Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums

I nodaļa.
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) alternatīvo ieguldījumu fonds (turpmāk arī — fonds) — kopējo ieguldījumu uzņēmums, kurš piesaista kapitālu no vairākiem ieguldītājiem, lai ieguldītu to minēto ieguldītāju labā saskaņā ar ieguldījumu politiku. Fonds nav ieguldījumu fonds Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē;

2) apakšfonds — nošķirta fonda mantas daļa, ko veido pret ieguldījumu daļām izdarītie ieguldījumi, kā arī lietas, kas iegūtas darījumos ar šo mantu;

3) alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks (turpmāk arī — pārvaldnieks) — juridiskā persona, kuras pamatdarbība ir fondu pārvalde;

4) fonda manta — lietas, kuru kopība veido fondu;

5) filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta pārvaldnieka struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura sniedz pakalpojumus atbilstoši dalībvalsts uzraudzības institūcijas izsniegtajai licencei;

6) papildu atlīdzība — fonda peļņas daļa, kuru pārvaldniekam ir tiesības saņemt kā atlīdzību par fonda pārvaldīšanu un kura neietver to fonda peļņas daļu, ko pārvaldnieks gūst kā ienākumus no saviem ieguldījumiem fondā;

7) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — tieša līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentu no balsstiesībām vai komercsabiedrības pamatkapitāla, vai kontrole pār šāda apmēra balsstiesībām vai pamatkapitālu,

b) kontroles veidā,

c) ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

8) kontrole — stāvoklis, kad personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķiroša ietekme uz līdzdalības pamata,

b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķiroša ietekme uz koncerna līguma pamata,

c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības;

9) dibināšanas vieta — vieta, kur:

a) pārvaldniekam ir juridiskā adrese,

b) fondam ir juridiskā adrese, ja tas nav reģistrēts fonda uzraudzības institūcijā, vai fonda uzraudzības institūcijas valsts,

c) turētājbankai ir juridiskā adrese vai filiāles atrašanās vietas adrese,

d) pilnvarotajai juridiskajai personai ir juridiskā adrese vai filiāles atrašanās vietas adrese,

e) pilnvarotajai fiziskajai personai ir pastāvīgās dzīvesvietas adrese;

10) dalībvalsts fonds — fonds, kurš dibināts dalībvalstī, vai fonds, kura juridiskā adrese ir dalībvalstī;

11) dalībvalsts fonda pārvaldnieks — pārvaldnieks, kura juridiskā adrese ir dalībvalstī;

12) ieguldījumu daļa — ieguldījumu apliecība, akcija, komandīta un komplementāra ieguldījumu apliecinošs dokuments vai cits dokuments, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību fondā vai apakšfondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības;

13) ieguldījumu apliecība — ieguldījumu apliecinošs vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību fondā, kurš ir dibināts kā lietu kopība atbilstoši šā likuma 30.pantam;

14) fonda vērtība (turpmāk arī — fonda neto aktīvu vērtība) — fonda aktīvu vērtības un saistību vērtības starpība. Apakšfonda vērtība ir apakšfonda aktīvu vērtības un saistību vērtības starpība;

15) galvenais fonds — fonds, kura ieguldītājs ir pakārtotais fonds;

16) pakārtotais fonds — fonds, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a) vismaz 85 procenti fonda aktīvu ir ieguldīti cita fonda ieguldījumu daļās,

b) vismaz 85 procenti fonda aktīvu ir ieguldīti vairāku tādu galveno fondu ieguldījumu daļās, kuru ieguldījumu stratēģijas ir identiskas,

c) vismaz 85 procenti fonda aktīvu ir pakļauti šā punkta "a" un "b" apakšpunktā neminētam ieguldījumu riskam, kas saistīts ar galveno fondu;

17) pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura ilgtermiņā īsteno komercdarbību ar meitas sabiedrību vai asociēto komercsabiedrību [Eiropas Komisijas 2008.gada 3.novembra regulas Nr.1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.1606/2002, izpratnē] starpniecību vai ar līdzdalību citās komercsabiedrībās, veicot darbību savā labā, un kuras kapitāla vērtspapīri ir iekļauti kādā dalībvalsts regulētajā tirgū vai kura nedarbojas ieguldītāju labā, pārdodot meitas sabiedrību un asociēto komercsabiedrību aktīvus, un skaidri atspoguļo šādu darbību finanšu pārskatā (gada);

18) fonda izcelsmes dalībvalsts — dalībvalsts, kurā fonds dibināts vai pirmoreiz reģistrēts (ja bijušas vairākas reģistrācijas), vai, ja fonds nav dibināts dalībvalstī, dalībvalsts, kurā ir fonda juridiskā adrese;

19) pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts — dalībvalsts, kurā ir pārvaldnieka juridiskā adrese, bet ārvalsts pārvaldniekam — attiecīgā atsauces dalībvalsts, kuru nosaka saskaņā ar šā likuma 75.panta noteikumiem;

20) pārvaldnieka uzņēmēja dalībvalsts — dalībvalsts, kurā dalībvalsts pārvaldnieks pārvalda dalībvalsts fondu un izplata dalībvalsts vai ārvalsts fonda ieguldījumu daļas, taču šī valsts nav pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts;

21) ārvalsts pārvaldnieka uzņēmēja dalībvalsts — dalībvalsts, kurā ārvalsts pārvaldnieks pārvalda dalībvalsts fondu un izplata dalībvalsts vai ārvalsts fonda ieguldījumu daļas, taču šī valsts nav ārvalsts pārvaldnieka atsauces dalībvalsts, kuru nosaka saskaņā ar šā likuma 75.panta noteikumiem;

22) emitents — dalībvalstī reģistrēta akciju sabiedrība, kuras akcijas vai tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību akciju sabiedrības pamatkapitālā, ir iekļauti regulētajā tirgū;

23) pilnvarotais pārstāvis — fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī, vai juridiskā persona, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuru ārvalsts pārvaldnieks pilnvarojis pārstāvēt tā intereses attiecībās ar valsts iestādēm, klientiem, organizācijām un ārvalsts pārvaldnieka darījumu partneriem dalībvalstīs;

24) sviras finansējums — jebkurš darījums, kura rezultātā pārvaldnieks palielina tā pārvaldītā fonda riska darījumu apmēru, aizņemoties naudu vai vērtspapīrus vai veicot darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, vai jebkādā citā veidā;

25) izplatīšana — pārvaldnieka paša vai tā vārdā veikta ieguldījumu daļu sākotnējā izvietošana vai piedāvāšana ieguldītājiem, kuru juridiskā adrese vai pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī;

26) ārvalsts fonds — fonds, kas nav dalībvalsts fonds;

27) regulētajā tirgū neiekļauta sabiedrība — dalībvalstī reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras akcijas (daļas) vai tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nav iekļauti regulētajā tirgū;

28) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

29) galvenais brokeris — dalībvalstī licencēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus profesionāliem ieguldītājiem, tai skaitā kā darījumu partneris finansēt vai veikt darījumus ar finanšu instrumentiem, kā arī veikt norēķinus un piegādāt un turēt finanšu instrumentus, izsniegt finanšu instrumentu aizdevumus un nodrošināt klientam pielāgotu informēšanas sistēmu;

30) profesionāls ieguldītājs — ieguldītājs, kura statuss atbilst profesionāla klienta statusam vai kuram pēc tā pieprasījuma šādu statusu piešķir pārvaldnieks vai ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumā noteikto kārtību;

31) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku uz vienošanās pamata saskaņoti darbojošos personu tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai ļauj būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politiku;

32) darbinieku pārstāvji — personas, kam ir tiesības pārstāvēt darbiniekus saskaņā ar Darba likuma normām;

33) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

34) Desmit valstu grupa — valstis, kuras ar Starptautisko Valūtas fondu noslēgušas Vispārējo vienošanos par aizņēmumiem;

35) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem;

36) dalībvalsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

37) ārvalsts — valsts, kas nav dalībvalsts;

38) pārvaldnieka amatpersonas — pārvaldnieka valdes locekļi un personas, kuras ir pilnvarotas pārvaldīt fondu, dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to pārvaldnieka vārdā;

39) pārvaldnieka ieinteresētās personas — pārvaldnieka valdes un padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu pārvaldnieka balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki un bērni;

40) ieguldījumu fonds — fonds, kas reģistrēts atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam;

41) stresa testēšana — analīze, ko veic pārvaldnieks, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz fonda ieguldījumu portfeli vai likviditāti;

42) Finanšu darījumu darba grupa — starptautiska institūcija, kura nosaka starptautisko standartu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu un citādiem starptautiskās finanšu sistēmas integritātes apdraudējumiem, kā arī veicina juridisko, regulējošo un operatīvo pasākumu efektīvu ieviešanu.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt finanšu sistēmas stabilitāti un attīstību, novēršot ar alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbību saistīto varbūtējo risku ietekmi uz finanšu sistēmu, kā arī nodrošināt efektīvu uzraudzības institūciju sadarbību šo risku uzraudzībā un mazināšanā.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums, lai sasniegtu tā 2.pantā minēto mērķi, nosaka:

1) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku tiesisko statusu, to darbību, informācijas atklāšanas prasības, atbildību un uzraudzību;

2) kārtību, kādā Latvijā tiek veikta pārvaldnieku reģistrācija un licencēšana;

3) kārtību, kādā pārvaldes pakalpojumus Latvijā sniedz citas dalībvalsts vai ārvalsts pārvaldnieks;

4) fondu darbību un kārtību, kādā tiek veikta fondu reģistrācija un fondu ieguldījumu daļu izplatīšana, kā arī to personu loku un tiesības, pienākumus un atbildību, uz kurām attiecas šā likuma prasības.

(2) Likums regulē arī tāda pārvaldnieka darbību, kas vēlas izmantot nosaukumu "Eiropas riska kapitāla fonds", ciktāl tā darbības noteikumus neregulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa regula (ES) Nr.345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem (turpmāk — Regula Nr.345/2013), un tāda pārvaldnieka darbību, kas vēlas izmantot nosaukumu "Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fonds", ciktāl tā darbības noteikumus neregulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa regula (ES) Nr.346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (turpmāk — Regula Nr.346/2013).

(3) Likums nosaka arī kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde drīkst veikt fonda ieguldījumu daļu sākotnējo izplatīšanu vai izplatīt fonda ieguldījumu daļas Latvijā.

(4) Tāda fonda darbību, kas nodibināts kā komandītsabiedrība vai akciju sabiedrība, regulē šis likums un Komerclikums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

4.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

Šo likumu nepiemēro:

1) pārvaldītājsabiedrībām;

2) privātajiem pensiju fondiem;

3) Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai, Eiropas Investīciju fondam, Eiropas attīstības finanšu iestādēm un divpusējām attīstības bankām, Pasaules Bankai, Starptautiskajam Valūtas fondam un līdzīgām starptautiskām organizācijām, kas sabiedrības interesēs pārvalda fondus;

4) dalībvalstu centrālajām bankām;

5) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem;

6) darba devēja darbinieku labā izveidotām līdzekļu uzkrāšanas shēmām;

7) īpašam nolūkam izveidotām vērtspapīrošanas struktūrām, kuru vienīgā darbība ir vērtspapīrošana saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas 2008.gada 19.decembra regulas (EK) Nr.24/2009 par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku 1.panta 2.punktu;

8) pārvaldniekam, kas pārvalda vienu vai vairākus fondus, kuru vienīgie ieguldītāji ir pats pārvaldnieks vai tā mātes sabiedrība vai meitas sabiedrība, vai citas pārvaldnieka mātes sabiedrības meitas sabiedrības, ar nosacījumu, ka neviens no šiem ieguldītājiem pats nav fonds.

II nodaļa.
Pārvaldnieka darbība, reģistrācija un licencēšana

5.pants. Pārvaldnieka darbība

(1) Pārvaldnieka pamatdarbība ir fonda pārvalde, kas ietver šādus pakalpojumus:

1) fonda ieguldījumu pārvaldīšana;

2) riska pārvaldīšana.

(2) Pārvaldnieks drīkst sniegt arī šādus papildpakalpojumus:

1) fonda administratīvā vadība, kas ietver šādas darbības:

a) fonda juridisko lietu un grāmatvedības kārtošana,

b) informācijas sniegšana pēc fonda ieguldītāju pieprasījuma,

c) fonda vērtības un ieguldījumu daļas cenas noteikšana,

d) fonda darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzība,

e) fonda ienākumu sadale,

f) ieguldījumu daļu emisija un atpakaļpirkšana,

g) līgumsaistību norēķinu izpilde,

h) ar fonda līdzekļiem saistīto darījumu uzskaites kārtošana,

i) fonda ieguldījumu daļu turētāju reģistra kārtošana;

2) ieguldījumu daļu izplatīšana;

3) ar fonda aktīvu pārvaldīšanu saistītās nepieciešamās darbības, kas ietver infrastruktūras pārvaldību, nekustamā īpašuma pārvaldību, komercsabiedrību konsultēšanu par kapitāla struktūru, nozares stratēģiju un līdzīgiem jautājumiem, konsultācijas un pakalpojumus attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanu un pirkšanu, kā arī citas darbības, kas saistītas ar tādu fondu, sabiedrību un citu aktīvu pārvaldību, kuros pārvaldnieks ir veicis ieguldījumus.

(3) Fondu var pārvaldīt ārējais vai iekšējais pārvaldnieks.

(4) Ārējais pārvaldnieks drīkst pārvaldīt fondu, kuru tas ir nodibinājis kā lietu kopību, vai fondu, kurš nodibināts kā komercsabiedrība un par kura pārvaldnieku šo ārējo pārvaldnieku ir iecēlis šis fonds vai fonda vārdā pilnvarotā persona.

(5) Iekšējais pārvaldnieks ir pats fonds, kas dibināts kā akciju sabiedrība un veic pārvaldnieka pienākumus. Iekšējam pārvaldniekam nav atļauts sniegt šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos pakalpojumus citam fondam.

(6) Pārvaldnieks nedrīkst sniegt tikai papildpakalpojumus, ja tas neveic pārvaldnieka pamatdarbību. Fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojumu nedrīkst sniegt, ja netiek sniegts riska pārvaldīšanas pakalpojums, bet riska pārvaldīšanas pakalpojumu nedrīkst sniegt, ja netiek sniegts fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojums. Pārvaldnieks nav tiesīgs sniegt šajā pantā neminētus pakalpojumus.

6.pants. Pārvaldnieka firma un darbības uzsākšana

(1) Latvijā pārvaldnieku dibina kā kapitālsabiedrību. Pārvaldnieks ir finanšu iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, Komerclikumu, citiem normatīvajiem aktiem un statūtiem.

(2) Iekšējā pārvaldnieka reģistrāciju komercreģistrā veic tikai pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk — Komisija) lēmums izsniegt licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai vai lēmums par pārvaldnieka reģistrāciju iesniegts komercreģistra iestādei.

(3) Pārvaldnieka firmā iekļauj vārdkopu "alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks" vai tās saīsinājumu "AIFP".

(4) Komercsabiedrība, kas neveic šajā likumā paredzēto pamatdarbību, savā firmā nedrīkst iekļaut papildinājumus, kuri tieši vai netieši norāda uz pārvaldnieku.

(5) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem tiesību aktiem riska kapitāla fondu pārvaldnieks, kas vēlas izmantot nosaukumu "Eiropas riska kapitāla fonds", ievēro Regulu Nr.345/2013, bet pārvaldnieks, kas vēlas izmantot nosaukumu "Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fonds", — Regulu Nr.346/2013.

(6) Pārvaldnieks drīkst uzsākt darbību pēc tam, kad Komisija šajā likumā noteiktajā kārtībā to ir reģistrējusi vai izsniegusi licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai. Dalībvalsts pārvaldnieks vai ārvalsts pārvaldnieks uzsāk darbību Latvijā šā likuma IX un X nodaļā noteiktajā kārtībā.

(7) Licencē norāda atļautās ieguldījumu stratēģijas un tos pakalpojumus un papildpakalpojumus, kurus pārvaldnieks ir tiesīgs sniegt atbilstoši šā likuma 5.pantam.

(8) Komisija izsniedz licenci bez termiņa ierobežojuma.

7.pants. Vispārīgie pārvaldnieka reģistrācijas noteikumi

(1) Pārvaldnieks darbību Latvijā ir tiesīgs uzsākt pēc reģistrācijas Komisijā, ja pārvaldnieka pārvaldē esošo fondu darbība un aktīvu apmērs atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) pārvaldnieks pats vai kopīgi ar tādas komercsabiedrības starpniecību, kurai tas ir deleģējis pārvaldes pakalpojumu vai ar kuru tam ir ciešas attiecības, vai kurā tam ir būtiska līdzdalība, pārvalda fondu aktīvus (tai skaitā aktīvus, kas iegūti, izmantojot sviras finansējumu), kuru kopsumma nesasniedz 100 miljonus euro;

2) pārvaldnieks pats vai kopīgi ar tādas komercsabiedrības starpniecību, kurai tas ir deleģējis pārvaldes pakalpojumu vai ar kuru tam ir ciešas attiecības, vai kurā tam ir būtiska līdzdalība, pārvalda fondu aktīvus, kuru kopsumma nesasniedz 500 miljonus euro, ar nosacījumu, ka neviena fonda darbības noteikumi neparedz izmantot sviras finansējumu un ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā.

(2) Pārvaldē esošo fondu aktīvu aprēķināšanas kārtību nosaka Eiropas Komisijas 2012.gada 19.decembra deleģētā regula (ES) Nr.231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību (turpmāk — Regula Nr.231/2013).

8.pants. Pārvaldnieka reģistrācijai iesniedzamie dokumenti

(1) Reģistrācijas iesniegumā Komisijai pārvaldnieks iekļauj informāciju par tā firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas vietu, kā arī pievieno šādu informāciju un dokumentus:

1) aprakstu ar informāciju par pārvaldnieka īstenotajām fondu ieguldījumu stratēģijām;

2) šā likuma 10.panta otrās daļas 1.punktā un 2.punkta "a" un "b" apakšpunktā, trešajā daļā un septītajā daļā minēto informāciju un dokumentus;

3) Regulas Nr.231/2013 5.pantā noteikto informāciju;

4) tāda ieguldītāja izvērtēšanas procedūru, kas nav profesionāls ieguldītājs, ietverot vismaz šā likuma 41.panta astotajā daļā minēto apliecinājumu un kārtību, kādā pārvaldnieks pārliecinās par ieguldītāja brīvā kapitāla pietiekamību ieguldījuma veikšanai fondā.

(2) Komisija lēmumu par reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt pārvaldnieku pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti.

(3) Komisija lēmumu par atteikumu reģistrēt pārvaldnieku pieņem, ja nav izpildītas šā likuma 17.panta piektās daļas prasības.

(4) Reģistrēts pārvaldnieks nekavējoties informē Komisiju par grozījumiem šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā, šā likuma 10.panta otrās daļas 2.punkta "a" un "b" apakšpunktā un trešajā daļā noteiktajā informācijā un dokumentos, ja šie grozījumi izdarīti, pirms pieņemts lēmums par reģistrāciju. Ja attiecīgie grozījumi izdarīti pēc pārvaldnieka reģistrācijas, Komisiju par grozījumiem minētajā informācijā un dokumentos informē 10 darbdienu laikā.

9.pants. Reģistrēta pārvaldnieka darbības noteikumi

(1) Reģistrēts pārvaldnieks drīkst izplatīt ieguldījumu daļas profesionālajiem ieguldītājiem, kā arī sniegt fonda pārvaldes pakalpojumus un papildpakalpojumus.

(2) Reģistrēta pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda ieguldījumu daļas, ja fonda darbības noteikumi neparedz izmantot sviras finansējumu un ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā, drīkst izplatīt arī tādam ieguldītājam, kas nav profesionāls ieguldītājs, ja šis ieguldītājs sniedz šā likuma 41.panta astotajā daļā minēto apliecinājumu un ieguldītāja ieguldījumu daļu pirkuma minimālā summa attiecīgajā fondā ir 20 000 euro vai lielāka.

(3) Ja pārvaldnieka pārvaldē esošo fondu darbība un aktīvu apmērs sasniedz vai pārsniedz kaut vienu šā likuma 7.panta pirmajā daļā minēto kritēriju, pārvaldnieks 30 dienu laikā pēc neatbilstības iestāšanās iesniedz Komisijai iesniegumu, lai saņemtu licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai.

(4) Pārvaldniekam, kura pārvaldē esošo fondu darbība un aktīvu apmērs atbilst kaut vienam šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētajam kritērijam, ir tiesības nesniegt Komisijai iesniegumu par pārvaldnieka reģistrāciju, ja tas iesniedz iesniegumu, lai saņemtu licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai atbilstoši šā likuma un Regulas Nr.231/2013 prasībām.

(5) Reģistrētam pārvaldniekam ir saistoši šā likuma 15.panta, 20.panta pirmās, otrās un ceturtās daļas, 21., 29.panta, 61.panta pirmās, otrās, piektās, sestās, septītās un astotās daļas, 64., 65., 81., 82., 83., 84., 85.panta un IV, V, VII un XIV nodaļas noteikumi.

(6) Komisija īsteno reģistrēta pārvaldnieka uzraudzību līdz dienai, kad reģistrētais pārvaldnieks ir pilnībā nokārtojis saistības ar fonda ieguldītājiem un citām personām.

(7) Dalībvalstī reģistrēts pārvaldnieks drīkst izplatīt tā pārvaldē esoša dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas profesionālajiem ieguldītājiem Latvijā, ja fonda darbības noteikumi neparedz izmantot sviras finansējumu un ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā, un šis pārvaldnieks Komisijai iesniedz šādus dokumentus:

1) iesniegumu ar lūgumu atļaut izplatīt tā pārvaldē esoša dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas profesionālajiem ieguldītājiem Latvijā;

2) pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijas izsniegtu apliecinājumu, ka pārvaldnieks dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēts dalībvalsts uzraudzības institūcijā un ir pakļauts minētajā dalībvalstī noteiktajām uzraudzības prasībām;

3) fonda izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijas izsniegtu apliecinājumu, ka fonds dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēts dalībvalsts uzraudzības institūcijā un ir pakļauts minētajā dalībvalstī noteiktajām uzraudzības prasībām;

4) Komisijai adresētu pārvaldnieka un fonda izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūciju apliecinājumu, ka uzraudzības institūcijas sadarbosies ar Komisiju fonda un pārvaldnieka uzraudzības un informācijas apmaiņas jautājumos;

5) informāciju par kontaktpersonu, kas atbildīga par ieguldījumu daļu izplatīšanu Latvijā un pilnvarota pārstāvēt fonda un pārvaldnieka intereses attiecībās ar valsts iestādēm, ieguldītājiem un trešajām personām Latvijā;

6) ieguldījumu daļu izplatīšanas līgumu;

7) šā likuma 66.panta trešajā daļā minētos dokumentus.

(8) Šā panta septītās daļas 2., 3., 4. un 7.punktā minētos dokumentus sagatavo valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(9) Dalībvalstī reģistrēts pārvaldnieks drīkst sākt fonda ieguldījumu daļu izplatīšanu Latvijā no Komisijas lēmuma paziņošanas dienas.

(10) Dalībvalstī reģistrēts pārvaldnieks 10 darbdienu laikā informē Komisiju par izmaiņām šā panta septītajā daļā minētajā informācijā.

(11) Dalībvalstī reģistrētam pārvaldniekam, kas vēlas izplatīt tā pārvaldē esoša dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas profesionālajiem ieguldītājiem Latvijā, ja fonda darbības noteikumi neparedz izmantot sviras finansējumu un ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā, ir saistoši šā likuma 29.panta, 81.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas, 81.panta piektās daļas 12.punkta, 81.panta sestās un septītās daļas, 82.panta ceturtās, piektās, sestās, astotās un devītās daļas un 90. un 91.panta nosacījumi.

10.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti un ziņas

(1) Lai saņemtu licenci, pārvaldnieks iesniedz Komisijai iesniegumu licences saņemšanai, kam pievieno citus šajā pantā minētos dokumentus. Ārējais pārvaldnieks iesniegumā iekļauj arī informāciju par tā firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas vietu.

(2) Par pārvaldnieku un tā akcionāriem (dalībniekiem) Komisijai iesniedz šādus dokumentus:

1) dokumentu, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu;

2) pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) sarakstu un šādas ziņas par akcionāriem (dalībniekiem):

a) par fiziskajām personām — personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds (latviešu valodā un oriģinālvalodā), dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir)], personu apliecinoša dokumenta izdošanas vieta, dokumenta numurs, derīguma termiņš,

b) par juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī notariāli apliecinātas reģistrācijas dokumentu kopijas,

c) dokumentus, kas apliecina, ka pārvaldnieka akcionāriem (dalībniekiem), kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldniekā, pietiek finanšu līdzekļu (norādot finanšu līdzekļu izcelsmi), lai tie varētu veikt ieguldījumus pārvaldnieka kapitālā,

d) ziņas par pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) — juridisko personu — īpašniekiem (līdz fiziskajai personai, par kuru sniedz ziņas atbilstoši šā punkta "a" apakšpunktam), ja akcionāriem (dalībniekiem) ir būtiska līdzdalība pārvaldniekā.

(3) Par pārvaldnieka amatpersonām Komisijai iesniedz šādus dokumentus un ziņas:

1) paziņojumu, kuru aizpilda katra amatpersona. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

a) pārvaldnieka firmu un amatu, uz kuru amatpersona kandidē,

b) vārdu, uzvārdu (latviešu valodā un oriģinālvalodā), dzimšanas gadu un datumu, personas kodu (ja tāds ir) un pilsonību,

c) izglītību (zinātnisko grādu),

d) kvalifikācijas paaugstināšanu,

e) vai ir bijusi sodāmība,

f) vai ir bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību,

g) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu īsu aprakstu;

2) izglītību apliecinošu dokumentu kopijas.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, par kuru paziņojums sagatavots, kā arī pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs.

(5) Komisijai iesniedz pārvaldnieka ieinteresēto personu sarakstu. Sarakstā norāda katras personas vārdu un uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir), izglītību, amatus, kurus tā ieņēmusi pēdējo piecu gadu laikā, un uz darba aprakstu attiecināmos pārvaldnieka un attiecīgās personas noslēgto līgumu nosacījumus. Juridiskā persona norāda firmu, reģistrācijas numuru un vietu, pārvaldes institūciju locekļus, kā arī iesniedz Komisijai pēdējā gada pārskatu.

(6) Par pārvaldnieka darbības organizāciju Komisijai iesniedz šādus dokumentus:

1) organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem amatpersonu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem pārvaldnieka struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem. Ja pārvaldnieks plāno izveidot filiāles, Komisijai iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un filiāļu vadītāju pienākumu aprakstu;

2) vadības informācijas sistēmas aprakstu;

3) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites organizācijas galvenos principus;

4) risku pārvaldīšanas politiku;

5) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus, tai skaitā fonda ieguldījumu daļu reģistra un citu pārvaldnieka pārvaldīšanā esošo finanšu instrumentu uzskaites datubāzes aizsardzības noteikumus;

6) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru aprakstu;

7) atalgojuma politiku un tās piemērošanas aprakstu;

8) funkciju deleģēšanas un tālākas deleģēšanas procedūru;

9) interešu konfliktu novēršanas procedūru;

10) aprakstu par likviditātes riska pārvaldīšanu;

11) ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūras aprakstu.

(7) Par pārvaldnieka plānoto darbību Komisijai iesniedz vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem izstrādātu un pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātu darbības plānu, kas izvērsti atspoguļo pārvaldnieka darbības stratēģiju, finansiālās prognozes, ietverot pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli vismaz turpmāko triju darbības gadu beigās, finansiālās darbības rezultāta pārskata projektu par vismaz trim turpmākajiem darbības gadiem, kapitāla pietiekamības aprēķina projektu un prognozēto pastāvīgo izmaksu summu gadā, tirgus izpētes aprakstu, kā arī citu informāciju, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par pārvaldnieka plānoto darbību.

(8) Par katru fondu, kuru pārvaldnieks vēlas pārvaldīt, Komisijai iesniedz šādus dokumentus un ziņas:

1) informāciju par ieguldījumu stratēģiju un to fondu veidiem, kuros fonds veic vai ir paredzējis veikt ieguldījumus, ja fonds ir fondu fonds;

2) ja paredzēts izmantot sviras finansējumu, — pārvaldnieka politiku sviras finansējuma izmantošanai, tai skaitā informāciju par apstākļiem, kādos fonds drīkst izmantot sviras finansējumu, atļautajiem sviras finansējuma veidiem un avotiem un ar tiem saistītajiem riskiem, sviras finansējuma izmantošanas ierobežojumiem un saņemtā nodrošinājuma un aktīvu atkārtotas izmantošanas nosacījumiem, sviras finansējuma maksimālo apmēru, kuru pārvaldnieks ir tiesīgs izmantot fonda vārdā, kā arī šāda apmēra izvēles pamatojumu un procedūras aprakstu noteikto ierobežojumu ievērošanai;

3) informāciju par riska profilu un citām fonda darbību raksturojošām pazīmēm, tai skaitā informāciju par dalībvalstīm vai ārvalstīm, kurās fonds darbojas vai plāno darboties;

4) informāciju par galveno fondu, ja fonds ir pakārtotais fonds;

5) katra fonda dibināšanas dokumentu;

6) informāciju par turētājbanku un turētājbankas līgumu;

7) fonda pārvaldes līgumu starp fondu un pārvaldnieku;

8) šā likuma 58.panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju.

(9) Ja iesniegumu licences saņemšanai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai iesniedz jau Komisijā licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, tā iesniedz tikai to informāciju un ziņas, kuru Komisijas rīcībā nav.

(10) Ja pirms tam, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu, Komisijai sniegtajā informācijā tiek veiktas izmaiņas vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, pārvaldnieka pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(11) Pārvaldniekam pēc licences saņemšanas ir pienākums nekavējoties rakstveidā informēt Komisiju par visiem grozījumiem un papildinājumiem iesniegtajos dokumentos un informācijā. Grozījumi stājas spēkā, ja Komisija mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un tam pievienotie dokumenti, nav izteikusi motivētus iebildumus. Ja dokumentu izskatīšanai nepieciešama papildu pārbaude vai vajadzīgas papildu ziņas, Komisijai ir tiesības pagarināt iesnieguma izskatīšanas termiņu par vienu mēnesi, par to rakstveidā paziņojot pārvaldniekam.

(12) Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādam pārvaldniekam:

1) kurš ir attiecīgajā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka meitas sabiedrība;

2) kurš ir tādas mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kuras cita meitas sabiedrība ir attiecīgajā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks;

3) kuru kontrolē tāda fiziskā vai juridiskā persona, kura kontrolē arī citu attiecīgajā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku.

(13) Komisija pirms licences izsniegšanas, kā arī licencētā pārvaldnieka uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) piemērotību un to pārvaldnieka amatpersonu reputāciju un pieredzi, kuras iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību vadībā, kurā tiks iekļauts pārvaldnieks.

11.pants. Prasības pārvaldnieka akcionāriem (dalībniekiem)

(1) Par pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) drīkst būt tikai tāda persona:

1) kuras identitāti iespējams pārbaudīt;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kuras finansiālais stāvoklis ir stabils un to iespējams dokumentāri pierādīt.

(2) Izvērtējot personas reputāciju un finansiālo stāvokli, Komisija pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par finansiālo stāvokli, kuri ļauj pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību pārvaldnieka kapitālā izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, ka ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos. Brīvā kapitāla pietiekamību neņem vērā, ja persona ir kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība.

(3) Par pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) nevar būt fiziskā persona un juridiskās personas akcionāri (dalībnieki) un īpašnieki (patiesie labuma guvēji), uz kuriem var attiecināt šā likuma 15.panta trešās daļas 1., 2. vai 4.punktā noteiktos ierobežojumus.

(4) Komisijai ir tiesības pārbaudīt pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) identitāti, bet, ja pārvaldnieka akcionāri (dalībnieki) ir juridiskās personas, — ziņas par to akcionāriem (dalībniekiem) un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums nodrošināt Komisiju ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

12.pants. Būtiskas līdzdalības iegūšana, samazināšana un izbeigšana pārvaldniekā

(1) Būtisku līdzdalību pārvaldniekā drīkst iegūt persona, kura atbilst pārvaldnieka akcionāriem (dalībniekiem) noteiktajām prasībām, kā arī nodrošina šā panta septītajā daļā minēto kritēriju izpildi.

(2) Persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību pārvaldniekā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamās līdzdalības apmēru procentos no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta septītajā daļā minētajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas sarakstu publicē Komisijas izveidotajā tīmekļa vietnē.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kuras pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), tai skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta septītajā daļā minētajiem kritērijiem.

(4) Ja persona vēlas palielināt būtisko līdzdalību pārvaldniekā, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai pārvaldniekam kļūstot par šīs personas meitas sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamās līdzdalības apmēru procentos no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta septītajā daļā minētajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas sarakstu publicē Komisijas izveidotajā tīmekļa vietnē.

(5) Komisija divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta otrajā vai ceturtajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Komisijas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(6) Komisijai šā panta septītajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu to atbilstību šā panta septītajā daļā minētajiem kritērijiem.

(7) Komisija ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā panta piektajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tā pārvaldnieka noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, un ņem vērā šīs personas iespējamo ietekmi uz pārvaldnieka vadību un darbību, kā arī šādus kritērijus:

1) vai persona atbilst pārvaldnieka akcionāriem (dalībniekiem) noteiktajām prasībām un vai tai ir nevainojama reputācija;

2) vai personai, kura, iegūstot plānoto līdzdalību, vadīs pārvaldnieka darbību, ir nevainojama reputācija un pieredze;

3) vai personas finansiālais stāvoklis ir stabils, jo īpaši saistībā ar pārvaldniekā, kurā plānots iegūt līdzdalību, veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu;

4) vai pārvaldnieks spēs nodrošināt un pildīt šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības, un vai tās komercsabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā šis pārvaldnieks iekļausies, neierobežo Komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp pārvaldnieka uzraudzības institūcijām un noteikt pārvaldnieka uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu;

5) vai nav pamatotu aizdomu, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai terorisma finansēšana, vai šo darbību mēģinājums, vai arī plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(8) Pieprasot šā panta sestajā daļā minēto papildu informāciju, Komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Komisijai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi būtisko līdzdalību pārvaldniekā, nav pakļauta apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, pārvaldnieku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas reģistrācijas vieta nav dalībvalstī. Ja Komisija ir pārtraukusi šā panta septītajā daļā noteikto 60 darbdienu vērtēšanas periodu, pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(9) Komisija šā panta septītajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu aizliegt personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību pārvaldniekā, ja:

1) persona neatbilst šā panta septītajā daļā minētajiem kritērijiem;

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju.

(10) Komisija divu darbdienu laikā, ievērojot šā panta septītajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta devītajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību pārvaldniekā. Ja Komisija šā panta septītajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai motivētu lēmumu, ar kuru aizliedz tai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību pārvaldniekā, uzskatāms, ka Komisija piekrīt šīs personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai pārvaldniekā.

(11) Šā panta septītās daļas 3.punktā minētais kritērijs nav attiecināms uz juridisko personu, ja tās akcijas ir iekļautas Latvijas vai citas dalībvalsts regulētajā tirgū vai tādā regulētajā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā persona Komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(12) Ja Komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību pārvaldniekā, šī persona savu būtisko līdzdalību pārvaldniekā iegūst vai palielina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīts šā panta piektajā daļā minētais rakstveida apstiprinājums par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību pārvaldniekā, Komisijas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai pārvaldniekā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Komisija var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(13) Izvērtējot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos paziņojumus, Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts pārapdrošinātāju, dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, pārvaldnieks kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(14) Izvērtējot personas finansiālā stāvokļa stabilitāti, prasības par brīvā kapitāla pietiekamību nav attiecināmas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

(15) Ja būtisku līdzdalību ieguvušās personas ietekme uz pārvaldnieku apdraud vai var apdraudēt pārvaldnieka finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme, mainīts pārvaldnieka padomes vai amatpersonu sastāvs, vai aizliegt attiecīgajai personai izmantot visas tās balsstiesības vai daļu no tām.

(16) Persona, kura vēlas izbeigt mātes sabiedrības kontroli (izšķirošu ietekmi) pār Komisijas licencētu pārvaldnieku, samazināt būtiskas līdzdalības apmēru pārvaldniekā zemāk par 20, 33 vai 50 procentu robežu vai izbeigt būtisku līdzdalību pārvaldniekā, pirms akciju (daļu) atsavināšanas rakstveidā paziņo par to Komisijai. Paziņojumā norāda personas līdzdalības apmēru pārvaldniekā, kāds tas būs pēc līdzdalības samazināšanas.

13.pants. Netieši iegūta līdzdalība

Nosakot personas netieši iegūtas līdzdalības apmēru pārvaldniekā, ņem vērā attiecīgās personas (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) šādas pārvaldniekā iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un ilgtermiņa rīcības politiku attiecībā uz pārvaldnieka pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām (daļām), ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras konkrētā persona ir tiesīga izmantot neierobežotā periodā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2., 3. un 4.punkta nosacījumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no konkrētajai personai turējumā nodotajām akcijām (daļām) un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām (daļām);

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām (daļām).

14.pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona, kas tiek turēta aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu pārvaldniekā, nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 12.panta trešajā daļā minēto informāciju un tās līdzdalība kopumā aptver 10 vai vairāk procentu no pārvaldnieka pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, tā nevar izmantot visu sev piederošo akciju balsstiesības. Komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus (dalībniekus) un pārvaldnieku.

(2) Ja persona, neievērojot Komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju (daļu) balsstiesības, bet akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju (daļu) balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.

15.pants. Prasības pārvaldnieka amatpersonām

(1) Par pārvaldnieka amatpersonu drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir pietiekami kompetenta jomā, par kuru būs atbildīga;

2) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze;

3) tai ir nevainojama reputācija;

4) tai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par pārvaldnieka padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām.

(3) Persona nedrīkst būt par amatpersonu šādos gadījumos:

1) tā ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) tā ir saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī tad, ja krimināllieta pret personu izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

3) tā ir norādījusi nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus, lai saņemtu licenci pārvaldnieka darbībai vai citai darbībai finanšu un kapitāla tirgū;

4) tā ir pildījusi valdes vai padomes locekļa pienākumus pārvaldniekā vai citā finanšu iestādē, kurai ticis pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process laikā, kad attiecīgā persona pildījusi minētos pienākumus, vai tā ir pildījusi valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz maksātnespējai.

(4) Pārvaldnieks nodrošina, ka vismaz divas amatpersonas ir kompetentas tā pārvaldē esošā fonda izraudzītās ieguldījumu stratēģijas īstenošanā. Šīs amatpersonas drīkst pārvaldīt vairākus tikai viena pārvaldnieka pārvaldē esošus fondus.

(5) Pārvaldnieks nodrošina, ka minimālais pārvaldnieka valdes locekļu skaits ir trīs.

(6) Pārvaldnieka pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata pārvaldnieka amatpersonas, ja tās neatbilst šā likuma prasībām.

(7) Izvērtējot pārvaldnieka amatpersonu un padomes locekļu reputāciju, Komisija ņem vērā šo personu paziņojumā sniegto informāciju, no iepriekšējām darbavietām saņemtās atsauksmes un citas ziņas par minēto personu iepriekšējo profesionālo pieredzi.

16.pants. Pārvaldnieka kapitāls

(1) Sākotnējo kapitālu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regula Nr.575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr.648/2012 (turpmāk — Regula Nr.575/2013).

(2) Iekšējā pārvaldnieka sākotnējais kapitāls ir vismaz 300 000 euro.

(3) Ārējā pārvaldnieka minimālais sākotnējais kapitāls ir vismaz 125 000 euro.

(4) Ja pārvaldnieka pārvaldē esošo fondu ieguldījumu portfeļu apmērs pārsniedz 250 miljonus euro, pārvaldnieks nodrošina papildu pašu kapitālu, kura apmērs ir 0,02 procenti no summas, par kādu pārvaldīšanā esošo līdzekļu vērtība pārsniedz 250 miljonus euro. Šajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz pārvaldnieku, kura pašu kapitāla apmērs ir 10 miljoni euro vai lielāks.

(5) Nosakot pārvaldnieka pašu kapitāla atbilstību šā likuma prasībām, par pārvaldē esošo fondu ieguldījumu portfeļiem uzskata pārvaldnieka pārvaldīto fondu aktīvus, ieskaitot to fondu aktīvus, kuru pārvaldes pakalpojumus tas deleģējis saskaņā ar šā likuma 28.panta prasībām, bet neieskaitot fondu aktīvus, ko tas saņēmis pārvaldīšanā no cita pārvaldnieka.

(6) Pašu kapitālu un tā aprēķināšanas kārtību nosaka Regula Nr.575/2013.

(7) Pārvaldnieka pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par lielāko no šādiem lielumiem:

1) par minimālā sākotnējā kapitāla un atbilstoši šā panta ceturtās daļas prasībām aprēķinātā papildu pašu kapitāla kopsummu;

2) par 25 procentiem no iepriekšējā pilna pārskata gada pastāvīgo izmaksu kopsummas.

(8) Pastāvīgo izmaksu (izmaksas, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no pārvaldnieka komercdarbības apmēra) kopsummu nosaka, pamatojoties uz pārvaldnieka pēdējo revidēto gada pārskatu. Ja kopš iepriekšējā pārskata gada pārvaldnieka komercdarbībā notikušas būtiskas pārmaiņas, pārvaldnieks atbilstoši tām pārrēķina pastāvīgo izmaksu kopsummu. Pārvaldnieks, kurš komercdarbību nav veicis pilnu pārskata gadu, pastāvīgo izmaksu kopsummu nosaka, pamatojoties uz komercdarbības plānu.

(9) Pārvaldnieks, kas saņēmis Komisijas atļauju, drīkst nodrošināt līdz 50 procentiem no šā panta ceturtajā daļā minētā papildu pašu kapitāla ar tāda paša apmēra garantiju, kuru izsniegusi:

1) kredītiestāde, kas saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, kura ietilpst Desmit valstu grupā;

2) dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas sabiedrība vai ārvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci apdrošināšanas veikšanai.

(10) Ar pārvaldnieka darbību saistīto iespējamo profesionālās atbildības risku segšanai pārvaldnieks ievēro vienu no šādām prasībām:

1) nodrošina papildu pašu kapitālu, kura apmērs ir pietiekams, lai segtu iespējamos profesionālās atbildības riskus, kas rodas pārvaldnieka profesionālās darbības nolaidības dēļ;

2) apdrošina savu profesionālās darbības civiltiesisko atbildību apmērā, kas ir pietiekams, lai segtu iespējamos profesionālās atbildības riskus, kas rodas pārvaldnieka profesionālās darbības nolaidības dēļ.

(11) Pārvaldnieks nodrošina, ka pašu kapitāla un papildu pašu kapitāla segumam nepieciešamie līdzekļi ir ieguldīti likvīdos aktīvos. Par likvīdiem aktīviem uzskata neapgrūtinātus naudas līdzekļus — naudu kasē un īstermiņa noguldījumus maksātspējīgās kredītiestādēs, kā arī ieguldījumus finanšu instrumentos, ja tiem ir pastāvīgs, neierobežots tirgus un tos var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem vai izmantot par nodrošinājumu kredītu saņemšanai.

(12) Riskus, kurus sedz ar papildu pašu kapitālu vai profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, papildu pašu kapitāla apmēru, kā arī prasības profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai nosaka Regula Nr.231/2013.

(13) Šā panta desmitās, vienpadsmitās un divpadsmitās daļas prasības attiecina uz pārvaldnieku, kurš ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

(14) Reģistrēta pārvaldnieka kapitāls, kuru veido sākotnējā kapitāla elementi, nedrīkst būt mazāks par:

1) 15 000 euro ar nosacījumu, ka neviena tā pārvaldē esoša fonda darbības noteikumi neparedz izmantot sviras finansējumu un ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā;

2) lielāko no šādiem lielumiem — par minimālo Komerclikumā noteikto pamatkapitālu vai par 25 procentiem no iepriekšējā pilna pārskata gada pastāvīgo izmaksu kopsummas, ja tā pārvaldē esoša fonda darbības noteikumi paredz izmantot sviras finansējumu un tiesības ieguldītājiem pārdot atpakaļ ieguldījumu daļas piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā.

17.pants. Licences izsniegšanas noteikumi

(1) Komisija lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti.

(2) Ja dokumentu izskatīšanai nepieciešama papildu pārbaude vai papildu ziņas, Komisijai ir tiesības pagarināt iesnieguma izskatīšanas termiņu par trim mēnešiem, par to rakstveidā paziņojot pārvaldniekam.

(3) Pēc tam, kad Komisija ir izvērtējusi pārvaldnieka akcionāru (dalībnieku) atbilstību šā likuma prasībām un informāciju, kas ietverta šā likuma 10.panta septītajā un astotajā daļā minētajos dokumentos, tā licencē ir tiesīga noteikt pārvaldnieka darbības nosacījumus.

(4) Komisija izsniedz licenci 10 darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu.

(5) Komisija pieņem lēmumu neizsniegt licenci, ja:

1) dibinot pārvaldnieku, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti;

2) pārvaldnieka amatpersonas neatbilst šā likuma prasībām;

3) pārvaldnieka sākotnējais kapitāls un pašu kapitāls neatbilst šā likuma prasībām;

4) pārvaldnieka ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tā finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

5) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar pārvaldnieku, ierobežo Komisijas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām pārvaldniekā ir būtiska līdzdalība;

7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda pārvaldnieka kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve;

8) pārvaldnieka vadība un juridiskā adrese nav Latvijā;

9) pārvaldnieka akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.

18.pants. Papildpakalpojumu sniegšana

(1) Ja pārvaldnieks vēlas sniegt jaunu papildpakalpojumu vai atteikties no kāda papildpakalpojuma sniegšanas, tas iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(2) Ja pārvaldnieks vēlas uzsākt jauna papildpakalpojuma sniegšanu, tas vienlaikus ar iesniegumu Komisijai iesniedz:

1) papildinājumus darbības plānā;

2) grozījumus pārvaldnieka iekšējās darba organizācijas aprakstos, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu papildpakalpojuma sniegšanu atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Lēmumu par atļauju sniegt papildpakalpojumu Komisija pieņem 15 darbdienu laikā pēc visu šajā likumā minēto dokumentu saņemšanas.

19.pants. Licences pārreģistrācija un atkārtota izsniegšana

(1) Ja tiek mainīta pārvaldnieka firma, Komisija pārreģistrē licenci.

(2) Pārvaldnieks iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Komisijai septiņu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas komercreģistrā.

(3) Komisija pārreģistrē licenci septiņu darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(4) Ja licence ir nozaudēta, pārvaldnieks nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par atkārtotu licences saņemšanu.

(5) Komisija izsniedz licenci septiņu darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

20.pants. Licences anulēšana

(1) Komisijai ir tiesības ar motivētu lēmumu anulēt pārvaldniekam izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) pārvaldnieks ir sniedzis Komisijai vai publiski izplatījis nepatiesas ziņas;

2) pārvaldnieka kapitāls neatbilst šā likuma prasībām;

3) pārvaldnieks sistemātiski pārkāpj šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu un Komisijas normatīvo noteikumu prasības;

4) pārvaldnieka darbība ir pretrunā ar fonda ieguldītāju interesēm;

5) pārvaldnieks 12 mēnešu laikā pēc licences saņemšanas nav uzsācis šajā likumā atļauto darbību;

6) pārvaldnieka darbība izbeigta pēc tiesas nolēmuma;

7) pārvaldniekam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;

8) pārvaldnieks iesniedz Komisijai iesniegumu par licences anulēšanu;

9) pārvaldnieks tiek reorganizēts vai likvidēts;

10) pārvaldnieks sešu mēnešu laikā kopš pamatdarbības pārtraukšanas nav atsācis šajā likumā atļauto darbību.

(2) Lēmumu par licences anulēšanu Komisija rakstveidā paziņo pārvaldniekam triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(3) Par licences anulēšanu tādam Latvijā licencētam pārvaldniekam, kura filiāle darbojas dalībvalstī, Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(4) Komisija īsteno pārvaldnieka uzraudzību līdz dienai, kad pārvaldnieks ir pilnībā nokārtojis saistības pret fonda ieguldītājiem un citām personām.

(5) Komisija reizi ceturksnī informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par izsniegtajām un anulētajām licencēm.

21.pants. Pārvaldnieka reorganizācija un likvidācija

(1) Pārvaldnieku reorganizē un likvidē saskaņā ar Komerclikumu. Pārvaldnieks 10 dienu laikā informē Komisiju par reorganizācijas vai likvidācijas lēmuma pieņemšanu.

(2) Pārvaldnieks nedrīkst pabeigt savu likvidāciju, pirms nav izpildījis saistības pret tā pārvaldē esošajiem fondiem.

III nodaļa.
Pārvaldnieka darbības noteikumi

22.pants. Vispārīgās prasības pārvaldnieka darbībai

(1) Pārvaldnieks tam izsniegtās licences darbības laikā ievēro un izpilda šādas prasības:

1) nodrošina, lai tiktu ievērotas pārvaldnieka un fonda darbību regulējošās prasības atbilstoši šim likumam, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un Komisijas normatīvajiem noteikumiem;

2) sniedzot fonda pārvaldes pakalpojumus, rīkojas kā godīgs, gādīgs un rūpīgs saimnieks un nodrošina, lai pakalpojumi tiktu sniegti ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību fonda un tā ieguldītāju interesēs, neapdraudot finanšu tirgus stabilitāti un integritāti;

3) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, kas var rasties pakalpojumu sniegšanas laikā, un, ja tos nav iespējams novērst, nodrošina to pārvaldīšanu, ievērojot fonda un tā ieguldītāju intereses, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret pārvaldītajiem fondiem;

4) nodrošina vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret fonda ieguldītājiem, neviena fonda ieguldītāju intereses nevērtējot augstāk par cita fonda ieguldītāju interesēm, ja vien šāda atšķirīga attieksme nav paredzēta attiecīgā fonda dibināšanas dokumentā vai fonda darbības noteikumos.

(2) Organizējot savu darbību, pārvaldnieks:

1) nodrošina darbības apjomam un specifikai atbilstošus personāla un tehnoloģiskos resursus, kā arī izstrādā un efektīvi piemēro darbības veikšanai nepieciešamās procedūras;

2) nodrošina tā sniegtajiem pārvaldes pakalpojumiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti un administratīvās procedūras, izveido tādu elektronisko datu glabāšanas, aizsardzības un kontroles mehānismu, lai būtu iespējams rekonstruēt ar fonda līdzekļiem veiktos darījumus pēc to izcelsmes, darījumā iesaistītajām pusēm, darījuma būtības, veikšanas laika un vietas, kā arī pārrauga fonda ieguldījumu atbilstību fonda darbības noteikumiem un šā likuma prasībām;

3) darījumu attaisnojuma dokumentus glabā 10 gadus un nodrošina normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu;

4) ievēro pārvaldnieka darbības nodrošināšanai izstrādātās procedūras, tai skaitā kārtību, kādā veicami personīgie darījumi Regulas Nr.231/2013 izpratnē vai darījumi uz pārvaldnieka paša rēķina un darījumi ar fonda ieguldījumu daļām.

(3) Pārvaldnieka darbības un organizatorisko prasību vispārīgos principus nosaka Regula Nr.231/2013.

23.pants. Interešu konflikts

(1) Pārvaldnieks veic visus nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu iespēju rasties interešu konfliktam starp:

1) pārvaldnieku, tā amatpersonām, darbiniekiem vai personu, kura kontrolē pārvaldnieku, un pārvaldnieka pārvaldīto fondu vai tā ieguldītājiem;

2) fondu vai tā ieguldītājiem un citu fondu vai tā ieguldītājiem.

(2) Ja pārvaldnieks fonda vārdā izmanto galvenā brokera pakalpojumus, tas pakalpojumu sniegšanas līgumā paredz īpašus noteikumus fonda aktīvu nodošanai turēšanā galvenajam brokerim un šo aktīvu atkārtotai izmantošanai tā, lai šie noteikumi nebūtu pretrunā ar fonda dibināšanas dokumentu un fonda darbības noteikumiem. Pārvaldnieks informē attiecīgā fonda turētājbanku par pārvaldnieka un galvenā brokera savstarpēji noslēgto līgumu.

(3) Pirms uzsākta pārvaldes pakalpojumu sniegšana fondam, pārvaldnieks, ievērojot Regulā Nr.231/2013 noteikto kārtību, informē fonda ieguldītājus par:

1) pārvaldnieka darbībām, kas var izraisīt citus šā panta pirmajā daļā neminētus būtiskus interešu konfliktus;

2) interešu konflikta būtību un rašanās iemesliem, ja nodrošinātie interešu konflikta novēršanas pasākumi, pēc pārvaldnieka viedokļa, nav pietiekami, lai novērstu iespējamo kaitējumu ieguldītāju interesēm.

(4) Interešu konfliktu veidus un pārvaldnieka pienākumus interešu konfliktu identifikācijā, pārvaldīšanā un uzraudzībā nosaka Regula Nr.231/2013.

24.pants. Atalgojuma politika

(1) Pārvaldnieks attiecībā uz tām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu, nodrošina atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst piesardzīgai un efektīvai risku pārvaldīšanai un veicina to, kā arī nodrošina tādu atalgojuma politiku un praksi, kas nerosina pārvaldnieka pārvaldē esoša fonda riska profilam un fonda darbības noteikumiem neatbilstošu risku uzņemšanos.

(2) Komisija nosaka prasības atalgojuma politikai un praksei attiecībā uz tām amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē pārvaldnieka vai tā pārvaldē esoša fonda riska profilu.

25.pants. Risku pārvaldīšana

(1) Lai nodrošinātu visu ar fonda ieguldījumu stratēģiju saistīto un fonda darbībai piemītošo vai iespējamo risku identificēšanu, mērīšanu, pārvaldīšanu un uzraudzību, pārvaldnieks izveido risku pārvaldīšanas sistēmu. Novērtējot fonda aktīvu kredītspēju, pārvaldnieks neizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 9.septembra Regulā (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām minēto ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) sniegtos kredītreitingus mehāniski, kā arī neizmanto tos kā vienīgo kredītriska izvērtēšanas mēru.

(2) Pārvaldnieks regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā novērtē risku pārvaldīšanas sistēmas efektivitāti un veic pasākumus atklāto nepilnību un trūkumu novēršanai.

(3) Pārvaldnieks nodrošina, ka risku kontroles funkcija ir organizatoriski un funkcionāli nodalīta no pārvaldnieka darbības, kuru tā kontrolē. Ja pārvaldnieks plāno atkāpties no šīs prasības ievērošanas, tas iesniedz Komisijai pamatojumu tam, ka risku kontroles funkcija nodrošina efektīvu risku pārvaldīšanu, un dokumentus, kas apliecina, ka pārvaldnieka izstrādātās un ieviestās kontroles procedūras esošo vai iespējamo interešu konflikta situāciju novēršanai nodrošina neatkarīgu risku pārvaldīšanu.

(4) Pārvaldnieks ievēro pienācīgu rūpību, veicot ieguldījumus fonda vārdā atbilstoši fonda darbības noteikumos aprakstītajai ieguldījumu stratēģijai un mērķiem, kā arī fonda riska profilam, un nodrošina, ka pienācīgas rūpības ievērošanas process atbilst fonda darbības specifikai, ir dokumentēts un tiek regulāri pārskatīts.

(5) Pārvaldnieks nodrošina visu ar fonda ieguldījumiem saistīto risku un to kopējās ietekmes uz fonda ieguldījumu portfeli nepārtrauktu identificēšanu, mērīšanu, pārvaldīšanu un pārraudzību, kas ietver arī fonda darbības specifikai atbilstošu stresa testēšanu.

(6) Pārvaldnieks nodrošina, ka katra tā pārvaldē esošā fonda riska profils atbilst fonda apmēram, ieguldījumu portfeļa struktūrai, fonda darbības noteikumos aprakstītajai ieguldījumu stratēģijai un mērķiem.

(7) Pārvaldnieks katram tā pārvaldē esošajam fondam nosaka maksimālo sviras finansējuma apmēru, kuru pārvaldnieks ir tiesīgs uzņemties fonda vārdā, kā arī maksimālo apmēru, kādā fondam ir atļauts atkārtoti izmantot saistībā ar sviras finansējuma darījumiem saņemto garantiju vai nodrošinājumu, ņemot vērā vismaz šādus kritērijus un apsvērumus:

1) fonda veidu;

2) fonda ieguldījumu stratēģiju;

3) pārvaldē esošā fonda sviras finansējuma avotus;

4) savstarpējo saikni vai darījumu attiecības ar citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem vai darījumu partneriem, kas var izraisīt sistēmisko risku;

5) nepieciešamību ierobežot riska darījumu apmēru ar katru darījumu partneri;

6) sviras finansējuma nodrošinājuma apmēru;

7) aktīvu un saistību attiecības rādītāju;

8) pārvaldnieka darbības apmēru un veidu tirgos, kuros tas darbojas pārvaldītā fonda vārdā.

(8) Prasības risku pārvaldīšanai nosaka Regula Nr.231/2013.

26.pants. Likviditātes pārvaldīšana

(1) Pārvaldnieks katram tā pārvaldē esošajam fondam izveido tā darbības specifikai atbilstošu likviditātes pārvaldīšanas sistēmu un izstrādā atbilstošas procedūras, lai nodrošinātu fonda likviditātes riska uzraudzību un ieguldījumu likviditātes atbilstību no fonda darbības izrietošajām saistībām.

(2) Pārvaldnieks regulāri (arī ārkārtas likviditātes apstākļos) veic stresa testēšanu, lai novērtētu un uzraudzītu fonda likviditātes risku.

(3) Pārvaldnieks nodrošina, ka katra tā pārvaldē esošā fonda ieguldījumu stratēģija, likviditātes profils un ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanas politika ir savstarpēji saskaņota.

(4) Šā panta pirmā, otrā un trešā daļa nav attiecināma uz slēgtajiem fondiem, kuri neizmanto sviras finansējumu.

(5) Prasības fonda likviditātes pārvaldīšanai nosaka Regula Nr.231/2013.

27.pants. Fonda aktīvu novērtēšana

(1) Pārvaldnieks nodrošina, ka katram tā pārvaldē esošam Latvijā dibinātam fondam tiek izstrādātas ieguldījumu specifikai atbilstošas procedūras, lai varētu pareizi un objektīvi novērtēt fonda aktīvus saskaņā ar šo likumu, Komisijas normatīvajiem noteikumiem un fonda darbības noteikumiem.

(2) Pārvaldnieks, kura pārvaldē esošais fonds nav dibināts Latvijā, ievēro fonda dibināšanas vietas normatīvo aktu prasības vai fonda darbības noteikumus, novērtējot aktīvus un aprēķinot fonda neto aktīvu vērtību uz vienu ieguldījumu daļu.

(3) Kārtību, kādā novērtē aktīvus un aprēķina fonda neto aktīvu vērtību uz vienu ieguldījumu daļu, nosaka fonda darbības noteikumi.

(4) Fonda neto aktīvu vērtība uz vienu ieguldījumu daļu ir vienā ieguldījumu daļā nostiprinātās prasījuma tiesības. Ieguldījumu daļas vērtību veido fonda vērtības dalījums ar emitēto, bet neatpirkto ieguldījumu daļu skaitu. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu daļas, katras klases ieguldījumu daļas vērtību aprēķina atsevišķi, ņemot vērā šīs klases ieguldījumu daļās nostiprinātās tiesības.

(5) Pārvaldnieks nodrošina, ka ieguldītājiem tiek atklāta informācija par fonda aktīvu novērtēšanas un ieguldījumu daļu vērtības noteikšanas principiem saskaņā ar šo likumu un fonda darbības noteikumiem.

(6) Fonda aktīvus novērtē un ieguldījumu daļas vērtību aprēķina ne retāk kā reizi gadā.

(7) Atvērtā fonda aktīvus novērtē un ieguldījumu daļas vērtību aprēķina, ņemot vērā ieguldījumu specifiku un ieguldījumu daļu emisijas un atpakaļpirkšanas termiņus.

(8) Slēgtā fonda aktīvus novērtē un ieguldījumu daļas vērtību aprēķina, ja tiek palielināts vai samazināts fonda kapitāls.

(9) Par fonda aktīvu novērtējuma un ieguldījumu daļas vērtības aprēķina rezultātiem pārvaldnieks informē ieguldītājus fonda darbības noteikumos noteiktajā kārtībā.

(10) Fonda aktīvu novērtēšanu drīkst veikt:

1) ārējs vērtētājs, kuru pārvaldnieks ir iecēlis šīs funkcijas izpildei un kurš ir neatkarīgs no fonda, pārvaldnieka un jebkuras citas personas, kam ir ciešas attiecības ar fondu vai pārvaldnieku;

2) pārvaldnieks, ja ir nodrošināta šādu prasību izpilde:

a) par novērtēšanu atbildīgā struktūrvienība ir funkcionāli nošķirta no fonda ieguldījumu pārvaldīšanas struktūrvienības,

b) atalgojuma politika un citi praktiski piemērotie pasākumi novērš interešu konfliktu rašanās iespēju, un novērtēšanā iesaistītos darbiniekus finansiāli neietekmē novērtēšanas rezultāti.

(11) Fonda turētājbanka drīkst veikt fonda aktīvu novērtēšanu vienīgi tad, ja turētājbankai kā ārējam vērtētājam deleģētais pienākums ir funkcionāli un hierarhiski nošķirts no turētājbankas pienākumiem un iespējamie interešu konflikti tiek pienācīgi pārraudzīti, identificēti un pārvaldīti, par tiem informējot fonda ieguldītājus.

(12) Pārvaldnieks drīkst deleģēt aktīvu novērtēšanu ārējam vērtētājam, ja:

1) ārējais vērtētājs ir iekļauts mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā, ko ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, vai ārējā vērtētāja darbību regulē attiecīgi normatīvie akti vai profesionālo rīcību un ētiku reglamentējoši noteikumi;

2) ārējais vērtētājs pārvaldniekam ir sniedzis profesionālo garantiju, ka spēj efektīvi veikt aktīvu novērtēšanu atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) deleģēšana ārējam vērtētājam veikta, ievērojot šā likuma 28.pantā noteiktās pakalpojumu deleģēšanas prasības un kārtību.

(13) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai pārvaldnieks atceļ ārējo vērtētāju no aktīvu novērtēšanas pienākuma izpildes, ja nav ievēroti šā panta divpadsmitās daļas nosacījumi.

(14) Ārējam vērtētājam nav tiesību fonda aktīvu novērtēšanu deleģēt tālāk trešajai personai.

(15) Pārvaldnieks atbild par to, lai aktīvu vērtēšana tiktu veikta objektīvi, ar pienācīgu prasmi un rūpību un fonda aktīvi, neto aktīvu vērtība un ieguldījumu daļas vērtība tiktu pareizi aprēķināta un publiskota arī tad, ja aktīvu vērtēšana ir deleģēta ārējam vērtētājam.

(16) Ārējam vērtētājam ir pienākums segt zaudējumus, kas nodarīti pārvaldniekam ārējā vērtētāja neuzmanības vai apzinātas pienākumu neizpildes dēļ, arī tad, ja pārvaldnieks un ārējais vērtētājs līgumā ir vienojušies par to, ka ārējais vērtētājs ir atbrīvots no atbildības par nepareizu vērtēšanu.

(17) Prasības fonda aktīvu novērtēšanai nosaka Regula Nr.231/2013.

28.pants. Pārvaldnieka pakalpojumu un papildpakalpojumu deleģēšana

(1) Pārvaldnieks uz līguma pamata var deleģēt pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu citai personai, par to paziņojot Komisijai vismaz vienu mēnesi iepriekš.

(2) Pirms pakalpojumu un papildpakalpojumu deleģēšanas pārvaldnieks iesniedz Komisijai motivētu rakstveida iesniegumu par plānoto deleģēšanu un tās nepieciešamību, deleģēšanas līguma oriģinālu vai kopiju, kuras īstumu ir apliecinājusi pārvaldnieka amatpersona, kā arī šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu, ja vien pārvaldnieks to jau iepriekš nav iesniedzis Komisijai.

(3) Izvēloties personu, kurai tiks deleģēta atsevišķu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšana, pārvaldnieks ņem vērā šādus nosacījumus:

1) personai ir atbilstoša kvalifikācija, pieredze, nevainojama reputācija un pietiekami resursi deleģēto pienākumu veikšanai;

2) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu deleģē tikai dalībvalstī licencētai dalībvalsts ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai, kredītiestādei, ārējam pārvaldniekam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Pakalpojumu deleģēšana citai personai ir pieļaujama, ja tos nav iespējams deleģēt šajā punktā minētajām personām un Komisija ir saņēmusi pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijas apliecinājumu par personas piemērotību šādu pakalpojumu sniegšanai;

3) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu deleģē ārvalstī reģistrētai personai, ja Komisija atzīst, ka šī persona ir pakļauta līdzvērtīgai uzraudzībai kā šā panta trešās daļas 2.punktā minētās personas, un Komisija ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju ir noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu uzraudzības jomā.

(4) Pirms pakalpojumu un papildpakalpojumu deleģēšanas citai personai pārvaldnieks izstrādā attiecīgu pakalpojumu deleģēšanas procedūru, kurā nosaka:

1) kārtību, kādā pārvaldnieks lemj par pakalpojumu vai papildpakalpojumu deleģēšanu;

2) pakalpojumu vai papildpakalpojumu deleģēšanas līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas ir atbildīgas par sadarbību ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniedzēju un saņemtā fonda pārvaldes pakalpojuma apjoma un kvalitātes nepārtrauktu uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus;

4) ar pakalpojumu vai papildpakalpojumu saņemšanu saistīto risku novērtēšanas un pārvaldīšanas kārtību;

5) pārvaldnieka tiesības brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju, kā arī veikt deleģētās personas pārbaudi attiecībā uz deleģēto pakalpojumu izpildi;

6) pārvaldnieka rīcību, ja pakalpojuma sniedzējs nepilda vai nevarēs izpildīt deleģēšanas līguma noteikumus.

(5) Pārvaldnieks pastāvīgi nodrošina saņemtā pakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību un, ja nepieciešams, ir tiesīgs nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu, ja tā izpilde aizskar ieguldītāju intereses.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minēto procedūru pārvaldnieks iesniedz Komisijai pirms pakalpojumu vai papildpakalpojumu deleģēšanas citai personai. Komisija 30 darbdienu laikā pēc minētā dokumenta saņemšanas izskata un izvērtē tā atbilstību šā likuma un Regulas Nr.231/2013 prasībām.

(7) Pārvaldnieks iesniedz Komisijai visus šajā likumā paredzēto Komisijai iesniedzamo dokumentu grozījumus, ja šādi grozījumi saistībā ar pakalpojumu vai papildpakalpojumu deleģēšanu ir izdarīti.

(8) Pakalpojuma sniedzējs drīkst uzsākt fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojuma sniegšanu pārvaldniekam, ja Komisija 30 darbdienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā dokumenta saņemšanas nav nosūtījusi pārvaldniekam lēmumu, ar kuru aizliedz tam saņemt plānoto fonda pārvaldes pakalpojumu no attiecīgā pakalpojuma sniedzēja.

(9) Ja tiek deleģēts kāds no šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajiem papildpakalpojumiem, pārvaldnieks piecu darbdienu laikā pēc deleģēšanas līguma noslēgšanas informē par to Komisiju, iesniedzot deleģēšanas līguma oriģinālu vai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecinātu kopiju.

(10) Deleģēšanas līgumā pārvaldnieks iekļauj vismaz šādus noteikumus:

1) saņemamā fonda pārvaldes pakalpojuma vai papildpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas saņemamā fonda pārvaldes pakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) pārvaldnieka un pakalpojuma sniedzēja tiesību un pienākumu aprakstu, tai skaitā:

a) pārvaldnieka tiesības pastāvīgi uzraudzīt deleģētā pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) pārvaldnieka tiesības dot pakalpojuma sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar deleģētā pakalpojuma vai papildpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) pārvaldnieka tiesības pieprasīt, lai pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniedzējs pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeidz deleģēšanas līgumu;

4) Komisijas tiesības iepazīties ar šā panta divpadsmitajā daļā minētajiem dokumentiem un pieprasīt no pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniedzēja citu informāciju, kas saistīta ar pakalpojumu deleģēšanu un nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai.

(11) Komisija aizliedz deleģēt pakalpojumus vai papildpakalpojumus, ja:

1) pakalpojumu vai papildpakalpojumu deleģēšana traucē pārvaldniekam pilnvērtīgi pārvaldīt fondu un var aizskart fonda ieguldītāju intereses;

2) pakalpojumu vai papildpakalpojumu deleģēšana traucē Komisijai veikt pārvaldnieka darbības uzraudzību;

3) deleģēšanas līgums neatbilst šā likuma prasībām un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par pārvaldnieka un pakalpojuma sniedzēja paredzamo sadarbību deleģēšanas līguma darbības laikā;

4) pēc pakalpojumu deleģēšanas pārvaldnieks vairs nesniedz nevienu no fonda pārvaldes pakalpojumiem.

(12) Komisijai ir tiesības veikt pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai pakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no šā pakalpojuma vai papildpakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanu un nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai.

(13) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai pārvaldnieks, kas deleģējis fonda pārvaldes pakalpojumus citai personai, nekavējoties izbeidz deleģēšanas līgumu, ja Komisija konstatē:

1) ka pārvaldnieks neveic deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) ka pārvaldnieks neveic ar deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) pakalpojuma sniedzēja darbībā būtiskus trūkumus, kuri apdraud vai var apdraudēt pārvaldnieka saistību izpildi;

4) kādu no šā panta vienpadsmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

(14) Pakalpojuma vai papildpakalpojuma deleģēšana citai personai neatbrīvo pārvaldnieku no šajā likumā noteiktās atbildības par fonda pārvaldi.

(15) Pārvaldnieks vai jebkura cita persona, kam ir deleģēts fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojums, nedrīkst tā sniegšanu deleģēt tālāk fonda turētājbankai vai turētājbankas deleģētai personai, kā arī nevienai citai personai, kuras intereses var būt pretrunā ar pārvaldnieka vai fonda ieguldītāju interesēm. Šāda deleģēšana ir pieļaujama izņēmuma gadījumā, ja persona, kurai deleģē pakalpojumu, ir funkcionāli un hierarhiski nošķīrusi fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojumu izpildi no citiem tās sniegtajiem pakalpojumiem, kas var radīt interešu konfliktu, un nodrošinājusi interešu konfliktu pienācīgu kontroli un vadīšanu, kā arī par to informējusi fonda ieguldītājus.

(16) Deleģētā persona drīkst tai uzticētos pakalpojumus deleģēt tālāk, ja:

1) ir saņemta pārvaldnieka rakstveida piekrišana pakalpojuma tālākai deleģēšanai;

2) pirms deleģēšanas līguma noslēgšanas pārvaldnieks ir informējis Komisiju par tālāku pakalpojuma deleģēšanu un saņēmis Komisijas atļauju;

3) persona, kurai tālāk tiek deleģēts pakalpojums, atbilst šā panta trešās daļas prasībām.

(17) Ikviena persona, kura deleģē pakalpojumu tālāk citai personai, nodrošina, lai pakalpojums tiktu deleģēts, ievērojot šā panta sešpadsmitās daļas nosacījumus, kā arī pastāvīgi uzrauga deleģētā pakalpojuma sniegšanas atbilstību šā likuma prasībām.

(18) Prasības un noteikumus pārvaldnieka sniegto pakalpojumu deleģēšanai nosaka Regula Nr.231/2013.

29.pants. Iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšana

(1) Pārvaldnieks nodrošina, ka ar pārvaldnieka pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu saistīto fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūra ir brīvi pieejama pārvaldnieka atrašanās vietā un pārvaldnieka tīmekļa vietnē, ja tāda ir izveidota.

(2) Fonda ieguldītāji un iespējamie ieguldītāji var bez maksas iesniegt pārvaldnieka norādītajā pakalpojumu sniegšanas vietā iesniegumus un sūdzības par saņemtajiem pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem.

(3) Pārvaldnieks 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts rakstveida iesniegums vai sūdzība (strīds) par pakalpojumu vai papildpakalpojumu, sniedz rakstveida atbildi. Ja šo termiņu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, pārvaldnieks ir tiesīgs to pagarināt, par to rakstveidā paziņojot iesnieguma vai sūdzības (strīda) iesniedzējam.

(4) Fonda ieguldītāji, kas uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgi iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram iesniegumus un sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, ja tie saistīti ar pārvaldnieka pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu.

(5) Ja fonda ieguldītājs cieš zaudējumus pārvaldnieka sniegtās nepareizās informācijas dēļ vai tādēļ, ka pārvaldnieks nav pildījis šā likuma prasības, fonda ieguldītājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā.

IV nodaļa.
Alternatīvo ieguldījumu fonds

30.pants. Fonda dibināšana un fondu veidi

(1) Fondu var dibināt kā lietu kopību, kā komandītsabiedrību vai kā akciju sabiedrību.

(2) Fondu kā lietu kopību dibina pārvaldnieks, apstiprinot fonda dibināšanas dokumentu un fonda darbības noteikumus. Pārvaldnieka dibinātais fonds (turpmāk šajā un V nodaļā — pārvaldnieka fonds) šā likuma izpratnē nav juridiskā persona. Fonda kā komandītsabiedrības vai akciju sabiedrības dibināšanu regulē šis likums un Komerclikums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Fondu var dibināt kā atvērtu vai slēgtu fondu. Fondu var dibināt kā fondu ar apakšfondiem.

(4) Atvērtais fonds ir tāds fonds, kura pārvaldniekam ir pienākums, ja fonda ieguldītāji to pieprasa, mēneša laikā veikt ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu. Atvērtā fonda pārvaldnieks ir atbrīvots no pienākuma veikt ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu, ja ieguldījumu daļas tiek tirgotas regulētajā tirgū un fonda pārvaldnieks veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu daļas tirgus cena būtiski neatšķiras no fonda daļas vērtības.

(5) Slēgtais fonds ir tāds fonds, kura pārvaldniekam ir aizliegta ieguldījumu daļu atpakaļpirkšana.

(6) Fonds drīkst sākt darbību tikai pēc tā reģistrācijas Komisijā.

(7) Kritērijus kopējo ieguldījumu uzņēmumu atzīšanai par fondu nosaka Komisijas normatīvie noteikumi.

(8) Fondu ieguldījumu stratēģijas ir noteiktas Regulā Nr.231/2013.

(9) Fonda manta ir fonda vai tā apakšfondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem) ieguldītāju kopmanta, un tā turama, iegrāmatojama un pārvaldāma šķirti no ārējā pārvaldnieka, citu tā pārvaldē esošo fondu vai to apakšfondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem), kā arī turētājbankas mantas. Fonda (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem) manta ir apakšfondu kopmanta. Šādam fondam nevar būt mantas, kas neietilpst kādā no apakšfondiem.

(10) Fonda ieguldītājam nav tiesību prasīt fonda mantas dalīšanu. Šādu tiesību nav arī ieguldītāja ieķīlātās mantas ķīlas ņēmējam, kreditoram vai administratoram ieguldītāja — juridiskās vai fiziskās personas — maksātnespējas procesa ietvaros.

(11) Fonda mantu nedrīkst iekļaut pārvaldnieka, turētājbankas vai galvenā brokera kā parādnieka mantā, ja pārvaldniekam vai turētājbankai, vai galvenajam brokerim ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai tas tiek likvidēts.

(12) Prasījumus pret fonda ieguldītāju par tā saistībām var vērst uz viņa ieguldījumu daļām, bet ne uz fonda mantu.

31.pants. Fonda nosaukums

(1) Fonda nosaukumā iekļauj vārdkopu "alternatīvo ieguldījumu fonds" vai tās saīsinājumu "AIF".

(2) Fonda nosaukums skaidri un nepārprotami atšķiras no citu tādu fondu un ieguldījumu fondu nosaukuma, kuru ieguldījumu daļas vai apliecības tiek izplatītas Latvijā.

(3) Tāda fonda pārvaldnieks, kura nosaukumā lietoti vārdi "naudas tirgus fonds", izstrādā un ievēro fonda darbības noteikumus atbilstoši Komisijas normatīvo noteikumu prasībām.

32.pants. Fonda dibināšanas dokuments

Fonda dibināšanas dokuments ir:

1) pārvaldnieka dibinātam fondam — fonda pārvaldes nolikums;

2) fondam, kas dibināts kā akciju sabiedrība, — statūti;

3) fondam, kas dibināts kā komandītsabiedrība, — sabiedrības līgums.

33.pants. Fonda reģistrācija

(1) Lai reģistrētu fondu, pārvaldnieks iesniedz Komisijai šā likuma 10.panta astotajā daļā minētos dokumentus vienā no šādām formām:

1) elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu;

2) papīra dokumenta formā. Šajā gadījumā dokumentus iesniedz arī elektroniski, nosūtot uz Komisijas elektroniskā pasta adresi.

(2) Komisija 60 dienu laikā pēc visu fonda reģistrācijai nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par fonda reģistrāciju.

(3) Reģistrēts pārvaldnieks nekavējoties informē Komisiju par izmaiņām šā likuma 10.panta astotajā daļā minētajā informācijā, ja tās ir veiktas pirms tam, kad pieņemts lēmums par fonda reģistrāciju.

(4) Reģistrēts pārvaldnieks pēc fonda reģistrācijas 10 darbdienu laikā informē Komisiju par izmaiņām šā likuma 10.panta astotajā daļā minētajā informācijā. Grozījumi stājas spēkā, ja Komisija mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un tam pievienotie dokumenti, nav izteikusi motivētus iebildumus. Reģistrēts pārvaldnieks pēc fonda reģistrācijas Komisijā neiesniedz Komisijai grozījumus šā likuma 10.panta astotās daļas 5.punktā minētajā dokumentā, ja fonds ir dibināts kā komandītsabiedrība.

(5) Komisija pieņem lēmumu atteikt fonda reģistrāciju šādos gadījumos:

1) pārvaldnieka pašu kapitāls neatbilst šā likuma prasībām;

2) fonds dibināts kā akciju sabiedrība, bet tā kapitāls neatbilst šā likuma prasībām;

3) fonda reģistrācijai iesniegtie dokumenti neatbilst šā likuma prasībām;

4) pārvaldnieks nenodrošina, ka vismaz divas amatpersonas ir kompetentas fonda izraudzītās ieguldījumu stratēģijas īstenošanā.

(6) Fondu un to pārvaldnieku sarakstu Komisija publicē savā tīmekļa vietnē.

34.pants. Fonda ieguldītāju tiesības

(1) Fonda ieguldītājam ir šajā likumā, Komerclikumā, fonda dibināšanas dokumentā un fonda darbības noteikumos paredzētās tiesības, kā arī šādas papildu tiesības:

1) bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu daļas, ja normatīvie akti vai fonda darbības noteikumi nenosaka citādi;

2) proporcionāli ieguldījumu daļu skaitam saskaņā ar normatīvajiem aktiem un fonda darbības noteikumiem piedalīties ar fonda mantu gūto ienākumu sadalē;

3) proporcionāli ieguldījumu daļu skaitam piedalīties fonda likvidācijas ieņēmumu sadalē.

(2) Atvērtā fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt, lai pārvaldnieks atpērk tā ieguldījumu daļas.

(3) Slēgtā fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt fonda ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

35.pants. Fonda ieguldītāju atbildības norobežošana

(1) Fonda ieguldītājs neatbild par pārvaldnieka saistībām.

(2) Fonda ieguldītājs atbild par prasījumiem, kuri var tikt vērsti uz fonda mantu, tikai tam piederošo ieguldījumu daļu vērtības apmērā.

(3) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta noteikumiem, nav spēkā no tās noslēgšanas brīža.

36.pants. Ieguldījumi nekustamajā īpašumā vai kapitālsabiedrības kapitāla daļās

(1) Par pārvaldnieka fonda līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu nostiprina zemesgrāmatā, bet iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas reģistrē komercreģistrā. Minētā nekustamā īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā vai kapitāla daļu reģistrācija komercreģistrā veicama uz pārvaldnieka vārda ar atzīmi, ka nekustamais īpašums vai kapitāla daļas iegādātas par konkrētā fonda līdzekļiem, tās nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez fonda turētājbankas piekrišanas un nekustamo īpašumu vai kapitāla daļas neiekļauj pārvaldnieka mantā pārvaldnieka — juridiskās personas — maksātnespējas procesa ietvaros.

(2) No pārvaldnieka fonda līdzekļiem piešķirtie aizdevumi, kas paredzēti ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, tiek nodrošināti ar nostiprinātām hipotēkām par labu pārvaldniekam, izdarot atzīmi, ka attiecīgais nekustamais īpašums ir no konkrētā fonda līdzekļiem piešķirtā aizdevuma nodrošinājums un ka to nedrīkst apgrūtināt un atsavināt bez pārvaldnieka piekrišanas.

(3) Ja fonds dibināts kā komandītsabiedrība vai akciju sabiedrība, par šāda fonda līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu nostiprina zemesgrāmatā, bet iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas reģistrē komercreģistrā. Minētā nekustamā īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā vai kapitāla daļu reģistrācija komercreģistrā veicama uz fonda vārda ar atzīmi, ka šo nekustamo īpašumu vai kapitāla daļas nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez fonda turētājbankas piekrišanas.

(4) Ja nekustamais īpašums atrodas citas valsts teritorijā vai kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas tiek pirktas par fonda līdzekļiem, ir reģistrēta citā valstī, pārvaldnieks nodrošina šajā daļā minēto prasību izpildi atbilstoši attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām.

(5) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minētā turētājbankas piekrišana atsavinājumam vai apgrūtinājumam nepieciešama, ja fondu pārvalda licencēts pārvaldnieks. Ja fondu pārvalda reģistrēts pārvaldnieks, turētājbankas piekrišana atsavinājumam vai apgrūtinājumam ir nepieciešama fonda dibināšanas dokumentā vai darbības noteikumos paredzētajos gadījumos.

37.pants. Pārvaldnieka slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulce

(1) Ieguldītāju pilnsapulci (turpmāk — pilnsapulce) sasauc pārvaldnieks pēc savas iniciatīvas vai ieguldītāju pieprasījuma.

(2) Pārvaldnieks sasauc pilnsapulci fonda darbības noteikumu, izņemot pirmo ieguldījumu daļu emisijas noteikumus, apstiprināšanai, kā arī tad, ja to rakstveidā pieprasījuši ieguldītāji, kuri pārstāv vismaz 10 procentus no fonda vērtības. Ja pilnsapulces sasaukšanu pieprasa fonda ieguldītāji, pārvaldniekam tā jāsasauc mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(3) Pieprasījumā norāda pilnsapulces sasaukšanas iemeslus un darba kārtību. Pieprasījumu iesniedz pārvaldniekam.

(4) Ja pārvaldnieks nesasauc pilnsapulci noteiktajā termiņā, fonda ieguldītāji iesniedz rakstveida pieprasījumu Komisijai, kura sasauc pilnsapulci mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Šādā gadījumā pilnsapulci sasauc neatkarīgi no ieguldītāju — rakstveida pieprasījuma iesniedzēju — pārstāvētās fonda vērtības.

(5) Paziņojumu par pilnsapulces sasaukšanu pārvaldnieks publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī informē par to Komisiju. Ja pilnsapulci sasauc Komisija, paziņojumu par pilnsapulces sasaukšanu publicē Komisija. Pilnsapulces sasaukšanas izdevumi tiek segti no fonda mantas.

(6) Pilnsapulcei ir tiesības pieņemt pārvaldniekam saistošus lēmumus par:

1) fonda darbības noteikumu apstiprināšanu un grozījumu izdarīšanu tajos;

2) pārvaldnieka maiņu;

3) fonda reorganizāciju;

4) fonda likvidāciju;

5) dividenžu izmaksu;

6) citiem jautājumiem, kurus ir noteikusi Komisija vai kuri ir paredzēti fonda darbības noteikumos.

(7) Pilnsapulce ir tiesīga, ja tajā piedalās ieguldītāji, kas pārstāv vismaz pusi no fonda vērtības.

(8) Pilnsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši ieguldītāji, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no pilnsapulcē pārstāvētās fonda vērtības.

(9) Pārvaldnieka pārstāvjiem, Komisijas pilnvarotajām personām un zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk — zvērināts revidents) ir tiesības piedalīties pilnsapulcē bez balsstiesībām, bet ar padomdevēja tiesībām.

38.pants. Fonda pārvaldes tiesību nodošana citam pārvaldniekam

(1) Fonda pārvaldes tiesības var nodot citam pārvaldniekam šādos gadījumos:

1) pārvaldnieks atsakās no fonda pārvaldes;

2) fonds izvēlas sev citu pārvaldnieku;

3) Komisija aizliedz ārējam pārvaldniekam pārvaldīt fondu.

(2) Pārvaldnieks drīkst nodot fonda pārvaldes tiesības citam pārvaldniekam tikai ar Komisijas atļauju.

(3) Lai saņemtu Komisijas atļauju fonda pārvaldes tiesību nodošanai, pārvaldnieks iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

1) fonda pārvaldes tiesību nodošanas līgumu;

2) fonda darbības noteikumu un fonda dibināšanas dokumenta, kā arī turētājbankas līguma grozījumus, kurus nepieciešams izdarīt saistībā ar pārvaldnieka maiņu.

(4) Komisija mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju fonda pārvaldes tiesību nodošanai citam pārvaldniekam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) fonda pārvaldes tiesību nodošana neaizskar fonda ieguldītāju intereses;

2) fonda pārvaldes tiesību nodošanai iesniegtie dokumenti ir sagatavoti atbilstoši šā likuma prasībām;

3) pārvaldnieks, kuram tiek nodotas fonda pārvaldes tiesības, atbilst šajā likumā pārvaldniekam izvirzītajām prasībām.

(5) Pārvaldnieks, kurš nodod fonda pārvaldes tiesības, pēc Komisijas lēmuma saņemšanas fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē visus fonda ieguldītājus par pārvaldnieka maiņu, kā arī publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par fonda nodošanu citam pārvaldniekam. Paziņojumā norāda jaunā pārvaldnieka firmu, reģistrācijas numuru un valdes atrašanās vietu.

(6) Līgums par fonda pārvaldes tiesību nodošanu citam pārvaldniekam stājas spēkā ne agrāk kā mēnesi pēc šā panta piektajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas. Grozījumi fonda darbības noteikumos, fonda pārvaldes nolikumā un turētājbankas līgumā stājas spēkā vienlaikus ar līgumu par fonda pārvaldes tiesību nodošanu.

(7) Līdzko līgums par fonda pārvaldes tiesību nodošanu stājas spēkā, visas ar fonda pārvaldi saistītās tiesības un pienākumi pāriet jaunajam pārvaldniekam.

(8) Ja ārējais pārvaldnieks nenodrošina fonda pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām, tas nekavējoties informē Komisiju un fonda uzraudzības institūciju. Komisija pieprasa, lai pārvaldnieks veic visus nepieciešamos pasākumus šā likuma prasībām atbilstošas fonda pārvaldes nodrošināšanai.

(9) Ja, neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, ārējais pārvaldnieks tomēr nenodrošina fonda pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām, Komisija pieprasa, lai pārvaldnieks izbeidz fonda pārvaldi un ieguldījumu daļu izplatīšanu Latvijā un dalībvalstīs. Komisija nekavējoties informē ārējā pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju par aizliegumu ārējam pārvaldniekam veikt fonda pārvaldi un ieguldījumu daļu izplatīšanu.

(10) Ja Komisija aizliedz ārējam pārvaldniekam veikt fonda pārvaldi, pārvaldnieks mēneša laikā nodrošina fonda pārvaldes tiesību nodošanu citam pārvaldniekam.

39.pants. Fonda reorganizācija

(1) Fondu var reorganizēt tikai apvienošanas ceļā.

(2) Nav atļauta slēgtā fonda apvienošana ar atvērto fondu. Viena pārvaldnieka pārvaldē esošus pārvaldnieka fondus un apakšfondus var apvienot.

(3) Fondus, kas dibināti kā komandītsabiedrības vai akciju sabiedrības, apvieno Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

(4) Atļauju fondu vai apakšfondu apvienošanai dod Komisija.

(5) Lai saņemtu Komisijas atļauju pārvaldnieka fondu vai apakšfondu apvienošanai, pārvaldnieks Komisijai iesniedz:

1) pārvaldnieka valdes lēmumu par fondu vai apakšfondu apvienošanu un tā pamatojumu;

2) pārvaldnieka apvienotā fonda dibināšanas dokumentu un fonda darbības noteikumus;

3) fondu vai apakšfondu finanšu pārskatus.

(6) Lai veiktu šā panta trešajā daļā minēto fondu apvienošanu un saņemtu Komisijas atļauju, pirms pieteikuma iesniegšanas komercreģistra iestādei apvienošanas procesā iesaistītās komercsabiedrības iesniedz Komisijai Komerclikuma 347.pantā minētos dokumentus un fonda darbības noteikumus.

(7) Komisija iesniegumu par fondu vai apakšfondu apvienošanu izskata un lēmumu pieņem 30 darbdienu laikā pēc visu šā panta piektajā vai sestajā daļā minēto dokumentu saņemšanas. Pieņemot lēmumu par atļauju fondu vai apakšfondu apvienošanai, Komisija vienlaikus pieņem arī lēmumu par pārvaldnieka apvienotā fonda reģistrēšanu.

(8) Komisija pieņem lēmumu neatļaut fondu vai apakšfondu apvienošanu, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem gadījumiem:

1) iesniegtie dokumenti neatbilst šā likuma prasībām;

2) fondu vai apakšfondu apvienošana būtiski aizskartu ieguldītāju likumīgās intereses.

(9) Pēc atļaujas saņemšanas pārvaldnieks fonda darbības noteikumos noteiktajā kārtībā informē ieguldītājus par fondu apvienošanu, norādot, ka ieguldītājiem ir iespēja atpakaļpārdot fondu ieguldījumu daļas, kā arī pirms fondu apvienošanas veic to ieguldītāju ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu, kuri izteikuši vēlēšanos atpakaļpārdot pārvaldniekam fondu ieguldījumu daļas. Šajā daļā minētā kārtība attiecas uz atvērto fondu.

(10) Komisijas lēmums par atļauju fondu vai apakšfondu apvienošanai un apvienotā fonda reģistrēšanu stājas spēkā pēc lēmuma paziņošanas pārvaldniekam.

40.pants. Fonda likvidācija

(1) Ja fonds dibināts kā komandītsabiedrība vai akciju sabiedrība, tā darbības izbeigšana un likvidācija notiek Komerclikumā noteiktajā kārtībā, papildus ievērojot šā panta trešo, astoto, devīto, desmito un deviņpadsmito daļu.

(2) Pārvaldnieka fonda likvidāciju veic pārvaldnieks, ja:

1) gada laikā pēc fonda nodibināšanas nav izplatīta neviena ieguldījumu daļa;

2) pārvaldnieks ir pieņēmis lēmumu par fonda likvidāciju;

3) fonda ieguldītāji ir pieņēmuši lēmumu par fonda likvidāciju;

4) Komisija ir pieņēmusi lēmumu par fonda likvidācijas uzsākšanu.

(3) Pārvaldnieks 10 darbdienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par fonda likvidāciju, informē Komisiju par fonda likvidācijas uzsākšanu. Informācijā norāda arī fonda likvidācijas pamatojumu.

(4) Komisijai ir tiesības neatļaut fonda likvidāciju, ja lēmumu par fonda likvidāciju pieņēmis pārvaldnieks un šāda likvidācija neatbilst ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(5) Ja pārvaldnieks neuzsāk fonda likvidāciju mēneša laikā no dienas, kad atbilstoši šā likuma prasībām to bija nepieciešams uzsākt, Komisijai ir tiesības iecelt fonda likvidatoru. Komisija ieceļ fonda likvidatoru arī šā panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā. Šajā daļā noteiktajā kārtībā ieceltam likvidatoram ir visas pārvaldniekam paredzētās tiesības attiecībā uz fonda likvidāciju.

(6) Par fonda likvidācijas uzsākšanu likvidators nekavējoties paziņo Komisijai un publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(7) Paziņojumā par likvidāciju sniedz ziņas par likvidatoru, norāda kreditoru pieteikšanās termiņu un vietu, kā arī paziņojuma publicēšanas datumu. Kreditoru pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no paziņojuma publicēšanas dienas, ja lēmumā par fonda likvidāciju nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš. Kreditori prasījumā norāda prasījuma saturu, pamatu, apmēru un pievieno prasījumu pamatojošus dokumentus.

(8) Likvidācijas gaitā nedrīkst veikt fonda ieguldījumu daļu emisiju, atpakaļpirkšanu un fonda dibināšanas dokumentā un fonda darbības noteikumos paredzēto fonda ienākumu sadali fonda ieguldītājiem. Likvidatoram ir tiesības veikt tikai ar likvidāciju saistītās darbības.

(9) Pēc likvidācijas uzsākšanas likvidators organizē un veic fonda mantas pārdošanu.

(10) No likvidējamā fonda mantas pārdošanas gūtos ieņēmumus un fondā esošos naudas līdzekļus (turpmāk — likvidācijas ieņēmumi) turētājbanka vai likvidators sadala, šādā secībā apmierinot:

1) nodrošināto kreditoru prasījumus;

2) to kreditoru prasījumus, kuri pieteikuši savus prasījumus paziņojumā noteiktajā termiņā;

3) to kreditoru prasījumus, kuri pieteikuši savus prasījumus pēc paziņojumā noteiktā termiņa, bet pirms likvidācijas ieņēmumu sadales.

(11) Ja likvidācijas ieņēmumu nepietiek, lai apmierinātu šā panta desmitajā daļā minētos prasījumus, neapmierinātie prasījumi tiek apmierināti no pārvaldnieka mantas, izņemot prasījumus, kuri radušies pēc šā pārvaldnieka pārvaldes tiesību izbeigšanās.

(12) Atlikušos likvidācijas ieņēmumus sadala fonda ieguldītājiem proporcionāli viņu ieguldījumu daļu skaitam.

(13) Likvidators iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par likvidācijas ieņēmumu sadali fonda ieguldītājiem, norādot par vienu ieguldījumu daļu izmaksājamo summu, kā arī maksājumu veikšanas vietu un laiku.

(14) Visus maksājumus kreditoriem un fonda ieguldītājiem veic naudā.

(15) Likvidators rīkojas kreditoru un fonda ieguldītāju interesēs.

(16) Likvidators pilnā apmērā atbild fonda ieguldītājiem un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti likvidācijas gaitā, ja likvidators ar nolūku vai aiz neuzmanības pārkāpis likumu, fonda darbības noteikumus vai fonda dibināšanas dokumentu vai nolaidīgi veicis savus pienākumus.

(17) Likvidatoram ir tiesības likvidācijas gaitā segt likvidācijas izdevumus no likvidācijas ieņēmumiem. Likvidācijas izdevumos netiek ietverti starpniecības maksājumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma realizāciju. Šādus maksājumus attiecina uz fonda izdevumiem, kas tiek maksāti no fonda mantas, un to maksimālo apmēru norāda fonda pārvaldes nolikumā. Likvidācijas izdevumi nedrīkst pārsniegt divus procentus no likvidācijas ieņēmumiem.

(18) Uz apakšfonda likvidāciju attiecas šajā pantā noteiktā fonda likvidācijas kārtība.

(19) Likvidators reizi mēnesī iesniedz Komisijai pārskatu par likvidācijas gaitu. Likvidators 10 darbdienu laikā pēc likvidācijas pabeigšanas iesniedz Komisijai paziņojumu par likvidācijas pabeigšanu un likvidācijas beigu pārskatu.

V nodaļa.
Ieguldījumu daļu emisija un izplatīšana

41.pants. Vispārīgās prasības

(1) Fonda ieguldījumu daļu publiskā apgrozība notiek saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Fonda ieguldījumu daļām var būt dažādas klases ar atšķirīgu nominālvērtību, piekritīgajiem maksājumiem vai atšķirīgām tiesībām uz fonda ienākumu sadali. Viena fonda vienas klases ieguldījumu daļās ir nostiprinātas vienādas tiesības.

(3) Ar ieguldījumu daļas atsavināšanu ieguvējam pāriet arī attiecīgā atsavinātāja mantas domājamā daļa fondā.

(4) Ieguldījumu daļas tiek emitētas dematerializētā formā.

(5) Pārvaldnieka fonda ieguldījumu daļas ir dalāmas. Fonda dibināšanas dokumentā vai darbības noteikumos nosaka kārtību, kādā tiek noapaļots ieguldījumu daļu skaits pēc to sadalīšanas.

(6) Ieguldījumu daļu izplatīšana ir atļauta tikai šā likuma 9.panta pirmajā un otrajā daļā un šā panta septītajā, astotajā un devītajā daļā minētajām personām.

(7) Dalībvalstī licencēts pārvaldnieks drīkst izplatīt ieguldījumu daļas profesionālajiem ieguldītājiem, kā arī citiem ieguldītājiem Latvijā saskaņā ar šā panta astotās un devītās daļas noteikumiem.

(8) Dalībvalstī licencēta pārvaldnieka pārvaldē esoša dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas drīkst izplatīt arī tādam ieguldītājam, kas nav profesionāls ieguldītājs, ja šis ieguldītājs sniedz rakstveida apliecinājumu, ka tas spēj patstāvīgi pieņemt lēmumu par ieguldīšanu attiecīgajā fondā un apzinās visus riskus, tai skaitā risku zaudēt ieguldījumu vai tā daļu, kas izriet no šāda ieguldījuma vai saistībām, kuras tas uzņēmies, un minimālais ieguldītāja ieguldījumu daļu pirkuma apmērs attiecīgajā fondā ir 100 000 euro vai lielāks.

(9) Ja dalībvalstī licencēta pārvaldnieka pārvaldē esoša dalībvalsts fonda darbības noteikumi paredz izmantot sviras finansējumu ne vairāk kā 50 procentu apmērā no fonda neto aktīvu vērtības, šā fonda ieguldījumu daļas drīkst izplatīt arī tādam ieguldītājam, kas nav profesionāls ieguldītājs, ja šis ieguldītājs sniedz šā panta astotajā daļā minēto apliecinājumu.

42.pants. Prasības slēgtajam pārvaldnieka fondam

(1) Slēgtā fonda ieguldījumu daļu viena laidiena sākotnējās izvietošanas apmērs ir ierobežots, un tās laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit četrus mēnešus.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa ieguldījumu daļu emisiju uzskata par notikušu samaksāto ieguldījumu daļu apmērā.

(3) Ieguldījumu daļas tiek emitētas tikai pret pilnu šo daļu cenas samaksu naudā.

(4) Slēgtā fonda ieguldījumu daļas emisijas cena ir ieguldījumu daļas cena sākotnējā izvietošanā, un tā nemainās visā emisijas laikā.

43.pants. Prasības atvērtajam pārvaldnieka fondam

(1) Atvērtā fonda ieguldījumu daļas emisijas cena ir pirmās ieguldījumu daļas pārdošanas cena.

(2) Pārvaldnieks var noteikt atvērtā fonda ieguldījumu daļu izlaišanas vai atpakaļpirkšanas komisijas naudu. Komisijas naudas sadalījumu starp pārvaldnieku un fondu nosaka fonda dibināšanas dokumentā vai fonda darbības noteikumos.

(3) Atvērtā fonda ieguldījumu daļas pārdošanas cenu veido ieguldījumu fonda daļas vērtības un ieguldījumu daļu izlaišanas komisijas naudas (ja tāda noteikta) summa. Par ieguldījumu daļām saņemto naudu, izņemot ieguldījumu daļu izlaišanas komisijas naudu (ja tāda noteikta), nekavējoties ieskaita fonda mantā. Ieguldījumu daļas cenas noteikšanas un samaksas kārtību, kā arī komisijas naudas sadalījumu starp pārvaldnieku un fondu nosaka fonda dibināšanas dokumentā vai fonda darbības noteikumos.

(4) Atvērtā fonda ieguldījumu daļas pārdošanas cenu nosaka vienlaikus ar fonda daļas vērtību, un informācijai par to jābūt pieejamai fonda darbības noteikumos norādītajās vietās.

(5) Atvērtā fonda ieguldījumu daļas atpakaļpirkšanas cena ir ieguldījumu daļas vērtība, ko samazina par atpakaļpirkšanas komisijas naudu saskaņā ar fonda darbības noteikumiem. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu daļas, to atpakaļpirkšanas cenu nosaka katrai ieguldījumu daļu klasei atsevišķi.

(6) Ja pārvaldnieks paziņo atvērtā fonda ieguldījumu daļu pārdošanas cenu, tā pienākums ir paziņot arī atpakaļpirkšanas cenu. Ja pārvaldnieks paziņo atvērtā fonda ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanas cenu, tā pienākums ir paziņot arī pārdošanas cenu.

(7) Atvērtā fonda pārvaldniekam ir pienākums veikt ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu pēc fonda ieguldītāja pieprasījuma, samaksājot viņam atpakaļpirkšanas cenu naudā saskaņā ar fonda darbības noteikumiem.

(8) Atvērtā fonda ieguldījumu daļas tiek izņemtas no apgrozības, kad pārvaldnieks ir saņēmis no ieguldītāja atpakaļpirkšanas pieteikumu un ieguldītājam piederošās ieguldījumu daļas ir ieskaitītas fonda emisijas kontā. Pēc ieguldījumu daļu izņemšanas no apgrozības fonda ieguldītājiem izbeidzas visas no tām izrietošās tiesības, izņemot prasījuma tiesības ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanas cenas apmērā.

(9) Pārvaldnieks drīkst uz laiku apturēt atvērtā fonda ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu fonda darbības noteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Atpakaļpirkšanas pārtraukumu drīkst paredzēt tikai ārkārtas gadījumos, ja apstākļi to prasa un pārtraukums ir attaisnojams, ņemot vērā ieguldītāju intereses.

(10) Atpakaļpirkšanas cenu maksā no fonda mantas fonda darbības noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņā.

(11) Ieguldījumu daļas atpērk atpakaļpirkšanas pieteikumu iesniegšanas secībā.

(12) Lai nodrošinātu šā panta septītās daļas prasības ievērošanu, pārvaldnieks izveido fonda darbības specifikai atbilstošu likviditātes pārvaldīšanas sistēmu un izstrādā atbilstošas procedūras.

44.pants. Pārvaldnieka fonda ieguldījumu daļu atpakaļpieņemšanas prasība

(1) Ja pārvaldnieka vainas dēļ fonda darbības noteikumos un tiem pievienotajos dokumentos ziņas, kurām ir būtiska nozīme ieguldījumu daļu novērtēšanā, ir nepareizas vai nepilnīgas, fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt, lai pārvaldnieks pieņem atpakaļ viņa ieguldījumu daļu un atlīdzina viņam visus šā iemesla dēļ radušos zaudējumus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā fonda ieguldītājs ir ieguvis ieguldījumu daļu, izmantojot ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, šis ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs līdz ar pārvaldnieku ir solidāri atbildīgs par zaudējumu atlīdzināšanu fonda ieguldītājam. Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs, ja tas nav zinājis un nevarēja zināt, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas.

(3) Ja tad, kad fonda ieguldītājs ir uzzinājis, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas, viņam vairs nepieder ieguldījumu daļa, viņam ir tiesības pieprasīt, lai pārvaldnieks samaksā starpību, par kādu viņa ieguldītā summa pārsniedz ieguldījumu daļas atpakaļpirkšanas cenu atpakaļpirkšanas brīdī.

(4) Prasību saskaņā ar šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem ceļ sešu mēnešu laikā no dienas, kad fonda ieguldītājs ir uzzinājis, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no ieguldījumu daļu iegādes dienas.

45.pants. Prasības fondam, kas dibināts kā komandītsabiedrība

(1) Komandītsabiedrības biedru sabiedrības līguma noslēgšanas kārtību un biedru savstarpējās attiecības regulē Komerclikums.

(2) Sabiedrības līgumā papildus Komerclikumā noteiktajām prasībām iekļauj informāciju par fonda darbības termiņu un mērķi, fonda pārvaldes vispārīgajiem principiem un kārtību, kādā var rīkoties ar fonda mantu, un fonda reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

46.pants. Prasības fondam, kas dibināts kā akciju sabiedrība

(1) Ja atvērtais fonds dibināts kā akciju sabiedrība, tā pārvaldniekam ir pienākums pēc akcionāra pieprasījuma ne vēlāk kā mēneša laikā veikt akciju atpakaļpirkšanu. Šāda fonda pamatkapitāls mainās atkarībā no akciju emisijas un dzēšanas apmēra.

(2) Ja slēgtais fonds dibināts kā akciju sabiedrība, tā pārvaldniekam aizliegta akciju atpakaļpirkšana un akcijas tiek dzēstas fonda darbības termiņa beigās vai fonda darbības noteikumos minētajos gadījumos.

(3) Uz fondu attiecas Komerclikuma noteikumi par pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Dibinot fondu, statūtos noteikto pamatkapitālu samaksā pilnībā līdz fonda reģistrācijai Komisijā.

(5) Atvērtā fonda akciju emisijas laiks un emitējamo akciju skaits nav ierobežots, ja vien fonda statūti un fonda darbības noteikumi neparedz maksimālo fonda pamatkapitāla lielumu. Ja pamatkapitāls tiek palielināts, līdzšinējam akcionāram nav pirmtiesību iegādāties jaunās akcijas. Atvērtā fonda statūtos var nenorādīt pamatkapitāla lielumu un akciju skaitu.

(6) Slēgtā fonda pamatkapitālu drīkst palielināt, tikai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu. Ja pamatkapitāls tiek palielināts, parakstīties uz jaunajām akcijām ir tiesības tikai esošajiem akcionāriem proporcionāli tiem piederošo akciju nominālvērtību summai. Citi ieguldītāji ir tiesīgi parakstīties uz jaunajām akcijām, ja esošie akcionāri nav izmantojuši savas tiesības noteiktajā termiņā un šādas tiesības tiem ir saskaņā ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem.

(7) Par akcijām nedrīkst maksāt pa daļām vai maksāt ar mantisko ieguldījumu. Parakstoties uz akcijām, par tām samaksā pilnā apmērā.

(8) Fonds drīkst emitēt tikai brīvi pārvedamas akcijas. Fondam ir aizliegts emitēt personāla, priekšrocību akcijas un konvertējamās obligācijas, kā arī iegūt savas akcijas. Fonds drīkst iegūt savas akcijas tikai tad, ja to pārvalda iekšējais pārvaldnieks.

(9) Līdzekļus, kas iegūti, palielinot pamatkapitālu, fonds nodod pārvaldniekam to ieguldīšanai saskaņā ar fonda darbības noteikumiem.

(10) Katra minimālās nominālvērtības balsstiesīgā akcija dod tiesības uz vienu balsi akcionāru sapulcē. Ja akcionāru sapulce izlemj jautājumu, kas skar atvērtā fonda konkrēta apakšfonda akcionāru intereses, tiesības balsot ir tikai šā apakšfonda akcionāriem.

(11) Fonda dibinātāji papildus Komerclikumā noteiktajām prasībām fonda statūtos iekļauj:

1) informāciju par fonda veidu, darbības termiņu un mērķi. Slēgtā fonda darbības laiks nedrīkst pārsniegt 10 gadus;

2) informāciju par fonda pārvaldes vispārīgajiem principiem un kārtību;

3) lēmumu pieņemšanas kārtību, īpaši norādot lēmumu pieņemšanas kompetenci un kārtību, kādā drīkst rīkoties ar fonda mantu;

4) pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas nosacījumus;

5) atvērtā fonda akciju atpakaļpirkšanas kārtību un akciju atpakaļpirkšanas apturēšanas nosacījumus un kārtību;

6) dividenžu aprēķināšanas un izmaksas kārtību;

7) fonda reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

(12) Statūtus vai grozījumus statūtos fonda dibinātāji vai pārvaldnieks iesniedz saskaņošanai Komisijā pirms tam, kad izsludināts paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu. Komisija minētos statūtus vai grozījumus statūtos izskata 10 darbdienu laikā un sniedz savu saskaņojumu vai pieņem lēmumu atteikt statūtu vai to grozījumu saskaņojumu.

(13) Ja institūcijai, kas sasauc akcionāru sapulci, pēc tam, kad izsludināts paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu, tiek iesniegti papildu jautājumi par statūtu grozījumiem, kas paredz izmaiņas šā panta vienpadsmitajā daļā minētajā informācijā, šos papildu jautājumus nedrīkst iekļaut jau izsludinātajā akcionāru sapulces darba kārtībā.

(14) Akcionāru sapulce papildus Komerclikumā noteiktajām tiesībām pieņem lēmumu par:

1) ieguldījumu politikas, mērķa un stratēģijas apstiprināšanu;

2) pārvaldnieka maiņu;

3) citiem jautājumiem, kuri ir paredzēti fonda darbības noteikumos.

VI nodaļa.
Turētājbanka

47.pants. Turētājbankai izvirzāmās prasības

(1) Par turētājbanku var būt dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu, tai skaitā finanšu instrumentu turēšanu.

(2) Pārvaldnieks nodrošina, ka katram fondam ir tikai viena turētājbanka.

(3) Latvijā licencētas turētājbankas uzraudzību nodrošina Komisija. Šā panta sestajā daļā minētās ārvalsts fonda turētājbankas uzraudzību veic tās ārvalsts uzraudzības institūcija, kurā turētājbankai ir juridiskā adrese.

(4) Turētājbanka, veicot šajā likumā un Regulā Nr.231/2013 noteiktos pienākumus, rīkojas kā godīgs, gādīgs un rūpīgs saimnieks neatkarīgi no pārvaldnieka un nodrošina, lai pakalpojumi tiktu sniegti ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību fonda un tā ieguldītāju interesēs.

(5) Lai nepieļautu interešu konflikta rašanos starp turētājbanku, pārvaldnieku, fondu un tā ieguldītājiem, pārvaldnieks nedrīkst pildīt turētājbankas pienākumus. Galvenais brokeris, kas ir fonda darījumu partneris, drīkst pildīt minētā fonda turētājbankas pienākumus tikai tad, ja galvenā brokera pienākumi ir funkcionāli un hierarhiski nošķirti no turētājbankas pienākumiem, iespējamie interešu konflikti tiek kontrolēti atbilstoši iekšējām procedūrām un par tiem ir informēti fonda ieguldītāji.

(6) Dalībvalsts fonda turētājbanka savus pienākumus veic fonda izcelsmes dalībvalstī. Ārvalsts fonda turētājbanka savus pienākumus veic ārvalstī, kurā minētais fonds ir dibināts, fonda pārvaldnieka izcelsmes dalībvalstī vai minētā fonda pārvaldnieka atsauces dalībvalstī.

(7) Pārvaldnieks par fonda turētājbanku drīkst izvēlēties ārvalstī reģistrētu kredītiestādi vai ārvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura ir uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu, tai skaitā finanšu instrumentu turēšanu, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) tās dalībvalsts uzraudzības institūcija, kurā plānots izplatīt ārvalsts fonda ieguldījumu daļas, un Komisija kā pārvaldnieka uzraudzības institūcija ir noslēgušas sadarbības un informācijas apmaiņas līgumu ar turētājbankas uzraudzības institūciju;

2) turētājbankas dibināšanas valstī tiek veikta Latvijā turētājbankas uzraudzībai noteiktajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība, kā arī uz turētājbanku attiecas līdzvērtīgas minimālā kapitāla prasības;

3) turētājbankas dibināšanas valsts nav iekļauta Finanšu darījumu darba grupas veidotajā sarakstā kā valsts vai teritorija, kas nesadarbojas;

4) dalībvalstis, kurās ir plānots izplatīt ārvalsts fonda ieguldījumu daļas, un Latvija kā pārvaldnieka izcelsmes valsts ir ar turētājbankas dibināšanas valsti noslēgušas līgumu, kura noteikumi ir līdzvērtīgi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Nodokļu paraugkonvencijā par ienākumiem un kapitālu noteiktajiem standartiem un nodrošina informācijas apmaiņu nodokļu jomā;

5) turētājbankas līgumā ir paredzēts, ka turētājbanka atbild fondam vai tā ieguldītājiem par šā likuma 54. un 55.panta prasību izpildi.

(8) Turētājbanka izņēmuma kārtā drīkst veikt fonda vai tā pārvaldnieka uzdevumā tādus pienākumus, kas var radīt interešu konfliktu starp fondu, tā ieguldītājiem, pārvaldnieku un turētājbanku, ievērojot nosacījumu, ka turētājbanka ir funkcionāli un hierarhiski nošķīrusi citus savus pienākumus no turētājbankas pienākumiem, iespējamie interešu konflikti tiek kontrolēti atbilstoši iekšējām procedūrām un par tiem ir informēti fonda ieguldītāji.

(9) Turētājbanka drīkst izmantot tai turējumā nodotos aktīvus, ja ir saņemta rakstveida piekrišana no fonda vai pārvaldnieka, kas rīkojas fonda vārdā.

48.pants. Turētājbankas pienākumi

(1) Turētājbankai ir šādi pienākumi:

1) turēt fonda vai pārvaldnieka, kas rīkojas fonda vārdā, aktīvus saskaņā ar šo likumu, Regulu Nr.231/2013 un turētājbankas līgumu;

2) nodrošināt, lai ieguldījumu daļu emisija, pārdošana, atpakaļpirkšana un atpakaļpieņemšana notiktu saskaņā ar šo likumu, Regulu Nr.231/2013 un fonda darbības noteikumiem;

3) nodrošināt, lai ieguldījumu daļu vērtība tiktu aprēķināta saskaņā ar šo likumu, Regulu Nr.231/2013 un fonda darbības noteikumiem, un izpildīt pārvaldnieka rīkojumus, ja tie nav pretrunā ar šo likumu, Regulu Nr.231/2013, turētājbankas līgumu un fonda dibināšanas dokumentu vai darbības noteikumiem;

4) nodrošināt, lai pienācīgi tiktu veikti darījumos ar fonda aktīviem noteiktie maksājumi;

5) nodrošināt, lai fonda ienākumi tiktu izlietoti saskaņā ar likumu, Regulu Nr.231/2013 un fonda dibināšanas dokumentu vai fonda darbības noteikumiem.

(2) Turētājbanka pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju, ko tā saņēmusi, pildot fonda turētājbankas pienākumus. Komisija tai nepieciešamo informāciju no šā likuma 47.panta sestajā daļā minētās ārvalsts fonda turētājbankas pieprasa ārvalsts fonda turētājbankas uzraudzības institūcijai.

(3) Turētājbankai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret pārvaldnieku, ja to prasa konkrētie apstākļi. Tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā.

(4) Turētājbankai ir pienākums celt pretprasību, ja sakarā ar tās saistībām tiek vērsta piedziņa uz fonda mantu.

(5) Turētājbanka pilnā apmērā atbild fonda ieguldītājiem un pārvaldniekam par zaudējumiem, kas nodarīti, ja turētājbanka vai persona, pie kuras turētājbanka tur finanšu instrumentus, ar nolūku vai aiz neuzmanības pārkāpusi likumu vai turētājbankas līgumu vai nolaidīgi veikusi savus pienākumus.

49.pants. Turētājbankas līgums

(1) Turētājbankas līgums ir līgums, kurš rakstveidā noslēgts starp fondu vai pārvaldnieku, kas rīkojas fonda vārdā, un turētājbanku un saskaņā ar kuru turētājbanka apņemas glabāt fonda mantu un veikt darījumus ar fonda mantu, kā arī apkalpot fonda kontus saskaņā ar šo likumu, Regulu Nr.231/2013, fonda dibināšanas dokumentu, fonda darbības noteikumiem, šo līgumu un pārvaldnieka rīkojumiem.

(2) Turētājbankas līgumā papildus Regulā Nr.231/2013 ietvertajiem līguma noteikumiem norāda:

1) pārvaldnieka firmu, reģistrācijas numuru, licences numuru, juridisko adresi vai valdes atrašanās vietu;

2) turētājbankas firmu, reģistrācijas numuru, licences numuru, juridisko adresi vai valdes atrašanās vietu;

3) pušu tiesības un pienākumus;

4) fonda kontu apkalpošanas kārtību;

5) turētājbankas atlīdzības apmēru un samaksas kārtību;

6) kārtību, kādā sedz turētājbankas izdevumus, kas radušies, veicot darījumus ar fonda mantu vai apkalpojot fonda kontus;

7) strīdu izskatīšanas kārtību;

8) citus no fonda dibināšanas dokumenta vai darbības noteikumiem izrietošus noteikumus.

(3) Turētājbankas līgumā puses drīkst iekļaut arī citus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu, Regulu Nr.231/2013, fonda dibināšanas dokumentu un fonda darbības noteikumiem.

50.pants. Turētājbankas līguma izbeigšanās

(1) Turētājbankas līgums izbeidzas šādos gadījumos:

1) izbeidzas līgumā noteiktais tā darbības termiņš;

2) līguma puses savstarpēji vienojas;

3) puse vienpusēji atkāpjas no līguma, ievērojot šā panta otrajā daļā noteiktos termiņus;

4) rodas apstākļi, kuru dēļ turētājbanka vairs neatbilst likuma un Regulas Nr.231/2013 prasībām;

5) turētājbankai ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process;

6) turētājbanka izbeidz darbību;

7) uzsākta fonda likvidācija;

8) Komisija dod rīkojumu pārvaldniekam mainīt turētājbanku;

9) citos turētājbankas līgumā noteiktajos gadījumos.

(2) Pusei, kura vienpusēji atkāpjas no līguma, ir pienākums paziņot par to otrai pusei trīs mēnešus iepriekš, ja turētājbankas līgumā nav noteikts ilgāks termiņš.

51.pants. Rīkojums par turētājbankas maiņu

(1) Komisijai ir tiesības dot fondam vai pārvaldniekam, kas rīkojas fonda vārdā, rīkojumu mainīt turētājbanku, ja turētājbanka pārkāpj šā likuma, Regulas Nr.231/2013 vai turētājbankas līguma noteikumus vai ja tas nepieciešams fonda ieguldītāju likumisko interešu aizsardzībai.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā turētājbankas līgums izbeidzas Komisijas noteiktajā termiņā un kārtībā.

52.pants. Jauna turētājbankas līguma noslēgšana

(1) Fonds vai pārvaldnieks, kas rīkojas fonda vārdā, nodrošina, ka nākamajā dienā pēc turētājbankas līguma izbeigšanās stājas spēkā jauns turētājbankas līgums, izņemot gadījumu, kad līgums izbeidzas sakarā ar fonda likvidāciju.

(2) Ja fonds vai pārvaldnieks, kas rīkojas fonda vārdā, šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nenoslēdz jaunu turētājbankas līgumu, tas uzsāk fonda likvidāciju.

53.pants. Fonda aktīvu turēšanas vispārīgās prasības

(1) Turētājbanka nodrošina, ka visi fonda naudas līdzekļi ir iegrāmatoti turētājbankā vienā vai vairākos naudas kontos, kas atvērti uz pārvaldnieka, turētājbankas, kas rīkojas fonda vārdā, vai paša fonda vārda.

(2) Veicot naudas līdzekļu vai tās turējumā esošo fondam vai pārvaldniekam, kas rīkojas fonda vārdā, piederošo finanšu instrumentu uzskaiti, turētājbanka nodrošina, ka:

1) ir iespējams jebkurā brīdī nošķirt vienam fondam vai pārvaldniekam, kas rīkojas fonda vārdā, piederošos naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus no cita turētājbankas klienta naudas līdzekļiem vai finanšu instrumentiem;

2) uzskaite tiek regulāri salīdzināta ar tās trešās personas naudas līdzekļu vai finanšu instrumentu uzskaiti, kurā turētājbanka tur klientu naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus.

(3) Turētājbanka, kura tur fondam vai pārvaldniekam, kas rīkojas fonda vārdā, piederošus naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus pie trešās personas, nodrošina, ka šie naudas līdzekļi vai finanšu instrumenti ir identificējami atsevišķi no trešajai personai vai pašai turētājbankai piederošajiem naudas līdzekļiem vai finanšu instrumentiem.

(4) Turētājbanka veic citu aktīvu turēšanu un uzskaiti, ja tā ir pārliecinājusies, ka fondam vai pārvaldniekam, kas rīkojas fonda vārdā, ir īpašumtiesības uz šiem aktīviem. Turētājbanka pastāvīgi veic minēto īpašumtiesību pārbaudi, pamatojoties uz fonda vai pārvaldnieka, kas rīkojas fonda vārdā, sniegtajiem īpašumtiesības apliecinošiem dokumentiem, kā arī uz informāciju, ko turētājbanka var iegūt no publiskajiem reģistriem.

(5) Turētājbankai papildus izvirzītās tiesības un pienākumus nosaka Regula Nr.231/2013.

54.pants. Aktīvu turēšana pie trešās personas

(1) Turētājbanka drīkst turēt pie trešās personas finanšu instrumentus vai citus fonda aktīvus, ja tam ir pamatots iemesls.

(2) Turētājbanka ir tiesīga turēt fonda naudas līdzekļus vai finanšu instrumentus pie šādām trešajām personām:

1) dalībvalsts centrālajā bankā, ja tā sniedz šādu pakalpojumu;

2) Latvijā reģistrētā kredītiestādē vai dalībvalstī reģistrētā kredītiestādē;

3) ārvalstī reģistrētā kredītiestādē;

4) komercsabiedrībā, kura darbojas ārvalsts finanšu un kapitāla tirgū un uz kuru attiecas Latvijā pieņemtajām prasībām līdzvērtīga uzraudzība ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanā.

(3) Turētājbanka, piesaistot fonda finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanai trešo personu, ievēro šādus nosacījumus:

1) prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi izvēlas trešo personu un visu laiku, kamēr pie tās tiek turēti finanšu instrumenti vai citi fonda aktīvi, prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi periodiski pārbauda un regulāri uzrauga, kā trešā persona izpilda tai uzticētos pienākumus;

2) regulāri pārliecinās, ka trešajai personai ir atbilstoša organizatoriskā struktūra un pietiekama pieredze finanšu instrumentu vai citu aktīvu turēšanā;

3) regulāri pārliecinās par to, ka valstī, kurā tiek turēti finanšu instrumenti, uz trešo personu attiecas Latvijā noteiktajām uzraudzības prasībām līdzvērtīgas darbību regulējošās prasības, tai skaitā minimālā kapitāla prasības, un to uzraudzība, kā arī par to, ka šī persona ir pakļauta ikgadējai obligātai zvērināta revidenta revīzijai, saņemot atzinumu par finanšu instrumentu esību;

4) regulāri pārliecinās, ka trešā persona turētājbankas klientu aktīvus tur šķirti no saviem un turētājbankas aktīviem tā, lai tos var skaidri identificēt kā konkrētas turētājbankas klientiem piederošus aktīvus;

5) turētājbanka ir tiesīga atļaut trešajai personai izmantot trešajai personai turēšanā nodotos fonda aktīvus, ja turētājbanka ir saņēmusi piekrišanu no fonda vai pārvaldnieka, kas rīkojas fonda vārdā;

6) regulāri pārliecinās, ka trešā persona ievēro šā likuma 47.panta otrajā, astotajā un devītajā daļā un 53.panta trešajā un ceturtajā daļā turētājbankai izvirzītās prasības.

(4) Ja ārvalsts tiesību akti paredz atsevišķu finanšu instrumentu turēšanu tikai šajā ārvalstī reģistrētā komercsabiedrībā, taču šajā ārvalstī nav tādu komercsabiedrību, kas atbilstu šā panta trešās daļas 3.punkta prasībām, turētājbanka drīkst turēt finanšu instrumentus vai citus fonda aktīvus šādā komercsabiedrībā tik ilgi, līdz ārvalstī tiek reģistrēta šajā pantā trešajai personai izvirzītajām prasībām atbilstoša komercsabiedrība.

(5) Ja turētājbanka tur finanšu instrumentus vai citus fonda aktīvus šā panta ceturtajā daļā minētajā ārvalsts komercsabiedrībā, turētājbanka nodrošina, ka fonda ieguldītāji tiek informēti par finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanu ārvalsts komercsabiedrībā un šādas turēšanas pamatojumu, un par to, ka turētājbanka ir saņēmusi rakstveida piekrišanu no fonda vai pārvaldnieka, kas darbojas fonda vārdā, finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanai ārvalsts komercsabiedrībā.

(6) Trešā persona drīkst turēt finanšu instrumentus vai citus fonda aktīvus pie citas personas, ja attiecībā uz šo personu tiek ievērotas tādas pašas prasības, kādas izvirzītas trešajai personai. Finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšana pie trešajām personām neatbrīvo turētājbanku no šajā likumā noteiktās atbildības par tai uzticēto pienākumu izpildi.

(7) Par finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanu pie trešās personas šā panta izpratnē neuzskata likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" minēto maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmu sniegtos pakalpojumus vai līdzīgus pakalpojumus, ko sniedz ārvalsts finanšu instrumentu norēķinu sistēmas.

55.pants. Atbildība par finanšu instrumentu zudumu

(1) Turētājbanka atbild fondam vai fonda ieguldītājiem par to finanšu instrumentu zudumu, kuri turēti pie turētājbankas vai trešās personas. Nosacījumus, ar kādiem finanšu instrumentu uzskata par zudušu, un ārējos apstākļus, kādos turētājbanku atbrīvo no atbildības par finanšu instrumentu zudumu, nosaka Regula Nr.231/2013.

(2) Finanšu instrumentu zuduma gadījumā turētājbanka nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, aizstāj fondam vai pārvaldniekam, kas rīkojas fonda vārdā, zudušos finanšu instrumentus ar tādas pašas kategorijas finanšu instrumentiem, citiem finanšu instrumentiem, kas pēc vērtības un likviditātes ir līdzvērtīgi zudušajiem finanšu instrumentiem, vai izmaksā zudušo finanšu instrumentu vērtībai atbilstošu kompensāciju naudā. Kompensācijas apmēru nosaka atbilstoši fondam piederošo finanšu instrumentu uzskaites vērtībai dienā, kad konstatēts neatgriezenisks finanšu instrumentu zudums.

(3) Turētājbanka neatbild fondam vai fonda ieguldītājiem par to finanšu instrumentu zudumu, kuri turēti pie turētājbankas vai trešās personas, ja turētājbanka var pierādīt, ka zudums ir radies ārēju apstākļu dēļ, kurus turētājbanka ar saprātīgiem līdzekļiem nav varējusi ietekmēt un kuru sekas būtu bijušas neizbēgamas, neraugoties uz centieniem ar saprātīgiem līdzekļiem panākt pretējo.

(4) Turētājbanka neatbild fondam vai fonda ieguldītājiem par finanšu instrumentu zudumu pie trešās personas, ja:

1) ir ievērotas visas šā likuma 54.panta ceturtās daļas un Regulas Nr.231/2013 prasības par finanšu instrumentu turēšanu pie trešās personas;

2) starp turētājbanku un trešo personu ir noslēgts līgums, kurā paredzēts, ka atbildību par finanšu instrumentu turēšanu pilnībā uzņemas trešā persona, un fonds vai pārvaldnieks, kas rīkojas fonda vārdā, var finanšu instrumentu zuduma gadījumā vērst prasību par zaudējuma atlīdzību pret šo trešo personu vai ļaut turētājbankai izvirzīt šādu prasību tā vārdā;

3) starp turētājbanku un fondu vai pārvaldnieku, kas rīkojas fonda vārdā, ir noslēgts līgums, kurā paredzēts, ka turētājbanka ir atbrīvota no zaudējumu atlīdzināšanas finanšu instrumentu zuduma gadījumā, un norādīts šīs daļas 2.punktā minētā līguma noslēgšanas iemesls.

(5) Ja ārvalsts tiesiskā regulācija paredz konkrētu finanšu instrumentu turēšanu šīs ārvalsts komercsabiedrībā un šajā ārvalstī nav tādu komercsabiedrību, kas atbilstu šā likuma 54.panta trešās daļas 3.punkta prasībai, turētājbanka neatbild par šādu finanšu instrumentu zudumu. Turētājbanka nav atbildīga par finanšu instrumentu zudumu, ja vien tā šajā pantā minētajā gadījumā ir ievērojusi arī šādas papildu prasības:

1) fonda dibināšanas dokuments vai fonda darbības noteikumi paredz turētājbankas atbrīvošanu no atbildības;

2) pirms ieguldījumu veikšanas fonda ieguldītāji ir informēti par turētājbankas atbrīvošanu no atbildības un par pamatotiem šādas atbrīvošanas iemesliem;

3) fonds vai pārvaldnieks, kas darbojas fonda vārdā, ir devis turētājbankai rīkojumu turēt finanšu instrumentus ārvalsts komercsabiedrībā;

4) starp turētājbanku un fondu vai pārvaldnieku, kas darbojas fonda vārdā, ir noslēgts līgums, kurā paredzēta turētājbankas atbrīvošana no atbildības;

5) starp turētājbanku un trešo personu ir noslēgts līgums, kurā paredzēts, ka atbildība par finanšu instrumentu turēšanu ir pilnībā nodota ārvalsts komercsabiedrībai un fonds vai pārvaldnieks, kas rīkojas fonda vārdā, var finanšu instrumentu zuduma gadījumā vērst prasību par zaudējuma atlīdzību pret šo komercsabiedrību vai ļaut turētājbankai izvirzīt šādu prasību tā vārdā.

VII nodaļa.
Informācijas atklāšanas prasības

56.pants. Fonda, kurš nodibināts kā lietu kopība, gada pārskata sagatavošana, pārbaude un publicēšana

(1) Ārējais pārvaldnieks kārto Latvijā dibināta atvērtā fonda grāmatvedību un sagatavo atvērtā fonda gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, likumu "Par grāmatvedību" un Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kā arī saskaņā ar Regulu Nr.231/2013. Komisija izdod attiecīgus normatīvos noteikumus, kas izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

(2) Ārējais pārvaldnieks kārto Latvijā dibināta slēgtā fonda grāmatvedību un sagatavo slēgtā fonda gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, likumu "Par grāmatvedību" un Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kā arī saskaņā ar Regulu Nr.231/2013. Komisija izdod attiecīgus normatīvos noteikumus, kas izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1986.gada 8.decembra direktīvu 86/635/EEK "Par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem".

(3) Ārējais pārvaldnieks, kurš pārvalda vairākus fondus, nodrošina, ka katra fonda grāmatvedība tiek kārtota atsevišķi.

(4) Ārējais pārvaldnieks, kura pārvaldītais Latvijā dibinātais fonds ieguvis kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā vai emitentā, sagatavo arī šāda fonda konsolidēto gada pārskatu. Konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību, ņemot vērā šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus, nosaka Komisijas normatīvie noteikumi.

(5) Ārējais pārvaldnieks, kurš pārvalda dalībvalstī vai ārvalstī dibinātu fondu, nodrošina, ka šāda fonda gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavo saskaņā ar fonda dibināšanas valstī spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem.

(6) Fonda gada pārskata periods sakrīt ar ārējā pārvaldnieka pārskata gadu.

(7) Zvērinātu revidentu, kas veic fonda gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju, apstiprina ārējā pārvaldnieka statūtos noteikta pārvaldes institūcija.

(8) Latvijā dibināta fonda gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju veic saskaņā ar likumu "Par zvērinātiem revidentiem". Zvērināta revidenta ziņojumu, tostarp visas piezīmes, publicē kopā ar gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu.

(9) Ārējais pārvaldnieks, kurš pārvalda dalībvalstī (izņemot Latviju) vai ārvalstī dibinātu fondu, nodrošina, ka šāda fonda gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju veic saskaņā ar fonda dibināšanas valstī spēkā esošajiem revīzijas standartiem.

(10) Ne vēlāk kā 10 dienas pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām ārējais pārvaldnieks nodrošina, ka tiek publiskots gada pārskats un konsolidētais gada pārskats par katru tā pārvaldē esošu dalībvalstī dibinātu fondu un katru fondu, kura ieguldījumu daļas tas izplata dalībvalstīs. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu publisko latviešu valodā vai valodā, kuru lieto starptautisko finanšu jomā. Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata tulkojumu publisko mēneša laikā pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas. Ārējais pārvaldnieks attiecīgo informāciju var publiskot savā tīmekļa vietnē vai izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(11) Ārējais pārvaldnieks nodrošina, ka ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām katra tā pārvaldē esošā fonda gada pārskats un konsolidētais gada pārskats tiek iesniegts Komisijai un fonda dibināšanas valsts uzraudzības institūcijai, ja fonds nav reģistrēts Komisijā.

(12) Ja fonda gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu ārējais pārvaldnieks publisko saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām, ieguldītājiem pēc to pieprasījuma sniedz šā panta trīspadsmitajā daļā minēto informāciju. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu publisko ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(13) Fonda gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā iekļauj vismaz šādu informāciju:

1) finanšu pārskatus;

2) pārvaldnieka ziņojumu par finansiālo stāvokli un saimnieciskās darbības raksturojumu;

3) visas pārskata gadā notikušās būtiskās izmaiņas šā likuma 58.pantā minētajā informācijā;

4) ārējā pārvaldnieka amatpersonām un darbiniekiem pārskata gadā piešķirtā atalgojuma kopsummu, atsevišķi uzrādot atalgojuma nemainīgo daļu un mainīgo daļu un šādu daļu saņēmēju skaitu, kā arī fonda piešķirtās papildu atlīdzības daļas kopsummu, ja tāda paredzēta;

5) ārējā pārvaldnieka amatpersonām un darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē tā pārvaldē esoša fonda riska profilu, pārskata gadā piešķirtā atalgojuma kopsummu, atsevišķi uzrādot šādām amatpersonām un darbiniekiem piešķirtā atalgojuma summas.

(14) Ja fondu pārvalda reģistrēts pārvaldnieks, fonda gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā var neiekļaut šā panta trīspadsmitās daļas 3., 4. un 5.punktā minēto informāciju.

57.pants. Fonda, kurš nodibināts kā komercsabiedrība, gada pārskata sagatavošana, pārbaude un publicēšana

(1) Atvērtais fonds kārto grāmatvedību un sagatavo atvērtā fonda gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, likumu "Par grāmatvedību" un Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kā arī saskaņā ar Regulu Nr.231/2013. Komisija izdod attiecīgus normatīvos noteikumus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Komisijas apstiprinātajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

(2) Slēgtais fonds kārto grāmatvedību un sagatavo slēgtā fonda gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, likumu "Par grāmatvedību" un Komisijas normatīvajiem noteikumiem, kā arī saskaņā ar Regulu Nr.231/2013. Komisija izdod attiecīgus normatīvos noteikumus, kuri izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Padomes 1986.gada 8.decembra direktīvu 86/635/EEK "Par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem".

(3) Zvērinātu revidentu, kas veic fonda gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju, ievēlē saskaņā ar Komerclikumu.

(4) Fonda gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju veic saskaņā ar likumu "Par zvērinātiem revidentiem". Zvērināta revidenta ziņojumu, tostarp visas piezīmes, publicē kopā ar gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu.

(5) Fonds ne vēlāk kā 10 dienas pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju kopā ar izrakstu no akcionāru (biedru) sapulces protokola par gada pārskata apstiprināšanu. Fonds, kurš sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajam ne vēlāk kā 10 dienas pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam arī konsolidētā gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju kopā ar izrakstu no akcionāru (biedru) sapulces protokola par konsolidētā gada pārskata apstiprināšanu. Fonds šajā daļā minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski.

(6) Šā panta piektajā daļā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskas kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Elektronisko dokumentu nodošanas un apliecināšanas kārtību nosaka starpresoru vienošanās, kuru noslēdzis Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs.

(7) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta sestajā daļā minēto dokumentu saņemšanas piecu darbdienu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka šā panta piektajā daļā minētā informācija pieejama Uzņēmumu reģistrā.

(8) Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām atvērtais fonds nodrošina, ka tiek publiskots gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, ja tāds tiek sagatavots. Atvērtais fonds attiecīgo informāciju var publiskot savā tīmekļa vietnē vai izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu. Slēgtais fonds nodrošina, ka gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, ja tāds tiek sagatavots, ir pieejams ieguldītājiem pēc to pieprasījuma.

(9) Ja fonda gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu publisko saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām, ieguldītājiem pēc to pieprasījuma sniedz šā panta desmitajā daļā minēto informāciju. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu publisko ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(10) Fonda gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā iekļauj šā likuma 56.panta trīspadsmitās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto informāciju, kā arī vismaz šādu informāciju:

1) pārvaldnieka amatpersonām un darbiniekiem pārskata gadā piešķirtā atalgojuma kopsummu, atsevišķi uzrādot atalgojuma nemainīgo daļu un mainīgo daļu un šādu daļu saņēmēju skaitu, kā arī fonda piešķirtās papildu atlīdzības daļas kopsummu, ja tāda paredzēta;

2) pārvaldnieka amatpersonām un darbiniekiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē tā pārvaldē esoša fonda riska profilu, pārskata gadā piešķirtā atalgojuma kopsummu, atsevišķi uzrādot šādām amatpersonām un darbiniekiem piešķirtā atalgojuma summas.

(11) Ja fondu pārvalda reģistrēts pārvaldnieks, fonda gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā var neiekļaut šā panta desmitās daļas 1. un 2.punktā un 56.panta trīspadsmitās daļas 3.punktā minēto informāciju.

58.pants. Informācijas atklāšana ieguldītājiem

(1) Pārvaldnieks nodrošina, ka fonda ieguldītājam par katru pārvaldnieka pārvaldē esošo dalībvalsts fondu un katru fondu, kura ieguldījumu daļas tas izplata dalībvalstīs, pirms ieguldījuma veikšanas ir pieejami fonda darbības noteikumi, pēdējais sagatavotais gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, ja tāds tiek sagatavots, pēdējā aprēķinātā fonda neto aktīvu vērtība vai pēdējā aprēķinātā ieguldījumu daļas vērtība vai tirgus cena.

(2) Fonda darbības noteikumos iekļauj vismaz šādu informāciju:

1) fonda ieguldījumu mērķa, ieguldījumu politikas un stratēģijas aprakstu;

2) ziņas par galvenā fonda dibināšanas vietu, veidu un stratēģiju, ja fonds ir pakārtotais fonds, un to fondu dibināšanas vietu, veidu un stratēģiju, kuros fonds paredz veikt savus ieguldījumus, ja ieguldījumus veicošais fonds ir fondu fonds;

3) aprakstu par to aktīvu veidiem, kuros fonds paredz veikt ieguldījumus, par darījumu veidiem, ko fonds drīkst veikt, un visiem ar šiem darījumiem saistītajiem riskiem, kā arī par visiem noteiktajiem ieguldījumu ierobežojumiem;

4) aprakstu par apstākļiem, kādos fonds drīkst izmantot sviras finansējumu, atļautajiem sviras finansējuma veidiem un avotiem un ar tiem saistītajiem riskiem, sviras finansējuma izmantošanas un saņemtā nodrošinājuma un aktīvu atkārtotas izmantošanas ierobežojumiem, kā arī maksimālo sviras finansējuma apmēru, kuru pārvaldnieks ir tiesīgs izmantot fonda vārdā;

5) fonda ieguldījumu stratēģijas vai ieguldījumu politikas maiņas procedūras aprakstu;

6) to juridisko seku aprakstu, kuras izriet no līgumiem, kas saistīti ar fonda ieguldījumiem, iekļaujot arī ziņas par strīdu izskatīšanas vietu un piemērojamiem normatīvajiem aktiem, tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi valstī, kurā fonds darbojas;

7) ziņas par pārvaldnieka, fonda turētājbankas, zvērināta revidenta un citu pakalpojumu sniedzēju identitāti, viņu pienākumu un ieguldītāju tiesību aprakstu;

8) aprakstu par to, kā pārvaldnieks nodrošina šā likuma 16.panta desmitās daļas prasību ievērošanu;

9) pārvaldnieka deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma un fonda turētājbankas deleģētā līdzekļu turēšanas pakalpojuma aprakstu, kā arī ziņas par deleģētā pakalpojuma sniedzēja identitāti un iespējamiem interešu konfliktiem;

10) fonda aktīvu novērtēšanas procedūras un aktīvu vērtības noteikšanas metodoloģijas aprakstu, kas ietver arī metodes, kuras izmanto nelikvīdu aktīvu novērtēšanai vai tādu aktīvu novērtēšanai, kuru vērtības noteikšana ir ierobežota;

11) atvērtā fonda likviditātes riska pārvaldīšanas aprakstu, tai skaitā ziņas par ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanas tiesību izmantošanu gan parastos, gan ārkārtas apstākļos, kā arī esošo ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas kārtību, ieguldījumu daļu pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas aprēķināšanas metodēm un biežumu, kā arī ziņas par to, kur un cik bieži šīs cenas tiek publiskotas;

12) aprakstu par ieguldījumu daļu izlaišanas komisijas naudu, maksām un izdevumiem, kā arī to maksimālajiem apmēriem, ko tieši vai netieši sedz ieguldītāji;

13) aprakstu par taisnīgas attieksmes nodrošināšanu pret ieguldītājiem. Ja kāds ieguldītājs saņem atšķirīgu attieksmi vai tam ir tiesības saņemt atšķirīgu attieksmi, aprakstā sniedz paskaidrojumu, kāpēc un kādām ieguldītāju kategorijām šāda atšķirīga attieksme tiek piemērota, kā arī norāda šo ieguldītāju juridisko vai ekonomisko saikni ar fondu vai pārvaldnieku, ja tāda pastāv;

14) ieguldījumu daļu emisijas un izplatīšanas nosacījumus un procedūru;

15) fonda līdzšinējās darbības rādītājus;

16) ziņas par galvenā brokera identitāti un ikvienu nozīmīgu vienošanos starp fondu un tā galveno brokeri, kā arī:

a) iespējamo interešu konfliktu novēršanas aprakstu,

b) līgumā ar turētājbanku ietvertos nosacījumus, ja tādi ir paredzēti un attiecas uz fonda aktīvu nodošanu vai atkārtotu izmantošanu,

c) informāciju par jebkādu iespējamo atbildības nodošanu galvenajam brokerim;

17) ziņas par to, kad un kādā veidā ieguldītājiem tiks atklāta šā panta piektajā un sestajā daļā noteiktā informācija;

18) ziņas par to, kad un kādā veidā ieguldītājs tiks iepazīstināts ar grozījumiem fonda darbības noteikumos un pēdējo sagatavoto gada pārskatu, kā arī ar konsolidēto gada pārskatu, ja tāds tiek sagatavots.

(3) Pārvaldnieks pirms ieguldījuma veikšanas fondā informē ieguldītāju par līgumā ar turētājbanku paredzētajiem gadījumiem, kad turētājbanka ir atbrīvota no atbildības saskaņā ar šā likuma 55.panta trešo daļu. Pārvaldnieks nodrošina, lai visi fonda ieguldītāji nekavējoties tiktu informēti par izmaiņām turētājbankas atbildības apjomā.

(4) Ja fondam ir saistošas Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības par emisijas prospekta publicēšanu, prospektā vai atsevišķā pielikumā papildus minētajām prasībām pārvaldnieks sniedz arī šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto informāciju.

(5) Atsevišķi par katru pārvaldnieka pārvaldē esošo dalībvalsts fondu un par katru fondu, kura ieguldījumu daļas tas izplata dalībvalstī, pārvaldnieks sniedz ieguldītājiem šādu informāciju:

1) procentos izteiktu fonda nelikvīdo aktīvu vai aktīvu daļa, kuriem vērtības noteikšana ir ierobežota un kuriem piemēro īpašus pasākumus, kas minēti Regulā Nr.231/2013;

2) izmaiņas metodēs, kuras pārvaldnieks piemēros fonda likviditātes pārvaldīšanai;

3) fonda pašreizējais riska profils un pārvaldnieka ar fonda darbību saistīto risku pārvaldīšanai izmantotās risku pārvaldīšanas sistēmas apraksts.

(6) Atsevišķi par katru pārvaldnieka pārvaldē esošo dalībvalsts fondu, kurš izmanto sviras finansējumu, kā arī par katru fondu, kura ieguldījumu daļas pārvaldnieks izplata dalībvalstī un kurš izmanto sviras finansējumu, pārvaldnieks periodiski sniedz ieguldītājiem šādu informāciju:

1) izmaiņas, kas saistītas ar maksimālo sviras finansējuma apmēru, ko pārvaldnieks drīkst izmantot fonda vārdā, kā arī tiesības atkārtoti izmantot saņemto nodrošinājumu vai piešķirtās garantijas, iesaistoties sviras finansējuma darījumos;

2) kopējais sviras finansējuma apmērs, ko uzņēmies šis fonds.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā minētās informācijas atklāšanas pienākumu un periodiskumu nosaka Regula Nr.231/2013.

59.pants. Informācijas sniegšana Komisijai

(1) Latvijā reģistrēts pārvaldnieks par katru tā pārvaldē esošu fondu Komisijai sniedz šādu informāciju:

1) tirgi, kuros tas galvenokārt darbojas vai aktīvi tirgojas ar finanšu instrumentiem vai citiem aktīviem tā pārvaldē esošā fonda vārdā;

2) to aktīvu veidi, arī finanšu instrumenti, ar kuriem tas galvenokārt tirgojas tā pārvaldē esošā fonda vārdā, tai skaitā ieguldījumu stratēģija un specializācija noteiktos ģeogrāfiskajos reģionos un nozarēs;

3) būtiskākie fonda riska darījumi un nozīmīgākā to koncentrācija.

(2) Latvijā licencēts pārvaldnieks par katru tā pārvaldē esošu dalībvalsts fondu un par katru fondu, kura ieguldījumu daļas tas izplata dalībvalstī, Komisijai sniedz šā panta pirmajā daļā minēto informāciju un šādu informāciju:

1) procentos izteikta fonda nelikvīdo aktīvu daļa vai aktīvu daļa, kuru vērtības noteikšana ir ierobežota un kuriem piemēro īpašus pasākumus, kas minēti Regulā Nr.231/2013;

2) izmaiņas metodēs, kuras pārvaldnieks piemēros fonda ieguldījumu likviditātes pārvaldīšanai;

3) fonda riska profils un riska pārvaldīšanas sistēmas, ko fonds izmanto tirgus riska, likviditātes riska, darījumu partnera riska, operacionālā riska un citu risku pārvaldīšanai;

4) galvenie to aktīvu veidi, kuros fonds veicis ieguldījumus;

5) saskaņā ar šā likuma 25.panta piekto daļu un 26.panta otro daļu veiktie stresa testu rezultāti.

(3) Lai Komisija spētu izvērtēt, cik lielā mērā pārvaldnieka pārvaldē esošo fondu izmantotais sviras finansējums veicina sistēmiskā riska veidošanos finanšu sistēmā, neparedzamas tirgus attīstības risku vai apdraud ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi, licencēts pārvaldnieks par katru tā pārvaldē esošu fondu, kurš izmanto sviras finansējumu būtiskā apmērā, Komisijai sniedz šādu informāciju:

1) kopējo sviras finansējuma apmēru un sadalījumu sviras finansējumā, kas saistīts ar:

a) naudas vai vērtspapīru aizņemšanos,

b) atvasināto finanšu instrumentu izmantošanu,

c) fonda aktīvu atkārtotu izmantošanu sviras finansējuma palielināšanai;

2) piecu lielāko naudas vai vērtspapīru aizdevēju identitāti un no katra aizņemto līdzekļu apmēru.

(4) Šā panta trešās daļas prasības Latvijā licencēts ārvalsts pārvaldnieks izpilda par tā pārvaldē esošajiem dalībvalstu fondiem un par tiem ārvalstu fondiem, kuru ieguldījumu daļas tas izplata kādā no dalībvalstīm.

(5) Sviras finansējuma darījumus, sviras finansējuma apmēra aprēķināšanas kārtību un kritērijus sviras finansējuma apmēra uzskatīšanai par būtisku, kā arī sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas periodiskumu nosaka Regula Nr.231/2013.

(6) Komisijas uzraudzības funkciju veikšanai, tai skaitā efektīvai sistēmiskā riska uzraudzībai, kā arī statistikas datu apkopošanai Komisijai ir tiesības pieprasīt no reģistrēta un licencēta pārvaldnieka arī šajā pantā neminētu informāciju. Par to, ka efektīvai sistēmiskā riska uzraudzībai nepieciešama papildu informācija, Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(7) Komisijai ir tiesības prasīt no pārvaldnieka arī tādu informāciju, ko ārkārtas apstākļos un gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti vai veicināt ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi, pieprasa sagatavot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(8) Komisija nosaka šajā pantā minētās informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

60.pants. Informācijas izmantošana pārvaldnieka darbības pārrobežu uzraudzībā

(1) Komisija analizē šā likuma 59.pantā minēto informāciju, lai noteiktu, cik lielā mērā fonda izmantotais sviras finansējums var radīt sistēmisko risku finanšu sistēmai vai ekonomikas ilgtermiņa attīstībai.

(2) Komisija sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā likuma 10.panta astotajā daļā un 59.pantā minēto informāciju, ievērojot šā likuma 87.panta noteikumus. Komisija nekavējoties informē attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijas par tās uzraudzībā esošu pārvaldnieku vai šā pārvaldnieka pārvaldē esošu fondu, kas var radīt būtisku darījuma partnera risku kredītiestādei vai citām sistēmiski saistītām finanšu iestādēm attiecīgajā dalībvalstī.

(3) Lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti, Komisija vismaz 10 darbdienas pirms tam, kad tiek pieņemts lēmums par šā likuma 81.panta septītās daļas 13. un 20.punktā minēto ierobežojumu noteikšanu pārvaldniekam, paziņo par šo lēmumu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai un attiecīgā fonda uzraudzības institūcijai. Paziņojumā minētajām institūcijām Komisija sniedz informāciju par ierobežojumiem, ierobežojumu noteikšanas pamatojumu un norāda datumu, kad minētie ierobežojumi stājas spēkā. Ja rodas ārkārtas apstākļi, Komisija var pieņemt lēmumu par ierobežojumu stāšanos spēkā pirms tā paziņošanas šīs daļas pirmajā teikumā norādītajām institūcijām.

(4) Komisija izvērtē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes ieteikumus par pārvaldniekam noteikto ierobežojumu atbilstību konkrētajam gadījumam. Ja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde piekrīt Komisijas paredzamajam lēmumam, tas stājas spēkā Komisijas noteiktajā termiņā. Komisija var pieņemt lēmumu, neņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes ieteikumus, taču Komisija sniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei pamatojumu, kāpēc ieteikumi netiek ņemti vērā.

(5) Nosakot šā likuma 81.panta septītās daļas 13. un 20.punktā minētos ierobežojumus, par kuriem atbilstoši šā panta trešajai daļai ir nepieciešams paziņot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, Komisija ņem vērā Regulā Nr.231/2013 noteiktās prasības to risku novērtēšanai, kas saistīti ar sviras finansējuma apmēra ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti.

VIII nodaļa.
Fonda būtiskas līdzdalības vai kontroles iegūšana kapitālsabiedrībā

61.pants. Vispārīgie noteikumi būtiskas līdzdalības vai kontroles noteikšanai

(1) Šīs nodaļas noteikumus piemēro:

1) pārvaldniekam, kurš pārvalda vienu vai vairākus fondus, kas katrs atsevišķi vai kopīgi uz vienošanās pamata iegūst kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā;

2) pārvaldniekiem, kas uz vienošanās pamata iegulda to pārvaldīto fondu līdzekļus regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā, kurā šie fondi iegūst kontroli.

(2) Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro, ja kontrole tiek iegūta vienā no šādām sabiedrībām:

1) sabiedrībā, kas atbilstoši tās gada pārskatā vai konsolidētajā gada pārskatā iekļautajai informācijai atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem:

a) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā ir mazāks par 250,

b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43 miljonus euro,

c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro;

2) īpašam nolūkam dibinātā sabiedrībā, kuras mērķis ir nekustamā īpašuma iegāde vai pārvaldīšana.

(3) Prasība par paziņojuma sniegšanu atbilstoši šā likuma 62.pantā noteiktajai kārtībai attiecas arī uz pārvaldniekiem, kuri pārvalda fondus, kas iegūst līdzdalību bez balsstiesībām regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā.

(4) Prasība par paziņojuma sniegšanu atbilstoši šā likuma 62.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajai kārtībai un 65.pantā minētie ierobežojumi aktīvu samazināšanai attiecas arī uz pārvaldnieku, kura pārvaldītais fonds iegūst kontroli emitentā.

(5) Kontrole šīs nodaļas izpratnē ir vairāk nekā 50 procentu balsstiesību iegūšana regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā.

(6) Nosakot fonda iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā arī šādas fonda netieši iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot fonda kontrolētā komercsabiedrība;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot fiziskā vai juridiskā persona savā vārdā, bet fonda vai tā kontrolētas komercsabiedrības labā.

(7) Nosakot fonda iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā visas akcijas (daļas), kas dod balsstiesības, ieskaitot tās, kuru izmantošanai ir noteikts aizliegums.

(8) Kontroles iegūšanu emitentā nosaka saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai.

(9) Ja šā likuma 63.panta otrajā daļā minētā informācija satur kapitālsabiedrības komercnoslēpumu, darbinieku pienākums ir neizpaust viņu rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums. Darba devēja pienākums ir rakstveidā norādīt darbiniekiem, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu.

(10) Nosakot fonda iegūtās līdzdalības apmēru, kas nodrošina kontroli kapitālsabiedrībā, un tās aprēķināšanas metodi, piemēro tās valsts normatīvos aktus, kurā kapitālsabiedrībai ir juridiskā adrese.

62.pants. Paziņojums par būtiskas līdzdalības un kontroles iegūšanu regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā

(1) Pārvaldnieks nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā, kopš fonds ieguvis vai atsavinājis balsstiesīgās akcijas (daļas) sabiedrībā, paziņo Komisijai par tā balsstiesību īpatsvaru sabiedrībā, ja šis īpatsvars sasniedz, pārsniedz 10, 20, 30, 50 un 75 procentus vai kļūst mazāks par minētajiem procentiem.

(2) Pārvaldnieks, kurš pārvalda vienu vai vairākus fondus, kas katrs atsevišķi vai kopīgi uz vienošanās pamata iegūst kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā, kā arī pārvaldnieki, kas uz vienošanās pamata iegulda to pārvaldīto fondu līdzekļus regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā, kurā šie fondi iegūst kontroli, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc minētā fakta paziņo par to Komisijai, sabiedrībai un sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem), kurus iespējams noskaidrot, izmantojot sabiedrības akcionāru (dalībnieku) reģistru vai publiskos reģistrus.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā paziņojumā ietver šādu informāciju:

1) balsstiesību sadalījums paziņojuma iesniegšanas dienā skaitliski un procentuāli no pamatkapitāla un no balsstiesīgo akciju (daļu) skaita pēc to iegūšanas vai atsavināšanas;

2) kontrolētās komercsabiedrības, ar kuru starpniecību fondam ir balsstiesības;

3) fonda identitāte, pat ja fonds nav tiesīgs izmantot balsstiesības, un tās fiziskās vai juridiskās personas identitāte, kura ir tiesīga izmantot balsstiesības fonda vārdā;

4) datums, kurā balsstiesīgo akciju (daļu) īpatsvars sasniedza, pārsniedza šā panta pirmajā daļā noteikto balsstiesību īpatsvaru vai kļuva mazāks par to.

(4) Sabiedrības valde nekavējoties informē sabiedrības darbinieku pārstāvjus vai, ja šādu pārstāvju nav, pašus darbiniekus par to, ka pārvaldnieka pārvaldē esošais fonds ieguvis kontroli sabiedrībā, un sniedz tiem šā panta trešajā daļā minēto informāciju.

63.pants. Informācijas par kontroles iegūšanu atklāšana

(1) Pārvaldnieks, kurš pārvalda vienu vai vairākus fondus, kas katrs atsevišķi vai kopīgi uz vienošanās pamata iegūst kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā vai emitentā, kā arī pārvaldnieki, kas uz vienošanās pamata iegulda to pārvaldīto fondu līdzekļus regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā vai emitentā, kur šie fondi iegūst kontroli, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc minētā fakta paziņo par to Komisijai, sabiedrībai vai emitentam un to akcionāriem (dalībniekiem), kurus iespējams noskaidrot, izmantojot sabiedrības vai emitenta akcionāru (dalībnieku) reģistru vai publiskos reģistrus.

(2) Pārvaldnieks paziņojumā sniedz šādu informāciju un dokumentus:

1) šā panta pirmajā daļā minēto pārvaldnieku reģistrācijas numuru, licences numuru, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu;

2) interešu konflikta novēršanas un pārvaldības politiku starp fondu, pārvaldnieku un sabiedrību vai emitentu;

3) ziņas par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst īpašas priekšrocības līgumos starp pārvaldnieku, fondu un sabiedrību vai emitentu;

4) fonda un sabiedrības vai emitenta un tā darbinieku ārējās un iekšējās komunikācijas politiku.

(3) Sabiedrības vai emitenta valde nekavējoties informē sabiedrības vai emitenta darbinieku pārstāvjus vai, ja šādu pārstāvju nav, pašus darbiniekus par to, ka pārvaldnieka pārvaldē esošais fonds sabiedrībā vai emitentā ieguvis kontroli, un sniedz tiem šā panta otrajā daļā minēto informāciju.

(4) Pārvaldnieki, kuru pārvaldītie fondi iegūst kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc minētā fakta informē sabiedrību un tās akcionārus (dalībniekus), kurus iespējams noskaidrot, izmantojot sabiedrības akcionāru (dalībnieku) reģistru vai publiskos reģistrus, par nodomiem attiecībā uz sabiedrības turpmāko komercdarbību un darba vietu saglabāšanu, arī par visām nodarbinātības nosacījumu būtiskajām izmaiņām.

(5) Sabiedrības valde nekavējoties paziņo sabiedrības darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, pašiem darbiniekiem šā panta otrajā daļā minēto informāciju.

(6) Pārvaldnieki, kuru pārvaldītie fondi iegūst kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc minētā fakta paziņo Komisijai un fonda ieguldītājiem par līdzdalības iegūšanas darījuma apmēru un finansēšanas avotu.

64.pants. Gada pārskata sagatavošanas prasības fondam, kurš ieguvis kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā

(1) Pārvaldnieks, kurš pārvalda vienu vai vairākus fondus, kas katrs atsevišķi vai uz vienošanās pamata iegūst kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā, nodrošina, ka tiek izpildīta viena no šādām prasībām:

1) regulētā tirgū neiekļautās sabiedrības valde sabiedrības gada pārskatu, kas sagatavots, ievērojot šā panta otrās daļas prasības, dara pieejamu sabiedrības darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, pašiem darbiniekiem termiņā, kādā šādu gada pārskatu sagatavo saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2) fonda gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā, kas sagatavots, ievērojot šā likuma prasības, ir iekļauta šā panta otrajā daļā minētā papildinformācija par regulētā tirgū neiekļauto sabiedrību.

(2) Papildinformācija, ko iekļauj sabiedrības vai fonda gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā, ietver patiesu pārskatu par sabiedrības attīstību, atspoguļojot stāvokli pārskata perioda beigu datumā. Pārskatā norāda arī:

1) visus būtiskos notikumus pēc pārskata perioda beigām;

2) sabiedrības turpmākās attīstības plānus;

3) informāciju par sabiedrības pašu akciju iegādi.

(3) Pārvaldnieks, kas pārvalda šā panta pirmajā daļā minēto fondu, papildus pirmajā daļā noteiktajam izpilda vienu no šādām prasībām:

1) dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka regulētā tirgū neiekļautās sabiedrības valde sabiedrības gada pārskatu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām dara pieejamu šīs sabiedrības darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, pašiem darbiniekiem;

2) dara fonda ieguldītājiem pieejamu regulētā tirgū neiekļautās sabiedrības gada pārskatu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pārskata gada beigām vai dienā, kad regulētā tirgū neiekļautās sabiedrības gada pārskats ir sagatavots saskaņā ar fonda dibināšanas valsts normatīvajiem aktiem.

65.pants. Aktīvu samazināšanas ierobežojumi

(1) Pārvaldnieks, kas pārvalda vienu vai vairākus fondus, kuri katrs atsevišķi vai uz vienošanās pamata iegūst kontroli regulētā tirgū neiekļautā sabiedrībā vai emitentā, ņemot vērā šā panta otrajā daļā minētos ierobežojumus, 24 mēnešu laikā nav tiesīgs:

1) veicināt, atbalstīt vai uzdot veikt sadali, pamatkapitāla samazināšanu, akciju (daļu) atpakaļpirkšanu vai sabiedrības pašu akciju (daļu) iegādi;

2) sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē balsot par sadali, pamatkapitāla samazināšanu, akciju atpakaļpirkšanu vai sabiedrības pašu akciju (daļu) iegādi;

3) pieļaut sadali, pamatkapitāla samazināšanu, akciju atpakaļpirkšanu vai sabiedrības pašu akciju (daļu) iegādi.

(2) Šā panta pirmajā daļā pārvaldniekam noteiktie ierobežojumi attiecas uz šādām darbībām:

1) uz jebkādu sadali akcionāriem (dalībniekiem), ja pēdējā pārskata gada beigu datumā sabiedrības gada pārskatā uzrādītais pašu kapitāls ir mazāks vai pēc šādas sadales kļūtu mazāks par apmaksāto pamatkapitālu, kam pieskaitītas rezerves, kuras nedrīkst sadalīt saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai statūtiem;

2) uz tādas summas sadali akcionāriem (dalībniekiem), kura pārsniedz pārskata gada peļņas un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas un rezervju apmēra summu, kura samazināta par iepriekšējo gadu nesegtajiem zaudējumiem, un rezervē iekļauto summu, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai statūtiem;

3) uz pašu kapitāla samazinājumu zemāk par šā panta otrās daļas 1.punktā minēto apmēru sabiedrības pašu akciju (daļu) iegādes vai sabiedrības jau iepriekš vai tikko iegūto akciju (daļu) iegādes rezultātā, ko veic persona savā vārdā, bet uz sabiedrības rēķina.

(3) Šā panta izpratnē par sadali uzskata dividenžu izmaksu, kā arī citu tādu maksājumu izmaksu akcionāriem (dalībniekiem), kas izriet no akcijās (daļās) nostiprinātām tiesībām.

(4) Šā panta noteikumi par pamatkapitāla samazināšanu neattiecas uz gadījumiem, kad parakstītā pamatkapitāla samazināšana tiek veikta, lai segtu zaudējumus vai palielinātu nesadalāmo rezervi, ja pēc šīs darbības summa šādā rezervē nepārsniedz 10 procentus no samazinātā parakstītā pamatkapitāla.

(5) Attiecībā uz savu akciju (daļu) iegādi sabiedrība ievēro Komerclikuma prasības.

IX nodaļa.
Dalībvalsts pārvaldnieku tiesības dalībvalstu fondu pārvaldē un ieguldījumu daļu izplatīšanā

66.pants. Latvijā licencēta pārvaldnieka tiesības dalībvalsts fonda ieguldījumu daļu izplatīšanā Latvijā

(1) Šā panta noteikumi attiecas uz Latvijā licencētu pārvaldnieku, kas vēlas Latvijā izplatīt tā pārvaldē esoša Latvijā dibināta fonda ieguldījumu daļas vai tā pārvaldē esoša dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais fonds ir pakārtotais fonds, tad tā ieguldījumu daļas ir atļauts izplatīt ar nosacījumu, ka arī galvenais fonds ir dalībvalsts pārvaldnieka pārvaldē esošs dalībvalsts fonds.

(3) Lai uzsāktu fonda ieguldījumu daļu izplatīšanu, pārvaldnieks Komisijai iesniedz paziņojumu, kam pievieno šādu informāciju un dokumentus:

1) darbības programmu, norādot informāciju par fondu, kura ieguldījumu daļas vēlas izplatīt;

2) ziņas par fonda dibināšanas vietu;

3) fonda dibināšanas dokumentu;

4) fonda darbības noteikumus;

5) ziņas par fonda turētājbanku;

6) informāciju par galvenā fonda dibināšanas vietu, ja fonds ir pakārtotais fonds;

7) pēdējo sagatavoto gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, ja tāds tiek sagatavots, informāciju par pēdējo aprēķināto fonda neto aktīvu vērtību vai pēdējo aprēķināto ieguldījumu daļas vērtību vai tirgus cenu;

8) kārtību, kādā ieguldījumu daļu izplatīšana tiek nodrošināta tikai profesionālajiem ieguldītājiem.

(4) Komisija 20 darbdienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi visus dokumentus, kuri sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pieņem lēmumu par atļauju pārvaldniekam izplatīt ieguldījumu daļas.

(5) Pārvaldniekam ir tiesības sākt ieguldījumu daļu izplatīšanu nākamajā dienā pēc Komisijas lēmuma saņemšanas.

(6) Komisija pieņem lēmumu nedot atļauju fonda ieguldījumu daļu izplatīšanai, ja pārvaldnieka veiktā fonda pārvalde vai pats pārvaldnieks neatbilst šā likuma prasībām.

(7) Ja šā panta trešajā daļā minētajos dokumentos paredzami grozījumi, pārvaldnieks informē Komisiju par tiem vismaz mēnesi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā. Par neplānotiem grozījumiem pārvaldnieks informē Komisiju nekavējoties pēc to stāšanās spēkā.

(8) Ja šā panta septītajā daļā minētie plānotie grozījumi dokumentos neatbilst pārvaldnieka veiktajai fonda pārvaldei vai pats pārvaldnieks neatbilst šā likuma prasībām, Komisija pieņem lēmumu nedot atļauju grozījumu veikšanai.

(9) Ja šā panta septītajā daļā minētie plānotie grozījumi stājušies spēkā, lai gan Komisija nav devusi atļauju izdarīt grozījumus minētajos dokumentos vai neplānotie grozījumi dokumentos neatbilst pārvaldnieka veiktajai fonda pārvaldei, vai pats pārvaldnieks neatbilst šā likuma prasībām, Komisijai ir tiesības piemērot šajā likumā noteiktās sankcijas un ierobežojumus.

67.pants. Latvijā licencēta pārvaldnieka tiesības izplatīt dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas citās dalībvalstīs

(1) Šā panta noteikumi attiecas uz Latvijā licencētu pārvaldnieku, kas vēlas izplatīt tā pārvaldē esoša Latvijā dibināta fonda ieguldījumu daļas vai tā pārvaldē esoša dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas citās dalībvalstīs.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais fonds ir pakārtotais fonds, tad tā ieguldījumu daļas ir atļauts izplatīt ar nosacījumu, ka arī galvenais fonds ir dalībvalsts pārvaldnieka pārvaldē esošs dalībvalsts fonds.

(3) Lai uzsāktu fonda ieguldījumu daļu izplatīšanu, pārvaldnieks Komisijai iesniedz paziņojumu, kam pievieno informāciju par dalībvalstīm, kurās plānota ieguldījumu daļu izplatīšana, kā arī šā likuma 66.panta trešajā daļā minētos dokumentus.

(4) Komisija 20 darbdienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi visus dokumentus, kuri sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un iesniegti, izmantojot elektronisko datu nesējus, nosūta paziņojumu un dokumentus tās dalībvalsts pārvaldnieka un fonda uzraudzības institūcijai, kurā plānota fonda ieguldījumu daļu izplatīšana. Komisija elektroniski pārsūta paziņojumu, ja pārvaldnieka veiktā fonda pārvalde un pats pārvaldnieks atbilst šā likuma prasībām. Paziņojumam Komisija pievieno apliecinājumu par to, ka pārvaldniekam ir atļauts pārvaldīt fondu atbilstoši tā darbības aprakstā norādītajai ieguldījumu stratēģijai.

(5) Komisija nekavējoties informē pārvaldnieku par paziņojuma nosūtīšanu dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(6) Pārvaldnieks drīkst sākt fonda ieguldījumu daļu izplatīšanu citā dalībvalstī no Komisijas paziņojuma saņemšanas dienas.

(7) Pārvaldnieks nodrošina ieguldījumu daļu izplatīšanu tikai profesionālajiem ieguldītājiem pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un uzraudzībā.

(8) Šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu un ceturtajā daļā minēto apliecinājumu sagatavo valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(9) Ja pārvaldnieka iesniegtajā informācijā paredzami grozījumi, to iesniegšanai Komisijā un izskatīšanai piemēro šā likuma 66.panta septītajā, astotajā un devītajā daļā noteikto kārtību.

(10) Ja grozījumi dokumentos neietekmē fonda un pārvaldnieka darbību atbilstoši šā likuma prasībām, Komisija informē pārvaldnieka un fonda uzraudzības institūciju par izdarītajiem grozījumiem šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā.

68.pants. Dalībvalstī licencēta pārvaldnieka tiesības izplatīt dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas Latvijā

(1) Dalībvalstī licencēts pārvaldnieks drīkst izplatīt tā pārvaldē esoša dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas Latvijā, ja Komisija ir saņēmusi dalībvalstī licencētā pārvaldnieka uzraudzības institūcijas paziņojumu, kam pievienoti šādi dokumenti:

1) šā likuma 66.panta trešajā daļā minētie dokumenti;

2) šā likuma 67.panta ceturtajā daļā minētais apliecinājums.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu un 67.panta ceturtajā daļā paredzēto apliecinājumu iesniedz valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. Šā likuma 66.panta trešajā daļā minētos dokumentus, kuri Komisijai iesniedzami saskaņā ar šā panta pirmo daļu, iesniedz valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Dalībvalstī licencēts pārvaldnieks drīkst sākt fonda ieguldījumu daļu izplatīšanu Latvijā no dalībvalstī licencētā pārvaldnieka uzraudzības institūcijas paziņojuma saņemšanas dienas.

69.pants. Citā dalībvalstī dibināta fonda pārvalde, ko veic Latvijā licencēts pārvaldnieks

(1) Latvijā licencētam pārvaldniekam ir tiesības pārvaldīt citā dalībvalstī dibinātu fondu, ja Komisija pārvaldniekam ir atļāvusi īstenot šādu tā izraudzīto fonda ieguldījumu stratēģiju.

(2) Pārvaldnieks, kurš vēlas pārvaldīt citā dalībvalstī dibinātu fondu, neatverot filiāli, iesniedz Komisijai iesniegumu, kā arī šādus dokumentus un informāciju:

1) aprakstu, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par pārvaldnieka plānoto darbību fondu pārvaldē;

2) informāciju par dalībvalsti, kurā pārvaldnieks plāno veikt fonda pārvaldi;

3) darbības programmu, kurā norādīti pakalpojumi, ko pārvaldnieks vēlas sniegt;

4) informāciju par fondu, ko pārvaldnieks vēlas pārvaldīt.

(3) Pārvaldnieks, kurš vēlas atvērt filiāli citā dalībvalstī, papildus šā panta otrajā daļā minētajai informācijai un dokumentiem iesniedz:

1) filiāles organizatoriskās struktūras un darba organizācijas aprakstu;

2) informāciju par fonda dibināšanas vietas adresi, kurā pieejami dokumenti par fondu;

3) filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un datumu un personas kodu (ja tāds piešķirts);

4) filiāles adresi un kontaktinformāciju.

(4) Komisija izskata iesniegumu un dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo pārvaldnieku 30 dienu laikā, ja iesniegums un dokumenti iesniegti šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā, vai 60 dienu laikā, ja iesniegums un dokumenti iesniegti šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā.

(5) Vienlaikus ar šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcijai šā panta otrajā un trešajā daļā minēto informāciju un dokumentus, kā arī apliecinājumu, ka pārvaldnieks ir saņēmis licenci šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Pārvaldnieks drīkst sākt pārvaldīt citā dalībvalstī dibinātu fondu no Komisijas paziņojuma saņemšanas dienas.

(7) Pārvaldnieks rakstveidā informē Komisiju par grozījumu izdarīšanu šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā informācijā, kā arī par nodomu izbeigt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības izbeigšanas.

(8) Ja par grozījumiem šā panta otrajā un trešajā daļā iesniegtajā informācijā pārvaldnieks nav iepriekš informējis Komisiju un attiecīgie grozījumi Komisijā nav izskatīti šajā pantā noteiktajā kārtībā, Komisija rīkojas atbilstoši šā likuma 66.panta devītajā daļā noteiktajam.

(9) Par visiem grozījumiem šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā informācijā un dokumentos, kā arī par grozījumiem, kuru stāšanās spēkā nav saskaņota ar Komisiju, bet kuri neietekmē pārvaldnieka fonda pārvaldes darbību atbilstoši šā likuma prasībām, Komisija informē pārvaldnieka uzņēmējas valsts uzraudzības institūciju.

(10) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos dokumentus Komisijai iesniedz valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(11) Šā panta otrajā un trešajā daļā sniedzamās informācijas saturu nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

70.pants. Latvijā dibināta fonda pārvalde, ko veic dalībvalstī licencēts pārvaldnieks

(1) Dalībvalstī licencēts pārvaldnieks drīkst pārvaldīt Latvijā dibinātu fondu, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, ja Komisija ir saņēmusi dalībvalstī licencēta pārvaldnieka uzraudzības institūcijas lēmumu atļaut dalībvalstī licencētam pārvaldniekam uzsākt fonda pārvaldi Latvijā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajam lēmumam pievieno šādus dokumentus:

1) šā likuma 69.panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un dokumentus;

2) apliecinājumu, ka dalībvalsts pārvaldnieks ir licencēts dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Dalībvalstī licencēts pārvaldnieks drīkst sākt Latvijā dibināta fonda pārvaldīšanu no dienas, kad attiecīgais paziņojums saņemts Komisijā.

X nodaļa.
Ārvalsts fonda darbības nosacījumi

71.pants. Ārvalsts fonda pārvalde

(1) Latvijā licencēts pārvaldnieks drīkst pārvaldīt ārvalsts fondu, kura ieguldījumu daļas netiek izplatītas dalībvalstīs, ievērojot šādus nosacījumus:

1) pārvaldnieks attiecībā uz ārvalsts fonda pārvaldi izpilda šā likuma prasības, izņemot VI nodaļas un 56.panta prasības;

2) starp Komisiju un fonda dibināšanas valsts uzraudzības institūciju ir noslēgts sadarbības līgums par informācijas apmaiņu un uzraudzības funkciju īstenošanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā sadarbības līgumā ietveramo noteikumu saturu par informācijas apmaiņu un uzraudzības funkciju īstenošanu nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

72.pants. Latvijā licencēta pārvaldnieka tiesības izplatīt ārvalsts fonda ieguldījumu daļas dalībvalstīs

(1) Latvijā licencēts pārvaldnieks, ja tas atbilst visām šā likuma prasībām, izņemot pārvaldniekam IX nodaļā noteiktās prasības, drīkst Latvijā un citās dalībvalstīs izplatīt tāda savā pārvaldē esoša ārvalsts fonda vai dalībvalsts pakārtotā fonda ieguldījumu daļas, kura galvenais fonds nav dalībvalsts pārvaldnieka pārvaldē esošs dalībvalsts fonds.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam uz ārvalsts fonda uzraudzības institūciju un fonda dibināšanas valsti attiecina šādus nosacījumus:

1) Komisija un ārvalsts fonda uzraudzības institūcija ir noslēgušas sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu un uzraudzības funkciju īstenošanu atbilstoši tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem;

2) fonda dibināšanas valsts nav iekļauta Finanšu darījumu darba grupas veidotajā sarakstā kā valsts un teritorija, kas nesadarbojas;

3) fonda dibināšanas valsts ir noslēgusi līgumu, kura noteikumi ir līdzvērtīgi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu standartiem, kā arī daudzpusējos līgumus nodokļu jomā ar Latviju un citām dalībvalstīm, kurās plānots izplatīt ārvalsts fonda ieguldījumu daļas.

(3) Ja Latvijā licencēts pārvaldnieks vēlas izplatīt šā panta pirmajā daļā minēto fondu ieguldījumu daļas Latvijā, tas Komisijai iesniedz paziņojumu, kam pievieno šā likuma 66.panta trešajā daļā minētos dokumentus.

(4) Komisija 20 darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmusi visus dokumentus, kuri sagatavoti un iesniegti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, informē pārvaldnieku un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par atļauju Latvijā izplatīt paziņojumā norādītā fonda ieguldījumu daļas.

(5) Ieguldījumu daļu izplatīšanu pārvaldnieks drīkst sākt no dienas, kad tas ir saņēmis Komisijas atļauju.

(6) Komisija pieņem lēmumu neatļaut Latvijā izplatīt paziņojumā norādītā fonda ieguldījumu daļas, ja pārvaldnieka veiktā fonda pārvalde vai paša pārvaldnieka darbība neatbilst šā likuma prasībām.

(7) Ja Latvijā licencēts pārvaldnieks vēlas izplatīt šā panta pirmajā daļā minēto fondu ieguldījumu daļas citās dalībvalstīs, izņemot Latviju, tas Komisijai iesniedz paziņojumu, kam pievieno informāciju par dalībvalstīm, kurās plānota ieguldījumu daļu izplatīšana, kā arī šā likuma 66.panta trešajā daļā minētos dokumentus, kas sagatavoti valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(8) Komisija 20 darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmusi visus dokumentus, kuri sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un iesniegti, izmantojot elektronisko datu nesējus, nosūta šos dokumentus tās dalībvalsts uzraudzības institūcijai, kurā pārvaldnieks vēlas izplatīt ieguldījumu daļas. Komisija elektroniski pārsūta paziņojumu dalībvalsts uzraudzības institūcijai, ja pārvaldnieka veiktā fonda pārvalde un pats pārvaldnieks atbilst šā likuma prasībām. Paziņojumam Komisija pievieno apliecinājumu par to, ka pārvaldniekam ir atļauts pārvaldīt fondu atbilstoši tā darbības aprakstā norādītajai ieguldījumu stratēģijai.

(9) Šā panta trešajā daļā minēto paziņojumu un astotajā daļā minēto apliecinājumu sagatavo valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(10) Komisija nekavējoties informē pārvaldnieku, kā arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par paziņojuma nosūtīšanu dalībvalsts uzraudzības institūcijai.

(11) Pārvaldnieks drīkst sākt fonda ieguldījumu daļu izplatīšanu uzņēmējā dalībvalstī no paziņojuma saņemšanas dienas. Pārvaldnieks nodrošina ieguldījumu daļu izplatīšanu tikai profesionālajiem ieguldītājiem pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un šo ieguldījumu daļu izplatīšanu uzrauga uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcija.

(12) Ja šā panta trešajā un septītajā daļā minētajā informācijā paredzami grozījumi, par tiem informē un tos izskata saskaņā ar šā likuma 66.panta septītajā, astotajā un devītajā daļā noteikto kārtību.

(13) Par visiem grozījumiem šā panta trešajā un septītajā daļā minētajā informācijā un dokumentos, kā arī par grozījumiem, kuru stāšanās spēkā nav saskaņota ar Komisiju, bet kuri neietekmē pārvaldnieka fonda pārvaldes darbību, Komisija informē pārvaldnieka uzņēmējas valsts uzraudzības institūciju.

73.pants. Dalībvalstī licencēta pārvaldnieka tiesības izplatīt ārvalsts fonda ieguldījumu daļas Latvijā

(1) Dalībvalstī licencēts pārvaldnieks drīkst izplatīt Latvijā ārvalsts fonda ieguldījumu daļas vai tāda savā pārvaldē esoša ārvalsts fonda vai dalībvalsts pakārtotā fonda ieguldījumu daļas, kura galvenais fonds nav dalībvalsts pārvaldnieka pārvaldē esošs dalībvalsts fonds, ja Komisija ir saņēmusi dalībvalstī licencēta pārvaldnieka uzraudzības institūcijas paziņojumu, kam pievienoti šādi dokumenti:

1) šā likuma 66.panta trešajā daļā minētie dokumenti;

2) šā likuma 72.panta astotajā daļā minētais apliecinājums, kuru sagatavojusi dalībvalstī licencēta pārvaldnieka uzraudzības institūcija.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu un apliecinājumu iesniedz valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētos dokumentus Komisijai iesniedz valsts valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

(3) Dalībvalstī licencēts pārvaldnieks drīkst sākt fonda ieguldījumu daļu izplatīšanu Latvijā no dienas, kad Komisijā saņemts attiecīgais paziņojums.

(4) Ja Komisija kā dalībvalstī licencēta pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcija uzskata, ka starp attiecīgo pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūciju un ārvalsts fonda uzraudzības institūciju nav noslēgts tāds sadarbības līgums par informācijas apmaiņu un uzraudzības funkciju īstenošanu, kāds noteikts šā likuma 72.panta otrās daļas 1.punktā, kā arī pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcija nav ievērojusi šā likuma 72.panta otrās daļas 2.punkta nosacījumu, Komisija var vērsties Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē, lai saņemtu tās atzinumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā Komisija atļauj pārvaldniekam sākt fonda ieguldījumu daļu izplatīšanu Latvijā tikai pēc tam, kad saņemts Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinums, ka starp attiecīgo pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūciju un ārvalsts fonda uzraudzības institūciju ir noslēgts tāds sadarbības līgums par informācijas apmaiņu un uzraudzības funkciju īstenošanu, kāds noteikts šā likuma 72.panta otrās daļas 1.punktā, un ka pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcija ir ievērojusi šā likuma 72.panta otrās daļas 2.punkta nosacījumu.

XI nodaļa.
Licences piešķiršana ārvalsts pārvaldniekam

74.pants. Noteikumi par licences izsniegšanu ārvalsts pārvaldniekam

(1) Ja ārvalsts pārvaldnieks plāno pārvaldīt dalībvalsts fondu vai izplatīt šāda fonda ieguldījumu daļas dalībvalstīs atbilstoši šā likuma 78. un 79.pantam, tas saņem atsauces dalībvalsts uzraudzības institūcijas licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Ārvalsts pārvaldnieks ir tiesīgs saņemt šā panta pirmajā daļā minēto licenci, ja tas izpilda visas šā likuma prasības, izņemot 17.panta piektās daļas 8.punkta un IX nodaļas prasības.

(3) Ārvalsts pārvaldnieks var neievērot atsevišķas uz to attiecināmas šā likuma prasības, ja tas Komisijai iesniedz pamatojumu un apliecinājumu tam, ka:

1) šā likuma normu ievērošana nav savienojama ar to viņa dibināšanas valsts normatīvo aktu prasībām, ko ārvalsts pārvaldnieks ievēro savā darbībā vai savā pārvaldē esoša ārvalsts fonda ieguldījumu daļu izplatīšanai dalībvalstīs;

2) ārvalsts pārvaldnieka vai ārvalsts fonda darbībai piemērojamie normatīvie akti paredz līdzvērtīgu regulatīvo mērķi un nodrošina dalībvalstu normatīvajiem aktiem līdzvērtīgu fonda ieguldītāju aizsardzību;

3) ārvalsts pārvaldnieks vai ārvalsts fonds savā darbībā ievēro šīs daļas 2.punktā minētajiem dalībvalstu normatīvajiem aktiem līdzvērtīgus normatīvos aktus.

(4) Ārvalsts pārvaldniekam, kas vēlas saņemt licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai, ir pilnvarotais pārstāvis, kura dibināšanas vieta ir atsauces dalībvalsts. Pilnvarotais pārstāvis nodrošina, ka tam ir pietiekami resursi un pieredze, lai izpildītu šajā likumā pilnvarotajam pārstāvim noteiktās prasības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētais pilnvarotais pārstāvis ir ārvalsts pārvaldnieka kontaktpersona dalībvalstīs. Šajā likumā noteiktā informācijas apmaiņa starp Komisiju, citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un pārvaldnieku, kā arī ārvalsts fonda dalībvalstu ieguldītājiem un pārvaldnieku notiek ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību.

(6) Pilnvarotais pārstāvis un ārvalsts pārvaldnieks kopīgi atbild par šā likuma normu ievērošanu ārvalsts fonda pārvaldē vai tā pārvaldē esoša ārvalsts fonda ieguldījumu daļu izplatīšanā.

(7) Komisija lēmumu par licences izsniegšanu pieņem, pamatojoties uz dokumentiem, kas iesniegti atbilstoši šā likuma II nodaļas noteikumiem. Papildus ārvalsts pārvaldnieks kopā ar šā likuma 10.pantā minētajiem dokumentiem Komisijai iesniedz:

1) pamatojumu Latvijas izvēlei par atsauces dalībvalsti un fonda ieguldījumu daļu izplatīšanas stratēģiju;

2) to šā likuma normu sarakstu, kuru izpilde nav savienojama ar to ārvalsts normatīvo aktu prasībām, ko ārvalsts pārvaldnieks ievēro savā darbībā vai savā pārvaldē esoša ārvalsts fonda ieguldījumu daļu izplatīšanā dalībvalstīs, apliecinājumu, ka ārvalsts pārvaldniekam vai ārvalsts fondam piemērojamie normatīvie akti paredz līdzvērtīgu regulatīvo mērķi un nodrošina dalībvalstu normatīvajiem aktiem līdzvērtīgu fonda ieguldītāju aizsardzību. Minēto apliecinājumu pamato ar juridisku atzinumu par ārvalsts normatīvo aktu regulatīvā mērķa atbilstību un fonda ieguldītāju dalībvalstu normatīvajiem aktiem līdzvērtīga aizsardzības regulējuma esību;

3) ārvalsts pārvaldnieka pilnvarotās juridiskās personas firmu un juridisko adresi vai pilnvarotās fiziskās personas vārdu, uzvārdu un kontaktadresi.

(8) Atbilstoši šā likuma 10.panta astotajai daļai sniedzamā informācija attiecas tikai uz dalībvalstī dibinātu fondu, kuru ārvalsts pārvaldnieks vēlas pārvaldīt, un ārvalsts pārvaldnieka pārvaldē esošu fondu, kura ieguldījumu daļas ārvalsts pārvaldnieks plāno izplatīt.

(9) Uz ārvalsts pārvaldnieka uzraudzības institūciju un tā dibināšanas valsti attiecina šā likuma 72.panta otrajā daļā minētos nosacījumus.

(10) Papildus šā likuma 17.panta piektajā daļā minētajiem licences atteikšanas gadījumiem Komisija pieņem lēmumu neizsniegt licenci ārvalsts pārvaldniekam, ja ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kā arī ārvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības pilnvaras ierobežo Komisijas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

(11) Komisija nekavējoties informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par to, ka izskatījusi iesniegumu licences saņemšanai, kā arī par izsniegtajām un anulētajām licencēm. Ja Komisija pieņēmusi lēmumu neizsniegt licenci ārvalsts pārvaldniekam, tā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi informē par šo ārvalsts pārvaldnieku un atteikuma iemesliem.

(12) Ja ārvalsts pārvaldnieks divu gadu laikā pēc licences saņemšanas neveic darbību atbilstoši Komisijā iesniegtajai fonda ieguldījumu daļu izplatīšanas stratēģijai, ir sniedzis nepatiesas ziņas par izplatīšanas stratēģiju vai maina izplatīšanas stratēģiju, likumā noteiktajā kārtībā neinformējot Komisiju par jaunas atsauces dalībvalsts noteikšanu, Komisija pieprasa, lai ārvalsts pārvaldnieks nosaka citu atsauces dalībvalsti saskaņā ar šā likuma 77.panta prasībām.

(13) Ja divu gadu laikā pēc licences saņemšanas ārvalsts pārvaldnieks maina fonda ieguldījumu daļu izplatīšanas stratēģiju un attiecīgi arī atsauces dalībvalsti, tas iesniedz Komisijai iesniegumu, kuru tā izskata šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā.

(14) Ja ārvalsts pārvaldnieks neievēro šā panta divpadsmitās daļas prasības, Komisija anulē ārvalsts pārvaldniekam izsniegto licenci.

(15) Komisijas un ārvalsts pārvaldnieka strīdus izskata atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem. Ārvalsts pārvaldnieka vai fonda un attiecīgā fonda dalībvalsts ieguldītāju strīdus izskata saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

75.pants. Atsauces dalībvalsts noteikšana

(1) Ja ārvalsts pārvaldnieks plāno pārvaldīt vienu vai vairākus dalībvalsts fondus, kuru dibināšanas vieta ir Latvija, un neplāno to ieguldījumu daļas izplatīt dalībvalstīs atbilstoši šā likuma 78. un 79.pantam, tad pārvaldnieka atsauces dalībvalsts ir Latvija un Komisija ir atbildīga par licences izsniegšanu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai un tā uzraudzību.

(2) Ja ārvalsts pārvaldnieks plāno pārvaldīt vairākus dalībvalstu fondus, kuru dibināšanas vieta ir dažādās dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, un neplāno šo fondu ieguldījumu daļas izplatīt dalībvalstīs atbilstoši šā likuma 78. un 79.pantam, tad par atsauces dalībvalsti uzskata vienu no šīm dalībvalstīm:

1) dalībvalsti, kurā dibināta lielākā daļa fondu;

2) dalībvalsti, kurā tiek pārvaldīts lielākais fondu aktīvu apmērs.

(3) Ja ārvalsts pārvaldnieks plāno izplatīt Latvijā dibināta fonda ieguldījumu daļas tikai vienā dalībvalstī, tad par atsauces dalībvalsti uzskata Latviju vai dalībvalsti, kurā plānots izplatīt fonda ieguldījumu daļas.

(4) Ja ārvalsts pārvaldnieks plāno izplatīt tikai viena ārvalsts fonda ieguldījumu daļas Latvijā, tad par atsauces dalībvalsti uzskata Latviju.

(5) Ja ārvalsts pārvaldnieks plāno izplatīt tikai viena Latvijā dibināta fonda ieguldījumu daļas vairākās dalībvalstīs, tad par atsauces dalībvalsti uzskata Latviju vai dalībvalsti, kurā pārvaldnieks plāno izvērst aktīvu ieguldījumu daļu izplatīšanu.

(6) Ja ārvalsts pārvaldnieks plāno izplatīt tikai viena ārvalsts fonda ieguldījumu daļas vairākās dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, tad pēc pārvaldnieka izvēles par atsauces dalībvalsti uzskata vienu no šīm dalībvalstīm.

(7) Ja ārvalsts pārvaldnieks plāno izplatīt vairāku dalībvalstu fondu ieguldījumu daļas dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, tad par atsauces dalībvalsti uzskata vienu no šīm dalībvalstīm:

1) Latviju, ja tā ir visu šo fondu dibināšanas dalībvalsts, vai dalībvalsti, kurā plānots izplatīt ieguldījumu daļas, kas veido fondu vērtības lielāko daļu;

2) dalībvalsti, kurā plānots izplatīt ieguldījumu daļas, kas veido fondu vērtības lielāko daļu, ja visiem fondiem Latvija nav vienīgā dibināšanas valsts.

(8) Šā panta otrajā, trešajā, piektajā un sestajā daļā un septītās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ārvalsts pārvaldnieks, kas plāno tikai pārvaldīt dalībvalstu fondus vai izplatīt tā pārvaldē esoša fonda ieguldījumu daļas dalībvalstīs atbilstoši šā likuma 78. un 79.pantam, iesniedz iesniegumu par atsauces dalībvalsts noteikšanu visām tām uzraudzības institūcijām, kuru valstis pārvaldnieks uzskata par iespējamām atsauces dalībvalstīm, tai skaitā Latviju. Iesniegumā ārvalsts pārvaldnieks sniedz informāciju par visām tām valstīm, kuras tas uzskata par iespējamām atsauces dalībvalstīm, kā arī sniedz savas izvēles pamatojumu.

(9) Mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas uzraudzības institūcijas pieņem lēmumu par atsauces dalībvalsts noteikšanu un nekavējoties par to informē ārvalsts pārvaldnieku.

(10) Ja ārvalsts pārvaldnieks nav informēts par uzraudzības institūciju lēmumu septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vai ja lēmums nav pieņemts, ārvalsts pārvaldnieks izvēlas atsauces dalībvalsti, ņemot vērā šā panta otrajā, trešajā, piektajā un sestajā daļā un septītās daļas 1.punktā minētos kritērijus.

(11) Ārvalsts pārvaldnieks pēc uzraudzības institūcijas pieprasījuma iesniedz fonda ieguldījumu daļu izplatīšanas stratēģiju, kas pamato ārvalsts pārvaldnieka nodomu izvērst aktīvu ieguldījumu daļu izplatīšanu konkrētajā dalībvalstī.

76.pants. Latvijas kā atsauces dalībvalsts noteikšana

(1) Ja ārvalsts pārvaldnieks, kas plāno tikai pārvaldīt dalībvalsts fondu vai arī izplatīt tā pārvaldē esošo fondu ieguldījumu daļas dalībvalstīs atbilstoši šā likuma 78. un 79.pantam, par atsauces dalībvalsti nosaka Latviju, tas iesniedz Komisijai iesniegumu ar lūgumu izsniegt licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai.

(2) Komisija pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas izvērtē, vai ārvalsts pārvaldnieka atsauces dalībvalsts ir noteikta atbilstoši šā likuma 75.panta prasībām. Ja atsauces dalībvalsts nav noteikta atbilstoši šā likuma 75.panta prasībām, Komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu neizsniegt licenci. Ja atsauces dalībvalsts ir noteikta atbilstoši šā likuma 75.panta prasībām, Komisija paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei par saņemto iesniegumu un lūdz vērtējumu par atbilstošas atsauces dalībvalsts noteikšanu. Paziņojumā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei Komisija norāda ārvalsts pārvaldnieka sniegto atsauces dalībvalsts izvēles pamatojumu un pievieno informāciju par ārvalsts pārvaldnieka fondu ieguldījumu daļu izplatīšanas stratēģiju.

(3) Mēneša laikā pēc Komisijas paziņojuma saņemšanas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde sniedz Komisijai vērtējumu par atsauces dalībvalsts izvēles atbilstību šā likuma 75.panta prasībām.

(4) Termiņš, līdz kuram pieņem šā likuma 17.panta pirmajā daļā minēto lēmumu par licences izsniegšanu, tiek apturēts uz laiku, kamēr Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde izskata Komisijas paziņojumu.

(5) Ja Komisija pieņem lēmumu par licences izsniegšanu ārvalsts pārvaldniekam pretēji Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes vērtējumam, tā informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par savu lēmumu, norādot tā pieņemšanas pamatojumu. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde var publiskot Komisijas sniegto pamatojumu, iepriekš par to informējot Komisiju.

(6) Ja Komisija pieņem lēmumu par licences izsniegšanu ārvalsts pārvaldniekam, kurš plāno izplatīt tā pārvaldē esoša fonda ieguldījumu daļas citās dalībvalstīs, izņemot Latviju, pretēji Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes vērtējumam, Komisija informē attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kā arī fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju par savu lēmumu, norādot tā pieņemšanas pamatojumu. Ja kāda no uzraudzības institūcijām nepiekrīt ārvalsts pārvaldnieka lēmumam par atsauces dalībvalsts noteikšanu, tā domstarpību izšķiršanai ir tiesīga vērsties Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē.

(7) Atsauces dalībvalsts izvēles kārtību nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

77.pants. Atsauces dalībvalsts maiņa

(1) Ja ārvalsts pārvaldnieks maina fondu ieguldījumu daļu izplatīšanas stratēģiju divu gadu laikā pēc pirmreizējās atsauces dalībvalsts noteikšanas un šāda stratēģijas maiņa ietekmē pirmreizējās atsauces dalībvalsts izvēli, ārvalsts pārvaldnieks pirms stratēģijas maiņas nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par atsauces dalībvalsts maiņu. Iesniegumam pievieno fondu ieguldījumu daļu izplatīšanas jauno stratēģiju, informāciju par jauno atsauces dalībvalsti, kā arī informāciju par ārvalsts pārvaldnieka pilnvaroto pārstāvi jaunajā atsauces dalībvalstī.

(2) Komisija pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas izvērtē, vai ārvalsts pārvaldnieka atsauces dalībvalsts ir noteikta atbilstoši šā likuma 75.panta prasībām. Komisija paziņo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei par saņemto iesniegumu un lūdz vērtējumu par attiecīgās atsauces dalībvalsts noteikšanu. Paziņojumā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei Komisija norāda ārvalsts pārvaldnieka sniegto atsauces dalībvalsts izvēles pamatojumu un pievieno informāciju par ārvalsts pārvaldnieka fondu ieguldījumu daļu izplatīšanas stratēģiju.

(3) Mēneša laikā pēc Komisijas paziņojuma saņemšanas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde sniedz Komisijai vērtējumu par atsauces dalībvalsts izvēles atbilstību šā likuma 75.panta prasībām.

(4) Komisija pieņem lēmumu par atsauces dalībvalsts noteikšanu un nekavējoties par to informē ārvalsts pārvaldnieku, tā pilnvaroto pārstāvi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(5) Komisija nosūta jaunās atsauces dalībvalsts uzraudzības institūcijai lēmumu par atsauces dalībvalsts maiņu, lēmumu par licences piešķiršanu, kā arī ārvalsts pārvaldnieka uzraudzības lietā esošo dokumentu kopijas.

(6) Ja Komisija pieņem šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu pretēji Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes vērtējumam, turpmākā informācijas apmaiņa par pieņemto lēmumu notiek šā likuma 76.panta piektajā un sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

78.pants. Latvijā licencēta ārvalsts pārvaldnieka tiesības izplatīt dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas

(1) Ja Latvijā licencēts ārvalsts pārvaldnieks vēlas izplatīt tā pārvaldē esoša dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas Latvijā, tas iesniedz Komisijai paziņojumu, pievienojot šā likuma 66.panta trešajā daļā minētos dokumentus. Paziņojumu izskata šā likuma 66.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja Latvijā licencēts ārvalsts pārvaldnieks vēlas izplatīt dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas citā dalībvalstī, tas iesniedz Komisijai paziņojumu, pievienojot šā likuma 67.panta trešajā daļā minētos dokumentus. Paziņojumu izskata šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā.

79.pants. Latvijā licencēta ārvalsts pārvaldnieka tiesības izplatīt ārvalsts fonda ieguldījumu daļas dalībvalstīs

(1) Latvijā licencēts ārvalsts pārvaldnieks nodrošina, lai tas atbilstu visām tām šā likuma prasībām, kas noteiktas dalībvalsts pārvaldniekam, kā arī papildus uz Komisiju un ārvalsts fonda dibināšanas valsti ir attiecināmi šā likuma 72.panta otrajā daļā minētie nosacījumi.

(2) Ja Latvijā licencēts ārvalsts pārvaldnieks vēlas izplatīt tā pārvaldē esoša ārvalsts fonda ieguldījumu daļas Latvijā, tas iesniedz Komisijai paziņojumu, pievienojot šā likuma 66.panta trešajā daļā minētos dokumentus. Paziņojumu izskata šā likuma 66.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja Latvijā licencēts ārvalsts pārvaldnieks vēlas izplatīt tā pārvaldē esoša ārvalsts fonda ieguldījumu daļas citā dalībvalstī, tas iesniedz Komisijai paziņojumu, pievienojot šā likuma 67.panta trešajā daļā minētos dokumentus, kas sagatavoti valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā. Paziņojumu izskata šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Dalībvalstī licencēts ārvalsts pārvaldnieks drīkst izplatīt ārvalsts fonda ieguldījumu daļas Latvijā atbilstoši šā likuma 68.pantā noteiktajam.

80.pants. Citā dalībvalstī dibināta fonda pārvalde, ko veic Latvijā licencēts ārvalsts pārvaldnieks

(1) Latvijā licencēts ārvalsts pārvaldnieks drīkst pārvaldīt citā dalībvalstī dibinātu fondu tieši vai ar filiāles starpniecību, ja Komisija pārvaldniekam ir atļāvusi īstenot šādu tā izraudzīto fonda ieguldījumu stratēģiju.

(2) Ārvalsts pārvaldnieks iesniedz Komisijai iesniegumu un citus dokumentus atbilstoši šā likuma 69.panta prasībām, un Komisija tos izskata minētajā pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Komisija informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par pieņemto lēmumu atļaut Latvijā licencētam ārvalsts pārvaldniekam pārvaldīt citā dalībvalstī dibinātu fondu.

(4) Citā dalībvalstī licencēts ārvalsts pārvaldnieks drīkst pārvaldīt Latvijā dibinātu fondu tieši vai ar filiāles starpniecību šā likuma 70.pantā noteiktajā kārtībā.

XII nodaļa.
Uzraudzība un Komisijas tiesības un pienākumi

81.pants. Vispārīgie uzraudzības noteikumi

(1) Komisija ir atbildīga par tās licencēta pārvaldnieka, reģistrēta pārvaldnieka uzraudzību, tāda pārvaldnieka uzraudzību, kas vēlas izmantot nosaukumu "Eiropas riska kapitāla fonds" saskaņā ar Regulu Nr.345/2013, tāda pārvaldnieka uzraudzību, kas vēlas izmantot nosaukumu "Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fonds" saskaņā ar Regulu Nr.346/2013, un turētājbankas uzraudzību saskaņā ar šo likumu, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, Kredītiestāžu likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē finanšu instrumentu tirgu. Komisija ir atbildīga arī par pārvaldnieka pārvaldē esoša dalībvalsts fonda vai ārvalsts fonda ieguldījumu daļu izplatīšanas uzraudzību Latvijā.

(2) Uzraudzības mērķis ir nodrošināt pārvaldnieku dibināšanas un darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu, ierobežot to personu tiesības, kas bez atbilstošas atļaujas veic šajā likumā regulēto darbību, un nodrošināt normālu fondu tirgus funkcionēšanu, ja viena vai vairāku fondu darbība viena finanšu instrumenta tirgū var apdraudēt šā tirgus normālu funkcionēšanu.

(3) Komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies pārvaldniekam, fondam vai trešajām personām, turklāt Komisiju, tās darbiniekus un pilnvarniekus nevar saukt pie atbildības par darbībām, kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(5) Komisijas izdota administratīvā akta pārsūdzēšana tiesā neaptur tā darbību, ja Komisijas izdotais administratīvais akts ir lēmums, kas paredz:

1) ierobežot pārvaldnieka vai turētājbankas darbību;

2) aizliegt pārvaldnieka amatpersonai veikt tās pienākumus;

3) aizliegt iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību pārvaldniekā;

4) aizliegt izmantot balsstiesības;

5) aizliegt deleģēt fonda pārvaldes pakalpojumus vai papildpakalpojumus;

6) aizliegt nodot fonda pārvaldes tiesības citam pārvaldniekam;

7) anulēt pārvaldniekam izsniegto licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai;

8) anulēt pārvaldnieka reģistrāciju;

9) izslēgt pārvaldnieku, kas vēlas izmantot nosaukumu "Eiropas riska kapitāla fonds" saskaņā ar Regulu Nr.345/2013, no Eiropas riska kapitāla fondu reģistra;

10) izslēgt pārvaldnieku, kas vēlas izmantot nosaukumu "Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fonds" saskaņā ar Regulu Nr.346/2013, no Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu reģistra;

11) uzsākt fonda likvidāciju;

12) aizliegt ieguldījumu daļu izplatīšanu.

(6) Komisijai ir tiesības publicēt informāciju par veiktajiem pasākumiem un pieņemtajām sankcijām pret pārvaldnieku, tā amatpersonām, akcionāriem (dalībniekiem) un turētājbanku par normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumu, kad šādas informācijas atklāšana var radīt nopietnus traucējumus finanšu tirgū, kaitēt ieguldītāju interesēm vai nodarīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(7) Lai nodrošinātu pārvaldnieka darbības uzraudzību, Komisija ir tiesīga:

1) ierasties pie pārvaldnieka turētājbankas pārbaudes veikšanai (arī bez iepriekšēja brīdinājuma);

2) brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju, kas attiecas uz pārvaldnieka darbību un fonda pārvaldi;

3) uz laiku izņemt dokumentus, par to sastādot aktu, ja pārbaudes laikā tiek konstatēti pārvaldnieka, turētājbankas vai fonda darbības pārkāpumi;

4) izdarīt izrakstus no dokumentiem, pieprasīt uz pārvaldnieka rēķina sagatavotas dokumentu kopijas, apliecinātas dokumentu kopijas vai norakstus;

5) pieprasīt no ikvienas personas informāciju par tās darbību finanšu un kapitāla tirgū, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka minētā persona ir saistīta ar finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamu pārkāpumu vai tās rīcībā varētu būt pārkāpuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamā informācija;

6) rakstveidā pieprasīt un saņemt no pārvaldnieka, turētājbankas, Latvijas Bankas, komercreģistra iestādes, pārvaldnieka vai fonda zvērināta revidenta, pārvaldnieka amatpersonām, bet pārvaldnieka likvidācijas vai juridiskās personas maksātnespējas procesa ietvaros — arī no likvidatoriem vai administratoriem informāciju par pārvaldnieka un fonda darbību;

7) rakstveidā pieprasīt, lai šā panta 6.punktā minētās personas uzrāda to rīcībā esošos dokumentus par pārvaldnieku un fondu;

8) ja ir pamats uzskatīt, ka persona ir saistīta ar alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbību regulējošo normatīvo aktu iespējamu pārkāpumu vai tās rīcībā varētu būt pārkāpuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamā informācija, kas Komisijai vajadzīga šā likuma prasību izpildes pārraudzīšanai, pieprasīt, lai šī persona:

a) sniedz tās rīcībā esošus dokumentus un informāciju, arī tādu, kas satur komercnoslēpumu,

b) ierodas Komisijā un sniedz tās rīcībā esošo informāciju klātienē;

9) noteikt saprātīgus termiņus, kuros šā panta 8.punktā minētā persona sniedz pieprasīto informāciju vai ierodas Komisijā paskaidrojumu sniegšanai;

10) pieprasīt un saņemt no finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem telefonsarunu izdrukas un citu veidu datu pārraides ierakstus;

11) pieprasīt, lai ikviena persona izbeidz jebkādu darbību, kas ir pretrunā ar šā likuma prasībām;

12) pieprasīt, lai tiek iesaldēti pārvaldnieka un fonda aktīvi, vai ierobežot tiesības rīkoties ar tiem;

13) ierobežot pārvaldnieka tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus;

14) ja tas nepieciešams ieguldītāju vai sabiedrības interešu aizsardzībai, pieprasīt ieguldījumu daļu emisijas, pārdošanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas apturēšanu;

15) iesniegt tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par darbībām finanšu un kapitāla tirgū, kuras ir pretrunā ar šā likuma prasībām;

16) anulēt pārvaldniekam izsniegto licenci;

17) anulēt pārvaldnieka reģistrāciju;

18) pieņemt lēmumu par fonda likvidācijas uzsākšanu;

19) dot rīkojumu pārvaldniekam mainīt turētājbanku;

20) noteikt sviras finansējuma apmēra ierobežojumus;

21) aizliegt ieguldījumu daļu izplatīšanu;

22) aizliegt pārvaldniekam pārvaldīt fondu atbilstoši konkrētai fonda izraudzītajai ieguldījumu stratēģijai;

23) pieprasīt, lai pārvaldnieks sagatavo uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamos pārskatus, un noteikt šo pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību;

24) veikt nepieciešamos tiesiskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārvaldnieks un turētājbanka turpina pildīt šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu un Komisijas normatīvo noteikumu prasības.

82.pants. Maksājumi Komisijas darbības finansēšanai

(1) Pārvaldnieks veic Komisijas darbības finansēšanai maksājumus šādā apmērā:

1) licencēts pārvaldnieks — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no tā pārvaldē esošo fondu vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 2500 latiem gadā;

2) reģistrēts pārvaldnieks — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no tā pārvaldē esošo fondu vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 2000 latiem gadā.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem maksājumiem pārvaldnieks Komisijai maksā:

1) par fonda reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu — 1000 latu;

2) par reģistrācijai iesniegto fonda darbības noteikumu vai dibināšanas dokumenta grozījumu izskatīšanu — 300 latu.

(3) Dalībvalsts pārvaldnieka filiāle, kas reģistrēta Latvijā, Komisijai maksā par filiāles darbības uzraudzību līdz vienam procentam ieskaitot no Latvijā filiāles sniegto fondu pārvaldes pakalpojumu bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 1500 latiem gadā.

(4) Pārvaldnieks par katra tā pārvaldē esoša dalībvalsts fonda vai ārvalsts fonda ieguldījumu daļu izplatīšanas uzraudzību Latvijā Komisijai maksā 850 latu gadā.

(5) Komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto maksājumu aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību.

(6) Šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos maksājumus pārvaldnieks veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam.

(7) Šā panta otrajā daļā minētos maksājumus apliecinošus dokumentus pārvaldnieks iesniedz Komisijai vienlaikus ar fonda reģistrācijai vai fonda darbības noteikumu vai dibināšanas dokumenta grozījumu reģistrācijai iesniegtajiem dokumentiem.

(8) Par šā panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto maksājumu nokavētu pārskaitījumu vai pārskaitījumu nepilnā apmērā aprēķina nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu.

(9) Šajā pantā minētos maksājumus ieskaita Komisijas kontā Latvijas Bankā.

83.pants. Ierobežojumi tiesībām rīkoties ar pārvaldnieka un fonda aktīviem

(1) Ja ir pārkāpti normatīvo aktu, fonda dibināšanas dokumenta, turētājbankas līguma vai fonda darbības noteikumi, Komisijai ir tiesības iegūt no kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām informāciju par pārvaldnieka vai fonda naudas plūsmu un kontu atlikumu un uz laiku ierobežot pārvaldnieka tiesības rīkoties ar pārvaldnieka vai fonda aktīviem.

(2) Komisijas lēmums par šā panta pirmajā daļā minēto ierobežojumu noteikšanu izpildāms nekavējoties pēc tā saņemšanas.

(3) Izmaksas no kontiem, uz kuriem attiecas Komisijas lēmums ierobežot pārvaldnieka tiesības rīkoties ar tiem, lēmuma darbības laikā tiek veiktas tikai ar Komisijas atļauju.

84.pants. Komisijas tiesības pieprasīt pārvaldes institūciju sēdes sasaukšanu

(1) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai tiek sasaukta fonda ieguldītāju (akcionāru vai dalībnieku) sapulce, valdes vai padomes sēde, pārvaldnieka valdes vai padomes sēde vai akcionāru sapulce, un iepriekš norādīt tās darba kārtību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā fonda ieguldītāju (akcionāru vai dalībnieku) sapulcē, valdes vai padomes sēdē, pārvaldnieka valdes vai padomes sēdē vai akcionāru sapulcē drīkst piedalīties Komisijas pārstāvis un viņam ir tiesības izteikt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus.

85.pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, uzskata par ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju.

(3) No dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas saņemtu ierobežotas pieejamības informāciju Komisija ir tiesīga izmantot:

1) lai pārbaudītu informāciju, ko pārvaldnieks iesniedzis licences saņemšanai;

2) lai pārliecinātos par turētājbankas vai pārvaldnieka darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām;

3) lai piemērotu šajā likumā noteiktās sankcijas un ierobežojumus;

4) tiesvedības procesā, kurā tiek pārsūdzēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai faktiskā rīcība.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktie informācijas izmantošanas ierobežojumi neliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

1) institūcijām, kuras ir atbildīgas par kredītiestāžu, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, pārvaldnieku, fondu, apdrošināšanas sabiedrību, citu finanšu iestāžu un finanšu un kapitāla tirgus valstisko uzraudzību;

2) personām, kuras ir atbildīgas par pārvaldnieku, fondu vai pārvaldes pakalpojumu sniegšanā iesaistīto personu likvidāciju vai maksātnespējas procesu;

3) personām, kuras saskaņā ar uzraudzības institūcijas pilnvarojumu veic likumā noteikto pārvaldnieku, fondu, kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un citu finanšu iestāžu pārbaudi;

4) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, Eiropas Banku iestādei, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai.

(5) Komisija sniedz ierobežotas pieejamības informāciju Latvijas Bankai vai dalībvalstu centrālajām bankām, vai citām institūcijām, ja tā nepieciešama to darbību regulējošā normatīvajā aktā noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai.

(6) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju regulētā tirgus organizētājam, Latvijas Centrālajam depozitārijam vai iestādēm, kuras dalībvalstī nodrošina klīringu un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tā uzskata, ka šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstošu minēto institūciju rīcību gadījumos, kad norēķinu vai klīringa sistēmas dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības.

86.pants. Atbildība par pārvaldnieka uzraudzību

(1) Komisija ir atbildīga par Latvijā licencēta pārvaldnieka un Latvijā licencēta ārvalsts pārvaldnieka uzraudzību neatkarīgi no tā, vai pārvaldnieks veic fondu pārvaldi vai izplata fonda ieguldījumu daļas Latvijā vai citā dalībvalstī. Komisija ir atbildīga par tāda dalībvalstī licencēta pārvaldnieka uzraudzību šā likuma 22.panta pirmās daļas un 23.panta prasību ievērošanā, kurš Latvijā sniedz fonda pārvaldes pakalpojumus ar filiāles starpniecību.

(2) Dalībvalsts uzraudzības institūcija ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai Komisijas lūguma veikt pārbaudi par šā likuma 22.panta pirmās daļas un 23.panta prasību ievērošanu tāda Latvijā licencēta pārvaldnieka filiālē, kurš darbojas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(3) Komisija ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas lūguma veikt pārbaudi par šā likuma 22.panta pirmās daļas un 23.panta prasību ievērošanu tāda dalībvalstī licencēta pārvaldnieka filiālē, kurš darbojas Latvijā.

(4) Komisija ir tiesīga pieprasīt no dalībvalstī licencēta pārvaldnieka, kurš Latvijā sniedz fonda pārvaldes pakalpojumus ar filiāles starpniecību vai neatverot filiāli, visu informāciju par pārvaldnieka darbību, kas nepieciešama Komisijai šā likuma 22.panta pirmās daļas un 23.panta prasību ievērošanas uzraudzības nodrošināšanai.

(5) Ja Komisija konstatē, ka dalībvalstī licencēts pārvaldnieks, kurš Latvijā sniedz fonda pārvaldes pakalpojumus ar filiāles starpniecību vai neatverot filiāli, pārkāpj šā likuma 22.panta pirmās daļas vai 23.panta prasības, tā pieprasa, lai attiecīgais pārvaldnieks novērš konstatētos pārkāpumus, un par tiem informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(6) Ja šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos dalībvalstī licencēts pārvaldnieks nesniedz informāciju vai nepilda Komisijas norādījumus, Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par konstatētajiem pārkāpumiem un lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārvaldnieks tos novērš vai sniedz Komisijas pieprasīto informāciju. Dalībvalsts uzraudzības institūcija informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem, kā arī sniedz Komisijai tās pieprasīto no attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas saņemto informāciju, kas nepieciešama pārvaldnieka uzraudzībai.

(7) Ja, neraugoties uz attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas un Komisijas veiktajiem pasākumiem, dalībvalstī licencēts pārvaldnieks turpina pārkāpt šo likumu, Komisijas izdotos normatīvos noteikumus un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus, Komisija pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas informēšanas var veikt šajā likumā paredzētos pasākumus uzraudzības nodrošināšanai, lai novērstu attiecīgā pārvaldnieka turpmākos pārkāpumus, vai piemērot šajā likumā paredzētās sankcijas un ierobežojumus. Komisijai ir tiesības aizliegt attiecīgajam pārvaldniekam turpmāk veikt Latvijā fonda pārvaldi.

(8) Ja Komisijas rīcībā ir informācija, ka pārvaldnieks pārkāpj to Eiropas Savienības tiesību aktu prasības attiecībā uz fonda pārvaldes pakalpojumiem, kuru ievērošanas uzraudzība ir dalībvalsts uzraudzības institūcijas kompetencē, Komisija par to informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(9) Ja Komisija saņem no citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas informāciju, ka Latvijā licencēts pārvaldnieks pārkāpj to normatīvo aktu prasības attiecībā uz fonda pārvaldes pakalpojumiem, kuru ievērošanas uzraudzība ir Komisijas kompetencē, Komisija atbilstoši savai kompetencei veic nepieciešamās darbības, lai novērstu konstatētos pārkāpumus, un par šīm darbībām informē attiecīgo informāciju iesniegušo dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(10) Ja, neraugoties uz šā panta devītajā daļā noteiktajiem pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijas veiktajiem pasākumiem, dalībvalstī licencēts pārvaldnieks turpina darboties, pārkāpjot Latvijas ieguldītāju likumīgās intereses un apdraudot Latvijas finanšu tirgus stabilitāti un integritāti, Komisijai pēc pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijas informēšanas ir tiesības veikt šajā likumā paredzētos pasākumus uzraudzības nodrošināšanai, lai aizsargātu ieguldītāju likumīgās intereses un Latvijas finanšu tirgus stabilitāti un integritāti. Komisijai ir tiesības aizliegt attiecīgajam pārvaldniekam turpmāk Latvijā izplatīt fonda ieguldījumu daļas.

(11) Šā panta devītajā un desmitajā daļā minētās uzraudzības darbības Komisija ir tiesīga piemērot arī tad, ja tā nepiekrīt atsauces dalībvalsts lēmumam izsniegt ārvalsts pārvaldniekam licenci alternatīvā ieguldījumu fonda pārvaldnieka darbībai.

(12) Ja Komisija, kas ir atsauces dalībvalsts uzraudzības institūcija Latvijā licencētam ārvalsts pārvaldniekam, konstatē šāda ārvalsts pārvaldnieka darbībā normatīvo aktu pārkāpumus, tā ar motivētu paziņojumu par to informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(13) Ja Komisija nepiekrīt šajā pantā minētajiem dalībvalsts uzraudzības institūcijas pasākumiem un lēmumiem, tai ir tiesības vērsties Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē.

(14) Ja pārvaldnieka veikto darbību dēļ var tikt apdraudēta Eiropas Savienības finanšu tirgus pienācīga darbība un integritāte vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāte, kā arī ja Komisija jau ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu ar pārvaldnieka darbību saistītos draudus, bet tie nav pienācīgi novērsti, Komisija, pamatojoties uz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes lūgumu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) aizliegt Latvijā licencētam ārvalsts pārvaldniekam dalībvalstīs izplatīt tā pārvaldē esoša fonda ieguldījumu daļas, ja tas nav izpildījis šā likuma XI nodaļas, tai skaitā 78. un 79.panta, prasības, vai Latvijā licencētam pārvaldniekam izplatīt tā pārvaldē esoša ārvalsts fonda ieguldījumu daļas, ja tas nav izpildījis šā likuma 72.panta prasības;

2) piemērot ārvalsts pārvaldniekam fonda pārvaldes ierobežojumus, ja noteiktā tirgus segmentā pārrobežu līmenī ir konstatēta pārmērīga riska koncentrācija;

3) piemērot ārvalsts pārvaldniekam fonda pārvaldes ierobežojumus, ja tā veiktās darbības var radīt darījuma partnera risku kredītiestādei vai citām sistēmiski saistītām finanšu iestādēm.

(15) Lēmumā par darbības ierobežojumu noteikšanu tiek norādīts ierobežojumu veids un darbības laiks, kas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde reizi trijos mēnešos izvērtē ārvalsts pārvaldniekam noteikto fonda pārvaldes ierobežojumu ietekmi uz Eiropas Savienības finanšu tirgus darbību, integritāti un stabilitāti, un Komisija pēc Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes lūguma lemj par nepieciešamību pagarināt fonda pārvaldes ierobežojumu darbības laiku.

(16) Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu pagarināt pārvaldniekam fonda pārvaldes darbības ierobežojumu laiku, ja joprojām nav novērsti draudi finanšu tirgus pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, pārvaldnieks turpina veikt fonda pārvaldi dalībvalstī ar labvēlīgāku tirgus uzraudzības regulējumu vai fonda darbība turpina negatīvi ietekmēt finanšu tirgu efektivitāti, samazinot to likviditāti, vai rada finanšu tirgus dalībniekiem būtiskas neskaidrības par tirgus situāciju.

XIII nodaļa.
Informācijas apmaiņa

87.pants. Sadarbība informācijas apmaiņas jomā

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, lai nodrošinātu tūlītēju apmaiņu ar informāciju par Latvijā licencēta pārvaldnieka pārvaldes pakalpojumu sniegšanu un uzraudzību visu dalībvalstu teritorijā.

(2) Komisija, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei informāciju par Latvijā licencētu pārvaldnieku, kurš sniedz pārvaldes pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī vai kuram ir ciešas attiecības ar kādu dalībvalstī licencētu vai licencējamu pārvaldnieku, tā padomes vai valdes locekli vai īpašnieku (patieso labuma guvēju). Komisijai ir tiesības norādīt, ka minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Komisijas rakstveida piekrišanu.

(3) Komisija nosūta attiecīgā pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcijai kopiju no līguma, ko Komisija, ārvalsts pārvaldnieks un fonda uzraudzības institūcija noslēguši par sadarbību informācijas apmaiņas un uzraudzības funkciju īstenošanas jomā, kā arī nosūta informāciju par attiecīgo pārvaldnieku, kas saņemta no ārvalsts pārvaldnieka uzraudzības institūcijas saskaņā ar minēto sadarbības līgumu. Komisijai ir tiesības arī sniegt informāciju par ārvalstu pārvaldnieka darbību Latvijā, ievērojot šā likuma 86.panta septītajā, astotajā un devītajā daļā minētos noteikumus.

(4) Ja Komisija uzskata, ka no attiecīgā pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijas saņemtais šā panta trešajā daļā minētais sadarbības līgums neatbilst Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pieņemtajiem tehniskajiem standartiem par uzraudzības institūciju sadarbības principiem, Komisijai ir tiesības vērsties Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē ar lūgumu izvērtēt šo līgumu.

(5) Ja Komisijas rīcībā ir informācija, ka pārvaldnieks, kas nav pakļauts tās uzraudzībai, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbības jomā, Komisija par to informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcijas. Pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcijas veic visus nepieciešamos uzraudzības pasākumus un par rezultātiem informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Komisiju.

88.pants. Personas datu pārsūtīšana un glabāšana

(1) Komisija informāciju, kas satur fiziskās personas datus, citu dalībvalstu vai ārvalsts uzraudzības institūcijām nosūta, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības.

(2) Komisija sniedz attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei vajadzīgo šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, ja tas nepieciešams viena vai vairāku pārvaldnieku darbības ietekmes uzraudzībai, lai nodrošinātu sistēmiski saistītu finanšu iestāžu stabilitāti un to tirgu funkcionēšanu, kuros minētais pārvaldnieks vai pārvaldnieki darbojas. Sniedzamās informācijas saturu nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

(3) Komisija šā panta pirmajā daļā minēto informāciju glabā vienu gadu.

(4) Komisija, izvērtējusi pieprasījumu, ko tai nosūtījusi ārvalsts uzraudzības institūcija, sniedz šai uzraudzības institūcijai tās pieprasīto informāciju (personas datus vai datu analīzi), ja šādam pieprasījumam ir likumisks pamatojums, ir ievērotas datu aizsardzības prasības attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu ārvalstu institūcijām, kā arī informācija (personas dati vai datu analīze) tiek pieprasīta, lai novērstu ar pārvaldnieku darbību saistīto varbūtējo risku negatīvo ietekmi uz finanšu sistēmu. Komisija atbildē norāda, ka ārvalsts uzraudzības institūcija minēto informāciju drīkst izpaust citai uzraudzības institūcijai citā ārvalstī tai nepieciešamo attiecīgās ārvalsts likumā noteikto funkciju veikšanai tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kas norādīti Komisijas rakstveida piekrišanā.

(5) Komisija nosūta ārvalsts uzraudzības institūcijai no dalībvalsts uzraudzības institūcijas saņemto šā panta pirmajā daļā minēto informāciju tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija ir rakstveidā piekritusi, ka minēto informāciju drīkst izpaust ārvalstu uzraudzības institūcijām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, un tikai tādiem mērķiem, kas norādīti attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas rakstveida piekrišanā.

89.pants. Sadarbība uzraudzības veikšanā

(1) Komisijai ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai pēc pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijas lūguma veikt pārbaudes citā dalībvalstī licencēta pārvaldnieka filiālē, kas darbojas Latvijā. Pārvaldnieka filiāles izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai ir tiesības pašai veikt pārvaldnieka pārbaudi Latvijā vai pilnvarot citu personu veikt šo pārbaudi, iepriekš par to informējot Komisiju.

(2) Pirms pārbaudes veikšanas tāda Latvijā licencēta pārvaldnieka filiālē, kurš citas dalībvalsts teritorijā sniedz fondu pārvaldes pakalpojumus, Komisija par to informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(3) Ja Komisija veic pārbaudi citā dalībvalstī licencēta pārvaldnieka filiālē Latvijā pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, minētajai dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē, ievērojot Komisijas norādījumus.

(4) Ja citā dalībvalstī licencēta pārvaldnieka filiālē Latvijā pārbaudi veic attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija, Komisijai ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē.

(5) Komisijai ir tiesības ar pamatotu lēmumu atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas lūgumu atļaut veikt pārbaudi Latvijas teritorijā, kā arī atteikt lūgumu atļaut citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotiem pārstāvjiem piedalīties pārbaudē, ja:

1) šāda pārbaude vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanās tajā nelabvēlīgi ietekmē Latvijas valsts suverenitāti, drošību vai politiku;

2) Latvijā par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau ir uzsākts tiesvedības process;

3) par to pašu pārkāpumu un tām pašām personām jau ir stājies spēkā tiesas spriedums.

XIV nodaļa.
Sankcijas

90.pants. Atbildība

(1) Komisijai ir tiesības uzlikt pārvaldniekam un turētājbankai soda naudu no 10 000 līdz 100 000 latiem par šādiem pārkāpumiem:

1) par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos Komisijas normatīvajos noteikumos un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēto dokumentu un ziņu neiesniegšanu, kā arī iesniegtajos dokumentos un ziņās izdarīto grozījumu neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un Komisijas noteiktajos termiņos;

2) par nepatiesu ziņu sniegšanu Komisijai vai šādu ziņu publisku izplatīšanu;

3) par fonda mantas iegrāmatošanas un glabāšanas noteikumu pārkāpumiem;

4) par ieguldījumu daļu emisijas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas noteikumu pārkāpumiem;

5) par pārvaldnieka vai fonda likvidācijas kārtības pārkāpumiem;

6) par to, ka nav nodrošināta šajā likumā noteiktā iespēja iepazīties ar fonda ieguldītājiem paredzēto informāciju.

(2) Par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldi bez Komisijas licences saņemšanas vai pārvaldnieka reģistrācijas Komisija personai uzliek soda naudu no 10 000 līdz 100 000 latiem.

(3) Par fondu ieguldījumu daļu izplatīšanu bez Komisijas atļaujas vai par ieguldījumu daļu izplatīšanas noteikumu pārkāpumiem Komisijai ir tiesības personai uzlikt soda naudu no 1000 līdz 10 000 latiem.

(4) Par ieguldījumu daļu izplatīšanu personai, kura nav ieguldītājs šā likuma izpratnē, Komisijai ir tiesības ieguldījumu daļu izplatītājam uzlikt soda naudu no 1000 līdz 10 000 latiem.

(5) Par darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas normatīvo aktu prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, Komisija pārvaldniekam uzliek soda naudu no 5000 līdz 100 000 latiem.

(6) Komisijai ir tiesības uzlikt personai soda naudu no 10 000 līdz 100 000 latiem, ja persona ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību pārvaldniekā pirms šā likuma 12.panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Komisijai vai tā izskatīšanas laikā.

(7) Ja persona nesniedz Komisijai informāciju vai neierodas Komisijā un nesniedz informāciju klātienē pēc šā likuma 81.panta septītās daļas 8.punktā minētā Komisijas pieprasījuma, Komisijai ir tiesības izteikt šai personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

(8) Par Regulas Nr.345/2013 21.pantā vai Regulas Nr.346/2013 22.pantā minētajiem pārkāpumiem Komisijai ir tiesības uzlikt pārvaldniekam soda naudu no 10 000 līdz 100 000 latiem.

(9) Par citu šā likuma prasību neievērošanu Komisijai ir tiesības personai, kas nav izpildījusi tai uzlikto pienākumu, izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 10 000 latiem.

91.pants. Soda naudas iekasēšana

(1) Soda nauda, kas iekasēta par pārkāpumiem, par kuriem tā uzlikta saskaņā ar šā likuma 90.panta noteikumiem, tiek ieskaitīta valsts budžetā.

(2) Komisijas uzlikto soda naudu persona samaksā ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā Komisijas lēmums par soda naudas uzlikšanu.

(3) Labprātīgi neizpildīta Komisijas lēmuma piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 16.panta pirmā daļa par sākotnējā kapitāla noteikšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz 2013.gada 31.decembrim šajā likumā lietotais termins "sākotnējais kapitāls" ir kapitāls, kuru veido:

a) apmaksātais pamatkapitāls, kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu,

b) akciju vai daļu emisijas uzcenojums,

c) rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezerves),

d) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi,

e) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta ziņojums par peļņas esību un tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un Komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.

2. Šā likuma 16.panta sestā daļa par pašu kapitāla un tā aprēķināšanas kārtības noteikšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz 2013.gada 31.decembrim šajā likumā lietotais termins "pašu kapitāls" ir pārvaldnieka revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami pārvaldniekam ar darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai, un tā aprēķināšanas kārtību nosaka Komisija.

3. Komercsabiedrības, kas šā likuma spēkā stāšanās dienā veic šā likuma 5.pantā noteikto darbību, gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izbeidz šo darbību, veic likvidāciju, reģistrējas Komisijā vai saņem licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai.

4. Šā likuma IX nodaļas prasības nepiemēro fonda ieguldījumu daļu izplatīšanai un fonda pārvaldei, ja fonda ieguldījumu daļu publiskā piedāvājuma prospekts ir sagatavots saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un reģistrēts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Minētās prasības nepiemēro, kamēr prospekts ir spēkā.

5. Šā likuma 72.panta un XI nodaļas spēkā stāšanās termiņu nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

6. Ieguldītājs, kurš neatbilst šā likuma 9.panta pirmajā un otrajā daļā un 41.panta septītajā, astotajā un devītajā daļā norādītajām pazīmēm, bet līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir veicis ieguldījumu slēgtajā fondā, kas dibināts atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, vai veicis ieguldījumu vai uzņēmies saistības veikt ieguldījumu fondā, kas atzīstams par alternatīvo ieguldījumu fondu šā likuma izpratnē un nav dibināts atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, var atsavināt vai, nepalielinot līdzdalības apmēru, saglabāt savu ieguldījumu daļu attiecīgajā fondā līdz fonda dibināšanas dokumentā, prospektā vai fonda darbības noteikumos šā likuma spēkā stāšanās dienā paredzētā fonda darbības termiņa beigām.

7. Komercsabiedrības, kuru pārvaldē šā likuma spēkā stāšanās dienā esošie slēgtie fondi ir dibināti atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas veic fondu likvidāciju vai reģistrāciju atbilstoši šim likumam.

8. Komercsabiedrības, kuru pārvaldē esošie fondi, kas atzīstami par alternatīvo ieguldījumu fondiem šā likuma izpratnē un kas nav dibināti atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai fonda reģistrācijas pieteikumu.

9. Slēgtajiem ieguldījumu fondiem, kuri dibināti atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, kuri atzīstami par alternatīvo ieguldījumu fondiem šā likuma izpratnē un kuriem šā likuma spēkā stāšanās dienā grāmatvedība tiek kārtota un finanšu pārskati tiek sagatavoti atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktie grāmatvedības kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas principi piemērojami līdz fonda darbības termiņa beigām.

10. Pēc šā likuma stāšanās spēkā šo pārejas noteikumu 7. un 8.punktā minētās komercsabiedrības izplata šajos punktos minēto fondu ieguldījumu daļas tikai šā likuma 41.panta septītajā, astotajā un devītajā daļā minētajiem ieguldītājiem.

11. Šo pārejas noteikumu 7. un 8.punktā minētie pārvaldnieki veic maksājumus par šajos punktos minētā fonda reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu vai reģistrācijai iesniegto fonda darbības noteikumu vai dibināšanas dokumenta grozījumu izskatīšanu, ja šie dokumenti Komisijai ir iesniegti nevis gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas, bet vēlāk.

12. Komercsabiedrības, kuras pārvalda atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam dibinātus slēgtos fondus un pēc šā likuma spēkā stāšanās plāno izdarīt grozījumus minēto fondu pārvaldes nolikumos vai prospektos, izstrādā un iesniedz Komisijai fonda pārvaldes dokumentus saskaņā ar šā likuma 10.panta astotās daļas prasībām.

13. Līdz Euro ieviešanas kārtības likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajai euro ieviešanas dienai šajā likumā minētās naudas summas, kuras izteiktas euro, uzskatāmas par ekvivalentām summām latos, kas pārrēķinātas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kursu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 8.jūnija direktīvas 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem direktīvā 2003/41/EK, direktīvā 2009/65/EK, regulā (EK) Nr.1060/2009 un regulā (ES) Nr.1095/2010;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 21.maija direktīvas 2013/14/ES, ar ko groza direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību, direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem attiecībā uz pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem.

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 9.jūlijā.

Valsts prezidents A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 24.jūlijā