Par izteiktajiem viedokļiem

Lai veicinātu pašvaldību izpratni un zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, kā arī lai sniegtu metodoloģisku palīdzību regulatoru izveidei, šī gada maijā un jūnijā “Blezūrs – Konsultāciju birojs” (BKb) rīkoja seminārus “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas ieviešana pašvaldībās”.

Semināros piedalījās ap 200 Latvijas pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldību vadītāji un vadošie darbinieki. Visas pašvaldības tika aicinātas uz vienu no semināriem, kas 11.jūnijā notika Rīgā, 13.jūnijā Valmierā,15.jūnijā Rēzeknē un 19.jūnijā Kuldīgā. Uz visiem semināriem bija aicināti arī nacionālo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Semināru informatīvo priekšlasījumu un skaidrojošās informācijas sniegšanai pašvaldībām birojs aicināja kompetentus ekspertus un amatpersonas, kam ir visciešākā saskare ar regulēšanas jautājumu risināšanu valsts līmenī. Līdz ar to semināra darba kārtība aptvēra regulēšanas tēmu no likumdošanas līdz praktiskiem jautājumiem. Pašvaldībām tika izklāstīta likumdošanas bāze par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu pašvaldību līmenī. No Latvijas un starptautiskās prakses viedokļa tika analizēta regulēšanas nepieciešamība, regulatora sekmīgas darbības principi un regulēšanas metodes. Vadoties no reālās situācijas izvērtējuma, semināros tika iztirzāti pašvaldību regulatoru institucionālās veidošanas jautājumi, iezīmētas iespējas un priekšlikumi, kā pašvaldības var veidot regulatorus, sniegti norādījumi par konkrētu rīcību regulatora izveidošanai. Semināru otrā daļa tika veltīta diskusijām – ekspertu atbildēm un komentāriem uz jautājumiem un pašvaldību pārstāvju komentāriem un viedokļiem. Pārstāvju atziņas apkopotā veidā ir iesniegtas Ekonomikas ministrijai un Pasaules bankai.

Semināros liela pašvaldību interese tika veltīta pamatjautājumiem, kas skar pašvaldību pienākumus un kompetenci, lemjot par regulēšanas sākšanu.

Likums nosaka, ka pašvaldība izlemj, kādi sabiedrisko pakalpojumu veidi regulējamo nozaru ietvaros jāregulē pašvaldības teritorijā, ņemot vērā, ka regulējamie sabiedriskie pakalpojumi ir preču ražošana un pakalpojumu sniegšana, ko veic sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi. Līdz ar to pirmais solis pašvaldības regulatora veidošanā ir pašvaldības domes (padomes) lēmums par pašvaldības teritorijā regulējamo pakalpojumu veidiem. Pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldībām jāizvērtē sava situācija, nosakot, kādi pakalpojumi tiek sniegti un kas tos sniedz, kā arī vai šo pakalpojumu sniegšanā pastāv konkurence. Pašvaldības var pieņemt pamatotu lēmumu neregulēt atsevišķus pakalpojumus gadījumos, kad patērētāji nodrošina pakalpojumus pastāvīgi, ja pakalpojumus sniedz pašvaldības iestāde vai ja pastāv pietiekama konkurence starp uzņēmumiem.

Tika arī uzdots jautājums: vai pašvaldības pieņemto lēmumu par sabiedrisko pakalpojumu (to veidu) regulēšanu vai neregulēšanu var apstrīdēt?

Lēmumam jābūt pamatotam, ciktāl pašvaldība ir atbildīga savu iedzīvotāju priekšā. Pašvaldības kompetencē ietilpst izlemt to, kā iedzīvotāji vislabāk tiek nodrošināti ar sabiedriskajiem pakalpojumiem un kā tiek nodrošināta to interešu aizstāvība. No vienas puses, pašvaldības izjūt atvieglojumu, ka sabiedriskos pakalpojumus tajās sniedz nevis uzņēmums, bet pašvaldības iestāde, kas izslēdz regulēšanas ieviešanu likumdošanas kārtībā. No otras puses, jāuzsver, ka pašvaldībām ir jāizvērtē, kādi būtu ekonomiskākie risinājumi komunālās saimniecības organizēšanai un tās attīstības nodrošināšanai.

Šobrīd pašvaldībām neskaidrs ir jautājums par procesu, kā risināt regulatoru institucionālo veidošanu?

Atbilstoši likumdošanai regulatoru veidošanās ir brīvprātīgs process. Tomēr pašvaldības lielākoties atzīst, ka būtu skaidri jānosaka, kā rīkoties un kādas pašvaldību sadarbības formas būtu jāizmanto regulatoru veidošanai.

Runājot par veicamajiem pasākumiem, radās jautājums: kā deleģēt regulēšanas uzdevumu?

Vadoties no pašreizējās likumdošanas, kas nenosaka, kā noteiktā veidā vadīt sistēmu regulatoru veidošanai, eksperti aicināja rajonu pašvaldības veikt koordinēšanu, piemēram, apkopojot informāciju, cik pašvaldībās nepieciešama regulēšana, kā arī uzņemties iniciatīvu regulēšanas pilnveidošanai savos rajonos, veikt pasākumus kopīgo regulatoru izveidei. Šīs aktivitātes varētu attīstīt arī reģionālās attīstības aģentūras. Pašvaldības lielākoties atbalsta viedokli, ka nepieciešams noteikt kādas valsts institūcijas lomu pašvaldību regulatoru izveides koordinēšanai, minot, ka atbildīgā varētu būt Pašvaldību lietu pārvalde.

Kāpēc sabiedriskie pakalpojumi ir jāregulē, un ko iegūst pašvaldība, ja regulēšanas funkcijas pilda regulators?

Regulatoru izveido pašvaldība, taču regulatora galvenais nosacījums ir darbības neatkarība, ko nodrošina institucionālā un finansiālā autonomija, politiskā neitralitāte. Tādējādi regulators pārņem no pašvaldības atbildību par ekonomiski pamatotu, politiski neietekmētu un pārskatāmu tarifu apstiprināšanu, ko tas var realizēt, būdams neatkarīgs, kompetents un profesionāls.

Likumā noteikts, ka pašvaldības regulators ir neatkarīgs savu funkciju pildīšanā un lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā nav pakļauts pašvaldības vai tās institūciju lēmumiem un regulatora pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus par prettiesiskiem var atzīt un atcelt tikai tiesa.

Regulatora nepieciešamība ir cieši saistīta ar tā neatkarīgumu. Pašvaldību vidū vērojama piesardzība pret regulatoriem, kas būtu atrauti no pašvaldības ietekmes, taču, veidojot regulatorus, pašvaldībām jāsaprot, ka, zūdot neatkarības principam, zūd arī šādas regulēšanas ieviešanas jēga.

Regulēšanas nepieciešamību atspoguļo tādas būtiskās regulēšanas funkcijas kā lietotāju interešu aizstāvība un vienlaikus sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstības veicināšana, konkurences sekmēšana regulējamās nozarēs. Regulatora darbība paredz interešu sabalansēšanu starp trim pusēm: pašvaldību, lietotājiem un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem, nodrošinot, ka tādā veidā ieguvējas ir visas šīs puses.

Pašvaldības principā atbalsta neatkarīgas regulēšanas ieviešanu pašvaldību līmenī, tomēr pastāv jautājums, kā īstenot likumu paredzētajā termiņā.

Semināros vietējo pašvaldību pārstāvji lielākoties atzina, ka pašlaik neredz iespēju ieviest sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, izveidojot regulatorus līdz 2001.gada 1.septembrim, kā to nosaka likumdošana.

Kā galvenos iemeslus nespējai izveidot pašvaldību regulatorus pašvaldību pārstāvji min pirmām kārtām vajadzīgā pakalpojumu apgrozījuma trūkumu un nepietiekamu finansu bāzi pēc noteiktās regulēšanas nodevas. Tika izteiktas šaubas, ka pašreizējā pašvaldību situācijā iespējams izveidot tādus regulatorus, kas spētu īstenot likumā ietvertos nosacījumus attiecībā uz regulatora funkciju izpildi un neatkarības nodrošinājumu.

Vairāk atbalstot iespēju izveidot reģionālus regulatorus vai Latvijas mērogā vienotu regulatoru, pastāv jautājumi par to izveides praktisko īstenošanu un to, kā realizēt sadarbību, kā arī bažas par to, ka liels regulators radītu birokrātisku sistēmu un nespētu operatīvi pildīt funkcijas.

Pašvaldības atzīst, ka regulatoru izveides procesam jābūt koordinētam, sniedzot katrai pašvaldībai metodoloģisku palīdzību un norādījumus par veicamajiem pasākumiem. Balstoties uz seminārā veikto aptauju, vislielāko atbalstu gūst vairāku pašvaldību (visbiežāk — rajonu līmenī izveidotu) daudznozaru regulatori.Viedokļi par to, cik ilgs laiks pašvaldībām no šī brīža nepieciešams, lai izveidotu regulatorus, ir dažādi, minot periodu no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem un vairāk.

Laine Boldāne, “Blezūrs – Konsultāciju birojs” sabiedrisko attiecību vadītāja