Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad veidojas jaunā Eiropa, nepieciešams ciešs dialogs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.07.2001., Nr. 102 (2489) https://vestnesis.lv/ta/id/25896

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Modernizējot kopīgo Eiropas izglītības telpu

Vēl šajā numurā

02.07.2001., Nr. 102 (2489)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad veidojas jaunā Eiropa, nepieciešams ciešs dialogs

No 1. līdz 3.jūlijam Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uzturas darba vizītē Austrijā

Šodien, 2.jūlijā, Zalcburgā: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Austrijas Republikas prezidents Tomass Klestils Foto: epa/A.F.I. AUSTRI~1.JPG (45658 BYTES)

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga šodien, 2. jūlijā, Zalcburgā tikās ar Austrijas prezidentu Tomasu Klestilu .

Sarunā abas puses bija vienisprātis, ka šajā vēsturiskajā brīdī, kad tiek veidota jaunā Eiropa, svarīga ir Baltijas valstu un Viduseiropas valstu ciešāka sadarbība. Austrijas prezidents augstu novērtēja Latvijas pēdējā laika sasniegumus un informēja Valsts prezidenti, ka viņš nākamā gada pirmajā pusē valsts vizītē apmeklēs Latviju. Valsts prezidente pateicās Austrijai par tās interesi veidot ciešāku dialogu ar Baltijas valstīm, tai skaitā Latviju, un pauda savu gandarījumu par to, ka rudenī Vīnē notiks Baltijas valstu dienas, kad Austrijas sabiedrība un uzņēmēji tiks informēti par sadarbības iespējām ar Latviju.

Prezidente pauda atzinību tā dēvētajai Austrijas platformai, kas paredz šī gada laikā plašāk informēt Austrijas sabiedrību par ES paplašināšanās priekšrocībām.

Runājot par divpusējām attiecībām, V. Vīķe–Freiberga un T.Klestils atzīmēja, ka tās ir labas. Austrija šobrīd ieņem 18.vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū, un T.Klestils pauda savu gatavību veicināt ciešākus uzņēmēju sakarus, lai palielinātos tirdzniecības apjoms starp Latviju un Austriju.

Abas puses atzinīgi novērtēja Zviedrijas prezidentūru ES, uzsverot, ka tā ir paveikusi lielu darbu, lai uzturētu kandidātvalstu iestāšanās dinamiku. Gan V. Vīķe–Freiberga, gan T.Klestils minēja, ka šajā vēsturiskajā laikā, kad veidojas jaunā Eiropa, ir nepieciešams ne vien ciešs dialogs starp līderiem, bet arī daudz informācijas gan dalībvalstu, gan kandidātvalstu sabiedrībām, lai tās varētu piedalīties vēsturisku lēmumu pieņemšanā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga šodien, 2.jūlijā, uzstājās ar runu Zalcburgas ekonomikas foruma paneļdiskusijā “Ziemeļu reģions: Ko pārējā Eiropa var mācīties no tā?” (The Northen Region: What Can the Rest of Europe Learn?). Šajā diskusijā Valsts prezidente atzīmēja, ka Latvija redz sevi tikai un vienīgi kā jaunās Eiropas sastāvdaļu un tā nevēlas būt upuris, kas cieš no līdzīgiem paktiem kā pagājušajā gadsimtā Molotova–Ribentropa pakts.

V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka šodien, sabiedrībai ļoti strauji virzoties uz priekšu savā attīstībā, viena no problēmām, kas palikusi no tā sauktajiem padomju laikiem, ir korupcija. Tomēr Valsts prezidente atzīmēja, ka šajā korupcijas procesā vienmēr ir iesaistītas divas puses, viņa bieži vien jautājot pārstāvjiem no ārvalstīm par to, kādā veidā viņi Latvijā saskārušies ar korupciju, bet konkrētas atbildes netiek sniegtas. Valsts prezidente aicināja ārvalstu uzņēmējus un pārējos sabiedrības pārstāvjus nedot kukuļus Latvijas ierēdņiem vai amatpersonām, ja vien viņi vēlas darboties Latvijā patiesi brīva un taisnīga tirgus apstākļos. Pēc prezidentes domām, šāda rīcība būtu viens no labākajiem ieguldījumiem cīņā ar korupciju.

Valsts prezidente sacīja, ka nākamajos desmit gados Baltijas jūras reģionu sagaida ļoti dinamiska attīstība, un izteica paredzējumu, ka Baltijas valstis tuvāko desmit gadu laikā būs līdzīgā labklājības līmenī kā pārējās Skandināvijas valstis.

Valsts prezidente arī atzīmēja, ka, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, tirdzniecības sakari būs vēl vairāk pieejami ārvalstīm. Un jau tagad par Latviju interesējas uzņēmēji no tādām tālām valstīm kā Japāna un Koreja, jo ir saskatījuši Latvijā straujas attīstības valsti un uzņēmējdarbības iespēju zemi.

V.Vīķe–Freiberga arī pievienojās idejai par to, ka Latvijas straujš progress būs labvēlīgs arī Latvijas kaimiņiem to attīstībā.

Diskusiju apmeklēja arī NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons.

Svētdien, 1.jūlijā,

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Zalcburgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisāru Ginteru Ferhoigenu.

Tikšanās laikā pārrunāta pašreizējā situācija Latvijas iestāšanās sarunās, un G.Ferhoigens Latvijas prezidentei apliecināja, ka Latvija ir paveikusi lielu darbu, panākot tādas valstis iestāšanās sarunās, kas sākušas tās agrāk nekā Latvija.

Tika abpusēji pozitīvi novērtēts Zviedrijas prezidentūras veikums, kā arī Gēteborgā pieņemtais lēmums 2002.gada beigās noslēgt sarunas ar tām valstīm, kas būs parādījušas savu gatavību iestājai ES. G.Ferhoigens uzsvēra, ka šīm valstīm ir reāla iespēja jau 2004.gada jūlijā piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. G.Ferhoigens teica, ka Latvijai ir labas izredzes būt šo jauno dalībvalstu vidū, un aicināja Latviju un arī citas kandidātvalstis turpināt iestāšanās sarunas līdz šim uzturētajā tempā.

Komisārs arī norādīja uz to, ka Latvijai jāpievērš uzmanība ES likumdošanas normu iedzīvināšanai valstī.

G.Ferhoigens informēja Valsts prezidenti par savu vēlmi jūlija beigās apmeklēt Latviju un sacīja, ka viens no galvenajiem apmeklējuma mērķiem ir informēt Latvijas sabiedrību par to, kā norisinās Latvijas un ES sarunas. Prezidente uzsvēra, ka gan Latvijas valdībai, gan Eiropas Komisijai vairāk jāinformē Latvijas iedzīvotāji un ES pilsoņi par iestāšanās sarunu procesu, kā arī jāizskaidro, ko valsts iegūs no ES paplašināšanās.

Tāpat Latvijas Valsts prezidente aicināja komisāru paātrināt “Sapard” līdzekļu pieejamību Latvijas zemniekiem. G.Ferhoigens atzinās Latvijas prezidentei, ka nav gandarīts, kā šie līdzekļi tiek piešķirti, un pauda savu gatavību veicināt līdzekļu ātrāku pieejamību Latvijas zemniekiem. Abas puses arī pārrunāja sadarbības iespējas iekšlietās un tieslietās. Valsts prezidente apstiprināja, ka iekšlietu un tieslietu jomu pilnveidošana ir Latvijas valsts svarīgs uzdevums un pašlaik tiek apsvērtas iespējas izvērst cīņu pret korupciju un citiem likuma pārkāpumiem.

Valsts prezidente V.Vīķe–Freiberga 1.jūlijā Zalcburgā tikās ar Krievijas prezidenta pilnvaroto Volgas federālajā apgabalā Sergeju Kirijenko.

Tika pārrunāts ekonomiskais dialogs starp Latviju un Krieviju. S.Kirijenko atzina, ka abu valstu ekonomiskās attiecības pēdējā pusgada laikā uzlabojas, tirdzniecības apjomi palielinās. Viņš pieļāva iespēju, ka savstarpējā izpratne starp Latviju un Krieviju ir vairojusies kopš Latvijas un Krievijas prezidentu tikšanās šā gada sākumā.

Sarunā pievērsta uzmanība arī Krievijas vietai jaunās Eiropas ekonomiskajā telpā. S.Kirijenko atzīmēja, ka Ziemeļu dimensijas ietvaros ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju ir neierobežota. Viņš atzīmēja, ka energoresursu apjomam uz Franciju caur Latviju šī Ziemeļu dimensijas projekta ietvaros būtu iespējams palielināties.

Pārrunātas mazākumtautību izglītības iespējas Latvijā un Krievijas Federācijas Volgas apgabalā. Prezidente informēja par to, ka Latvijā pastāv astoņas mazākumtautības skolas, kā arī par bilingvālās apmācības gaitu. S.Kirijenko stāstīja prezidentei, kā cittautieši Volgas apgabalā apgūst savu dzimto valodu un tradīcijas. Abas puses bija vienisprātis, ka jaunās ES pilsonis gūs lielu priekšrocību no daudzvalodības.

Valsts prezidente V.Vīķe–Freiberga svētdien atklātā diskusijā teica uzrunu “Vai ES paplašināšanās zaudē tempu?”.

Prezidente informēja klausītājus par to, kā Latvija atguvusi savu neatkarību un cik ātri attīstījusies neatkarības desmit gados.

Latvijas prezidente izmantoja šo iespēju, lai pateiktos Zviedrijas prezidentūrai un tajā ieguldītajam darbam, veicinot ES paplašināšanās dienaskārtības izpildi. Pēc V.Vīķes–Freibergas teiktā, ES paplašināšanās ir process, kas balstīts uz ļoti nopietnu bāzi — Kopenhāgenas kritērijiem —, un ka Latvija savās sarunās vadās pēc šiem kritērijiem . Prezidente apstiprināja, ka Latvija ir gatava 2002.gada beigās slēgt visas sarunu sadaļas, un atzīmēja, ka tas prasa lielu darbu gan no valdības, gan no visas sabiedrības kopumā. Viņa uzsvēra, ka ES nav pašmērķis Latvijai, tas ir papildu stimuls, lai valsts paātrinātu savu reformu gaitu un panāktu straujāku valsts izaugsmi. Viņa uzsvēra, ka Latvija vēlas būt klāt šajā vienotās Eiropas valstu kopienā, lai iesaistītos nākotnē svarīgu lēmumu pieņemšanā un veicinātu tādu redzējumu, kas saskata Eiropu kā vienotu, drošu pasaules daļu, kurā valda labklājība, demokrātija, pilsoniska sabiedrība, kura ir tāda lieliska civilizācija, par kādu Eiropai ir jābūt.

Atsaucoties uz angļu rakstnieka Longa pausto atziņu, ka cilvēks nav vientuļa sala, V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka šodienas Eiropā valstis nevar būt izolētas, ir jānojauc mākslīgie šķēršļi un barjeras un jāveido vienota demokrātiska Eiropa.

Valsts prezidentes preses dienests

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!