Par jūnijā veikto aptauju
Līguma starp Valsts kanceleju un SIA “Sociāli korelatīvo datu sistēmas” (SKDS) ietvaros 2001.gada jūnijā vienlaikus ar ikmēneša Latvijas politiskās un ekonomiskās situācijas vērtējuma sabiedrībā noskaidrošanu tika veikta arī iedzīvotāju aptauja par apmierinātību ar pašvaldību darbu un attieksmi pret administratīvi teritoriālo reformu. Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts ir saņēmis šo pētījumu rezultātu apkopojuma darba variantu. Šobrīd ir iespējams publiskot tikai daļu no acīmredzamākajiem secinājumiem. Pēc rezultātu apstrādes pabeigšanas un darba pieņemšanas rezultāti tiks publiskoti pilnībā.
Pirmā jautājuma “Cik reizes 2000.gada laikā jūs apmeklējāt savas pašvaldības padomi ?” mērķis bija noskaidrot, cik bieži iedzīvotāji apmeklē savu pašvaldību. Tas ļautu spriest, cik nopietnas problēmas iedzīvotājiem var rasties, ja reformas rezultātā tiktu samazināts pagastu politisko struktūru — padomju — skaits. Vairāk nekā 55% no lauku iedzīvotājiem 2000.gada laikā vispār ne reizi nav bijuši savā pagastmājā. Tendences analīze parāda, ka apmēram 80% lauku iedzīvotāju nav bijuši savā pagastmājā vairāk nekā 2 reizes gadā. Vairumā gadījumu iedzīvotāji pašvaldību apmeklē, lai risinātu jautājumus, kas ir pašvaldības administrācijas, nevis politiskās struktūras kompetencē, respektīvi, vēlas satikt pašvaldības darbiniekus, nevis deputātus. Jāuzsver, ka reformas projekts neparedz samazināt pakalpojumu sniegšanas vietu skaitu, bet gan tieši otrādi — palielināt šo punktu skaitu. Aptaujas rezultāti ļoti skaidri parāda, ka bažas par to, ka reformas rezultātā iedzīvotājiem var rasties nopietnas grūtības kontaktēties ar pašvaldības darbiniekiem, ir pilnīgi nepamatotas.
Ievērojot ierobežotos pašvaldību finansu līdzekļus, īpaši svarīgi ir tos izmantot lietderīgi. Uz jautājumu “Cik lietderīgi, jūsuprāt, jūsu pašvaldība izmanto finansu līdzekļus?” tikai 20,2 % no kopējā respondentu skaita un 28,6% no lauku iedzīvotājiem ir atbildējuši, ka, viņuprāt, līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi, kamēr gandrīz 40% bija skaidrs, ka nauda tiek tērēta nelietderīgi. Visās grupās gandrīz trešā daļa aptaujāto atzina, ka viņi nesaņem pietiekamu informāciju par budžeta izlietošanu, lai gan tas ir likumā noteikts pašvaldību pienākums. Iegūtais rezultāts norāda, ka iedzīvotāji neuzticas un apšauba pašvaldību budžetu pieņemšanas un realizācijas procesu.
Iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldību darbu atsevišķās jomās
Joma |
Apmierināti . |
|
Visi |
Lau- |
|
respondenti |
kos |
|
Izglītība |
40,7 % |
47,4 % |
Sociālā aprūpe |
29,4 % |
37,5 % |
Iedzīvotāju |
||
informēšana |
||
par pašvaldības |
||
darbu |
29,8 % |
39,3 % |
Pašvaldības |
||
darba stils |
24,2 % |
33,7 % |
Atbildes uz šo jautājumu raksturo iedzīvotāju subjektīvo attieksmi pret savas pašvaldības darbību konkrētās jomās. Atbildes raksturo arī iedzīvotāju prasīgumu, kuru lielā mērā nosaka tas, kādu līmeni viņi ir pieraduši uzskatīt ar normālu. Atšķirības parāda, ka pilsētu iedzīvotāji ir prasīgāki pret saņemto pakalpojumu kvalitāti. Starp reģioniem visneapmierinātākie ar izglītības kvalitāti ir kurzemnieki, ar sociālo aprūpi visvairāk ir neapmierināti zemgalnieki, par iedzīvotāju informēšanu par pašvaldības darbību un pašvaldības darba stilu visvairāk nemierā ir Latgalē. Par izglītību satraukums pieaug, pieaugot respondentu izglītības līmenim.
Uz jautājumu “Vai pašvaldību vadītāji vai deputāti ir prasījuši jūsu viedokli par pašvaldību sadarbību vai apvienošanos?” apstiprinoši atbildējuši tikai 10,7% no kopējā respondentu skaita, laukos — 16,5%. Latgalē pozitīvu atbilžu ir pat mazāk nekā Rīgā. Tas liek secināt, ka pašvaldību vadītāji neinteresējas par iedzīvotāju viedokli, bet pauž savu personīgo viedokli, uzdodot to par visas sabiedrības viedokli. Nav pamata uzskatīt, ka pagastu sadarbības apvienību veidošana būtu notikusi ar iedzīvotāju atbalstu, un pretstatīt tās pašvaldību apvienošanās procesam kā demokrātijas paraugstundu.
Uz jautājumu “Cik informēts jūs jūtaties par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu?” sevi par informētiem uzskata tikai 18% respondentu, laukos — 23,8%, pilsētās (izņemot Rīgu) — 16,8%. Galvenie informācijas gūšanas avoti ir radio un televīzija (43%), republikas un vietējās avīzes (pa 15%), personīgie kontakti — 15%. Rezultāti skaidri parāda, ka nepieciešams iedzīvotājiem sniegt daudz vairāk informācijas par šo procesu, nekā viņi saņēmuši līdz šim.
Atbildot uz jautājumu “Kuru no piedāvātajiem administratīvi teritoriālās reformas modeļiem jūs atbalstāt visvairāk?” pozitīvu attieksmi pret reformas nepieciešamību paudis negaidīti liels respondentu skaits — vairāk nekā 40% no aptaujātajiem, laukos — 46,5%. No tiem, kuri sevi uzskata par labi informētiem par reformu, 54,5% atbalsta 102 pašvaldību variantu, bet 17,9% — 33 pašvaldību variantu. Arī starp tiem, kuri sevi uzskata par nepietiekami informētiem, atbalsts 102 pašvaldību modelim ir 3 reizes augstāks nekā 33 pašvaldību modelim. Atbildes uz šo jautājumu apstiprina, ka, pieaugot iedzīvotāju informētības līmenim, aug viņu atbalsts reformai.
Cilvēki paši ir gatavi pārciest ievērojamas grūtības, bet vēlas, lai viņu bērni dzīvotu labāk. Atbildes uz jautājumu “Vai jūs vēlētos, lai jūsu bērni (mazbērni) pēc skolas beigšanas (izglītības iegūšanas) dzīvotu un strādātu jūsu pašvaldības teritorijā?” nevar neviest satraukumu par Latvijas lauku nākotni. Tikai 11,9% no lauku iedzīvotājiem uz šo jautājumu atbildējuši pozitīvi, 30,1% to vēlētos, ja būtu piemērots darbs, toties 26,5% skaidri saka — nē, te viņiem nav nākotnes. Vistraģiskākā ir situācija Latgalē — tikai 6,5% vēlas, lai bērni noteikti paliktu, bet 31,9% novēl viņiem pamest dzimto māju. Arī Zemgalē tikai to, kas novēl bērniem aizbraukt, ir 2 reizes vairāk nekā to, kas vēlas, lai bērni noteikti paliktu. Pieaugot respondentu izglītības līmenim, pieaug to respondentu īpatsvars, kuri novēl bērniem doties uz svešu malu, kas liek secināt, ka laukos vēl vairāk samazināsies intelektuālais potenciāls un jebkādu situācijas uzlabojumu panākt kļūs arvien grūtāk. Acīmredzami, ka, nemainoties situācijai, sagaidāma ievērojama iedzīvotāju migrācija uz pilsētām, pirmām kārtām uz lielajām pilsētām. Reformas paātrināšana vai kavēšana ir jautājums — būt vai nebūt. Tas ir arī jautājums, būt vai nebūt Latvijas laukiem.
Mārtiņš Valters, Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Sekretariāta vadītāja vietnieks