Izstāžu zālē "Arsenāls" līdz 12. jūlijam būs tekstilmākslas ekspozīcija "Tradicionālais un laikmetīgais". Jūnija vidū bija starptautiska tekstilmākslinieku konference un simpozijs

Pie Zvārtavas pils: priekšplānā, pie koka — Eiropas Tekstilmākslas asociācijas ģenerālsekretāre Beatrise Šterka un Latvijas Mākslinieku savienības prezidents tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs

Eiropas tekstilmākslas skates atklāšana izstāžu zālē "Arsenāls" kļuva par vienu no spožākajiem notikumiem starptautisko Hanzas dienu laikā. No 215 saņemtajiem pieteikumiem žūrija ar Eiropas Tekstilmākslas asociācijas ekspertu līdzdalību izstādei bija izvēlējusies 95 mākslinieku darbus, kas dod pilnīgu priekšstatu par pasaules tekstilmākslas attīstības virzieniem, lietoto tehniku un materiālu daudzveidību. Dzintras Vilkas mirdzošā kompozīcija "Iedvesma no vēja un burām" nācējus uzrunā jau Arsenāla skvērā, aicinot uz rosinošu tikšanos ar lielo mākslu. Līdzās klasiskā tradīcijā tapušajiem gobelēniem, audumu apgleznojumiem, apdrukām un tekstilmozaīkām izstādes kopainā labi iekļaujas šķiedru mākslas paraugi un tekstilinstalācijas. Latvijas tekstilmākslu izstādē pārstāv 25 autori, prāvs skaits dalībnieku ir no Igaunijas un Lietuvas, pa vienam vai dažiem — no Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas, Austrijas, Lielbritānijas, Krievijas, Ukrainas, Dienvidslāvijas, Gruzijas, Izraēlas, Itālijas. Kaut gan tā rīkota kā Eiropas tekstilmākslas skate, izstādē piedalās arī Austrālijas, ASV un Ķīnas mākslinieki.

Plašā tekstilmākslas izstāde kļuva par fonu diviem ievērojamiem starptautiskiem notikumiem — divu dienu konferencei Kongresu namā Rīgā un simpozijam Latvijas Mākslinieku savienības starptautiskajā mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pilī. Vērienīgā starptautiskā projekta kontekstā Rīgas, Siguldas un Turaidas muzejos, galerijās, izstāžu zālēs un dabas vidē iekārtotas ap trīsdesmit latviešu tekstilmākslinieku darbu izstādes. Plašākās no tām — Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā, kur notiek Latvijas Tekstilmākslas asociācijas gadskārtējā, jau sestā, izstāde, Sv.Pētera baznīcā — "Rīgas raksti", Mencendorfa namā — Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju darbu skate, kā arī mākslas skolās un augstskolās sarīkotās audzēkņu diplomdarbu izstādes.

Viesus interesēja mūsu mākslas izglītības sistēma, jo ne jau visās valstīs tekstilmākslinieki savā nozarē var iegūt arī augstāko izglītību. Vidējās un jaunākās paaudzes mākslinieki turpina profesora Rūdolfa Heimrāta iedibinātās tradīcijas, kas jau padomju laikos spēja izvest Latvijas tekstilmākslu pasaulē. Pēdējos desmit gados kontakti ar Eiropas vadošajiem mākslas centriem ir krietni paplašinājušies. Latvijas Mākslas akadēmijai izveidojusies radoša sadarbība ar

Rita Blumberga pie savas saulainās dabas gleznas Siguldā

Norvēģijas, Ukrainas un citu valstu mākslas augstskolām. Konferencē bija rosinoši priekšlasījumi un diskusijas trīs tematiskajos lokos — par izglītību, par kultūras mantojumu un tā saglabāšanu un par mākslinieku radošo darbu. Gan pašmāju mākslinieki un mākslas vērtētāji, gan viņu kolēģi no Vācijas, ASV, Zviedrijas un citām valstīm nolasīja interesantus referātus par atsevišķām tekstilmākslas nozarēm, par darbu iepirkšanu nacionālo kolekciju veidošanai, izstāžu organizēšanas praksi un tām daudzajām dzīves prasību diktētajām lietām, ko svešvārdā sauc par mākslas mārketingu un menedžmentu. Tomēr pats vērtīgākais, kā atzina daudzi tikšanās dalībnieki, bija iespēja redzēt mūsdienu Eiropas tekstilmākslas kopainu, paplašināt kontaktus.

Siguldā internacionālā mākslinieku grupa ciemojās Mākslas skolā, kas atvērta tikai pirms divām nedēļām. Tai dots ēkas romantiskajam izskatam atbilstošs vārds —

"Baltais flīģelis". Bērni un jaunieši vecumā no 7 līdz 17 gadiem te mācīsies mūziku un dažādas mākslas. Direktore ir rosīgā tekstilmāksliniece Zinaīda Ceske, un pašlaik visos trīs baltā nama stāvos no pagrabstāva līdz augšai izstādīti audzēkņu un skolotāju darbi. Pils parkā iekārtota brīvdabas izstāde "Tekstils dabas vidē", bet Turaidas muzejā — batiku ekspozīcija. Visdzīvākās pārrunas raisījās Zvārtavas pilī, kur sastapās visi dalībnieki, bija daudz mākslas darbu — gan gotiskajās pils zālēs un krēslainajās pažobelēs, gan pils pagalmā un gleznainajā parkā līdz pat ezermalai. Noskaņa bija tik pacilājoša, ka ķīniešu mākslinieks Liangs Šaoji (Viņa "Dabas motīvi" ar baltajiem zīdtauriņu kokoniem sarkanajās atlasa gultiņās pievērš ikviena apmeklētāja uzmanību izstādē Arsenālā) pēkšņi uzsāka dziesmu. Vai tā bija kāda ķīniešu tautasdziesma vai varbūt dzīru dziesma — tik gavilējoša un gaiša? Nē, viņš teica, es to pats sacerēju, lai jums visiem pateiktu, cik priecīgs esmu, ka varu būt kopā ar tik brīnišķīgiem cilvēkiem tik skaistā vietā! Labi iespaidi par Latviju Liangam esot jau kopš 1993. gada, kad te bijis pirmo reizi. Viņš vairākus gadus mācījies un strādājis Venēcijā, Lionā, Stambulā, bijis arī Kanādā un citās zemes, pētījis Austrumu un Rietumu mākslas tradīciju mijiedarbi.

Prieku par savu latviešu draugu sasniegumiem pauda zviedru māksliniece Anita Enerota no Gēteborgas: "Es kopā ar vēl vienu ģimeni dzīvoju lielā, skaistā mājā. Tur man ir labas telpas darbam, arī mākslas galerija un salons, kur darbus var pārdot. Te māksliniekiem tā visa dažreiz varbūt pietrūkst, bet viņi ir tik vitāli un talantīgi, ka pusceļā nepaliks." Latviešu mākslinieku lielo garīgo enerģiju, radošo uzdrīkstēšanos augstu vērtēja Gruzijas Kaukāza internacionālā kultūras, mākslas un etnoloģijas institūta Kultūras departamenta vadītāja Hatuna Popiašvili. Viņa izstādēs piedalās lielākoties ar gleznieciskām batikām un gobelēniem, bet simpozija dienās izveidojusi tēlnieciski skaistu kompozīciju "Katarse". Māksliniece gan domā, ka nosaukums neatklāj darba būtību: "Nemācēju angliski uzreiz pateikt, bet metāls te simbolizē laika spirāli un auduma apļi — cilvēka dzīvi laikā un telpā, ceļu uz debesīm. Uz simpoziju mani uzaicināja Edīte Vīgnere un Ruta Bogustova, kad kopā bijām Ķīnā, bet par Baltijas tekstilmākslu es jūsmoju jau kopš 1987. gada, kad biju praksē Tallinā. Jums ir daudzas spilgtas personības. Ļoti mūsdienīga māksla, kas nav atrauta no tradīcijām. Es te atkal pārliecinos, ka galvenā ir laikmetīga domāšana un arī klasiskā manierē var radīt novatoriskus darbus."

Foto: Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim" India Flinta sarunā ar Zvārtavas eglēm		Ineses Jakobi darbs Siguldas pils parkā saucas "Piramīda"; blakus tam ir spožais piramīdas ārējais veidols, bet šī — iekšpuse

"No laukiem, mežiem un pļavām" — tā savu darbu nosaukusi India Flinta. Māksliniece no Austrālijas, bet patiesībā — no Latvijas, jo viņas māmiņa Ārija Pilskalna ir dzimusi Balvos un par austrālieti kļuvusi tikai kara un komunistu dēļ: "Manu vectēvu apcietināja 1940. gadā, jo viņa dēls bija cīnījies Latvijas armijā. Viens viņa brālis bija nošauts 1937. gadā, otrs — mūža izsūtījumā. Vecāmamma ar trīs maziem bērniem devās bēgļu gaitās uz Vāciju un vēlāk uz Austrāliju. Mammai toreiz bija deviņi gadi. Vēlāk viņa apprecējās ar vācu bēgli. Mums ir sava saimniecība ar trīssimt aitām. Arī mammai ir mākslinieciskas dotības. Viņa auž, taisa māla traukus, bet tam neatliek pārāk daudz laika."

India audzina divas meitas un dēlu, kopā ar vecākiem strādā saimniecībā un aizrautīgi nododas "alķīmijai", kā viņa sauc savu nodarbošanos ar vilnas velšanu un eikaliptu lapu krāsām. Vilnu māksliniece uzskata par brīnumainu dabas velti un domā, ka būtu grēks to neizmantot. Filcu viņa veļ ar saviem īpašiem paņēmieniem, pilnveidojot pusaizmirstas vilnas apstrādes tradīcijas. Arī krāsošana ar eikaliptu lapām Austrālijā nav nekas jauns, taču radošs gars arvien nāk ar savu pienesumu. Pašlaik Indiai ir 250 eikaliptu krāsu paraudziņi ar vissmalkākajām nokrāsu niansēm no zaļa, zeltaini dzeltena līdz tumšsarkanam tonim. Bet jaunums ir tas, ka viņai izdevies pārnest uz auduma arī eikaliptu lapu rakstus. Un nākusi šī gudrība no vecmāmiņas, kas tik dažādi pratusi nokrāsot olas ar sīpolu mizām. Pašlaik India gatavojas aizstāvēt savu maģistra darbu, un šis Latvijas apciemojums viņai ļoti palīdzēšot: "Darbs ir par eikaliptu krāsām. Bet ne tikai. Es te stāstu par mežiem un par sievietēm, par sievietes gudrību un spēku. Bērnībā es no vecmāmiņas dzirdēju, cik grūti bija, kad vajadzēja pamest mājas, braukt projām no Latvijas. Un kā sievietes ar visu to tika galā! Kā viņas glāba bērnus, radīja atkal mājas svešā zemē. Bet par meža meitu es pati sevi esmu izaudzinājusi. Skolā par mani zobojās, kad es no mājām nācu ar rupjmaizes kukuli, biezpiena cibu un redīsu bunti. Apsaukāja par vācieti, jo sākumā labi nepratu angliski runāt. Citreiz par aborigēnu, jo man patumša sejas krāsa. Es labi zināju, ka neesmu ne vāciete, ne iedzimtā. Un iztēlojos sevi par princesi, kas dzīvo mežā. Pilnīgi iejutos savā fantāzijas pasaulē, stundām ilgi dzīvojos pa mežu, mācījos kaut ko veidot no tā, ko mežā var atrast. Tagad savā darbā varēšu ielikt arī Latvijas egļu un ozolu izjūtu."

Simpozijs ir beidzies, bet izstādes turpinās un tiek atklātas vēl jaunas. Arsenālā var apskatīt arī Indias Flintas pelēkzaļo kompozīciju "Čaula" — noslēpumainu kā mūsu tālās pirmmātes tērpu. Konferencē tika lemts arī par to, ka turpmāk šādas starptautiskas tekstilmākslas izstādes notiks ik pēc trim gadiem. Tātad būs arī Rīgas triennāle. Kā liecināja ovācijas, ko internacionālā mākslinieku saime sarīkoja šīs tikšanās saimniecei mākslas zinātniecei Veltai Raudzepai, šādu starptautisku forumu rīkošana mums ir pa spēkam.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore