātad maksājumi, cik tad izmaksās cilvēkiem šis uzdevums? Lūk, par ko vajadzētu padomāt!

Vai no vieglo automašīnu pirkšanas, dārgo automašīnu pirkšanas mēs tur ieņemsim lielu naudu? Viss miglā tīts, protams, arī par kuģniecības pārdošanu. Absolūti miglā tīts diemžēl. Es šodien ar milzīgu entuziasmu, prieku balsotu pats un aicinātu jūs balsot par bibliotēkas celtniecību, ja šodien finansu ministrs vai viņam pakļautie dienesti nāktu tribīnē un teiktu, ka 20–30 vai 50 miljoni ienāks no kontrabandas apkarošanas, no šīs ēnu ekonomikas apkarošanas. Lūk, tur ir tā milzīgā nauda! Bet nav neviena vārda par to, lai mūs pārliecinātu, ka šādā veidā var iegūt šo naudu. Vai nevajadzētu par to padomāt, kolēģi!

Un tādēļ man ir ļoti dalītas jūtas. Es, protams, gribu šo bibliotēku tāpat kā jūs visi. Un nevajag mūs padarīt par tumsoņiem dažus, kuri izsaka šaubas, bet vajag sagatavot šādas ļoti, ļoti nopietnas lietas. Vajag sagatavot. Pārliecināt gan mūs, deputātus, gan sabiedrību, lai sabiedrībā nerastos aizdomas, lai nerastos šaubas par...

Sēdes vadītājs. Laiks, Tabūna kungs...

P.Tabūns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vidiņa kungs nākamais, lūdzu. Deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es kā bijušais kompartijas biedrs varu teikt, ka jebkuru vislabāko projektu nogremdēt — tad sākt to detalizēti iztirzāt — partbjuro, partkomitet un tā tālāk, un tā tālāk, ja... Un tad piekasās pie visādiem veidiem un tā tālāk, un tā tālāk. Tā ideja principā esot laba, bet, redziet, nav viss sīki nolikts savās vietās... Kolēģi, nav iespējams nekad izdarīt katru no A līdz B — cik maksās cements, cik maksās tas un tas, jo viss tas mainās. Un, ja mēs tādā veidā darbosimies, pēc pieciem gadiem šis projekts sadārdzināsies vēl par 50%. Tas ir skaidrs kā āmen baznīcā!

Mani personīgi atšķirībā no mana kolēģa un partijas biedra ir pārliecinājuši šie veidi, kādā veidā varētu uzcelt šo bibliotēku. Tagad mans bijušais partijas biedrs pēc kompartijas, tas ir, Bojāra kungs, ja, ... nebija? Ā, tad atvainojos... nu bet šeit ir daži kolēģi ... Tie, kas šeit žēlojās par rūpniecības sagrāvi, ka lauksaimniecība ir sagrauta, Bojāra kungs, es, paldies Dievam, saku, ka tiešām labi, ka tā rūpniecība ir sagrauta, jo atmodas laikā mēs visi atcerējāmies, kas ir šie rūpniecības giganti — tātad darbaspēks no ārpuses, izejvielas no ārpuses, gatavā produkcija atpakaļ uz Krieviju, mēsli paliek mums. Tā kā tā nebija konkurētspējīga, un bija jāceļ jauna rūpniecība. Ja mēs bļaujam par lauksaimniecības sagrāvi, tad, paldies Dievam, ka tā kolhozu sistēma ir beigās sagrauta, un viss ir normāli — darbu mīloši zemnieki tomēr ir pacēlušies uz savām kājām.

Kolēģi! Es ieteiktu atbalstīt apakškomisijas izstrādātos priekšlikumus, un, ja ir kādam domas iestrādāt, atrast citus veidus, nu, lūdzu, man liekas, ka kādu pusgadu šis projekts stāvēja, katrs no mums varēja tanī aktīvi piedalīties un iesniegt savus priekšlikumus, kādā veidā labāk to uzcelt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā — Vineta Muižniece. Lūdzu, Muižnieces kundze!

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Šobrīd es gribētu, lai jūs tomēr pievērstu nedaudz uzmanības tam, ko es teikšu. Ielūkojieties, lūdzu, dokumentā, kuru mēs šobrīd apspriežam! Likumprojekta otrais lasījums. Cienīsim tādu likumu, kādu Saeima pieņēmusi sev, — Saeimas Kārtības rulli.

Konkrētais priekšlikums, par kuru šobrīd visi tik kaislīgi debatē, nekādi neietver sevī tādas lietas kā elektrību, Komunistisko partiju vai visas citas lietas, kādas vien pasaulē ir.

Un es jums gribētu teikt, ka, ja jūs izlasāt šo pantu, kurā nav tādu lietu, kuras nebūtu cienīgs atbalstīt kaut viens Saeimas deputāts, tad visas runas, ko šobrīd dzirdam, sliecas uz to, ka ar necienīgu attieksmi var sagandēt jebkuru vislabāko ideju. Es aicinātu jūs to šodien nedarīt!

Tātad es aicinu runāt par priekšlikumu un atbalstīt to, kas ir ietverts 2. pantā, kā piedāvā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Un es domāju, ka nav iespējams neatbalstīt, ka Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijas mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un sekmēt Latvijas resursu izmantošanu. Vai kāds vēlas pret to iebilst? Tad, lūdzu, nāciet tribīnē un to pasakiet!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Imants Kalniņš. Lūdzu! (No zāles I.Kalniņš: "Es gribēju to pašu atgādināt.") Jūs noņemiet? Paldies!

Nākamais Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Es piekrītu pilnīgi vienmēr visiem. Un tas arī izsauc vislielākos strīdus. Ja 1.priekšlikums, ko sagatavojusi atbildīgā komisija, nebūtu visiem, viss un par visu, bet konkrēta norma konkrētā likumā, kas ir vienkārši realizējama, tad šeit arī sēdes priekšsēdētājs pārtrauktu debates, ja debates nenotiek par konkrēto priekšlikumu. Bet šis priekšlikums ir konceptuāls pēc būtības. Padarīsim dzīvi skaistāku, aizsūtīsim latviešu cilvēku uz Mēnesi, uzvarēsim Ameriku, un kaut kas vēl līdzīgs.

Ja mēs runājam par šo likumu, tad šis likums, protams, ir absolūti nepieciešams, tāpat kā ir nepieciešama bibliotēka. Tāpat kā ir nepieciešami bibliotēkas finansēšanas avoti, kas bija elektroenerģija, ko mēs nezin kāpēc, es nezinu aiz kādiem iemesliem, rupji izgāzām, jo šie finansēšanas avoti ļāva katram maksāt solidāri atbilstībā to patēriņam. Bagātais maksā daudz, nabagais maksā mazāk. Šobrīd jau 10.priekšlikumā, kaut gan es runāju joprojām par 1., mēs iestrādājam ... Bibliotēkas likumu padarām par nodokļu likumu. Un ar kādām tiesībām mēs varam uzlikt atsevišķus nodokļus vai nodevas likumā "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju". Mēs varam norādīt, ka ir jāizstrādā attiecīga nodeva, vai tā būtu uz mašīnām, kas ir absurda pēc savas būtības. Šajā likumā mēs varbūt vēl varam runāt par to, ka 50% no viena vai otra objekta privatizācijas ir jāatdod bibliotēkas celtniecībai. Šajā likumā, kā Dobelis precīzi pateica, mums jānorāda uz zemes gabaliem, kurus mēs ar Saeimas lēmumu vai likumu atsavināsim privātpersonām. Bet mēs uztaisām varen plašu likumu, tāpēc ka pirmoreiz mums izgāzās, mēs nepratām izskaidrot ideju par to, kā sabiedrība un katrs atsevišķs indivīds finansēs šo bibliotēku, un tagad nu grābsim, kur varēs. Mēs cilvēku, kas nopērk mašīnu, kurš pelnījis šai mašīnai tos 10 000 latus, mēģināsim aplikt vēl ar 500 latu jaunu nodevu, kuru mēs nenosakām likumā "Par nodokļiem un nodevām", bet nosakām likumā par Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Ja mēs taisām kiš miš ar rozīnēm, tad mēs nekad neuzcelsim bibliotēku. (Starpsauciens: "Pareizi!") Mums ir ārkārtīgi precīzi jāzina, ko mēs gribam uzcelt un kas to finansēs, kādā veidā? Vai viens maksās trīskārt un otrs nemaksās nemaz vai vēl kaut ko vairāk? Tā ka es atbildīgajai komisijai ieteiktu, līdzīgi kā iepriekšējā likumā to darīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, atsaukt šo likumu, iestrādāt precīzas norādes uz jauniem nodokļiem un jaunām nodevām bibliotēkas realizācijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairāk nav.

Komisijas vārdā — Apiņa kungs!

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es ļoti pateicos visiem par ļoti raženām diskusijām. Paldies, Kārli, par ļoti skaļu diskusiju! Es saprotu, ka katram latviešu zemniekam, kā Kārlim Leiškalnam, ir vajadzīgs kārtīgs džips, lai aizbrauktu uz savu zemi. Es ļoti pateicos arī par ieinteresētību, ko izrādīja kolēģis Leons Bojārs. Viņš, protams, norādīja, ka Ērģemes un Līdumnieku pagastā ir nepieciešams saņemt informāciju, un to šis bibliotēkas projekts tiešām risina. Risina gan ar to, ka mēs atbalstīsim visas mazās lauku bibliotēkas, gan ar to, ka Latvija nav tik bagāta, lai katrā vietā iegādātu pilnu komplektu visu zināmo grāmatu un visu zināmo rokrakstu. Par to, protams, ka uz mūsu valsti jākoncentrē informācija, un informācijai jānonāk līdz cilvēkam modernā, elektroniskā formā. Šo jautājumu bibliotēkas koncepts risina. Tieši šo jautājumu risina arī 1.punkts. Ja mēs tiešām arī sakām, ka mūsu mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, tad tas ir likuma pants, un mēs ticēsim un cienīsim savus likumus. Un, ja mēs likumā esam ierakstījuši, ka ir tāda kārtība, ka mēs esam spiesti... ka mēs izmantosim Latvijas resursus — Latvijas arhitektus, Latvijas inženierus, izmantosim Latvijas būvmateriālus, izmantosim Latvijas intelektuālo potenciālu, lai veidotu programmatūru, lai veidotu bibliotēkas materiālu apstrādi, tad cienīsim savus likumus! Tādēļ tos arī rakstām, lai pēc tam paši arī pildītu. Un tā nav deklaratīva frāze. Absolūti nav deklaratīva frāze, ka tieši šādas bibliotēkas celtniecība, lielas investīcijas ir vispārējs stimuls ekonomikai. Celtniecība vienmēr ir stimuls ekonomikai, jo mēs varēsim nodarbināt savus darbiniekus, savus cilvēkus, savus inženierus, savus celtniekus. Un, protams, šie cilvēki nesīs arī ienākumus valstij kā nodokļus, viņi izmantos Latvijas būvmateriālus. Ir aprēķini, ka vairāk nekā 80% būvmateriālu mēs ražosim uz vietas.

Cienītie kolēģi! Visus aprēķinus jūs visi esat vairākas reizes saņēmuši kā deputāti. Bibliotēkas direktors Andris Vilks, kultūras ministre Karina Pētersone jums sūtījusi visus materiālus, arī finansu aprēķinus, arī pašas bibliotēkas celtniecības aprēķinus šajā vairāk nekā gadā, kopš mēs par šo jautājumu konkrēti runājam.

Tas, ka mēs, kāds no mums nelasa tos materiālus, ko mums atsūta, tā nu nav ... teiksim tā, Saeimai, pārējai Saeimai nebūtu ar to jālielās.

Godātie kolēģi! Šoreiz runāsim par 1.jautājumu principiāli. Un principiāli arī nobalsosim par to, ka mums ir nepieciešama Latvijas Nacionālā bibliotēka, kuras mērķis ir Latvijas cilvēku izglītība un tautsaimniecības attīstība.

Lūdzu, 1.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 16. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu tālāk.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es jums ļoti, ļoti pateicos par šo atbalstu. Es esmu spiests jums lūgt piedošanu. Tālāk manā vietā likumprojektu vadīs Māris Vītols. Es ceru, ka mēs tikpat godprātīgi un tikpat aktīvi atbalstīsim arī pārējos punktus un ar tieši šādu pašu attieksmi šodien pabeigsim šo likumprojektu par Nacionālo bibliotēku. Māri, paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Vītola kungs, turpiniet! Par 2.priekšlikumu.

M.Vītols (TP). Cienījamie Saeimas deputāti! 2.priekšlikums ir cieši saistīts ar 1., tikko atbalstīto priekšlikumu, un paredz izslēgt 3.pantu tādā veidā, ka iepriekšējā lasījumā 3.pantā minētais jau ir izteikts 2.panta redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

M.Vītols. 3. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu piedāvātajā redakcijā, kas nosaka kārtību, kādā veidā projekts tiek realizēts, kas ir pasūtītājs un visus šos organizatoriskos jautājumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Vītols. 4. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 4. panta redakciju, precizēto redakciju, ko lūdzu arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Žēl, ka Apiņa kungs īstajā brīdī aizgāja, jo viņš teica skaistus vārdus par to, ka jāciena ir likumi, jāievēro tie un vienmēr jārīkojas likumu ietvaros.

Es gribētu teikt, ka likumos ir arī paredzēti sodi par braukšanu ar neatļautu ātrumu, un, cik es zinu, daži no Saeimas deputātiem un citām ietekmīgām personām ļoti bieži aizraujas ar šāda likuma pārkāpšanu, un tad vairs nemaz nerunā, ka likumi ir jāciena un tos nedrīkst pārkāpt. Tur tā nelaime ir, ka runā vienu, dara otru, un varbūt domā pavisam trešo. Un šeit arī šis konkrētais punkts, ja to var nosaukt par konkrētu punktu. Lūk, te jau skanēja pareiza doma, ka tiešām laba ideja. No vienas puses, var demagoģiski pateikt, ka visu var izgāzt. Jā, arī tā ir taisnība. Ar demagoģiju mēs šeit bieži nodarbojamies, un tā ir mūsu darba acīmredzot neatņemama sastāvdaļa. Bet, no otras puses, arī labu ideju var izgāzt ar muļķīgu šīs idejas īstenošanu, ar nepārdomātiem priekšlikumiem, kas skaidri rāda, ka ir nevis loģisks risinājums, bet vēlme kaut ko par visu varu iespraust iekšā. Un tad nevar nerunāt par kāda īpašām interesēm.

Tagad es pieskaršos šim te pašam zemes jautājumam. Es varu atgādināt, ka, strādājot Rīgas domē divus gadus — 1994., 1995.gadā, mums bija vairākkārtējas tikšanās ar Gunāru Birkertu. Runāšana par viņa projektu, runāšana par zemi, runāšana par to, kas notiks ar šo zemi. Runāšana par to, kādos posmos kas ir jāizdara. Pagājuši septiņi gadi. Noticis nav nekas. Jautājums par zemi "karājas gaisā", atvainojiet! Un tad man uzreiz rodas doma: vai kādam nav īpaša interese, jo zeme taču šodien Latvijā ir tik vilinošs, kārdinošs kumoss? Ar zemes pārdošanu un pirkšanu var pelnīt miljonus, oficiāli kaut ko uzrakstot un visus darījums kārtojot slepeni. Kāpēc šāda vilcināšanās? Jā, esot vajadzīgs šis te projekts, un tad jau nu aizies tā zeme. Var jau būt, ka aizies, tikai uz kurieni un par kādu cenu? Un tāpēc, nu ko līdz teikums "atsavināšanu veic Ministru kabineta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā"? Brīnišķīgi! Pagaidām nenotiek nekas. Pagaidām ir gaidīšanas svētki, cerēšanas svētki. Es atgādināšu divus uzvārdus — Vistiņš un Perepjolkins. Varbūt jūs šos uzvārdus atceraties? Kādreiz šie uzvārdi šeit ļoti bieži skanēja Saeimā. Arī bija darījumi ar zemi. Veikli vecīši un reizēm arī vecenītes uzpirka par lētu cenu zemes gabalus labās vietās, noformēja vajadzīgi, viena maksa bija oficiāla un otra bija neoficiāla. Kāpēc mēs atkal, nedodot skaidru rīcības plānu ar šo zemi, kas tur ir privāta, jau pieņemam likumu, un tikai pēc tam sāksim domāt, kā rīkoties ar šo zemi? Lūk, tas ir vēl viens jautājums. Un tagad būs pie katra jautājuma konkrēti, jā, runāsim konkrēti. Un tad, ja mums nav citas realizācijas, tad domāsim, kā tomēr pārstrādāt. Nu negatavs ir projekts, tas ir negatavs...

Sēdes vadītājs. Laiks, Dobeļa kungs.

J.Dobelis. ... nepārdomāts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais Dzintars Kudums. Lūdzu!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Runājot par 4.priekšlikumu, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, gribētu tomēr teikt vienu lietu. Būtiski piekrītot Dobeļa kungam par šo pielikumu nr.1, kur ir teikts, līdz ar to ieliekot to šajā konkrētajā likumā — konkrēta zemes platība un konkrētā zemes vieta. Cik tā maksā šodien? Kas var pateikt, par kādu naudu tā tiks atpirkta? Par 100 tūkstošiem? Par 2 miljoniem? Par 15 miljoniem? Beigās iespītēsies un pateiks: ziniet, mums vajag 30 miljonus par šo zemi. Kā tad to izdarīt? Es domāju, ka, teiksim, ņemot vērā visu šo te koncepciju, principā nav jau būtiski, kur atrodas šī bibliotēka. Jo informātiski tā tiks savienota ar visiem pagastiem, ar visām pilsētām. Ir pilsētas rajonos, reģionos, kur zemi iedos par velti. Būvējam citur. Būvējam vai nu Liepājā, līdz ar to attīstīsies šis reģions. Investīcijas tur ienāks iekšā, darbaspēks tiks izmantots un arī, kā sacīt, kā tūrisma objekts, un ļoti nopietns tūrisma objekts arī attīstīs reģionu kā tādu. Kāpēc ielikt šeit iekšā konkrētu šo te — zeme nr.1? Un atkal Rīgā. Un atkal Rīgai pienākas investīcijas. Jā, iedzīvotāju, protams, šeit ir vairāk, bet līdz ar to mēs atbalstām tikai šo virzību uz Rīgu. Kāpēc mēs neatbalstām reģionus? Dodiet kaut vai Liepājai, un atradīs jums zemi pilnīgi par velti, nevis par milzīgu cenu, kāda tā varētu būt. Ja es no šīs tribīnes dzirdēšu, cik tas maksā konkrēti, un šeit tiks pateikts, tad var domāt par šā priekšlikuma atbalstu. Ja nav šī konkrētā summa šeit nosaucama, manuprāt, to vienkārši nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamā Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es tātad runāju sakarā ar šo 4.priekšlikumu. Jā, protams, ja šeit ir jau pievienota shēma, izdalīti zemes gabali, tad valstij ir tiesības uzpirkt... atsākt šīs zemes atpirkšanu no īpašniekiem... Es nevaru runāt tik lielā troksnī.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, lūdzu uzmanību runātājam.

A.Seile. Bet Latvijas likumi regulē šo kārtību, kādā tiek atsavināta zeme. Un šis normatīvais akts, par kuru runāja Dobeļa kungs, ir likums par zemes atsavināšanu valsts un pašvaldību vajadzībām. Un šī likuma noteiktajā kārtībā arī bez speciāla ieraksta šajā likumā var atsavināt zemi valsts un pašvaldības vajadzībām, ja mēs šo likumu pieņemam. Man arī ir nelielas bažas tieši par šo izdalīto zemes gabalu, kas ir pievienots lēmuma projektam, jo tāda īsta pamatojuma tieši par šo zemes gabalu varbūt arī nemaz nav. Un varbūt vietas izvēle tiešām varētu būt arī citādāka. Bet nelaime ir tā, ka šajā ierosinājumā ir divas daļas, un otrā daļa pasaka, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas tiek būvētas pēc Gunāra Birkerta projekta, Latvijas Nacionālā bibliotēka. Gunārs Birkerts pats, vairākkārt iepazīstinādams ar savu projektu, ir izteicis arī tādu domu, ka šis projekts varētu tikt precizēts. Un varbūt ka to precizē nevis Birkerts, bet kāds cits arhitekts, un šāds ieraksts, ka mums obligāti jāveic tieši pēc jau izstrādātā projekta, manuprāt, šajā likumā ir lieks. Tāpēc es ierosinu balsot pa daļām. Protams, ka nevajadzētu ierakstīt arī to pirmo daļu 4.pantā, ka tieši saskaņā ar pielikumu nr.1 ir jāveic zemes atsavināšana. Ja tas būtu no procedūras viedokļa iespējams, es aicinu atsevišķi balsot par šo teikuma daļu — 4.panta pirmajā daļā pielikums nr.1. Mēs varētu izsvītrot šos vārdus. Un tad par pirmo daļu varētu nobalsot, otro daļu, manuprāt, atbalstīt nav sevišķi lielas nepieciešamības. Protams, ka Gunāra Birkerta projekts ir izcils, bet precizējumi laika gaitā var būt vajadzīgi. Tāpēc ierakstīt šādu ierakstu varbūt ir pārāk riskanti. Paldies par uzmanību! Tātad aicinu balsot pa daļām.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Jūsu priekšlikumu mēs balsosim tad, kad būs izteikušies pārējie, kas pieteikušies debatēs. Tad mēs balsosim jūsu priekšlikumu. Paldies.

Nākamais Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Bibliotēka, protams, ir svēta lieta, bet katrai svētai lietai ir jābūt savā vietā. Un tagad par zemi. Tas, ka Pēteris Apinis pateica, ka ir bijusi informācija mums iedota... tādas informācijas nav. Un tā zeme jau desmit reizes ir pirkta un pārdota, un tagad tās vērtība ir pacelta pie apmēram ap 2,3 miljoni latu. Un tas ir noteiktu cilvēku interesēs. Un man arī rodas jautājums — kāpēc Krasta ielā, kur ir valsts zeme un ļoti liela platība, nevarētu celt bibliotēku, bet vajadzēja tieši tur? Tāpēc, ka cilvēki grib pārdot zemi! Un tā ir arī Kultūras ministrijas ļoti rupja kļūda.

Nākamais. Bibliotēkas celtniecība, es jums pateikšu, aiz tās stāv noteiktu cilvēku intereses, bet ne domas par visu Latvijas iedzīvotāju interesēm. Nav tādu interešu par Latvijas iedzīvotājiem. Ir intereses, kāda veidā saņemt 10 vai cik tur procentus, nu, tā nauda, kas iet. Un par priekšlikumu: tik tiešām, tas ir jābalso pa daļām, jo man nav saprotams, kāpēc mums ir jāliek likumā noteikta cilvēka vārds. Šim cilvēkam arī ir samaksāta naudas kompensācija. Tāpēc es atbalstu Annas Seiles priekšlikumu, un, kas attiecas par zemi, tad tas ir jāpārskata un jāpaņem ir valsts zeme un tur ir jābūvē, bet ne jānopērk no kaut kā par pasakainām cenām.

Sēdes vadītājs. Nākamais Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Jau pirmajā debates reizē par pirmo jautājumu, kur mēs norādījām, ka diemžēl starp pirmo un otro lasījumu atbildīgā komisija nav izveidojusi nekādas nopietnas izmaiņas, kas dotu garantiju, ka katram iedzīvotājam tik tiešām būs pieejami šīs informācijas pakalpojumi, un ne tikai Rīgas pilsētā un ne tikai bibliotēkas ēkā, nu, diemžēl tā tas ir, un šeit jau jārunā par vienu nākamo problēmu, par to, ka mēs redzam, ka, balstoties uz šo pielikumu, tik tiešām jautājumā par zemi ir mazliet par daudz jau konkrēts šis priekšlikums, ko mums piedāvā. Tātad nav izskatīts jautājums par to, cik šī zeme maksā, kādi varētu būt šie zemju varianti, ir jau konkrēta zeme un vieta noskatīta. Tātad, kolēģi, šeit ir pilnīgi skaidrs, konkurss mums šeit nav bijis, nav jautājums pat izskatīts, vai ir ievērots likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu. Pilnīgi pareizi Kuduma kungs teica, ka zemi var iedot arī par brīvu. Nav nekādas bažas par opozīcijas piedāvājumu, informācijas pieejamība katram varbūt nebūs Rīgā, un, ja ir tik tiešām, ka tā būs Rīgā, tad tik tiešām būs tikpat labi Liepājā, Jelgavā, arī Madonā, kādas problēmas, vai Rēzeknē. Es gribētu teikt, ka šeit skaidri parāda vienu, ka pašreiz diemžēl šis Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts, nevis pati Nacionālā bibliotēka, iespējamais projekts ir kaķis maisā, un, ja viņš varbūt skaļi ņaud, tas nenozīme, ka viņš ir balts vai melns.

Kolēģi, tā kā šeit atbalstīt nevaru, un arī Seiles kundzei ir pilnīga taisnība par to, ka arī Gunāra Birkerta projektā, it īpaši realizācijas laikā, it īpaši ja mēs šo jautājumu izskatām no valstiskā viedokļa, nesaistot ar konkrēto vietu, tieši šo vietu un nelobējam kādas potenciālas zemes īpašnieku, tādā gadījumā, protams, var būt arī šī projekta precizēšanas jautājums ir ļoti aktuāls. Un pašreiz mēs šādu lietu šajā likumprojektā neparedzam.

Es domāju, ka mums nevajadzētu aizrauties ar šiem konkrētajiem zemes gabaliem, neapšaubāmi, ir arī īpašnieki, un arī viņiem ir intereses, un mēs nevaram atbildēt uz to, cik tas maksā, un varbūt Vītola kungs nāks un paziņos un apliecinās dokumentāli, izdalīs dokumentus arī attiecīgi Saeimas deputātiem, kādas varbūt ir vienošanās, varbūt ka viņi arī grib par brīvu uzdāvināt šo zemi, tad būs citādāks arī mūsu balsojums šajā jautājumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais Jānis Škapars. Lūdzu!

J.Škapars (TP). Kolēģi! Mēs bibliotēkas celtniecību būtībā gribam padarīt par tīri abstraktu lietu. Noņemsim nost vietu, kurā celsim, noņemsim nost no šī projekta autoru, un mēs runāsim abstrakti, vai ir vajadzīga tāda bibliotēka vai nav vajadzīga. Un, patiesību sakot, mēs gan šeit, Saeimā, gan arī sabiedrībā par valsts bibliotēkas celtniecību debatējam jau vairāku gadu garumā. Būtībā tie ir ilgi gadi, un mēs turpinām joprojām tādā pašā garā. Vispirms attiecībā uz vietu. Es gribētu oponēt tiem, kas saka, ka mums vajadzētu celt kaut kur kādā no reģioniem. Tā nav, ka pašreiz nebūtu arī reģionālie projekti un ka nebūtu domāts arī par celtniecību reģionos gan attiecībā par bioetanola kompleksa celtniecību, gan attiecībā uz citiem kompleksiem. Bet par Rīgu un par šo vietu. Deputāti, es domāju, ka mums par šo vietu arī ir debatēts pietiekami ilgi, un, ja mēs runājam par šāda ranga, šāda mēroga projektu, tad nevar celt jebkurā vietā, kas atrodas Rīgā. Šī vieta ir jāiezīmē stipri nopietni, un par šīs vietas izvēli ir debatēts ļoti ilgi. Var vai nevar pateikt cenu, var vai nevar būt izšķirts jautājums par šī apbūves gabala pirkšanu? Domāju, arī tas ir gluži abstrakti runāts šobrīd, jo, kamēr nav izlemts Saeimā, izšķirt jautājumu par to, vai pirkt vai nepirkt, nevar. Ja runa ir par šīm naudas summām, kādas jūs šeit nosaucāt, kā var maksāt šīs naudas summas, kas tiesīgs maksāt un izdalīt šīs naudas summas, kamēr galīgi nav izšķirts jautājums, kurā vietā tas būs un ar kādām summām ir darīšana.

Un trešais jautājums ir par autoru. Būtībā šāda ranga, šāda mēroga projektam arī jāizvēlas un jāpasaka par kādu konkrēti autoru iet runa. Ja es domātu par nelielu labojumu, kas varētu būt šajā 4.panta 2.punktā, tad varētu runāt par to, ka ņemt par pamatu Birkerta... arhitekta izstrādāto projektu, un tur uz trešo lasījumu varbūt šos labojumus varētu izdarīt. Piekrītot tam, ka varētu balsot arī pa atsevišķām daļām šo 4.pantu, es tomēr domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Mēs jau neapgalvojam, ka jebkurā vietā var celt, mēs nepiedāvājam jums purvu un arī Kuduma kungs jums purvu nepiedāvāja, Liepājas pilsēta ir visnotaļ nopietna pilsēta, ko Kudums minēja, es minēju citas vietas, tā ka nevajadzētu satraukties, ka mēs kūdras purvos gribam celt Nacionālo bibliotēku. Nav tā, kolēģi! Vienīgais, ko es gribēju teikt, ja mums pārmet par šo piedāvāto abstraktumu, tad es teiktu, ka vajadzētu būt tādā gadījumā varbūt arī konkrētākiem pašiem un šeit arī pievienot ne tikai šo zemes gabalu plānu, bet kas ir šie zemes īpašnieki un kāda ir arī tā kompensācija paredzēta viņiem, un viss, nevis vienkārši tā abstrakti parādīt zemes gabalu robežas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Škapara kungam, ka bibliotēkas celtniecība ir abstrakta. Mums pilnīgi nav nekas zināms par visām izmaksām un kas tur ir saražots apakšā. Nekas nav zināms! Ir tikai viena runāšana. Tas ir pirmais.

Bet pats galvenais — mums taču nav naudas un līdzekļu! Vai tad tas nevienam vēl nav saprotams? Tagad vieta celtniecībai — vieta celtniecībai, pārrunājot ar iedzīvotājiem, izvēlēta ļoti slikta. Divas trešdaļas Rīgas iedzīvotāju dzīvo Daugavas labajā krastā, tad kāpēc tā ir jāuzceļ kreisajā krastā? Un tagad jūs paskatieties, kā vakarā, teiksim, pulksten 7 vai 8 ziemā piekļūt līdz šai bibliotēkai būs? Un tāpēc... Un, ja jau runājam, tad Latvijā ir arī tāda pilsēta kā Jelgava. Kāpēc tur nevar uzcelt? Valdība iedos par velti zemi. Un es vēlreiz atkārtoju, Krasta ielā ir simtiem hektāru brīvas zemes, par kuru nevajadzēs maksāt valstij nevienu kapeiku, un tur ir ļoti labi izveidota transporta infrastruktūra un lielākā daļa iedzīvotāju mācību iestādes atrodas blakus. Tāpēc var mierīgi bibliotēku uzcelt Krasta ielā, un nevajag gudrot.

Un vēl viena lieta. Jūs atceraties, tajā vietā, kur uzceļ bibliotēku… Bet, ja notiek avārija uz Daugavas, kas notiks ar bibliotēku? To jau arī vajag padomāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Komisijas vārdā Vītola kungs vēlaties piebilst?

M.Vītols (TP) . Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot 4.panta redakciju, izteica savu priekšlikumu 4.pantam tādā veidā, kā tas ir iekļauts tabulā, un lūdzu arī atbalstīt šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jābalso par deputātes Seiles priekšlikumu — balsot šo priekšlikumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātes Seiles priekšlikumu — balsot pa daļām šo 4. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 31, atturas — 20. Deputātes Seiles priekšlikums nav pieņemts.

Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 10, atturas — 29. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu tālāk!

M.Vītols. Ņemot vērā, ka pirmā lasījuma 5. panta redakcija pilnībā ir jau šobrīd iestrādāta 3. panta redakcijā, kuru Saeima jau ir atbalstījusi otrajā lasījumā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina izslēgt 5. pantu, un, protams, tas izriet no mūsu jau iepriekš veiktajiem balsojumiem. (Starpsauciens: "Piekrītam!")

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir ierosinājusi izteikt 5. pantu jaunā redakcijā, uzskaitot visus iespējamos avotus, kādā veidā šis projekts varētu tikt realizēts. Un es arī aicinu šādā veidā atbalstīt 5. panta redakciju un pie 6. panta jau pēc tam diskutēt par konkrētiem iezīmētiem līdzekļu avotiem.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Vītola kungs, par ko jūs runājāt? Ir 6. — deputāta Kalniņa priekšlikums pašreiz nākamais.

M.Vītols. Tātad ir deputāta Kalniņa priekšlikums par 6. panta redakciju. Un ir arī Ūdres kundzes priekšlikums par 6. panta redakciju, un ir arī 10. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 6. panta redakciju. Bet tāpēc, ka mēs izslēdzām 5. pantu, šobrīd mums ir jānobalso Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 5. panta redakciju, kur ir vispārīgi uzskaitīti avoti ,un pēc tam pie 6. panta diskutēt tajā skaitā par Kalniņa kunga priekšlikumu par 6. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms...

M.Vītols. Līdz ar to es aicinu lemt par 9. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikuma atbalstīšanu, par 5. panta redakciju tabulā uzrādītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies neviens nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 6. — deputāta Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu atsaukt balsošanas režīmu!

Godājamie kolēģi, par 6. pantu debatēs neviens pieteicies nebija... Piedodiet, par 6. priekšlikumu. Un, Vītola kungs, es lūdzu runāt pēc kārtas par priekšlikumiem, jo tādā gadījumā rodas sajukums.

M.Vītols. Godātā Saeima, es aicinu izskatīt 6., 7. un 8. priekšlikumu pēc 9. priekšlikuma. Un vispirms izskatīt 9. priekšlikumu par 5. panta redakciju. Un pēc tam izskatīt 6., 7., 8., 10. priekšlikumu par 6. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Tabula ir nedaudz neprecīzi sakārtota, jo tik tiešām 9. priekšlikumā iet runa par 5. pantu, un loģiski ir izskatīt to tagad. Un arī Vītola kungs runā par 5. pantu, kas ir 9. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Tātad lūdzu par 9. pantu... 9. priekšlikumu. Vai vēlas kāds... ? 9. priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas — par 5. panta redakciju.

Godājamie kolēģi! Atklājam debates. Par šo priekšlikumu vēlas izteikties Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Redziet, kā mēs strādājam pie nopietniem projektiem. Mēs nevaram pat izveidot nopietni likumprojektu. Un tad jūs domājat vēl uzcelt bibliotēku, kad tai neviens naudas līdzeklis nav parādīts, no kurienes ņemt un kas tos dos.

Un tagad par šo priekšlikumu. Redziet, tas atkal ir par speciālajiem mērķmaksājumiem. Kas ir tie specmērķmaksājumi? Ko tad mēs... atkal uz iedzīvotāju rēķina gribam uzcelt to bibliotēku? Varbūt pietiks? No kurienes maksājumus, specmērķmaksājumus saņemt? Nu jā... nu vairāk nav, un tātad valsts līdzekļu nav, pašvaldību līdzekļu nav, citu līdzekļu nav. Tāpēc atbalstīt šo priekšlikumu nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā debatēs Ingrīda Ūdre. Lūdzu! Runa par 9. priekšlikumu — 5. panta redakciju.

I.Ūdre (JP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es tomēr nesaprotu, kādēļ ir izveidojusies šāda nestandarta situācija, ka tiek miksēti priekšlikumi un dažādos veidos tie tiek izskatīti Saeimā. Jo, atklāti sakot, mans 7. priekšlikums runā par atsevišķu vārdu aizvietošanu, kas pašreiz ir izmantoti 5. panta redakcijā, ko iesaka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tādēļ man nav saprotams, ja mans priekšlikums ir daļēji iestrādāts 9. priekšlikumā un tas nav izskatīts pirms tam, kad skata šo te 9. priekšlikumu, kaut gan tas ir iesniegšanas kārtībā pirmais. Tādēļ es lūdzu izskatīt visus priekšlikumus, kā tie ir iesniegti pēc kārtas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamajai debatēs vārds Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es gribu runāt par procedūru. Mēs nevaram tā lēkāt pa tabulu, un visi priekšlikumi — 6., 7., 8. un 9.priekšlikums — faktiski attiecas uz vienu — uz finansēšanas kārtību. Ja mēs neiebilstam pret 5. priekšlikumu, kas izslēdz 5. pantu, tad skaidrs, ka nākamais pants šajā likumprojektā būs 5. — vienalga, vai mēs nobalsosim par Kalniņa, Baloža vai par Finansu komisijas priekšlikumu.

Un tāpēc, manuprāt, ir jāievēro parastā procedūra — jārunā par Kalniņa priekšlikumu. Ja tas tiks noraidīts, kas varētu tā būt, tad jārunā par Ūdres priekšlikumu, tālāk par Baloža priekšlikumu, un 9. priekšlikums ir tas, ko konceptuāli ir izveidojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Manuprāt, arī ļoti loģisks priekšlikums. Bet kārtībai ir jābūt šādai, jo citādi tiešām mēs radām precedentu likumprojekta izskatīšanas kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Man gribas otrreiz lūgt komisiju atsaukt... Visas nekārtības šobrīd rodas aiz tā iemesla, ka nepareizi bija sakārtota tabula, draugi! Jo 2. lasījumā Kārtības rullis nosaka priekšlikumus lasīt pa pantiem. Jālasa pa pantiem. Trešajā lasījumā mēs lasām pēc priekšlikumiem. Tad šī secība ir, protams... Atbildīgajai komisijai savus priekšlikumus, kas attiecas uz 5. pantu, vajadzēja likt pirms 6. panta.

Vēl jo vairāk, Ūdres priekšlikums šobrīd attiecas gandrīz vai uz to, ko atbildīgā komisija mēģina iestrādāt 5. pantā. Un tad mums rodas tādas sajukšanas, no kurām ir grūti tikt ārā ar labu likumu otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Ingrīda Ūdre. Otro reizi.

I.Ūdre (JP). Tad es lūgtu cienījamos deputātus izlasīt to, kas ir rakstīts 5. pantā, kas ir nobalsots... tas ir, pirmā lasījuma redakcijā. Starp citu, 5. pants runā par to, ka projektu realizācijai Ministru kabinets nodibina bezpeļņas organizāciju — valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts", nosakot tās kompetenci, atbildību un uzraudzības procedūru. Tātad šis pants tiek izslēgts, un tādēļ nākamie priekšlikumi attiecas uz to pantu, kas runā par projekta finansēšanu. Un, ja mēs neizskatām šos priekšlikumus iesniegšanas kārtībā, un šeit neko nav komisija saputrojusi, šeit es drīzāk domāju, ka šī te likumprojekta vadītājs kaut ko ir saputrojis, Vītola kungs, diemžēl man tas ir jāsaka. Jo, ja mēs skatām šo likumu pēc satura, nevis pēc burta, tad ir jāiet cauri visiem priekšlikumiem, kas runā par šī te projekta finansēšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Sākot šā jautājuma izskatīšanu, bija dzirdami ārkārtīgi skaisti, cēli, aizkustinoši vārdi par garīgām vērtībām gandrīz vai — un tā tālāk. Vai tad jūs neredzat, ka ar šādu attieksmi pret projekta izskatīšanu šie vārdi kļūst arvien jocīgāki un jocīgāki? Te ir skaidri redzams, ka ir vēlēšanās izvilkt cauri, izstumt par katru cenu kaut kādā veidā. Jūs nedara uzmanīgu tas, ka tikai ar vienu balsi praktiski 4.priekšlikumu neizdevās atbalstīt, balsojot pa daļām. Un līdz ar to nu vai tad nav vienkāršāk, ja mēs gribam labu darbu izdarīt, tad vispirms nopietni sagatavoties šāda darba darīšanai, jo šāda pārlieka centība par katru cenu panākt un pat putrot, un vienalga, bet uz priekšu ar kaut kādām balsošanas metodēm, tas manī radīs vēl pamatotākas aizdomas, kas aiz visa tā slēpjas un kāpēc tāda izmisīga cenšanās kaut ko sev panākt. Kāds grib jaunu kafejnīcu uzbūvēt? Vai restorānu grib uzbūvēt? Operu ceļot, vai kaut ko tamlīdzīgu grib izdarīt? Nu tad nāciet tribīnē un pasakiet. Es, tāds un šitāds, lūdzu jūs, cienītie kolēģi, dosiet man iespēju, ceļot bibliotēku, uzcelt arī pašam priekš sevis kaut ko. Tad vismaz būs godīga saruna. Šinī brīdī, vai tad jūs neredzat, ka nenopietna gatavošanās, izskatot nopietnus priekšlikumus, padara šos priekšlikumus bezjēdzīgus. Un vai tad tiešām, ja mēs gribam, jūs dabūsiet arī citu cilvēku atbalstu, ja jūs sakārtosiet nopietni šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Nu pirmkārt es izsaku līdzjūtību Rihardam Pīkam par šodienas sēdes vadīšanu kaut vai tāpēc, ka šis jautājums patiešām ir saputrots un bez viņa vainas. Jo, tā vai savādāk, Kārlis Leiškalns jau precīzi pateica. Par cik nav ievērotas normas, (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Ir ievērotas!") kas ir noteiktas Satversmes, es atvainojos, Saeimas Kārtības rullī, tikai tāpēc, ka nav ievērota procedūra, nu nav gatavs šodien izskatīšanai šis likumprojekts.

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija piedāvā... Leiškalns būtībā to pašu pateica. Nē, es arī lūdzu jūs apdomāt. Varbūt šodien noņemt no izskatīšanas šo likumprojektu un atgriezt komisijās, sagatavot saskaņā ar tām normām, kas visu laiku bija iestrādātas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Arī es atbalstu Kārļa Leiškalna priekšlikumu — noņemt no izskatīšanas. Otrkārt, es jums pateikšu, man arī nav saprotams, kāpēc 5.pants tika izslēgts. Jo, redziet, valdība kārtējo reizi noņem no sevis atbildību par bibliotēkas celtniecību. Ja kaut kas saiet grīstē, tad tur atradīs kaut kādu aģentūru desmito cilvēku, un, kā vienmēr, Latvijā neviens ne par ko neatbild. Tāpēc 5.pantu nevar izslēgt laukā. Tam ir jāiet tādā secībā, kā tas bija pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šeit strīdus situācija veidojas tāpēc, ka diezgan neveiksmīgi ir sastādīta šī tabula. Un es domāju, ka diez vai tas ir ļaunprātīgs mēģinājums, un tieši tāpēc vajadzēja ne tikai izslēgt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai šo 5.priekšlikumu, bet arī, ja vēlāk viņi 9. priekšlikumā praktiski saka, ka 5.pants, attiecīgi tādā veidā tiek piedāvāts, tad vajadzēja turpat arī šo 5.pantu arī likt pie šī 5.priekšlikuma, nevis vienkārši tādā veidā pārbīdīt to balsojumā uz 9. Tā ka tas ir diezgan nekorekti, un es domāju, ka mums vajadzētu vispirms tomēr izšķirties par 5.panta redakciju, nevis izdarīt veselu virkni balsojumu un pēc tam izšķirties par sākotnējo redakciju 5.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Guntis Dambergs nākamais. Lūdzu!

G.Dambergs (LC). Paldies, cienījamais Prezidija priekšsēdētāja biedra kungs! Cienījamie kolēģi! Pēc visa tā, kas ir izskanējis jautājumos, kuri skar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju, tik tiešām rodas pārliecība, ka ir vesels apzināts mēģinājums vārda vistiešākajā nozīmē torpedēt šo likumprojektu. Jo faktiski, sākoties no paša sākuma, šā projekta apspriešanai, galvenā uzmanība diemžēl tiek veltīta visdažādākajām un visiespējamākajām negācijām. Tiek meklētas dažādas "āža kājas" šeit. Gan no mūsu vēsturiskās pieredzes, gan no pilnīgi brīviem izdomājumiem.

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis likumprojekts otrā lasījuma redakcijai nav tapis tikai un vienīgi šeit, speciālā apakškomisijā, kur strādāja ar Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju. Tas nav tapis tikai un vienīgi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šeit, Saeimā. Cienījamie kolēģi! Pie šā otrā lasījuma redakcijas likumprojektam "Par Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" strādājuši šajā jomā ir gan bibliotēkas atbalsta fonda speciālisti, bibliotēkas speciālisti, dažādas starptautiskas institūcijas. Šeit ir bijušas plašas diskusijas ar celtniecības speciālistiem, ar finansu ekspertiem, ar tehnoloģiju ekspertiem, ar arhitektiem.

Es atvainojos, ja šodien apmēram stundas laikā to cilvēku darbs tiek novērtēts ar izcili treknu mīnusa zīmi. Kolēģi, piedodiet! Tad jau mani tik tiešām sāk mākt ļoti lielas bažas, ka šos cilvēkus, ar kuru intelektu mēs pamatoti lepojamies, mēs šodien nostādām ļoti neapskaužamā situācijā.

Es aicinu ar pilnīgu nopietnību pieiet šā likumprojekta izskatīšanai. Jo, vēlreiz atkārtoju, tas nav nedēļas laikā dažu cilvēku lokā tapis likumprojekts. Tā nav tapusi otrā redakcija, teiksim, kaut kur ļoti īsā laikā. Tas ir pietiekami ilgstoši. Un es gribētu uzsvērt, profesionāls darbs. Un ir mēģinājums pilnīgi pamatots bijis to salikt visu kopā. Un, ja kaut kas mums šodien varbūt arī iet nedaudz greizi, es gribētu teikt, ka gaisotne, kolēģi, ir pārāk smaga tik būtiska un svarīga likumprojekta pieņemšanā, par kuru mēs sākumā tomēr spējām vienoties, ka tas ir būtisks pilnīgi visiem Saeimas deputātiem, kuri piedalās šodienas sēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man iznāk atbildēt Damberga kungam ļoti skaidri un patiesi. Ja jūs gribat izgāzt kādu jautājumu, nodibiniet darba grupu! Ļoti labs, pazīstams paņēmiens.

Un tagad šeit bija runa par torpedēšanu. Damberga kungs, galvenā jautājuma torpedēšana ir slikti sagatavots dokuments. Lūk, tas! Un tagad tie jūsu piemēri, ka tur ir tādi un šitādi piestrādājuši, varbūt Romas pāvests arī ir kādu ieteikumu devis, ASV prezidents un Pinočets varbūt ir piedalījies. Nav jau svarīgi, kas ir piedalījies, svarīgi, kas ir iznācis darbības rezultātā. Mani šie skaļie uzvārdi nepārliecina. Šeit jūs nenākat vis ar argumentiem, bet ar emocijām: "Kā tad jūs šitā! Tādi labi cilvēki ir strādājuši!" Bet nekas nav sanācis. Atvainojiet, lūdzu!

Un mēs jums piedāvājām labu variantu — dialogu, bet jūs šeit par katru cenu gribat šito te dabūt cauri. Un neklausāties mūsu argumentos ne par zemi, ne par maksājumiem, ne par dokumentu sakārtošanu. Tās jūs neinteresē. Tāpēc ka jūs gribat vienu — par katru cenu tieši šitādu dokumentu cauri dabūt, un tāpēc jūs te nākat un strīdaties.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Vārds paziņojumam Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (LC). "Latvijas ceļa" deputāti, lūdzu, uz dažām minūtēm sapulcēsimies Dzeltenajā zālē! Tas ir svarīgi. Lūdzu, nāciet!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK). Godātā Saimnieciskā komisija! Lūdzu pulcēties tūlīt pēc sēdes pārtraukuma sākumā pie ieejas komisiju mājā, lai apmeklētu ēku Torņa ielā 3/5.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Dzintaram Kudumam. Lūdzu!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Pēc piecām minūtēm pulcēties uz sēdi Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Pēc piecām minūtēm lūdzu jūs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pārtraukumam laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām debates par likumprojektu "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" otro lasījumu.

Mēs debatējām par 9.priekšlikumu, kas pēc būtības ir pirmā lasījuma 6.panta redakcija. Nākamais debatēs ir pieteicies Kārlis Leiškalns, otro reizi. Kārļa Leiškalna nav? Debatēs pieteikušais deputāts Kārlis Leiškalns zālē nav. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam.

Godājamie kolēģi! Pirms uzsākt balsojumu, Vītola kungs, jūs vēlējāties skaidrojumu par šo? Tādā gadījumā, pirms mēs sākam balsot par 9.priekšlikumu, mums ir jāizskata piecu deputātu iesniegums, kuri aicina 4.priekšlikumu vēlreiz pārbalsot, jo balsojuma brīdī zālē neesoši deputāti ir balsojuši par šo priekšlikumu, atbilstoši Saeimas Kārtības rullim. Tātad pieci deputāti ierosina atkārtot balsojumu par 4.priekšlikumu. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par piecu deputātu priekšlikumu — atkārtot 4.priekšlikuma balsojumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 28, atturas — 7. Balsojums jāatkārto.

Lūdzu balsošanas režīmu vēlreiz. Balsojam par piecu deputātu priekšlikumu atkārtoti. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 27, atturas — 12. Piecu deputātu priekšlikums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi! Mēs noslēdzām debates par 9.priekšlikumu. Es ceru, ka jums pārtraukumā bija pietiekami laika visiem iepazīties, kādēļ ir sanākusi zināma nesaprašanās. Jo atbildīgā komisija ir apzīmējusi šo priekšlikumu kā 5.pantu, par cik pēc viņu priekšlikuma tika izslēgts esošais 5.pants. Bet pēc būtības tas attiecas uz pirmā lasījuma 6.pantu, un tātad jābalso mums ir secībā — vispirms par 6. — deputāta Kalniņa priekšlikumu, tālāk par deputātes Ūdres priekšlikumu, 7., 8. un 9., pēc tam komisijas priekšlikumu. Jābalso mums šajā secībā ir. Un godājamie kolēģi! Par cik mums jābalso ir šādā secībā, tātad, ja kāds vēlas debatēt par 6. — deputāta Kalniņa priekšlikumu, deputātes Ūdres 7. vai deputāta Baloža — 8., tādā gadījumā mēs atklājam debates, jo tie visi priekšlikumi attiecas uz vienu pantu.

Atklājam debates. Pirmais — Arnis Kalniņš. Lūdzu!

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vispirms jāizsaka pozitīva attieksme sakarā ar to, ka šeit piedāvāts jau ir jauktais finansēšanas modelis atšķirībā no pirmprojekta. Tas ir viens.

Taču, otrkārt, mums komisijas priekšlikumā, kas ir 10.priekšlikumā sintezēts, no mūsu priekšlikuma nav atsevišķi uzrādīti iespējamie līdzekļu avoti no valsts budžeta. Mēs pieņemam, ka tas būs vēl it kā apslēpts 9.priekšlikumā, arī komisijas redakcijā, kur ir minēti valsts un pašvaldības budžeta arī līdzekļu avoti, it kā ar šo ierakstu šī izeja būtu. Tikai es gribu atgādināt vienu, ka no valsts budžeta zināmas iespējas, liekas, ir. Un es personīgi uzskatu, ka vaina ir arī daļēji mūsos pašos. Es domāju, koalīcijas attieksmē, ka mēs piedāvājam atsevišķus grozījumus dažos nodokļu likumos, kur šādi papildu resursi varēja rasties. Mums bija gan progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa amnestijas likums, kas aizvietoja tā saucamo nulles deklarācijas likumu, kur jau būs gads apkārt kā noraidīts, un būtu jau kaut kas, šie līdzekļi pa šādiem avotiem ietecējuši, lai arī šim nolūkam varētu šī naudiņa šeit kalpot.

Tālāk komisijas priekšlikumā ieņēmumi no "Latvijas kuģniecības" iespējamās privatizācijas un trešā mobilsakaru operatora ieņēmumiem, tātad ir šerpāka šī norma — 30% vietā 50% novirzīta šim nolūkam. Jāsaka, ka faktiski tas būtu pirmais gadījums, kad līdzekļi no privatizācijas iet jau kaut kādā mērķvirzienā konkrētam objektam, jo līdz šim, lai gan pastāvēja mums pat likums par valsts īpašuma privatizācijas fonda veidošanu un izlietošanu, diemžēl uzņēmējdarbības veicināšanai, kopš privatizācija notikusi, oficiāli vai tur kredītprocentu atbalstiem, vai citāda veida atbalstiem uzņēmējdarbībai no šiem privatizācijas ieņēmumiem netika veikti. Tā kā šī pozīcija ir atbalstāma.

Kas attiecas uz obligāto mērķmaksājumu par labām automašīnām, tad mums šis priekšlikums bija maigāks — 12 000 latu latiņa un 300 latu. Protams, mūsu priekšlikumos nav elektroenerģijas bāze iestrādāta, kas ir komisijas 10.priekšlikumā, un mēs to neatbalstām šādu. Tā kā jau mēs pie šī likumprojekta sākotnējās izskatīšanas diskutējām.

Vēl gribētu vērst uzmanību uz to, ka potenciālam līdzekļu avotam tomēr vajag būt, un mēs atkārtoti to uzsveram, tas ir Rīgas domes pašvaldības līdzekļu avots. Šobrīd arī Rīgas domes vadība ir oficiāli izteikusi savu šādu piekrišanu, tikai jāatrod juridiskā forma, kādā veidā Rīgas dome šī objekta tapšanā varētu piedalīties, jo galu galā pirmām kārtām ar šo objektu vislielāko ieguvumu gūs tieši Rīgas pilsētas iedzīvotāji. Un šeit, protams, mani neviens nepārliecinās un nekad nepārliecinās, ka tādi izdevumi, ko līdz šim Rīgas dome veltījusi vai nu Melngalvja nama būvei vai tā tālāk, ka šāds līdzekļu izlietojums bija... ka būtu bijis lietderīgs. Tas nebija lietderīgs.

Un visbeidzot par UNESCO iespējamiem līdzekļiem. Nu kaut kāda nesapratne ir, ka ļoti daudz dokumentus rakstām un rīkojam ļoti daudzu saietus, bet nekāds reāls stariņš šeit nevīd, vai ir iespējams šo līdzekļu pienesums šā objekta tapšanā vai ne, vai kādā citā formā, intelektuālā vai kaut kas tamlīdzīgi. Tātad ir kaut kāds tāds pieņemts scenārijs, kad daudz kaut ko sola apkārt, bet praktiski nekas nenotiek. Tāpēc es nerunāju par pašu saturu, kur šie līdzekļi ietu, bet progress komisijas priekšlikumā ir, izņemot tās nianses, kurām mēs nepiekrītam. Un vienkārši no procedūras viedokļa es saprotu, ka daudziem deputātiem nav bijis laika būt kādos saietos vai iepazīties ar materiāliem par šīs Nacionālās bibliotēkas būvniecību, es gribētu teikt, ka ir ļoti nopietni aprēķini, dažādi varianti, par tiem var diskutēt, strīdēties, bet atnākt šodien un teikt, ka es pirmo reizi šo ideju redzu un neko neesmu iepazinies līdz šim un tā tālāk, nu,tā ir mūsu pašu vaina tad. Tātad izeja varētu būt tāda: kad nāk tāds liels jautājums šeit Saeimas sēdē, tad vēlreiz un vēlreiz iedot tādu konspektīvu informatīvo materiālu, kaut vai tas būtu uz trim vai piecām lappusēm, lai tie deputāti, kuriem nav bijis līdz šim laika piedalīties šādās diskusijās, par šo objektu iegūtu, tādu vispārēju informāciju par šo objektu šodien, lai neiznāktu, ka uzstāšanās pavisam tādā, ja teiktu, paviršā veidā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais Leons Bojārs. Lūdzu! (No zāles deputāts I.Burvis: "Leon, tikai neapstājies!")

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ierosinu priekšlikuma 6.pantu balsot punktu kārtībā. Finansēšanas avots — tas ir pats galvenais. Protams, bibliotēku vajadzēs celt tikai par Latvijas Republikas līdzekļiem, pārējie visi ir solījumi, un tie arī solījumu veidā paliks. Tā ir bijis, un tā arī būs! Kā pareizi pateica kolēģi, tik tiešām bibliotēkas celtniecībā ir interesenti, kurus arī ļoti interesē tā lielā peļņa, ko varēs iegūt pie šīs celtniecības un tām visām nesaprašanām, kas ir un kas vēl vairāk būs.

Bet vēl ir viens ļoti nopietns jautājums, par kuru visi klusēja, arī klusēja tie, kas stādīja kaut kādā veidā bibliotēkas projektu. Tie ir ekspluatācijas izdevumi. Ik gadu Kultūras ministrijai būs jāsedz ekspluatācijas izdevumi šai grandiozajai celtnei. Cik tas maksās? Atbildes nekad nav bijis, bet pēc celtnieku ieteikumiem ir tā, ka ekspluatācijas izdevumi ik gadu vidēji sastāda no 6 līdz 8%. Tātad ik gadu Kultūras ministrijai vajadzēs bibliotēkas uzturēšanai vai tai sistēmai izlietot savus 5–6 miljonus latu. Tad no tā budžeta, kas tai ir uz šo dienu, ja tiks izlietota tāda naudas summa, bet to vajadzēs izlietot, kas tad paliks muzejiem, teātriem, mazām bibliotēkām, kultūras namiem un citiem pasākumiem? Tāpēc 6.priekšlikums ir jāatbalsta un jābalso punktu kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Debatēs pieteikušies nav vairāk par šo priekšlikumu. Komisijas vārdā — Vītola kungs. Lūdzu!

M.Vītols (TP). Tātad pirms balsojuma attiecīgi vēlos teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šādā redakcijā 6.pantu nav atbalstījusi, ja Saeima lemj par atbalstu 6. — deputāta Kalniņa kunga priekšlikumam, tad attiecīgi tālākais 7., 8., 9. un 10.priekšlikums nebūs balsojams. Lūdzu izteikt attieksmi par 6. — deputāta Kalniņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pirms mēs balsojam par deputāta Kalniņa 6.priekšlikumu, mums vispirms ir jābalso par deputāta Leona Bojāra priekšlikumu — balsot 6.priekšlikumu pa daļām. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Leona Bojara priekšlikumu — balsot pa daļām 6.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 31, atturas — 19. Leona Bojāra priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — deputāta Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 15, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu tālāk!

M.Vītols. 7. — deputātes Ūdres kundzes priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šādā redakcijā nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre. Lūdzu!

I.Ūdre (JP). Cienījamais Pīka kungs! Cienījamie deputāti! Tā kā pašreiz nav skaidrs, kāds izskatīsies 6.pants, tādēļ es atsaucu savu priekšlikumu, un, ja būs nepieciešams, es sniegšu savus priekšlikumus trešajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Vītola kungs, lūdzu turpinām par 8.!

M.Vītols. Tātad 8. ir deputāta Venta Baloža priekšlikums, kuru komisija šādā redakcijā nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, jūs pastāvat uz balsojumu, vai deputāti piekrīt? Viņa nav. Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Paldies. Lūdzu tālāk!

M.Vītols. 9. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 5.panta redakciju piedāvātajā veidā. Tas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš attiecas uz 5.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 6. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu tālāk!

M.Vītols. Paldies! 10. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 6.panta redakciju, nosakot līdzekļu avotus projekta realizācijai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Komisijas vadītāja jeb ziņotāja kungs, es negribētu aicināt uz destruktīvu balsošanu pa daļām, nebalsošanu vispār, bet es aicinātu ārkārtīgi apdomāt pirms trešā lasījuma, vai mēs drīkstam ieviest praksi, ka nodokļu (nodevu) vietā varētu būt bibliotēkas nodoklis un varētu būt nodeva no elektrības maksājumiem, kuri ir ieskaitāmi bibliotēkas fondā. Vai mēs nesākam risināt problēmas diezgan apšaubāmā veidā saskaņā ar Satversmi, nosakot mērķmaksājumus, kas pēc savas būtības šeit ir redzams kā nodoklis. Nodoklis uz mašīnu, nodeva uz elektrību, par pirmo, otro, kas ir atskaitījumi, teiksim, no pārdotas valsts mantas, to mēs varētu pārlikt, atsavina vienu mantu, lai iegūtu otru mantu, tas man būtu skaidrs. Es vienkārši... Vai komisija ir nopietni izdiskutējusi, ņemot vērā, ka mums ir bijusi kļūda ar automobiļu tirgu, ar mašīnu pārdošanu, mums jau viena kļūda ir bijusi, kuru mēs steidzīgi labojām. Mēs atkal apliksim ar nodokļiem apliktas naudas, iegādāt mantu ar jaunu nodevu nolūkā uzcelt kaut ko skaistu un nezināmu. Es ārkārtīgi ieteiktu komisijai tomēr apdomāt šodien, protams, mēs varam, jo daudzi no mums ir vainīgi, it kā ierauga šo likumu šodien pirmo reizi, uz trešo lasījumu tomēr mēģināt kā 5.pantu, tā šo risināt atbilstoši Satversmei un runāt par nodevām, nodokļiem, kuru nauda aiziet konkrētu mērķu risināšanai. Es personīgi esmu pilnīgi pret šādu iejaukšanos mašīnu, tas ir, lietotu automobiļu un jaunu automobiļu tirgū, neanalizējot šo tirgu, nezinot, ko 500 latu uzlikums uz vienu pārdotu mašīnu nozīmē šim tirgum, vai atkal Latvija neparādīsies pilna ar lietuviešu mašīnām, vācu mašīnām, franču mašīnām vai numuriem. Un ārkārtīgi bīstami ir šīs lietas risināt, maskējoties no nodokļiem, nosaucot tos par mērķmaksājumiem, tā mēs varam nabadzības problēmas risināt, uzlikt mērķmaksājumus no ēdnīcas zupām un tā tālāk, un tā tālāk. Te visu ko var izdomāt. Es tomēr ieteiktu Apiņa kungam, kas bija darba grupas vadītājs, un komisijai uzmanīgi skatīties uz šiem jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas kolēģi! Es katrā ziņā arī piekrītu tām bažām, ko izsaka Kārlis Leiškalns, bet manas varbūt adreses šīm bažām ir mazliet citādākas tieši par šo elektrības nodokli, un es uzskatu, ka šinī gadījumā šeit katrā ziņā ir divi nopietni negatīvi momenti, kas skar gan patērētājus, gan uzņēmējus. Tātad praktiski celsies tarifi par 2,6%. Ja mēs te ņemam vērā arī to, ko pašreiz ir apņēmusies arī "Latvenergo" — vēl par 10% pacelt, tad jau iznāk 12,6%. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, ka šie 2,6% netiks aplikti ar nodokli — pievienotās vērtības un citiem nodokļiem, bet šie 10% tiks, tad praktiski mēs gaidām ar 1. janvāri kaut kur 14–15% kāpumu elektrības tarifam, tas nozīmētu apmēram tātad 4,6 santīmi 3, 9 santīmu vietā. Un tas ir ļoti nopietni. Tas ir ļoti nopietni. Tāpēc es uzskatu, ka nevajadzētu arī zināmā mērā kropļot to konkurenci, kāda veidojas Latvijas uzņēmējiem arī ar tātad Igaunijas, Lietuvas uzņēmējiem. Mēs jau tā maksājam augstākās cenas par degvielu, mums jau tāpat ir vesela virkne citu maksājumu lielāki par telekomunikācijām nekā Igaunijā un Lietuvā. Un tagad mēs vēl gribam palielināt šos maksājumus arī par elektrību.

Es domāju, ka šeit bija vietā Arņa Kalniņa priekšlikums, ko sociāldemokrāti iesniedza. Mēs varējām gan progresīvo ienākumu nodokli, šos 2 miljonus latu virzīt katru gadu uz budžetu, un pakāpeniski tas būtu bijis aizvien vairāk, un arī algas būtu saņēmuši gan skolotāji, gan medmāsas, visi, kam ir zem 200 latu, lielākas. Un būtu bijis zināms ieguvums sabiedrībai kopumā. Un vēl papildus arī šeit varēja to dot. Mēs varējām atbalstīt arī šo Arņa Kalniņa priekšlikumu par akcīzes nodokli cigaretēm, alkoholam, luksusa precēm. Atcerēsimies, ka tas ietekmēs arī tramvajus, trolejbusus, teiksim, elektrotransportu, elektriskos vilcienus un daudz ko citu. Un tas viss būs jāapmaksā patērētājam.

Katrā ziņā sociāldemokrāti ir kategoriski pret to, ka mums vajadzēs maksāt divas reizes. Praktiski pirmo reizi par elektrības tarifu, to maksās iedzīvotāji savā mājā un darba devēji savā uzņēmumā, un pēc tam vēl — pērkot katru pakalpojumu, katru preci. Kolēģi, tas ir tas, kas mūs absolūti neapmierina, un tāpēc mēs uzskatām, ka tas nav pieņemams un nav īstenojams attiecībā uz šo elektrības nodokļa daļu.

Tālāk es gribētu uzsvērt to, ka šo problēmu jau ir apzinājušies arī valdības deputāti, un, piemēram, šeit ir sekojošais. Es jau minēju Aiju Poču, kas teica, ka uz otro lasījumu šī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija darīs visu, lai nebūtu šis elektrības tarifa pieaugums kā finansējuma avots, un ka meklēs alternatīvu mērķmaksājumu par patērēto elektroenerģiju. Būs alternatīva, cits maksājums kāds. Es domāju, ka, redziet, Aija Poča vairs nav mūsu vidū, viņa ir Rīgas domē, un rezultātā šis jautājums netiek risināts. Es domāju, kolēģi, ka Panteļējeva kunga risinājums, kas jau šeit izskanēja, viņš piedāvāja... jā, nu varētu to nodokli, bet tad nedrīkst tarifus celt. Es domāju, ka arī tas ir aplami. Un es gribētu uzsvērt to, ka mums šajā strupceļa situācijā sociāldemokrāti uzskata, ka ir iespējams šo pantu, šo priekšlikumu balsot pa daļām, un mēs arī to pieprasām. Tad atsevišķiem priekšlikumiem mēs varam izteikt arī savu atbalstu, bet katrā ziņā mēs nevaram kropļot tādā veidā uzņēmējdarbības pamatprincipus, ka par elektrību būs jāmaksā kāds speciāls nodoklis, kas principā nav īsti pieņemams ne patērētājiem, ne uzņēmējiem un kas nekādā gadījumā neskar tikai sabiedrības mantīgāko daļu, kā apgalvoja atsevišķi šeit deputāti, bet īstenībā attieksies uz pilnīgi visiem, jo bez maizes, bez elektrības — un arī maizē ir elektrības daļa iekšā — nevar iztikt neviens. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Esam nonākuši laikam pie galvenā punkta. Un te man jāatceras tie aizkustinošie vārdi, kurus es dzirdēju, ka pie šī projekta ir strādājuši daudzi ļoti gudri, ievērojami, cienījami un tā tālāk joprojām cilvēki. Ko tad nu šie te tādu ir sastrādājuši? Un tagad iziesim katru punktu atsevišķi.

Kuģniecības privatizācijas ieņēmumi — kad būs privatizācija, kāda tā būs, un cik lieli būs šie ieņēmumi. Vai kāds vispār to var pateikt? Tātad tas ir absolūti miglā tīts priekšlikums.

Otrs. Trešā mobilo sakaru operatora licences pārdošanas ieņēmumi. Vēl viens miglas pūslis, par kuru arī tikai tagad sāk domāt acīmredzot.

Nu tas trešais ir vienkārši man tik pēdējā laikā mīļās un tuvās ieņēmumu dienesta un muitas darbinieku problēmas risinājums. Te mēs jau muitniekus arī iesaistām iekšā. Tur jau ies cauri tās vieglās automašīnas. Un tur ir arī nodokļu jautājums. Vai tas nav saprotams? Kas tas tāds būs? Kāds tas būs? Nav nevienu reālu skaitli šeit iespējams nolikt pretī. Neviens to nevar šeit nolikt. Viss. Tātad viss svars, uz ko šī likuma svars tiek likts? Uz ceturto — neapšaubāmi, uz ceturto. Vai tas nav redzams?

Lūk, daudzu, daudzu gadu garumā... Jā, protams, jācitē ir Rainis šinī gadījumā, kurš ir teicis, ka pietiek, ka viens sauc, un pēc tūkstoš gadiem kāds cits šo saucienu sadzird. Man liekas, ka tā te apmēram izskatās ar šo celtniecības tālāko virzību.

Zinot šīs priekšrocības, ceļot mazos HES, zinot, ka uz Ogres upes vien ir ieplānots 11 HES uzcelt... 11 uz vienas upes, nav nekāds brīnums, ka "Latvenergo" satraucas un skrūvēs tarifus augšā. Kāds tur brīnums? Tātad viens jau iemesls tarifu celšanai. Otrs, lūk, piedāvājums šeit, ko jūs redzat. Es nesaprotu, man tad jāprasa tiem gudrajiem un cienījamajiem cilvēkiem, kas strādāja, ja tā to var nosaukt, pie šī projekta. Viens vienīgais jautājums — vai jums kauns ir, vai jums kauna vairs vispār nav? (Starpsauciens: "Nav!") Jeb jūsu kaunu var nopirkt par attiecīgo samaksu?

Nu un pēdējais. Atļausiet pasmaidīt. Projekta realizācijā ir paredzētas loterijas. Nu, palaidīsim vēl vienu sprukstiņu tautā! Taisīsim loterijas! Varbūt kāds varētu paanalizēt loteriju vēsturi, dažādos raibos notikumus, kas ir saistīti ar loterijām? Un labi saprastu, kāpēc šāds punkts šeit ir iekšā.

Cienītie kolēģi! Kas tad nu ir sanācis? Šis ir tiešām tas centrālais jautājums, ko mēs lūdzām arī toreiz, uzstājoties pirmajā lasījumā, sakārtot. Sakārtots nav nekas. Ir pielabots, piesmērēts, lai drusku labāk izskatītos, bet, neapšaubāmi, lai dzītu lietu uz priekšu cauri. Nu te jau ir tā lieta. Paņemiet vienu nopietnu ekonomikas speciālistu. Tikai tādu, kas nav ne zem vienas partijas ietekmes, ne zem viena kaut kāda politiska vadoņa vai varoņa ietekmes, nopietni paņemiet, lai viņš izanalizē, un viņš jums skaidri pateiks, ko nozīmē šādi aprēķini. Par saimnieciskajiem aprēķiniem tos nevar nosaukt. Un man vienreiz jāprasa — vai jums tiešām nav neērti šitādu smērējumu tagad piedāvāt balsošanai?

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kad ilūzijas radītāji pagriezīsies ar seju pret latviešiem, pret Latvijas iedzīvotājiem? Tiek izstrādāts nopietns likums — Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Ja mēs strādājam ar šo likumu, to pieņemam, mums ir jāredz, ko mēs liekam priekšā. Tas ir, kur tiks novirzīti šie līdzekļi, par kuriem te tik daudz runājam. Cik tad tā celtne maksā? Bija tādi miglā tīti cipari: 60 miljoni, 67, 83, 87. Tas tikai viena celtne! Cik maksās elektronika? Visi tie gudrie cilvēki, par kuriem Dobeļa kungs runāja, bija atnākuši, un viņi nevarēja pateikt pat tuvu ciparu. Tātad tā vai nu ir melošana, vai nezina, ko viņi dara.

Un nākamais. Ja mēs paskatām šo kuģu realizāciju, jā, 57 kuģi pret vienu bibliotēku, jā. Tālāk vēl ir trešais mobilo sakaru operators — 50%, cik tad tas būs? Un, protams, ka galvenais ir uzlikt maksu Latvijas iedzīvotājiem par elektroenerģiju, lai veiktu šos maksājumus. Tas ir galvenais un vienīgais. Bet visa lieta tā, ka valdība, iestrādājot likumdošanu par dubulto iepirkšanas cenu no tām slavenajām elektrostacijām koģenerācijas, vēja un tām mazajām no upēm, neaprēķinot, cik viņi dod tīklā tās elektroenerģijas un cik viņi paši izlieto, ir samaksātas lielas naudas summas. "Latvenergo" tiek ekonomiski gremdēts. Un es jums pateikšu, ka tas būs kā ar tiem rūpniecības uzņēmumiem, kurus iznīcināja.

Nākamais. Ja jau mēs iepirkām par dubultcenu, tad kāpēc no zemniekiem pārtikas produkciju neiepērk par dubultcenu? Tur nezin kāpēc tādu risinājumu nebūs.

Tagad "Latvenergo" pacels cenu, un jūs neaizmirstiet, ka Latvijas radio un televīzija arī grib uzlikt uz "Latvenergo" rēķina — saņemt priekš sevis naudu. Tagad jau tīs pretendenti būs: pats "Latvenergo", bibliotēka, Latvijas televīzija. Nu un ko tad tagad maksās interesanti Latvijas iedzīvotāji paši, izlietojot elektroenerģiju un saņemot pakalpojumus, kuros arī būs ielikta enerģijas cena. Tas būs ļoti liels cipars. Tas, starp citu, nav aprēķināts, un neviens arī negribēja to aprēķināt, jo mūsu iedzīvotājiem neviens jau negrib pateikt patiesību. Ja pasaka patiesību, nu tad tā ir, kā ir.

Un tagad vēl jau viena lieta. Tas ir par tiem honorāriem. Ja jau 87 miljoni un honorāri vai komisijas nauda vai dāvinājuma 10% — 8,7 miljoni, kas to saņems? Un ir cilvēki, kas jau to ir ieplānojuši. Un es jums pateikšu arī pārējo. Jūs redzat, kā remontējas Brīvības piemineklis par iedzīvotāju naudu. Tagad Brāļu kapos jau vairāk uzvārdus nevar pārlasīt uz tām plāksnēm, jo nodzisis, tur arī valsts neliek nevienu kapeiku iekšā un negrib likt. Tagad Latvija ir nodota tiesā sakarā ar "Lattelekom" un "Tilts Communication". Cik tad tur paņems naudu no mūsu iedzīvotājiem? Ap 300 miljoniem.

Tālāk "Banka Baltija" jau nodod mūs tiesā. Tas spoku kuģis. Un kādi vēl tiesas procesi būs? Un kas tad notiks ar mūsu budžetiem? Jūs nejūtat, ka tas paliks ar kājām augšā? Tāpēc atbalstīt priekšlikumu, ka elektroenerģija lai paliek dārgāka, nekādi nevar! Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais Valdis Lauskis. Lūdzu!

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es jūs aicinu neatbalstīt 10.priekšlikumu. Un kopumā es jūs aicinu noraidīt šodien šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā. Mani argumenti.

Pirmām kārtām, saistībā ar mērķmaksājumiem par elektroenerģiju. Mēs pirmajā lasījumā par šo tēmu izdiskutējām pietiekami nopietni. Un pie šīs diskusijas bija vismaz divi jautājumi.

Pirmais. Es absolūti piekrītu Kārlim Leiškalnam, kas attiecas uz fiziskajām personām. Tas ir pieņemami. Bagātais maksās vairāk, viņš vairāk patērēs, viņa tēriņš būs lielāks, un tas ir normāli. Nabagais cilvēks, kurš īpaši netiks pie šiem projektiem, jo nebūs naudas, lai to lietotu arī savā ikdienā, patērēs mazāk elektroenerģiju un viņš maksās arī mazāk. Tā ir normāla pieeja, un tas ir labi.

Kas attiecas uz juridiskajām personām, tad apgalvojums, ka bija labs darbs izdarīts, ka sagrauta rūpniecība, protams, šim apgalvojumam vairāki politiķi var piekrist. Mans pieņēmums, ka rūpniecības sagraušana un arī tāda laba uzņēmuma kā VEF apstādināšana nav labākais darbs, ar ko Latvija var palepoties.

Mēs arī pirmajā lasījumā izdiskutējām, ka tautsaimniecības attīstībai šis mērķa maksājums juridiskajām personām neko labu nedos. Un tur mēs arī saskārāmies ar vairāku nozaru speciālistu vēstulēm, kurās pateikts, kā uz viņiem tas izpaudīsies. Tas ir viens.

Otrs, par ko es gribētu pateikt. Tas ir jautājums tieši par šodienu, kāpēc es piedāvāju šo jautājumu šodien neskatīt. Tas ir mūsu valsts budžeta stāvoklis. Man ir cipari par pirmajiem četriem mēnešiem. Kopbudžets netiek izpildīts par 11 procentiem. To skaitā, no kurienes tas izriet: pievienotās vērtības nodoklis nav iekasēts par 14 procentiem, akcīzes nodoklis — par 22 procentiem, sociālās apdrošināšanas nodoklis — par 7,5 procentiem, akcīzes nodoklis speciālajā budžetā — par 29,4 procentiem. Un tātad iekšējais aizdevums, limits, kas ir atvēlēts 2001.gadam, no 63 miljoniem latu, kas bija paredzēti, 50 miljoni veiksmīgi jau tika sākti izmantot. Protams, pie tā līknes, kas attiecas uz akcīzes nodokli speciālajam budžetam, kad mēs visi zinām, ka no gada uz gadu to mašīnu skaits palielinās, benzīna patēriņš līdz ar to palielinās, bet akcīzes nodoklis samazinās, es gribētu atbildi no speciālistiem.

Pirmām kārtām es no finansu ministra gribētu atbildi par to, kas tiek darīts, lai tā neturpinātos. Un, protams, es domāju, ka pašreiz mums ir jautājums par to, vai mums ir iespējams šo gadu pabeigt pie sabalansēta budžeta, ja mēs skatījāmies grozījumus uz 2001.gadu. Un, ja nepieciešams dzēst ugunsgrēku un palielināt algu medmāsām un to dara uz budžeta deficīta palielinājuma rēķina, tad tas ir signāls, ka šodien mums ir jāaizdomājas, vai mēs spēsim iziet uz gada beigām.

Protams, es ideālā variantā piedāvāju, ka ieņēmumu bāze tiek sakārtota. Kontrabandas maksimālie apjomi tiek samazināti. Tādā gadījumā var parādīties, ideālā gadījumā, ieņēmumu pārpalikums. Lūk, arguments, kādā veidā mēs uzreiz varam atgriezties pie šā likumprojekta skatīšanas.

Cits arguments, ka finansu ministrs mums pierāda, ka viņš ir spējīgs šā gada budžeta ietvaros bez budžeta deficīta palielinājuma risināt jautājumus par finansu jautājumu. Tad varbūt mums nebūtu pēkšņi radusies situācija, ka ieņēmumi no licences pārdošanas trešajam operatoram, privatizācijas, no kuģniecības privatizācijas ir jādod tieši šim projektam.

Es gribu ļoti konkrētu atskaiti no finansu ministra par to, ka šī gada budžets būs normāls. Tad es varu atgriezties un arī piedāvāt balsot par šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Notiek patiešām interesantas metamorfozes. Faktiski mēs esam atgriezušies sākuma punktā. Pie tā, ko šeit, no Saeimas tribīnes, izkritizēja krustu šķērsu, nepieņēma, lika pārstrādāt, meklēt jaunus finansēšanas līdzekļus. Tagad šis "kaķis" ir ieslēpts citā maisā, bet palicis tas pats. Absolūti tas pats! Vai, citiem vārdiem sakot, salīdzinājumā — izmests pa durvīm, ielīda pa logu. Un, lūk, kāpēc. Bet es atgriezīšos dažos vārdos, lai to raksturotu, pie Kalniņa kunga priekšlikuma.

Kalniņa kungs, jūsu priekšlikums ir absolūti nereāls! Un tūlīt es jums pierādīšu to. Toties komisijas priekšlikums ir reāls. Ļoti reāls. Kāpēc nereāls? Tāpēc, ka nav šī 4.punkta, kas ir komisijas redakcijā. Bet šis 4.punkts ir tas kaķis citā maisā. Jo ļoti precīzi pateica Dobeļa kungs, raksturojot visus šos iepriekšējos, gan jūsu, Kalniņa kungs, priekšlikuma punktus, kur bija, protams, mazākā mērā — par 30%, šeit komisijas variantā ir 50%. Tātad "Latvijas kuģniecība", vai maz to privatizēs? Kas to var pateikt? Ja trīs reizes neprivatizēja, vai privatizēs vispār? Un, ja privatizēs, cik tad tur naudiņas vispār ieņems? Varbūt noturēsim tik ilgi, ka pēc dažiem gadiem to nāksies atdot par vienu latu.

Tāpat ir ar mobilo telefonu. Faktiski mēs dalām. Mēs dalām, Kalniņa kungs, un arī atbildīgā komisija un tās deputāti, nenošauta lāča ādu. Arī par tām automašīnām. Es vēlreiz... es neatkārtošos, jo Dobeļa kungs ļoti precīzi raksturoja šo lietu. Jā, ir ļoti reāls šis 4.pants "Elektroenerģija". Tātad atgriežamies pie sākumpunkta. Ja nauda neienāk par šiem visiem citiem, kuri it kā ielikti pašā priekšpusē un galvenie, tad, paskatieties, kas ir rakstīts pārejas noteikumos. Naudu segs... visus izdevumus segs no elektrotarifiem. Lūk, tātad vienīgais reālais pašlaik izskatās šie elektrotarifi, par kuriem te jau tika daudz runāts un par kuriem es jau pieminēju, ka nākamgad "Latvenergo" jau sola maksu par elektroenerģijas vienību palielināt par 10%. Ko tas nozīmēs? Jūs ļoti labi saprotat, un ļoti labi saprot ikviens elektroenerģijas patērētājs. Lūk, tāda ir patiesība, ja tai skatās patiesi acīs. Vai izvēlēsimies atkal to pašu variantu, kas bija pašā pirmsākumā? Elektroenerģijas ... maksājumi no elektroenerģijas patērētājiem. Lūk, tagad varam izšķirties. Ja tā, ja atgriežamies pie sākumvarianta, tad tas ir patiešām reāls, pieņemams. Bet es ļoti, ļoti šaubos, ka mūs atbalstīs tie, kuriem šī elektroenerģija ir gandrīz nesamaksājama. Un nākotnē, ja palielinās par vēl 10%, būs vēl nesamaksājamāka. Lūk, ir problēmas pamats. Šis patiešām ir centrālais priekšlikums, un nekautrējieties, nāciet tribīnē un izsakiet arī citi savas domas Jo ar to mēs izšķiram arī bibliotēkas likteni, celtniecības likteni, par ko mēs it kā visi iestājamies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais — Osvalds Zvejsalnieks. Lūdzu!

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Godājamie kolēģi! Kā būtu, ja mēs salīdzinātu, piemēram, cik elektroenerģijas patērē Rēzeknes rūpnīca "Rebir", "Liepājas metalurgs" un jebkura no mūsu pašām plaukstošākajām bankām? Un galu galā kurš tad vairāk iemaksās šīs bibliotēkas celtniecībā? Pat nerunājot par rūpnīcām, pat paņemot vienkārši manu veco, mīļo mākslas koledžu, kur arī ikdienā mācību procesā griežas ļoti daudz dažnedažādu darba galdu. Arī šīs iestādes elektroenerģijas patēriņš nav salīdzināms ar biroja, kantora, bankas patēriņu. Tā ka šī Leiškalna kunga revolucionārā doma par to, ka bagātie maksās vairāk, šajā gadījumā laikam neīstenosies vis vēl. Tāpēc es arī aicinātu šo 6.punktu balsot pa daļām. Un aicinu balsot pret šo elektroenerģijas nodokli!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es mēģināšu jums atgādināt, ka, uzdodot sagatavot šo likumprojektu, vislielākos strīdus tieši izraisīja mēģinājums uzkraut sabiedrībai — un sevišķi to būtu izjutuši tieši sociāli vāji aizsargātie, mazturīgie un nenodrošinātie, tātad uzkraut sabiedrībai maksājumus, izmantojot elektroenerģijas apmaksu. Tas toreiz tika noraidīts, un uzdevums tika dots, tālāk turpinot veidot šo likumprojektu, atrast normālu finansējuma avotu. Un būtībā likumprojekta atbalstītāji toreiz, tie, kas atbalstīja šo likumprojektu, apsolīja, ka tā arī būs izdarīts. Tagad ir jākonstatē, ka vai nu šie solītāji bija nespējīgi, vai arī viņi vienkārši paņirgājās par Saeimu. Nu, būtībā visu, kas attiecas uz elektroenerģijas apmaksu, jau pateica mani kolēģi. Bet, ja pievēršam uzmanību tai sadaļai, kur iet runa par naudas izmantošanu no "Latvijas kuģniecības" privatizācijas, tad, atklāti runājot, nāk prātā viena veca padomju laika anekdote par krievu biznesu. Nozagt kasti šņabi, pārdot par puscenu un naudu nodzert. Tātad būtībā uzņēmumu, kuru nevar novest līdz bankrotam mākslīgi, ar valsts mehānisma palīdzību nevar novest līdz bankrotam, mēs tomēr privatizēsim tā vai savādāk. Naudu tanī vietā, lai laistu uzņēmuma attīstībai, mēs vienkārši notrallināsim. Tādā gadījumā es jums atgādināšu, ka tomēr Latvijā vēl ir tāds likums, laikam tas vēl ir spēkā, ja nav atcelts, — "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Tā 2.pants tā vai savādāk nosaka mērķus, priekš kam Latvija veic privatizāciju, paredzot galvenokārt tautsaimniecības attīstību, nozares attīstību. Tagad ar šo labojumu mēs konceptuāli mainām mērķus. Nevis valsts attīstība, bet valsts īpašuma notrallināšana. Tad varbūt arī atklātā tekstā to tā arī ierakstām. Nebūs patīkami, bet vismaz godīgi. Te Leiškalna kungs šodien godīgumu piesauca.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Burvja kungs! Es jums paspiežu roku aiz līdzjūtības, nevis apsveicot, ka jūs kaut ko labu pateicāt. Jūs nepateicāt neko, norunājāt 7 minūtes un ievelkat šo sabiedrību vēl lielākā haosā.

Zvejsalnieka kungs! Es jums gribu pateikt, ka man visā mūžā nav bijusi neviena revolucionāra doma. Pat tad, kad es biju jauns un radikāls. Es revolucionāri nedomāju, es vienkārši domāju — ja sabiedrībai ir kāds projekts un sabiedrība akceptē kādu šo projektu, un to es gribu pateikt arī Bojāra un Burvja kungiem, tad sabiedrība pati par to maksā. Un visa valsts iekārta, visa valsts uzbūve, visa nodokļu sistēma ir balstīta uz to. Ja mēs runājam par mašīnām un apliekam ar nodokli kaut ko ekskluzīvu, tad mēs pārliekam maksāšanas slogu uz labāk situēto sabiedrības daļu. Ja mēs runājam par elektroenerģijas... man drīzāk patiktu, ja tā būtu nodeva bibliotēkas celtniecībai, ar kuru tiek aplikta patērētā elektroenerģija, tad mēs šos izdevumus sadalām starp bagātajiem, nabagajiem, vidējiem, visām grupām proporcionāli. Maksā vairāk tas, kas vairāk lieto. Ja mēs runājam par "Latvenergo" privatizāciju, neprivatizāciju, ja jūs gribat, tad tagad, strīdoties par 0,001%, mēs redzam, ka neprivatizācijas rezultātā, es nelietoju vārdu "prihvatizācija", mēs mierīgi pieņemam, ka viens valsts monopoluzņēmums, kura ierēdņi saņem pasaules līmeņa menedžeru algas, pateiks tagad parlamentam — mēs pieliekam... Un ne tikai parlamentam, visai sabiedrībai. Mēs pieliekam 10% klāt, un īstenībā mēs bezspēcībā nolaižam rokas, jo viņi saka, ka tas ir tirgus, tās ir mūsu sanatorijas, tās ir mūsu zemūdens masāžas iekārtas un viss, kas mums ir piekritīgs un piederīgs. Bet par 0,001%, kas patiesībā neiespaido maksātājus, mēs uzsākam ārkārtīgi garu un ķildīgu strīdu. Ko es gribu pateikt? Mēs varam atteikties no bibliotēkas celtniecības tāpat, kā sociķi, manuprāt, piedāvāja atteikties no Brīvības pieminekļa celtniecības...

Sēdes vadītājs. Laiks!

K.Leiškalns. ... pirmskara Latvijā. Bet tad mums jāatsakās. Ja mēs piekrītam, ka bibliotēka būs, tad mums ir jāatrod maksāšanas avoti. Jo starptautiskā sabiedrība var līdzpiedalīties, bet nekad viņa necels bibliotēku priekš mums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Gribētu uzsvērt sekojošo, ka sociāldemokrāti ir piedāvājuši vairākus ļoti nopietnus projektus, tajā skaitā progresīvo ienākuma nodokli iedzīvotājiem, tajā skaitā akcīzes nodokli cigaretēm, alkoholam un luksusa lietām. Līdz ar to arī dot zināmu finansējumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam. Bet šeit ir jāsaprot viens, kad valdība pašreiz skatās tā, ka būs 2,6 procenti vairāk nodoklis elektrībai tikai no šī viena mazā projektiņa, būs papildus vēl 10%, jo "Latvenergo" ir vajadzīga attīstība, plus vēl būs nodokļi šiem 10% atšķirībā no šiem 2,6%, tātad sanāk savi 14—15% kāpuma, kas būs ļoti iespaidīga summa, kura ienāks katras preces, katra produkta pašizmaksā, un tas nozīmē to, ka Latvijas preces būs mazāk konkurētspējīgas pasaules tirgū. Es jau minēju, Baltijas valstīs ar degvielu mums ir visneizdevīgākā situācija, telekomunikācijas — visneizdevīgākā situācija, mēs tā varam turpināt un arī mēģināt galu galā ne tikai cirpt to aitu, bet arī viņu nobeigt. Es gribētu pateikt pavisam skaidri, man ir jāpiekrīt Tabūna kungam, kas saka šeit sekojošo, šeit praktiski viss bibliotēkas celtniecības projekts tiek balstīts uz elektrības tarifu kāpumu. Jā, tieši tā! Es gribētu pateikt vēl tikai vienu lietu: ja mums ir vajadzīgi šie 83 miljoni latu, tad skaidrs, ka četros gados mēs tos neiekasēsim ar elektrību, tātad aizņemsimies naudu, tātad, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, kaut vai atdodot desmit gados, tas būs 9 miljoni gadā, tātad katram "Latvenergo" abonentam, tātad praktiski katrā ģimenē. Nu tad izdalīsim uz mūsu iedzīvotāju skaitu, un tad mēs sapratīsim, ka nebūs tā, ka tas, kas vairāk lieto, vairāk maksās, būs arī tā, kad mazturīgie mazāk lietos, jo samaksāt nevarēs, tāpat kā par citiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Laiks! Nākamais — Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien paies laikam visa diena, spriežot par šo jautājumu. Ir mainījušies jau gadsimti, bet mēs turpinām Saeimā būvēt šo gaismas pili. Un kāpēc tas tā notiek? Ļoti vienkārši, pašlaik Saeimas deputātiem ir valdība uzticējusi lemt par avotiem, tas nav Saeimas uzdevums — lemt par avotiem. Tā kā šeit ļoti daudzi kolēģi teica — ir jādod likumu grozījumi no valdības, vai tie ir nodokļos vai nodevās, un šie grozījumi ir jāapspriež šeit, Saeimā, nevis jānodarbojas ar sev neraksturīgiem jautājumiem tikai tāpēc, ka valdība šos jautājumus vai nu nemāk, vai negrib atrisināt, jo izpildvaras kompetence ir risināt šādas saimnieciska rakstura lietas, nevis mums šeit, deputātiem, Saeimā, strīdēties, ko un kā darīt. Vienkārši kaut kā iznāk tā, es vēlreiz atgādinu, gadsimti jau ir nomainījušies, bet pamati vēl nav ielikti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es pateicos Leiškalna kungam par to, ka viņš rūpējas, lai sabiedrības rūpe būtu uzklausīta. Tikai man kaut kā nav sanācis dzirdēt sabiedrībā piedāvājumus pārdot "Latvijas kuģniecību", "Latvijas Privatizācijas aģentūru, Ministru kabinetu, "Latvijas balzamu", "Rīgas vīnu", visu Latvijas rūpniecību tikai priekš tam, lai mēs varētu būvēt bibliotēku. Jā, es pilnīgi piekrītu, ka starptautiskā sabiedrība, par kuru arī jūs rūpējaties, piekritīs un ar lielu prieku palīdzēs mums iznīcināt, atvainojiet, pārdot "Latvijas kuģniecību" un palīdzēs mums uzcelt bibliotēku, arī ļoti jauki, bet Latvijas sabiedrība nozares attīstības vietā saņems arhīvu glabātuvi par pagātni, kādi mums bija ļoti jauki un labi kuģi. Un saņemsim informācijas glabātuvi, kur mēs šodien varam griezties, ja mums ir vajadzīgi pakalpojumi jūras pārvadājumu biznesā. Paldies par tādu rūpi par sabiedrību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu!

J.Stalidzāne (LSDSP). Par šo jautājumu tiešām jau pie pirmā lasījuma tika pietiekami daudz un pamatīgi debatēts, un tad arī tika nosaukti visi skaitļi un cipari, kas runāja pret šo vēlmi — uzlikt elektroenerģijai šo papildu maksājumu, to nevar pielietot, un to neattaisno nekādi argumenti. Un arī tas, kas šeit izskan, ka maksās tas, kas vairāk lieto, arī nav objektīvi jau no tā viedokļa vien, ka vidējie, mazie uzņēmumi, kuru produkcija bieži vien ir diezgan energoietilpīga, tie tomēr maksās pietiekami daudz un pietiekami smagi, un viņu ražotnes to izjutīs ļoti, jo tieši šiem uzņēmumiem bieži vien savus gada budžetus un gada galus ir visgrūtāk savilkt. Tā šeit arī izskanēja... ļoti daudz tas jautājums par to, kas šodien tiek runāts, ka elektroenerģijas tarifs ir jāpaaugstina, bet, ja mēs labi atceramies, tad enerģētiķi ir tikuši galā ar savu darbu un elektroenerģija ir pieejama jebkurā Latvijas vietā, izņemot varbūt uz visu Latviju 20—30 punktus. Un šis tarifs nav bijis pacelts četrus gadus. Mēs joprojām maksājam 4 santīmus un, ja mēs kādreiz maksājām 4 kapeikas, šobrīd mēs maksājam 4 santīmus par vienu kilovatstundu. Bet, neskatoties uz visu to, ka šai nozarei jau uzlikts pietiekami smags slogs ar dubulttarifiem, kas faktiski ir seškārtīgs tarifs pret iepirkuma tarifu, un es gribētu arī teikt, ka mēs, uzliekot slogu šai nozarei, uzliekam slogu jebkurai ražotnei. Tas ir neapgāžami! Un priekš tam jau Latvijā ir regulators, kurš noteiks, ja enerģētiķi prasa par daudz šos procentus, priekš tam ir regulators, viņš izvērtēs noteikti, varbūt ka ir nepieciešami tikai 5, nevis 10 procenti. Tā kā tas jautājums ir risināms, un par šo jautājumu ir jāatbild regulatoram, kuru mēs paši esam ievēlējuši. Bet, ja mēs gribam ar iedzīvotāju līdzdalību celt šo celtni, un par to, ka šī celtne ir vajadzīga, es domāju, ka šeit neviens īpaši nešaubās, es tomēr piekristu noteikti tam, ka ir godīgi arī jāpasaka: jā, mēs uzliekam nodevu sakarā ar to un to, ir tāda nodeva. Un tad var ieplānot atlaides pensionāriem, var ieplānot atlaides maznodrošinātajiem cilvēkiem un tā tālāk, un arī ar šo nodevu var ļoti labi panākt to, ka samaksā tas, kurš ir vairāk spējīgs maksāt, bet caur elektroenerģiju mēs uzliekam slogu jebkurai savai ražotajai produkcijai, jebkuram cilvēkam, kas šo produkciju lieto. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, šis priekšlikums ir jābalso pa daļām. Un par pārmetumiem sociāldemokrātiem. Vai valdība risina jautājumus par darba vietu radīšanu Latvijā? Risinājuma nav līdz šim laikam. Kāpēc neizmantot maksājumus no civiltiesiskās apdrošināšanas, daļu novirzīt bibliotēkas celtniecībai? Visi klusē tāpēc, ka ir labi ienākumi. Banku peļņas daļu arī novirzīt šim jautājumam, Privatizācijas aģentūras līdzekļi, kuri tur bija uzdāvināti vai kādā veidā atdoti organizācijām, 300 miljoni saņemts, ir jāpārskata, tas ir, 15 miljoni latu, kuri bija uzdāvināti Unibankai, ir jāatgriež Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, un samazināt uz 80% valsts pilnvarniekus, kuri jebkurā valsts uzņēmumā ir desmitiem cilvēku, kuri neko nedara. Leiškalna kungs, vai tauta prasīja šā greznā, grandiozā pieminekļa celtniecību? Viņa nav prasījusi. Kāpēc tad te parādās tādi jautājumi, ka visi cilvēki to pieprasa? Ja pat tos cilvēkus tagad nepieņems slimnīcā ārstēšanai, viņus noliek uz rindas stāvēt operācijai, sagaidīs viņi savu mūžu vai nesagaidīs. Un kas ir izdomājis, ka rīkoties iedzīvotāju vārdā, it kā viņi prasa? Par cik es esmu saticies ar iedzīvotājiem, visiem ir ārkārtīgi negatīva attieksme par šī jautājuma risinājumu. Un arī Vidiņa kungs... Vidiņa kungs sāka runāt, ka te, redziet, uzņēmumus Latvijā vajadzēja likvidēt, un tas bija pareizi. Tikai nezin kāpēc Portugālē un Īrijā tos ceļ, un tādā veidā atrod cilvēkiem darba vietas.

Nākamais. Vidiņa kungs teica, ka ļoti daudz netīrumu paliekot Latvijā. Bet viņš atbalsta celulozes rūpnīcas celtniecību. Celulozes kombinātam ievedīs ap 48 000 tonnu ķīmisko vielu, un tās aizies Daugavas ūdeņos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Laiks.

L.Bojārs. Un celuloze aizies tīra uz pārstrādi tajās valstīs, kuras grib pie mums iedzīvoties.

Sēdes vadītājs. Nākamais — Pēteris Salkazanovs. Otro reizi. (Starpsauciens: "Nevajag otru reizi! Pieteik ar vienu!")

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Likumdevējs ir pieņēmis 5. pantu. 5. pants skan šādi: projekts tiek realizēts par līdzekļiem no speciāliem mērķa maksājumiem, kā arī no valsts, pašvaldību budžeta neatmaksājamās tehniskās palīdzības, dāvinājumiem, fondu līdzekļiem un citiem finansēšanas avotiem. Šeit arī beidzas likumdevēja kompetences jautājums.

Vēl varētu būt nākamais teikums: Ministru kabinetam līdz gada beigām iesniegt grozījumus likumos vai nodevās, kur tas ir vajadzīgs. Bet tā ir izpildvaras kompetence. Mēs tagad spriežam — no kuģniecības 50—30%, kura vēl nav privatizēta, no mobilo sakaru operatora licences pārdošanas, kura vēl nav pārdota, kaut kādus procentus. Nu nepaliksim smieklīgi!

Es aicinātu 6. pantu vispār neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā — Viola Lāzo. Lūdzu!

V.Lāzo (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāja biedra kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Dažādas komisijas darba grupas, kas ir spriedušas par Nacionālās bibliotēkas projektu, un spriedušas ne tikai Latvijas ietvaros, ir pamatā vadījušās no dažādām sabiedrības aptaujām, turklāt nepilnīgām aptaujām, un politiķu viedokļiem, ka šāda bibliotēka ir vajadzīga. Protams, ja mēs cilvēkiem jautāsim, vai jūs gribat Nacionālo bibliotēku, Latvijā būs ļoti maz cilvēku, kas atbildēs ar nē. Protams, ka garīgās vērtības ir viens no mūsu tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas garantiem. Bet tajā pašā laikā nav veikta plaša sabiedriskās domas analīze par jautājumiem, kā pati sabiedrība vēlētos, lai šis projekts tiktu finansēts.

Es gribētu atgādināt Latvijas vēsturi. Pavisam neilgi pirms ... laikā starp diviem pasaules kariem referendumi un dažāda veida tautas aptaujas bija nesalīdzināmi populārākas nekā pašlaik pēdējos 11 gados pēc neatkarības atjaunošanas. Es atgādināšu kaut vai Ķeguma spēkstacijas būvi, kur bija nesalīdzināmi mazākas summas, samērojot ar šiem pāri par 80 miljoniem pirmajā kārtā Nacionālās bibliotēkas celšanai, samērojot ar valsts kopproduktu. Šajā gadījumā, runājot par Nacionālās bibliotēkas pirmo kārtu un tiem nepilniem 100 miljoniem, kas būs nepieciešami, neviens nav painteresējies par sabiedrības viedokli. Tātad mēs šeit parlamentā diskutējam, turklāt vairāki kolēģi ir norādījuši, ka tas būtu Ministru kabineta uzdevums — diskutēt, kur un kā ņemt naudu, diskutējam nezinot, vai šis projekts patiešām sabiedrībai pašlaik ir pirmā prioritāte, vai tomēr prioritāri ir jautājumi par medicīnas māsu darba samaksu, par skolotāju darba samaksu un — kas ir vissasāpējušākais jautājums — par bērnu pabalstiem, lai vispār mūsu sabiedrībā būtu cilvēki, kam šis Nacionālās bibliotēkas projekts nākotnē, jo tas ir projekts nākotnei, būs nepieciešams. Tātad galvenais ir sabiedrības viedoklis, un mums ir daudzas iespējas to noskaidrot. Bet to, ka sabiedrība neatbalstīs šāda veida mērķmaksājumu par ļoti lielu summu, proti, par desmitdaļu santīma pie katra energopatēriņa, proti, pie patērētās elektroenerģijas, tas ir skaidrs. Jo dažādās tikšanās reizēs, kas ir bijušas Saeimas deputātiem, mēs esam dzirdējuši aizrādījumu, ka nebūs jau jāmaksā tikai par kilovatstundu, bet tā kā mūsu sadzīvē un dzīvē nav nevienas lietas vai pakalpojuma, ko mēs varētu iegūt bez energoietilpīguma apmaksas, tad praktiski tas attieksies uz jebkuru soli mūsu dzīvē. Tā ka tas būtu pamatjautājums šajās debatēs, pirms nobalsojam par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es vienkārši tīri politiski gribu atgādināt vienu lietu. Kolēģi atbalstītāji... šī... šāda projekta atbalstītāji! Kāda jums ir garantija, ka pat pēc izmisīgas pretošanās cīņas un strīdiem tiks pieņemts šis projekts? Kāda jums ir garantija par to, kas ar to tālāk notiks? Kāda jums ir garantija, ja netiks ierosināta tautas nobalsošana par šādu projektu, un visi trumpji šeit būs to cilvēku rokās, kas protestēs. Vai jūs tiešām to nesaprotat? Ja jūs gribat tādu projektu, kur viss ir uz elektroenerģijas tarifiem balstīts, stumt uz priekšu... kas notiks? Tuvojas 8. Saeima, mierīgi dodam kārtis rokās — aiziet, un būs tad, par ko runāt. Un te tiešām ir tas jautājums — kāpēc nav iespējams normāli, ja jau tiešām mēs liekam uzsvaru uz elektroenerģiju, par to runāt ar sabiedrību. Par to mēs nerunājam ar sabiedrību.

Es lūdzu — padomājiet par šo risinājumu! Šodien mēs te spēkus šķiedīsim, viens otru pārliecināsim, ar mokām izvilksim cauri. Es gribu atgādināt: vai nav jau tādi projekti bijuši? Vai nav viņi bijuši? Jūs gribat vēl vienu tādu? Jūs gribat, lai mēs tērējam laiku, un, protams, tur būs tiešām arī politiskā piegarša visai šai izrādei un šai gatavošanās uz tautas nobalsošanu. Es aicinu vēl vienu reizi — padomājiet, nāciet šeit ar tādu projektu, kurš tomēr var pārliecināt vairākumu, normālu vairākumu no Saeimas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds kultūras ministrei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (kultūras ministre). Godāto priekšsēdētāj, ļoti cienījamie deputāti! Pirms balsojuma par šo izšķirīgo likumprojekta pantu, es domāju, tomēr vismaz man kā vienīgajai no valdības pārstāvjiem, kas šodien ir klāt parlamenta sēdē, būtu labi izteikt savu attieksmi. Un man ir žēl, ka šodien citi mani kolēģi arī nav šeit kopā ar mums, ar deputātiem, jo šis projekts un šis balsojums tiešām ir ļoti nopietns un izšķirīgs.

Dobeļa kungs tikko mums visiem uzdeva jautājumu, kas notiks, ja jūs, godātie deputāti, šodien atbalstīsiet šo projektu. Es jums varu pastāstīt, kas notiks.

Turpinās strādāt jūsu, Dobeļa kungs, frakcijas atbalstītā valdība, turpināsies darbs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kuru vada, Dobeļa kungs, jūsu frakcijas deputāts Vents Balodis, un turpināsies darbs tālāk pie šī projekta. Ja deputāti atbalstīs šo projektu trešajā lasījumā, sāks strādāt uzraudzības padome, kuru, kā likumprojektā ir paredzēts, vada Ministru prezidents, ko atbalsta šīs Saeimas vairākums, un, ja kādam ir šaubas par to, kā šī uzraudzības padome uzraudzīs šo procesu finansiāli, profesionāli, politiski, tad ir vietā trešajā lasījumā nākt ar priekšlikumiem par uzraudzības komisijas papildināšanu ar jūsu frakcijas pārstāvjiem. Ja šis projekts tiks atbalstīts, balsojot šodien, tiks beidzot nodibināta šī projekta vadības vienība. Es jums teikšu atklāti, nav bijis viegli strādāt līdz šim ministrijai, kurā pie šī projekta nav strādājis neviens cilvēks, izņemot pašu ministru, jo ministrijā nav citas štata vietas, un Nacionālās bibliotēkas direktors. Neraugoties uz to, visās frakcijās ir bijusi pieejama informācija par projekta izmaksām, par projekta vadību, par projekta uzraudzības kārtību, salīdzinājumi ar starptautiskiem līdzīgiem projektiem, mums ir bijusi iespēja to izdiskutēt, atbildēt uz visiem būtiskiem un mazāk būtiskiem jautājumiem, un mēs nevaram teikt, ka nav bijusi pieejama informācija parlamentā, jo tā vienkārši nebūs taisnība.

Es domāju, mums ir jāatceras vēl viena lieta. Mēs sirgstam Latvijā ar nabadzības kultu. Mēs nez kāpēc kultivējam nabadzības filozofiju. Es to piedzīvoju Ministru kabineta sēdē.

Es domāju, mums ir jāatceras vēl viena lieta. Mēs sirgstam Latvijā ar nabadzības kultu. Mēs nez kāpēc kultivējam nabadzības filozofiju. Es to piedzīvoju Ministru kabineta sēdē, kad Kultūras ministrija piedāvāja astoņus noteikumu projektus par bibliotēku sfēru Latvijā. Es piekrītu, ka daži no šiem noteikumu projektiem nebija pietiekami kvalitatīvi izstrādāti. Bet, ja mēs turpināsim runāt, ka, ieviešot standartus bibliotēku jomā, tādus pašus standartus, kādi ir pieņemti jau Latvijā un stājušies spēkā attiecībā uz lopu novietnēm, uz aptiekām, uz frizētavām, ja mēs gribam arī bibliotēku jomā ieviest līdzīgus standartus, tas pats nez kāpēc cilvēkiem liekas nepieņemami. Nu ir jāattopas. Es domāju, ka cilvēki sen ir izteikuši savu attieksmi par šo projektu. Cilvēki ir izteikuši savu attieksmi gan aptaujās, kur 65% no aptaujātajiem atbalsta šo projektu, un no tiem, kas ir gatavi šo projektu atbalstīt, lielākā daļa ir gatava personīgi to atbalstīt. Tātad arī caur elektrības mērķmaksājumu. Cilvēki ir izteikuši savu attieksmi par šo projektu trīskārt un četrkārt, palielinot apmeklējumu skaitu tajās publiskajās bibliotēkās, kurās ir pašvaldību un fondu atbalsts bibliotēkās, kuras ir pārkārtotas atbilstoši mūsdienīgu bibliotēku prasībām. Cilvēkiem ir vajadzīga šī infrastruktūras daļa. Tā sen vairs nav kultūras daļa. Tā ir elementāra infrastruktūra kā garantija attīstībai.

Tāpēc man vispār liekas muļķīgi, ka es šodien runāju, pārstāvot valdības viedokli, sen jau šis jautājums sniedzas pāri kultūras sfērai.

Runājot par finansu avotiem, kas ietverti 10.priekšlikumā jeb jaunajā redakcijā atbalstītajā 6.pantā. Es domāju, ka tomēr ir vērts balsot par visu šo pantu kopumā, jo ne jau velti Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un apakškomisija tik ilgu laiku gatavoja šo priekšlikumu Saeimai, un tomēr tas ir sagatavots šādā redakcijā. Kāpēc? Tāpēc, ka es piekrītu, es piekrītu daudziem argumentiem, ko minēja gan Kalniņa kungs, gan Baldzēna kungs, gan daudzi citi no jums, kas šodien... arī jūs, Tabūna kungs un Dobeļa kungs. Atsevišķi šie panti, jā, zināmā mērā rada izkropļojumu tirgus ekonomikā. Bet tieši tāpēc, ka šīs pantu daļas visas kopā, tās viena otru sabalansē, tās mazina šo izkropļojošo efektu. Un man jums ir jāsaka, ka tieši elektrības mērķmaksājums ir tas, kurš ir sociāli vissabalansētākais un sociāli vispieņemamākais, jo tas ir saistīts ar sociāli sabalansētu patēriņu. Un man ir jāsaka, ka nav taisnība cilvēkiem, kas apgalvo, ka tauta maksās divreiz. Ir ļoti konkrēti aprēķini, kas pierāda, ka tauta nemaksās divreiz caur elektrības patēriņu, jo pat Tramvaju un trolejbusu pārvalde, kura ir veikusi savus aprēķinus un kura... faktiski tramvaji un trolejbusi — tā ir tikai uz elektrības patēriņu balstīta lieta. Un tas gadā izmaksās 80 000 latu, kas nesastāda pat 0,1 % no biļetes tarifa. Tātad pat šajā sfērā, kas ir visjutīgākā un ar cilvēka patēriņu vissaistītākā, biļetes cena nepieaugs dēļ šī mērķmaksājuma pat par 1 santīmu. Tad par ko mēs šeit runājam? Mēs runājam par to, ka ģimene, kas sastāv no 1 cilvēka, patērēs mēnesī šim mērķmaksājumam, ja tikai šis viens mērķmaksājums darbosies, no 6 līdz 10 santīmiem, 2 cilvēku ģimene attiecīgi divreiz vairāk, un četru cilvēku ģimene līdz 40 santīmiem. Sakiet, vai tā nav sociāli pieņemama cena pakalpojumam, kur šobrīd cilvēki ir spiesti, kad šī sistēma nedarbojas, maksāt vilciena biļeti, autobusa biļeti un braukt uz Rīgu, jo bibliotēkā šis vienotais publiskais informācijas tīkls nestrādā. Mūsu piedāvājums ir par šo ļoti solidāro, sociāli proporcionālo maksājumu, kas ir daudz lētāks nekā vilciena vai autobusa biļete, nemaz nerunājot par personālo datoru, kas ir tad kā alternatīva, katram cilvēkam šo pakalpojumu sniegs.

Otra lieta. Par privatizācijas ieņēmumiem. Arī tā, protams, nav Kultūras ministrijas kompetence, bet man jums jāsaka, ka tas pirmkārt ir nevis tikai sabalansējošs finansu avots elektrības mērķmaksājumam vai kā kompensējošs avots, lai būtu mazākā termiņā un mazākā apjomā jāiedarbina elektrības mērķmaksājums, bet tā ir ļoti loģiska shēma, jo, kaut ko pārdodot, ir ļoti rūpīgi jāskatās, kur šī nauda tiek tērēta. Un, ja mēs to tērējam nevis apēšanai, bet attīstībai, tad tas ir ļoti loģisks piedāvājums. Un tieši tas pats agrāk vai vēlāk būs attiecināms arī uz trešā mobilā operatora licences pārdošanu.

Un es vēlreiz aicinātu atcerēties, ka tikai kompleksā, visi kopā šie panti var nest to pozitīvo efektu, kādu komisija pēc ilgām diskusijām, pēc ilgām pārrunām arī ar valdības locekļiem, koalīcijai vienojoties tomēr par šādu sabalansētu attieksmi, ir piedāvājusi jums šodien atbalstīšanai. Un es aicinātu nenodoties arī tādiem populistiskiem aicinājumiem, bet tomēr saņemties un sākt balsot par šo piedāvāto Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Debatēs neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā, Vītola kungs, vēlaties?

M.Vītols (TP). Aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 10.priekšlikumu par 6.panta redakciju!

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pirms mēs uzsākam balsošanu, tajā skaitā jūsu priekšlikumu, mums ir jābalso par desmit deputātu priekšlikumu: "Ierosinām izsludināt pārtraukumu uz 15 minūtēm Saeimas sēdē pirms balsojuma par 10. priekšlikumu likumprojektā "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju". Lūdzu balsosim vispirms par šo desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 9, atturas — 21. Priekšlikums pieņemts. Izsludinām pārtraukumu uz 15 minūtēm.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Desmit deputātu prasītais pārtraukums un mūsu nobalsotais ir beidzies. Lūdzu turpinām darbu! (Starpsauciens: "Oficiālais pārtraukums!") Jā, var to darīt, bet Kārtības rullī nav noteikts, tieši kad sēdes vadītājs to nosaka. Es ierosinu pabeigt mums balsot par šo 10. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, jo debates mēs beidzām, visi ir izteikušies. Un tātad mums vajadzētu nobalsot un pēc tam spriedīsim par pārtraukumu.

Tātad, pirms mēs uzsākam balsošanu par 10. priekšlikumu, vispirms mums ir jābalso, jo trīs deputāti — Egils Baldzēns, Osvalds Zvejsalnieks un Leons Bojārs — izteica priekšlikumu — balsot pa daļām. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par trīs deputātu priekšlikumu — balsot pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 43, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 30, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. 11. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Vītola kungs! Pirms jūs turpiniet, mums ir jāizskata desmit deputātu iesniegums. "Ierosinām turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu priekšlikumu izskatīšanai, visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai." Deputāti neiebilst? (Starpsauciens: "Piekrītam!") Deputāti piekrīt.

Lūdzu, Vītola kungs, turpiniet!

M.Vītols. 11.ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 7.panta redakciju. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns. Kārlis Leiškalns atsakās. Nākamais — Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, kā man kolēģi saka, nav jēgas runāt, jo jūs visu nolēmāt, ka cilvēkiem būs par elektroenerģiju jāmaksā dubultā, tas nekas. Visi iedzīvotāji to visu pacietīs. Un arī šinī lietā te. Tagad jūs pasakiet, cik maksās tā programma, lai aprēķinātu, kādā veidā veikt šo aprēķinu par elektroenerģijas maksājumiem un visu, kas ar to būs saistīts. Un arī par tām vieglajām automašīnām, ko apliks ar nodokli. Cik maksās šī programma? Un kas par to maksās? Un vai tā arī ietilps Nacionālās bibliotēkas celtniecībā? Paldies! Nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais — Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Šī programma jau ir izstrādāta, tā programma nemaksās gandrīz neko, ja tikai jūs, Leon Bojār, kārtīgi apmeklēsiet mūsu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes. Mēs ar visu to tiksim galā. Tik traki ar mums nav.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu visus pamanīt to, ka sociāldemokrāti atklāti melo un saka, ka elektrība palikšot divas reizes dārgāka. Mēs atkārtojam — 0,1 santīms. Tas absolūti nenozīmē pusi. Tas nozīmē, Leon, ka jums ir tomēr problēmas ar matemātiku. Cilvēki, neklausieties klajos melos! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Apiņa kungs! Jūs nekad neesat rūpējušies par Latvijas tautu, tāpēc jau arī viņi stāv rindā pie slimnīcām, lai... (No zāles: "Nevajag apvainot!") uz operācijām nostātos. Tas ir pirmais, kas mediķim ir jāzina.

Un otrais. Pēc tam, kad jūs saliksiet visus tos maksājumus kopā, tad jūs arī redzēsiet, kāds iznāks cipars. Un, ja jūs neprotat rēķināt, tad nevajag citus cilvēkus apvainot. Es vairākas reizes jums teicu — nevajag cilvēkus apvainot no šīs tribīnes.

Sēdes vadītājs. Nākamais — Egils Baldzēns, lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Apiņa kungs! Man, protams, bija ļoti patīkami dzirdēt, ka jūs uzsvērāt, ka dubultīgi tarifi nebūs, un sociāldemokrāti tam var piekrist, ka pagaidām dubultīgs tarifs nebūs, bet pie šādas politikas, kā jau minēju, ka praktiski vienīgais šī projekta finansējuma avots būs elektrības nodoklis, tad vairs ar šo formu 0,001 lats, tas ir desmitā daļa santīma, nepietiks. Un, ja jau reiz tika runāts pat no valdības partijas puses, ka ir arī dubultais tarifs par koģenerāciju, par vēja ģenerācijām un tamlīdzīgi, kas prasa praktiski, salīdzinot ar iepirkuma cenām, seškārtīgi lielāku maksājumu šiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar šīs elektrības ražošanu, tad tādā gadījumā mums ir jāsaprot, ka būs ļoti smagi ar Latvijas elektrības cenām. Pavisam vienkārši — "Latvenergo" pats sev prasa 10%, 2,6% tagad pieliek klāt valdība. Ja mēs pie šiem 10% vēl pierēķinām kaut vai pievienotās vērtības nodokli, tad jau mums iznāk 14... Es domāju, Apiņa kungs, jūs varētu būt mazliet savaldīgāks un korektāks un nejaukties šeit. Jo jūs pat nezināt to, par kādiem 10% iet runa. Jūs jau runājat par 2,6% — to, ko valdība tur nepieliks. Tad jums vajag iemācīties klausīties un uzvesties zālē. Alu dzersiet vēlāk. Tā kā 2,6% nepieliek, bet "Latvenergo" nav atbrīvots no PVN, no pievienotā vērtības nodokļa, ja viņš pats paaugstinās tarifu pa 10%. Es domāju, Apiņa kungs, jāmācās uzvesties arī pēc Dalailamas vizītes šeit, Latvijā. Ņemiet piemēru no Dalailamas!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi! Lūdzu, nomierinieties, lai mēs varam pabeigt sekmīgi darbu. Ieņemiet savas vietas!

Nākamais — Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Paldies Apiņa kungam par mīlestību pret sociāldemokrātiem, bet melot šinī līmenī var tikai vai nu likumdevējs, vai izpildvaras vadītāji. Un es atzīmēšu, ka patiešām jūsu partijai vienīgais premjerministrs, kurš, būdams šinī amatā, nav melojis, ir Ivars Godmanis, kurš pateica, ka būs sliktāk. Un tā arī bija. Visi pārējie vienmēr solīja, ka būs labāk. Un tā nu nesanāca. Tad kurš meloja, to lai lemj tauta.

Sēdes vadītājs. Nākamais — Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Liekas, ka tieši un sevišķi Lujāns man prasa nerunāt. Liekas, ka parlaments ir tā vieta, kur runā. Un, ja parlamentā nerunā, tas maksā ārkārtīgi dārgi. Katrā ziņā daudz dārgāk, nekā demagogu izskaitītās minūtes izrēķina.

Bet ko es gribēju teikt par šo projektu? Par 11.pantu. 11.pants pasaka ļoti skaidri, ka mēs nodokļus neapliksim ar jauniem nodokļiem. Nu tā te stāv rakstīts, un varat man stāstīt kaut ko pretēju. Tā tas diemžēl nav. Ja mēs runājam šī panta kontekstā par pašu projektu, tad, Bojāra kungs, ja jūs rūpīgi izlasītu Latvijas Satversmi, tad jūs saprastu, ka jūs viens pats pārstāvat visu tautu, un tā katrs deputāts. Un, ja parlaments konceptuāli ir atbalstījis likumu par Nacionālās bibliotēkas celtniecību, tad tauta un sabiedrība šo celtniecību grib. Šodien mēs strīdamies. Vēl es gribētu piebilst, ka šis projekts ir ārkārtīgi sociāldemokrātisks savā būtībā, jo runā par visu iespēju piekļūt gara gaismai. Šis projekts ir ārkārtīgi nacionāls savā būtībā, Dobeļa kungs. Tas ir nacionāls projekts. Es pat teiktu — to kā etnisku projektu varētu nosaukt. Un mēs strīdamies, un mums ir jāstrīdas, kur ņemt naudu. Bet šis strīdus objekts nevar būt tāds, ka latvieši cels sev bibliotēku un Mēnesī marsieši vai Krievijā krievi, vai Gambijā gambieši par to maksās. Skaidrs, ka mums ir jāmaksā. Mums ir vienkārši jāvienojas — kādā veidā šos līdzekļus iekasēt — pēc tam, kad mēs esam vienojušies, ka šī bibliotēka tiks celta. Es, protams, ierosinātu nedaudz pārstrādāt. Mēs runājām arī ar Baldzēna kungu, un arī Baldzēna kungs man saka, ka viņš noteikti atbalsta šādu projektu. Šī projekta postindustriālā vai informātiskā nozīme vēl nav, manuprāt, šajā zālē aptverta, jo mums nav neviena valstiska centra, caur kuru tiks sadalīta visa šai sabiedrībai nepieciešamā un šo sabiedrību vienīgi attīstot spējošā prece, ko sauc par informāciju. Aiz visiem iemesliem projekts ir labs. Pastrīdēsimies, kā? Pie trešā lasījuma noteiksim, es domāju, ka mēs drusciņ mainīsim finansēšanas kārtību, bet, skalojot to ūdeni, es aizmirsu, kā tas saucas, neizliesim no tās bļodas to bērnu. Pasarg, Dievs, neizliesim to bērnu, jo es zinu, ka Baldzēna kungs grib bibliotēku, Lauska kungs grib, pat Leons Bojārs, kas saka, ka nevajag bibliotēku, sirdī bibliotēku grib, un par Dobeli es nemaz nerunāšu. Paldies. Aicinu šobrīd atbalstīt komisiju, atbildīgo komisiju, aicinot atbildīgo komisiju strādāt pie projekta atbildīgāk, Apiņa kungs, atbildīgāk! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais — Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es par procedūru, kā lieta virzāma tālāk. Ejot starpbrīdī, kas tika izsludināts uz 15 minūtēm, es jautāju sēdes vadītājam Pīka kungam, un viņš man teica, ka tūlīt pēc 15 minūšu beigšanās tiks izsludināts paredzētais pārtraukums uz pusstundu, kā tas parasti notiek, bet tātad tika maldināta vesela frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un mēs nebijām zālē. Reizē ar to es lūdzu, un tūlīt būs sagatavots dokuments, atkārtot balsojumu par 10.priekšlikumu. Jo, cienījamie kolēģi...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, ļaujiet pabeigt savam kolēģim izteikties!

P.Tabūns. Jūs redzat, cik dīvaini rit šī likumprojekta apspriešana. Šāda maldināšana un veselas frakcijas izslēgšana kārtējo reizi liecina, par ne visai korekto, pavisam maigi runājot, rīcību, un tādēļ es vēlreiz aicinu deputātus — atkārtot balsojumu par 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Tabūna kungs! Pirmkārt, pārtraukums tika izziņots, mēs nobalsojām, uz 15 minūtēm. Visi deputāti atgriezās zālē. Tajā skaitā daļa jūsu frakcijas deputātu, un tikai pēc tam mēs balsojām par piecu deputātu iesniegumu — taisīt pārtraukumu vai netaisīt. Ja jūs iesniegsit savu priekšlikumu, tad mēs to izskatīsim. Bet tagad turpinām debates par 11.priekšlikumu.

Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Nu katrā ziņā sociāldemokrāti uzskata, ka šis "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums ir jāatbalsta, mums ir jāpārbalso, lai nu kā tur valdības partijām savstarpēji gadījies misēklis, vienam otru pārprotot, bet katrā ziņā arī mēs dzirdējām to, ka pēc tam varētu būt lielais starpbrīdis. Tas ir neapšaubāmi tā, bet nemeklēsim šeit vainīgos, ne jau vainīgo meklēšana ir svarīgākā, svarīgākais ir problēma.

Kolēģi! Kārlis Leiškalns minēja, ka šis projekts ir ārkārtīgi sociāldemokrātisks, tas varbūt pēc sava mērķa ir sociāldemokrātisks, es piekrītu, bet pēc tām metodēm, pēc līdzekļiem nu gan tas tāds nav. Un tieši tāpēc mēs iebilstam pret šo vienu nopietno jautājumu, tas ir elektrības nodoklis, pat neatkarīgi no tā, vai tam šajā konkrētajā gadījumā uzliek vēl papildu nodokļus vai ne. Jo tas jau būtu absurds — uz elektrības nodokli uzlikt vēl kādu nodokli. Tā jau būtu nodokļa aplikšana ar nodokļiem, es domāju, ka tāda situācija vispār būtu absurda, un tāpēc es domāju, ka tik daudz arī liberālās partijas ir pamanījušas, ka tirgus ekonomika ir tomēr zināma vērtība, un tāpēc nav uzlikuši sev šo dabīgo nodokli kā citos gadījumos.

Kolēģi! Bet es domāju, ka mums vajadzētu izspriest ne tikai par to, vai vajadzīgs ir šis nodoklis par nodokli, bet vai vajadzīgs ir vispār šis nodoklis, un katrā ziņā izmantot korektas metodes arī cīņā pret opozīciju. Es domāju, ka šeit vajadzētu vēl vienu lietu darīt, un tas būtu: tomēr atzīt to, kad nevar būt tā, ka mazturīgie tagad varētu it kā par lielāku cenu patērēt mazāku enerģijas daudzumu. Tas ir reālais, ko jūs piedāvājat, kolēģi! Nav tā, ka mazturīgiem būs tagad ieguvums. Šis projekts būs pietiekami ilgs, un tam vajadzēs diezgan lielas naudas, pēc tādiem aptuveniem aprēķiniem desmit gadu laikā 9 miljoni katru gadu, un tas viss ies uz "Latvenergo" abonentu rēķina, arī uz mazturīgāko rēķina. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā ierasto progresīvāko ienākuma nodokli neviena no valdības partijām neapstiprina. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Apinis. Otro reizi.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Godātie opozicionāri! Es vēlos vēlreiz atkārtot, ka šoreiz mēs diskutējam par 7.priekšlikumu. Jūsu kategoriskais noliegums 11.priekšlikumam, 7.pantam nozīmē, ka jūs iestājaties par to, lai šo mērķmaksājumu vēl apliktu ar nodokli. Es ceru, ka jūs vienkārši pārpratāt un par šo jautājumu diskutējāt vienkārši tādēļ, ka nebijāt kārtīgi iepazinušies ar dokumentu, ar kuru mēs strādājam.

Godātie kolēģi! Jautājums par to, kurus Latvijas iedzīvotājus atbrīvos no šī nodokļa, kuriem dos atlaides un atvieglojumus to nosaka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir 21., un tur ir diezgan skaidri un gaiši pateikts, ka Ministru kabinetam tiks dotas iespējas ar saviem noteikumiem regulēt atvieglojumu piemērošanas kārtību. Tas ir, kuriem cilvēkiem dos atvieglojumus vai, teiksim, iespējas nemaksāt par šo elektroenerģiju, tas ir, mazturīgiem un tā tālāk. Tas viss šeit ir noteikts.

Cienītie kolēģi! Lasiet, lūdzu, dokumentu arī uz priekšu. Es aicinu jūs visus balsot par to, lai neapliktu ar pievienotās vērtības nodokli šo mērķmaksājumu par elektrību. Es ceru, ka jums taču nav nekādu iebildumu, jūs taču negribat, lai vairāk būtu jāmaksā mūsu patērētājiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Leons Bojārs. Otro reizi. Es atvainojos, Bojāra kungs, izrādās jūs esat divreiz jau bijis te. (Zālē liels troksnis. Aplausi.) Bojāra kungs, jūs par šo priekšlikumu esat divas reizes izteicies...

Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Vītols (TP). Aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par 7.panta redakciju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 5, atturas — 26. Priekšlikums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt tālāk priekšlikumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu, kurā tiek ierosināts pārbalsot 10.priekšlikumu. Lūdzu, viens var izteikties par, viens var izteikties pret šo priekšlikumu. Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Tagad šis priekšlikums nav korekts, jo mēs visi, ieskaitot mūsu kolēģus no "Tēvzemei un Brīvībai" /LNNK, esam nobalsojuši par nākamo priekšlikumu, kurš ir tieši saistīts ar iepriekšējo, tātad, mūsu godātā "Tēvzemei un Brīvībai" ir nobalsojusi par 11.priekšlikumu un tas ir cieši saistīts ar 10. Tātad, kolēģi, kaut kas nav pareizi. (Starpsauciens: "Nav! Nav!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Apiņa kunga uzstāšanās jums skaidri parādīja, kādā mērcē tiek gatavots tālākais šī projekta pieņemšanas ceļš. Apiņa kungs, tas, ka bija šis balsojums par 11. priekšlikumu, tā nav mūsu vaina, to man ir jāprasa sēdes vadītājam, jo mēs savu priekšlikumu iesniedzām savlaicīgi. Atvainojiet, lūdzu, tā ka nenāciet tribīnē un nerunājiet par lietām, par kurām jūs neesat lietas kursā. Un es uzskatu, ka bija ļoti nekorekti, ļoti nekorekti kaut vai tāpēc vien, lai būtu kārtīgi izrunāta un izdiskutēta šī lieta, izmantot šādā veidā mūsu prombūtni, jo tiešām Pēteris Tabūns saņēma neprecīzu informāciju, neskaidru informāciju diemžēl... diemžēl jā, jums tas ir jāsaprot, ka šeit mums ir vajadzīga skaidrība lietās, nevis vicināt rokas kā vējdzirnavu spārnus, un tāpēc, ja jūs gribat korekti pierādīt, ka Saeimas vairākums atbalsta 10.priekšlikumu, nebaidieties, neraustieties, nebāziet galvu smiltīs, bet atbalstiet mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens izteicies par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par piecu deputātu priekšlikumu — pārbalsot 10.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 40, atturas — 2.Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu turpinām izskatīt 12.priekšlikumu.

M.Vītols. 12. ir deputātes Ūdres kundzes priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 13. priekšlikums ir par likumprojekta 7.pantu, saņemti divi priekšlikumi: deputāta Kalniņa priekšlikums par 7.panta izslēgšanu un deputāta Jurkāna priekšlikums par 7.panta izteikšanu viņa piedāvātajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi deputāta Kalniņa priekšlikumu — izslēgt 7.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt. Līdz ar to14.priekšlikums vairs nav balsojams.

M.Vītols. Paldies! 15. un 16. ir deputātu Ūdres un Kalniņa priekšlikumi par 8.panta izslēgšanu, un 17. ir deputāta Jurkāna kunga priekšlikums par 8.panta izteikšanu deputāta piedāvātajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi deputātu Ūdres un Kalniņa priekšlikumu par 8.panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam.

M.Vītols. 18. ir deputātes Ūdres kundzes priekšlikums par 9.panta izslēgšanu, un 19. ir Jurkāna kunga priekšlikums par 9.panta izteikšanu deputāta piedāvātajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 18. un 19.priekšlikumu.

20. ir deputāta Kalniņa kunga priekšlikums, kurš ir iestrādāts atbildīgās komisijas 21.priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi, — 9.pantu izteikt komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam par 9.pantu, tātad par 18., 19., 20. un 21.priekšlikumu.

M.Vītols. 22. ir deputātes Ūdres kundzes priekšlikums, kurš ir iestrādāts atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā, paredzot izslēgt 10.pantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. Lūdzu! Jūs noņemat savu...? Bojāra kungs, jūs nerunāsiet, ja? Noņemts.

Lūdzu turpiniet! Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam.

M.Vītols. 24. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 9. panta redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. 25. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 11.panta izslēgšanu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. Un 26. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likumprojekta pārejas noteikumu redakciju, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Par cik likumprojektā tas ir pēdējais grozījums, kas tiek piedāvāts, papildinājums, labojums, es vienkārši gribēju apsveikt "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, ņemot vērā to, ka viņi šodien, būdami valdošās koalīcijas sastāvā saprata, ko nozīmē demokrātija, kad netiek ņemtas vērā opozīcijas tiesības uz savu argumentāciju, uz sava viedokļa paušanu. Šodien, par laimi Latvijai, par lielu prieku demokrātijas attīstībai, šādu iespēju saņēma arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK kā koalīcijas partnere. Ar to es jūs apsveicu. Valdošās koalīcijas partneri saņēma demokrātijas paraugstundu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Pieteikušos vairāk nav. Komisijas vārdā vēlējāties vēl ko par 26. priekšlikumu?

M.Vītols (TP) . Lūdzu lemt par priekšlikuma atbalstīšanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 26. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — nav, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts. (Zālē liels troksnis.)

Lūdzu atkārtot balsojumu, kolēģi! Zālē ir kvorums.

Lūdzu balsošanas režīmu! Atkārtojam balsojumu! Lūdzu balsošanas rezultātu!

Godājamie kolēģi! Paziņoju sēdes pārtraukumu uz piecām minūtēm.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām sēdi.

Lūdzu, ieņemiet vietas, un balsosim vēlreiz par 26. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — nav, atturas — 1. Nav balsojis kvorums.

Līdz ar to, vadoties pēc Saeimas Kārtības ruļļa, mēs šodienas sēdi slēdzam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrējamies ar reģistrācijas kartēm!

Godājamie kolēģi! Kamēr gatavojas izdruka, daru zināmu, ka pēc izdrukas paziņošanas Prezidijs sanāks uz sēdi un lems par ārkārtas sēdes sasaukšanu pēc desmit minūtēm ar diviem darba kārtības jautājumiem — likumprojekts "Sabiedrības integrācijas fonda likums" un likumprojekts "Zvērinātu tiesu izpildītāju likums". Lūdzu!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Rišards Labanovskis, Leons Bojārs, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Silva Golde, Jēkabs Sproģis, Dzintars Ābiķis, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Vents Balodis, Jānis Straume, Valdis Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Prezidijam lūdzu sanākt blakustelpā uz īsu apspriedi.

Precizējot iepriekš publicēto

"Latvijas Vēstneša" (26.06.2001., Nr.98) 20.jūnija stenogrammas 128.lappuses pirmajā slejā, deputāta Dz.Rasnača runas beigās (pēc deputāta I.Burvja runas) pareizais teksts ir: "Bet saskaņā ar likumu mums tas ir jāvirza uz sēdi, un es, godātie kolēģi, kas te kompetenti nāk izteikties par tiesu varu, tomēr aicinu jūs nejaukt atbrīvošanu ar atcelšanu."

Atvainojamies par pieļauto kļūdu un sagādātajām neērtībām.

Kancelejas direktora vietnieks G.Beņķis