Saeimā:

2001. gada 26. jūnija ārkārtas sesijas sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

 

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ. nr.938) (dok. nr.3321; nr.3321a) Deputāti Modris Lujāns, Oļegs Deņisovs, Juris Sokolovskis, Aleksandrs Golubovs, Miroslavs Mitrofanovs, Boriss Cilevičs, Jānis Urbanovičs, Jakovs Pliners, Martijans Bekasovs, Pāvels Maksimovs

2. 2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. (Reģ. nr.939) (dok. nr.3330; nr. 3330a) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. (Reģ. nr.940) (dok. nr.3331; nr.3331a) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. (Reģ. nr.941) (dok. nr.3332; nr.3332a) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. (Reģ. nr.942) (dok. nr.3333; nr.3333a) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””. (Reģ. nr.943) (dok. nr.3334; nr.3334a) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ. nr.944) (dok. nr.3335; nr.3335a) Ministru kabinets

8. 8. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. (Reģ. nr.945) (dok. nr.3336; nr.3336a) Ministru kabinets

9. 9. Likumprojekts “Grozījums Komerclikumā”. (Reģ. nr.946) (izskatīšana un pieņemšana) (dok. nr.3337; nr.3337a) Juridiskā komisija

10. 10. Likumprojekts “Cilvēka genoma izpētes likums”. (Reģ. nr.947) (dok. nr.3338; nr.3338a) Sociālo un darba lietu komisija

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

11. Deputātam Pēterim Salkazanovam. (dok. nr. 3339)

II. Likumprojektu izskatīšana

 

12. 1. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā””. (Reģ. nr.922) (1. lasījums) (dok. nr.3243; nr.3323) Aizsardzības un iekšlietu komisija

13. 2. Likumprojekts “Grozījumi zvejniecības likumā”. (Reģ. nr.898) (2. lasījums) (dok. nr.3105; nr.3324) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

14. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ. nr.745) (1. lasījums) (dok. nr.2550; nr.3326) Sociālo un darba lietu komisija

15. 4. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Reģ. nr.929) (2. lasījums) (dok. nr.3327) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

16. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ. nr.930) (2. lasījums) (dok. nr.3328) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

17. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam””. (Reģ. nr.928) (2. lasījums) (dok. nr.3329) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 26.jūnija ārkārtas sesijas sēdi. Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Deņisova, Sokolovska, Golubova, Mitrofanova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 7, atturas — 38. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes komisijām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komerclikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Cilvēka genoma izpētes likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godātais Saeimas vadītāj! Prezidij! Deputāti! Dzīves realitāte rāda, ka faktiski jau tagad ir noskaidrota cilvēka genoma struktūra, strauji papildinās informācija par slimībām, arvien biežāk praksē tiek izmantota gēnu ārstniecības metode. Bet jau vistuvākajā nākotnē arī DNS analīze kļūs par ierastu lietu pacientu izmeklēšanas procesā. Tajā pašā laikā Latvijā mēs vēlreiz un vēlreiz pārliecināmies, ka veselības aprūpei atvēlētie valsts līdzekļi ir nepietiekami, lai būtiski... tik būtiski, lai šis brīnums tiešām notiktu. Mēs ticam, ka tas notiks. Notiks kaut kur citur, iespējams, kādā labklājības un bagātības zemē kā Amerikas Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā. Iespējams, tāpat netālu ambiciozajā un salīdzinoši veiksmīgajā Igaunijā. Tāpēc nevar nepiekrist genoma idejas īstenošanas garīgajam tēvam Latvijā — Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim Ilmāram Grēnam, kas brīdina, ka, atsakoties no genoma datu bāzes izveidošanas vai atliekot tās izveidi uz vēlāku laiku, veselības aprūpe Latvijā neglābjami atpaliks no pasaules līmeņa standartiem.

Ko mēs varam prognozēt? Agri vai vēlu Latvijā ienāks ārvalstu speciālisti un firmas, kas veiks ģenētiskus pētījumus un sniegs atbilstošus pakalpojumus, piemēram, no nu jau pieminētās Igaunijas, kur publiskas diskusijas par genoma bāzes lietderīgumu izvērtās jau 1999.gadā, bet šogad spēkā stājies attiecīgs likums. Igauņi izsludinājuši visai ambiciozu genomu datu bāzes programmu, paredzot tajā iekļaut viena miljona Igaunijas iedzīvotāju genoma datus. Šo darbu mūsu kaimiņi cer paveikt jau tuvākajā laikā ar ģimenes ārstu institūta palīdzību. Uzskatu, ka konkurēt ar ārzemju speciālistiem var vienīgi mūsu pašu mediķu augstā kvalifikācija, jo, cik lielā mērā ārvalstu firmu interese saistīsies ar Latvijas nacionālajām interesēm, parādīs nākotne. Taču esmu par to cieši pārliecināts, ka pie genoma izpētes likumprojekta jāķeras jau vistuvākajā laikā. Tas neļautu savtīgiem mērķiem izmantot spēkā esošo tiesību aktu nepilnības vai iespējamos trūkumus. Šī projekta uzsākšana privātā biznesa līmenī Latvijā var radīt neatgriezeniskas sekas.

Kādi būtu likumprojekta “Cilvēka genoma izpētes likums” galvenie uzdevumi? Pirmkārt un galvenokārt, nodrošināt donora brīvprātīgu piekrišanu genoma izpētei. Otrkārt, garantēt datu uzglabāšanas drošību un donora pilnīgu anonimitāti. Tāpēc nepieciešams likums un valsts institūcija, kas būtu centrālais mehānisms šīs programmas koordinēšanas un aizsardzības nodrošināšanai. Tas pasargātu donoru no ģenētiskās informācijas prettiesiskas izmantošanas.

Un pēdējais — ne mazāk svarīgais uzdevums — ir reglamentēt iedzīvotāju ģenētiskās informācijas savākšanas un glabāšanas kārtību, kā arī nodrošināt valsts pārraudzību pār to. Pilnībā piekrītu to daudzo publikāciju autoriem, kuri uzsver, ka genoma izpēte prasa ievērot ētiku. Tāpēc būs nepieciešama speciāla komisija, kas pievērsīsies ētikas jautājumiem tieši šajā jomā. Tās darbības centrālā problēma būs izslēgt jebkādu nelikumīgu iegūtu datu izmantošanu.

Taisnības labad jāatzīst, ka jau tagad Latvijā ir pasaules līmenim atbilstošas pētniecības programmas, kas balstās uz molekulārās ģenētikas pētījumu pamatiem. Jau šodien reāli tiek palīdzēts slimniekiem, ārstējot vēzi, diabētu, hemofīliju, fenilketonūriju un pat miokarda infarktu. Sniedzot šo ar DNS izcelsmi saistīto, jau tagad vairāk vai mazāk ārstējamo slimību uzskaitījumu, es centos Latvijas iedzīvotāju genoma programmas pretiniekiem un skeptiķiem lieku reizi atgādināt minēto pētījumu un to praktiskās izmantošanas nozīmi. Latvijas iedzīvotāji jau šodien var vērsties medicīnas iestādēs un saņemt viņiem tik nepieciešamo palīdzību.

Projekta īstenošana nebūs iespējama bez sabiedrības, bet it īpaši bez to cilvēku informēšanas, kuriem...

Sēdes vadītājs. Laiks!

R.Ražuks . Vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu!

R.Ražuks . Projekta īstenošana nebūs iespējama bez sabiedrības, bet it īpaši bez to cilvēku informēšanas, kuriem pirmajiem būs saskare ar genoma projektu. Pamatprincipam ir jābūt vienam — informācijai, kas atspoguļo gēnu funkcionēšanas un uzglabāšanas aspektus, jābūt pieejamai visiem, bet gēnu datu bāzei un gēnu izpētes rezultātiem, kā arī personiskās informācijas datiem jābūt stingri konfidenciāliem. Šīs normas būtu jāiekļauj Informācijas atklātības likumā un Ministru kabineta noteikumos. Protams, ar šā likumprojekta nodošanu komisijām būtu paveikta tikai pirmā, visvieglākā genoma projekta puse. Te netiek runāts par lieliem naudas līdzekļiem, kuri ir nepieciešami Latvijas genoma iespējām. Taču jau ar šā likumprojekta pieņemšanu būtu panākts ļoti būtisks fakts, ka mums jau tagad ir likumprojekts, kas Latvijas iedzīvotājus varētu pasargāt no centieniem izmantot gēnu zinātnes sasniegumus pretēji cilvēka interesēm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Vai ir iebildumi? Nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Kā nākamo izskatām deputāta Pētera Salkazanova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 26.jūnijā . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Iesniegums ir akceptēts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja “Grozījumus Krimināllikumā”, reģistrācijas nr.922. Būtība šeit ir tāda, ka šajā 110.pantā iet runa par elektrozveju. Mēs ļoti labi zinām, kādus milzīgus zaudējumus gan tautsaimniecībā, gan arī ar lauku tūrismā un daudzās citās jomās nodara šādi cilvēki, kas nodarbojās ar šīm nelikumībām. Neatgriezeniski tiek postīta daba, un pēc prakses mēs redzam, ka pienācīgu sodu šie cilvēki nesaņem. Līdz ar to par soda sankcijām — šeit ir bargākas uzliktas, teiksim, kas attiecas uz ieslodzījumu, gan arī uz alternatīvo sodu — 200 minimālās mēnešalgas un arī mantas konfiskācija. Mēs esam saņēmuši Juridiskās komisijas atzinumu, kurā ir vērsta uzmanība uz visām šīm lietām un izteiktas bažas, mēs, protams, ņemsim vērā Juridiskās komisijas ieteikumus un saskaņosim šos aspektus arī ar ANO Konvenciju par transnacionālo noziedzību. Es lūgtu komisijas vārdā deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Es mēģināšu ilgi nekavēt jūsu laiku, jo komisijas priekšsēdētājs būtību pateica. Es pamatošu, kāpēc tas tiek iesniegts kā atsevišķs likumprojekts, nevis pievienots jau atsevišķiem citiem atvērtā Krimināllikuma projektiem. Šis priekšlikums ir pamats tam, lai mēs gan Aizsardzības un iekšlietu komisijā, gan arī Juridiskajā komisijā rūpīgi pārskatītu tos pantus Krimināllikumā, kuri skar malu zvejniecību, bet šis pants tieši skar sabiedriski visbīstamāko noziedzīgo nodarījumu, ar kuru tiek apdraudētas ne tikai zivis, bet arī dažādi citi dzīvnieki, kā arī paši cilvēki. Un šie elektrozvejnieki manā skatījumā ir potenciālie slepkavas. Ir arī bijuši gadījumi, ka elektrozvejas rezultātā aiziet bojā nevainīgi cilvēki. Par šiem gadījumiem varbūt ir rakstīts pārāk maz, un informācija presē ir bijusi pārāk maza, taču, palielinot sankcijas un nosakot, ka ir arī obligāta mantas konfiskācija šiem elektrozvejniekiem, mēs aicinām jūs uz nopietnāku diskusiju par šo jautājumu.

Ir arī vēl viens akcents, kur acīmredzot uz otro lasījumu mēģināsim fiksēt, tātad mazāk sabiedriski bīstami maluzvejniecības veidi, kā, teiksim, nelegāla zveja ar tīkliem vai tamlīdzīgi, te būtu jāievieš tādi alternatīvie soda veidi kā piespiedu darbs, jo bieži vien šie maluzvejnieki paliek nesodīti. Savukārt šajā noziegumu sastāvā mēs sankciju palielinām, tāpēc ka šeit nedrīkst noziedznieki palikt bez barga soda, bez konkrēta soda, tas ir vienīgais līdzeklis, kas viņu varētu atturēt. Un diemžēl, analizējot un salīdzinot ar šiem Jāņiem, ko mēs tikko svinējām, un ar to pētījumu, kas tika veikts, kāpēc, un paldies Dievam, kāpēc tik mazs ir bojā gājušo skaits, tad mēs redzam, ka ļoti daudzus ir atturējis tas, ka ir bijuši ceļu policisti uz ceļiem, nevis tas, ka ir kāds aicinājums izglābt draugu, bet tieši tāpēc, ka ir bijuši šie ceļu policisti. Tāpēc es aicinu arī uz nopietnu diskusiju nākotnē par šo inspektoru skaita palielināšanu, kuri varētu sargāt mūsu Latvijas dabu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums . Paldies Dzintaram Rasnačam par precīzo skaidrojumu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums . 13. augusts... Es atvainojos, 20.augusts.

Sēdes vadītājs. 20.augusts. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas ierosinājumu — iekļaut likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā pēc 12.darba kārtības jautājuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja izveidojušos situāciju sakarā ar Komerclikumu, likumdošanu un jautājumu par likuma spēkā stāšanos un nolēma piedāvāt izdarīt grozījumu spēkā esošajā Komerclikumā, nosakot, ka tā spēkā stāšanās tiek noteikta 2002.gada 1.janvārī. Komisija arī aicināja likumprojektu atzīt par steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

L.Muciņš . Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

L.Muciņš . Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz pulksten 10.00.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz pulksten 10.00. Iebildumu nav. Izskatīšana šīsdienas sēdē.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā” . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labrīt, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3324. 1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs . 2.priekšlikums arī saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir daļēji atbalstījusi savā 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs . 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs . 5. — līdzīgs ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs . 6. priekšlikums arī ir iesniegts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs . 7. priekšlikums tāpat ir iesniegts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs . 8. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Sprindžuka priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Razminovičs . 9. arī ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs . Savukārt 10. — deputāta Māra Sprindžuka priekšlikums — ir daļēji atbalstīts 11. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs . 12. priekšlikums ir saņemts no Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs . 13. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija to, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs . 14. ir Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs .15. ir atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Un komisija, protams, pati to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs . 16. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, iestrādājot savā 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs . 18. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs . 19. ir Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs . Un 20. ir priekšlikums no Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Sprindžuka. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs . Komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Razminovičs . 10. augusts.

Sēdes vadītājs. 10. augusts. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Lūdzu jūs izskatīt iespēju pirmajā lasījumā akceptēt grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību”.

Likumprojekta pamatdoma ir tā, ka Latvijas Republikā nepieciešams nodefinēt un pieņemt vienotus noteikumus, kādi darbinieki var veikt sociālā darbinieka funkcijas, tātad runa ir par sociālo darbinieku sertifikāciju, par sociālās palīdzības institūciju vadītājiem un to atestāciju. Runa ir arī par Sociālās palīdzības fondu, jo izveidojusies situācija ir tāda, ka Sociālās palīdzības fonds pašreiz veic tādas funkcijas, kuras tam likums nav deleģējis. Un līdz šim brīdim ir jāizlīdzas ar labklājības ministra norādījumiem. Un tādēļ, kolēģi, es lūdzu jūs iedziļināties šajā jautājumā un rast iespēju akceptēt šīs likuma normas.

Līdz ar to, ļoti nopietni padomājot, es šeit aicinu Labklājības ministriju un arīdzan Ministru kabinetu, ņemot vērā, ka likums ir atvērts un šodien tiek izskatīts pirmajā lasījumā, mums būtu nepieciešams visiem kopā un atsevišķi Labklājības ministrijai un Ministru kabinetam padomāt par bērnu pabalstiem, kur solījums tika mums teikts: ja ne martā, tad maija mēnesī obligāti. Tāpat domāt par sociālā nodrošinājuma un pabalstu saņēmējiem, tas ir, bērniem invalīdiem, un domāt vēl par vienu ļoti, ļoti nopietnu lietu: kaut gan mūsu valsts jau ir definējusi, ka 13. sarunu sadaļa par iestāju Eiropas Savienībā ir it kā pabeigta un oficiāli pielikts punkts, tomēr ir dots solījums, ka Latvija izpildīs tos normatīvos aktus un pieņems likumdošanu tādā veidā, kā ir solīts Eiropas Savienībai. Un tas ir: šajā likumprojektā, kuru mums Saeimā iesniedzis Ministru kabinets, un likumprojektu izstrādātāja — Labklājības ministrija — nav neviena vārda par garantēto minimālo iztiku, tātad par tā saucamo GMI.

Acīmredzot, ja nevarēsim sagaidīt no Ministru kabineta un Labklājības ministrijas šo labo gribu, tad nāksies mums, kolēģi, visiem kopā šo darbiņu darīt otrajam un trešajam lasījumam, jo, lūk, tādu solījumu mūsu valdība ir devusi Eiropas Savienībai.

Es lūdzu akceptēt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Barča . Lūdzu noteikt 7. septembri.

Sēdes vadītājs. 7. septembris. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3327.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu otrajam lasījumam, un tādēļ lūdzu deputātus atbalstīt šo likumu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 13. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Mūsu darba dokuments nr. 3328. Komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tātad lūdzu…

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, ir priekšlikums par likuma spēkā stāšanos.

V.Balodis . Atvainojiet… Man jāatvainojas, godātie kolēģi! Tas priekšlikums bija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, jo mēs vienkārši sapratām, ka nevarēs izsludināt šo likumu līdz 1. jūlijam, un tādēļ lūdzām, lai likums stājas spēkā šā gada 1. augustā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2001 . gadam ”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Darba materiāls ir ar numuru 3329.

1. priekšlikums ir teksta priekšlikums, un tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 2. priekšlikums — iesniedzis ir deputāts Vents Balodis

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

V.Balodis . 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis . Un arī 4. ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis . Tagad sākam strādāt ar 2. tabulu — tie ir priekšlikumi par izmaiņām budžeta ieņēmumu prognozēs.

5. priekšlikums, kuru ir parakstījuši Māris Vītols, Jānis Gaigals un Pēteris Tabūns, kas paredz dotāciju Latvijas Hokeja federācijai izdevumu segšanai 487 000 latu apmērā. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 6. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz 30 000 latu Kultūras ministrijai Valsts akadēmiskā kora telpu rekonstrukcijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. 7.priekšlikums ir atsaukts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . 8. ir deputātes Vinetas Muižnieces priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

V.Balodis . 9. ir deputātu Pētera Apiņa un Jāņa Lāčplēša priekšlikums. Komisija to ir pārveidojusi un izteikusi kā 10. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 11. priekšlikums ir atsaukts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . Tālāk mēs pārejam jau pie 3.tabulas. Tie ir priekšlikumi par līdzekļu pārdali.

12.priekšlikums — deputāta Venta Baloža priekšlikums, kuru jau komisija izteica. Un es to atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . 13. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz finansējumu Valsts prezidentes atalgojumam. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis . 14. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets visu laiku aicina mūs izmantot saudzīgi budžeta līdzekļus, bet arī viņam pašam būtu tā kā saudzīgi tie jāizlieto. Ja mēs paskatāmies, 1999.gadā Ministru kabinets izlietoja 3,9 miljonus latu, 2000.gadā — 3,2 miljonus, šogad — 3,6 miljonus. 2000. gadā par līdzekļiem paspēja uzcelt vēl arī pirti. Tāpēc 2000 latu, kuri ir vajadzīgi kultūras nama remontam Preiļos, tā nav liela summa, tas ir... vispār, kā saka, nevarētu pat runāt, un ir jāatbalsta. Ja jau varēja 2000.gadā Ministru kabinets iekļauties savos izdevumos — 3,2 miljoni, uzceļot arī pirti, tad 2000 latu viņam neizdarīs nekādu skādi, jo šogad ir pacēlusies līdzekļu izlietošana līdz 3,6 miljoniem. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Ministru kabinets vēl ir pieprasījis papildus 11 000 latu. Tā ka tās prēmijas vai algas, vai vēl kādas izmaksas var būt arī samazinātas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vents Balodis.

V.Balodis . Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 2, atturas — 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . 15.priekšlikumu arī ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 2, atturas — 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis . 16. ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas iesniegtais priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Sociāldemokrāti, rūpīgi iepazinušies arī ar Ārstu kongresa atzinumiem, nonāca pie situācijas skaidras apziņas, ka nepieciešams papildu atbalsts speciālajam veselības aprūpes budžetam. Šinī gadījumā sociāldemokrāti piedāvā 100 000 latu. Es domāju, ka šinī gadījumā arī valdības partijām ir pilnīga skaidrība par to, ka naudas pietrūkst medicīnai. Un mēs aicinām atbalstīt, tas varētu būt arī ieguldījums medmāsu atalgojumā, kurām, kā mēs zinām, ir pietiekami zemas algas arī pēc visiem valdības izstrādātajiem priekšlikumiem. Es domāju, ka valdības partijas varētu atbalstīt šo sociāldemokrātu priekšlikumu — 100 000 latu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 2, atturas — 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis . Arī 17.priekšlikumu ir iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šinī gadījumā mēs aicinām atbalstīt Valsts policiju tieši autotransporta darbības nodrošināšanai. Praktiski tie ir 200 000 lati, kas ir vajadzīgi lauku rajonu un mazo pilsētu policijai. Praktiski situācija ir tāda, ka, ja lielajās pilsētās ir palielināts nodrošinājums ar benzīna resursiem, tad lauku rajonos un mazajās pilsētās policijai praktiski nav šī palielinājuma. Un tāpēc mēs uzskatām, ka ir jārisina problēma ar policijas nodrošinājumu, it īpaši benzīnam un autotransportam, bez kā nav iedomājama organizētās noziedzības un arī neorganizētās noziedzības apkarošana. Ir nepieciešami šie 200 000 lati, lai varētu tomēr nodrošināt tādu operatīvu policijas rīcību arī mazpilsētās un lauku rajonos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 1, atturas — 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis . 18. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl Ministru kabinets 2000.gadā pielaida rupju kļūdu. Kopā ar Latvijas Republikas iedzīvotāju skaitīšanu varēja veikt arī lauksaimniecības skaitīšanu. Vajadzēja tikai nodrukāt tās 3 — 4 lapas, pielikt un pie viena arī to izdarīt. Tas nebija. Netika veikts. Un tagad mēs izmantojam 1,3 miljonus latu priekš lauksaimniecības skaitīšanas. Šī summa ir liela, un patiesībā bija Ministru kabinets pielaidis kļūdu, to vajadzēja izdarīt uz viņu rēķina. Un 20 000 latu ēkas uzturēšanai Okupācijas muzejam var iedalīt no šīs naudas summas, jo tā ir ļoti liela. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 10, atturas — 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis . 19. — deputāta Venta Baloža priekšlikums, kuru viņš atsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

V.Balodis . 20. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Vēlas runāt debatēs Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu, lauku skolas, kā vienmēr, ir noliktas uz pašvaldību rēķina. No valsts budžeta netiek ziedots pat tas mazums, kas tām būtu vajadzīgs. Un arī Talsu rajona Sabiles vidusskola ir aizmirsta. Un tāpēc tie 5000 latu, kas viņiem ir vajadzīgs, lai sakārtotu darbmācības kabinetu un iegādātos pāris datoru, kuri ir vajadzīgi arī lauku iedzīvotājiem un skolniekiem, lai viņi mācītos, kā tad strādāt ar jauno tehnoloģiju, tas ir jāatbalsta. Un lauku skaitīšana no tā neko necietīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis . 21. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. — deputāta Bojāra priekšlikumu!

Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis . 22. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis . 23. — deputāta Geiges kunga iesniegtais priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo ir alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Balodis . 24. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka šis jautājums skar ļoti nopietnu jautājumu — dotācijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Un mums ir jāatzīmē arī tas, ka valdības partijas ir atzinušas, ka dotācijas pasažieru pārvadājumiem ir nepieciešamas. Tas viss ir fiksēts stingri Dzelzceļa likumā, kas nosaka valdības politiku, kas paredz divas lietas. Pirmām kārtām dzelzceļa infrastruktūras, tātad sliežu ceļu uzturēšana par valsts budžeta līdzekļiem, un otrkārt — pasažieru pārvadājumu dotācijas. Pašreiz aizvien šis likums netiek pildīts, tikai 300 000 latu tiek novirzīti dzelzceļa pārvadājumu dotācijai, no tiem 100 000 — Alūksnes — Gulbenes šaursliežu dzelzceļam. Es gribētu uzsvērt to, ka šādā situācijā ir ļoti grūti uzturēt visus sociāli nepieciešamos dzelzceļa pasažieru pārvadājumus, kas traucē lielā mērā normālu satiksmi, un arī tas, ka mēs nevaram nodrošināt arī Latvijas valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” attiecīgi normālus konkurences apstākļus ar Igaunijas, Lietuvas, Somijas dzelzceļiem, kuros neapšaubāmi un nepārtraukti ir valsts atbalsts kā infrastruktūras, tātad dzelzceļa uzturēšanai, tā arī pasažieru pārvadājumu dotācijas. Tāpēc sociāldemokrātu frakcija piedāvā šeit atbalstīt papildus dzelzceļa pasažieru pārvadājumu par valsts dotāciju 400 000 latu apmērā. Es gribētu uzsvērt to, ka šis jautājums, kas ir fiksēts Dzelzceļa likumā, ir jārisina. Pretējā gadījumā mēs nonākam pie situācijas, ka vienīgais veids, kā var risināt problēmas mūsu valstī, ir brīdinājuma streiki, draudi ar streikiem un tamlīdzīgas lietas.

Es gribētu uzsvērt, ka šī problēma ir sena, politiķiem lieliski zināma, jo gan Vilis Krištopans kā premjers, gan Andris Šķēle ir ticies ar dzelzceļnieku pārstāvjiem un visu šo lietu lieliski pārzina. Arī satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs nepārtraukti ir pieprasījis šo summu un pamatojis tās nepieciešamību. Un, es domāju, mums vajadzētu nevis mēģināt šo dzelzceļu iznīcināt un iznīcināt arī šos sociāli nepieciešamos pārvadājumus — pasažieru pārvadājumus, bet tomēr zināmā mērā censties atbalstīt pamatotās likumīgās prasības un ievērot arī likumu Latvijas valstī. Tāpēc es aicinātu atbalstīt sociāldemokrātu frakcijas priekšlikumu un izdalīt šos 400 000 latus valsts dotācijai dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis . 25. arī ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad priekšlikums ir par ieguldījumiem Kurzemes novada rehabilitācijas centram “Tērvete”, un mēs esam iepazinušies ar ieguldījumu programmu šīs ēkas jeb bijušās sanatorijas atveseļošanai. Un pirmais solis šeit ir jaunas katlumājas izbūve uz mūsu pašu vietējā kurināmā bāzes — koksnes atkritumiem, un nākamais solis būs jumta remonts, un tā tālāk. Es gribētu akcentēt to, ka šis objekts ir ar lielām tradīcijām, izvietots labā apvidū, ar labu mikroklimatu, attiecīgiem specifiskiem, kā saka, slimniekiem, lai atveseļotos. Šis objekts ir ļoti svētīgs visiem Latvijas iedzīvotājiem. Man negribētos, lai Tērveti piemeklētu tāds pats liktenis, kā ir piemeklējis Baldones sanatoriju, kur, tikai nezin kādā laikmetā, bet ne cilvēku dzīvošanas laikmetā, var pieļaut tādu nacionālo vērtību sagraušanu, kā tas notika Baldonē. Negribētu, ka “Tērveti” piemeklētu tuvākajos gados tāds pats liktenis. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — nav, atturas — 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk!

V.Balodis . 26. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis . 27. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Lauksaimniecības attīstībai palīdzība ir ļoti vajadzīga. Valdību sastādošo partiju deputāti pirms vēlēšanām pašvaldībās solīja ļoti daudz palīdzēt mazā biznesa attīstībai laukos. Arī tāda pati palīdzība bija solīta no deputātiem, kuri atrodas šeit zālē. Tāpēc īpaši atbalstāmie reģioni un tas fonds, kas darbojas ar šo reģionu attīstību, tas ir jāatbalsta, un ir jāpanāk, lai finansējums būtu ne mazāks kā 1 miljons latu. Tā nav liela summa. Un vēl otrs ir tas, ka apmēram pēc pusotra gada nodokļu veidā tā summa atgriežas valsts budžetā. Tātad tā ir reāla palīdzība, kura ir jāveic. Un, ja jau jūsu deputāti pašvaldību vēlēšanās solīja, ka viņi atbalstīs mazo biznesu laukos, tātad tas ir jāatbalsta. Un tāpēc mans priekšlikums ir arī paskatīties uz tiem jautājumiem, kuri attiecas uz sporta sasniegumiem. Jo pēdējā laikā ļoti daudz pozīcijas partijas deputāti atbalsta sporta attīstību. Un tie 5 tūkstoši, kas tik tiešām šīs skolas sporta zāles remontam ir vajadzīgi, tie var būt paņemti no tās inspekcijas, kur ir ļoti lieli līdzekļi. Un 5 tūkstoši nekādu skādi nenesīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — nav, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis . 28.priekšlikums, iesniegusi Jaunā frakcija. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību tam, ka šodien budžeta grozījumus mēs izskatām, pamatojoties uz pieņēmumu un uz prognozēm, ka līdz gada beigām iekšzemes kopprodukts pieaugs. Tāpēc neizmainās budžeta deficīts, kaut gan palielinās dažādi izdevumi, ko piedāvā gan Ministru kabinets, gan pozīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Jo, protams, palielinot iekšzemes kopproduktu no 4,3 miljardiem uz 4,7 miljardiem, 1,8% no 4,7 miljardiem faktiskā vērtībā ir lielāks nekā 1,7% no 4,3 miljardiem. Un, kā jau es teicu, tā, nepalielinot deficītu, it kā atbrīvojas līdzekļi. Taču es gribētu pateikt un minēt to, ko teica premjerministrs Bērziņa kungs. Tajā brīdī, kad viņš aizstāvēja valsts budžetu 2001.gadam, viņš teica, ka viņa kategoriska prasība ir nepalielināt budžeta ieņēmumu prognozi, jo šādai rīcībai nav nekādu argumentu kā tikai visprimitīvākais populisms. Tādēļ manā uztverē visefektīvāk tomēr līdzekļus var izmantot, skatoties un analizējot, kur tie pietiekami efektīvi netiek izmantoti, un tādēļ iekšējā pārdale būs viens no veidiem, kā to varētu darīt. Un tādēļ vairāki mūsu priekšlikumi ir balstīti tieši uz šo pieņēmumu.

Minētais priekšlikums, ko Jaunā frakcija iesniedza budžeta izmaiņām, paredz piešķirt papildu līdzekļus Latvijas Neredzīgo biedrībai, kas ir vienīgā sabiedriskā organizācija valstī, kuras uzdevums ir nodrošināt nepieciešamās palīdzības sniegšanu vairāk nekā 8000 cilvēkiem ar daļēju vai ar pilnīgu redzes zudumu. Šo uzdevumu biedrība veic, apzinot visus cilvēkus Latvijas teritorijā, kā arī nodrošinot tiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu pēc valsts pasūtījuma un apgādājot šos cilvēkus ar tiflotehnikas palīglīdzekļiem, uzturot un nodrošinot darba vietas redzes invalīdiem. 2001.gadā Latvijas Neredzīgo biedrībā ir reģistrēti 4015 cilvēki, no kuriem ir 1505 jaunāki par 60 gadiem, un viņi visi vēlas strādāt. Biedrības ražošanas uzņēmumos ir nodarbināti 180 strādājošo. Savukārt Latvijas Neredzīgo biedrība dažādu nodokļu veidā valstī ir samaksājusi gadu no gada vismaz 280 un vairāk tūkstošu latu, tā pārsniedzot kopējo valsts saņemto dotāciju summu par 691 tūkstoti, un tāpēc šie līdzekļi, kurus mēs pašreiz iedalītu Neredzīgo biedrībai, nebūtu uzskatāmi kā vienreizēja un neatgriežama dotācija. Šie līdzekļi ir kā zināms aizdevums uz brīdi, pēc kura mēs varētu arī kā valsts budžets diezgan daudz nopelnīt. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo un turpmākos mūsu priekšlikumus, kā arī 33. un 34.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. — Jaunās frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 1, atturas — 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis . 29. — arī Jaunās frakcijas iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. — Jaunās frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 1, atturas — 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis . 30. — Jaunās frakcijas iesniegtais priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. — Jaunās frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — nav, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis . 31. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pēc ieraksta šajā priekšlikumā es personīgi ļoti vēlētos atbalstīt un kādu apsvērumu pēc. Nu ir fakti tādi no Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, ka šobrīd gadā veic mākslīgās asinsrites operācijas ap 750 gadā. Pēc starptautiskiem standartiem un mūsu medicīniskā stāvokļa, kā saka, saslimstības un tā tālāk, stāvokļa novērtēšanas no starptautiskiem ekspertiem, šāda nepieciešamība ir kaut kur 1000 uz 1 miljonu iedzīvotāju, citiem vārdiem sakot, šī kapacitāte jāpalielina līdz 2000—2500 operācijām gadā. Šī jaunā digitālā angiogrāfa iegāde kvalitatīvā operāciju izpildē, tā veicināšanā ir ļoti vēlama un nepieciešama.

Otrkārt, ne viens vien var apliecināt, ka šajā slimnīcā strādā tiešām augsti sava amata meistari, ārsti, medicīniskais personāls, kas sekmīgi ir apguvuši labāko, kā teikt, tehnoloģiju šo slimību ārstēšanā un sarežģītu šo operāciju veikšanā.

Treškārt, tā ir tāda rakstura slimnīca, kur pakalpojumus izmanto visi Latvijas iedzīvotāji. Pie tam raksturīgi, ka ļoti liels cilvēku īpatsvars, kuri ir ar ļoti pieticīgu materiālās labklājības līmeni, lai savestu savu veselību kārtībā. Mēs tālāk redzam — arī Ražuka kunga priekšlikums, kaut kur tālāk līdzīgs priekšlikums, tad arī no “Latvijas ceļa” puses atsevišķi deputāti virzās uz šo pozitīvo atbalstu. Es gribētu aicināt tos mediķus, kas ir daļēji gan “Latvijas ceļa”, gan “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijās, atbalstīt šo priekšlikumu šajā gadījumā. Kā paralēli es gribētu pievilkt, ka nevienā no šiem priekšlikumiem, kas šobrīd ir budžeta labojumos, pa medicīnisko sfēru faktiski nav. Mums ļoti daudz te ir priekšlikumu par sportu, par hokeju, par policijas olimpiskā centra izbūves kredītu garantiju sniegšanu un tā tālāk. Tas viss ir labi, un arī es personīgi atbalstu, bet jābūt kaut kādai sabalansētībai, līdzsvarotībai. Ar hokeju vien neizdzīvosim, mums jābūt arī iespējām cilvēkiem par normālu samaksu savest savu veselību kārtībā, un, kā jūs zināt, šāda tipa mirstība no sirds un asinsvadu traucējumiem ir vislielākā mūsu valstī, arī atzīts starptautiskā līmenī. Tāpēc es ļoti šajā ziņā ierosinu mainīt, kā ir nolēmusi valdība, neatbalstot šo, bet deputātiem vienā priekšlikumā saņemties un nobalsot par, tas būs viens nopietns priekšlikums, pieņemts šajā medicīniskajā sfērā vismaz. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Vispirms, sakot paldies akadēmiķim Kalniņa kungam par atbalstu priekšlikumam, kuru iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, es, kolēģi, vēlētos jums vēl papildus piebilst, ka Sociālo un darba lietu komisija 7.Saeimas laikā ik pa brītiņam uzklausa problēmas, kādas ir mūsu veselības aprūpē Latvijā. Un, lūk, vienā no mūsu lielākajām un pamata slimnīcām, tas ir, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kur brauc ārstēties cilvēki no visas Latvijas, kur veselību atgūst arī mūsu kolēģi un ne viens vien no zālē sēdošajiem, pie kam izmantojot pašreizējo digitālo angiogrāfu, es gribētu lūgt jūs nolikt malā pārējās lietas un paskatīties arī uz šo avotu, jo ne veltīgi Sociālo un darba lietu komisija norādījusi valsts parāda apkalpošanu. Gatavojot šo priekšlikumu, vērsos Finansu ministrijā, un es esmu pārliecināta, ka jebkuram no mums jebkurā ministrijā ir savi paziņas un cilvēki, kuriem mēs vēl varam paprasīt. Un, lūk, atbildīgi darbinieki neformālā sarunā man saka tā: var rakstīt valsts parāda apkalpošanu, tāda ir, un varbūt pat vienīgā iespēja, bet vajadzīga tikai pozīcijas labā griba, protams, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas labā griba un Ministru kabineta atbalsts.

Šodien, skatoties tajā tabulā par 31. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, skaidri un gaiši redzu, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas labās gribas un atbalsta nav, Ministru kabineta labās gribas un atbalsta nav. Ir palikusi tikai komisijas labā griba un vēlēšanās palīdzēt sakārtot situāciju medicīnā. Nu, tad, kolēģi, sāksim varbūt soli pa solītim un sāksim varbūt ar šo pirmo, jauno digitālo angiogrāfu Stradiņa slimnīcā. Varbūt tieši arī šajā brīdī nu beigsim dalīties labējās, kreisajās un vēl labējākās partijās un padomāsim par tiem cilvēkiem, kuri brauc uz Stradiņiem ārstēties. Varbūt padomāsim arī par mūsu cienījamajiem un godājamajiem vīriešiem, kuri, protams, tur nokļūst biežāk un ātrāk nekā sievietes. Varbūt beidzot mēs varam saspringt par kaut ko vienoties un kopā nobalsot. Nebūs jau liela nelaime. Un droši vien arī Gundars Bērziņa kungs teiks, ka nu sevišķi saprātīga jau nav tā Sociālo un darba lietu komisija, bet nu varbūt ka varētu saspringt un nobalsot. Jo 250 000 latu — tie netiek aizlaisti kaut kur nebūtībā, tie tiek mūsu Latvijas cilvēkiem, un nedod Dievs, ja kādam no mums pašiem būtu nepieciešama arī šī palīdzība, bet varbūt arī, no otras puses, tā tas parasti notiek — kad pašus skar kāda nopietna nelaime, tikai tad sāk saprast, kā tas patiesībā ir.

Es pateicos, kolēģi, ka jūs mani uzklausījāt, un kaut nedaudz ceru uz jūsu sapratni un atbalstu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Kāpēc valdības priekšlikums saistībā ar medicīnu varbūt neparādās otrajā lasījumā? Jūs ziniet, ka valdībā bija ļoti grūta debate, un ir atrasti būtiski finansu palielinājumi medicīnai, lai atrisinātu aktuālākās problēmas. Un es uzskatu, ka tās šobrīd, kuras bija iespējams, ir atrisinātas.

Tas, ka ir nepieciešama šāda iekārta, par to nav šaubu. Bet es nevis gribētu kritizēt šo priekšlikumu, es gribētu to nosaukt par bezatbildīgu. Bezatbildīgu tāpēc, ka izvēlētais avots — valsts parāda apkalpošanas izdevumu samazināšana par ievērojamu summu — ved pie tādām sekām, ka valsts gada beigās var nespēt maksāt par savu parādu. To ir atļāvusies šobrīd tikai Krievija. No avotu izvēles viedokļa tas ir pilnīgi bezatbildīgs priekšlikums, un es aicinātu tādu neatbalstīt.

Es varbūt tikai tāpēc kāpu tribīnē, lai aicinātu arī opozīciju, izvēloties avotus, tos izvēlēties korekti, ar aprēķiniem bāzētus. Piemēram, šobrīd parāda apkalpošanai ir iztērēta vairāk nekā puse no gada paredzētās summas. Protams, procentu maksājumu grafiks nav lineārs, šinī summā mēs iekļausimies, lai arī kopumā deficīts diemžēl tiek palielināts, jo mēs risinām gan interešu izglītības pedagogu algu palielinājuma jautājumu, gan kultūras iestāžu pedagogu atalgojuma jautājumu, gan veselu virkni citu.

Tā ka es aicinu neatbalstīt, jo priekšlikums ir bezatbildīgs no avotu izvēles viedokļa.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Sākumā es vēlos tiešām pateikties Sociālo un darba lietu komisijai par precīzi definētu problēmu, kas Latvijā ir ļoti aktuāla, kas Latvijā būs ļoti aktuāla, jo mēs pēc visiem Pasaules veselības organizācijas datiem tieši sirds un asinsvadu slimībās joprojām esam stabili pirmajā vietā Eiropā, bet tā ir negatīva tendence, ka mēs visātrāk mirstam no sirds asinsvadu slimībām, tā ir Latvijas specifika. Tātad jebkurā gadījumā mums jārisina jautājums ne tikai par profilaksi, tā būtu sporta attīstība, bet arī par diagnostiku un ārstēšanu. Tur šinī gadījumā ir lieliski izvēlēta virzība, tā ir iespēja sirdi ārstēt bez operācijas, bet tas nozīmē to darīt invazīvā veidā, ievadot iekšā kontrastvielas, lai varētu precīzi diagnosticēt, lai vēlāk paplašinātu no iekšpuses sirds asinsvadus, lai tur ieliktu attiecīgus stentus, kas ļautu asinīm plūst bez aizķeršanās ap pangām.

Tātad es jebkurā gadījumā gribu teikt, ka šis uzdevums mums ir jārisina, un tas, ka mums ir nepieciešams agri vai vēlu iegādāties vēl vienu šādu iekārtu, un tieši tādu, kādu norāda šobrīd Latvijas vadošie kardioķirurgi, par to mums šaubu nav. Mūsu problēma ir tā, ka mums joprojām, pirmkārt, nav stabila avota, no kā paņemt, un, otrkārt, nekādā gadījumā to nevaram mēs ņemt no ārējo parādu apkalpošanas naudas. Šī iemesla dēļ man ir ar skumjām jāsaka, ka šajā gadījumā mēs nekādi nevaram balsot par šo lielisko priekšlikumu.

Vēlreiz atkārtoju: Aijai Barčas kundzei ir liela atzinība par viņas vēlmi risināt Latvijas veselības aizsardzības problēmas, bet to nevar risināt uz visas valsts rēķina.

Es katrā ziņā domāju, ka mēs, skatot nākamā gada budžetu, skatīsim tieši šo kā prioritāru tehnikas iegādi nākamajam gadam. Es ceru, ka arī visi pārējie kolēģi, kuri agri vai vēlu sēžot kārtīgi, cieti dažādos amatos gan šobrīd, gan nākotnē, iegūst pastāvīgas sirds asinsvadu izmaiņas, agri vai vēlu nodzīvo līdz savai stenokardijai vai infarktam, un viņiem, protams, ir mazliet palielināts svars, un viņi, protams, saprot, ka viņiem agri vai vēlu būs vajadzīga tieši šāda ārstēšana, un tieši šī iemesla dēļ uz nākamā gada budžetu viņi atbalstīs tieši koronārās angiogrāfijas digitālā angiogrāfa iegādi kā prioritāru Latvijas tehnoloģijai nākamajam gadam.

Šoreiz es aicinu neatbalstīt vienkārši tādēļ, ka ir neveiksmīgi izvēlēts avots, no kā ņemt naudu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Stradiņa slimnīca — tā ir pēdējā cerība ļoti daudziem Latvijs Republikas iedzīvotājiem uz dzīvības saglabāšanu. Man rada izbrīnu, ka valdības locekļi to nesaprot. Varētu domāt, ka viņi dzīvos mūžīgi. Tā nebija, nav un nebūs. Stradiņa slimnīca ir jāatbalsta. 2001.gada budžetu izskatot, cienījamie pozīcijas deputāti, jūs noraidījāt priekšlikumus par līdzekļu izdalīšanu Stradiņa slimnīcai un tai skaitā arī aparatūrai priekš sirds operācijām. Vai tad tas ir cilvēcīgi? Ja mēs palielinām šinī gadā, kā valdība paredzēja, valsts parādu par 120 miljoniem latu, tad kur tad aiziet tā nauda, un vai tad nevar atrast tos 250 000 no 120 miljoniem? Var atrast! Un kopējo parādu valsts… vadība mūsu paziņoja, ka būs 720 miljoni. Paies vēl 3 gadi, un mums būs budžeta apmērā parāds. Un mēs nevaram atbalstīt vienīgo klīnisko slimnīcu, kura tik tiešām strādā Latvijas iedzīvotāju labā un nekad neatsaka palīdzību, kā to izdarīja 1. slimnīca un pēc tam 7. slimnīca.

Tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta, jo tas ir cilvēcīgs, un mums ir jādomā par mūsu valsts iedzīvotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Mani patiesi pārsteidza finansu ministra uzruna, ka šis priekšlikums ir bezatbildīgs, jo es redzu šeit arī “Latvijas ceļa” deputātus, kas tādus pašus priekšlikumus piedāvā, un es nedomāju, ka “Latvijas ceļā” arīdzan finansu ministrs Bērziņa kungs atzīs, ka ir bezatbildīgi deputāti. Es te redzu arī visnotaļ nopietnus Jaunās frakcijas deputātus, kas arī ir no šī paša avota meklējuši. Es domāju, ka šeit vajadzētu domāt par to, kā šos valsts parādus mazāk taisīt, bet valdība iarī šajos priekšlikumos nepārtraukti palielina budžeta deficītu un taisa jaunus parādus, un tad, protams, šādā situācijā ir neizbēgami tas, ka šai valsts parādu apkalpošanai ir zināmi nodokļi jāmaksā. Tātad nodevas jāmaksā.

Ko es šeit gribētu uzsvērt? Pats galvenais — kolēģi, ja mēs paskatāmies, kā tad ir ar šo medicīnas budžetu un no kurienes, teiksim, mūsu medmāsām ir sameklētas algas, tad kaut vai projekta 72. priekšlikumā, ko dod Ministru kabinets, mēs skaidri redzam, ka medicīnai tiek meklēti līdzekļi, arī medmāsām, pašas Labklājības ministrijas ietvaros. Un rezultātā, kaut vai Valsts higiēniskā un epidemioloģiskā uzraudzība — tiek paņemti nost 116 855 lati. Tātad mēs redzam to pašu principu, ka mēs bezatbildīgi samazinām to finansējumu, kurš jau tā ir nepietiekams medicīnai, un mēģinām zināmā mērā uzkrāt tādu naudiņu, ar ko varētu atkal attiecīgi uzlabot medmāsu algas. Nu medmāsām algu jau nevar maksāt tiešā veidā uz medicīnas rēķina, tas jau īstenībā nav nopietni. Es gribētu pateikt to, ka šeit vajadzēja tomēr atrast kaut kādus citus finansu avotus arī Ministru kabinetā, un tas būtu daudz labāk. Bet pats galvenais, kas šeit ir, atcerēsimies to, ka sirds un asinsvadu slimības ir vienas no bīstamākajām un izplatītākajām un mums vajadzētu katrā ziņā atbalstīt Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu par šo digitālo angiogrāfu, jo mums jāapzinās tas, ka privātajās klīnikās jau šādas aparatūras droši vien Latvijā var atrast, bet ne jau katram ir pieejama šī privātā klīnika. Mums tomēr vajadzētu rūpēties arī par to, lai šādi nopietni pakalpojumi būtu pieejami caurmēra Latvijas Republikas pacientam, kas varētu būt ļoti izšķirīgi arī viņa veselībai un varbūt pat dzīvībai.

Es domāju, ka šeit tie, kas taupa uz veselības aprūpi, katrā ziņā taupa uz Latvijas tautas dzīvo spēku un galu galā bieži vien taupīs uz dzīvības vai nāves rēķina.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Es tikai vēlētos pievienoties Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātiem un citiem, kas aicināja atbalstīt un balsoja Sociālo un darba lietu komisijas sēdē par šā priekšlikuma atbalstu. Kādēļ? Tādēļ, ka Latvijā jau ir precedents. Un, proti, tas ir Latvijas Onkoloģijas centrs, Onkoloģiskā slimnīca, kura vairākkārtīgi mēģināja budžetā, valsts budžetā lūgt naudu absolūti nepieciešamas tehnoloģijas iegādei. Diemžēl ir bēdīga pieredze — tas neizdevās. Un tad talkā nāca privātpersona — Austrālijā dzīvojoša latviete, kas no tiem namīpašumiem, kas viņai kā denacionalizēti pienācās Latvijā, pārdeva lielāko tiesu un 1 miljonu amerikāņu dolāru ziedoja šīs aparatūras iegādei. Līdz ar to jau pasaules priekšā mēs kļūstam par valsti, kas no valsts līdzekļiem nevar apmaksāt savu iedzīvotāju kvalitatīvu ārstēšanu. Līdz ar to mēs kļūstam par valsti, kas nespēj arī citādā veidā, iespējams, Baltijas sadarbības ietvaros, rast kādu citu risinājumu, lai mūsu valsts iedzīvotāji varētu vismaz perspektīvā — un šajā gadījumā arī Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pieprasījums ir tikai perspektīvs — vismaz perspektīvā ceļā iegūt to aprūpi, kāda šodien ir normāla parādība daudzās Eiropas valstīs.

Es aicinu atkal neatkārtot precedentu un atkal neatteikt vienai slimnīcai to, ko tā lūdz un gadiem pieprasa. Un šajā gadījumā mēs nevaram cerēt uz starptautisku fondu finansējumu, mēs nevaram cerēt, kā tas bija Onkoloģijas slimnīcas gadījumā, uz privātpersonu labo gribu. Līdz ar to šis būtu viens no tiem gadījumiem, kad valdībai, proti, šajā gadījumā — Finansu ministrijai, tad vajadzētu norādīt avotu, no kura šādus absolūti nepieciešamus izdevumus varētu segt. Ja tas nav iespējams Sociālo un darba lietu komisijas norādītajā variantā, tad ir jāmeklē cits risinājums. Bet šajā gadījumā es aicinu atbalstīt šeit iesniegto priekšlikumu.

Pateicos!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — nav, atturas — 53. Priekšlikums nav atbalstīts. 32. atsaukts.

V.Balodis . 33. priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Raimonds Pauls un Ingrīda Ūdre. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. — deputātu Paula un Ūdres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis . 34. priekšlikums — iesnieguši deputāti Raimonds Pauls un Ingrīda Ūdre. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. — deputāta Paula un deputātes Ūdres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — nav, atturas — 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 35. — Jaunās frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. — Jaunās frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 36. — Jaunās frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — nav, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 37. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Tas ir otrs priekšlikums, kas saistās ar dzelzceļa pasažieru pārvadājumu valsts dotāciju. Te sociāldemokrāti piedāvā 600 000 latu novirzīt šai valsts dotācijai.

Es gribētu uzsvērt to, ka šis jautājums tik tiešām ir nopietns un mums būs pienācis laiks pildīt likumu par dzelzceļu, un tas īstenībā ir pamats valdības politikai, kas nepārtraukti valdības līmenī, Saeimas vairākuma līmenī tiek ignorēts. Praktiski tas nosaka to, ka “Latvijas dzelzceļā” notiek šī restrukturizācija, ka valdība un valsts uzņemas atbildību par dzelzceļa infrastruktūru, sliežu uzturēšanu un nodala kravas pārvadājumus no pasažieru pārvadājumiem.

Es gribētu uzsvērt, ka dzelzceļš katru gadu pasažieru pārvadājumos dod zināmas šķērssubsīdijas, kas ir pilnīgi nenopietni, jo kropļo uzņēmējdarbības pamatprincipus kopš šīs dzelzceļa restrukturizācijas uzsākšanas un traucē arī “Latvijas dzelzceļam” konkurenci starptautiskajā kravu pārvadājumu tirgū. Rezultātā valsts zaudē ļoti nopietnus ienākumus, tajā skaitā arī peļņas nodoklī, sociālajā nodoklī. Un arī dzelzceļniekiem nav iespējams izmaksāt kaut daļēji tās algas, ko viņi ar savu darbu ir pelnījuši.

Tāpēc gribu uzsvērt to, ka mums vajadzētu rēķināties ar šo situāciju. Paskatīsimies uzmanīgi, kā ir mainījusies kaut vai pēdējo četru gadu laikā šī šķērssubsīdija pasažieru pārvadājumiem. Tātad 1997. gadā tā bija 18,8 miljoni latu, 1998. — 17, 5 miljoni latu, 1999. — 8,1 miljons latu, un tagad tikai vairs 2000. gadā — 3,9 miljoni latu. Tāpat arī ir samazinājies pasažieru skaits, kas ir pārvadāts — no 33 miljoniem līdz 18 miljoniem.

Bet tajā pašā laikā liela daļa no šiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem ir sociāli nepieciešami, un mēs bieži vien esam spiesti valstiski samazināt šo pārvadājumu skaitu. Tas rada zināmas problēmas, un priekšdienās būs varbūt pat vēl lielākas problēmas.

Es gribu uzsvērt to, ka dzelzceļš ir ekoloģiski tīrākais, ekonomiski izdevīgākais transports. To pierāda Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze. Un mūsu ziņā ir domāt par to, vai nākotnē transporta attīstība veidosies ar sastrēgumiem pilsētas ielās, vai tomēr būs nopietnas alternatīvas — kā dzelzceļa pasažieru pārvadājumi.

Pats galvenais būtu ar valdības politiku neveidot situāciju tādu, ka satiksmes ministrs nepārtraukti aicinātu šo jautājumu Ministru kabinetā risināt, bet pat Saeimā, pat “Latvijas ceļa” frakcijā, cik es jūtu, Ministru kabineta pārstāvja, tātad arī šinī gadījumā Anatolija Gorbunova, vārdi nerod atbalstu. Tas ir diezgan bēdīgi. Un es gribētu uzsvērt to, ka šinī gadījumā tas nav nopietni un nav valstiski. Un katrā ziņā šī situācija ir jālabo. Un, ja mēs negribam labot šo situāciju, tad tādā gadījumā tik tiešām diemžēl rudenī būs brīdinājuma streiki. Laikam jau no medmāsu piemēra ir jāmācās arī dzelzceļniekiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 1, atturas — 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 38. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 39. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 40. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 41. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 42. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57. ir Ministru kabineta iesniegtie priekšlikumi. Komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Egils Baldzēns vēlas runāt par kādu no šiem priekšlikumiem? Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Šeit ir ļoti nopietns jautājums — pedagogu darba samaksas reforma, kurai tiek samazināta izdevumu daļa. Mēs, protams, saprotam, ka šis vārds “reforma” nenozīmē pedagogu darba samaksu. Diemžēl valdība tieši tā ir noformējusi, lai varētu gan administrācijas, gan citus izdevumus ielikt šajā sadaļā, un ne visa nauda, kas tiek parādīta kā pedagogu darba samaksa, tiek fiksēta kā tieši šī samaksa. Un tajā pašā laikā ir pretī arī labi mērķi — sanatoriju tipa internātskola, kurai tiek ņemts no šīs pedagogu darba samaksas reformas. Praktiski tas iznāk tā, ka mēs iebāžam roku kaut kādā maisā un pat nezinām, kas tur ir, kāpēc un kā. Bet tajā pašā laikā mēs nedrīkstam samazināt pedagogu darba samaksu, ko mēs, sociāldemokrāti, skaidri saprotam. Un tāpēc mēs vairākos šajos priekšlikumos esam spiesti atturēties. Un es atgādināšu arī, ka valdības partijas vidū bija tādas partijas, kuras teica, ka nu trim minimālajām algām skolotājiem ir obligāti jābūt. Tā ka es domāju, ka pašreiz pedagogu izpeļņa vidēji ir 110 lati, bet tā ir vidējā, nevis zemākā. Tā ka es domāju, ka šeit būtu ļoti rūpīgi jāizskata un jāpadomā, kā mēs varētu rīkoties. Sociāldemokrāti šī iemesla dēļ nav gatavi šos priekšlikumus atbalstīt neatkarīgi no tā, ka tie ir virzīti daudziem labiem mērķiem. Bet tā kā tas ir domāts uz pedagogu darba samaksas rēķina vai arī tiek pielikts šis vārds “reforma”, ko valdības partijas vairākkārt ir skaidrojušas, ka šī reforma ir tikai samaksa, mēs tam gan nepiekrītam, bet tomēr mēs uzskatām, ka to naudiņu nedrīkst samazināt tieši uz skolotāju un pedagogu rēķina. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Baldzēna kungs! Man ir jāsaka skaidri un gaiši — jūs nerunājāt taisnību vai, latviski runājot, — melojāt. Valdība nav samazinājusi nevienu santīmu pedagogu algu samaksai. Šī summa, kas bija ielikta vienā skaitlī, ir sadalīta precīzi tām iestādēm, kur ir pedagoģiskās likmes vienā vienotā sistēmā. Neviens santīms, Baldzēna kungs, nav noņemts. Pedagogiem algas palielinājums 1.septembrī būs. Balsojiet jūs pretī vai nebalsojiet, bet pieaugums būs. Pie kam es varu informēt arī par nākamajiem priekšlikumiem, kas būs varbūt tālāk, protams, ar tādu deficīta palielināšanu — 115., 116., kur ir 250 tūkstoši palielināti arī interešu izglītības finansējumam. Arī tur 1.septeembrī būs algu pielikums un 116. — kultūras iestādēs, mūzikas skolās un citur, kur 165 797 lati. Visi šie priekšlikumi, Baldzēna kungs, ir vērsti uz skolotāju algu palielināšanu. Visās tanīs vietās, kuras ir minētas, ir pedagoģiskās likmes, ir apakšā pedagogi. Aicinu jūs nebalsot pret skolotājiem, no sociāldemokrātiem es to gaidījis tomēr nebiju. Lai nu ko.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Ja jau šeit būtu precīzi formulēti priekšlikumi tieši, ka tas ir pedagogu samaksai, tad jau mēs to varētu darīt. Diemžēl mēs šeit redzam pilnīgi pretēju variantu, ka tas tikai tā var būt. Bet valdībai jau bieži vien der šis “tā var būt”. Jo pedagogu darba samaksas reforma tiek novadīta kādai konkrētai internātskolai, tālāk tiek novadīta... pedagogu darba samaksas reformai nauda tiek atņemta, tālāk tiek dota nepilngadīgo likumpārkāpēju mācīšanas, audzināšanas problēmām. Tas ir kaut kas pavisam cits. Un mēs uzskatām pretēji finansu ministram, ka pedagogu darba samaksas reforma vēl aizvien īstenībā ir nepieciešama un skolotājiem būs vajadzīga nauda papildus. Tā ka es gribētu uzsvērt tikai šo vienu lietu, ka jā, tur varbūt arī tiek virzīta kaut kāda nauda šīm te pašām pedagogu samaksas lietām, taču tajā pašā laikā nav nekādas pārliecības, ka tikai tam.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Baldzēna kungs, esat drošs, ka tikai un vienīgi tam. Kāpēc parādās vairāki varbūt ieraksti? Tāpēc, ka budžeta klasifikācijā ir pašvaldību iestādes, un tas ir sadalījums, kas ir pielikts tālāk grozījumiem. Ir sadalījums pa pašvaldību mācību iestādēm, ir sadalījums pa interešu izglītību mērķdotāciju veidā, ir sadalījums kultūras iestādēm. Bet ir iestādes, kas budžetā ir iekļautas kā patstāvīgi finansētas izglītības iestādes atsevišķi, ne kā pašvaldību. Un visas šīs, kur ir pedagoģiskās likmes, tas ir izdarīts atbilstoši vienotai sistēmai. Es to varu apliecināt jums, Baldzēna kungs. Tāpēc ka budžeta klasifikācija ir ļoti precīza. Ir atalgojuma daļa un tāda, un visas šīs lietas ir saistītas vienkārši ar šīs summas, kas ir algu pielikums ar 1.septembri, precīzu sadalījumu budžeta klasifikācijā, kura ir budžeta, teiksim, iestāde, tā ir precīza. Pašvaldību iestādēm jeb skolu valdēm ir mērķdotāciju veidā, tā kā es varu apliecināt, ka jūsu bažas ir liekas, un es aicinu jūs tomēr nebalsot pret skolotāju algu palielināšanu.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Bet tagad daži paziņojumi . Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (LC). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus lūdzu uz komisijas sēdi, bet desmit minūtes pēc plenārsēdes beigām. Tikko desmit minūtes paies, kā būs beigusies plenārsēde, lūdzu sanākt uz sēdi par likumprojekta “Iepirkumi... un tā tālāk valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde tūlīt Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Augsti godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu dodieties uz komisijas telpām uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Guntaram Krastam.

G.Krasts (TB/LNNK). Ārlietu komisija, pulcējamies tūlīt pēc sēdes beigām uz ārkārtas sēdi.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Rasnačam!

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Administratīvā procesa likumprojekta apakškomisija pulksten 10.35 — Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Pēteris Salkazanovs, Jānis Čevers, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Juris Dobelis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates par 43.priekšlikumu.

Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Nupat pirms pārtraukuma izskanējušās bažas, ka konkrētie grozījumi budžetā samazinās skolotājiem algas, ir pilnīgi nepamatotas un, es teiktu, pat absurdas. Jo, kā jau nupat finansu ministrs paskaidroja, tā ir summa, kuru, pieņemot budžetu, norezervēja uz šī gada otro pusi, uz nākamā mācību gada pirmo pusi attiecīgi, lai varētu pēc tam sadalīt atbilstoši reālajām nepieciešamībām, reālajām vajadzībām un situācijai, kas būs nākamajā mācību gadā. Līdz ar to vēlreiz gribu atkārtot visiem, ka šie tehniskie grozījumi budžetā nu nekādi nevar ietekmēt skolotāju darba samaksu un atbilstoši paredzētajam tā arī tiks palielināta. Bažas ir citas. Un arī Finansu ministrijas pārstāvji Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nevarēja atbildēt precīzi uz jautājumiem, kā izmainīsies šī finansējuma konkrētā sadalīšanas kārtība. Jo, ja mēs atceramies, no 1.septembra spēkā stājas grozījumi Izglītības likumā, kuri paredz vienotu finansējuma kārtību atbilstoši vienam audzēknim attiecīgajā programmā, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam minimumam uz vienu audzēkni, neskatoties, kādā mācību iestādē viņš mācās. Vienīgais kritērijs, ja audzēknis mācās akreditētā programmā, vispārizglītojošā programmā valsts valodā. Un šajā gadījumā tas varbūt tieši nav saistīts ar šiem budžeta grozījumiem, bet es tiešām gribētu pievērst tam uzmanību, jo Ministru kabinetam ir jāizstrādā jauni noteikumi, kā sadala, piešķir finansējumu privātajām mācību iestādēm, un jānosaka šis te normatīvs uz vienu izglītojamo, jo, kā mēs toreiz secinājām, pētot, cik tad naudas tiek piešķirts privātajām mācību iestādēm, tajā skaitā arī kristīgajām skolām uz vienu audzēkni, tad, spriežot pēc tiem cipariem, kārtības nebija nekādas, cipari bija no nulles līdz maksimumam. Un līdz ar to mēs toreiz, pieņemot šo normu, jauno normu, izmaiņas Izglītības likumā, cerējām, ka tiks ieviesta kārtība visu mācību iestāžu finansējumā, vienota kārtība, un es gribu cerēt, ka no 1.septembra, neskatoties, kur mācīsies mūsu bērni, ja viņi mācīsies akreditētu programmu valsts valodā, viņi varēs saņemt atbilstošu finansējumu, vai tie mācās pašvaldības skolā, Ādažu, Valdorfa skolā, Rīgas Katoļu ģimnāzijā vai Talsu kristīgajā skolā. Vienots princips, vienots finansu sadalījums. Līdz ar to tas nozīmē, ka ir šajā vasarā vēl stipri jāpiestrādā, lai izstrādātu šos Ministru kabineta noteikumus, lai 1.septembrī šīs summas varētu tikt sadalītas atbilstoši tiem principiem, kas ir izstrādāti Izglītības likuma grozījumos. Tas bija arī viss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man gribētos runāt ar jums, varbūt vēlreiz pievērsties tai tēzei, kuru šodien pateica finansu ministrs Gundars Bērziņš — par atbildību un bezatbildību. Ja mēs tagad tā uzmanīgi paskatāmies Finansu ministrijas sagatavotajos grozījumos, tad būtībā medmāsām algas tiek pieliktas uz veselības sistēmas finansējuma rēķina. Pensionāriem, kā jau mēs sapratām, uz pensionāru rēķina, skolotājiem — uz izglītības sistēmas attīstības rēķina tās algas tika pieliktas, un tādā gadījuma paradās šis jautājums — par atbildību un bezatbildību. Un izskatās, ka šobrīd bezatbildību izrāda Finansu ministrija, jo, tā vai savādāk, ja jūs pievērsiet uzmanību šim sadalījumam tur, kur ir jāpieliek pie kopējas sistēmas, palielinot tajā skaitā arī darba samaksu, tur vienkārši tiek pārbīdīti sistēmas iekšienē, un tādā gadījumā ir grūti runāt par to, ka tas ir kompromiss starp tām pašām medmāsām un Finansu ministriju, starp skolotājiem un Finansu ministriju. Tas nav kompromiss, tā ir kompromisa māksla uz paša cietēja rēķina.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Balodis. 44. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot? Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 45. — Ministru kabineta priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 46. — Ministru kabineta priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 47. — Ministru kabineta priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 48. — Ministru kabineta priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 49. — Ministru kabineta priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 50. — Ministru kabineta priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 51. — Ministru kabineta priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vispār rada izbrīnu, kad uz pedagogu darba algas samaksas tiek atbalstīta Zemkopības ministrija, vai tad Zemkopības ministrija šodien ir palikusi nabadzīgāka, ka tā ir jāatbalsta uz Izglītības un zinātnes ministrijas bāzes, tas izskatās diezgan jocīgi. Un arī šajā priekšlikumā, ja paskatāmies, tad mūsu Zemkopības ministrija, it sevišķi pēdējos gados izstrādā visdažādākos projektus, rada jaunas visdažādākās aģentūras, tur izlieto zināmus naudas līdzekļus, arī tam slavenajam celulozes kombinātam, tajā pašā laikā viņiem, liekas, jau nepietiek naudas, tad viņi pieķeras pie Izglītības un zinātnes ministrijas. Tāpēc tāda Ministru kabineta rīcība ir nosodāma. Ja mēs nobalsojam par naudas līdzekļiem, kas ir iedalīti Izglītības un zinātnes ministrijai, tātad tai naudiņai tur ir arī jāpaliek, it sevišķi — kas attiecas uz algām, un, ja mēs nobalsojam par Zemkopības ministriju un viņiem iedalījām attiecīgos līdzekļus, tātad viņiem ir jārīkojās saudzīgi, lai gada laikā viņiem to pietiktu. Ja viņi dala citādi, tad arī lai viņi samazina savus štatus vai aiziet bezalgas atvaļinājumā. Un arī, nobalsojot par pedagogu algu samazināšanu, tā tik tiešām notiek, ja jūs nevarat novērot to Rīgā. Rīgā ir citas piemaksas pedagogiem, bet jūs paskatieties, kas notiek laukos. Un savā laikā pozīcija atbalstīja minimumu, tas ir minimums skolnieku klasē, un uz tā pamata pedagogi lauku skolās saņem ļoti mazas algas, tāpēc visdažādākās pārbīdes, kas attiecas uz pedagogu algām nav atbalstāmas, arī šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Arī Bojāra kungs! Es vienreiz jau paskaidroju, ka šīs summas sadala pedagogu algu pieaugumu no 1.septembra pēc likmēm, kā tās šobrīd atrodas dažādās iestādēs, mācību iestādēs vai arī resoros, vai sistēmās. Jūs zināt, ka izglītības iestādes ir septiņās ministrijās, un diemžēl tā tas ir, un Saeima jau tuvākā laikā, es saprotu, varēs lemt, lai izglītība būtu vienas ministrijas pārraudzībā, un 51.priekšlikums ir vērsts uz pedagogu algu palielinājumu vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs, kas ir Zemkopības ministrijas pārziņā. Tāpēc es aicinu nebalsot pret pedagogu algu paaugstinājumu profesionālās un vidējās izglītības iestādēs, kas tieši saistītas ar lauksaimniecību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 4. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

V.Balodis. 52. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 53. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 54. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 55. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 56. — Ministru kabineta priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 57. — Ministru kabineta priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 58. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Lībieši tā kā latgaļi, tā ir Latvijas pamatnācija, un mums viņa ir jāciena. Jāciena ir viņas vēsture, jāciena tie pilsoņi, kuri vēl patiesībā nēsā šo statusu, nedaudz ir Latvijas pilsoņu. Un Kolkas ciematā tik tiešām ir izveidojies lībiešu muzejs, to ir izveidojuši entuziasti par saviem līdzekļiem, un tie 3000 latu, ko mums ir jāiedala šim muzejam, jo pat kolonizētās valstīs iepriekšējo iedzīvotāju muzeji tiek veidoti, bet mēs Latvijā to nekādi negribam atzīt, un jau vienu reizi jūs nobalsojāt pret 2001.gadā iedalīt 3000, arī tagad jūs neatbalstāt, tas ir necilvēciski, negodīgi un, ja es jums pateiktu, tas arī nav valstiski pieņemams. Ja Latvijas Republikā ir radīti desmitiem visdažādāko projektu, visdažādāko reformu, kur izlieto miljonus latu un tie projekti neko nav devuši un arī nedos, tad mēs vienam mazam muzejam žēlojam 3000 latu. Žēlojam! Un desmit gadu laikā nekas nav izdarīts tāpēc, lai attīstītu kaut kādā veidā to muzeju, to novada dzīvi, lai, kā saka, parādītu, kas ir lībieši, un, ja mēs atrodam par viņiem labus muzejus vai Igaunijā, vai Somijā, vai pat Zviedrijā, tad Latvijā par to nerūpējās. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Šis un nākamie Leona Bojāra priekšlikumi būtībā ir mēģinājums aizlāpīt tos caurumus, ko vairāku gadu garumā nav bijusi spējīga aizlāpīt Finansu ministrija. (Starpsauciens: “Leon, tevi par finansu ministru!”) Mēs pašlaik ļoti daudz spēkus veltām tādam jautājumam kā reģionālā reforma. Un visas šīs reformas rezultātā vienmēr ir cenšanās visus naudas līdzekļus savilkt uz augšu Finansu ministrijas rokās ar cēlu mērķi — mēs tur augšā ļoti labi, ļoti pareizi izlemsim un darīsim. Bet, ja jūs pievēršat uzmanību, tad būtībā neatkarīgi no tā, kurā līmenī ir lemšana, lēmuma izpilde ir atkarīga tikai un vienīgi no finansējuma šim lēmumam. Tā vai savādāk. Bez naudas paši labākie lēmumi paliek neizpildīti. Un šoreiz Leons Bojārs ir mēģinājis aizpildīt Finansu ministrijas nespēju, atraujot, kā viņš piedāvā, no centralizētajiem dienestiem, viedokļus… Jā, Leonu Bojāru varētu būtībā — normāls finansu ministrs, un tas būtu ļoti labi, Kārli, tev taisnība… Un tādā gadījumā viņš piedāvā tieši no šiem centralizētajiem līdzekļiem, kas ir savākti valsts līmenī, kuri nav spējīgi nostiprināt infrastruktūras mazajās pašvaldībās, šos nelielos līdzekļus iedalīt tieši mazajām pašvaldībām kā mērķdotācijas. Un manā skatījumā šie priekšlikumi būtu jāatbalsta. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Par dažām lietām saistībā ar programmu — lībieši. Valdība ir atbalstījusi 107. priekšlikumu, kas ir divreiz lielāks, nekā piedāvā Bojāra kungs. Tātad šī problēma kopumā nav ignorēta.

Par to, ko teica Burvja kungs, man vienkārši negribas, lai no tribīnes izskan meli, un ir kāds cilvēks teicis, ka miljonus māk skaitīt pat tie, kas skaita ar grūtībām pirmā simta ietvaros. Tad es jums dažas lietas, ko jūs neesat spējis izlasīt likumprojektā par budžetu, varbūt izstāstīšu. Latvijā ir drīzāk otrāda problēma, jo pamatbudžets sastāda tikai nedaudz vairāk kā trešdaļu no valsts konsolidētā budžeta. Ja konsolidētais finansu budžets šogadam ir 1 miljards 840 miljonu, tad pamatbudžets ir tikai 800 miljoni. Tātad nedaudz vairāk kā trešdaļa, un Latvijā drīzāk ir problēma ar līdzekļu pārāk lielu decentralizāciju, jo lēmumi par speciālajiem budžetiem citur tiek pieņemti, varbūt ne Saeimā, tik precīzi mērķa apropriāciju veidā, un tā ir problēma, nevis kā jūs minējāt. Arī, piemēram, pašvaldību kopējais budžets ar mērķdotācijām ir samērojams ar centrālā valsts budžeta lielumu. Tāpēc es vienkārši gribēju precizēt, Burvja kungs. Likuma tekstā un paskaidrojumos tas ir redzams. Lūdzu, lūdzu, izlasiet, pirms nāciet runāt!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bērziņa kungs! Diemžēl šoreiz jūs esat apvainojis Burvja kungu, nosaucot viņu par meli. 107.priekšlikumā ir ierosināts Kolkas pagasta Kolkas vidusskolai uzlikt jumtu. Tur ir divstāvu māja, kurai ir notecējis jumts, un otrā stāva klasēs… te varbūt…. te ir tā notecējusi tā siena visa, ja, un jānomaina ir jumts. Un tam nav nekāda sakara ar muzeju… Un ja to muzeju, nu kā viņi… viņi pat vienā telpā nav, vienā mājā nav. Tā ka, Bērziņa kungs, šoreiz jūs ļoti rupji kļūdījāties.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kolēģi, vairāk nemelojiet! Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (LSDSP). Godātie kolēģi! Cienītais Prezidij! Straumes kunga ieteikumu nevarēsim nekad izmantot, protams, par vairāk nemelot, jo tas būtībā sastāda deputātu darbu. Jo, tā vai savādāk, pašlaik ministra kungs cītīgi meloja par naudas trūkumu, un Leons Bojārs — manā skatījumā viņš kļūdījās, Gundars Bojārs…. oi, tpu! Kā viņi man sajukuši, tie Bojāri, Bērziņi, viņi jūk tomēr… Gundars Bērziņš tomēr par meli jau nu mani nenosauca, bet es gribēju pievērst Bērziņa kunga uzmanību tam, ka visi šie priekšlikumi atkārtojas no gada uz gadu. Visām tām skolām sporta zāles ir vajadzīgas, jumti ir vajadzīgi, un, ja valsts nav spējīga to visu savest kārtībā, tad tas tieši arī pierāda jau kuro gadu Finansu ministrijas nespēju strādāt normāli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 3, atturas — 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat komisijas atbalstu nav guvis 59. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs: Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man vispār ir interesanti, ka, esot tajā vai citā skolā vai novadā, nu, vietējie iedzīvotāji taču parāda tās vietas, kuras tik tiešām ir jāsakārto, un jāsakārto ar valsts budžeta palīdzību, jo vietējām pašvaldībām līdzekļu nav. Arī Gaujienas vidusskolā, kura atrodas ļoti skaistā vietā, ļoti labi strādā skolotāju kolektīvs un godalgotas vietas ir arī skolniekiem republikas un citās sacensībās, nevar desmit gadu laikā izveidot nu nelielu sporta zāli, lai skolniekiem būtu arī ziemā, kur nodarboties. Un ne tikai skolniekiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem, jo tur nekā traka nav. Un tagad tas jau otro reizi atkārtojās, ka projektēšanai tos 3000 latus Latvijā nevar atrast. Es jums pateikšu, ka tā ir kauna lieta. Protams, jūs varat visdažādākā laikā ņirgāties vai nu par mani, bet jūs neaizmirstiet to, ka jūs ņirgājaties par latviešiem un ņirgājaties paši par sevi, jo tā sporta zāle — ne man tā ir vajadzīga, bet tā ir vajadzīga Latvijas iedzīvotājiem. Un ļoti daudzi ir balsojuši par pozīcijas partijas deputātiem kā pašvaldībā, tā arī Saeimā. Tāpēc atcerieties tos svētos solījumus, kurus, metot krustu baznīcās, jūs devāt, ka jūs visu palīdzēsiet tiem latviešiem. Diemžēl es tās palīdzības neredzu, jo naudas līdzekļi tiek izlietoti pavisam citām vajadzībām. Jūs paskatieties, vai mums ir bijusi tāda programma pārskatīt, kā tad mēs izlietojam valsts budžetu? Nav tādas programmas. Bet, ja riktīgi pārskata to valsts budžetu, tad vismaz 14 miljoni aiziet vai nu pa labi, vai nu pa kreisi, vai izkūp nezināšanā. Tāpēc ir jāmācās no Amerikas Savienotajām Valstīm. Ja viņiem bija kritisks moments, uz diviem, trīs mēnešiem visi valdības darbinieki aizgāja bezmaksas atvaļinājumā un tādā veidā sedza caurumus budžetā, bet ne tā, kā mēs darām — ka visu laiku palielinām valsts parādu. Un, sasniedzot 720 miljonus, tad ir jāprasa, kur ir palikusi tā nauda un kur ir palikusi nauda 320 miljoniem, kurus uzdāvināja Latvijai 6–7 gadu laikā. Un paskatieties, tās humanitārās palīdzības, kuras atsūta, un kādos veikalos tās tiek izpārdotas, kuras ir kā dāvanas Latvijas tautai. Paldies!

Sēdes vadītājs: Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. Atbalstu komisijā neguva arī 60. — Leona Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Šoreiz jautājums ir par Latgali un par latgaļu kultūras saglabāšanu. Viss tas, kas ir palicis. Diemžēl arī šinī gadījumā jums ir žēl 1 200 latu. Jūs varat iedomāties, pozīcijas partija! 1 200 latu jums ir žēl! Jā… bet tagad, ja paskatās, cik tad ieņem visi šie ierēdņi, kurus jūs uzbarojat, jo pēdējos mēnešos parādās jau palielinātas algas ministrijās, dažādās aģentūrās un valsts institūcijās, un arī citur naudas izlietojumu līmeņi palielinās. Paskatieties arī izmaiņas šajā budžetā! Un tad vēlreiz es uzdodu jautājumu: kur paliek tie 120 miljoni, par kuriem mēs palielinām valsts parādu šinī gadā? Un, ja jau no tiem 120 miljoniem nevar atrast 1200 latu, tad jūs pasakiet, vai jūs neesat smieklīgi? Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 61. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 62. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 63. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas... Atvainojiet! Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es domāju, viens otrs deputāts varbūt kādreiz ir bijis Rudzātu vidusskolā, lai sadabūtu balsis, tāpēc zina to divstāvu ēku, kura patiesībā pēdējos 15 gadus nav remontēta vai daļēji kaut kāds kosmētiskais remonts... Un tagad ir vajadzīga siltināšana, ir vajadzīga logu sakārtošana. Un vajadzīgs arī jumta pārklājums. Un tie 5000 lati, kuri ir jāiedala, šai skolai ir ļoti vajadzīgi. Un tie nebūs iztērēti tā, kā tērē mūsu ierēdņi Latvijā, braucot visdažādākajos komandējumos vai veicot visdažādākās citas darbības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — nav, atturas — 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 64. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 65. — deputāta Leona Bojāra iesniegtais priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. (Starpsauciens: “Leon, pietiek!”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu nesen jūs bijāt Doma baznīcā. Varbūt viens otrs aizstaigā uz turieni katru sestdienu vai svētdienu, bet jumtam ir vismaz 350 gadu, un tas ir jāremontē. Diemžēl tas ir kritiskā stāvoklī. Un visi lielās un visos prospektos ir ielikta Doma baznīca, bet diemžēl par to remontu neviens nedomā. Konfesija nevar to remontēt, viņai nav tādu līdzekļu.

Otrkārt. Mēs arī, patiesībā valdību veidojošās partijas palielina nodokļus baznīcām. Tā ka viņiem naudiņas palicis ir vēl mazāk, un tātad par valsts līdzekļiem, kurus viņi iekasēs no baznīcām, ir tomēr jānodala tie 40 000 — te ir 20, citā vietā vēl ir 20 —, lai mēs varētu sakārtot vismaz daļēji to jumtu.

Vācija atrada par labu Latvijai noziedot pie 200 000 doičmarku, a mēs kā Latvijas patrioti neatrodam par vajadzīgu pārdesmit tūkstošus noziedot kristīgai baznīcai un tai baznīcai, kur mēs, kā saka, aizejam uz tiem oficiālajiem dievkalpojumiem. Un atceraties, arī pēdējā ceļā mēs pavadījām mūsu kolēģi Sinkas kungu. Un tāpēc, ja mēs nevaram arī atbalstīt šo priekšlikumu, man rada izbrīnu, ko mēs vispār varam izdarīt valsts labā? Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — nav, atturas — 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 66. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu jūs zināt, Baldonē savā laikā iznīcināja skaistu sanatoriju, Astrofiziskajai observatorijai nogrieza pusi antenas, lai nevarētu zinātnieki strādāt. (Starpsauciens: “Tikai to ne! Leon, tikai ne to!”) Un skola ir uzbūvēta savā laikā 250 skolniekiem. Tagad tur mācās pāri par 600. Un, protams, to telpu nav pietiekami. Skola ir jāpabeidz… jābeidz būvēt. Un tur ir vajadzīgs kaut kur pie 100 000 latiem. Un tāpēc tie 60–70 tūkstoši mums ir jāatrod un jāiedala šīs skolas paplašināšanas darbu nobeigšanai.

Un nav jau brīnums. Tā kā jūs nobalsojāt par Rīgas Doma baznīcas jumta remontu, šo balsojumu es aiznesīšu un atdošu mācītājam, lai uz tās tāfeles uzlīmē un skatās, kā tad mēs patriotiski atbalstām mūsu valsts vēsturisko objektu saglabāšanu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 1, atturas — 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk lūdzu!

V.Balodis. 67. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 1, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts. 68., 69. un 70. priekšlikums tiek noņemts.

Tālāk lūdzu!

V.Balodis. 71. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat komisijas atbalstu ir guvis 72. — Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 73. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. 74. ir atsaukts.

V.Balodis. 75. — deputāta Leona Bojāra iesniegtais priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — nav, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 76. — deputāta Daiņa Stalta iesniegtais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi citā savā priekšlikumā, mainot finansēšanas avotu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. 77. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — nav, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 78. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas iesniegtais priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 55. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 79. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas iesniegtais priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — nav, atturas — 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 80. — deputāta Leona Bojāra iesniegtais priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Bija laiks, kad jūs nobalsojāt, lai lībiešu kultūras nams atgrieztos tajā mantojumā, kur viņš bija. Tas lībiešiem ir. Tagad ir jautājums par šā kultūras nama remontu. Arī ir ļoti slikts jumts, jo kādus 15 gadus atpakaļ tas tika remontēts. Un, otrkārt, tur nestrādā tualetes. Būs lībiešu svētki, kā vienmēr, atbrauks šinī gadā premjerministrs, tā kā solījās, no Somijas. Un tagad sakiet: kādā veidā tad izskatīsies tie latviešu gudrinieki, kuri stādīs priekšā šo māju. Droši vien, ka arī pienāksies aizbraukt, gribot vai negribot, mūsu valdības vīriem. Un, ja nestrādā tualetes, tad ko tad darīs tie viesi? Tie meži drusciņ ir diezgan patālu tur, un krūmu arī nav. Jā. Un tagad tas, ziniet, ir tā jocīgi, ka mēs arī te 9 tūkstošus latu žēlojam. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt, lai mēs kārtējo reizi netiktu, nu, tādā, neiekristu nepatīkamā atgadījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — nav, atturas — 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 81. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 81.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — nav, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 82. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

V.Balodis. Tālāk nāk 4.tabula — priekšlikumi par deficīta palielināšanu un bez norādīta līdzekļu avota.

83. ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 84. ir deputāta Burvja kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man būtībā ir liels prieks, ka vismaz ir iekļauts šis priekšlikums, varēja jau arī to neiekļaut. Bet ziniet, ir tāda savāda aina. Latvijā vēl ir cilvēki, kuri tic Ministru kabinetam un Saeimai. Maz tādi ir palikuši, bet ir. Un viena no tām ticībām ir tieši tā tēze par netradicionālo lauksaimniecību. Tā vai savādāk, latviešu zemnieki šodien ir sākuši mēģināt audzēt briežus, stirnas, mežakuiļus, nu, protams, tas dod iespējas arī visādiem ciemiņiem, svarīgām personām braukt viņus arī apšaut. Tas ir pats par sevi sports un prieks, un tā. Bet, ja mēs padomājam par to, ka pašlaik Eiropā vienīgā neaizpildītā lauksaimniecības niša ir meža zvēru gaļas piegāde, un Latvijas zemnieki, noticot gan Saeimai, gan Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai, ir gājuši šo ceļu un sākuši attīstīt šo nozari, tad, man liekas, būtu vērts atrast šos 26 tūkstošus un viņiem iedot, tās ir vairāki simti zemnieku saimniecības, kas sāktu attīstīties. Attīstītos, radītu jaunu nozari un aizpildītu to nišu, kas Eiropā šodien nav aizņemta. Un tā vai savādāk, tas būtu bijis reāls — nevis vārdos, bet darbos — Saeimas atbalsts Latvijas zemkopībai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 1, atturas — 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 85. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi arī 86. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 86.priekšlikumu. Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Es biju iesniedzis 23.priekšlikumu, kurā bija paredzēts realizēt mērķprogrammu “Lībieši Latvijā”, un Ministru kabinets ir izstrādājis alternatīvu priekšlikumu, kurš ir 86. Bet mani galīgi neapmierina, ka šeit tiek parādīts, ka šie 7,5 tūkstoši tiek doti nacionālajām kultūras biedrībām. Jo es neticu un nevaru ticēt praktiski tam, ka lībiešu mērķprogrammas realizācijai tiks novirzīti šie līdzekļi. Tāpēc es gribētu tomēr, lai šinī priekšlikumā tiktu minēts, ka šie 7,5 tūkstoši tiek novirzīti mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” realizācijai, kas bija ar Ministru kabineta lēmumu jau noteikts divus gadus atpakaļ. Kāpēc nevar tāda pozīcija parādīties budžetā? Jo tad arī, es jau pagājušā gadā, kad šīgada budžetu apstiprināja, par to runāju un izstāstīju visus argumentus, kādi bija, ka valdība ir nolēmusi, ka tomēr mērķprogramma ir jārealizē. Es ļoti gribētu, es nezinu, kā to ir iespējams tagad izdarīt, bet ka nacionālo kultūras biedrību vietā tiek ierakstīts “mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” realizācijai”. Es ļoti aicinu atbalstīt šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Priekšlikuma saturu mainīt nav iespējams. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. — Ministru kabineta iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 4. Priekšlikums guvis atbalstu.

V.Balodis. 87. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 88. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu, bet ir pārveidots un iestrādāts komisijas priekšlikumā, kurš ir 89.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 88. un 89.priekšlikumu.

V.Balodis. 90. — Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 91. — Ministru kabineta priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 92. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Tūliņ 2001.gada budžeta grozījumos sekos vesela rinda Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstītu priekšlikumu, kas skar sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas finansējumu. Proti, viens no šiem priekšlikumiem ir jūsu priekšā, un tā ir Latvijas Radio 1.programmas apmierinošas uztveršanas nodrošināšana divās vietās — Auces un Vitrupes apkārtnē. Diemžēl no šiem priekšlikumiem, kas iesniegti radio un televīzijas budžeta finansējuma sakarā, ir atbalstīts tikai viens — šis pirmais, un acīmredzot tādēļ, ka šis priekšlikums bija par pamatu, apspriežot grozījumus Radio un televīzijas likumā, runājot par ekskluzīvām tiesībām apraidīt ekskluzīvus pasākumus, proti, olimpiskās spēles, Dziesmu svētkus un tamlīdzīgus raidījumus Latvijas teritorijā. Tad šo priekšlikumu atbalstīja viena no pozīcijas partijām, ne tikai opozīcijas partijas. Acīmredzot arī tādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā balsojums ir bijis labvēlīgs Auces un Vitrupes raidītājiem. Ministru kabinetā arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad, runājot par šo, es, protams, aicinu atbalstīt, jo mēs zinām, ka Latvijas Radio 1.programmas droša un stabila uztveršana visas valsts teritorijā ir sabiedrisko raidītāju prioritāte, šajā gadījumā sabiedriskā radio prioritāte. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 93. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Nākamais priekšlikums skar radio darbību. Proti, šajā priekšlikumā neatliekamo pamatlīdzekļu iegādei ir divas pozīcijas. Pirmkārt, tā ir Radio releja līnija, otrkārt, ētera studiju raidījumu pultis. Abas divas šīs nepieciešamās pozīcijas, protams, nav vienīgās Latvijas radio programmu apraides nodrošināšanai. Tās ir vienas no absolūti svarīgākajām un nepieciešamajām. Mēs zinām, ka radio releja līnijas ir novecojušas, ir notikuši daudzi un dažādi ārkārtas gadījumi, piemēram, 2000.gada 30.oktobrī barošanas bloka defekta dēļ visas valsts teritorijā visas mūsu programmas vairāk nekā divas stundas skanēja mono režīmā, bet atsevišķos raidītājos pauze ēterā sasniedza sešas minūtes, kas ir absolūti neatbilstoši ne tikai starptautiskajiem, bet arī Latvijā noteiktajiem standartiem. Runājot par ētera raidījumu pultīm, jāteic, ka Latvijas radiostudijas tehniskā aprīkojuma stāvoklis pašlaik pilnīgi neatbilst tam, kāds būtu nepieciešams. Līdz ar to tās ir pašas nepieciešamākās radiopārraides tehniskā nodrošinājuma uzlabošanas iespējas, un es aicinātu, kolēģus atbalstīt šo pozīciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 93. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — nav, atturas — 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 94 — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Šajā priekšlikumā esošo summu atbalstot, mēs atbalstīsim divu bērnu raidlugu iestudēšanu Latvijas Radio. Es vēlētos paskaidrot deputātiem, ka sarežģītās finansu situācijas dēļ Latvijas Radio pēdējo piecus gadu laikā nav iestudēta itin neviena oriģināla raidluga bērniem. Tā tad ir vislabākā iespēja piesaistīt Latvijas Radio programmām visjaunāko auditoriju, izņēmums ir Sorosa fonda finansētā tautas pasaku virkne, kas tomēr, kā jūs zināt, nebija valsts finansēts pasākums. Šajā situācijā Latvijas Radio var turpināt zaudēt, turpināt zaudēt un vēlāk neatgūt gados visjaunāko auditoriju, kuras izglītošana augstā morāli ētiskā līmenī, mūsuprāt, ir viens no Latvijas Radio pamatuzdevumiem. Kā jūs redzat, šī summa nav liela, tā ir tikai 6270 latu liela, un es aicinātu Saeimas deputātus atbalstīt šo pozīciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 94. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 95. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Šis priekšlikums, godājamie kolēģi un godājamās kolēģes, aicina atbalstīt pastāvīgā televīzijas korespondentpunkta Briselē izveidi. Šīs Saeimas zālē ir vairākkārt atskanējuši aicinājumi integrēties Eiropas Savienībā, darīt visu, lai Latvija kā kandidātvalsts pēc iespējas ātrāk iestātos Eiropas Savienībā, un tamlīdzīgi. Šī summa, kas minēta šajā priekšlikumā, 25 378 lati ir tikai papildfinansējums tam finansējumam, ko Latvijas Televīzija apņemas segt pati, lai būtu nodrošināts Briselē viena korespondenta darbs, turklāt samazinot izmaksas, jo tad nebūtu jāīrē tehniķis, kā tas notiek pašlaik, tad palielinātos korespondenta darba efektivitāte, jo korespondents pats varētu būt operators un samontēt sižetus. Līdz ar to jebkura informācija par jaunākajiem notikumiem Eiropas Savienībā Latvijas iedzīvotājus sasniegtu ātrāk un, iespējams, ļautu izprast gan tos plusus, gan tos mīnusus, kas Latviju sagaida, iestājoties Eiropas Savienībā. Tādēļ es aicinātu godājamos deputātus tomēr atbalstīt līdz šim ne Ministru kabinetā, ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā neatbalstīto šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — nav, atturas — 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 96. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav guvis Budžeta komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Diemžēl cienījamās deputātes un godājamie deputāti neatbalstīja pastāvīgā televīzijas korespondentpunkta finansējumu Briselē, tad es aicinātu atbalstīt nākamo, un, proti, tas ir mobilais televīzijas korespondentpunkts Baltijas jūras valstīs. Kā jūs zināt, Baltijas reģiona sadarbība ir sens Latvijas sapnis un iespējams, ka tieši šis gadsimts varēs dot savu artavu šajā jau no divdesmito gadu sākuma nepiepildītajā sapnī — izveidot tā saukto Baltijas ūniju vai Baltijas aliansi. Un līdz ar to katru gadu pieaug nepieciešamība pēc mobilā televīzijas korespondentpunkta Baltijas jūras valstīs ne tikai Lietuvā un Igaunijā, es uzsvaru, tas novērstu to situāciju, ka informāciju par mums blakus kaimiņvalstīs esošajiem notikumiem mēs esam spiesti saņemt ar tālu atrodošos ziņu aģentūru starpniecību. Līdz ar to es aicinātu atbalstīt šo summu, kas ir absolūti nepieciešama Baltijas jūras valsts korespondentpunktam mobilā punkta izveidei.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 96. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 1, atturas — 63. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 97. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo. (Starpsauciens: “Atkal!”)

V.Lāzo (Lavijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es joprojām aicinu atbalstīt ne tikai vienu, bet vēl kaut vai vienu no sabiedriskajam radio un sabiedriskajai televīzijai nepieciešamām budžeta grozījumu pozīcijām. Un, proti, šajā grozījumā runa ir par autoratlīdzību blakustiesību īpašniekiem. Latvijā pašlaik ir ļoti aktualizējies jautājums par autoratlīdzību blakustiesību īpašnieku — izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu — un raidorganizāciju tiesībām, proti, tās ir institūcijas, kam pieder šīs blakustiesības. Likums par autortiesībām nosaka, ka atlīdzība par izpildīto darbu jāmaksā gan izpildītājiem, gan fonogrammu producentiem, filmu producentiem un tā tālāk. Tas ir tikai tādēļ, lai nodrošinātu likuma normu izpildi. Pēc nosacīti veiktiem aprēķiniem šī summa šā gada grozījumos būtu aptuveni 100 tūkstoš latu, tas būtu tikai absolūti nepieciešams pienākums, kas raidorganizācijām jāveic pret blakustiesību īpašniekiem. Tātad, godājamie kolēģi, es aicinātu atbalstīt arī šos grozījumus!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 97. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — nav, atturas — 64. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 99. — Cilvēktiesību un...

Sēdes vadītājs. 98. ...

V.Balodis. Es atvainojos, 98. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamie deputāti! Godājamās deputātes! Šis ir ļoti svarīgs grozījums, proti, autoratlīdzība pašiem autoriem. Ir iznākusi sekojoša situācija, un es izstāstīšu, kāda. Proti, ar 2001.gada 1.janvāri stājas spēkā grozījumi par valsts sociālo apdrošināšanu, un tā rezultātā, lai saglabātu iepriekšējo atlīdzības līmeni autoriem, Latvijas televīzijas izdevumi konkrēti palielinās par summu 109 087 lati. 2001.gada pašreizējā valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi šo izdevumu segšanai. Tātad izmaiņas galvenokārt attiecas uz darbiniekiem, ar kuriem Latvijas televīzija ir noslēgusi autoratlīdzības līgumu, jo no 2001.gada 1.janvāra persona, kura saņem autoratlīdzību ir obligāti pakļauta sociālajai apdrošināšanai. Jāņem vērā arī tas fakts, ka šie norādījumi par izmaiņām tika publicēti tikai 2001.gada 9.janvārī, bet producenti šos līgumus slēdza jau 2000.gada rudenī, gatavojot projekta pieprasījumus nākamajam gadam. Tātad līdz ar to mēs skaidri redzam, ka producenti, slēdzot šos līgumus, nevarēja paredzēt autoratlīdzības izmaksu pieaugumu. Līdz ar to autoratlīdzība galvenokārt skar raidījumu veidošanas izdevumus, un, protams, Latvijas televīzijai cits nekas neatlika kā samazināt to raidījumu skaitu, kas aiziet ēterā, vai arī samazināt atlīdzību autoriem jau noslēgto līgumu ietvaros, kas, protams, ir ārkārtīgi sarežģīti veicams uzdevums. Es aicinātu atbalstīt šos grozījumus!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 98. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — nav, atturas — 64. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 99. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Godājamās deputātes, cienījamie deputāti! Tātad pirms pavisam neilga laika vairums no Latvijā iznākošiem preses izdevumiem gan krievu, gan latviešu valodā, arī elektroniskie mediji izvērsa plašu diskusiju par autordarbu publicēšanu vai publisku demonstrēšanu sabiedriskajās raidorganizācijās, tajā skaitā Latvijas radio un Latvijas televīzijā. Tātad mēs zinām, ka Autortiesību likums nosaka, ka darba izmantotājam ir jāprasa atļauja autoriem vai to pārstāvošai organizācijai par darba izmantošanu, tātad šajā gadījumā Latvijas radio vai Latvijas televīzijas programmās. Un tas ir neapstrīdams fakts, ka autoriem atlīdzība par savu darbu ir jāsaņem. Tātad, lai nodrošinātu tikai šī likuma izpildi, un vienīgi, lai nodrošinātu likuma izpildi, ir jāņem vērā arī autordarbu izmantošanai maksājamo summu pieaugums. Šajā gadījumā nepieciešamā summa ir jūsu priekšā, un aicinu atbalstīt šo summu, lai Latvijas autori un ārvalstu autori saņemtu par savu darbu to, kas viņiem pienākas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 99. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — nav, atturas — 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 100. priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Tātad Olimpiskās spēles Soltleiksitijā un Atlantā jau ir pie durvīm. Kā redzat, Latvijas radio un Latvijas televīzija, lai nodrošinātu šo Olimpisko spēļu pārraides, prasa šeit nosaukto summu. Kā jūs zināt, tad Olimpisko spēļu pārraidēs nekad par skatītāju trūkumu nevar sūdzēties. Piemēram, Olimpiskās spēles Sidnejā vidēji skatījās 57 000 skatītāju, bet Olimpisko spēļu noslēguma ceremoniju — vidēji 212 000 skatītāju. Tā kā Olimpiskās spēles tiek rīkotas ik pēc diviem gadiem, tad Latvijas televīzijai un arī Latvijas radio ir pastāvīgi jārisina finansiālās problēmas, kas saistītas ar šo pasākumu nodrošināšanu. Jārēķinās arī ar to, ka ar katru gadu starptautisko pārraižu tehniskās izmaksas jūtami pieaug. Izmaksas ir atkarīgas gan no dalībnieku skaita, no pārraides veida, no inflācijas un citiem faktoriem.

Izvērtējot iepriekšējo gadu pieredzi, ir jāsecina, ka tās summas, kas ir piešķirtas budžeta dotācijā, vienmēr ir par mazu. Līdz ar to Latvijas televīzijai un Latvijas radio ir pamatotas bažas, ja finansējums tomēr netiks piešķirts un arī šī pozīcija netiks Saeimā nobalsota, tad pilnā apjomā Olimpisko spēļu pārraidīšana sabiedriskajos raidītājos nebūs iespējama.

Tādēļ aicinu Olimpisko spēļu entuziastiem, un ne tikai tiem, atbalstīt šo pozīciju.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — nav, atturas — 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 101. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Par pievienotās vērtības nodokli. Kā zināms, Ministru kabineta noteikumi nr. 187 par likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtību, kas ir izdoti 1999. gada 21. septembrī, nosaka, ka Latvijas televīzijai izņēmuma kārtā ir noteikta metode, kā rēķināms atskaitāmais PVN priekšnodoklis. Rezultātā uzņēmumam katru mēnesi izdevumi vidēji palielinās par vairāk nekā 20 000 latu. Gadā šie izdevumi sastāda aptuveni 250 000 latu. Nosakot valsts finansējumu 2001. gadam, par bāzi tika ņemts 1999. gada budžets. Līdz ar to saprotams, ka izdevumi, kas radīsies pievienotās vērtības nodokļa nomaksai, nav tikuši ņemti vērā, līdz ar to televīzijai pašlaik nav iespēju kompensēt šīs summas.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 102. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais priekšlikums nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — nav, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 103. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais priekšlikums nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas at-
balstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdātāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! 103. priekšlikums runā par ugunsdrošības signalizācijas sistēmas rekonstrukciju Latvijas televīzijā. Ja atceraties, nemaz ne tik sen Latvijas televīzijā notika avārija. Jaungada pasākuma raidījuma ieraksta laikā Latvijas televīzijā sabojājās ugunsdrošības signalizācija, un Jaungada pasākuma viesi no galvas līdz kājām tika nolieti ar sistēmā esošo ūdeni, sabojājot visas balles kleitas un tā tālāk. Tas bija pirmais ļoti nopietnais signāls tam, ka ugunsdzēsības signalizācijas sistēma ir jāpārveido no jauna, proti, jāveic tās rekonstrukcija. Latvijas televīzija vairākkārt ir griezusies pie dažnedažādām valsts institūcijām ar lūgumu piešķirt papildu finansējumu šim mērķim. Proti, es minēšu tikai divus — 1999. gadā tika iesniegts projekts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības fondā, 2000. gadā tika iesniegts projekta pieteikums Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Valsts investīciju projektā un tā tālāk, un tā tālāk. Līdz ar to šai sistēmai, kas kalpo no 1986. gada un kuras amortizācijas periods ir 10 gadi, nupat ir vajadzīgs ārkārtīgi steidzams remonts. To ir sapratusi arī Iekšlietu ministrija, kas ir iesniegusi priekšrakstu Latvijas televīzijai pērnā gada augustā un pieprasījusi nekavējoši veikt šīs sistēmas reorganizāciju. Līdz ar to Latvijas televīzijai vistuvākā laikā var rasties nopietnas problēmas, pat ja nenotiek kāda vērā liekama avārija.

Tādēļ es aicinātu atbalstīt vismaz šo no neatbalstītajām pozīcijām radio un televīzijas finansējuma sakarā!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lagzdiņš vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 103. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 1, atturas — 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 104. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Tagad gan, cienījamais priekšsēdētāja kungs, godājamās deputātes un cienījamie deputāti, es aicinātu sakarā ar to, ka nav atbalstīta praktiski, izņemot tikai Auces un Vitrupes raidītāju finansēšanu, neviena no Latvijas radio un televīzijā prasītajām pozīcijām, izlasiet Latvijas Radio un televīzijas likumu, kur 1. nodaļas 5. pants nosaka, ka finansējums nedrīkst būt mazāks nekā iepriekšējā gadā, tādēļ tikai, lai pildītu likuma prasības, ir nepieciešama papildus uzrādītā summa 473 410 latu apmērā, no kuras kaut daļēji varētu segt visas manis iepriekš minētās problēmas un, protams, ne tikai tās. Tas varētu būt risinājums, ja deputāti atbalstītu šo pozīciju, tādēļ es sirsnīgi aicinātu ievērot Radio un televīzijas likumā noteiktās normas. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — nav, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 105. — deputāta Jāņa Bunkša un Gunta Damberga iesniegtais priekšlikums. Ir izteikts kā alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums ar numuru 106, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Rada izbrīnu, ka jūs neatbalstījāt, it sevišķi pozīcijas deputāti, to naudiņu, kuru nelielos apmēros vajadzēja, pārdalot budžetu. Bet toties jūs atbalstījāt, un Ministru kabinets pat ir ierosinājis palienēt naudu, lai īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātam iedalītu algai naudu. Šī “ministrija” budžetā 2001.gadā ir saņēmusi 2,5 miljonus latu. Vai tad viņiem nepietiek šīs naudas? Un ko tad viņa dod tautsaimniecībai — šī slavenā Īpašu uzdevumu “ministrija”? Es varu saprast, ka īpašu uzdevumu ministrs var būt ļoti lielās valstīs, bet ka tiek izveidota “ministrija”, kura patiesībā neko nedara. Viņa notriec 2,5 miljonus latu, un tagad Ministru kabinets vēl tai ziedo gandrīz 6,5 tūkstošus latu. Kāpēc? Kāpēc ir jālienē nauda, lai uzturētu ierēdņu baru, kuri patiesībā neko nedara. Paldies! Atbalstīt nevar šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

V.Balodis. Es lūdzu deputātus atbalstīt 106. — Ministru kabineta priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 106. — Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 7, atturas — 11. Priekšlikums guvis atbalstu.

V.Balodis. 107. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz piešķirt naudu Talsu rajona Kolkas pagasta skolas remontam. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 108. — deputāta Jāņa...

Sēdes vadītājs. 108., 109. un 110. priekšlikums tiek noņemts.

V.Balodis. Paldies! 111. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Ketlers, Zīle un Seiksts, ir izteikts kā 112. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, bet ar mazliet samazinātu summu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 113. un 114. priekšlikums ir noņemts.

V.Balodis. 115. ir Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Tāpat atbalstīts ir arī 116. — Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vispār rada izbrīnu kā 115., tā 116. priekšlikums, ka mēs nevaram atrast valsts budžetā līdzekļus, lai samaksātu algas pedagogiem. Un tagad lienējam. Tātad ārvalstis ar saviem līdzekļiem, un vēl Latvija samaksāja procentus par parādā saņemto naudiņu, izlietots, lai uzturētu mūsu pedagogus, ja? Tā ir ļoti interesanta lieta, ka tos 400 000 mēs tagad palienēsim un tad maksāsim parādu procentus.

Vēl jau labi būtu, varbūt mēs tālāk arī mūsu pensionārus un invalīdus tādā pašā veidā uzturēsim. Izlietojot naudu pavisam citām vajadzībām no budžeta. Būsim spiesti lienēt, lai kaut kādā veidā atpirktos un samaksātu sociālo nodokli un šo pedagogu algu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Protams, šie priekšlikumi valdībā tapa kompromisa rezultātā. Protams, finansu ministrs tādus nevarēja atbalstīt, bet tā kā politika ir kompromisa lieta un ir aktuālas problēmas, kas ir risināmas, tad šīs lietas ir atrisinātas. Tātad mērķizglītība un arī šīs mākslas un citas skolas, kur skolotāju algu pieaugums ar 1. septembri.

Par pensijām, Bojāra kungs, ja jums ir pārsteigums. Tad šogad beigās deficīts pensiju sistēmā diemžēl sasniegs 100 miljonu latu. Kāpēc bija vajadzīgi grūti grozījumi? Kāpēc bija sociāldemokrātu izsaukts referendums? Tāpēc, ka sistēmā tiešām bija ļoti liels deficīts. Bet tiešām daļa pensiju maksājumu uz deficīta rēķina. Šobrīd deficīts diezgan būtiski samazinās, kas ir ļoti pozitīvi. Optimistiskākais variants šogad varētu būt deficīts apmēram 23,6 miljoni latu. Tas ir ievērojami mazāk nekā iepriekš. Un tūlīt Saeimā būs arī grūtas debates par Pensiju likumu, kur atkal pie situācijas, ka mēs neesam vēl izlīdzinājuši ieņēmumus ar izdevumiem, atkal mēs vēlēsimies palielināt izdevumus. Un tad, Bojāra kungs, lūdzu arī tāpat uzstājaties, kā tas ir šobrīd. Tā kā jūs minējāt, šoreiz jums ir taisnība, ka tiek maksāti parādu rēķini, bet ir šīs te problēmas, kas ir samilzušas un kurām ir vajadzīgs risinājums. Jo, protams, tās ir neatliekami risināmas. Tā ka šoreiz jums, Bojāra kungs, taisnība, bet vai tāpēc jūs balsosiet pret skolotājiem?

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi. (Starpsauciens: “Nu nevajag!”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu, cienījamais Bērziņa kungs, tas ir patīkami, ka valdība atzīst arī savus grēkus, kuri ir izdarīti. Mēs neprotam sastādīt budžetu tā, kā tas būtu jāsastāda. Kāpēc vajag lienēt naudu, vajag to akurāti sadalīt. Un es jums teicu, ka ir jābūt programmai, kura pārskata visu budžeta izlietošanu. Nu vismaz 14 miljonu mēs varam ieekonomēt, ja tā rūpīgi to sastādām uz 2002.gadu, lai nevajag staigāt ar izstieptu roku pa visu Eiropu un pa visu pasauli un lienēt naudu, kas tik var iedot. Vai tā ir Japāna, vai tā ir Taivāna, vai Amerikas Savienotās Valsts, vai vēl varbūt Arābu Emirāti, un arī šinī gadījumā. Es jums pateikšu, ja mēs pedagogiem lienējam algām naudu, nu tā ir kauna lieta!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Cienījamie kolēģi! Par šā gada ieņēmumiem. Šogad ieņēmumi nodokļos ir 120 miljonu latu vairāk nekā pagājušogad. 120 miljoni latu viena gada laikā! Tikai, protams, mums, ejot no vienas sistēmas uz otru, vajadzības varbūt aug straujāk. Mums ir daudzi bāzes izdevumu, kuri mums ir jāfinansē. Mums ir pietiekami liela sociālā sfēra, kas salīdzinājumā ar kopprodukta sastāda 14,3%. Igaunijā sociālā sfēra sastāda 9,9% no kopproduktu. Un visas šīs lietas ir jāfinansē. Daudzas lietas, ko mēs ieviešam no jauna, kas ir nepieciešamas, kas ir saistītas ar to, ka mēs esam Eiropā, civilizētā pasaulē, kuras ir arī jāievieš. Tad salīdzināsim mūsu šā brīža kopproduktu, kas vidēji ir apmēram 1/3 no Eiropas Savienības kopprodukta. Eiropas Savienības valstis, kuras var atļauties līdz pusei kopproduktu pārdalīt caur budžetu, un tad mēs redzam, ka Eiropas Savienības valstu kapacitāte, kad finansē kādu no posteņiem, ir sešas līdz desmit reizes lielāka, kā tas ir Latvijā. Un tur ir tā galvenā problēma. Mēs gribam nodrošināt sociālās garantijas vismaz minimālā līmenī, gribam attīstību, gribam daudzas citas jaunas lietas, un tur ir šī te problēma saistībā ar ieņēmumiem un izdevumiem.

Piemēram, Labklājības ministrijas budžets 1997. gadā bija 470 miljoni latu saistībā ar pamatbudžetu un speciālo budžetu. Tad šogad Labklājības ministrijas budžets ar speciālajiem budžetiem ir 774 miljoni latu. Tas ir gandrīz divas reizes četru gadu laikā ir palielinājies šis budžets. Kur šī nauda paliek? Protams, ir uzņemtas saistības, kuras ir pensionāriem, ir uzņemtas saistības, kuras ir skolotājiem, skolotāju algās, kuras ir jāmaksā. Mēs šogad ieņemam 120 miljonus latu vairāk nekā pagājušogad pie samazinātiem nodokļiem. Manuprāt, tas ir ļoti labs rādītājs.

Un, protams, galvenā lieta, kā sabalansēt, ir ierobežot izdevumus. Ja Bojāra kungam, Leonam Bojāram ir kaut viens nopietns priekšlikums, es esmu gatavs to izskatīt un ņemt vērā, ja tas ir pamatots. Mēs šobrīd ejam apmēram 80 programmas tā sauktajā nulles variantā, paralēli tam, ka ir bāzes izdevumi. Skatām katru izdevumu. Pie tam pieaicinot neatkarīgus ekspertus, darba devējus, citus, kas nav saistīti ar budžetu, finansējumu, lai viņi parāda, kur ir šīs vietas. Mēs esam atraduši vairākas vietas, kur nav racionāli iztērēts, Valsts kontroles ieteikumi vienmēr ir samazināt. Jūs minējāt arī Valsts kanceleju, kontroli pār šo te kompleksa izbūvi. Šī nauda ir uzreiz noņemta pēc atzinuma, ir vēl vesela virkne gadījumu. Arī šobrīd, caurskatot programmas, mēs rodam papildu resursus, bet daudzas no tām tāpat ir vajadzīgas citu akūtu problēmu risināšanai. Tā ka tur ir tā galvenā problēma, ka mūsu vēlmes nesakrīt ar mūsu iespējām, un šeit līdzsvars ir atrodams. Tāpēc šobrīd es esmu priecīgs, ka valdošā koalīcija ir atradusi tādu līdzsvaru, kas, es redzu arī no sejām, neapmierina nevienu, tāpat kā šī gada budžets. Jo tāds budžets Latvijā, kas apmierinātu visus, nav iespējams vai, ja būs apmierināts kāds atsevišķs, teiksim, finansu ministrs, kam būs izdevies deficītu nodzīt līdz nullei, nu tad pārējie visi šeit zālē, diezgan droši varētu teikt, būs neapmierināti. Šis ir kompromisa budžets, līdzsvara budžets. Pašreiz šī te kompromisa, saprāta robeža starp iespējām un vēlmēm, manuprāt, vēl nav pārkāpta. Bet neesam mēs no tās pārāk tālu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 116. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums guvis atbalstu.

V.Balodis. Godātie deputāti! 117. — Ministru kabineta priekšlikums un tam pievienotā tabuliņa ar mērķdotāciju sadalījumu rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pamata un vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba algu samaksai ir komisijā atbalstīta, un lūdzu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Arī 118. — Ministru kabineta priekšlikums un tam pievienotā tabula par mērķdotācijām rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai — ir guvis komisijas atbalstu, un lūdzu atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Balodis. 119. — Ministru kabineta priekšlikums un tam pievienotā tabula par mērķdotācijām pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu daļējai darba samaksai ir guvis komisijas atbalstu. Lūdzu arī atbalstīt jūs!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 120. — Ministru kabineta priekšlikums un tam pievienotā tabula par mērķdotācijām rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām par pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba algu samaksu ir guvis komisijas atbalstu. Lūdzu arī atbalstīt jūs!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Tāpat arī 121. — Ministru kabineta priekšlikums un tam pievienotā tabuliņa ir komisijas atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 122. — Ministru kabineta priekšlikums un tam pievienotā tabula ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Tālāk mēs esam nonākuši pie 6.tabulas, un tie ir priekšlikumi par valsts izsniedzamajiem galvojumiem 2001.gadā.

123. ir Māra Vītola iesniegtais priekšlikums — paredzēt garantiju valsts sabiedriskajai organizācijai “Latvijas Olimpiskā komiteja” (Policijas olimpiskā sporta centra projekta realizēšanai) 8 miljonu 445 tūkstošu apmērā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

124. priekšlikums ir atsaukts. Ir iebildumi? Par 123. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 123. — deputāta Vītola priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 10. Priekšlikums guvis atbalstu.

124. priekšlikums atsaukts.

V.Balodis. 125. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par garantijas izsniegšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunpagasts Plus” (kompleksā graudu pārstrāde degvielas un pārtikas etilspirtā).

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es principā atbalstu šī galvojuma piešķiršanu, tikai es gribētu pievērst uzmanību dažām lietām, jo tas ir ļoti nopietns jautājums, un lietas ir sekojošas. Kā zināms, ja skatām pamatojumu, tad garantijas tiek izsniegtas uz 12 gadiem. Nu pirmā piezīme varētu būt tā, ka pašu līdzekļu īpatsvars, protams, ir visai neliels. Ja kopējā projekta izmaksas ir 17,9 miljoni latu, tad šī garantija — 14,3 miljoni latu, tātad starpība būtu it kā pašu līdzekļi.

Otra piezīme. Aprēķinos lietota ir procentu likme 10% gadā. Nu tas tā izsauc šaubas. Vai tad, dodot garantiju par tik augstu procentu, mēs rēķinām izmaksas? Tas īsti nav saprotams. Jo ir lielas kompānijas Latvijā, kas bez valsts garantijām saņem kredītus pa 6%, 5%. Šis 10%, kas ielikts aprēķinos, nu, gadījumā uz to, ka acīmredzot kredītinstitūcijas iespējamā izvēle un tā tālāk, jautājums ir neskaidrs, un tur var notikt acīmredzot kaut kādas tirgošanās.

Trešā piezīme ir sekojoša. No pamatojuma tomēr neizriet īsti šī produkta — etanola konkurētspēja. Teikts pamatojumā, ka tas būs konkurētspējīgs arī eksportējot, bet neviens skaitlis nav minēts, kā tas ir, cik izmaksā un par kādām cenām iet šis produkts tajās valstīs, kur šādas rūpnīcas jau funkcionē.

Ceturtā piezīme. Kā mēs zinām, ir divi produkti. Viens, kas iet bioetanola ražošanai, un otrs — pārtikas spirts. Tātad spirta dzērienu gatavošanai. Un par šo otro produktu galvenais noņēmējs līdz šim bija “Latvijas balzams”. Nu Latvijas uzņēmēji neprata “Latvijas balzamu” apsaimniekot, un tas tagad ir pārdots. Pārdots citu valstu investoram. Tā ka būtu šeit ļoti vēlams, lai “Jaunpagasts Plus” — šī otrā daļa — pārtikas spirtam būtu garantēts noiets tā, kā tas bijis līdz šim “Latvijas balzamam”, bet jaunais īpašnieks var izvēlēties dažādus avotus, iepērkot ļoti kvalitatīvu izejmateriālu gan Ukrainā, gan citur un tā tālāk. Tā ka šeit jābūt ir ilgstošām saistībām par šīs daļas noietu.

Piektkārt, es gribētu izteikt tādu piezīmi, ka ļoti intensīvi jāstrādā, realizējot šo projektu, paralēli jāstrādā pie likumdošanas tālākas izvēršanas šī projekta nodrošināšanai. Tagad ir tikai viens likumdošanas akts, tātad akcīzes nodokļa atlaide apskābekļotam ar bioetanola piedevu benzīnam 1 santīms par litru. Bet šeit prasās daudz jautājumu risināt: gan par reglamentu, ka sajauc, piejauc klāt parastam benzīnam šos 7,5% un citi parametri. Ne velti Lietuvā jau vairāk nekā gadu atpakaļ pieņēma speciālu likumu par biodegvielu vai biokurināmo, kur ir konkrēti norādīts tas vai cits resors, institūcija, kas atbild par šo jautājumu no viena gala līdz otram galam, jo daudzi tehniskie jautājumi ir jāizstrādā un jāsakārto.

Es gribētu piebilst tātad visbeidzot pēdējo gandrīz. Tad, kad mums bija pārrunas vēl ar Daini Peimani kādreiz, tas ir vairāk nekā gadu atpakaļ, tad bija tāda savstarpēja sapratne, ka, dodot garantiju, būtu vajadzīgs, lai finansu ministrija veidotu ar šo kompāniju vai uzņēmumu kaut kādu juridisku dokumentu, kur būtu redzama valsts klātbūtne, kā šī garantija tiek realizēta dzīvē. Teiksim, kā zināmu grafiku pa ceturkšņiem, pa gadiem un tā tālāk. Lai nav viens tāds juridisks akts, iedod garantiju un sveiki. Šeit valsts klātbūtne ir ļoti nepieciešama. Es saprotu, ka likumā “Par budžetu un finansu vadību” ir teikts kaut kas, ka garantijas var izsniegt, bet šī procedūra, mehānisms, kāda valsts klātbūtne būtu šo divpadsmit gadu laikā, šis dokuments, es saprotu, finansu ministrs piekrīt, ka tādam dokumentam ir jābūt, bet tas būtu bijis ļoti vēlams. Tā ka nobeidzot es visnotaļ šo projektu atbalstu, graudaugu sējumi pieaug, ražas šogad briest interesantas, ja nebūs dabas katastrofas, un tādā ziņā atbalstu, bet ar šādām piezīmēm. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai ir iebildumi pret 125. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Balsosim pat 125.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 15. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

V.Balodis. Paldies, deputāti, par darbu un lūdzu atbalstīt kopumā budžeta grozījumus galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2001.gadam”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 25. Likums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas ierosinājumu — iekļaut likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” izskatīšanai otrajā lasījumā pēc pēdējā darba kārtības jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu, vārds Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Linardam Muciņam.

Likumprojekts “Grozījums Komerclikumā”. Otrais lasījums.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.3337b. Juridiskā komisija noteiktajā laikā saņēma vienu priekšlikumu. Aicinu izskatīt piedāvāto priekšlikumu!

Deputāti Rasnačs, Grīnblats un Krasts iesnieguši šādu priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumu 1.punktu šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2001.gada 1.oktobrī”. Komisija, balsojot 4 balsīm — par, 4 — pret, piedāvāto grozījumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Var saprast Juridiskās komisijas nostāju un to pirmo lēmumu, ka it kā vajadzētu pagarināt spēkā stāšanās termiņu. Pastāvēja arī tāds viedoklis, ka vienkāršo grozījumu projektu mēs neatbalstām, un saskaņā ar informāciju, kas ir no Uzņēmumu reģistra un Tieslietu ministrijas, reāli sāks darboties jaunā datu bāze, un jaunreģistrētie uzņēmumi un jaunreģistrētās komercsabiedrības tiek reģistrētas. Taču vienlaikus var arī piekrist tiem argumentiem, ka pastāv atsevišķas pretrunas, kas ir radušās likumprojekta pieņemšanas novilcināšanas dēļ. Tāpēc radās šis priekšlikums — aizstāt nākamā gada 1.janvāri ar 1.oktobri. Viens no galvenajiem pamatojumiem, ko arī es minēju Juridiskajā komisijā, ir tas, ka jaunais Komerclikums aizstāv mazākuma akcionāru intereses, aizstāv mazākumdaļu īpašnieku intereses. Jūs droši vien esat ievērojuši, ka drudžainā steigā notiek dažādu lielu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pārdošana, drudžainā steigā notiek to reorganizācija. Viss jau būtu labi, ja būtu aizstāvēts mazākuma akcionārs, un nevienam jau neskauž, ka kāds šīs reorganizācijas vai pārdošanas rezultātā gūst sev labumu, bet problēma ir citā apstāklī, ka, gūstot sev labumu, tiek atņemta liela daļa labuma mazākuma akcionāram. Es pamēģināju apkopot to informāciju, cik tad skaitliski daudz mums valstī ir mazākumakcionāru un cik daudz mums ir tā saucamo vairākumakcionāru. Tad šis vairākumakcionāru skaits ir 5–10%, salīdzinot uz visa pārējā akcionāru fona, tātad, ja mēs atbalstām tik vēlu Komerclikuma spēkā stāšanos, mēs atbalstām to tālākpārdošanas procesu un reorganizācijas procesu, kurā lielākās daļas — 90–95% akcionāru, kas arī ir mūsu vēlētāji, lielākās daļas šo akcionāru intereses tiek aizskartas.

Godātie kolēģi! Īpaši sociāldemokrāti, ja jūs tā aizstāvat mazo un vidējo slāni, tad es jūs tomēr aicinu 1.janvāri neatbalstīt. Es atgādinu, skaitliski 90–95% ir mazākumakcionāru. Tas īsumā būtu viss par šo jautājumu, un es aicinu tomēr padomāt, kas mūsu sabiedrībai svarīgāks: dažu kontrolpakešu turētāju intereses vai arī mazā un vidējā slāņa veidošanās intereses, tātad lai cilvēki droši ieguldītu savu naudu akciju sabiedrību kapitālā un aktīvi iesaistītos biznesā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man liekas, ka šī problēma nav tik dramatiska varbūt, kā mums liekas, jo man liekas, ka mēs šos likumprojektus visus neskatāmies kontekstā, un šeit parlamentā gan iepriekš, gan tagad izraisās viena otra nevajadzīga diskusija, kas būtu novērsta, ja mēs uzmanīgi izstudētu visas likumprojekta paketes kopumā. Attiecībā uz mazākuma akcionāriem jaunā Komerclikuma noteikumi var iedarboties tikai tad, ja komercsabiedrība reģistrējas jaunajā komercreģistrā. Kamēr viņi to neizdara, un tur ir diezgan ilgs laiks — pāri par diviem gadiem to darīt, mēs varam šeit runāt un aicināt viņus aizstāvēt, bet tas mehānisms uz viņiem nedarbojas. Viņi strādā pēc veciem uzņēmējdarbības noteikumiem, un šeit darbojas arī ne visai slikti noteikumi. Nu, protams, tie varētu būt labāki, tādi, kādi ir jaunajā Komerclikumā. Tas ir viens aspekts.

Otrs aspekts ir mūsu integrācija Eiropas Savienībā. Es arī konsultējos ar speciālistiem, kuri nodarbojas ar sarunu vešanu, un viņi uzsvēra, ka attiecībā uz šiem un, protams, arī citiem jautājumiem visvairāk Eiropas Savienība ir satraukta nevis par to, ka mēs nosakām ātrāk vai vēlāk kāda likuma spēkā stāšanos, bet par to, ka mēs nosakām papriekšu šī gada janvāri, tad mēs nosakām šā gada jūliju, tad mēs tagad noteiksim oktobri... (Starpsauciens: “Laiks!”)

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Muciņa kungs, ir pienācis laiks pārtraukumam, un vajadzētu izskatīt desmit deputātu priekšlikumu — turpināt sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu, turpiniet.

L.Muciņš. Tātad kopumā es gribu teikt, ka nu tādiem lieliem likumiem vajadzētu arī pietiekami apaļu spēkā stāšanos, un aicinu ņemt vērā visus manis iepriekš minētos argumentus. Komisija neatbalstīja deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputātu Rasnača, Grīnblata un Krasta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 25, atturas — 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. Aicinu likumu pieņemt kopumā otrajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komerclikumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 13. Likums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju aicinu uz komisijas sēdi par Sabiedrības integrācijas fonda likumu.

Lūdzu, kurš vēlas, arī priekšlikumu iesniedzējus deputātus, aicinām uz šo sēdi komisijas darba telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Pēteris Salkazanovs, Jānis Čevers, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Jānis Lāčplēsis, Romualds Ražuks, Ivars Godmanis, Edvīns Inkēns, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Juris Dobelis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Ārkārtas sesija ir slēgta.

Informēju jūs, ka 2. jūlijā Saeimas Prezidijs lems par ārkārtas sesijas sasaukšanu 5. jūlijā. Paldies!

 

 

Kopsavilkums

2001. gada 26. jūnija ākārtas sesijas sēdē

2. lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

— “Grozījums Komerclikumā”. (Reģ.nr.946) (dok.nr.3337; nr.3337A; nr.3337B) Balsojums par steidzamību: 76 par, 1 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 76 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 73 par, 0 pret, 1 atturas.

2. lasījumā pieņēma likumus:

 

— “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Reģ.nr.929) (dok.nr.3327) Balsojums: 65 par, 0 pret, 13 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ.nr.930) (dok.nr.3328) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2001.gadam””. (Reģ.nr.928) (dok.nr.3329) Balsojums: 60 par, 1 pret, 25 atturas.

2. lasījumā pieņēma likumprojektu:

 

 

— “Grozījumi Zvejniecības likumā”. (Reģ.nr.898) (dok.nr.3105; nr.3324) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

1. lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

 

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.922) (dok.nr.3243; nr.3323) Balsojums: 65 par, 0 pret, 13 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ.nr.745) (dok.nr.2550; nr.3326) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

 

 

— “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. (Reģ.nr.939) (dok.nr.3330; nr.3330A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. (Reģ.nr.940) (dok.nr.3331; nr.3331A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. (Reģ.nr.941) (dok.nr.3332; nr.3332A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. (Reģ.nr.942) (dok.nr.3333; nr.3333A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””. (Reģ.nr.943) (dok.nr.3334; nr.3334A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ.nr.944) (dok.nr.3335; nr.3335A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. (Reģ.nr.945) (dok.nr.3336; nr.3336A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Cilvēka genoma izpētes likums”. (Reģ.nr.947) (dok.nr.3338; nr.3338A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Nenodeva komisijām likumprojektu:

 

 

— “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ.nr.938) (dok.nr.3321; nr.3321A) Balsojums: 22 par, 7 pret, 38 atturas.

Saeimas preses dienests