Rīgas jaunā rota — jauns Pēterbaznīcas altāris

Piektdien, 29.jūnijā, Pēterdienā, Rīgas Svētā Pētera baznīcā tika iesvētīts jaunradītais altāris

Piektdien, 29.maijā, Sv. Pētera baznīcā Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, klātesot Sv. Pētera baznīcas draudzes vadītājam mācītājam Atim Vaickovicam, iesvētīja jauno baznīcas altāri Foto: Arnis Blumbergs, ‘“LV”

Pirms sešdesmit gadiem Sv. Pētera baznīca Rīgas centrā piedzīvoja vienu no sava mūža drūmākajām dienām – Otrajam pasaules karam ienākot Latvijā, tika nopostīts Latvijas galvaspilsētu simbolizējošais tornis un ugunsgrēkā izdega pati baznīca, bojā gāja arī 1853.gadā Ķelnē izgatavotais altāris. 2001.gada 29.jūnijā – Rīgas 800. jubilejas gada Pēterdienā — baznīcu atkal rotā un tai sāk kalpot neogotiskā stilā veidots iepriekšējā altāra līdzinieks. Tieši tāds, kāds Pēterbaznīcai piederas un pienākas.

Pie Svētā Pētera baznīcas jaunā altāra Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un Sv.Pētera baznīcas draudzes vadītājs Atis Vaickovskis; arhibīskaps Jānis Vanags iesvēta altāri Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Jaunais altāris tapis daudzu cilvēku un organizāciju pašaizliedzīgā kopdarbā. Tā tapšanas ideja pieder latviešu — vācbaltiešu centram “Domus Rigensis”. Tie paši cilvēki, kas pirms vairākiem gadiem atbalstīja Pēterbaznīcas kanceles atjaunošanu, deva pirmo mērķziedojumu arī altāra veidošanai. Ideju īstenot uzticēja Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļai. Izvēle nebija nejauša — skolas pedagogi un audzēkņi kopš 1998.gada ar panākumiem jau realizējuši deviņus līdzīgus projektus — atjaunotas un izgatavotas no jauna baznīcas iekārtas Priekulē, Liepupē, Straupē, Strutelē un citur Latvijā. Piedāvājums savu meistarību apliecināt Rīgas centra baznīcā bijis īpašs, atzīst projekta māksliniece, Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas pasniedzēja mag. art. Maija Avota. Ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Dr. Jāņa Vanaga, Sv. Pētera baznīcas īpašnieku SIA “Rīgas nami”, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Rīgas pilsētas pieminekļu aizsardzības inspekcijas piekrišanu tika nolemts jauno altāri veidot apjomā un formās tuvu iepriekšējam, par kuru liecības bija saglabājušās tikai dažās senās fotogrāfijās. Lai to izdarītu, projekta autoriem bija rūpīgi jāiepazīstas ar līdzīgiem neogotiskiem veidojumiem citās Latvijas un Eiropas baznīcās. Viens no altāra izgatavošanas sarežģītākajiem posmiem bija divpadsmit apustuļu skulptūru izgatavošana, kas tika darinātas, rūpīgi sekojot fotogrāfijās fiksētajiem Nirnbergas Sv. Zēbalda baznīcas apustuļu tēliem.

Tomēr, neraugoties ne uz projekta apjomu — ozolkokā darinātā altāra augstums ir 18 metru, svars — 5,9 tonnas — , ne uz daudzajiem galvenokārt finansiāla rakstura sarežģījumiem tā tapšanas gaitā (organizācijas “Domus Rigensis” ziedotā nauda ne tuvu nav bijusi pietiekama), darbs ir pabeigts laikā. Arhibīskaps Dr. Jānis Vanags pirms altāra atklāšanas preses konferencē norādīja, ka var izteikt vienīgi pateicību un sajūsmu par to, ka altāris ir atgriezies savā vietā. Šķiet, sajūsma un apbrīna nebija svešas nevienam no tiem daudzajiem ļaudīm, kas Pēterdienas pēcpusdienā pulcējās Pēterbaznīcā. Jaunais altāris vizēja medainā gaismā — siltā un zeltainā kā saule, ko daudzus gadu desmitus un varbūt pat simtus ik rītu sveicinājuši ozoli. Tie paši, kuriem tagad lemts tapt par svarīgāko daļu no pašas baznīcas. Runātāju par godu altāra ienākšanai baznīcā bija daudz — no Rīgas domes, no latviešu un vācbaltiešu vidus, bija arī speciālistu vērtējums. Jo vērienīgais un skaistais projekts vienlaikus ir deviņu Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņu diplomdarbs.

Nosaucot šo puišu vārdus, viņu skolotājs, Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas vadītājs Arvīds Verza vienlaikus atvainojās par divu jauno amatnieku aizkavēšanos. Viņi svinīgo brīdi nenokavēja, viņi vienkārši vēl nebija paguvuši darba tērpus nomainīt pret goda drānām — tik intensīvi, izmantojot pat pēdējās minūtes, ritēja darbs, jauno altāri veidojot un montējot. Jo laika patiešām nebija daudz — amatnieki darbu sāka tikai martā. Par Pēterbaznīcas altāra izgatavošanu viņi saņems savus diplomus. Apliecinājumu tam, ka viņi ir labi amatnieki. Taču diezin vai būs pārspīlēts, ja teiktu — amatnieki, kam pa spēkam ir radīt mākslas darbu.

Jaunais Sv. Pētera baznīcas altāris savu dzīvi sāk kā dāvana Rīgai tās svētkos. Nav šaubu, ka altāra tapšana ierakstīta tā autoru un meistaru dzīvē — kā savdabīgs atskaites punkts. Gribas ticēt, ka par īpašu laikazīmi tas kļūs arī daudz pieredzējušās pilsētas mūžā. Garīguma nevar būt par daudz.

Liena Pilsētniece, “LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Altāra izgatavošanas iniciators Igors Radovics, Melngalvju nama izpilddirektors Dr.art.Ojārs Spārītis ( augšējos attēlos ); Ojārs Spārītis, firmas “Orlands” direktors Rolands Orlovskis, projekta māksliniece, Rīgas amatniecības vidusskolas pasniedzēja mag.art.Maija Avota, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas vadītājs Arvīds Verza, Latviešu–vācbaltiešu centra “Domus Rigensis” pārstāvis Igors Radovics un firmas “Waterford Baltija” prezidents Agris Latišs ( vidējā attēlā ); Rīgas amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņi — altāra izgatavotāji ( apakšējā attēlā )