Ministru prezidents:

— preses konferencē par vizīti Briselē

Arī nākamajā pusgadā Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Beļģijas galvenā prioritāte būs organizācijas paplašināšanās. Beļģija darīs visu, lai paplašināšanās virzītos uz priekšu straujāk, par to vakar preses konferencē pēc atgriešanās no Briselē notikušās Eiropas Savienības kandidātvalstu un nākamās prezidējošās valsts — Beļģijas — valdību vadītāju tikšanās pastāstīja Ministru prezidents Andris Bērziņš.

Beļģijas premjers Gijs Ferhofštats tikai dažas dienas pirms ES prezidentūras pārņemšanas uz tikšanos bija aicinājis visu ES kandidātvalstu valdību vadītājus, kā arī Eiropas Komisijas prezidentu Romano Prodi un komisāru reģionālajos jautājumos Mišelu Bernjē. Galvenais tikšanās iemesls bija pārrunāt ES nākotni, lai izvairītos no iespējamas jautājumu bloķēšanas pēc tam, kad ES būs jau paplašinājusies, norādīja A. Bērziņš.

Diskusijas laikā tika pārrunāti vairāki ar Eiropas nākotni saistīti jautājumi. Pirmkārt, kāds būs ES statuss — vai tā būs neatkarīgu valstu savienība, vai centralizēta supervalsts. Šis ir jautājums, par kuru visai daudz tiek runāts ES, un viedokļi ir atšķirīgi. Otrkārt, tika runāts par to, vai ES juridiskais pamats būtu jānostiprina konstitūcijā vai arī nepieciešams vienkāršot jau esošo Savienības dibināšanas līgumu. Un kā pēdējais lielais jautājums saistībā ar ES nākotni tika aplūkota nacionālo parlamentu loma un vieta nākotnes ES. A.Bērziņš atzina, ka nacionālie parlamenti pašreiz būtībā nepiedalās ES darbā. Dalībvalstu pilsoņu tiešais pārstāvis ES ir Eiropas Parlaments, kas tiek tieši ievēlēts, bet tam ir visai nelielas pilnvaras ES politikas veidošanā. Galvenie lēmumi tiek pieņemti Eiropas Komisijā, kas ir dalībvalstu valdību veidota institūcija.

Līdz ar to rodas zināma pretruna starp izpildvaru un lēmējvaru. Saistībā ar to ticis diskutēts arī par to, ar kādas procedūras palīdzību būtu jāievēlē Komisijas prezidents — vai tam būtu jānotiek tiešās vēlēšanās vai arī jāievēlē Eiropas Parlamentam, kā noticis līdz šim.

Tikšanās laikā katras kandidātvalsts premjerministram dotas 15 minūtes laika, lai iepazīstinātu ar savas valsts nostāju par Eiropas Savienības attīstību nākotnē. A. Bērziņš pārējos kolēģus iepazīstinājis ar pozīciju, kura izstrādāta Latvijas Ārlietu ministrijā un valdībā, bet vēl nav plaši apspriesta sabiedrībā. Tomēr Latvijas pozīcija varētu būt tieši tāda, norādījis A.Bērziņš. Proti, Latvija iestājās par neatkarīgu valstu savienību, par nacionālo parlamentu līdzdalību ES politikas veidošanā un par to, ka nebūtu jārada ES konstitūcija, bet gan jāizstrādā konstitucionāls līgums, kas būtu skaidrāks un saprotamāks sabiedrībai.

Arī pārējās kandidātvalstis atbalstījušas līdzīgu pozīciju, atzina A. Bērziņš. Viņš norādīja, ka īpaši daudz ticis runāts par nepieciešamību vienkāršot ES līgumus un dokumentus, kas, gadu laikā vairākkārt grozīti, papildināti, precizēti un nu kļuvuši saprotami tikai juristiem, kuri īpaši specializējušies šajos jautājumos.

Latvijas Ministru prezidents sarunas gaitā ES līgumus salīdzinājis ar jaunu automašīnu lietošanas instrukcijām, kas sastāv no vairākiem tūkstošiem lappušu, kuras neviens nelasa, bet uzreiz grib sākt braukt. Tas, ka instrukcija ir tik bieza, nekādā ziņā nenozīmē, ka mašīna slikta, bet katrā gadījumā šīs instrukcijas varētu padarīt vienkāršākas, saprotamākas un skaidrākas, lai cilvēkiem būtu ērtāk šajos jautājumos orientēties, norādīja A. Bērziņš.

Atbildot uz jautājumu par jūnija sākumā Īrijā notikušā referenduma un citu dalībvalstu iebildumu iespējamo negatīvo iespaidu uz ES paplašināšanos, A.Bērziņš pauda viedokli, ka pret ES paplašināšanos nav iestājusies neviena dalībvalsts, par ko viņam bijusi iespēja pārliecināties, piedaloties divās ES valdību vadītāju tikšanās reizēs. Pašreiz spēkā esošie līgumi noteic, ka jautājums par ES paplašināšanos un jaunu dalībvalstu uzņemšanu izlemjams dalībvalstu parlamentos, izņemot Īriju, kur nepieciešams referendums. A. Bērziņš atzina: Nicas līguma ratifikācijas process parādījis, ka šis nav viegls uzdevums un arī dalībvalstīm savs mājasdarbs ir jāizpilda.

Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi, kurš pirms dažām dienām atgriezies no vizītes Īrijā, paudis viedokli, ka Īrijas tautas nobalsošanā pateiktais “nē” nekādā gadījumā nav saistīts ar Īrijas norobežošanos no paplašināšanās procesa, bet gan ar iekšpolitisko stāvokli pašā Īrijā un nepietiekamu valdības skaidrošanas darbu.

Šāda veida diskusija nebūs pēdējā. Kandidātvalstu premjerministri vienojušies, ka līdzīgas tikšanās varētu būt regulāri vismaz divas reizes gadā.

Nobeigumā, komentējot Latvijas plānus Beļģijas prezidentūras laikā, A. Bērziņš pastāstīja, ka mūsu prioritātes ir saglabājušās nemainīgas un Latvija līdz gada beigām iecerējusi slēgt vēl desmit iestāšanās sarunu sadaļas. Taču šo sarunu sadaļu slēgšana nav pašmērķis, un Latvija cenšas stingri ievērot visas mūsu valsts nacionālās intereses. Kā piemēru Ministru prezidents minēja sarunas sadaļā “Vides aizsardzība”, kur Latvija turpinās aizstāvēt savas prasības par vairākiem pietiekami lieliem pārejas periodiem. Viņš visai negatīvi novērtēja Lietuvas lēmumu piekāpties līdz pat četriem pārejas periodiem, uzņemoties atbildību, ka īsā laika posmā vides sakārtošanai tiks investēti milzīgi līdzekļi. “Mēs gribam būt pārliecināti, ka visi lēmumi, ko valdība pieņems attiecībā uz pārejas periodiem, iestājoties ES, nesagrautu Latvijas rūpniecību un aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses,” norādīja A.Bērziņš.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors