Latvija un Eiropas Savienība Latvijas iedzīvotāju viedokļos

Eiropas integrācijas biroja un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "Sociāli korelatīvo datu sistēmas" pētījums

Latvija arvien skaidrāk un noteiktāk iezīmējas kā nākamā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts — vismaz politiskā līmenī noteikti. Ir ne tikai saņemts uzaicinājums sākt iestāšanās sarunas — tās jau ir atklātas, un Latvija aktīvi iesaistās šajā procesā. Ceļš uz ES neapšaubāmi ir viena no valsts ārpolitiskajām prioritātēm. Nedaudz cita aina paveras, izzinot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret iestāšanos ES. Eiropas integrācijas birojs (EIB) sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru "Sociāli korelatīvo datu sistēmas" (SKDS) jau kopš 1998.gada veic regulārus pētījumus par Latvijas iedzīvotāju viedokļiem. Aptaujas notiek regulāri vairākas reizes gadā, un tajās nemainīgi tiek iekļauts jautājums par iedzīvotāju balsojumu referendumā, kas katrai kandidātvalstij ir obligāts, ja tā vēlas iestāties ES. Kā liecina šī gada februāra aptaujas dati, ja referendums par iestāšanos ES notiktu rīt, par Latvijas iestāšanos balsotu 43,5 procenti iedzīvotāju, pret būtu 37,7 procenti, bet savu izvēli vēl nav izdarījuši 18,8 procenti.

Pēc EIB direktora Edvarda Kušnera domām, iemesli iedzīvotāju attieksmes maiņai varētu būt vairāki. Viens no tiem — Latvijas uzaicināšana sākt iestāšanās sarunas un oficiālā sarunu atklāšana ir kopumā aktualizējusi iestāšanās jautājumu. Sabiedrībai tas ir kļuvis aktuāls, tā domā un izsaka savu viedokli. Situācija laukos ne tuvu nav no labvēlīgākajām, un pašā Eiropas Savienībā notiekošā lauksaimniecības reforma un valdošā neskaidrība tikai pavairo zemnieku bažas par Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju Eiropas tirgū. Reakcija uz to ir krasais eiroskepticisma pieaugums tieši lauku iedzīvotāju vidū. Pēc EIB darbinieku domām, negatīvismu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā savā ziņā ir veicinājusi arī rajonu un pilsētu vietējā prese. "Analizējot pēdējo mēnešu preses apskatus, jāsecina, ka ir diezgan daudz negatīvu un kritisku rakstu par ES, kas neapšaubāmi veido sabiedrības viedokli," ir pārliecināts EIB direktors. Viņš arī atzīmēja, ka tajā pašā laikā valsts institūcijām esot grūtības sniegt informāciju lauku iedzīvotājiem, tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, tieši jau minēto reformu pēc pašā ES. "Kaut ko skaidri apsolīt un pateikt, ka tieši tādi apstākļi un situācija sagaida Latvijas zemniekus ES, nav reāli. Šādā situācijā, kad valstij informācijas sniegšanas iespējas ir objektīvi apgrūtinātas, diezgan viegli izplatās negatīvais," skaidroja E.Kušners. EIB direktors prognozēja, ka sava ietekme ir arī Austrijas piemēram, — lai cik paradoksāli liktos, tas ir vairojis eiroskeptiķu skaitu.

"LV" informācija

Kārtējā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi pret Eiropas Savienību (ES) norisinājās no 11. līdz 18. februārim. Aptaujā pēc stratificētās nejaušības izlases principa tika iekļauti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Terminu skaidrojums

Izlase — Latvijas iedzīvotāju mikromodelis.

Reģions

Rīga — Rīgas pilsēta.

Vidzeme — Jūrmala. Rīgas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Gulbenes, Alūksnes, Valkas, Madonas, Ogres rajons.

Kurzeme — Liepājas, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus rajons.

Zemgale — Dobeles, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Aizkraukles rajons.

Latgale — Preiļu, Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Krāslavas rajons.

Apdzīvotās vietas tips

Rīga — Rīgas pilsēta.

Cita pilsēta — Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Jūrmala, rajonu centri, citas pilsētas.

Lauki — ciemi, lauku viensētas.

Izglītība

Pamata — respondents ar pamata vai vidējo nepabeigto izglītību.

Vidējā — respondents ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību.

Augstākā — respondents ar augstāko izglītību.

Nodarbošanās

Vadītājs, menedžeris — uzņēmuma, firmas, organizācijas, nodaļas vadītājs.

Speciālists — profesionāls speciālists, kas nav vadošos amatos.

Kalpotājs — kalpotājs valsts iestādē, ierēdnis.

Strādnieks — ierindas darbinieks rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, sabiedriskajā ēdināšanā.

Zemnieks — persona, kas strādā sev piederošā lauku saimniecībā.

Ir savs uzņēmums, individuālais darbs — pats sev darba devējs, arī profesionāls speciālists (advokāts, ārsts u.tml.), uzņēmuma īpašnieks.

Pensionārs — persona, kas ir pensijā un nestrādā algotu darbu.

Skolēns, students — persona, kas mācās dienas nodaļā kādā no mācību iestādēm.

Mājsaimniece — persona, kas ir mājsaimnieks vai mājsaimniece un pašlaik nestrādā algotu darbu.

Bezdarbnieks — persona, kas ir darbspējīgā vecumā un nekur nestrādā.

Ienākumu līmenis

Ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas utt.).

Zemi — mazāk par Ls 42.

Vidēji — no Ls 43 līdz Ls 84.

Vidēji augsti — no Ls 85 līdz Ls 126.

Augsti — vairāk nekā Ls 127.

Atbildes uz jautājumu:

"Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu? "

Grafikā ir attēlotas aptaujā iegūtās Latvijas iedzīvotāju atbildes uz jautājumu: "Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?" Lai veiktu detalizētāku analīzi, ir izmantoti dati par sešām līdz šim veiktām aptaujām no 1998. gada novembra līdz 2000. gada februārim.

Datu dinamika liecina, ka visās iepriekš veiktajās aptaujās Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir bijis visai nemainīgs. Savukārt šajā aptaujā vērojams salīdzinoši straujš eiroskeptiķu skaita pieaugums (par apmēram 10%). Par iestāšanos balsojošo skaits ir svārstīgāks un šajā aptaujā ir vērojama eirooptimistu skaita samazināšanās (par aptuveni 6%). Rezultātu dinamikā vērojama tendence samazināties "eironezinīšu" skaitam, — tiem, kas vēl nav izšķīrušies, kā balsot referendumā.

Nākamajā grafikā ir attēlota eiroskeptiķu balsojuma dinamika atkarībā no apdzīvotās vietas tipa.

Aplūkojot iegūto rezultātu dinamiku, redzams, ka visstraujākais eiroskepticisma pieaugums ir vērojams Latvijas pagastos dzīvojošo respondentu vidū. Salīdzinājumā ar iepriekš veikto aptauju pret balsojošo skaits ir pieaudzis par aptuveni 22 procentiem. Šajā aptaujā puse pagastos dzīvojošo aptaujas dalībnieku ir minējuši, ka balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (51,9%). Abu pārējo apdzīvoto grupu pārstāvju vidū (Rīga un citas pilsētas) šis rādītājs nepārsniedz 37,1 procentu. Apmēram 47 procenti Rīgas un citu Latvijas pilsētu iedzīvotāju ir atzīmējuši, ka balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Salīdzinoši straujais pret balsojuma pieaugums Latvijas pagastos dzīvojošo vidū ir ietekmējis arī kopējo atbilžu sadalījumu.

Kā zināms, 1999. gada decembrī Helsinku sanāksmē tika pieņemts apstiprinošs lēmums par sarunu sākšanu ar Latviju. 2000. gada 15. februārī Briselē tika oficiāli atklātas iestāšanās sarunas ar Latviju. Domājams, ka tieši uzaicinājums uz sarunām lielā mērā ir aktualizējis par un pret nostājas izkristalizēšanos Latvijas iedzīvotāju vidū. Tādējādi rodas jautājums: uz sarunām uzaicināti esam, bet cik Latvija ir gatava Eiropas Savienībai un vai patiesi vēlamies būt tur? "Eiropas kustība Latvijā" 2000. gada janvārī un februārī četrās reģionu pilsētās— Talsos, Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā — un arī galvaspilsētā Rīgā rīkoja atklātas diskusijas gan par priekšrocībām, gan problēmām, ar kurām Latvijas iedzīvotāji varētu saskarties iestājoties Eiropas Savienībā. Diskusijās tika uzaicināti piedalīties gan par, gan pret viedokļu atbalstītāji. Tajās izskanējušais visai plaši tika atspoguļots arī reģionālajā presē. Saistībā ar iepriekš minēto šajā aptaujā vērojamo pret balsojošo respondentu skaita pieaugumu (it īpaši Latvijas pagastos) un par balsojošo skaita samazināšanos varētu būt ietekmējusi: par un pret nostājas aktualizācija sabiedrībā kopumā; fakts, ka diskusijās, reģionālajā presē un citur paustie "pret" argumenti daļai Latvijas iedzīvotāju varēja šķist pārliecinošāki, bet "par" argumenti – radīt šaubas par gatavību ES prasību līmeņa izpildei; Latvijas lauksaimnieku un zemnieku vidū pieaugošās bažas par konkurētspēju Eiropas Savienības valstu iekšējā tirgū (vai varam nonākt Eiropas Savienībā kā līdzīgi arī lauksaimniecības sfērā?).

Aplūkojot iegūtos rezultātus pārējās sociāldemogrāfiskās grupās, atklājas, ka vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes būtiski neatšķiras ne no kopējiem rādītājiem, ne arī savstarpēji.

Nākamajā grafikā ir attēlotas dažādu vecuma grupu pārstāvju atbildes uz jautājumu: "Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?"

Analizējot atbilžu sadalījumu vecuma griezumā, līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās vērojama sakarība, ka gados jaunāko respondentu vidū raksturīgs lielāks par balsojošo skaits. Tā, piemēram, ja vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā, tad vecuma grupā virs 55 gadiem šis rādītājs sasniedz tikai 32,9%. Salīdzinot ar pārējām vecuma grupām, vismazākais pret iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaita pieaugums ir vērojams jauniešu vidū vecumā no 25 līdz 34 gadiem ( aptuveni 5%).

Atšķirības balsojumā atklājas arī aptaujas dalībnieku vidū ar dažādu izglītības līmeni. Salīdzinoši pozitīvāks balsojums raksturīgs respondentiem ar vidējo vai augstāko izglītību. Tā, piemēram, par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu puse jeb 51,1% aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību (11.98. - 52,4%; 02.99. - 43%; 05.99. - 47,2%; 08.99. - 56,4%; 11.99. – 58,1%) un nedaudz vairāk kā viena ceturtā daļa jeb 28% respondentu ar pamatizglītību (11.98. - 35,1%; 02.99. - 30,3%; 05.99. - 23,6%; 08.99. - 23,9%; 11.99. – 26,4%).

Ja iepriekš veiktajā aptaujā par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 53,3% latviešu, tad šajā mazāk, t.i., 47% latviešu. Arī cittautiešu vidū šis rādītājs ir samazinājies par aptuveni 6%, t.i., no 45,3% uz 39,1%. Pret iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaita pieaugums abās tautību grupās ir vidēji 10 procenti.

Turpinājumā ir attēlotas LR pilsoņu atbildes uz jautājumu: "Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?" salīdzinoši ar pašreizējo nepilsoņu iespējamo balsojumu

Dati liecina, ka LR pilsoņu balsojums būtiski neatšķiras no kopējiem rādītājiem, taču ir pozitīvāks nekā nepilsoņu balsojums (attiecīgi par balsotu 45,4% LR pilsoņu un 37% nepilsoņu). Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 1999. gada novembrī veikto aptauju LR pilsoņu vidū par aptuveni 7% ir samazinājies par iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaits un par gandrīz 10% pieaudzis pret iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaits.

Valsts un privātajā sektorā strādājošo aptaujas dalībnieku atbildēs nav vērojamas būtiskas atšķirības (attiecīgi par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 43,l9% valsts sektorā strādājošo un 46,5% privātajā sektorā strādājošo). Savukārt nestrādājošie respondenti ir caurmērā retāk atzīmējuši, ka balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (38,8%). Atšķirības iespējamajā balsojumā ir vērojamas respondentu vidū ar dažādu nodarbošanos. Tā, piemēram, 54,1% vadītāju, menedžeru (11.99. — 70%), 61,7% skolēnu, studentu (11.99. — 67,1%) un tikai 14,3% zemnieku balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (11.99. – 36,4%). Līdzīgi kā iepriekš veiktajās aptaujās, arī šajā ir vērojama sakarība, ka Latvijas iedzīvotāju vidū, kuriem ir augstāks ienākumu līmenis, ir raksturīgs arī augstāks par iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaits. Tā, piemēram, par balsotu 61,6% respondentu ar augstu ienākumu līmeni (11.99. — 62,2% ) un 29% respondentu ar zemu ienākumu līmeni (11.99. – 40,1%). Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieki, atklājas, ka biežāk nekā caurmērā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu Rīgas (47,1%), kā arī Latgales iedzīvotāji (53,7%). Tradicionāli salīdzinoši visskeptiskākie savā par balsojumā ir izrādījušies Kurzemes iedzīvotāji (31,8%). Viņu vidū vērojams arī vislielākais pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo skaita pieaugums (par aptuveni 17%), savukārt vismazākais pret balsojošo skaita pieaugums ir Latgalē (apmēram 4%).

Piezīme : 0,3% atbilst 3 respondentiem.

Atbildes uz jautājumu:

"No kuriem informācijas avotiem Jūs labprātāk saņemtu informāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?"

Lai noskaidrotu, kā respondenti labprātāk saņemtu informāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, viņiem tika uzdots attiecīgs jautājums. Aptaujas dalībnieki varēja atzīmēt kādu no jau piedāvātajiem informācijas avotiem (televīzijā, centrālajos preses izdevumos u.c .) , nosaukt vēl citu avotu, minēt atbildi "mani šie jautājumi neinteresē" vai atbildēt "grūti pateikt".

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja atzīmēt vairākus informācijas avotus, tad atbilžu summa pārsniedz 100%. Grafikā attēlotie rezultāti liecina, ka visbiežāk Latvijas iedzīvotāji informāciju vēlētos gūt no masu medijiem (TV, radio, centrālajiem un vietējiem laikrakstiem). Salīdzinoši retāk Latvijas iedzīvotāji ir atzīmējuši, ka labprātāk informāciju gūtu no specializētiem Eiropas Savienības jautājumiem veltītiem izdevumiem (17,1%), internetā (8,7%) u.c. Savukārt 11,3% aptaujas dalībnieku šie jautājumi vispār neinteresē.

Atbilžu variantu "citi avoti" ir izvēlējušies tikai 0,3% respondentu. Šie aptaujas dalībnieki ir minējuši, ka informāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā labprātāk gūtu no specializētiem izdevumiem, kas atsūtīti pa pastu (0,2%), vēršoties personīgi Eiropas integrācijas birojā (0,1%).

Aplūkojot vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes uz jautājumu par avotiem, no kuriem labprātāk saņemtu informāciju, atklājas nelielas atšķirības. Sievietes biežāk nekā vīrieši ir minējušas, ka informāciju gribētu gūt no vietējiem preses izdevumiem (attiecīgi 29,5% un 23,3%).

Raksturīgi, ka salīdzinājumā ar pārējām vecuma grupām jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem informāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā labprātāk saņemtu no interneta (20,7%; citās vecuma grupās šis rādītājs nepārsniedz 12,8%), specializētiem ES jautājumiem veltītiem izdevumiem (26,5%, citās vecuma grupās šis rādītājs nepārsniedz 18,8%). Jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem un gados vecākie respondenti (45 līdz 54 g.v.) ir caurmērā biežāk atzīmējuši, ka informāciju labprātāk saņemtu centrālajos preses izdevumos (attiecīgi 45,5% un 42,6%). Aptaujas dalībnieki virs 45 gadiem salīdzinoši biežāk minējuši, ka vislabprātāk informāciju saņemtu radio (attiecīgi 45,5% un 42,8%).

Latvijas iedzīvotāji ar augstāko izglītību caurmērā biežāk ir minējuši, ka informāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā labprātāk saņemtu internetā (13,3%), specializētos ES jautājumiem veltītos izdevumos (25,1%) un centrālajos preses izdevumos (49,7%). Respondentu ar vidējo izglītību sniegtās atbildes atbilst kopējam atbilžu sadalījumam. Savukārt gandrīz viena ceturtdaļa aptaujāto ar pamatizglītību ir minējuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē (24,8%).

Latvieši biežāk nekā cittautieši ir atbildējuši, ka informāciju labprātāk saņemtu no centrālajiem preses izdevumiem (attiecīgi 45% un 31,2%), vietējiem preses izdevumiem (attiecīgi 29,1% un 23,6%), televīzijas (attiecīgi 69,8% un 54,8%) un radio (attiecīgi 42,3% un 31,2%).

Salīdzinot valsts pilsoņus un nepilsoņus, jāatzīmē, ka nepilsoņi caurmērā biežāk ir minējuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē (16,7%), LR pilsoņu vidū šis rādītājs ir tikai 9,7%.

Valsts sektorā strādājošie caurmērā biežāk ir atzīmējuši, ka informāciju labprātāk lasītu centrālajos preses izdevumos (43,9%).

Iestāžu vadītāji un skolēni, studenti salīdzinoši biežāk ir minējuši, ka informāciju labprātāk saņemtu internetā (attiecīgi 19,6% un 25,9%), specializētos ES jautājumiem veltītos izdevumos (attiecīgi 27,3% un 34,3%) un centrālajos preses izdevumos (attiecīgi 49,5% un 47%). Zemnieki un uzņēmēji caurmērā biežāk informāciju labprātāk gūtu no radio (attiecīgi 54% un 45,7%). Mājsaimnieces salīdzinoši biežāk ir minējušas, ka informāciju labprātāk saņemtu televīzijā (69,5%).Savukārt pensionāri caurmērā biežāk ir atbildējuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē (18,2%).

Interesanti, ka Latvijas iedzīvotāji ar augstu ienākumu līmeni (virs Ls127) salīdzinoši biežāk ir atzīmējuši, ka informāciju labprātāk saņemtu internetā (20,3%), specializētos ES jautājumiem veltītos izdevumos (31,5%) un speciāli rīkotos semināros (11,6%). Aptaujātie ar zemu ienākumu līmeni (līdz Ls 42) biežāk informāciju vēlētos gūt vietējos preses izdevumos (31,6%).

Aplūkojot iegūtās atbildes atkarībā no reģiona, kurā dzīvo respondents, redzams, ka rīdzinieki caurmērā biežāk ir minējuši, ka informāciju labprātāk saņemtu no specializētiem ES jautājumiem veltītiem izdevumiem (22,5%). Savukārt Zemgales iedzīvotāji caurmērā biežāk informāciju velētos gūt televīzijā (70,8%) un centrālajos preses izdevumos (54,1%). Vietējiem preses izdevumiem priekšroku dod Kurzemes (44,1%), Latgales (42,4%) un arī Zemgales (34,4%) iedzīvotāji. Kurzemes iedzīvotāji salīdzinoši biežāk nekā citu reģionu pārstāvji ir atzīmējuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē (18,7 %).

Citu Latvijas pilsētu (ne Rīgas) pārstāvji biežāk informāciju velētos gūt vietējos preses izdevumos (34,7%). Savukārt pagastos dzīvojošie caurmērā biežāk ir atzīmējuši, ka viņus šie jautājumi neinteresē (22,3%).

Galvenie secinājumi:

1. Šajā aptaujā vērojamo pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā balsojošo respondentu skaita pieaugumu (īpaši Latvijas pagastos) un par balsojošo skaita samazināšanos varētu ietekmēt:

• kopumā "par" un "pret" nostājas aktualizācija sabiedrībā pēc apstiprinoša lēmuma pieņemšanas par iestāšanās sarunu sākšanu ar Latviju;

• fakts, ka notikušajās diskusijās, reģionālās preses rakstos u.c. paustie "pret" argumenti daļai Latvijas iedzīvotāju varēja šķist pārliecinošāki, bet "par" argumenti — radīt šaubas par gatavību prasību līmeņa izpildei (cik Latvija ir gatava Eiropas Savienībai?);

• Latvijas lauksaimnieku un zemnieku vidū pieaugošās bažas par konkurētspēju Eiropas Savienības valstu iekšējā tirgū (vai varam nonākt Eiropas Savienībā kā līdzīgi arī lauksaimniecības sfērā?).

2. Iegūtie rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji informāciju par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā vislabprātāk saņemtu dažādos masu medijos (TV (63,1%), radio (37,3%), centrālos (38,8%) un vietējos laikrakstos (26,6%)). Salīdzinoši retāk Latvijas iedzīvotāji ir atzīmējuši, ka labprātāk informāciju gūtu specializētos Eiropas Savienības jautājumiem veltītos izdevumos, internetā, speciāli rīkotos semināros, tikšanās reizēs u.tml.