Rīgā 2013.gada 9.jūlijā (prot. Nr.39 25.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas
17.punktu, 32.² panta astoto daļu, 45.panta pirmo un 7.¹ daļu un likuma
"Par atbilstības novērtēšanu" 7.panta pirmo daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. aviācijas darbības iekļauj Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

1.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieņem likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta pirmajā daļā minēto lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģa operatoram;

1.3. nosaka emisijas kvotu daudzumu visiem gaisa kuģu operatoriem;

1.4. gaisa kuģu operatori izstrādā emisiju monitoringa plānu un tonnkilometru monitoringa plānu un atbilstoši tiem veic emisiju monitoringu un tonnkilometru monitoringu, kā arī plānu apstiprināšanas kārtību;

1.5. sagatavo, verificē, izvērtē un apstiprina gaisa kuģu operatoru tonnkilometru ziņojumu un emisiju ziņojumu;

1.6. akreditē institūciju, kura veic atbilstības novērtēšanu aviācijas darbībām Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. jauns gaisa kuģa operators – gaisa kuģa operators, kurš sāk veikt darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā, pēc otrā vai katra nākamā perioda tonnkilometru monitoringa gada un kura jaunās darbības pilnīgi vai daļēji neturpina cita gaisa kuģa operatora iepriekš veiktas aviācijas darbības;

2.2. strauji augošs gaisa kuģa operators – gaisa kuģa operators, kura tonnkilometru skaits gadā palielinās par vidēji vairāk nekā 18 % periodā no tonnkilometru monitoringa gada, par kuru saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu ir iesniegts un apstiprināts tonnkilometru ziņojums, līdz perioda, kas sākas 2013.gada 1.janvārī, un katra nākamā perioda otrajam kalendāra gadam un kura papildu darbības pilnīgi vai daļēji neturpina cita gaisa kuģa operatora iepriekš veiktās aviācijas darbības;

2.3. mazais emitētājs – gaisa kuģa operators, kas trijos secīgos četru mēnešu periodos nodrošina mazāk nekā 243 lidojumus periodā, vai gaisa kuģa operators, kas nodrošina lidojumus, kuru kopējās emisijas tirdzniecības perioda kalendāra gadā nepārsniedz 25 000 tonnu oglekļa dioksīda;

2.4. īpašā rezerve – aviācijas emisijas kvotu rezerve, kas paredzēta jauniem vai strauji augošiem gaisa kuģu operatoriem, sākot ar otro tirdzniecības periodu;

2.5. monitoringa metode – pieeju kopums, ko gaisa kuģa operators izmanto aviācijas darbību tonnkilometru vai aviācijas darbību radīto emisiju noteikšanai;

2.6. tonnkilometru ziņojums – gaisa kuģa operatora sagatavots un verificētāja verificēts ziņojums par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas aviācijas darbību tonnkilometriem visiem lidojumiem, kurus attiecīgais gaisa kuģa operators ir veicis tonnkilometru monitoringa gadā;

2.7. emisiju ziņojums – gaisa kuģa operatora sagatavots un verificētāja verificēts ziņojums par gaisa kuģa operatora ekspluatēto gaisa kuģu tādu darbību datiem un emisijām iepriekšējā kalendāra gadā, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā;

2.8. verificētājs – kompetenta, neatkarīga atbilstības novērtēšanas institūcija, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir akreditēta saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012.gada 21.jūnija Regulu Nr.600/2012 par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr.600/2012) un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija Regulu Nr.765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr.339/93, kas ir atbildīga par operatora veikto darbību, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā, un šo darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanas procedūru verifikācijas procesa veikšanu un ziņošanu;

2.9. verifikācijas ziņojums – ņemot vērā verifikācijas laikā iegūto informāciju, verificētāja sagatavots ziņojums par gaisa kuģa operatora tonnkilometru vai emisiju ziņojumu verifikāciju un par šo ziņojumu atbilstību šiem noteikumiem.

3. Gaisa kuģa operators:

3.1. veic tonnkilometru monitoringu un sniedz ziņojumu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012.gada 21.jūnija Regulu Nr.601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr.601/2012);

3.2. sagatavo tonnkilometru monitoringa plānu un tonnkilometru ziņojumu saskaņā ar regulas Nr.601/2012 I pielikumā noteikto tonnkilometru monitoringa plāna minimālo saturu un X pielikumā noteikto tonnkilometru ziņojuma minimālo saturu, izmantojot valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra) tīmekļa vietnē (www.caa.lv) pieejamās tonnkilometru monitoringa plāna un tonnkilometru ziņojuma veidlapas;

3.3. veic emisiju monitoringu un sniedz ziņojumu saskaņā ar regulu Nr.601/2012 un šo noteikumu pielikumā minētajiem nosacījumiem;

3.4. sagatavo emisiju monitoringa plānu un emisiju ziņojumu saskaņā ar regulas Nr.601/2012 I pielikumā noteikto emisiju monitoringa plāna minimālo saturu un X pielikumā noteikto emisiju ziņojuma minimālo saturu, izmantojot Civilās aviācijas aģentūras tīmekļa vietnē (www.caa.lv) pieejamās emisiju monitoringa plāna un emisiju ziņojuma veidlapas;

3.5. tonnkilometru monitoringam un emisiju monitoringam, kā arī tonnkilometru ziņojuma un emisiju ziņojuma sagatavošanai var izmantot regulas Nr.601/2012 ietvaros izstrādātās vadlīnijas – norāžu dokumentu Nr.2 "Monitoringa un ziņošanas regula – vispārēji norādījumi gaisa kuģu operatoriem", norāžu dokumentu Nr.3 "Biomasas jautājumi ES ETS" un norāžu dokumentu Nr.6 "Datu plūsmas un kontroles sistēma". Minētie dokumenti ir pieejami Civilās aviācijas aģentūras tīmekļa vietnē (www.caa.lv).

4. Civilās aviācijas aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumus gaisa kuģa operators var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Emisiju monitoringu gaisa kuģa operators veic katru gadu.

6. Jauns gaisa kuģa operators emisiju monitoringu uzsāk ar dienu, kad tas tiek iekļauts gaisa kuģu operatoru sarakstā, kas noteikts Eiropas Komisijas 2009.gada 5.augusta Regulas Nr.748/2009 par to gaisakuģu operatoru sarakstu, kuri 2006.gada 1.janvārī vai pēc minētā datuma ir veikuši Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības, katram gaisakuģa operatoram norādot administrējošo dalībvalsti, pielikumā (turpmāk – Eiropas Komisijas saraksts), vai kad uzsāk darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā.

7. Lai pieteiktos aviācijas emisijas kvotu saņemšanai, gaisa kuģa operators veic tonnkilometru monitoringu kalendāra gadā, kas beidzas 24 mēnešus pirms likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 1.¹ daļas 4.punktā minētā katra perioda sākuma (turpmāk – tonnkilometru monitoringa gads). Periodam, kas sākas ar 2021.gada 1.janvāri, tonnkilometru monitoringa gads ir 2018.gads.

8. Lai pieteiktos aviācijas emisijas kvotu saņemšanai, jauns gaisa kuģa operators tonnkilometru monitoringu veic likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 1.¹ daļas 4.punktā minētā katra perioda (turpmāk – nākamais periods) otrajā kalendāra gadā. Likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 1.¹ daļas 3.punktā minētajam periodam, kas sākas 2013.gada 1.janvārī, jauns gaisa kuģa operators tonnkilometru monitoringu veic 2014.gadā.

9. Gaisa kuģa operators:

9.1. saskaņā ar šo noteikumu 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktu sagatavo emisiju monitoringa plānu, lai veiktu emisiju monitoringu šo noteikumu 5. un 6.punktā minētajā kārtībā;

9.2. saskaņā ar šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.5.apakšpunktu sagatavo tonnkilometru monitoringa plānu, lai veiktu tonnkilometru monitoringu šo noteikumu 7. un 8.punktā minētajā kārtībā.

10. Tonnkilometru monitoringa plānu šo noteikumu 7.punktā minētie gaisa kuģu operatori iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā vismaz četrus mēnešus pirms tonnkilometru monitoringa gada, bet šo noteikumu 8.punktā minētie gaisa kuģu operatori tonnkilometru monitoringa plānu iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā vismaz četrus mēnešus pirms katra šo noteikumu 8.punktā minētā perioda otrā kalendāra gada sākuma.

11. Emisiju monitoringa plānu šo noteikumu 5.punktā minētie gaisa kuģu operatori iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā vismaz četrus mēnešus pirms katra nākamā perioda tonnkilometru monitoringa gada sākuma.

12. Jauns gaisa kuģa operators emisiju monitoringa plānu iesniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad tas ir uzsācis darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā, vai kad jauns gaisa kuģa operators ir iekļauts Eiropas Komisijas sarakstā.

13. Gaisa kuģa operators groza savu tonnkilometru monitoringa plānu vai emisiju monitoringa plānu un nekavējoties šos grozījumus iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā šādos gadījumos:

13.1. regulas Nr.601/2012 14.panta 2.punktā noteiktajos gadījumos;

13.2. tonnkilometru monitoringa plānā vai emisiju monitoringa plānā veicamas būtiskas izmaiņas regulas Nr.601/2012 15.panta 4.punktā noteiktajos gadījumos;

13.3. ja gaisa kuģa operators, kurš ir mazais emitētājs, emisiju aprēķinam emisiju monitoringam ziņošanas gadā izmanto regulas Nr.601/2012  54.panta 2.punktā minēto rīku un pārsniedz šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētās robežvērtības.

14. Civilās aviācijas aģentūra:

14.1. izvērtē saskaņā ar šo noteikumu 11., 12. un 13.punktu iesniegto emisiju monitoringa plānu un saskaņā ar šo noteikumu 10. un 13.punktu iesniegto tonnkilometru monitoringa plānu un mēneša laikā pieņem lēmumu par:

14.1.1. emisiju monitoringa plāna apstiprināšanu vai noraidīšanu, ja emisiju monitoringa plāns neatbilst regulas Nr.601/2012 II un IV nodaļā un šo noteikumu pielikumā minētajiem nosacījumiem;

14.1.2. tonnkilometru monitoringa plāna apstiprināšanu vai noraidīšanu, ja tonnkilometru monitoringa plāns neatbilst regulas Nr.601/2012 II un IV nodaļā minētajiem nosacījumiem;

14.2. ja pieņemts lēmums par tonnkilometru monitoringa plāna vai emisiju monitoringa plāna noraidīšanu, lēmumā norāda termiņu trūkumu novēršanai;

14.3. divu nedēļu laikā pēc tam, kad gaisa kuģa operators ir novērsis lēmumā par tonnkilometru monitoringa plāna noraidīšanu vai lēmumā par emisiju monitoringa plāna noraidīšanu norādītos trūkumus un atkārtoti iesniedzis tonnkilometru monitoringa plānu vai emisiju monitoringa plānu, pieņem lēmumu par to apstiprināšanu vai noraidīšanu, ja emisiju monitoringa plānā vai tonnkilometru monitoringa plānā iepriekš konstatētie trūkumi nav novērsti, norādot papildu termiņu trūkumu novēršanai;

14.4. ja gaisa kuģa operators saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu ir iesniedzis grozījumus apstiprinātā tonnkilometru monitoringa plānā vai emisiju monitoringa plānā noteiktajā monitoringa metodē (konkrēti norādot punktus, kuros izdarīti grozījumi), mēneša laikā pieņem lēmumu par šo izmaiņu apstiprināšanu vai noraidīšanu;

14.5. divu mēnešu laikā pēc tonnkilometru gada sākuma informē Valsts vides dienestu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par tiem gaisa kuģu operatoriem, kuri šo noteikumu 10.punktā minētajā kārtībā nav iesnieguši tonnkilometru monitoringa plānu vai šo noteikumu 11. un 12.punktā minētajā kārtībā nav iesnieguši emisiju monitoringa plānu, vai kuru monitoringa plāni nav apstiprināti.

15. Šo noteikumu 9.punktā minētie plāni ir apstiprināti ar datumu, kurā Civilās aviācijas aģentūra ir nosūtījusi gaisa kuģa operatoram lēmumu par plānu apstiprināšanu.

16. Lai pieteiktos aviācijas emisijas kvotu saņemšanai, gaisa kuģa operators vismaz 21 mēnesi pirms katra nākamā perioda sākuma iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā pieteikumu. Pieteikumā iekļauj:

16.1. apliecinājumu, ka gaisa kuģa operators atbilst likuma "Par piesārņojumu" 1.panta 3.² daļā minētajiem nosacījumiem un ir tiesīgs saņemt aviācijas emisijas kvotas;

16.2. verificētu tonnkilometru ziņojumu;

16.3. verifikācijas ziņojumu par tonnkilometru ziņojuma atbilstību.

17. Civilās aviācijas aģentūra:

17.1. izvērtē šo noteikumu 16.punktā minēto pieteikumu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

17.1.1. tonnkilometru ziņojums ir iesniegts šo noteikumu 16.punktā minētajā termiņā;

17.1.2. tonnkilometru ziņojums ir sagatavots un iesniegts šo noteikumu 3.punktā noteiktajā formātā;

17.1.3. verifikācijas ziņojumā par tonnkilometru ziņojumu ir pozitīvs verificētāja atzinums;

17.1.4. ja verifikācijas ziņojumā ir norādīts, ka tonnkilometru ziņojumā ir konstatētas būtiskas nepilnības, Civilās aviācijas aģentūra izvērtē, vai šīs nepilnības ir pietiekamas tonnkilometru ziņojuma noraidīšanai;

17.2. mēneša laikā pēc šo noteikumu 16.punktā minētā pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par pieteikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu un attiecīgo lēmumu paziņo gaisa kuģa operatoram;

17.3. vismaz 18 mēnešus pirms nākamā perioda sākuma:

17.3.1. iesniedz Eiropas Komisijā saskaņā ar šo noteikumu 17.2.apakšpunktu apstiprinātos tonnkilometru ziņojumus un informāciju par kopējo visu gaisa kuģu operatoru tonnkilometru skaitu. Minētā informācija ir iegūta, apkopojot tonnkilometru ziņojumos norādītos datus;

17.3.2. nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai šo noteikumu 17.3.1.apakšpunktā minēto kopējo gaisa kuģu operatoru tonnkilometru skaitu.

18. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija triju mēnešu laikā no dienas, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par aviācijas emisijas kvotu aprēķinam izmantojamo līmeņatzīmi:

18.1. aprēķina katram gaisa kuģa operatoram, kura pieteikums ir apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 17.1.apakšpunktu:

18.1.1. katra nākamā perioda aviācijas emisijas kvotu kopskaitu, Eiropas Komisijas noteikto līmeņatzīmi reizinot ar tonnkilometru skaitu, kas norādīts saskaņā ar šo noteikumu 17.1.apakšpunktu apstiprinātajā tonnkilometru ziņojumā;

18.1.2. ikgadējo aviācijas emisijas kvotu skaitu, šo noteikumu 18.1.1.apakšpunktā minēto katra nākamā perioda aviācijas emisijas kvotu kopskaitu dalot ar gadu skaitu periodā, kad gaisa kuģa operators veiks darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā;

18.2. ņemot vērā likuma "Par piesārņojumu" 32.⁷ panta nosacījumus, pieņem lēmumu par aviācijas emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģu operatoriem saskaņā ar šo noteikumu 18.1.apakšpunktu aprēķināto aviācijas emisijas kvotu skaitu un informē par to gaisa kuģu operatorus un Civilās aviācijas aģentūru, kā arī minēto lēmumu publicē savā tīmekļa vietnē.

19. Lai pieteiktos aviācijas emisijas kvotu saņemšanai no īpašās rezerves, jauns gaisa kuģa operators vai strauji augošs gaisa kuģa operators līdz otrā vai katra nākamā perioda trešā gada 30.jūnijam iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā pieteikumu. Pieteikumā iekļauj:

19.1. apliecinājumu, ka šajā punktā minētais gaisa kuģa operators atbilst šo noteikumu 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un ir tiesīgs saņemt aviācijas emisijas kvotas;

19.2. verificētu tonnkilometru ziņojumu par darbībām otrā vai katra nākamā perioda otrajā kalendāra gadā;

19.3. verifikācijas ziņojumu par tonnkilometru ziņojuma atbilstību;

19.4. strauji augošs gaisa kuģa operators – arī informāciju par:

19.4.1. procentuālo tonnkilometru skaita pieaugumu no tonnkilometru monitoringa gada līdz otrā vai katra nākamā perioda otrajam kalendāra gadam;

19.4.2. absolūto tonnkilometru skaita pieaugumu tonnkilometru izteiksmē no tonnkilometru monitoringa gada līdz otrā vai katra nākamā perioda otrajam kalendāra gadam;

19.4.3. absolūto tonnkilometru skaita pieaugumu tonnkilometru izteiksmē, par kādu ir pārsniegts šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minētais procentuālais apjoms, no tonnkilometru monitoringa gada līdz otrā vai katra nākamā perioda otrajam kalendāra gadam.

20. Civilās aviācijas aģentūra:

20.1. šo noteikumu 19.punktā minēto pieteikumu izvērtē, ņemot vērā šādus nosacījumus:

20.1.1. tonnkilometru ziņojums ir iesniegts šo noteikumu 19.punktā minētajā termiņā;

20.1.2. tonnkilometru ziņojums ir sagatavots un iesniegts šo noteikumu 3.punktā noteiktajā formātā;

20.1.3. verifikācijas ziņojumā par tonnkilometru ziņojumu ir pozitīvs verificētāja atzinums;

20.1.4. ja verifikācijas ziņojumā ir norādīts, ka tonnkilometru ziņojumā ir konstatētas būtiskas nepilnības, Civilās aviācijas aģentūra izvērtē, vai šīs nepilnības ir pietiekamas tonnkilometru ziņojuma noraidīšanai;

20.2. mēneša laikā pēc šo noteikumu 19.punktā minētā pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai noraidīšanu, ja iesniegtais pieteikums neatbilst no īpašās rezerves piešķiramo aviācijas emisijas kvotu saņemšanas prasībām;

20.3. informē attiecīgos jaunos gaisa kuģu operatorus vai strauji augošos gaisa kuģu operatorus un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par šo noteikumu 20.2.apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanu.

21. Ne vēlāk kā līdz šo noteikumu 8.punktā minēto periodu trešā gada beigām Civilās aviācijas aģentūra:

21.1. iesniedz Eiropas Komisijā saskaņā ar šo noteikumu 20.2.apakšpunktu apstiprinātos pieteikumus un informē par to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju;

21.2. iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:

21.2.1. kopējo tonnkilometru skaitu, kas iegūts, apkopojot šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minētajos tonnkilometru ziņojumos (apstiprināti saskaņā ar šo noteikumu 20.2.apakšpunktu) norādītos datus;

21.2.2. šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minēto informāciju.

22. Ne vēlāk kā līdz šo noteikumu 8.punktā minēto periodu ceturtā gada 30.jūlijam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katram gaisa kuģa operatoram, kura pieteikums ir iesniegts Eiropas Komisijā saskaņā ar šo noteikumu 21.1.apakšpunktu:

22.1. aprēķina:

22.1.1. jaunam gaisa kuģa operatoram – kopējo no īpašās rezerves piešķiramo aviācijas emisijas kvotu apjomu, Eiropas Komisijas noteikto līmeņatzīmi reizinot ar tonnkilometru skaitu, kas norādīts tonnkilometru ziņojumā (ziņojums iekļauts pieteikumā, kas apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 20.2.apakšpunktu);

22.1.2. strauji augošam gaisa kuģa operatoram – kopējo no īpašās rezerves piešķiramo aviācijas emisijas kvotu apjomu, Eiropas Komisijas noteikto līmeņatzīmi reizinot ar absolūto tonnkilometru pieaugumu, kas ir lielāks par šo noteikumu 2.2.apakšpunktā noteikto procentuālo apjomu un minēts tonnkilometru ziņojumā (ziņojums iekļauts pieteikumā, kas apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 20.2.apakšpunktu), ņemot vērā, ka katrā likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 1.¹ daļā minētajā periodā nedrīkst piešķirt vairāk par 1 000 000 aviācijas emisijas kvotu;

22.2. aprēķina ikgadējo no īpašās rezerves piešķiramo aviācijas emisijas kvotu apjomu, ko nosaka katram gaisa kuģa operatoram, saskaņā ar šo noteikumu 22.1.apakšpunktu aprēķinātās aviācijas emisijas kvotas dalot ar visu kalendāra gadu skaitu periodā, kas sākas 2013.gada 1.janvārī, vai katrā nākamajā periodā, uz ko tās attiecas.

23. Ne vēlāk kā līdz šo noteikumu 8.punktā minēto periodu ceturtā gada 30.septembrim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

23.1. ievērojot likuma "Par piesārņojumu" 32.⁷ panta nosacījumus, pieņem lēmumu par aviācijas emisijas kvotu piešķiršanu jauniem gaisa kuģu operatoriem vai strauji augošiem gaisa kuģu operatoriem, ņemot vērā aviācijas emisijas kvotu apjomus, kas aprēķināti saskaņā ar šo noteikumu 22.punktu;

23.2. informē gaisa kuģu operatorus un Civilās aviācijas aģentūru par šo noteikumu 23.1.apakšpunktā minēto lēmumu pieņemšanu;

23.3. publicē savā tīmekļa vietnē šo noteikumu 23.1.apakšpunktā minēto lēmumu.

24. Gaisa kuģa operators katru gadu līdz 15.martam iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā šādus dokumentus:

24.1. verificētu emisiju ziņojumu par iepriekšējā kalendāra gadā ekspluatēto gaisa kuģu radītajām emisijām;

24.2. saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu sagatavotu verifikācijas ziņojumu par emisiju ziņojuma atbilstību;

24.3. iesniegumu par to emisiju ziņojuma daļu, kurai gaisa kuģa operators ir piešķīris komercnoslēpuma statusu. Attiecīgā ziņojuma daļa nav publicējama.

25. Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 31.martam:

25.1. izvērtē šo noteikumu 24.punktā minētos dokumentus, ņemot vērā šādus nosacījumus:

25.1.1. emisiju ziņojums ir iesniegts šo noteikumu 24.punktā noteiktajā termiņā;

25.1.2. emisiju ziņojums ir sagatavots un iesniegts šo noteikumu 3.punktā noteiktajā formātā;

25.1.3. verifikācijas ziņojumā par emisiju ziņojumu ir pozitīvs verificētāja atzinums;

25.1.4. ja verifikācijas ziņojumā ir norādīts, ka emisiju ziņojumā ir konstatētas būtiskas nepilnības, Civilās aviācijas aģentūra izvērtē, vai šīs nepilnības ir pietiekamas tonnkilometru vai emisiju ziņojuma noraidīšanai;

25.2. pieņem lēmumu par šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minētā emisiju ziņojuma apstiprināšanu vai noraidīšanu, ja tas neatbilst šo noteikumu 25.1.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, norādot visas konstatētās neatbilstības.

26. Ja emisiju ziņojums, ko gaisa kuģa operators iesniedzis saskaņā ar šo noteikumu 24.punktu, līdz 31.martam nav apstiprināts šo noteikumu 25.punktā minētajā kārtībā:

26.1. Civilās aviācijas aģentūra 1.aprīlī vai nākamajā darbdienā pēc 1.aprīļa par attiecīgo gaisa kuģa operatoru informē valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kas saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.⁴ panta trešo daļu ir emisiju reģistra valsts administrators (turpmāk – valsts administrators);

26.2. valsts administrators, pamatojoties uz informāciju, ko Civilās aviācijas aģentūra iesniegusi saskaņā ar šo noteikumu 26.1.apakšpunktu, nekavējoties bloķē attiecīgā gaisa kuģa operatora kontu emisiju reģistrā.

27. Civilās aviācijas aģentūra nekavējoties informē valsts administratoru par pieņemto lēmumu apstiprināt šo noteikumu 26.1.apakšpunktā minētā gaisa kuģa operatora iesniegto emisiju ziņojumu, un valsts administrators darbdienas laikā pēc šīs informācijas saņemšanas emisiju reģistrā atbloķē saskaņā ar šo noteikumu 26.2.apakšpunktu bloķēto gaisa kuģa operatora kontu.

28. Ja Civilās aviācijas aģentūra pieņem šo noteikumu 25.2.apakšpunktā minēto lēmumu par emisiju ziņojuma noraidīšanu, gaisa kuģa operators var precizēt noraidītos ziņojumus, labojot Civilās aviācijas aģentūras konstatētās neatbilstības, un līdz 15.aprīlim atkārtoti iesniegt šo noteikumu 24.punktā minētos dokumentus Civilās aviācijas aģentūrā.

29. Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 30.aprīlim izvērtē un pieņem lēmumu par šo noteikumu 28.punktā minēto precizēto un atkārtoti iesniegto emisiju ziņojumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, ja iepriekš lēmumā par ziņojuma noraidīšanu norādītās konstatētās neatbilstības nav izlabotas.

30. Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 30.aprīlim publicē katra gaisa kuģa operatora iesniegtos ikgadējos emisiju ziņojumus un lēmumus, ko Civilās aviācijas aģentūra pieņēmusi par emisiju ziņojumiem, nodrošinot, ka netiek publicēta šo noteikumu 24.3.apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītā informācija, kurai gaisa kuģa operators ir piešķīris komercnoslēpuma statusu.

31. Civilās aviācijas aģentūra katru gadu līdz 30.jūnijam iesniedz Valsts vides dienestā to gaisa kuģu operatoru sarakstu, kuri:

31.1. veic darbības, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma aviācijas jomā, bez apstiprināta tonnkilometru monitoringa plāna un emisiju monitoringa plāna un ir iekļauti Eiropas Komisijas sarakstā;

31.2. nav veikuši labojumus saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu iesniegtajā tonnkilometru monitoringa plānā vai saskaņā ar šo noteikumu 11. vai 12.punktu iesniegtajā emisiju monitoringa plānā, ja Civilās aviācijas aģentūra ir konstatējusi neatbilstības, kuru dēļ tonnkilometru monitoringa plāns vai emisiju monitoringa plāns nav apstiprināts;

31.3. nav pārskatījuši tonnkilometru monitoringa plānu vai emisiju monitoringa plānu un nav iesnieguši tonnkilometru monitoringa plāna vai emisiju monitoringa plāna izmaiņas šo noteikumu 13.punktā minētajā kārtībā;

31.4. nav iesnieguši šo noteikumu 24.punktā minētos dokumentus;

31.5. ir apzināti snieguši nepatiesu informāciju tonnkilometru monitoringa plānā vai emisiju monitoringa plānā, kā arī emisiju ziņojumā vai tonnkilometru ziņojumā.

32. Ja gaisa kuģa operators nav iesniedzis šo noteikumu 24.punktā minētos dokumentus, Civilās aviācijas aģentūra:

32.1. nosaka katra šāda gaisa kuģa operatora oglekļa dioksīda emisijas tonnas gadā, izmantojot Eiropas Komisijas apstiprināto Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas atbalsta rīku, un līdz 1.jūnijam nosūta šo gaisa kuģu operatoru sarakstu un aprēķinātās oglekļa dioksīda emisijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts vides dienestam;

32.2. līdz 30.jūnijam publicē to gaisa kuģu operatoru sarakstu, kuri nav iesnieguši ikgadējo emisiju ziņojumu, un viņiem aprēķinātās oglekļa dioksīda emisijas.

33. Ja gaisa kuģa operators, kurš veic lidojumus uz vai no lidlaukiem, kuri atrodas ārpus Eiropas Savienības valstīm, kuras nav Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu teritorijām un atkarīgām teritorijām vai ārpus valstīm, kuras ir parakstījušas Līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai, atdod par 2012.gadu piešķirtās aviācijas emisijas kvotas tādā apjomā, kāds atbilst šo lidojumu verificētajam tonnkilometru apjomam 2010.gadā, un nav nodevis emisijas kvotas par šādiem 2012.gadā veiktajiem lidojumiem, tad Civilās aviācijas aģentūra šo gaisa kuģa operatoru neiekļauj šo noteikumu 31.punktā minētajā sarakstā.

34. Civilās aviācijas aģentūra likuma "Par piesārņojumu" 32.³ panta 3.¹ daļā minētajā lūgumā Eiropas Komisijai pieņemt lēmumu par gaisa kuģa operatora darbības aizliegumu iekļauj:

34.1. pierādījumus, ka gaisa kuģa operators nav izpildījis likumā "Par piesārņojumu" un šajos noteikumos paredzētās saistības, ņemot vērā šo noteikumu 31.punktā un 32.1.apakšpunktā minēto sarakstu, kā arī likuma "Par piesārņojumu" 32.³ panta trešajā daļā minēto sarakstu;

34.2. informāciju par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Civilās aviācijas aģentūras vai Valsts vides dienesta veiktajām darbībām, lai nodrošinātu Latvijas administrēto gaisa kuģu operatoru saistību pildīšanu vai sankciju piemērošanu gadījumā, ja Latvijas administrētie gaisa kuģu operatori savas saistības nav pildījuši;

34.3. pamatojumu gaisa kuģa operatora darbības aizlieguma piemērošanai Eiropas Savienībā;

34.4. ieteikumu par to, cik plašam jābūt darbības aizliegumam Eiropas Savienībā, kā arī citus piemērojamos nosacījumus.

35. Ja Eiropas Komisija ir pieņēmusi šo noteikumu 34.punktā minēto lēmumu par gaisa kuģu darbības aizliegumu, Civilās aviācijas aģentūra nodrošina tā izpildi, piemērojot kādu no šādām iespējām:

35.1. tādas darbības aizliegšana, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu;

35.2. Civilās aviācijas aģentūras gaisa kuģa operatoram izsniegtās gaisa kuģa ekspluatanta apliecības anulēšana vai darbības apturēšana;

35.3. to gaisa kuģu operatoru saraksta publicēšana, kuriem kā administrējošā valsts ir noteikta Latvija un kuriem saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu ir noteikts darbības aizliegums Eiropas Savienībā.

36. Lai izpildītu likuma "Par piesārņojumu" 32.³ panta pirmajā daļā noteikto prasību par emisijas kvotu nodošanu, gaisa kuģa operators var izmantot:

36.1. gaisa kuģa operatoram piešķirtās aviācijas emisijas kvotas;

36.2. emisijas kvotas, ko gaisa kuģa operators ieguvis izsolēs vai iegādājies no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas stacionārās tehnoloģiskās iekārtas operatora, vai aviācijas emisijas kvotas, ko gaisa kuģa operators ir ieguvis izsolēs vai iegādājies no cita gaisa kuģa operatora;

36.3. sertificētas emisijas samazināšanas vienības un emisijas samazināšanas vienības līdz 15 % no tā emisijas kvotu apjoma, kas atbilst šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minētajā emisiju ziņojumā noteiktajam oglekļa dioksīda emisiju apjomam tonnās, kas gaisa kuģa operatoram ir jānodod par laikposmu no 2012.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, ievērojot šo noteikumu 33.punktā noteikto;

36.4. sertificētas emisijas samazināšanas vienības un emisijas samazināšanas vienības līdz 1,5 % no nododamo emisijas kvotu skaita, kas gaisa kuģu operatoram ir jānodod saskaņā ar šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minēto ikgadējo emisiju ziņojumu laikposmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

37. Emisiju ziņojuma un tonnkilometru ziņojuma verificēšanu visām darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas aviācijas jomā, veic verificētājs, kas atbilst šādām prasībām:

37.1. verificētājs likuma "Par piesārņojumu" 1.¹ pielikumā minēto darbību verificēšanai kopā ar akreditāciju ir saņēmis apliecinājumu par savu atbilstību regulā Nr.600/2012 minētajām prasībām;

37.2. verificētājs nav piedalījies emisiju ziņojuma sagatavošanā un nav atkarīgs no gaisa kuģa operatora saskaņā ar regulas Nr.600/2012 42.pantā minētajām prasībām;

37.3. verificētājs ir atbildīgs par gaisa kuģa operatora veikto likuma "Par piesārņojumu" 1.¹ pielikumā minēto darbību un šo darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanas procedūru verifikāciju un ziņošanu;

37.4. verificētājs atbilst regulas Nr.600/2012 37.pantā minētajām prasībām;

37.5. verificētājs pārzina regulas Nr.600/2012 ietvaros Eiropas Komisijas izstrādātos vadlīniju dokumentus, kas pieejami Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja tīmekļa vietnē (www.latak.lv), kā arī šo noteikumu 3.5.apakšpunktā minētos vadlīniju dokumentus;

37.6. verificētājs pārzina normatīvajos aktos par piesārņojumu, šajos noteikumos, normatīvajos aktos par aviāciju un uz to pamata izdotajos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz verificējamām darbībām, kā arī informācijas sagatavošanas procedūru attiecībā uz katru emisijas avotu, īpaši attiecībā uz datu apkopošanu, mērīšanu, aprēķiniem un ziņojuma sniegšanu.

38. Verificētājs veic operatora sagatavotā emisiju ziņojuma un tonnkilometru ziņojuma verificēšanu saskaņā ar regulu Nr.600/2012 un ņemot vērā šajā regulā minētos verificēšanas nosacījumus, vienlaikus verificējot monitoringa sistēmu ticamību un atbilstību faktiskajai monitoringa sistēmai, kā arī iesniegtos datus un informāciju par emisijām, jo īpaši:

38.1. likuma "Par piesārņojumu" 1.¹ pielikumā minēto darbību datus, attiecīgos mērījumus un aprēķinus;

38.2. emisiju aprēķinu faktoru izvēli un izmantošanu;

38.3. kopējo emisiju noteikšanai veiktos aprēķinus.

39. Verificētājs, veicot emisiju ziņojuma vai tonnkilometru ziņojuma verificēšanu, ņem vērā:

39.1. vai gaisa kuģa operators ir reģistrēts Eiropas Savienības Vides vadības un audita sistēmā (EMAS) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra Regulu Nr.1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr.761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu;

39.2. jebkuru efektīvo riska vadības metodi, ko izmanto gaisa kuģa operators, lai samazinātu kļūdas iespējamību.

40. Gaisa kuģa operators nodrošina, ka verificētājam ir piekļuve jebkuram objektam un gaisa kuģim un jebkurai informācijai, kas ir nepieciešama verifikācijai.

41. Verificētājs neapmeklē gaisa kuģa operatoru – mazo emitētāju (pienākums apmeklēt minēto operatoru noteikts regulas Nr.600/2012 21.panta 1.punktā), ja verificētājs saskaņā ar veikto riska analīzi ir secinājis, ka var piekļūt visiem attiecīgajiem datiem attālināti un regulā Nr.600/2012 minētie nosacījumi par objektu neapmeklēšanu ir ievēroti.

42. Ja gaisa kuģa operators – mazais emitētājs – izmanto regulas Nr.601/2012 54.panta 2.punktā minētos rīkus un ziņotie dati ir iegūti, izmantojot šos rīkus neatkarīgi no gaisa kuģa operatora ievadītajiem datiem, verificētājs, pamatojoties uz paša veiktu riska analīzi, neveic pārbaudes, kas minētas regulas Nr.600/2012 14.pantā, 16.pantā, 17.panta 1.punktā, 17.panta 2.punktā un 18.pantā.

43. Verificētājs, ņemot vērā verifikācijas laikā iegūto informāciju, 30 darbdienu laikā pēc gaisa kuģa operatora sagatavotā emisiju ziņojuma vai tonnkilometru ziņojuma saņemšanas sagatavo un rakstiski un elektroniski nosūta gaisa kuģa operatoram verifikācijas ziņojumu par gaisa kuģa operatora emisiju ziņojuma un tonnkilometru ziņojuma verifikāciju saskaņā ar regulas Nr.601/2012 27.pantu, izmantojot Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja tīmekļa vietnē (www.latak.lv) pieejamo verifikācijas ziņojuma veidlapu un ievērojot normatīvos aktus valsts valodas lietošanas jomā.

44. Verificētājs verifikācijas ziņojumā norāda emisiju ziņojuma vai tonnkilometru ziņojuma atbilstību šādiem principiem – pilnīgums, konsekvence, pārredzamība, pareizība, izmaksu lietderība un ticamība.

45. Verificētājs verifikācijas ziņojumā sniedz pozitīvu verifikācijas atzinumu – verificē gaisa kuģa operatora sagatavoto emisiju ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu kā apmierinošu, ja:

45.1. emisiju ziņojumā un tonnkilometru ziņojumā iekļautie monitoringa dati ir patiesi un tajos nav pretrunu;

45.2. gaisa kuģa operatora veiktā datu uzskaite un aprēķini ir pilnīgi un konsekventi;

45.3. datu apkopošana ir notikusi saskaņā ar regulā Nr.601/2012 minētajiem nosacījumiem;

45.4. visu konstatēto nepatieso apgalvojumu summa nepārsniedz regulas Nr.600/2012 23.pantā noteikto būtiskuma līmeni – 5 % tiem gaisa kuģu operatoriem, kuru gada emisijas ir vienādas vai mazākas par 500 kilotonnām oglekļa dioksīda, vai 2 % tiem gaisa kuģu operatoriem, kuru gada emisijas ir lielākas par 500 kilotonnām oglekļa dioksīda;

45.5. visu tonnkilometru ziņojumā konstatēto nepatieso apgalvojumu summa nepārsniedz regulas Nr.600/2012 23.pantā noteikto būtiskuma līmeni – 5 % gaisa kuģa operatoriem no kopējā paziņotā tonnkilometru skaita ziņošanas periodā, uz ko attiecas verifikācija.

46. Verificētājs ir atbildīgs par tās informācijas neizpaušanu, kuru operators emisiju ziņojumā ir atzīmējis kā ierobežotas pieejamības informāciju.

47. Regulas Nr.600/2012 54.pantā noteiktā valsts akreditācijas struktūra un nacionālā akreditācijas institūcija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nacionālo akreditācijas institūciju un normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu ir Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs.

48. Šo noteikumu 47.punktā minētā valsts akreditācijas struktūra:

48.1. veic verificētāju novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, izmantojot Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja noteikumus un rekomendācijas, kas ir pieejamas Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja tīmekļa vietnē (www.latak.lv), un ņemot vērā regulā Nr.600/2012 minētos kritērijus;

48.2. akreditējot verificētāju likuma "Par piesārņojumu" 1.¹ pielikumā minēto darbību verificēšanai, apliecina, ka verificētājs atbilst regulā Nr.600/2012 minētajām prasībām;

48.3. veic katra akreditētā verificētāja ikgadējo uzraudzību saskaņā ar regulas Nr.600/2012 49.pantu.

49. Šo noteikumu 47.punktā minētā akreditācijas institūcija saskaņā ar regulas Nr.600/2012 53.pantu un normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību noteikto kārtību:

49.1. pieņem lēmumu par verificētāja akreditācijas atcelšanu, apturēšanu vai akreditācijas jomas samazināšanu šādos gadījumos:

49.1.1. ja, veicot uzraudzību, konstatē, ka verificētājs neievēro regulas Nr.600/2012 prasības;

49.1.2. ja, izvērtējot šo noteikumu 50.punktā minēto sūdzību, ir konstatēts, ka verificētājs ir būtiski pārkāpis vai atkārtoti nav ievērojis regulas Nr.600/2012 prasības;

49.1.3. regulas Nr.600/2012 53.panta 2. un 3.punktā minētajā gadījumā;

49.2. atjauno apturēto verificētāja akreditāciju, ja verificētājs ir novērsis neatbilstības un veicis korektīvas darbības, lai nepieļautu to atkārtošanos, un Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs ir pārliecinājies, ka verificētājs ievēro visas regulā Nr.600/2012 verificētājiem noteiktās prasības;

49.3. šo noteikumu 49.1.apakšpunktā minēto lēmumu nosūta attiecīgajam verificētājam un informāciju par lēmuma pieņemšanu publicē savā tīmekļa vietnē (www.latak.lv).

50. Gaisa kuģa operators, Civilās aviācijas aģentūra vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir tiesīgi iesniegt šo noteikumu 47.punktā minētajā akreditācijas institūcijā sūdzību par Latvijā akreditētu verificētāju. Minēto sūdzību izskata regulas Nr.600/2012 61.pantā noteiktajā kārtībā.

51. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumus Nr.692 "Noteikumi par aviācijas darbību dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 161.nr.).

52. Šo noteikumu 33.punkts zaudē spēku 2014.gada 1.janvārī.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

Ministru prezidenta vietā –
aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs

Pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 9.jūlija
noteikumiem Nr.366

1. Gaisa kuģa operators, aprēķinot CO₂ emisiju katram lidojumam un tajā patērēto degvielu:

1.1. var izmantot Eiropas Komisijas 2012.gada 21.jūnija Regulas Nr.601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr.601/2012) 52.panta 7.punktā norādītos standarta emisiju faktorus;

1.2. ja regulas Nr.601/2012 52.panta 7.punktā minētos standarta emisijas faktorus nevar piemērot, – regulas Nr.601/2012 III pielikuma 2.tabulā minētajiem degvielas veidiem var aprēķināt emisiju faktoru vai noteikt emisiju faktora aprēķinā izmantojamo degvielas oglekļa saturu vai zemāko sadegšanas siltumu saskaņā ar regulas Nr.601/2012 52.panta 8.punktu, informāciju par šo metodoloģiju iesniedzot Civilās aviācijas aģentūrā.

2. Gaisa kuģa operators veic monitoringu un ziņo arī par emisijām no alternatīvas degvielas veida izmantošanas, ja šīs degvielas fizikālķīmiskie rādītāji – zemākais sadegšanas siltums, oksidācijas faktors, kā arī emisijas faktors – ir noteikti akreditētā laboratorijā un gaisa kuģa operators var apliecināt veiktās kvalitātes kontroles procedūras.

3. Ja saskaņā ar nepieciešamo emisiju aprēķina līmeni un atbilstošo standartlielumu pieejamību, kā norādīts regulas Nr.601/2012 31.panta 1.punktā, konkrētās degvielas biomasas frakcija tiek noteikta, izmantojot analīzes, gaisa kuģa operators nosaka šo biomasas frakciju, pamatojoties uz attiecīgo standartu un tā analītiskajām metodēm, un iesniedz informāciju par analīžu noteikšanas metodi Civilās aviācijas aģentūrā.

4. Ja biomasas frakcijas noteikšana jaukta sastāva degvielā analīžu ceļā saskaņā ar šā pielikuma 3.punktu nav tehniski iespējama vai radītu nesamērīgas izmaksas, gaisa kuģa operators pamato savus aprēķinus ar standarta emisijas faktoriem un biomasas frakcijas vērtībām attiecībā uz jaukta sastāva degvielu un regulā Nr.601/2012 minētajiem vadlīniju dokumentiem.

5. Ja šā pielikuma 4.punktā minēto standarta faktoru un lielumu nav, gaisa kuģa operators pieņem biomasas daļas neesību vai kopā ar emisiju monitoringa plānu iesniedz Civilās aviācijas aģentūrā aprēķinu metodi biomasas frakcijas noteikšanai.

6. Gaisa kuģa operators izmantotās degvielas biomasas frakcijas noteikšanai var izmantot regulas Nr.601/2012 53.pantā noteikto metodoloģiju, kas vienādi piemērojama visās dalībvalstīs, informāciju par šo metodoloģiju iesniedzot Civilās aviācijas aģentūrā.

7. Civilās aviācijas aģentūra šā pielikuma 1.2.apakšpunktā, 3., 5. un 6.punktā minēto informāciju iesniedz Valsts vides dienestā izvērtēšanai.

8. Valsts vides dienests izvērtē šā pielikuma 7.punktā minēto informāciju un informē Civilās aviācijas aģentūru, ka gaisa kuģa operators var izmantot šā pielikuma 1.2.apakšpunktā, 3. un 5.punktā minēto metodi vai šā pielikuma 6.punktā minēto visās dalībvalstīs vienādi piemērojamo metodoloģiju.

9. Operators neveic emisiju aprēķinā izmantoto datu un starprezultātu noapaļošanu, bet noapaļo tikai gala rezultātu – gada kopējo emisiju apjomu.

10. Ja Civilās aviācijas aģentūra, apstiprinot gaisa kuģa operatora iesniegto emisiju monitoringa plānu vai tā grozījumus, to atļauj, tad gaisa kuģa operators – mazais emitētājs – var turpināt izmantot regulas Nr.601/2012 54.panta 2.punktā minēto rīku, ja gaisa kuģa operators Civilās aviācijas aģentūrai kopā ar Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumu Nr.366 "Noteikumi par aviācijas darbību dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā" 13.punktā minēto informāciju iesniedz pamatojumu, ka noteikumu 2.3.apakšpunktā minētās robežvērtības nav pārsniegtas pēdējos piecos ziņošanas gados un netiks vēlreiz pārsniegtas, sākot no nākamā ziņošanas gada un turpmāk.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs