Latvijas Banka

Informācija Rīgā 2001. gada 29. jūnijā

Latvijas maksājumu bilance 2001. gada 1. ceturksnī

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2001. gada 1. ceturksnī bija 44,3 milj. latu jeb 4,1% no iekšzemes kopprodukta (saskaņā ar precizētiem datiem 2000. gada 1. ceturksnī — 43,5 milj. latu jeb 4,5% no iekšzemes kopprodukta). Tekošā konta negatīvā saldo attiecība pret iekšzemes kopproduktu salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa sezonāli augsto līmeni būtiski uzlabojās. Arī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu šī attiecība nedaudz uzlabojās, jo, lai gan preču negatīvais saldo palielinājās (par 21,4 milj. latu), tekošo kontu pozitīvi ietekmēja ienākumu saldo pieaugums (par 22,8 milj. latu).

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visvairāk pieauga tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, metālu un to izstrādājumu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, kā arī pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) eksports. Palēninājās eksporta gada pieauguma temps uz Eiropas Savienības valstīm, bet straujāk pieauga eksports uz NVS un pārējām valstīm. Vienlaikus ar strauju ražošanas apjoma kāpumu palielinājās arī preču importa pieprasījums. Preču importa pieaugums (15,2%) apsteidza eksporta kāpumu (13,7%). Auga visu preču grupu imports, visvairāk — mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, transportlīdzekļu un metālu un to izstrādājumu ievedums.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 1. ceturksnī sasniedza 75,9 milj. latu un sedza 57,1% no preču negatīvā saldo. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu auga pakalpojumu apgrozījums, bet nemainījās pakalpojumu saldo.

Arī sniegto pārvadājumu pakalpojumu saldo salīdzinājumā ar 2000. gada 1. ceturksni gandrīz nemainījās (94,6 milj. latu). Sniegto dzelzceļa transporta un jūras transporta pakalpojumu apjoms pieauga (attiecīgi par 9,1 milj. latu un 10,8 milj. latu) un kompensēja ostu ieņēmumu samazināšanos (par 8,8 milj. latu) sakarā ar to, ka konkurences dēļ lielās ostas samazināja pakalpojumu cenas.

Braucienu pakalpojumu negatīvais saldo sezonālu faktoru ietekmē bija 17,4 milj. latu, taču salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tas pasliktinājās par 6,0 milj. latu. Nedaudz palielinājās darījuma braucienu pozitīvais saldo, taču būtiski (par 5,7 milj. latu) pieauga rezidentu personisko braucienu izdevumi.

Citu pakalpojumu eksporta pieaugumam pārsniedzot importa kāpumu, samazinājās citu pakalpojumu negatīvais saldo. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga sniegto finanšu, juridisko, grāmatvedības konsultāciju un reklāmas pakalpojumu apjoms.

Ienākumu saldo palielinājās, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieaugot rezidentu portfeļieguldījumu ienākumiem ārvalstīs (par 6,8 milj. latu) un ārvalstīs nodarbināto rezidentu atlīdzībai (par 9,2 milj. latu).

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo 1. ceturksnī bija 8,2 milj. latu un sedza 6,2% no preču negatīvā saldo. Gan saņemtajos, gan veiktajos kārtējos pārvedumos dominēja privātā sektora pārvedumi.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 2001. gada 1. ceturksnī bija 45,1 milj. latu.

Nerezidenti tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumos palielināja par 19 milj. latu, galvenokārt veicot ieguldījumus uzņēmumu pašu kapitālā (16,8 milj. latu) un reinvestējot Latvijā gūto peļņu (14,7 milj. latu). Sakarā ar to, ka Latvijas uzņēmumi atmaksāja aizdevumus tiešajiem investoriem, notika tiešo investīciju aizplūde cita kapitāla veidā. Tiešo investīciju neto ieplūde Latvijā bija 14,1 milj. latu.

Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs (22,4 milj. latu). Latvijas banku ārvalstu vērtspapīru portfelis pieauga par 45,5 milj. latu, bet nerezidenti palielināja ieguldījumus Latvijas valsts obligācijās par 23,1 milj. latu.

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 56,1 milj. latu. Banku ārējie citi ieguldījumi samazinājās vairāk nekā no nerezidentiem piesaistītie citi ieguldījumi, tāpēc Latvijas banku citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs (76,9 milj. latu). Daļu no līdzekļiem, kas bija iegūti no ārējo noguldījumu un aizdevumu samazināšanas, bankas ieguldīja ārvalstu obligācijās un parādzīmēs, saglabājot atbilstošu aktīvu un pasīvu termiņstruktūru un valūtas struktūru. Uzņēmumu sektora citu ieguldījumu saldo bija negatīvs (18 milj. latu).

Latvijā 1. ceturksnī ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta darījumu finansēšanai, tāpēc maksājumu bilance bija pozitīva. Rezerves aktīvi palielinājās par 7,5 milj. latu.

Lai nodrošinātu valsts maksājumu bilances sagatavošanai nepieciešamo informāciju, Latvijas Banka 2001. gada 1. ceturksnī paplašināja sadarbību ar respondentiem, ieviešot divus jaunus pārskatus uzņēmumiem (“Ārējo ieguldījumu ceturkšņa pārskats” un “Transporta un starpniecības pakalpojumu ceturkšņa pārskats”). Latvijas Banka izsaka pateicību visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuru atsaucība nodrošināja augstu respondences līmeni.

Latvijas maksājumu bilance

(tūkstošos latu)

* Dati ir precizēti

Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš