Rīgā 2013.gada 9.jūlijā (prot. Nr.39 39.§)

Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma
7.panta trešo daļu, 8.panta astoto daļu, 9.panta piekto daļu,
10.panta trešo daļu un 11.panta trešo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. ēku energosertifikācijas kārtību;

1.2. ēkas energoefektivitātes sertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu, reģistrācijas kārtību, ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu;

1.3. ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu;

1.4. energoefektivitātes prasības un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām;

1.5. pārbaudes kārtību un termiņus apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kW.

II. Ēku energosertifikācijas kārtība

2. Lai veiktu ekspluatācijā esošas ēkas energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

2.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

2.2. veic mērījumus un mērījumu novērtēšanu;

2.3. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes jomā;

2.4. izsniedz ēkas energoefektivitātes sertifikātu;

2.5. sagatavo ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.

3. Lai veiktu projektējamas ēkas (jaunbūves, rekonstruējamas vai renovējamas ēkas) energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

3.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;

3.2. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes jomā;

3.3. izsniedz ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu.

4. Ēkas energoefektivitātes novērtēšanai pasūtītājs nodrošina neatkarīgajam ekspertam iekļūšanu ēkā vai tās telpās un piekļuvi ēkas tehniskajām sistēmām, kā arī pieeju šādiem dokumentiem un informācijai par ēku:

4.1. ēkas projekts vai inventarizācijas plāns;

4.2. ēkas tehnisko sistēmu projekti vai shēmu zīmējumi;

4.3. ēkas tehnisko sistēmu instrukcijas;

4.4. ēkas tehnisko sistēmu ekspluatācijas un apkopes žurnāli vai pārskati;

4.5. faktiskais telpu izmantošanas mērķis un temperatūra telpās;

4.6. komunālo pakalpojumu sniedzēju pārskati vai rēķini par faktiski uzskaitītās patērētās enerģijas daudzumu ēkā vai ēkas tehniskajās sistēmās;

4.7. dati par ēkas nodošanu ekspluatācijā;

4.8. dati par ēkas tehnisko sistēmu uzstādīšanu vai nomaiņu ēkas ekspluatācijas laikā;

4.9. enerģijas aprēķini (ja tādi ir);

4.10. iepriekšējie pārbaudes atzinumi (ja tādi ir);

4.11. cita nepieciešamā informācija, kas saistīta ar ēkas energoaudita un apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes sekmīgu norisi.

5. Ēkas energosertifikātu sagatavo ekspluatācijā esošām ēkām un to daļām saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, bet ēkas pagaidu energosertifikātu – projektējamām ēkām (jaunbūvēm, rekonstruējamām vai renovējamām ēkām) un to daļām (jaunbūvē, rekonstruējamā vai renovējamā ēkā) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

6. Ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu aizpilda, ievērojot šādus nosacījumus:

6.1. šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā vai 2.pielikuma 1.punktā norāda kādu no šādiem ēkas tipiem:

6.1.1. dažāda tipa viendzīvokļa ēka;

6.1.2. daudzdzīvokļu māja;

6.1.3. biroju ēka;

6.1.4. izglītības iestāžu ēka;

6.1.5. ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēka;

6.1.6. viesnīcu un restorānu ēka;

6.1.7. sporta iestāžu ēka;

6.1.8. vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības pakalpojumu ēka;

6.1.9. cita tipa ēka, kurā tiek patērēta enerģija;

6.2. ja ēkas tips atbilst šo noteikumu 6.1.2.apakšpunktā minētajam tipam, šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā vai 2.pielikuma 1.punktā papildus norāda dzīvokļu skaitu mājā;

6.3. šo noteikumu 1.pielikuma 6.punkta vai 2.pielikuma 6.punkta laukā "pēdējās rekonstrukcijas/renovācijas gads" norāda pēdējo gadu, kad rekonstrukcijas vai renovācijas darbi skāruši ēkas fasādi vai ietekmējuši ēkas energoefektivitātes rādītājus;

6.4. šo noteikumu 1.pielikuma 7.punktā vai 2.pielikuma 7.punktā ēkas energoefektivitātes klasi norāda saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu, ievērojot šādus nosacījumus:

6.4.1. jaunbūvēm norāda atsauces vērtības A, B, C un E klases ēkām;

6.4.2. rekonstruējamām ēkām norāda atsauces vērtības A, B, D un E klases ēkām;

6.4.3. ekspluatācijā esošām ēkām norāda atsauces vērtības A, D, E un F klases ēkām;

6.4.4. E un F klases ēku vērtības norāda tikai ēku tipiem, kuriem tās ir noteiktas saskaņā ar šiem noteikumiem vai citiem normatīviem aktiem;

6.4.5. šo noteikumu 1.pielikuma 6.punkta laukā "aprēķina platība" un 7., 9., 10. un 11.punkta attiecīgajos laukos vai 2.pielikuma 6.punkta laukā "aprēķina platība" un 7., 10. un 11.punkta attiecīgajos laukos norāda vērtības, kas noteiktas saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi.

7. Ēkas energosertifikātam pievieno:

7.1. pārskatu par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā (3.pielikums);

7.2. apkures katlu, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus, kas sastādīti šo noteikumu 19., 20. un 23.punktā minētajos termiņos;

7.3. pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu:

7.3.1. telpu vai zonu nosaukumus, platības un temperatūras;

7.3.2. norobežojošo konstrukciju laukumus un siltuma zuduma koeficientus;

7.3.3. termisko tiltu garumus un siltuma zuduma koeficientus;

7.3.4. ēkā izmantoto tehnisko sistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;

7.3.5. vērtības, kas pieņemtas, lai ievērotu ēkas energoefektivitāti ietekmējošus faktorus;

7.3.6. klimatisko apstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;

7.3.7. energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu, ja tas ir noteikts;

7.4. pielikumu ar aprēķiniem par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem;

7.5. citus dokumentus, kas sniedz papildu informāciju par ēkas energoefektivitātes novērtējumu, vērtēšanas apstākļiem vai nosacījumiem.

8. Ēkas pagaidu energosertifikātam pievieno pielikumu, kurā norāda šo noteikumu 7.3.1., 7.3.2., 7.3.3., 7.3.4. un 7.3.5.apakšpunktā minētās aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, kā arī šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētos dokumentus, ja ēkas pagaidu energosertifikātu izsniedz rekonstruējamai vai renovējamai ēkai.

9. Neatkarīgs eksperts ēkas energosertifikātu vai pagaidu energosertifikātu piecu dienu laikā pēc tā izsniegšanas reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā.

10. Ēku energosertifikātu reģistru uztur Ekonomikas ministrija.

11. Ēku energosertifikātu reģistrā iekļauj datus, kas saskaņā ar šiem noteikumiem iekļauti ēkas energosertifikātā, ēkas pagaidu energosertifikātā un šo dokumentu pielikumos, kā arī apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktos.

12. Katram ēku energosertifikātu reģistrā reģistrētam dokumentam Ekonomikas ministrija piešķir reģistrācijas numuru.

13. Ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu veido ēkas energoefektivitātes rādītāju, normatīvo energoefektivitātes rādītāju un ēkas tipam atbilstošu statistiski noteiktu vidējo energoefektivitātes rādītāju apkures patēriņam salīdzinājums, ko attēlo salīdzinošajā vērtēšanas skalā saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

14. Salīdzinošajā vērtēšanas skalā izmanto šādas ēku energoefektivitātes klases:

14.1. dzīvojamām ēkām:

14.1.1. A klase – atbilst šo noteikumu 17.punktā minētajām prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkām;

14.1.2. B klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.1.3. C klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 50 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.1.4. D klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā;

14.1.5. E klase – atbilst ēkas tipam atbilstošam vidējam patēriņam;

14.1.6. F klase – atbilst normatīvajos aktos dzīvojamo māju apsaimniekošanas jomā noteiktajam pieļaujamajam enerģijas patēriņa līmenim;

14.2. nedzīvojamām ēkām:

14.2.1. A klase – atbilst šo noteikumu 17.punktā minētajām prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkām;

14.2.2. B klase – zema enerģijas patēriņa ēka, kas atbilst A un C klases vidējai vērtībai un šo noteikumu 17.3. un 17.4.apakšpunktā minētajām prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkām;

14.2.3. C klase – atbilst normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktajām prasībām jaunām ēkām;

14.2.4. D klase – atbilst normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktajām prasībām rekonstruējamām ēkām;

14.2.5. E klase – atbilst ēkas tipam atbilstošam vidējam patēriņam.

15. Ēkas energoefektivitātes klases rādītājs atbilst vērtībai, kas saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi noteikta ēkas enerģijas patēriņam apkurei. Šajā punktā minēto vērtību izsaka veselos skaitļos kilovatstundās uz aprēķina platības kvadrātmetru gadā.

16. Ekonomikas ministrija reizi gadā līdz 1.martam nodrošina statistiski noteiktu vidējo energoefektivitātes rādītāju apkures patēriņam publicēšanu Ekonomikas ministrijas mājaslapā internetā vismaz šādiem ēku tipiem:

16.1. daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām;

16.2. biroju ēkām;

16.3. izglītības iestāžu ēkām.

17. Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:

17.1. enerģijas patēriņš apkures vajadzībām sastāda ne vairāk kā 30 kWh uz kvadrātmetru gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā;

17.2. kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh uz kvadrātmetru gadā;

17.3. ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras:

17.3.1. nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā;

17.3.2. vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu;

17.4. ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.

18. Apkures sistēmu pārbaudi veic ēku apkures sistēmu pieejamām daļām (piemēram, siltuma ģeneratoram, kontroles sistēmai un cirkulācijas sūknim vai sūkņiem), ja šo sistēmu apkures katlu lietderīgā nominālā jauda telpu apkures mērķim ir vairāk nekā 20 kW.

19. Apkures sistēmu pārbauda:

19.1. ja apkures sistēmas apkures katlu lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW:

19.1.1. vismaz reizi četros gados – apkures sistēmām ar gāzes apkures katliem;

19.1.2. vismaz reizi divos gados – citos gadījumos;

19.2. ja apkures sistēmas apkures katlu lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 20 kW, bet nepārsniedz 100 kW:

19.2.1. vismaz reizi piecos gados – apkures sistēmām ar gāzes apkures katliem;

19.2.2. vismaz reizi četros gados – pārējos gadījumos.

20. Ja apkures sistēma aprīkota ar vadības un kontroles ierīcēm, kas nodrošina elektronisku sistēmu uzraudzību un kontroli, šo noteikumu 19.1. un 19.2.apakšpunktā minētos pārbaudes termiņus var pagarināt par diviem gadiem.

21. Apkures sistēmas pārbaude ietver apkures katla efektivitātes novērtējumu un apkures katla lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar siltumenerģijas pieprasījumu ēkā. Apkures katla lieluma novērtējums nav jāveic atkārtoti, ja apkures sistēmā nav izdarītas izmaiņas attiecībā uz ēkas apkures prasībām.

22. Apkures katlus pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15378:2009 L "Ēku apkures sistēmas. Apkures katlu un apkures sistēmu inspicēšana" (turpmāk – standarts LVS EN 15378:2009). Par apkures sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda:

22.1. apkures sistēmas apkures katlu pārbaudes aktus saskaņā ar standarta LVS EN 15378:2009  D pielikumu;

22.2. apkures sistēmas pārbaudes aktu saskaņā ar standarta LVS EN 15378:2009  K pielikumu.

23. Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi veic gaisa kondicionēšanas sistēmu pieejamām daļām, ja gaisa kondicionēšanas sistēmas faktiskā nominālā jauda pārsniedz 12 kW.

24. Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbauda:

24.1. vismaz reizi sešos gados – ja gaisa kondicionēšanas sistēma aprīkota ar vadības un kontroles ierīcēm, kas nodrošina elektronisku sistēmu uzraudzību un kontroli;

24.2. vismaz reizi četros gados – citos gadījumos.

25. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude ietver gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitātes un gaisa kondicionēšanas sistēmas lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar dzesēšanas pieprasījumu ēkā. Lieluma novērtējums nav jāveic atkārtoti, ja attiecīgajā gaisa kondicionēšanas sistēmā nav izdarītas izmaiņas attiecībā uz ēkas dzesēšanas vajadzībām.

26. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15240:2009 L "Ēku ventilācija. Ēku energoefektivitāte. Gaisa kondicionēšanas sistēmu apskates vadlīnijas" (turpmāk – standarts LVS EN 15240:2009). Par gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda aktu saskaņā ar standarta LVS EN 15240:2009  G pielikumu.

27. Apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes pasūtītājs neatkarīgu ekspertu nodrošina ar pārbaudāmās sistēmas dokumentāciju (projektu vai apsekošanas shēmu), iepriekšējiem pārbaudes aktiem, ekspluatācijas laikā veiktajiem pierakstiem vai pārskatiem, kā arī nodrošina piekļuvi pārbaudāmajai sistēmai un tās sastāvdaļām un iespēju veikt uzmērījumus.

28. Apkures sistēmu apkures katlu pārbaudes aktus, apkures sistēmu pārbaudes aktus un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

29. Šo noteikumu 6.4.apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz B, C un D klases norādīšanu nedzīvojamām ēkām un E klases norādīšanu visu tipu ēkām piemēro no 2014.gada 1.janvāra. Līdz 2014.gada 1.janvārim šajā punktā minētajām ēkām šo noteikumu 1.pielikuma 7.punkta un 2.pielikuma 7.punkta laukā "ēkas klase" attiecīgo klasi nenorāda.

30. Šo noteikumu 9. un 28.punkts stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

31. Ēku energosertifikātus un pagaidu energosertifikātus, kā arī apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus, kas izsniegti līdz 2013.gada 31.decembrim, neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā līdz 2014.gada 30.jūnijam.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

Ministru prezidenta vietā –
aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 9.jūlija
noteikumiem Nr.383

Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 9.jūlija
noteikumiem Nr.383

Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 9.jūlija
noteikumiem Nr.383

Pārskats par
ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem,
kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas  paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā

Piezīme. * Iekļauj ieteikumus, kas ir tehniski iespējami konkrētajai ēkai.

Piezīme. ** Dokumenta rekvizītus "Datums" un "Paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

4.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 9.jūlija
noteikumiem Nr.383

Ekonomikas ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis