Ministru kabineta rīkojums Nr.282

Rīgā 2013.gada 28.jūnijā (prot. Nr.32 62.§)

Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam

1. Atbalstīt Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) un pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plānu.

2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Kultūras ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju. Minētās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu.

3. Šā rīkojuma 2.punktā minētajām institūcijām jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2014., 2015.gadā un turpmākajos gados pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanai iesniegt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam izstrādes procesā.

4. Finanšu ministrijai kopīgi ar Ekonomikas ministriju jautājumu par iespēju līdz 2020.gadam pagarināt uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus ražošanas veicināšanai, iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas, jautājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm komersantiem, lai sekmētu privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī jautājumu par iespēju līdz 2020.gadam pagarināt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides lielajiem investīciju projektiem izvērtēt likumprojekta "Par valsts budžetu 2014.gadam" sagatavošanas procesā un atbalstīto risinājumu saskaņā  ar Ministru kabineta 2013.gada 5.februāra rīkojuma Nr.40 "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2014.gadam" sagatavošanas grafiku" pielikuma  8.punktu iesniegt Ministru kabinetā kopā ar jaunās politikas iniciatīvām 2014., 2015. un 2016.gadam.

5. Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

5.1. līdz 2017.gada 1.oktobrim – informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu, kā arī paredzēto uzdevumu un pasākumu plānu 2018.–2020.gadam;

5.2. līdz 2021.gada 1.jūnijam – pamatnostādņu īstenošanas gala novērtējumu.

Ministru prezidenta vietā –
aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

(Ministru kabineta
2013.gada 28.jūnija
rīkojums Nr.282)

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2014.–2020.gadam
kopsavilkums

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes (turpmāk – pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.

Galvenās pamatnostādnēs formulētās problēmas ir saistītas ar Latvijas izaugsmi noteicošajiem makroekonomikas izaicinājumiem, kas izriet no globālajiem un nacionālajiem makroekonomikas aspektiem (ekonomikas struktūras, globālo ekonomikas spēku iedarbības, Latvijas ekonomikas attīstības stadijas un attīstības tendencēm) un mikroekonomikas aspektiem (uzņēmumu identificētās stratēģiskās priekšrocības un būtiskākie trūkumi jeb izaicinājumi). Latvijas ekonomikas attīstības stadija kopā ar minētajiem makroekonomikas un mikroekonomikas izaicinājumiem veido izaicinājumu kopumu. Uz minētā izaicinājumu kopuma pārvarēšanu ir orientējamas struktūrpolitikas un valsts intervences politikas, kuru mērķis ir ekonomiskā izaugsme.

Būtiskākie izaicinājumi ir produktivitātes un ienesīguma strauja kāpināšana, ņemot vērā nosacījumu, ka arvien pieaug darba tirgu, produktu tirgu un finanšu tirgu raksturojošo izaicinājumu loma. Identificēto izaicinājumu skaitā aizvien lielāku nozīmi vidējā termiņā iegūs darba tirgus izaicinājumi, ko nosaka tādi ietekmējošie faktori kā demogrāfija, vecuma struktūra, emigrācija un darbaspēka atbilstība darba tirgus prasībām. Produktu tirgū jau ilgstoši izaicinājumu veido valsts pārvaldes sistēmas darbības efektivitāte (piemēram, tiesu sistēmas efektivitāte), papildus ir identificēts tāds šobrīd ļoti nozīmīgs izaicinājums kā ražošanas infrastruktūras pieejamība. Finanšu tirgos izaicinājumi saistīti ar finanšu krīzi, kas būtiski veicinājusi aktivitāšu sašaurināšanos banku sektorā, tādējādi aktualizējot jautājumu par banku sektoram alternatīvu finanšu instrumentu darbību Latvijas ekonomikā.

Pamatnostādņu mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas, palielinot tādu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuri nodrošina augstāku pievienoto vērtību, tai skaitā palielinot rūpniecības lomu, ļaujot modernizēt rūpniecību un pakalpojumu sniegšanu, kā arī pilnveidot un paplašināt eksportu.

Pamatojoties uz identificētajām problēmām un definētajiem mērķiem, ir noteikti šādi galvenie rīcības virzieni:

1) darbaspēka pieejamība un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošs izglītības piedāvājums;

2) industriālo zonu attīstība;

3) finanšu pieejamība;

4) inovācijas kapacitātes paaugstināšana;

5) eksporta veicināšana;

6) energoresursu izmaksu samazināšana.

Pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanai un identificēto problēmu risināšanai Ekonomikas ministrija sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem īstenos pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plānu.

Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns īstenojams atbilstoši kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu līdzekļiem.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts