Pirmspievienošanās ekonomiskā programma

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 15.maija sēdes protokollēmuma 23.§ 21.punktu

Turpinājums. Sākums — "LV" 15.06.2001., Nr.93;

"LV" 20.06.2001., Nr.95; "LV" 28.06.2001., Nr.100; 29.06.2001., Nr.101

4. Strukturālās reformas

4.5. Lauksaimniecība

un lauku attīstība

No 2000. gada lauksaimniecības politikas izstrādes un realizācijas funkcijas ir nodalītas. Zemkopības ministrija ir atbildīga par lauksaimniecības politikas un likumdošanas izstrādi, bet Lauku atbalsta dienests ir atbildīgs par lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas realizāciju valstī. Lauku atbalsta dienests administrē valsts atbalstu un Eiropas Savienības atbalstu laukiem, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai.

Lauku atbalsta dienests administrēs programmu "Eiropas Savienības pirmsiestāšanās pasākumiem lauksaimniecības un lauku attīstībai" (SAPARD), kā arī ir paredzams, ka Lauku atbalsta dienests, iestājoties Eiropas Savienībā, darbosies kā maksājumu aģentūra un administrēs Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmas.

Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra, ieviešot Koptirgus organizācijas mehānismu Latvijā, veiks intervences pasākumus lauksaimniecības produktu tirgū.

4.6. Citas reformas

4.6.1. Pensiju reforma

Pašreizējā situācija un politika

Pensiju reformas mērķis bija izveidot finansiāli stabilu, drošu (risku diversificētu), uz apdrošinātās personas iemaksām balstītu pensiju sistēmu, kura ietvertu gan paaudžu solidaritātes pensiju komponentu, gan pensiju kapitāla reālas uzkrāšanas komponentu, tādējādi iedzīvotāju straujas demogrāfiskās novecošanās apstākļos nodrošinot pensionāriem ilgtermiņā stabilu un pietiekamu darba ienākumu atvietojumu.

Saskaņā ar pensiju reformas koncepciju, jaunā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem:

1. līmenis — valsts obligātā nefondēto pensiju shēma (paaudžu solidaritātes princips);

2. līmenis — valsts fondēto pensiju shēma;

3. līmenis — privātā brīvprātīgā pensiju shēma.

1995. gadā uzsāktā pensiju sistēmas reforma likumdošanas jomā ir pabeigta — Saeima ir pieņēmusi likumus, uz kuru pamata tiek nodrošināta pensiju sistēmas darbība Latvijā. Valsts obligātās nefondēto pensiju shēmas (1. līmeņa pensiju shēma) darbību nosaka likums "Par valsts pensijām" (pieņemts Saeimā 1995. gada 2. novembrī, stājās spēkā 1996. gada 1. janvārī), Valsts fondēto pensiju shēmas (2. līmeņa) darbību nosaka "Valsts fondēto pensiju likums" (pieņemts Saeimā 2000. gada 17. februārī, stājas spēkā 2001. gada 1. jūlijā), Privāto brīvprātīgo pensiju shēmas (3. līmenis) darbību nosaka likums "Par privātajiem pensiju fondiem" (pieņemts Saeimā 1997. gada 5. jūnijā, stājās spēkā 1998. gada 1. jūlijā).

1. līmeņa reformas mērķi bija sekojoši:

- nodrošināt uz paaudžu solidaritātes principiem balstītas valsts pensiju sistēmas ilgtermiņa finansu stabilitāti iedzīvotāju demogrāfiskās novecošanās apstākļos;

- uzlabot taisnīgumu, pensijas apmēru saistot ar personas darba mūžā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām;

- uzlabot sistēmas "caurskatāmību".

Jaunā pensiju shēma izmaksā mazāk nekā iepriekšējā, uz pārdales principiem balstītā pensiju sistēma, un tās ieviešanai nebija nepieciešams palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi. Tā kā pensijas apmērs pirmā līmeņa shēmā ir pilnībā atkarīgs no iemaksām un pensionēšanās vecuma, šāda shēma ilgtermiņā ir pašfinansējoša un stabila, neatkarīgi no ekonomiskās situācijas izmaiņām, iedzīvotāju dabiskā pieauguma un pensijas vecuma dinamikas. Aizejot pensijā 60 gadu vecumā, no pirmā līmeņa shēmas tiek nodrošināts darba ienākumu atvietojums 40%–50% līmenī.

Latvijas pensiju reformas veiksmīga attīstība atkarīga no nākamo līmeņu — fondēto pensiju shēmu — sekmīgas attīstības. Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu ar 2001. gada 1. jūliju darbību uzsāks 2. līmeņa pensiju shēma. Tā būs pilnībā fondēta shēma, kurā daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām vecuma pensijām tiks nodota valsts fondēto pensiju shēmas pārvaldītājiem, kuri saskaņā ar tiesiskiem aktiem tos ieguldīs dažādos finansu instrumentos, ar mērķi gūt peļņu un tādējādi papildus palielināt apdrošinātās personas pensijas kapitālu.

2. līmeņa pensiju shēmas mērķi ir sekojoši:

- nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām, iegūt pensijas kapitāla un līdz ar to pensijas palielinājumu, daļu iemaksu investējot;

- efektīvi un lietderīgi izmantot 1. līmeņa rezerves.

Pakārtoti mērķi:

- sekmēt valsts ekonomisko attīstību veicinošu uzkrājumu veidošanos kā garantiju attīstītai sociālās drošības sistēmai Latvijā;

- veicināt finansu un kapitāla tirgus attīstību.

Tā kā dalība 2. līmeņa shēmā ir obligāta visām sociāli apdrošinātajām personām, kuras likuma spēkā stāšanās dienā bija jaunākas par 30 gadiem un brīvprātīga personām vecumā no 30 līdz 49 gadiem, paredzams, ka shēmas uzkrājumi būs būtisks naudas līdzekļu resurss valsts ekonomikas attīstībai. Pēc Pasaules Bankas ekspertu vērtējuma valsts fondēto pensiju shēmas uzkrājumi ap 2030.–2040. g. varētu sasniegt 20–40 procentus no IKP.

Saskaņā ar Pensiju reformas koncepciju, līdzās valsts pensiju shēmām (1. un 2. līmeņi) ir izveidota arī privātā pensiju shēma (3. līmenis). Patreiz darbojas viens slēgtais pensiju fonds (Lattelekom), kas aptver divas trešdaļas no visiem 3. līmeņa pensiju shēmas dalībniekiem, un trīs atklātie privātie pensiju fondi. Privātie pensiju fondi nodrošina iespēju iedzīvotājiem veidot privātus uzkrājumus, kas vecumdienās nodrošinātu papildus ienākumus. Bez tam, privātie pensiju fondi var veicināt finansu un kapitāla tirgus aktivizēšanos.

Veidojot jauno ekonomiku, tāpat kā citas Austrumeiropas valstis, arī Latvija sastopas ar problēmām, kas skar iedzīvotāju labklājību, tai skaitā pensiju reformu:

- Nepietiekami straujā ekonomikas attīstība nespēj nodrošināt iedzīvotājiem augstus darba ienākumus, līdz ar to arī pensiju apmērs valstī ir zems.

- Nepietiekamas reģionālās attīstības rezultātā daudzos Latvijas lauku rajonos ir augsts bezdarba līmenis, īpaši pirmspensijas vecuma iedzīvotāju grupā. Tas ir kavēklis pensiju reformas galamērķu īstenošanā — priekšlaicīgās pensionēšanās pārtraukšanai un pensijas vecuma būtiskai paaugstināšanai.

Politikas virzieni

Pensiju reformas pirmais (likumdošanas) posms ir noslēdzies. Tālākie uzdevumi ir:

- Valsts fondēto pensiju shēmas ieviešana un efektīva pārvaldīšana un uzraudzība.

- Nepieciešama ar 1. līmeņa pensiju shēmas darbību saistīto tiesisko normu pārskatīšana, tuvinot tās sākotnējiem 1. līmeņa shēmas darbības principiem, t.i., maksimāli nodrošinot shēmas taisnīgumu un caurskatāmību.

- Pakāpeniski jānoslēdz arī pārejas periods uz likumā noteikto pensijas vecumu, pārtraucot priekšlaicīgo pensionēšanos.

Nevilcinot 2. līmeņa pensiju shēmas uzsākšanu, Latvija iegūst laiku pensiju uzkrājumu veidošanai un nākotnes pensionāru paaudžu nodrošināšanai.

4.6.2. Veselības aizsardzība

Pašreizējā situācija un politika

Kopš 1993. gada valstī tika uzsākta veselības aprūpes finansēšanas reforma, kuras mērķis bija pāreja no iestāžu tāmes finansēšanas uz samaksu par padarīto darbu, sākuma periodā decentralizējot finansējumu ar mērķa dotāciju un "iezīmētās naudas" principu. Lai nodrošinātu reformas gaitu, 1993. gadā tika izveidota Centrālā Norēķinu kase ( vēlāk Valsts slimokase). Pašvaldību teritorijās izveidoja 33 teritoriālās norēķinu kases (vēlāk Rajonu slimokases).

Viens no svarīgākajiem pasākumiem, kas sāka darboties 1997. gada sākumā, bija finansu līdzekļu centralizācija, tātad nodefinēta obligātās veselības apdrošināšanas bāze no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas un valsts pamatbudžeta dotācijas. Finansu centralizācijas galvenais uzdevums bija nodrošināt stabilu un vienādu finansējumu uz vienu iedzīvotāju visās pašvaldību teritorijās, nodrošinot noteiktu veselības aprūpes bāzes līmeni visiem iedzīvotājiem.

Turpmāk — vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma aldermane,  dace bebre