Par kompensācijām no Austrijas fonda

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija informē, ka Austrijas Republikas vēstniecība Rīgā sniegusi ziņas par 2000. gada 6. jūnijā Austrijas parlamenta pieņemto likumu par federālā fonda "Izlīgums, miers un sadarbība" ("Versöhnung, Frieden und Zusammenarbeit") izveidi. Likums paredz kompensāciju izmaksu Austrijā nacionālsociālistiskajā režīmā spaidu darbos nodarbinātajām personām. Līdz ar likuma spēkā stāšanos 2000. gada 27. novembrī Austrijas Republika ir sākusi pieņemt pieteikumus no nacionālsociālistiskajā režīmā cietušajām personām kompensāciju saņemšanai. Kompensāciju pieteikumi var tikt iesniegti divu gadu laikā pēc minētā likuma stāšanās spēkā, t.i., līdz 2002. gada 27. novembrim.

Latvijā dzīvojošie pretendenti var saņemt, aizpildīt un iesniegt pieteikuma anketas Austrijas Republikas konsulātā Rīgā, Ģertrūdes ielā 19/21–12A, LV–1011. Tālrunis uzziņām: 7 31 54 32.

Pieteikumus var sūtīt arī tieši Austrijas fondam "Izlīgums, miers un sadarbība" Vīnē, adresējot " Österreichischer Versöhnungsfonds" , Postfach 44, A – 1011 Wien. Tālrunis uzziņām: 00-43-1-513 60 16. E-pasts: info@versoehnungsfonds.at

Saskaņā ar Austrijas federālā likuma par fonda "Izlīgums, miers un sadarbība" dibināšanu uz minētajām kompensācijām var pretendēt:

— personas, kas piespiedu kārtā tika deportētas uz pašreizējās Austrijas Republikas teritoriju, vai arī personas, kurām pēc brīvprātīgas uzturēšanās pašreizējā Austrijas Republikas teritorijā tika liegta atgriešanās iespēja dzimtenē un tās tika nodarbinātas spaidu darbos rūpniecībā, lauksaimniecībā vai sabiedriskajā sfērā, tādējādi pakļaujot cietušos brīvības un tiesību ierobežojumiem, kā arī īpaši smagiem sadzīves apstākļiem;

— personas, kas bija ieslodzītas koncentrācijas nometnēs vai tām pielīdzināmām ieslodzījuma vietām un tika nodarbinātas spaidu darbos;

— personas, kurām spaidu darbu rezultātā tika nodarīts smags psihiskais vai fiziskais kaitējums;

— bērni vai nepilngadīgie līdz 12 gadu vecumam, ja tie pašreizējā Austrijas Republikas teritorijā spaidu darbos tika nogādāti kopā ar vienu vai abiem vecākiem, vai arī mātes, kas tika ievietotas speciālās dzemdību klīnikās ("Ostarbeiterinnen-Entbindungsheimen") un bija spiestas grūtniecību pārtraukt vai arī viņu atrašanās klīnikā izsauca bērnu nāvi;

— personas, kas nacionālsociālistiskā režīma laikā pašreizējā Austrijas Republikas teritorijā spaidu darbos nonāca politiskās pārliecības, izcelsmes, reliģijas, tautības, seksuālās orientācijas, fizisku vai garīgu defektu dēļ vai tika pakļautas medicīniskiem eksperimentiem.

Austrijas federālajā likumā par fondu "Izlīgums, miers un sadarbība" noteikts, ka kompensāciju var pieprasīt cietušās personas. Ja persona, kas būtu tiesīga saņemt kompensāciju, ir mirusi pēc 2000. gada 15. februāra (ieskaitot), uz kompensāciju var pretendēt arī mirušā mantinieki, kuru statusu nosaka attiecīgās valsts pastāvošā nacionālā likumdošana.

Karagūstekņa statuss nedod tiesības pretendēt uz šo kompensāciju.

Personas, kas saņēmušas kompensācijas no Vācijas federālā fonda "Atmiņa, atbildība un nākotne" ("Erinnerung, Verantwortung und Zukunft"), nevar pretendēt uz kompensāciju Austrijas federālā likuma ietvaros.

Papildu informāciju par kompensācijām var iegūt arī Austrijas federālā fonda "Izlīgums, miers un sadarbība" interneta mājaslapā: www.versohnungsfonds.at, kā arī www.reconciliationfund.at

Ārlietu ministrijas preses centrs