Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio šodien, 2. jūlijā

Intervija Latvijas Radio 2. jūlija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars.

— Sākt gribu ar aizvadītās nedēļas traģisko atgadījumu Dammes ielas nama liftā, kur kārtējais suns kārtējo reizi sakoda kārtējo bērnu. Pēc traģiskā atgadījuma zemkopības ministrs grasās ierosināt aizliegt turēt īpaši bīstamo sugu suņus, nevērība tiek pārmesta arī Rīgas domei, kaut gan statistika runā ko citu — it kā pašvaldības policija sodījusi 1294 cilvēkus, turklāt 44 atkārtoti, un man liekas, ka šis skaitlis prasa īpašu uzmanību. Bet varbūt vispirms par to, kāds ir jūsu skats uz lietu, vai šai lietā ko dos tas, ka neļausim turēt suņus?

Gundars Bojārs: — Šīs īpaši bīstamās sugas suņi — un es no suņiem personīgi kaut ko saprotu, man pašam ir suns — ir aizliegti vairākās pasaules valstīs. Ne jau velti šīs suņu sugas ir radītas tieši īpaši agresīvas, neaprēķināmas kā kaujas suņi. Es domāju, ka Zemkopības ministrija strādā pareizā virzienā, un mēs no pašvaldības puses vēl vairāk pastiprināsim, es esmu uzdevis Mačuļska kungam pievērst īpašu uzmanību tam, kā suņi tiek vadāti, vai viņiem ir uzpurņi, un, ja gadījumā stāsies spēkā šie aizliedzošie noteikumi, acīmredzot pašvaldība būs tā iestāde, kam būs jāseko līdzi, lai šie noteikumi tiktu pildīti, un es pilnīgi viņiem piekrītu. Šādi gadījumi nedrīkst atkārtoties.

— Un tomēr tas, ka 44 jau atkārtoti sodīti, tātad viņiem vienalga, nozīmē, ka sodiem varbūt jābūt bargākiem.

G.Bojārs: — Acīmredzot jāizskata iespēja atkārtotai sodīšanai pielietot daudz stingrākus soda mērus.

— Presē speciālisti — gan suņu klubi, gan arī īpašnieki — atzīmē haosu turēšanas un tirgošanas noteikumos. Acīmredzot tie arī jāpārskata.

G.Bojārs: — Es domāju, ka šie noteikumi ir haotiski, tie netiek pildīti pilnā apjomā, un mums sabiedrība diemžēl nav izaugusi līdz noteiktam apzinīguma līmenim.

Pašvaldības policija un pašvaldības iestādes kontrolē savu iespēju robežās šo noteikumu ievērošanu, bet šeit tiešām vēl ir plašs darba lauks.

— Varbūt, ja sākām, tad arī turpināsim par bērniem, respektīvi, ko nozīmē šī videonovērošana skolās, kas tiek plānota skolās it kā no rudens. Es saprotu, ka tas ir tāds nopietns pieteikums cīņai pret narkodīleriem skolās.

G.Bojārs: — Tieši tā tas arī domāts, mēs par narkotiku problēmu, it sevišķi par narkotiku problēmu jaunatnes vidū un skolās, esam domājuši kopš šīs domes sasaukuma paša sākuma, mums ir radīta īpaša komiteja drošības un kārtības jautājumos, kuras kompetencē ietilpst arī narkotiku apkarošana. Šis ir nopietns pieteikums, šobrīd negribētos minēt, kurā skolā tas tiks izveidots, vispirms tas būs pilotprojekts vienā skolā, lai mēs varētu kontrolēt šos narkotiku izplatītājus. Ziniet, ir dažas vietas Rīgas pilsētā, kur tika izvietotas videokameras pret automašīnu zagļiem, un zādzības šajā vietā vienkārši beidzās. Es domāju, ka šīs videokameras skolā nav domātas, lai izspiegotu audzēkņus, nekādā gadījumā, bet tieši narkotiku apkarošanai.

— Šī ir pārpratuma lieta, proti, presē izskanējusi informācija, ka nu jebkurš varēs vērot internetā šo videonovērošanas rezultātu.

G.Bojārs: — Nē, tā absolūti nav taisnība, internets var vienīgi tikt lietots kā sakaru līdzeklis no šīm videonovērošanas kamerām uz atbildīgajām amatpersonām. Tātad tas ir vienkārši tāds pārvietošanās līdzeklis, ja tā varētu teikt, bet katrā ziņā sērfotājiem nebūs iespējas novērot skolniekus, šī ir konfidenciāla informācija un tiks šifrēta, kodēta un izmantota operatīvas informācijas vākšanai.

— Par skolām un dežūrpolicistiem pie tām saistībā ar satiksmes noteikumu pārkāpējiem un satiksmes drošību, jo arī tur gadās traģiski notikumi.

G.Bojārs: — Jau šobrīd pie vairākām skolām ir veikti drošības pasākumi, kas saucas “guļošais policists”, līdz mācību sezonas sākšanai mums ir programma, mēs ar Satiksmes departamentu esam vienojušies par šo “guļošo policistu” izvietošanu ja ne pie visām skolām, bet pie ļoti lielas daļas Rīgas skolu gan.

— Ja par satiksmi turpinām, tad tāds jautājums, uz ko diez vai maz var tā tūlīt atbildēt, — kad būs iespējams iepazīties ar satiksmes ierobežojumiem svētku laikā augustā?

G.Bojārs: — Pagājušonedēļ mums bija tikšanās pie iekšlietu ministra, tur tika pārstāvētas tās amatpersonas, kas atbild par šiem pasākumiem, no Rīgas domes un arī no Iekšlietu ministrijas drošības un kārtības policijas un citas amatpersonas no Iekšlietu ministrijas. Mēs vienojāmies, ka visi šie satiksmes slēgšanas un regulēšanas pasākumi tiks saskaņoti ļoti laikus — līdz pat divām nedēļām iepriekš, lai autovadītāji varētu plānot savu kustību. Arī skarot tādus jautājumus kā tiltu slēgšana remontu dēļ un tā tālāk, tātad visas šīs neskaidrības šobrīd ir pārrunātas, tās tiks uzliktas uz papīra, tiks fiksētas, es domāju, ka tās varētu arī publiskot.

— Par citiem jautājumiem. Piebildīšu arī, ka šī mūsu saruna ir ierakstā, jo jūs atrodaties vizītē Vīnē nedēļas sākumā. Ar ko saistīta šī vizīte?

G.Bojārs: — Šī ir vizīte, kas saistīta ar ekonomisko forumu, kas notiek Zalcburgā, kuru apmeklēs arī Valsts prezidente. Pirmā tikšanās notiks Vīnē, tā ir veltīta Eiropas galvaspilsētu sadarbībai Eiropas Savienības ietvaros, un tālāk tā turpināsies Zalcburgā vienu dienu. Vizīte ir diezgan īsa, faktiski pirmdien, otrdien.

— Nedēļas nogalē jums bija tikšanās ar Ministru prezidentu, par kādiem jautājumiem runājāt?

G.Bojārs: — Šeit bija viena tēma, pie Ministru prezidenta tikās rīcības grupa sakarā ar 2006.gada hokeja čempionāta organizēšanu. Mēs fiksējām vairākas ļoti būtiskas problēmas, kas saistītas ar hokeja halles celtniecību. Ir nepieciešamas divas halles, mēs sadalījām pienākumus un uzdevumus. Ir pietiekami daudz dažādu neskaidrību, bet šis pasākums ir ārkārtīgi būtisks gan Rīgas pilsētai, gan valstij kopumā, gan sporta dzīves atjaunošanai. Šie projekti ir nepieciešami, un mēs vienojāmies, ka nākamā tikšanās būs pēc trijām nedēļām piektdienā, lai turpinātu aizsākto darbu.

— Respektīvi, šobrīd vēl par konkrētām hallēm konkrētās vietās nevar runāt.

G.Bojārs: — Nē, šobrīd diemžēl mēs vēl nevaram par to runāt, mums ir jānonāk līdz konkrētām vietām, konkrētam izvietojumam. Es pieļauju, ka būs ļoti daudz diskusiju, arī sabiedrībā noteikti būs pretēji viedokļi un protesti, bet mums ir jāuzklausa plašāko sabiedrības masu viedoklis.

— Šobrīd prese un politiskie komentētāji bombardē Saeimas frakcijas par Nacionālās bibliotēkas projektu nevirzīšanu uz priekšu. Tostarp izskanējusi informācija, ka, tiekoties ar Nacionālās bibliotēkas direktoru, jūs esot izteicis ieinteresētību, lai Rīgas pilsēta kļūtu par šīs bibliotēkas līdzīpašnieci. Protams, te viss un daudz kas ir atkarīgs no paša likumprojekta par bibliotēkas celtniecību, bet kā jūs to domājat, un kas būs noteicošais tajā — Rīga kā līdzīpašniece šajā likumprojektā?

G.Bojārs: — Katrā ziņā Rīga ir ieinteresēta, lai šāds likumprojekts Rīgā būtu. Sakarā ar to, ka šis likums nevirzās uz priekšu, ir radušās vairākas neskaidrības. Protams, Rīgas pilsētai būs jāiegulda ievērojami līdzekļi, kas saistīti ar šīm zemēm, kas jānodod bibliotēkas projektam, ar iedzīvotāju izvietošanu, ar infrastruktūras pievilkšanu, un visi šie mantiskie ieguldījumi, kas ir pietiekami precīzi novērtējami, ir kaut kādā veidā jāiekļauj šai projektā. Tātad mans jautājums vairāk bija nevis ieinteresētība piedalīties projektā, bet tieši jautājums bibliotēkas projekta autoriem — kādā veidā viņi iedomājas Rīgas pilsētas līdzdalību, un kā tas tiks izpausts likumā. Jo nevar būt vienkārši tā, ka Rīga tā ņem un uzdāvina kādu lielu naudas summu; ja mēs investējam, tad mēs gribam precīzi zināt savu vietu šajā projektā.

— Un Vilka kungam šobrīd, protams, gatavas atbildes nav.

G.Bojārs: — Nebija tas diemžēl atkarīgs no tā, kādā veidā tiks pieņemts likums Saeimā.

— Kāda ir jūsu attieksme pret Emša kunga ideju — izdot ikmēneša biļetenu “Rīgas vide”, kas pašvaldībai gadā it kā izmaksātu pāri par 100 tūkstošiem latu?

G.Bojārs: — Manuprāt, tas nav īsti racionāli. Kādēļ? Es stipri šaubos, ka vismaz šajā laika posmā un šādam biļetenam būtu pietiekami plašs lasītāja loks, mēs varētu izmantot citus mehānismus, tos, ar ko Rīgas domē jau noslēgti sadarbības līgumi, teiksim, “Rīgas Balsī” varētu regulāri publicēt vienu lapu par šo vides tēmu un, tā kā Rīgas pilsētai ir šāds līgums ar “Rīgas Balsi”, varētu arī šo vietu atrast un atvēlēt. Atsevišķs izdevums, manuprāt, būtu neracionāls, tā būtu lieka naudas izšķērdēšana.

— Un pēdējais jautājums mūsu šīsdienas sarunā par ūdeni, proti, par “Rīgas ūdens” varbūt neveiksmīgo darbības reklāmas kampaņu, respektīvi, solījumu, ka ūdens kvalitāte uzlabošoties. Dzīvē notiek diemžēl otrādi, cik taisnības un kā tas ir domāts, proti, par lētāku ūdeni tiem, kuriem nav ūdens skaitītāju?

G.Bojārs: — Es domāju, ka ūdens kvalitāte tomēr uzlabojas, mums ir ar “Rīgas ūdeni” un Ādažu pagastu noslēgta vienošanās par ūdens ņemšanas zonu aizsardzību, tas ir ļoti būtiski, un tā bija tieši “Rīgas ūdens” iniciatīva, ir ieguldīti ļoti lieli līdzekļi arī attīrīšanas iekārtās tam ūdenim, kas tiek ņemts no Daugavas, iespējams, ka atsevišķās vietās problēmas ir, protams, tas ir nolietotās infrastruktūras dēļ. Šis lēmums par desmit kubikmetru limitu aprēķinam ir ļoti būtisks; man Karpoviča kungs ir uzrādījis vairākus rēķinus, kas tika piestādīti iedzīvotājiem par četrarpus tūkstošiem latu par auksto ūdeni, tas vienkārši ir nereāli šādu apjomu izlietot, un es uzskatu, ka šis būs mehānisms, kā aizsargāt it sevišķi maznodrošinātos iedzīvotājus, tātad būs “griesti”, par kuriem vairāk nedrīkstēs piestādīt aprēķinu. Tātad tiem iedzīvotājiem, kam ir uzstādīti skaitītāji, tiek rēķināts pēc skaitītāja, un pārējiem sadalīts uz galviņām, un mēs diemžēl nezinām, kur šis ūdens pazūd, varbūt maģistrālie cauruļvadi ir bojāti vai vēl kādā veidā šie ūdens zudumi notiek, bet nekādā ziņā nedrīkst ciest iedzīvotājs. Tādēļ viņam ir ielikts šis “griestu” aizsargmehānisms.

— Ne vairāk par 10 kubikmetriem…

G.Bojārs: — Ne vairāk par 10 kubikmetriem mēnesī.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā