Ministru kabineta noteikumi Nr.973

Rīgā 2013.gada 24.septembrī (prot. Nr.50 101.§)

Izdoti saskaņā ar Pilsonības likuma
19.pantu un 21.panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes (turpmāk – valodas prasme) un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas (turpmāk – zināšanas) pārbaudes kārtību un pārbaudes kārtošanas atvieglojumus.

2. Valodas prasmi un zināšanas pārbauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) izveidota komisija (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā ir pārvaldes amatpersonas. Valodas prasmes un zināšanu pārbaudē novērotāja statusā var piedalīties arī personas, kuras ir saņēmušas pārvaldes priekšnieka saskaņojumu.

3. Persona, kura kārto valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi (turpmāk – pretendents), ierodoties uz pārbaudi, uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

4. Valodas prasmes un zināšanu pārbaudes laikā pretendentam nav atļauts sarunāties ar citām personām, izmantot mācību līdzekļus, elektroniskos sakaru līdzekļus vai citus palīglīdzekļus.

5. Pretendents valodas prasmes un zināšanu pārbaudi kārto pārvaldes norādītajā vietā un laikā.

6. Ja pretendents attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties uz valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi, viņš divu mēnešu laikā pēc attiecīgās pārbaudes iesniedz pārvaldē dokumentus, kas apliecina, ka pretendents nav ieradies uz pārbaudi attaisnojoša iemesla dēļ. Pēc šo dokumentu izvērtēšanas pārvalde nosaka citu valodas prasmes vai zināšanu pārbaudes laiku.

7. Ja pretendents nenokārto valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi vai atsakās atbildēt uz jautājumiem, viņš viena Latvijas pilsonības iegūšanas iesnieguma izskatīšanas procesa ietvaros valodas prasmes pārbaudi otro un trešo reizi var kārtot ne agrāk kā trīs mēnešus pēc iepriekšējās pārbaudes dienas, bet zināšanu pārbaudi otro un trešo reizi var kārtot ne agrāk kā mēnesi pēc iepriekšējās pārbaudes dienas.

8. Pirms valodas prasmes un zināšanu pārbaudes komisija iepazīstina pretendentu ar pārbaudes kārtību.

9. Valodas prasmes pārbaudi pretendents kārto divu mēnešu laikā pēc Latvijas pilsonības iegūšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas pārvaldē.

10. Valodas prasmes pārbaude sastāv no divām daļām – rakstiskās daļas un mutiskās daļas.

11. Komisija valodas prasmes pārbaudē vērtē pretendenta prasmi:

11.1. klausīties un saprast runu;

11.2. ar izpratni lasīt;

11.3. izpildīt rakstu darbu;

11.4. sarunāties par sadzīviskām tēmām.

12. Valodas prasmes pārbaudes rakstiskajā daļā pārbauda šo noteikumu 11.1., 11.2. un 11.3.apakšpunktā minētās pretendenta prasmes. Prasmi klausīties un saprast runu, kā arī ar izpratni lasīt pretendents apliecina, rakstiski sniedzot atbildes uz jautājumiem.

13. Valodas prasmes pārbaudes rakstiskajai daļai paredzētais laiks ir 90 minūtes.

14. Pēc valodas prasmes pārbaudes rakstiskās daļas izpildes pretendents darbu nodod komisijai vērtēšanai.

15. Valodas prasmes pārbaudes mutiskajā daļā pārbauda šo noteikumu 11.4.apakšpunktā minēto pretendenta prasmi. Komisija intervē pretendentu par sadzīviskām tēmām un veic viņa atbildes audioierakstu.

16. Valodas prasmes pārbaudes mutiskajai daļai paredzētais laiks ir līdz 15 minūtēm.

17. Pretendents, kurš ir sasniedzis 65 gadu vecumu, un pretendents, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu, ir tiesīgs šo noteikumu 11.1. un 11.2.apakšpunktā minētās prasmes pārbaudi kārtot mutiski. Komisija veic pretendenta atbildes audioierakstu.

18. Valodas prasmes pārbaude ir nokārtota, ja pretendents par katru šo noteikumu 11.punktā minēto prasmi ir ieguvis vismaz 16 punktu no maksimāli iegūstamā punktu skaita – 25 punktiem.

19. Pēc Latvijas pilsonības iegūšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas pārvaldē pretendents līdz zināšanu pārbaudes sākumam izvēlas veidu, kādā kārtos zināšanu pārbaudi, − rakstiski vai mutiski.

20. Zināšanu pārbaudi pretendents kārto latviešu valodā.

21. Zināšanu pārbaudi pretendents kārto divu mēnešu laikā pēc valodas prasmes pārbaudes nokārtošanas. Ja pretendentam nav jākārto valodas prasmes pārbaude, divu mēnešu termiņu zināšanu pārbaudei skaita no dienas, kad pārvaldē iesniegti Latvijas pilsonības iegūšanai nepieciešamie dokumenti.

22. Ja pretendents zināšanu pārbaudi kārto rakstiski, viņš izpilda zināšanu pārbaudes testu, kurā iekļauti jautājumi par Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumiem, Latvijas vēstures un kultūras pamatiem, bet valsts himnas teksta zināšanu apliecina pēc izvēles – rakstiski vai mutiski.

23. Ja pretendents izvēlas valsts himnas teksta zināšanu apliecināt mutiski, viņš to dara individuāli komisijas norādītajā laikā pēc tam, kad visi pretendenti ir izpildījuši zināšanu pārbaudes testu.

24. Rakstiskajai zināšanu pārbaudei paredzētais laiks ir 45 minūtes. Ja pretendents zināšanu pārbaudes testu kārto rakstiski, bet valsts himnas teksta zināšanu apliecina mutiski, testa izpildei paredzētais laiks ir 30 minūtes, valsts himnas teksta zināšanas pārbaudei – ne vairāk kā 15 minūtes. Komisija veic pretendenta atbildes audioierakstu.

25. Ja pretendents zināšanu pārbaudi kārto mutiski, viņš apliecina valsts himnas teksta zināšanu un atbild uz izvēlētajā aploksnē ievietotajiem jautājumiem par Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumiem, Latvijas vēstures un kultūras pamatiem. Komisija veic pretendenta atbildes audioierakstu.

26. Mutiskajai zināšanu pārbaudei paredzētais laiks ir 45 minūtes (atbildes sagatavošanai − 30 minūtes, atbildei − ne vairāk kā 15 minūtes).

27. Rakstiskā zināšanu pārbaude ir nokārtota, ja pretendents Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudē ir ieguvis vismaz 7 punktus no maksimālā punktu skaita − 10 punktiem, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu zināšanas pārbaudē ir ieguvis vismaz 5 punktus no maksimālā punktu skaita − 8 punktiem, valsts himnas teksta zināšanas pārbaudē ir ieguvis vismaz 1 punktu no maksimālā punktu skaita − 2 punktiem.

28. Mutiskā zināšanu pārbaude ir nokārtota, ja pretendents Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudē ir ieguvis vismaz 2 punktus no maksimālā punktu skaita – 4 punktiem, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu zināšanas pārbaudē ir ieguvis vismaz 2 punktus no maksimālā punktu skaita − 4 punktiem, valsts himnas teksta zināšanas pārbaudē ir ieguvis vismaz 1 punktu no maksimālā punktu skaita − 2 punktiem.

29. Zināšanu pārbaudi nekārto pretendents ar II un III grupas redzes invaliditāti.

30. Valodas prasmes pārbaudes rakstisko daļu nekārto pretendenti ar:

30.1.  II un III grupas invaliditāti, kuriem nav labās rokas vai labās rokas plaukstas (kreilim − attiecīgi kreisās rokas vai kreisās rokas plaukstas);

30.2.  II un III grupas redzes invaliditāti.

31. Šo noteikumu 11.4.apakšpunktā minētās prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas runas invaliditāti.

32. Šo noteikumu 11.1. un 11.4.apakšpunktā minētās prasmes pārbaudi nekārto pretendenti ar II un III grupas dzirdes invaliditāti.

33. Ja pretendents pārvaldē ir iesniedzis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu apliecinājumu par veselības traucējumiem un minētais apliecinājums uzskatāms par pamatojumu atvieglojuma piešķiršanai, pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai personai, ievērojot normatīvos aktus valodas prasmes pārbaudes jomā, ir tiesības noteikt:

33.1. atvieglotu valodas prasmes pārbaudes kārtību pretendentam, kurš reģistrējas par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu un kuram Latvijā nav noteikta invaliditāte;

33.2. atvieglotu valodas prasmes un zināšanu pārbaudes kārtību pretendentam, kuram ir noteikta invaliditāte.

34. Pēc pretendenta atbildes novērtēšanas komisija aizpilda pārbaudes lapu (pielikums), ailē "Vērtējums" norādot, vai pārbaude ir nokārtota vai nav nokārtota, un iepazīstina pretendentu ar valodas prasmes un zināšanu pārbaudes rezultātiem. Pretendents ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar pārbaudes rezultātiem.

35. Ja uz valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi pretendenta vietā ierodas cita persona, komisija pieņem lēmumu neļaut šai personai kārtot attiecīgo pārbaudi.

36. Ja līdz valodas prasmes vai zināšanu pārbaudes beigām komisijai kļūst zināms vai komisija konstatē, ka attiecīgo pārbaudi pretendenta vietā ir kārtojusi cita persona, komisija pieņem lēmumu atzīt valodas prasmes vai zināšanu pārbaudes rezultātus par spēkā neesošiem.

37. Ja pretendents pārkāpj šo noteikumu 4.punktā minētos nosacījumus, komisija pieņem lēmumu izbeigt pretendenta valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi.

38. Pretendentam ir tiesības mēneša laikā apstrīdēt komisijas lēmumu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu pārvaldes priekšniekam.

39. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija noteikumus Nr.522 "Noteikumi par Pilsonības likumā noteikto latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 105.nr.).

40. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.oktobrī.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

Pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 24.septembra
noteikumiem Nr.973

1. Latviešu valodas prasmes pārbaude

2. Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaude

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis