Par sakārtotiem sabiedriskajiem pakalpojumiem

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" pieņemts 2000. gada 19.oktobrī un spēkā stājies 2001.gada 1.jūnijā. (Publicēts "LV" Nr. 394/395 07.11.2000. ar grozījumiem "LV" Nr. 75 16.05.2001.) Likuma pārejas noteikumi noteic, ka līdz šā gada septembrim pašvaldībām jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas uzsākšana pašvaldību regulējamās nozarēs.

Jūnija vidū Pasaules bankas (PB) projekta "Konsultatīvais atbalsts pašvaldībām sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas ieviešanai" ietvaros SIA "Blezūrs — Konsultāciju birojs" rīkoja četrus seminārus Latvijas pašvaldībām Rīgā un Latvijas reģionos, lai palīdzētu pašvaldībām atbildēt uz tādiem jautājumiem: kāpēc likumā noteiktās nozares ir jāregulē; kā regulatoru izveide ietekmēs pašvaldību funkcijas, un ko iegūs pašvaldība, uzņēmums, patērētājs; kādi pasākumi pašvaldībām būtu jāveic pirms regulatoru izveides? Semināru laikā radās arī citi jautājumi, kas liecināja, ka nepieciešams likuma skaidrojums un plašāka informācija par tā nosacījumiem. Izskanēja arī pārmetumi, ka likumā paredzēto institūtu tik ātri nebūšot iespējams izveidot, turklāt nav skaidrības, kāpēc vispār jāveido sabiedrisko pakalpojumu regulators un kā to veidot.

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

Pašvaldībām, nodrošinot komunālos pakalpojumus iedzīvotājiem, sabiedriskie pakalpojumi kā uzņēmējdarbība jānodrošina šādās nozarēs: sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, izņemot sadzīves atkritumu pārstrādi, ūdensapgādē un kanalizācijā, kā arī siltumapgādē, kur ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija.

Pakalpojumu veidus, ko nepieciešams regulēt, nosaka attiecīgās pašvaldības. Regulējamie sabiedriskie pakalpojumi savukārt ir preču ražošana un pakalpojumu sniegšana pašvaldību regulējamās nozarēs. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanai pašvaldībai jāizveido neatkarīga un patstāvīga sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde jeb regulators, kas saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un likumu "Par pašvaldībām" varētu pieņemt lēmumus, izdot administratīvos aktus, kas būtu saistoši gan pakalpojumu sniedzējiem, gan lietotājiem. Pašvaldības regulators funkciju pildīšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā nav pakļauts pašvaldības vai tās institūciju lēmumiem, un tikai tiesa var atzīt regulatora pieņemtos lēmumus un administratīvos aktus par prettiesiskiem un atcelt tos.

Lai pašvaldība kontrolētu regulatora darbību, regulatoram reizi gadā — līdz 1.jūnijam — attiecīgajai pašvaldībai ir jāiesniedz:

1) rakstveida pārskats par savu darbību iepriekšējā gadā un

2) zvērināta revidenta pārbaudīts pilns finansu pārskats.

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" nosaka dažādas regulatora izveides iespējas — iestādi var veidot katra pašvaldība atsevišķi vai vairākas pašvaldības kopīgi, ko paredz likuma "Par pašvaldībām" 99. pants ( par iespējamajiem modeļiem skat. Ingas Vilkas komentāru ).

Pašvaldībai jāpieņem lēmums par regulatora sastāvu un izpildinstitūcijas struktūru, kā arī konkursa kārtībā jāieceļ priekšsēdētājs un vismaz divi locekļi (tātad struktūrā jābūt vismaz trim cilvēkiem). Likuma 38.pants nosaka ierobežojumus amata kandidātiem, kā, piemēram, aizliegumu amatu ieņemt par tīšu noziegumu agrāk sodītām personām, Saeimā, pašvaldībā vai politisku organizāciju un partiju vadībā ievēlētām personām un citus. Regulatora priekšsēdētājs un locekļi četrus gadus pilda savus pienākumus un nav atceļami, ja vien neizsaka vēlēšanos atkāpties no amata, nespēj pildīt savus pienākumus slimības dēļ vai atklājies kāds no likuma 38. pantā minētajiem ierobežojumiem.

Regulatora pašvaldību regulējamās nozarēs tiesības, pienākumus un kompetenci nosaka likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", paredzot tikai vienu izņēmumu — ļaujot Ministru kabinetam (MK) noteikt sabiedrisko pakalpojumu cenu jeb tarifu aprēķināšanas metodiku. Jāpiebilst, ka MK metodiku apstiprināja MK 26. jūnija sēdē, šajā pašā dienā pieņemot arī noteikumus par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbinieku darba samaksu. Minētie noteikumi, kā arī 26.jūnijā atkārtotai izskatīšanai valdības komitejā nodotie noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu, par sabiedrisko pakalpojumu licencēšanu un par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas valsts nodevas likmi 2001. gadam ietilpst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības nodrošināšanai izstrādātajā noteikumu paketē.

Pašvaldībās izveidotajam regulatoram tādējādi būs jāpilda šādas funkcijas:

1) jāaizstāv lietotāju intereses un jāveicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstība;

2) jānosaka tarifi pēc MK izstrādātas metodikas;

3) jālicencē sabiedrisko pakalpojumu sniegšana;

4) jāveic strīdu iepriekšēja ārpustiesas izskatīšana, kas nozīmē gan no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas attiecībām izrietošu strīdu izskatīšanu, gan citu jautājumu risināšanu, izņemot parāda piedziņas strīdus starp pakalpojuma sniedzēju un lietotāju (strīdu izskatīšanas kārtību regulē likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 33. —35. pants);

5) jāizskata iesniegumi un sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

6) jāsekmē konkurence un jāuzrauga sabiedrisko pakalpojumu atbilstība visām noteiktajām prasībām;

7) pēc regulējamo nozaru atbildīgo ministriju pieprasījuma jāsniedz informācija un priekšlikumi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumiem;

8) jāsniedz informācija sabiedrībai, nodrošinot savas darbības atklātumu (kā arī nepieciešamības gadījumā regulators varēs pieprasīt darbībai nepieciešamo informāciju no pakalpojumu sniedzējiem, lietotājiem, pašvaldībām);

9) savas kompetences ietvaros jāpieņem lēmumi un jāizdod administratīvi akti;

10) jānodrošina tā rīcībā esošās informācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem aizsardzība.

Pašvaldības var tikt pilnvarotas izpildīt valsts regulējamā nozarē esošu funkciju, ko tām kopā ar finansējumu deleģē Valsts regulējamo nozaru vienotais regulators — Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tiesības nodot atsevišķas valsts pārvaldes iestāžu funkcijas pašvaldībām paredz arī likuma "Par pašvaldībām" 9. pants. Pilnvarojums šajā gadījumā jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz vienā attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā.

Regulatora darbība tiks nodrošināta no ieņēmumiem, kas iegūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, ko maksās visi regulējamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu pašvaldību regulējamās nozarēs būs iemaksājama attiecīgās pašvaldības budžetā un izmantojama tikai pašvaldības regulatora darbības nodrošināšanai. Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" paredz, ka speciālos nozares likumos var tikt noteikti arī citi regulējamo nozaru uzņēmumu maksājumi regulatora darbības nodrošināšanai.

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" nosaka sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas kārtību, licences nosacījumus un iespējas licenci grozīt vai anulēt. Likuma pārejas noteikumi noteic, ka licence, ko izsniegusi cita institūcija vai iestāde pirms šī likuma stāšanās spēkā — 2001.gada 1.jūnija, paliks spēkā līdz licences termiņa beigām. Tāpat likumā regulēta tarifu noteikšanas kārtība, apmērs un pieejamības nosacījumi, kā arī noteikts, ka tarifi, kas saskaņā ar šo likumu pielīdzināmi sabiedrisko pakalpojumu tarifiem, bet noteikti saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un ir spēkā dienā, kad stājies šis likums, paliks spēkā līdz tiem noteiktā termiņa beigām vai līdz brīdim, kad stāsies spēkā ar šo likumu noteiktie sabiedrisko pakalpojumu tarifi.

Likumā noteikta arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbība, kuru uzraudzība ir regulatora pārziņā, nosakot, ka ir jāsniedz droši, kvalitatīvi, efektīvi un licences nosacījumiem atbilstoši pakalpojumi licences darbības zonā. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pārveidošanu vai tā darbības apturēšanu varēs sākt tikai pēc regulatora un attiecīgās pašvaldības rakstveida atļaujas saņemšanas. Tāpat pakalpojumu sniedzējam jārēķinās ar pakalpojumu pieprasījumu, jāsniedz informācija par savu darbību, jāveic uzskaite par sniegtā pakalpojuma veidu un jāpilda vairākas citas likumā noteiktās prasības.

Praktiskai regulatora izveidošanai "Blezūra — Konsultāciju biroja" rīkotajos semināros padomu neliedza Guntis Mačs, kurš vada PB sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas pilnveidošanas projekta grupu. Viņš atzina, ka pirms izšķiršanās par kādu konkrētu sabiedrisko pakalpojumu regulatora modeli vajadzētu iepazīties ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" prasībām, pēc tam nosakot veicamo pasākumu secību. Pašvaldībām vajadzētu pārdomāt, kādi pakalpojumi pašvaldībā jau tiek sniegti un kas tos sniedz. Nākamais jautājums, uz ko būtu meklējama atbilde, ir — kādi pakalpojumi no pašvaldībā esošajiem ir jāregulē, un tikai pēc tam jānosaka regulatora funkcijas. Pielīdzinot likuma prasības katras pašvaldības situācijai, būs iespējams secināt, kādu sabiedrisko pakalpojumu regulatora modeli izvēlēties. Pašvaldībai jārēķinās ar jaunveidojamai institūcijai nepieciešamo finansējumu, jāizvērtē iespējamo darbinieku kandidatūras darbam institūcijā un regulatora funkcijas un tad jānosaka darbinieka darba pienākumi. Lai regulators varētu uzsākt darbību, pašvaldībai jālemj par vadošo darbinieku apstiprināšanu. Apzinot nepieciešamos pakalpojumus, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju gada apgrozījumu, darbinieku skaitu un citas īpatnības, būs iespējams noteikt regulatora finansējumu, pieļaujamās un nepieciešamās izmaksas. G. Mačs ieteica arī izstrādāt finansēšanas mehānismu, ja regulatoru veido vairākas pašvaldības kopīgi. Tāpat arī pašvaldībām būtu jādomā, kā regulatora darbiniekus apmācīt darbam un piesaistīt konsultatīvu palīdzību. Vislabākais risinājums ir ieskicēt īsu darbības plānu, kas palīdzēs jums pašiem saprast, kur jūs esat un ko vēlaties darīt, kā arī nozīmēt vienu par regulatora izveidi atbildīgo personu, novēlot pašvaldībām izturēt "karsto" vasaru, nobeigumā atzina G. Mačs.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore

Vēl par tēmu — arī turpmāk