Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.281
Rīgā 2001.gada 26.jūnijā (prot. Nr.30, 21.§)
Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs
Izdoti saskaņā ar likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 8.panta astoto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku pašvaldību regulējamās nozarēs.
2. Sabiedrisko pakalpojumu tarifus (turpmāk - tarifi) aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:
2.1. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji savās izmaksās iekļauj ekonomiski pamatotus, tehniskajiem standartiem vai normatīviem atbilstošus izdevumus;
2.2. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tiek nodrošināta ekonomiskā un finansiālā dzīvotspēja un attīstības iespējas;
2.3. lietotājiem tiek garantēti kvalitatīvi ilgtermiņa sabiedriskie pakalpojumi.
II. Siltumenerģijas tarifu
aprēķināšanas metodika
3. Tarifu aprēķināšanai siltumapgādē, kur ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija, piemēro šo noteikumu 1.pielikumā minētos apzīmējumus.
4. Siltumenerģijas patēriņu nosaka, izmantojot stacionāru siltuma skaitītāju mērījumu rādītājus siltuma avotā vai siltuma skaitītāju mērījumu rādītājus lietotāju siltummezglos.
5. Līdz siltuma skaitītāju uzstādīšanai ēkās vai ēku grupās siltumenerģijas tarifa aprēķinos izmanto ēku siltumenerģijas patēriņa normatīvus vai energoaudita rezultātus.
6. Siltumenerģijas tarifus aprēķina atsevišķi katram siltumapgādes pakalpojumam - siltumenerģijas ražošanai, piegādei un realizācijai.
7. Tarifu pārskatīšanu ierosina sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs - siltumapgādes uzņēmums.
8. Siltumenerģijas tarifus nosaka latos un santīmos par megavatstundu (Ls/MWh).
9. Divpakāpju tarifa aprēķina lietošanu pēc siltumapgādes uzņēmuma ierosinājuma apstiprina pašvaldības regulators (turpmāk - regulators).
10. Tarifu pārskata cikls nedrīkst būt mazāks par vienu gadu.
11. Tarifus aprēķina viena, divu vai trīs gadu tarifu pārskata ciklam saskaņā ar regulatora lēmumu.
12. Tarifu pārskata cikla laikā iepriekšējā gada faktiskās izmaksas izvērtē katru gadu.
13. Ja objektīvu faktoru ietekmē siltumapgādes uzņēmuma izdevumi ir mainījušies vairāk nekā par 5 % no sākotnējā aprēķinā paredzētajiem, siltumenerģijas tarifus pārskata.
14. Ja siltumapgādes uzņēmumam ir izsniegta licence visiem siltumapgādes pakalpojumiem (ražošanai, piegādei un realizācijai), katra pakalpojuma izmaksas aprēķina atsevišķi.
15. Siltumapgādes uzņēmumiem, kuri gadā saražo mazāk par 5000 MWh siltumenerģijas, var noteikt pilnās izmaksas un tarifus visiem siltumapgādes pakalpojumiem kopā (ražošanai, piegādei un realizācijai).
16. Siltumenerģijas ražošanas apjomu nosaka šādi:
Qraž. = Qnod. + Qzud.
Saražotās siltumenerģijas apjomu Qraž. nosaka uz ražotāja piederības robežas - katlumājas kolektora. Ja ražotājam pieder siltumtīkli, kuri izvietoti siltuma avotu teritorijā, piederības robežu nosaka īpaši un Qraž. ietver arī siltuma zudumus ražotāja siltumtīklos.
17. Prognozējamo siltumenerģijas patēriņa bilanci sastāda saskaņā ar attiecīgās pašvaldības apstiprināto siltumapgādes sistēmas attīstības plānu.
18. Prognozējamos siltuma zudumus aprēķina pēc siltuma skaitītāju mērījumu rādītājiem siltuma avota izvadā un ēku ievados, ņemot vērā energoefektivitātes pārmaiņas. Ja lietotājiem nav uzstādīti siltuma skaitītāji, siltumenerģijas zudumus, kā arī siltumenerģijas patēriņu nosaka ar energoauditu.
19. Ēkām, kurās ir uzstādīti siltuma skaitītāji, lietotājiem piegādājamās siltumenerģijas prognozi izstrādā, pamatojoties uz iepriekšējā gada vidējā patēriņa analīzi, ņemot vērā:
19.1. siltumenerģijas patēriņa samazinājumu pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas;
19.2. siltumenerģijas patēriņa pārmaiņas lietotāju skaita pieauguma vai samazināšanās dēļ.
20. Katram siltumapgādes pakalpojumam (ražošanai, piegādei un realizācijai) pilnās izmaksas jeb nepieciešamos ieņēmumus aprēķina katram tarifu cikla gadam.
21. Aprēķinot pilnās izmaksas, visus izmaksu posteņus sadala kontrolējamās un nekontrolējamās izmaksās:
I = Inek. + Ik.
21.1. nekontrolējamās izmaksas Inek. ir tieši saistītas ar piegādāto siltumenerģijas daudzumu;
21.2. kontrolējamās izmaksas Ik. ir relatīvi pastāvīgas un maz atkarīgas no piegādātā siltumenerģijas daudzuma.
22. Nekontrolējamās izmaksas tarifu pārskata cikla gadam Inek. sastāv no mainīgām Inek.m. un fiksētām Inek.f. nekontrolējamām izmaksām:
Inek. = Inek.m. + Inek.f.
23. Siltumenerģijas nekontrolējamās mainīgajās izmaksās ietverami šādi izdevumi:
Inek.m. = Ikur. + Izud. + Iiep. + Iel.en.
23.1. kurināmā izmaksas siltumenerģijas ražošanai atkarībā no kurināmā ikgadējā patēriņa, cenas un lietderības koeficienta pārmaiņām katlumājā ir šādas:
Ikur. = SGkur. x ckur. x (1 - Dhk.)
23.2. kurināmā patēriņu nosaka katra veida kurināmajam un katram siltuma avotam atsevišķi:
Gkur. = Qnod. / (Qz.d. x hnetokm)
23.3. lietderības koeficienta pārmaiņas katlumājā Dhk. nosaka atkarībā no šim mērķim izmantotās investīcijas saskaņā ar attiecīgās pašvaldības apstiprināto siltumapgādes attīstības plānu;
23.4. siltumenerģijas ražotāja iepirkšanas izmaksas siltumapgādes uzņēmuma piederības robežās nosaka šādi:
Iiep. = SQiep. x ciep.
23.5. elektroenerģijas izmaksas siltumenerģijas ražošanas vai piegādes vajadzībām nosaka šādi:
Iel.en. = SQel.en. x cel.en.
23.6. siltumenerģijas piegādes nekontrolējamās mainīgajās izmaksās ietveramas siltuma zudumu izmaksas, kuras iegūst, siltumenerģijas transportēšanas zudumu apmēru pārvades tīklos reizinot ar siltumenerģijas ražošanas tarifu:
Izud. = Qzud. x T'(1 - Dhst.)
23.7. siltuma zudumu samazinājums Qzud. x Dhst. katru nākamo gadu ir atkarīgs no investīcijām, kuras tiek ieguldītas siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos.
24. Siltumenerģijas nekontrolējamās fiksētajās izmaksās ietverami šādi izdevumi:
Inek.f. = N + Inep.
Nodokļos N ietverami nodokļi, kurus saskaņā ar likumiem maksā siltumapgādes uzņēmums.
25. Kontrolējamās izmaksas tarifu pārskata cikla gadam ietver:
Ik. = Ialga + Inoliet. + Irem. + Imat. + Ipār. + Kkred.proc. + Pneto,
kur pamatlīdzekļu nolietojums ir vecā un jaunā ieguldījuma nolietojuma summa, kuru aprēķina šādi:
Inoliet. = Inoliet.v. + Inoliet.j.
26. Nepieciešamo neto peļņu nosaka katram siltumapgādes pakalpojumam (ražošanai, piegādei un realizācijai) atsevišķi:
Pneto = ( R x Kieg. - Inoliet. + Kkred.pam. + Prez. )/ (1 - h )
Ja nepieciešamās neto peļņas aprēķinā iegūta negatīva vērtība, to pielīdzina nullei.
27. Nepieciešamo ieguldījumu Kieg. ietver katra siltumapgādes pakalpojuma (ražošana, piegāde un realizācija) neto peļņas aprēķinā saskaņā ar attiecīgās pašvaldības apstiprinātu siltumapgādes sistēmas attīstības plānu.
28. Jaunos kredītus tarifu pārskata gadam aprēķina atbilstoši nepieciešamajiem ieguldījumiem katram siltumapgādes pakalpojumam (ražošanai, piegādei un realizācijai) atsevišķi:
Kkred.jaun. = (1 - R) x Kieg.
29. Uzņēmuma ilgtermiņa kredītu Kkred. parādu gadā aprēķina, ņemot vērā jauno kredītu un iepriekšējos gados ņemto kredītu parādu summu:
Kkred. = Kkred.jaun. + Kkred.neatm.
30. Ilgtermiņa kredītu atmaksa gadā saskaņā ar kredīta atmaksas grafiku:
Kkred.atm. = Kkred.pam. + Kkred.proc.
31. Siltumapgādes uzņēmuma rezerves kapitāla veidošanai un sociālajām vajadzībām nepieciešamo peļņas rezervi Prez. nosaka regulators pēc tam, kad saņemts siltumapgādes uzņēmuma pamatojums.
32. Dividenžu līmeni h nosaka regulators pēc tam, kad saņemts siltumapgādes uzņēmuma pamatojums.
33. Siltumenerģijas robežizmaksas un bruto peļņu aprēķina atsevišķi katram projektam - jauna lietotāja pieslēgumam - un atsevišķi katram siltumapgādes pakalpojumam (ražošana, piegāde un realizācija). Robežizmaksas aprēķina, ņemot vērā siltumenerģijas izmaksas un apjomus pirms un pēc jauna lietotāja pieslēgšanas:
Ipēc - Ipirms | ||
Irobež. = ---------- | ||
Qpēc - Qpirms | ||
Qpēc = Qpirms + Qjaun. | ||
34. Nepieciešamie minimālie kopējie ienākumi jeb bruto peļņa uz plānotā siltumapgādes apjoma pieauguma vienību pirms nolietojuma atskaitījumiem. | ||
r | ||
Kieg.proj. -------- - Ijaun.nol. | ||
1 - (1+r)-s | Ijaun.nol. | |
Pbrutojaun. = -------------------- + ------ |
Qjaun. x (1 - l) | Qjaun. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Projekta realizācija ir lietderīga, ja Irobež. £ Tkop. un Pbrutojaun. £ Pbrutomaks. 35. Katra siltumapgādes pakalpojuma (ražošanas, piegādes un realizācijas) kontrolējamo izmaksu diskontēšanai lieto izlīdzināto izmaksu aprēķinus, katra gada kontrolējamo izdevumu aprēķinātās nākotnes vērtības Ik.n. pārvēršot to pašreizējā tekošā naudas vērtībā, ko aprēķina kā perioda naudas plūsmas summu, izmantojot šādu formulu: Ik.S = S Ik.n./(1 + r)n. 36. Izlīdzinātās kontrolējamās izmaksas katram siltumapgādes pakalpojumam (ražošanai, piegādei un realizācijai) tarifa aprēķina ciklam nosaka, izmantojot šādu formulu: Ik.izl. = Ik.S [r (1 + r)n./ ((1 + r)n. - 1)] 37. Inflāciju ņem vērā, lietojot inflācijas indeksu, kuru rēķina attiecībā pret bāzes gadu. Aprēķinus veic tām kontrolējamo izmaksu grupām, kuras ietekmē inflācija.
in. 1. 38. Efektivitātes paaugstināšanos ņem vērā, lietojot ekonomiskās efektivitātes indeksu kontrolējamajām izmaksām, efektivitātes paaugstināšanos rēķina attiecībā pret bāzes gadu.
Efektivitātes indekss bāzes gadam ir 1, bet tarifu pārskata cikla gados en. £1. Plānotās inflācijas un efektivitātes kopējo ietekmi uz izmaksām tarifu pārskata cikla trijos gados aprēķina attiecībā pret bāzes gadu.
x (1+ D i2) x (1 - D e2) x x (1+ D i3) x (1 - D e3) Inflācijas un efektivitātes kopējais indekss bāzes gadam ir 1, bet tarifu pārskata cikla gados en. £ ien. £ in.. 39. Siltumapgādes pakalpojumu kopējās izmaksas nosaka šādi: I0 = I' + I'' + I''' - Izud. 40. Siltumenerģijas kopējo tarifu nosaka, summējot visu siltumapgādes pakalpojumu (ražošanas, piegādes un realizācijas) tarifus: T = T' + T'' + T''' 41. Siltumenerģijas ražošanas tarifu nosaka, ņemot vērā izdevumus, kurus veido siltumenerģijas ražošanas nepieciešamās vai pilnās izmaksas, un siltumenerģijas ražošanas apjomu: T' = I' / (Qraž. + Qiep.) 42. Nekontrolējamās un kontrolējamās izmaksas kopā veido siltumenerģijas piegādes nepieciešamās vai pilnās izmaksas, kuras dala ar lietotājiem nododamās siltumenerģijas apjomu un iegūst siltumenerģijas piegādes tarifu: T'' = I''/ Qnod. 43. Nekontrolējamo un kontrolējamo izmaksu summa veido siltumenerģijas realizācijas pilnās izmaksas, kuras dala ar lietotājiem nodotās siltumenerģijas daudzumu un iegūst siltumenerģijas realizācijas tarifu: T''' = I''' / Qnod. 44. Sakārtotām vai jaunām siltumapgādes sistēmām atbilstoši energoaudita rezultātiem var lietot divpakāpju tarifu. Lietotājs maksā pēc divpakāpju tarifa no 1.jūnija līdz nākamā gada 31.maijam. 45. Siltumenerģijas divpakāpju tarifa mainīgo nekontrolējamo daļu nosaka, izdevumu nekontrolējamo daļu dalot ar siltumenerģijas apjomu, kas nododama uz piederības robežas: Tnek. = Inek. / Qnod. 46. Siltumenerģijas divpakāpju tarifa pastāvīgo daļu nosaka, izdevumu kontrolējamo daļu dalot ar siltumenerģijas apjomu, kas nododama uz piederības robežas: Tk. = Ik. / Qnod. III. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu aprēķināšanas metodika 47. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji - sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi - tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas aprēķina latos un santīmos par viena kubikmetra vai vienas tonnas sadzīves atkritumu: 47.1. savākšanu un pārvadāšanu; 47.2. uzglabāšanu un pārkraušanu; 47.3. apglabāšanu; 47.4. atsevišķu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas veidu dažādām kombinācijām atbilstoši sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma darbības specifikai. 48. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, aprēķinot savas izmaksas atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem izmaksu posteņiem, var izmantot arī citus izmaksu posteņus, ja tie ir tieši saistīti ar regulējamo pakalpojuma veidu un nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem. 49. Lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma rentablu darbību, regulators iekļauj konkrētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifā šādu rentabilitātes līmeni attiecībā pret pilnu pakalpojuma (vai pakalpojumu - kompleksajam tarifam) pašizmaksu: 49.1. ja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ir iekļāvis savās izmaksās starptautiskas kredītinstitūcijas izsniegtu ilgtermiņa kredītaizņēmumu vai valsts vai pašvaldības garantētu ilgtermiņa kredītaizņēmumu, rentabilitātes līmenis nedrīkst pārsniegt 3,5 procentus; 49.2. ja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums nav iekļāvis savās izmaksās starptautiskas kredītinstitūcijas izsniegtu ilgtermiņa kredītaizņēmumu vai valsts vai pašvaldības garantētu ilgtermiņa kredītaizņēmumu, rentabilitātes līmenis nedrīkst pārsniegt septiņus procentus. 50. Ja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ir iekļāvis savās izmaksās starptautiskas kredītinstitūcijas izsniegtu ilgtermiņa kredītaizņēmumu vai valsts vai pašvaldības garantētu ilgtermiņa kredītaizņēmumu, izmaksās nav iekļaujams to pamatlīdzekļu nolietojums, kuru iegāde notikusi par šiem līdzekļiem. Citu kredītaizņēmumu iekļaušana pakalpojumu izmaksās nav pieļaujama. 51. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri veic sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, arī lielgabarīta atkritumu savākšanu, tarifu aprēķina, izmantojot šādu formulu: Tsp. = [(It.+ Ia. + Ik. + Ilt. + K + N) : Asp.] x R, kur Tsp. - sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tarifs; It. - autotransporta izmaksas; Ia. - administratīvās izmaksas; Ik. - sadzīves atkritumu konteineru uzturēšanas izmaksas; Ilt. - lielgabarīta sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas izmaksas; K - ilgtermiņa kredītaizņēmumi; N - nodokļi un nodevas; Asp. - savāktais un pārvadātais sadzīves atkritumu daudzums viena gada laikā; R - rentabilitāte, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 49.punktam. 52. Sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas izmaksas aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 1., 2., 3., 4., 7. un 8.punktam. No 2.pielikuma 2.2.apakšpunktā minētajiem iekasēšanas izdevumiem iekļauj tikai 2.2.1.apkšpunktā noteiktās izmaksas. 53. Ja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ar lietotāju ir noslēgts līgums tikai par lielgabarīta sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, tad atbilstoši minētā pakalpojuma īpatsvaram no It. izmaksās proporcionāli iekļauj tikai šo noteikumu 2.pielikuma 1.9., 1.10.1. un 1.10.3.apakšpunktā noteiktās izmaksas, kā arī iekļauj pārējās izmaksas Ia., K un N. Ja kāda no izmaksu grupām nav saistīta ar lielgabarīta sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, to neiekļauj konkrētā pakalpojuma izmaksās. 54. Viena gada laikā savākto un pārvadāto sadzīves atkritumu daudzums ir vidējais lielums starp faktiski savākto un pārvadāto sadzīves atkritumu daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā un prognozēto savācamo un pārvadājamo sadzīves atkritumu daudzumu kārtējā kalendāra gadā. 55. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kas uzglabā un pārkrauj, arī savāc un pārvadā sadzīves atkritumus, tarifu aprēķina, izmantojot šādu formulu: Tup. = [(It. + Ia. + Iup. + K + N) : Aup.] x R, kur Tup. - sadzīves atkritumu uzglabāšanas un pārkraušanas, arī savākšanas un pārvadāšanas, tarifs; It. - autotransporta izmaksas; Ia. - administratīvās izmaksas; Iup. - uzglabāšanas un pārkraušanas teritorijas uzturēšanas izmaksas; K - ilgtermiņa kredītaizņēmumi; N - nodokļi un nodevas; Aup. - viena gada laikā uzglabātais un pārkrautais, arī savāktais un pārvadātais sadzīves atkritumu daudzums; R - rentabilitāte, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 49.punktam. 56. Sadzīves atkritumu uzglabāšanas un pārkraušanas izmaksas, arī savākšanas un pārvadāšanas izmaksas, aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 1., 2., 5., 7. un 8.punktam. No 2.pielikuma 2.2.apakšpunktā minētajiem iekasēšanas izdevumiem izmaksās iekļauj tikai 2.2.1. un 2.2.2.apakšpunktā paredzētās izmaksas. Uzglabāšanas un pārkraušanas izmaksās neiekļauj konteineru uzturēšanas izmaksas. Minētās izmaksas iekļaujamas, ja to nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma darbības specifika. 57. Ja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums tikai uzglabā un pārkrauj sadzīves atkritumus, bet tos nesavāc un nepārvadā, tarifa (Tup.) aprēķinā neiekļauj It.. Ja kāda no izmaksu grupām nav saistīta ar minētā pakalpojuma sniegšanu, tā netiek iekļauta konkrētā veida pakalpojuma izmaksās. 58. Viena gada laikā uzglabāto, kā arī savākto un pārvadāto sadzīves atkritumu daudzums ir vidējais lielums starp faktiski uzglabāto un pārkrauto sadzīves atkritumu daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā un prognozēto uzglabājamo un pārkraujamo sadzīves atkritumu daudzumu kārtējā kalendāra gadā. 59. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kas apglabā, arī savāc un pārvadā sadzīves atkritumus, tarifu aprēķina, izmantojot šādu formulu: Tap. = [(It. + Ia. + Iap. + K + N) : Aap.] x R, kur Tap. - sadzīves atkritumu apglabāšanas, arī savākšanas un pārvadāšanas tarifs; It.- autotransporta izmaksas; Ia. - administratīvās izmaksas; Iap. - apglabāšanas izmaksas; K - ilgtermiņa kredītaizņēmumi; N - nodokļi un nodevas; Aap. - viena gada laikā apglabātais, arī savāktais un pārvadātais sadzīves atkritumu daudzums; R - rentabilitāte, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 49.punktam. 60. Sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, ieskaitot savākšanas un pārvadāšanas izmaksas, aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 1., 2., 6., 7. un 8.punktam. No 2.pielikuma 2.2.apakšpunktā minētajiem iekasēšanas izdevumiem iekļauj tikai 2.2.3.apakšpunktā paredzētās izmaksas. Apglabāšanas izmaksās neiekļauj konteineru uzturēšanas izmaksas. Minētās izmaksas iekļaujamas, ja to nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma darbības specifika. 61. Ja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums tikai apglabā sadzīves atkritumus, bet tos nesavāc un nepārvadā, tarifa (Tap.) aprēķinā neiekļauj It.. Tās izmaksu grupas vai atsevišķi izmaksu posteņi, kas nav saistīti ar minētā pakalpojuma sniegšanu, neiekļauj konkrētā veida pakalpojuma izmaksās. 62. Viena gada laikā apglabātais sadzīves atkritumu daudzums ir vidējais lielums starp faktiski apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā un prognozēto apglabājamo sadzīves atkritumu daudzumu kārtējā kalendāra gadā. 63. Ja atsevišķiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas veidiem tarifus ir noteikuši dažādi pašvaldību regulatori, kompleksais tarifs ir atsevišķu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas veidu tarifu summa. IV. Ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu aprēķināšanas metodika 64. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas nosaka latos un santīmos par šādiem pakalpojumiem: 64.1. par viena kubikmetra ūdens ieguvi, ražošanu un novadīšanu ūdensvada tīklā; 64.2. par viena kubikmetra ūdens padevi no ūdens ražošanas vietas līdz pakalpojumu saņēmējam; 64.3. par viena kubikmetra notekūdeņu savākšanu un novadīšanu līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām; 64.4. par viena kubikmetra notekūdeņu attīrīšanu un novadīšanu līdz iztekai ūdenstilpē. 65. Ūdens padeve līdz lietotājam ir ūdens padeve līdz ūdens skaitītājam lietotāja ēkā vai būvē vai līdz ievadam ēkā vai būvē. 66. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs - ūdensapgādes uzņēmums - atbilstoši savas darbības specifikai sniedz vairākus vai visus šo noteikumu 64.punktā minētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, tiek aprēķināts un noteikts vienots kompleksais tarifs. 67. Ūdensapgādes uzņēmumi savās izmaksās iekļauj ekonomiski pamatotus, tehniskajiem standartiem vai normatīviem atbilstošus izdevumus. Izmaksās iekļaujamie izdevumi ir tieši saistīti ar regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidu un nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem. Izmaksās neiekļauj tās izmaksas, kas saistītas ar lietusūdeņu savākšanu un to savākšanas tīklu uzturēšanu. 68. Lai nodrošinātu ūdensapgādes uzņēmuma rentablu darbību, konkrētajā ūdensapgādes vai kanalizācijas pakalpojuma tarifā iekļauj šādu rentabilitātes līmeni attiecībā pret pilnu pakalpojuma (pakalpojumu - kompleksajam tarifam) pašizmaksu: 68.1. ja ūdensapgādes uzņēmums ir iekļāvis savās izmaksās starptautiskas kredītinstitūcijas izsniegtu ilgtermiņa kredītaizņēmumu vai valsts vai pašvaldības garantētu ilgtermiņa kredītaizņēmumu, rentabilitātes līmenis nedrīkst pārsniegt 3,5 procentus; 68.2. ja ūdensapgādes uzņēmums nav iekļāvis savās izmaksās starptautiskas kredītinstitūcijas izsniegtu ilgtermiņa kredītaizņēmumu vai valsts vai pašvaldības garantētu ilgtermiņa kredītaizņēmumu, rentabilitātes līmenis nedrīkst pārsniegt 7 procentus. 69. Ja ūdensapgādes uzņēmums ir iekļāvis savās izmaksās starptautiskas kredītinstitūcijas izsniegtu ilgtermiņa kredītaizņēmumu vai valsts vai pašvaldības garantētu ilgtermiņa kredītaizņēmumu, tad izmaksās nav iekļaujams to pamatlīdzekļu nolietojums, kuru iegādei izmantoti šie līdzekļi. Citu kredītaizņēmumu iekļaušana pakalpojumu izmaksās nav pieļaujama. 70. Tarifu aprēķiniem izmanto viena gada laikā piegādāto vidējo ūdens daudzumu un kanalizācijas pakalpojumu apjomu kubikmetros. Minēto lielumu nosaka, pamatojoties uz iepriekšējā kalendāra gadā faktiski piegādāto ūdens daudzumu un sniegto kanalizācijas pakalpojumu apjomu un kārtējā kalendāra gadā prognozēto piegādājamo ūdens daudzumu un sniedzamo kanalizācijas pakalpojumu apjomu kubikmetros. 71. Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaksu daļas galvenie posteņi pa izmaksu grupām ir šādi: 71.1. ar pakalpojuma (pakalpojumu) sniegšanu tieši saistīto pamatlīdzekļu uzturēšanas un nolietojuma izmaksas: 71.1.1. ēkas un būves; 71.1.2. iekārtas un mehānismi (ūdens padeves un notekūdeņu savākšanas cauruļvadu tīkli un ar tiem tehnoloģiski saistītās iekārtas līdz pakalpojumu saņēmējam, sūkņi, kompresori, kā arī citas analogas iekārtas, kuras nodrošina pamatpakalpojuma sniegšanu); 71.1.3. speciālā autotransporta uzturēšanas izmaksas - degviela, rezerves daļas, riepas, apkopes un remonta materiāli, apdrošināšana, transportlīdzekļu ikgadējā nodeva un tehniskā apskate; 71.1.4. pamatlīdzekļu nolietojums (pa pamatlīdzekļu grupām); 71.2. darba samaksa darbiniekiem, kas ir tieši saistīti ar pakalpojumu sniegšanu un pamatlīdzekļu tehnisko apkopi un remontu; 71.3. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas darbiniekiem, kas tieši saistīti ar pakalpojumu sniegšanu un pamatlīdzekļu tehnisko apkopi un remontu; 71.4. speciālie materiāli un izejvielas, arī ķimikālijas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai; 71.5. administratīvās izmaksas, kas saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma (pakalpojumu) sniegšanu: 71.5.1. administratīvo ēku (telpu) uzturēšanas izmaksas (remonts, apkopes materiāli, komunālie maksājumi); 71.5.2. kancelejas izdevumi un izdevumi, kas saistīti ar maksas iekasēšanu par sabiedriskajiem pakalpojumiem (pasta un sakaru izdevumi, datoru apkalpošana, kancelejas preču iegāde, samaksa citai organizācijai, kura saskaņā ar attiecīgu līgumu atbilstoši tarifiem iekasē maksu par sabiedriskajiem pakalpojumiem); 71.5.3. dienesta komandējumi; 71.5.4. administratīvā autotransporta uzturēšanas izmaksas (degviela, rezerves daļas, riepas, apkopes un remonta materiāli, apdrošināšana, transportlīdzekļu ikgadējā nodeva un tehniskās apskates maksājums); 71.5.5. pamatlīdzekļu nolietojums: 71.5.5.1. ēkām un būvēm; 71.5.5.2. administratīvajam autotransportam; 71.5.6. administratīvo un apkalpojošo darbinieku darba samaksa; 71.5.7. administratīvo un apkalpojošo darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; 71.5.8. apsardzes izdevumi; 71.5.9. teritorijas uzturēšanas izdevumi (apzaļumošana); 71.6. vides stāvokļa kontroles izdevumi; 71.7. ilgtermiņa kredītaizņēmumi no starptautiskajām finansu institūcijām, valsts un pašvaldību garantētie kredītaizņēmumi; 71.8. nodokļu un nodevu maksājumi. 72. Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs un vienotais kompleksais tarifs var būt vienpakāpes vai divpakāpju. Divpakāpju tarifā ir fiksētā daļa un mainīgā daļa. Mainīgā daļa ir atkarīga no faktiski saņemtā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma apjoma. Divpakāpju tarifa piemērošana jāsaskaņo ar pašvaldību pirms tarifa projekta iesniegšanas regulatoram. V. Tarifu aprēķināšanas metodika pasažieru regulārajos autopārvadājumos 73. Pasažieru regulārajos autopārvadājumos pilsētas maršrutā braukšanas maksa (tarifs) var būt šāda: 73.1. vienreizēja braukšanas maksa vienam braucienam (bez braukšanas attāluma ierobežojuma) vienā maršrutā; 73.2. abonementa maksa ar maršrutu un pārvadājumu veidu ierobežojumiem vai bez tiem (piemēram, mēnešbiļetes, nedēļas biļetes, dienas biļetes) noteiktam termiņam. 74. Pasažieru regulārajos autopārvadājumos pilsētas maršrutā saskaņā ar šo noteikumu 73.1.apakšpunktu tarifu aprēķina, reizinot viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksu ar koeficientu k1 = 1,0-1,5 (braukšanas maksas atvieglojumu rādītājs). Viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksu var aprēķināt šādi: 74.1. pārvadājumu organizēšanas un ekspluatācijas izdevumus noteiktā laikposmā attiecīgajā maršrutā vai maršrutu tīklā dala ar pārvadāto pasažieru skaitu; 74.2. viena kilometra pašizmaksu dala ar vienā maršruta kilometrā pārvadāto pasažieru skaitu. 75. Koeficientu k1 nosaka attiecīgās atļaujas izsniedzējs. Pārvadāto pasažieru skaitu maršrutā vai maršrutu grupā aprēķina pārvadātājs pēc pārskata datiem, bet jaunam maršrutam - pēc līdzīga maršruta rādītājiem. To pasažieru skaitu, kuri izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, aprēķina pēc maršruta apsekojuma materiāliem. 76. Piemērojot abonementa maksu, pašvaldība nosaka koeficientu k2n (vidējais braucienu skaits attiecīgajā periodā), ar kuru reizina vērtību, kas iegūta atbilstoši šo noteikumu 74.punktam. Ja pašvaldības rīcībā ir nepieciešamie līdzekļi, tā var noteikt pazeminātu koeficientu k2, un pilnībā segt pārvadātājam ienākumus, kas nav gūti koeficienta pazeminājuma dēļ. 77. Rīgas pilsētas maršrutos papildus šo noteikumu 73.punktā minētajiem braukšanas maksas iekasēšanas veidiem braukšanas maksa var būt: 77.1. vienreizēja braukšanas maksa vienam braucienam (bez braukšanas attāluma ierobežojuma) - joslas biļete vienā vai vairākos maršrutos vai pārvadājumos vienas joslas ietvaros; 77.2. vienreizēja braukšanas maksa (bez braukšanas attāluma ierobežojuma) - laika biļete vienā vai vairākos maršrutos vai viena vai vairāku veidu pārvadājumos noteiktā laika intervālā ar tiesībām izmantot pārsēšanos. 78. Pasažieru regulārajos autopārvadājumos rajona maršrutā tarifu (braukšanas maksu) var noteikt pēc vienas no šādām metodēm: 78.1. maksa par pasažiera veikto attālumu; 78.2. maksa par maršruta posmiem - joslu tarifs. 79. Atļaujas izsniedzējam attiecīgajā administratīvajā teritorijā rajona maršrutā ir tiesības izvēlēties šo noteikumu 78.punktā minētos braukšanas maksas iekasēšanas veidus un tos kombinēt. 80. Rajonu maršrutos var noteikt iekāpšanas (sākuma) tarifu, kas pilsētas robežās atbilst noteiktajai braukšanas maksai pilsētas maršrutā. 81. Pasažieru regulārajos autopārvadājumos rajona maršrutā tarifu aprēķina, reizinot maršruta viena kilometra pašizmaksu ar koeficientu k3 = 1,0-1,5 (braukšanas maksas atvieglojumu rādītājs), kas dalīts ar koeficientu k4 (autobusa noslogojuma rādītājs - vidējais pasažieru skaits). 82. Koeficientus k3 un k4 nosaka atļaujas izsniedzējs. Koeficientu k3 pārvadātājs aprēķina tāpat kā koeficientu k1, bet k4 - vidējo pasažieru skaitu autobusā dalot ar autobusa nobrauktajiem kilometriem. 83. Ņemot vērā rajona maršruta vai tā posmu specifiku, atļaujas izsniedzējs nosaka minimālo biļetes cenu par noteikta attāluma veikšanu, minimālo tarifa joslas (iecirkņa) lielumu (ne mazāku par trim kilometriem), braukšanas maksas noapaļošanas virzienu un soli. Braukšanas maksa par nepilnu tarifa iecirkni ir tāda pati kā par pilnu tarifa iecirkni. 84. Ja atļaujas izsniedzējs atļauj vienlaikus lietot šo noteikumu 78.1.apakšpunktā un 80.punktā minētās tarifu noteikšanas metodes, maksu par braucienu aprēķina, reizinot pasažiera brauciena attālumu tarifu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 78.1.apakšpunktam, un pieskaita sākuma tarifu. 85. Pārvadātāji, kuri veic dažādu veidu pasažieru regulāros autopārvadājumus, pašizmaksu aprēķina katra veida pārvadājumam atsevišķi. Aprēķinus veic, izmantojot pārskata datus, izņemot izmaksu aprēķinu autobusu parka atjaunošanai. Ja autobusu parka vidējais vecums pārsniedz piecus gadus, izmaksas autobusu parka atjaunošanai aprēķina atbilstoši pašreizējai jauna autobusa cenai, ievērojot paredzamo piecu gadu nobraukumu un atskaitot faktiski aprēķināto autobusu nodilumu. Pārvadātājs, aprēķinot braukšanas maksu (tarifu), noslēguma fāzē pievieno noteikto (nepieciešamo) peļņu, kas nedrīkst būt mazāka par nodokļu maksājumiem. 86. Nosakot koeficientu k1, k2, k3 un k4 vērtības, ņem vērā iespējamo maršruta dotāciju līmeni un maršrutu sociālekonomisko lietderību. VI. Noslēguma jautājums 87. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri. Ministru prezidenta vietā - zemkopības ministrs A.Slakteris Ekonomikas ministrs A.Kalvītis
Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri. Pielikumi - 3.lpp. 1.pielikums Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.281 Apzīmējumi, ko piemēro tarifu aprēķināšanai siltumapgādē, ja ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija
Ekonomikas ministrs A.Kalvītis |