Latvijas Republikas Ministru kabinets

2000.gada 7.martā Noteikumi Nr. 85

Rīgā (prot. Nr. 11, 12.§)

Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"

3.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1.  izlice - kravas celtņa nesošā konstrukcija, kas nodrošina kravas satveršanas ierīces nepieciešamo sniegumu (kravas celtņa pacelšanas mehānisma projekcijas garumu horizontālā plaknē no mehānisma pagrieziena ass līdz kravas satveršanas ierīces asij) un pacelšanas augstumu;

1.2. kravas satveršanas ierīce - trosē vai ķēdē iekarināta celšanas ierīce, kas paredzēta kravas tiešai satveršanai vai kravas satveršanas palīgierīču nostiprināšanai;

1.3. kravas satveršanas palīgierīce - palīgierīce kravas satveršanai, lai varētu pārvietot kravu telpā horizontālā un vertikālā virzienā.

2. Šie noteikumi nosaka kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtību, kā arī drošības prasības, kas jāievēro kravas celtņa valdītājam, organizējot un veicot darbus ar kravas celtni, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam, kā arī videi.

3. Kravas celtnis ir cikliskas darbības celšanas iekārta, kas paredzēta ar kravas satveršanas ierīcēm nostiprinātas kravas pacelšanai un pārvietošanai.

4. Šie noteikumi neattiecas uz:

4.1. kravas celtņiem, kuru celtspēja ir mazāka par vienu tonnu;

4.2. speciālajiem kravas celšanas mehānismiem (piemēram, sliežu licēji, cauruļlicēji, krautņotājceltņi, autoiekrāvēji, elektroiekrāvēji);

4.3. ekskavatoriem, kas paredzēti darbam ar zemes rakšanas iekārtām vai pašgrābjiem;

4.4. rokas trīšiem;

4.5. montāžas polispastiem un konstrukcijām, kurām piekarināti celšanas mehānismi;

4.6. kravas celšanas mehānismiem, kuri ir tehnoloģiskās iekārtas sastāvdaļa;

4.7. speciālajiem celtņiem, ko izmanto avārijas un glābšanas darbiem.

5. Atkarībā no konstrukcijas kravas celtņus klasificē šādi:

5.1. tilta celtņi - celtņi, kuriem kravas satveršanas ierīce ir piekarināta kravas ratiņiem vai telferim, kas pārvietojas pa tiltu;

5.2. buka celtņi - celtņi, kuru nesošā konstrukcija balstās uz diviem balstiem (kājām), kas pārvietojas pa sliežu ceļu vai pa citādu ceļu;

5.3. izlices celtņi - pašgājēji grozāmceltņi, kam izlice vai torņa-izlices iekārta ir nostiprināta uz platformas, kura atrodas tieši uz gaitas šasijas;

5.4. torņa celtņi - grozāmceltņi ar izlici;

5.5. portālceltņi - pilna apgrieziena izlices celtņi uz portāla, zem kura paredzēta dzelzceļa transportlīdzekļa vai autotransporta līdzekļa pabraukšana;

5.6. vanšu celtņi - celtņi, kuru nesošā konstrukcija ir vanšu troses, kas nostiprinātas balstu augšējā daļā, un satveršanas ierīce ir piekarināta kravas ratiņiem;

5.7. celtņi ekskavatori - ekskavatori, kas paredzēti darbam ar trosēs iekarinātu kravas satveršanas ierīci;

5.8. elektriskie kravas ratiņi, kas kopā ar vadības kabīni pārvietojas pa virszemes sliežu ceļiem.

6. Atkarībā no pārvietošanās mehānisma konstrukcijas izlices celtņus klasificē šādi:

6.1. autoceltņi;

6.2. kāpurķēžu celtņi;

6.3. pneimoriteņu celtņi;

6.4. speciālās šasijas celtņi;

6.5. dzelzceļa celtņi.

II. Kravas celtņa lietošana

7. Pirms kravas celtņa lietošanas uzsākšanas tā valdītājs vai valdītāja pilnvarots pārstāvis reģistrē kravas celtni Valsts darba inspekcijā.

8. Kravas celtni reģistrē (pārreģistrē) kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kuri nosaka bīstamo iekārtu reģistrāciju.

9. Katram kravas celtnim nepieciešama pase valsts valodā. Pasē norādāma vismaz šāda informācija:

9.1. ražotāja, tā pilnvarotā pārstāvja vai importētāja nosaukums un adrese;

9.2. kravas celtņa tips un modelis;

9.3. kravas celtņa numurs un izgatavošanas gads;

9.4. kravas celtņa galvenie tehniskie raksturojumi un rasējumi;

9.5. ziņas par trosēm (ģeometriskie izmēri, stiepļu skaits un materiāls) un ķēdēm (ģeometriskie izmēri un materiāls);

9.6. elektroiekārtu un hidroiekārtu principiālās shēmas;

9.7. ziņas par lietotajiem materiāliem (materiālu marka un elektrodu marka);

9.8. ziņas par drošības ierīcēm (galaslēdži un signalizācijas iekārtas);

9.9. kravas celtņa lietošanas ilgums (resurss) gados.

10. Kravas celtņa pases paraugu apstiprina labklājības ministrs. Pasi aizpilda ražotājs, tā pilnvarots pārstāvis vai importētājs (ja ražotājs neatrodas Latvijā).

11. Kravas celtņa pasei pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ražotāja, tā pilnvarotā pārstāvja vai importētāja sastādītu kravas celtņa atbilstības deklarāciju, kravas celtņa montāžas un lietošanas instrukciju valsts valodā un kravas celtņa atbilstības sertifikātus.

12. Kravas celtņa valdītājs uztur celtni lietošanas kārtībā, kā arī nodrošina:

12.1. kvalificētu un atestētu personālu celtņa apkalpošanai;

12.2. celtni apkalpojošā personāla mācības un instruktāžu;

12.3. tehnoloģisko procesu, iekārtu apkalpes un darba instrukciju izstrādāšanu, apstiprināšanu un izsniegšanu celtni apkalpojošajam personālam;

12.4. celtņa pases un lietošanas instrukciju glabāšanu un uzrādīšanu Valsts darba inspekcijas amatpersonām un pilnvaroto inspicēšanas institūciju pārstāvjiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13. Kravas celtņa valdītājam ir šādi pienākumi:

13.1. sagatavot celtni tehniskajām pārbaudēm, kuras veic pilnvarotās inspicēšanas institūcijas;

13.2. uzturēt kravas satveršanas palīgierīces un taru lietošanas kārtībā un brāķēt to saskaņā ar piemērojamajiem standartiem;

13.3. iekārtot maiņas žurnālu darbu un periodisko apskašu uzskaitei;

13.4. nodrošināt atbilstošu dokumentācijas (piemēram, instrukciju, maiņas žurnāla) noformēšanu;

13.5. veikt iekraušanas un izkraušanas darbu un celtniecības montāžas darbu drošības pasākumus un, ja nepieciešams, organizēt attiecīgo darbu vadīšanu;

13.6. izsniegt norīkojumu darbiem paaugstinātas bīstamības apstākļos (1.pielikums);

13.7. pārbaudīt celtņu operatoru un stropētāju zināšanas un veikt instruktāžas darba vietās;

13.8. ja konstatēti defekti un instrukciju pārkāpumi darbā ar kravas celtni, apturēt celtņa darbību un nodrošināt atklāto trūkumu novēršanu.

14. Kravas celtņa apkalpojošā personāla mācības organizē un atestāciju veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

15. Ja kravas celtņa operators tiek norīkots pastāvīgā darbā uz tā paša tipa cita modeļa celtņa, viņam nepieciešama attiecīga instruktāža un jāapgūst praktiskās iemaņas.

III. Kravas celtņa montāža un uzstādīšana

16. Par kravas celtņa drošu montāžu un demontāžu atbilstoši ražotāja instrukciju un šo noteikumu prasībām ir atbildīgs kravas celtņa valdītāja norīkots atbildīgais speciālists.

17. Montējot vai uzstādot kravas celtņus, kas pārvietojas pa virszemes sliežu ceļiem, atbildīgais speciālists ievēro šādas drošības prasības:

17.1. līdzās no zemes vadāmiem kravas celtņiem paredzama brīva eja, pa kuru var pārvietoties celtņa operators;

17.2. virs telpām, kurās uzturas cilvēki, nedrīkst uzstādīt kravas celtņus, kur par kravas satveršanas ierīci tiek izmantots elektromagnēts vai pašgrābis;

17.3. virs telpām kravas ratiņus un ierīces kravu pacelšanai (nolaišanai) caur pārsegumos ierīkotām lūkām ir atļauts lietot tikai tad, ja lūkas atrodas uz vienas ass;

17.4. attālums starp kravas celtņa elementiem un krautnēm horizontālajā plaknē nedrīkst būt:

17.4.1. mazāks par 0,7 m - augstumā līdz 2,0 m;

17.4.2. mazāks par 0,4 m - vairāk nekā 2,0 m augstumā;

17.5. attālumam starp kravas celtņa elementiem vertikālajā plaknē jābūt:

17.5.1. ne mazākam par 2,0 m - grīdas līmenī;

17.5.2. no 0,5 m līdz 1,0 m - virs grīdas līmeņa.

18. Uzstādot kravas celtņus uz jau esošiem sliežu ceļiem (estakādēm), kravas celtņa valdītājam pēc ražotāja lietošanas vai montāžas instrukcijas jāaprēķina, vai attiecīgie ceļi izturēs slodzi, kas rodas, ja kravas celtņi koncentrējas vienā estakādes starpbalstu posmā visneizdevīgākajās slodzes kombinācijās.

19. Kravas celtņu sliežu ceļi (izņemot celtņus, kuri pārvietojas pa dzelzceļa sliežu ceļiem) ierīkojami pēc projekta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

20. Izlices celtņi jāuzstāda uz atbilstoši sagatavota laukuma, ievērojot grunts kategoriju un raksturojumu saskaņā ar celtņa lietošanas instrukciju.

21. Nav atļauta izlices celtņu uzstādīšana uz nesagatavotas grunts vai laukuma, kura slīpums ir lielāks par lietošanas dokumentos noteikto maksimāli pieļaujamo slīpumu.

IV. Kravas celtņa tehniskās pārbaudes

22. Pilnvarotās inspicēšanas institūcijas veic kravas celtņu kārtējās tehniskās pārbaudes, kā arī ārkārtas tehniskās pārbaudes šo noteikumu 25.punktā noteiktajos gadījumos.

23. Pilnvarotās inspicēšanas institūcijas veic šādas kravas celtņa kārtējās tehniskās pārbaudes:

23.1. daļējo tehnisko pārbaudi, kas ietver:

23.1.1. celtņa apskati un novērtēšanu darbībā, vizuāli pārbaudot atsevišķus kravas celtņa elementus;

23.1.2. celtņa metālkonstrukciju un to savienojumu stāvokļa pārbaudi (plaisas; deformācijas; sieniņu biezuma, skrūvju un kniežu diametra maiņa korozijas un nodiluma dēļ; citi iespējamie defekti);

23.1.3. kāša un tā piekares stāvokļa pārbaudi (izdilumi, plaisas);

23.1.4. trošu un ķēžu stāvokļa un to stiprinājumu pareizības pārbaudi;

23.1.5. skriemeļu, asu un to stiprinājuma detaļu, kā arī izlices stiprinājuma elementu stāvokļa pārbaudi;

23.1.6. kravas celtņa elektriskā zemējuma un izolācijas stāvokļa pārbaudi, nosakot elektriskās strāvas plūsmas pretestības un izolācijas pretestības lielumu atbilstību pieļaujamajiem;

23.1.7. kravas celtņa, pretsvara, balasta un izlices parametru atbilstības pārbaudi, salīdzinot ar pasē norādītajiem lielumiem;

23.2. pilno tehnisko pārbaudi, kas ietver:

23.2.1. daļējo tehnisko pārbaudi;

23.2.2. statisko pārbaudi ar pārslodzi 1,25 nominālās slodzes vai pēc ražotāja norādījuma;

23.2.3. dinamisko pārbaudi ar pārslodzi 1,1 nominālā slodze vai pēc ražotāja norādījuma.

24. Kārtējās tehniskās pārbaudes veicamas:

24.1. ne retāk kā reizi trijos gados - pilnā tehniskā pārbaude;

24.2. ne retāk kā reizi gadā - daļējā tehniskā pārbaude;

24.3. biežāk, nekā noteikts šo noteikumu 23.1. un 23.2.apakšpunktā, - atsevišķos gadījumos pēc pilnvarotās inspicēšanas institūcijas norādījuma.

25. Kravas celtņa ārkārtas pilnās tehniskās pārbaudes veicamas šādos gadījumos:

25.1. pēc montāžas, kas saistīta ar kravas celtņa uzstādīšanu citā vietā;

25.2. pēc portālceltņa pārvietošanas uz citu darba vietu;

25.3. pēc rekonstrukcijas un modernizācijas;

25.4. pēc jaunas izlices iekārtas montāžas;

25.5. pēc noslogoto metālkonstrukciju un hidroiekārtu remonta;

25.6. pēc pacelšanas mehānisma kapitālā remonta vai nomaiņas;

25.7. pēc kāša nomaiņas;

25.8. vanšu celtnim - pēc nesošo un vanšu trošu nomaiņas.

26. Pilnvarotā inspicēšanas institūcija pēc tehniskās pārbaudes izdara ierakstu celtņa pasē un izsniedz valdītājam tehniskās pārbaudes protokolu. Ja kravas celtnis atbilst attiecīgajām prasībām, pilnvarotā inspicēšanas institūcija izsniedz valdītājam bīstamās iekārtas drošības pārbaudes zīmi, ko valdītājs piestiprina redzamā vietā uz pārbaudītā kravas celtņa.

27. Kravas celtņa valdītājs piestiprina redzamā vietā uz kravas celtņa plāksnīti ar nākamās kārtējās tehniskās pārbaudes datumu, kā arī celtņa reģistrācijas numuru un celtspēju.

28. Kravas celtņa lietošanas ilgumu (resursu) gados nosaka ražotājs. Ja ražotājs lietošanas ilgumu (resursu) nav noteicis, to nosaka saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

29. Pēc tam, kad pēc valdītāja pieprasījuma ir veikta pārbaude atbilstoši piemērojamajiem standartiem, arī nesošo konstrukciju metāla analīze, atsevišķu mezglu pārbaude un detaļu nodiluma mērījumi, pilnvarotā inspicēšanas institūcija var pagarināt kravas celtņa lietošanas ilgumu (resursu).

V. Kravas celtņa lietošanas drošība

30. Lietojot kravas celtņus, iespējami šādi bīstami faktori:

30.1. mehāniskie faktori:

30.1.1. nestabilitāte kravas pārvietošanas laikā un ārējo faktoru (piemēram, vēja) ietekmē;

30.1.2. iespējamā cilvēku traumēšana ar celtņa kustīgajām daļām, kravu vai ierīcēm;

30.1.3. iespējamā cilvēku un priekšmetu krišana no augstuma celtņa darbības dēļ;

30.2. elektriskie faktori:

30.2.1. bīstama elektriskās strāvas iedarbība no metāla konstrukcijām, kas kļuvušas spriegumaktīvas;

30.2.2. soļa sprieguma iedarbība laukumā ap celtni, tam saskaroties ar augstsprieguma iekārtām.

31. Kravas celtni atļauts vadīt tikai celtņa operatoram, bet pieāķēt vai iesaitēt kravas - tikai stropētājam.

32. Pirms darbu uzsākšanas kravas celtņa valdītājs nodrošina apkalpojošā personāla instruktāžu par celtņa drošu lietošanu.

33. Kravas celtņa valdītājam vai tā norīkotam atbildīgajam speciālistam līdz darbu uzsākšanai jāiepazīstina celtņa operators un stropētāji ar darbu veikšanas projektu, konkrētajiem uzdevumiem un minimālajām drošības prasībām, kas jāievēro darba gaitā.

34. Pirms darbu uzsākšanas jāparedz laiks, lai celtņa operators varētu pārbaudīt kravas celtņa un drošības ierīču iespējamos bojājumus. Ziņas par pārbaudi celtņa operators ieraksta maiņas žurnālā.

35. Pirms darbu uzsākšanas paaugstinātas bīstamības apstākļos kravas celtņa valdītājs nodrošina apkalpojošā personāla instruktāžu par darbu drošu veikšanu un izsniedz celtņa operatoram norīkojumu darbam ar kravas celtni paaugstinātas bīstamības apstākļos.

36. Paaugstinātas bīstamības apstākļi ir šādi:

36.1. kravas celtņa lietošana elektropārvades līnijas aizsargjoslā;

36.2. bīstamu kravu (piemēram, viegli uzliesmojošu šķidrumu, sprādzienbīstamu vielu) pārvietošana ar kravas celtni;

36.3. kravas pārvietošana ar kravas celtni virs telpām, kurās uzturas cilvēki;

36.4. kravas pārvietošana ar vairākiem kravas celtņiem vienlaikus;

36.5. darbs ar kravas celtni zem elektrotransporta kontaktvadiem;

36.6. darbs uz tilta celtņa sliežu ceļa;

36.7. darbs ar kravas celtni ierobežotas kustības zonā.

37. Ja paredzēts ar kravas celtni strādāt elektropārvades līnijas aizsargjoslā, celtņa valdītājs drīkst izsniegt norīkojumu darbam ar kravas celtni paaugstinātas bīstamības apstākļos tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas no elektropārvades līnijas valdītāja.

38. Paaugstinātas bīstamības apstākļos darbs jāveic saskaņā ar projektu vai darbu izpildes tehnoloģisko karti, kurā ir kravas stropēšanas un pārvietošanas shēma, operāciju izpildes secība un norādījumi, kā pareizi pacelt un pārvietot kravu.

39. Kravas celšanu un pārvietošanu ar vairākiem kravas celtņiem, kā arī darbu elektropārvades līnijas aizsargjoslā vada kravas celtņa valdītāja norīkots par kravas celtņu darbību atbildīgais speciālists.

40. Strādājot ar kravas celtni zem elektrotransporta kontaktvadiem, uz celtņa jābūt uzstādītam mehāniskam izlices pacelšanas augstuma ierobežotājam, lai attālums starp izlices galu un vadu nebūtu mazāks par vienu metru.

41. Ceļot kravu, celšanas trosēm jābūt vertikālā stāvoklī (nav atļauts pievilkt kravu, kas atrodas sāņus).

42. Kravu pārvietojot, tā jāpaceļ vismaz 0,5 m augstumā virs pārvietošanas ceļā esošajām iekārtām, kravas grēdām, ritošā sastāva un līdzīgiem šķēršļiem.

43. Stropējot un pārvietojot kravu, var izmantot vārdisko saziņu, skaņas signālus, žestu zīmes vai bezvadu sakaru līdzekļus saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām darba aizsardzības prasībām.

44. Ja kravas celtņa darbības zona no operatora vadības posteņa nav pārredzama un nav radio vai telefona sakaru, jānorīko signalizētājs.

45. Stropētājam un signalizētājam jābūt apgādātiem ar labi saredzamām atšķirības zīmēm.

46. Kravas pacelšanas un pārvietošanas vietai jābūt pietiekami apgaismotai. Stipru lietusgāžu, sniegputeņa un miglas laikā, kā arī, ja vēja stiprums pārsniedz kravas celtņa pasē norādītās normas, darbs ar kravas celtni jāpārtrauc.

47. Strādājot drīkst izmantot tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā marķētas attiecīgas celtspējas kravas satveršanas palīgierīces un taru. Bojātas palīgierīces un taru lietot aizliegts.

48. Lietojot kravas celtni, paceļamās kravas masa nedrīkst pārsniegt tā celtspēju (ievērojot kravas celšanas raksturlīkni).

49. Cilvēku, izkausēta metāla, indīgu un sprādzienbīstamu vielu, spiedieniekārtu un spiedtvertņu pārvietošanai aizliegts izmantot kravas celtņus, kuru celšanas mehānisms tiek darbināts ar berzes vai izciļņu sajūgu.

50. Kravas celtni, kura kravas satveršanas ierīce ir elektromagnēts vai pašgrābis, drīkst izmantot kravu pārvietošanai tikai tad, ja nav iespējama pārslodze.

51. Izlices celtnim drīkst izmantot tikai tādus kublus, kuru masa kopā ar betonu nepārsniedz 90 procentus no celtņa celtspējas (atbilstoši sniegumam). Pacelto kublu izkrauj vienmērīgi. Kubla momentāna izkraušana ir aizliegta.

52. Veikt darbus, kas saistīti ar cilvēku iziešanu uz virszemes sliežu ceļiem no tilta celtņa vai no tilta celtņa galerijas, drīkst tikai tad, ja ir veikti pasākumi šo noteikumu 30.punktā minēto bīstamo faktoru novēršanai.

53. Izlices celtnis jāuzstāda tā, lai, tam strādājot, atstatums starp celtņa grozāmās daļas vistālāk izvirzīto elementu un būvēm, kravas grēdām un citiem šķēršļiem nebūtu mazāks par vienu metru.

54. Ja kravas celtni nepieciešams uzstādīt uz izbīdāmajiem balstiem, tas jāuzstāda uz visiem balstiem. Zem balstu pēdām jāliek atbilstoši paliktņi.

55. Operatoram, uzstādot un atbrīvojot kravas celtņa izbīdāmos balstus, aizliegts atrasties celtņa kabīnē, izņemot gadījumus, ja balstus uzstāda automātiski no kabīnes.

56. Organizējot kravas celšanas un pārvietošanas darbus, valdītājs ir atbildīgs par šādu minimālo drošības prasību ievērošanu:

56.1. kravu celšanas un pārvietošanas vietā, kā arī uz kravas celtņiem nedrīkst atrasties personas, kam nav tieša sakara ar veicamo darbu;

56.2. uzkāpt uz tilta celtņiem vai pārvietojamiem konsoles celtņiem un nokāpt no tiem drīkst tikai no uzkāpšanas platformas vai no iešanai iekārtotas galerijas;

56.3. ja tilta celtņa sliežu ceļa un metālkonstrukciju apskates un remonta laikā, kā arī mehānismu un celtņa elektroiekārtu regulēšanas laikā nepieciešams iziet uz tilta celtņa tilta seguma, jābūt izslēgtam galvenajam svirslēdzim un izliktam uzrakstam "Neieslēgt - strādā cilvēki";

56.4. ceļamās kravas pieāķēšanai jālieto stropes, kas atbilst paceļamās kravas svaram, un jāņem vērā zaru skaits un slīpuma leņķis. Jāizvēlas stropes ar tik garām trosēm vai ķēdēm, lai leņķis starp to zariem nepārsniegtu 90°;

56.5. sīkā gabalkrava jāceļ un jāpārvieto īpaši paredzētā tarā, lai novērstu atsevišķu gabalu izkrišanas iespēju;

56.6. ķieģeļus un sīkblokus, kas sakrauti uz paliktņiem bez nostiprinājuma, drīkst celt tikai tādā gadījumā, ja tiek iekrauti vai izkrauti transportlīdzekļi un kravas pārvietošanas zonā neatrodas cilvēki;

56.7. ceļot kravu, tā vispirms jāpaceļ ne vairāk kā 0,2-0,3 m augstumā un īslaicīgi jāaptur, lai pārbaudītu tās pieāķēšanas un iesaitēšanas pareizību, celtņa stabilitāti un bremžu darbību;

56.8. ceļot vai nolaižot kravu, kas novietota sienas, kolonnas, grēdas, dzelzceļa vagona, darbgalda vai citu šķēršļu tuvumā, starp ceļamo kravu un minētajiem šķēršļiem nedrīkst atrasties cilvēki;

56.9. stropētājs var atrasties līdzās kravai tās celšanas vai nolaišanas laikā, ja krava atrodas ne augstāk par vienu metru no tā laukuma plaknes, uz kura atrodas stropētājs;

56.10. pārvietojot izlices celtni ar paceltu kravu, izlices stāvoklis un celtņa slodze jānosaka saskaņā ar ražotāja instrukciju;

56.11. ar celtni pārvietoto kravu drīkst nolaist un nokraut tikai attiecīgajam nolūkam paredzētās un sagatavotās vietās;

56.12. kravas novietošanas vietā nepieciešami paliktņi, lai stropes vai ķēdes varētu viegli un bez bojājumiem izvilkt no kravas apakšas;

56.13. pusvagonos, vagonetēs, automašīnās un uz platformām krava jāiekrauj tā, lai nezustu līdzsvars un būtu ērta un droša stropēšana, kravu izkraujot. Šim nolūkam jālieto starplikas;

56.14. aizliegts iekraut vai izkraut automašīnas un pusvagonus, ja automašīnas kravas kastē vai kabīnē, vai pusvagonā atrodas cilvēki, izņemot gadījumu, kad no kabīnes ir labi pārskatāms pusvagona grīdas laukums, krava netiek pārvietota virs transportlīdzekļa kabīnes un stropētājiem ir iespējams atiet drošā attālumā no kravas vai iziet uz drošības tiltiņa;

56.15. cilvēkiem aizliegts atrasties automašīnās, pusvagonos un uz platformām, ja iekraušana vai izkraušana notiek ar celtņiem, kuri apgādāti ar elektromagnētu vai pašgrābi;

56.16. cilvēkiem, kas strādā ar elektromagnētu vai pašgrābi, aizliegts atrasties kravas celtņu darbības bīstamajā zonā;

56.17. aizliegts izmantot pašgrābi tādiem darbiem, kuriem pašgrābis nav paredzēts;

56.18. darba pārtraukumā krava nedrīkst atrasties paceltā stāvoklī. Tā jānolaiž zemē, un svirslēdzis, kas atrodas celtņa vadītāja kabīnē, vai galvenais slēdzis jāizslēdz un jānoslēdz ar atslēgu;

56.19. beidzot darbu ar portālceltni, torņa vai buka celtni, jānoslēdz vadības kabīne un celtnis jāpiestiprina pie sliedēm kopā ar visām uz tā esošajām drošības ierīcēm (sliežu spīlēm).

57. Strādājot ar kravas celtņiem, aizliegts:

57.1. izlices sniedzamības zonā atrasties cilvēkiem, kam nav tieša sakara ar veicamo darbu;

57.2. celt kravu, kas atrodas nestabilā stāvoklī, vai kravu, kas uzkabināta uz divžuburu kāša viena žubura;

57.3. celt un pārvietot kravu, uz kuras atrodas cilvēki;

57.4. celt ar zemi apbērtu, pie zemes piesalušu vai citādi nebrīvu kravu;

57.5. izvilkt ar celtni kravas piespiestās stropes, troses vai ķēdes;

57.6. stropētājam ar savu svaru izlīdzināt ceļamo vai pārvietojamo kravu, kā arī kārtot stropes, ja krava atrodas paceltā stāvoklī;

57.7. padot kravu logu ailēs un uz balkoniem, ja nav izveidotas īpašas kravas pieņemšanas platformas vai šim nolūkam nelieto speciālas konstrukcijas celtņus;

57.8. lietot gala slēdžus celtņa mehānismu automātiskai apstādināšanai, izņemot gadījumus, kad tilta celtnis piebrauc pie iekāpšanas platformas;

57.9. strādāt ar kravas celtni, ja bojātas drošības ierīces un mehānismi;

57.10. darbināt celtņa mehānismus, ja uz celtņa ārpus tā kabīnes (galerijā, uz tilta, uz izlices, mehānismu telpā vai citur) atrodas cilvēki, izņemot personas, kas apskata un regulē mehānismus un elektroierīces. Mehānismus darbina pēc tās personas signāla, kura veic apskati vai regulēšanu.

58. Izlices celtni drīkst uzstādīt tranšeju un būvbedru tuvumā, ievērojot šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos attālumus. Ja minētos attālumus nav iespējams ievērot, malas jānostiprina saskaņā ar attiecīgajiem būvnormatīviem.

59. Aizliegts uzstādīt kravas celtņus uz nesagatavotas grunts, kā arī uz laukuma, kura slīpums ir lielāks par celtņa pasē norādīto.

60. Kravas celtņa darbība nav pieļaujama šādos gadījumos:

60.1. ja noteiktajā termiņā nav veikta tehniskā pārbaude vai celtnim ir defekti vai bojājumi;

60.2. ja bojātas drošības un signalizācijas ierīces.

61. Dzēšot ugunsgrēku un veicot glābšanas darbus, šo noteikumu 57.1., 57.2. un 57.4.apakšpunktā minētās prasības var neievērot.

62. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.jūliju.

 

Ministru prezidents A.Šķēle

 

Labklājības ministrs R.Jurdžs

2.pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 7.marta noteikumiem Nr.85

Kravas celtņu lietošanas ilgums (resurss) gados, ja to nav noteicis ražotājs

1. Kravas celtņu lietošanas ilgums (resurss), ja to nav noteicis ražotājs, ir šāds:

1.1. tilta celtņiem - 20 gadu;

1.2. buka celtņiem - 20 gadu;

1.3. izlices celtņiem - 12 gadu;

1.4. torņa celtņiem - 20 gadu;

1.5. portālceltņiem - 40 gadu;

1.6. vanšu celtņiem - 12 gadu;

1.7. celtņiem ekskavatoriem - 12 gadu;

1.8. elektriskajiem kravas ratiņiem - 20 gadu.

2. Atkarībā no kravas celtņa darba režīma tā lietošanas laiks (resurss) tiek koriģēts, izmantojot šādus koeficentus:

2.1. ļoti smags darba režīms - 0,75;

2.2. smags darba režīms - 0,87;

2.3. vidējs darba režīms - 1,0;

2.4. viegls darba režīms - 1,25;

2.5. reti darbināms celtnis - 1,87.

 

Labklājības ministrs R.Jurdžs

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 7.marta noteikumiem Nr.85

Minimālie kravas celtņa uzstādīšanas attālumi no tranšeju un būvbedru malām (ja malas nav nostiprinātas)

	Tranšejas	Attālums* (metros) no nogāzes sākuma līdz tuvākajam
	dziļums	izbīdāmajam balstam atkarībā no grunts (neuzbērtas) veida
	(metros)	smilts	smilšmāls	mālsmilts	māls	sauss less
	1	1,50	1,25	1,00	1,00	1,00
	2	3,00	2,40	2,00	1,50	2,00
	3	4,00	3,60	3,25	1,75	2,50
	4	5,00	4,40	4,00	3,00	3,00
	5	6,00	5,30	4,75	3,50	3,50

*Attālumu mēra no tranšejas vai būvbedres konfigurāciju veidojošās trapeces virsotnes.

Labklājības ministrs R.Jurdžs