Par pašvaldību reformas apspriešanas rezultātiem

26. jūnijā Ministru kabinetā (MK) bija plānots izskatīt jautājumu par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) tālāku virzību, taču jautājums tika atlikts uz MK 3. jūlija sēdi. Sagatavotais protokola projekts pagaidām paredz pieņemt zināšanai īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa sniegto informāciju par apspriešanas rezultātiem un pieņemt par pamatu reformas tālākai īstenošanai nosacīti 102 administratīvo teritoriju projektu. Dokumenta turpinājumā paredzēti divi iespējamie varianti, par ko valdība varētu izšķirties. Pirmā iespēja paredz reformu paātrināt un beigt 2003.gadā. Otrs variants paredz apstiprināt, ka reforma tiktu pabeigta līdz 2005. gadam un ka atbildīgajam ministram līdz 2001.gada 1.septembrim jāiesniedz MK nepieciešamo Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumu projekts. Paredzēts pieņemt zināšanai informāciju, ka veiksmīgai reformai jāīsteno Latvijas lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programma, jāievieš pašvaldību vienotā informācijas sistēma, kā arī jāskaidro sabiedrībai reformas mērķi un uzdevumi. Protokola projekts paredz uzdot satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam un īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās līdz šā gada 1.augustam iesniegt MK minēto programmu un nepieciešamos pasākumu finansējuma aprēķinus, kā arī uzdot abiem ministriem vienoties par Latvijas lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programmas prioritātēm.

Atcerēsimies: valdības šā gada 17. aprīļa sēdē tika pieņemta zināšanai īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa sniegtā informācija par sagatavotajiem pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu variantiem, un MK nolēma, ka sabiedriskai apspriešanai nododami divi administratīvi teritoriālā iedalījuma varianti. Viens no administratīvi teritoriālā iedalījuma projektiem paredz izveidot 102 vietējās pašvaldības, otrs — reorganizēt 26 rajonu pašvaldības par vietējām pašvaldībām, kas kopā ar 7 republikas pilsētām veidotu 33 novadus. J. Krūmiņam tika uzdots nodrošināt abu dokumentu publicitāti, kā arī apspriest projektu ar Saeimas frakcijām, Administratīvi teritoriālās reformas padomi, Latvijas pilsētu savienību, Latvijas pagastu apvienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un rīkot sabiedrisko apspriešanu Latvijas reģionos.

“Latvijas Vēstnesis” publicē sagatavoto pārskatu ( skat. šodienas numurā — 5.lpp. ) par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kas maijā tika iesniegti MK.

Taču, kā “Latvijas Vēstnesi” informēja īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās preses sekretāre Karīna Trukšāne, pašvaldību viedokļi, kas tika nosūtīti gan Valsts prezidentei, gan Ministru prezidentam, gan Saeimas priekšsēdētājam, gan īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās un viņa pakļautībā esošajai Pašvaldību lietu pārvaldei, gan Latvijas Pašvaldību savienībai, centralizēti apkopoti netikšot. Vairāku vietējo un reģionālo pašvaldību viedokļi tika atspoguļoti arī “LV” un tiks publicēti LPS ikmēneša izdevumā “Logs”. Īpašu uzdevumu ministra valdībai sagatavotajā informācijā šajā sakarā teikts, ka “reformas projektu apspriešanas periodā līdz 21.maijam saņemtas 58 vēstules: 39 no vietējām pašvaldībām, 6 no rajonu pašvaldībām, 6 no pašvaldību sadarbības apvienībām un 7 no iedzīvotājiem. Vērtējot tās kopumā, jāuzsver, ka bieži vien atsauksmēs nav dota atbilde, kuru no piedāvātajiem reformas projektiem — nosacīti 102 pašvaldības vai nosacīti 33 pašvaldības — izvēlas kā optimālāko. Līvānu novada dome un Rēzeknes pilsētas dome pauž savu viedokli, atbalstot 102 pašvaldību modeli. Lielākā daļa vēstuļu noraida administratīvi teritoriālās reformas paātrināto termiņu — 2002. gadu, bet ir arī priekšlikumi par nepieciešamību paātrināt reformas realizēšanu. Astoņu vietējo pašvaldību vēstulēs ir vērtēta tikai un vienīgi savas pašvaldības iespējamā iekļaušanās kādā konkrētā novadā un izteikti priekšlikumi tikai par “savu zemes stūrīti”. Saņemtajās pašvaldību vēstulēs izteikti šādi galvenie priekšlikumi :

• atbalstīt reformas veikšanu rajonu izpētes projektu piedāvātajos variantos;

• veikt reformu Administratīvi teritoriālās reformas likuma noteiktajos termiņos;

• vienlaikus veikt reģionālo reformu;

• realizēt Latvijas lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programmu un pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projektu;

• palielināt finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kas veic reformu (viens no priekšlikumiem — piešķirt vienreizējo dotāciju apvienotām teritorijām pašvaldību gada budžeta apmērā);

• garantēt visu apvienoto teritoriju pārstāvniecību jauno novadu domēs;

• garantēt veselības un sociālo aprūpi, izglītības iespējas reformētajās teritorijās;

• noteikt pēc reformas jaunu pašvaldību domju (padomju) vēlēšanu kārtību, nodrošinot pārstāvniecību no apvienotajām teritorijām;

• pagarināt projektu sabiedriskās apspriešanas termiņus.

Kristīne Valdniece, “LV” pašvaldību lietu redaktore