Par 2000. gada pārskatu

Ik gadu vasaras vidū Latvijas Republikas Valsts kontrole (VK) sagatavo un izdod iepriekšējā gada pārskatu par aktualitātēm VK darbības jomā, kā arī veiktajām revīzijām un pamatbudžeta izpildi. Vakar, 5. jūlijā, šajā sakarībā uz preses konferenci tika aicināti žurnālisti, lai iepazītos un saņemtu divus krājumus — vienu, biezāko, kurā apkopoti revīziju departamentu materiāli un lēmumi, dažādas tabulas un apraksti par mūsu VK un starptautisko kontrolējošo organizāciju sadarbību un vēl citiem svarīgiem jautājumiem 2000. gadā, un otru, plānāku, tas ir, 2000. gada pārskata kopsavilkumu. Abi izdevumi tulkoti arī angļu valodā. Šajā ziņā lielu darbu paveikusi Valsts kontroles Informācijas daļa, ko vada Ieva Sablina.

2000. gada pārskata prezentācijā valsts kontrolieris Raits Černajs īsumā informēja žurnālistus par VK darbības galvenajiem virzieniem 2000.gadā, uzsverot, ka pagājušajā gadā sākts īstenot Valsts kontroles stratēģiskais plāns no 2000. gada janvāra līdz 2004. gada decembrim. Plāns paredz, ka VK savu galveno uzdevumu — valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu iekasēšanas un izlietošanas, kā arī rīcības ar valsts un pašvaldību mantu uzraudzību un kontroli — veiks atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Visu pērno gadu VK īstenoja starptautisko revīzijas standartu ieviešanu un galveno Eiropas Savienības vadlīniju lietošanu darbā. R. Černajs uzsvēra, ka Eiropas Komisijas Valdības komiteja piešķīrusi "Phare" finansējumu projekta "Valsts budžeta un finansu vadība" īstenošanai Latvijā. Šā projekta ietvaros 2000. gada nogalē tika veikti pasākumi Valsts kontroles un Apvienotās Karalistes divpusējās sadarbības projekta sākumam. Laba sadarbība izveidojusies ar Eiropas Savienības Audittiesu, "Sigma" ekspertiem un citām starptautiskajām organizācijām un valstu augstākajām kontrolējošajām institūcijām. Šā gada pirmajā ceturksnī savukārt liels darbs veikts, sniedzot atzinumus par pašvaldību un centrālo iestāžu finansu un budžeta izpildi, naudas izlietošanas likumību.

Atbildot uz jautājumu, kādā stadijā pašlaik ir jaunais likumprojekts "Par Valsts kontroli" un kas tajā varētu būt atšķirīgs no pastāvošā, R. Černajs atbildēja, ka eksperti atzinuši: lai gan arī spēkā esošais likums pamatos atbilst ES direktīvām, tomēr nepieciešami daži precizējumi un daži grozījumi. Darba grupa strādāja visu 2000. gadu, un saņemtās ekspertu atsauksmes liecina, ka likumprojektā ir iestrādātas svarīgas izmaiņas, ko ieteica eksperti. Galvenais — precīzi definēts Valsts kontroles neatkarības statuss, kas jau noteikts mūsu Satversmē. Precizētas VK darbības jomas un noteikts, ka finansu, lietderības un jauktā tipa revīzijas jāveic atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem. Likumprojektā ir iestrādāti konceptuāli svarīgi ieteikumi par to, ka VK ir tiesīga revidēt arī tos finansu resursus, ko Latvija saņem no ārvalstu finansu institūcijām. Turklāt var tikt revidētas arī privātstruktūras, ja tās savā darbībā izmanto starptautisko finansu institūciju piešķirtos resursus. Likumprojektā, kā atzīmēja R.Černajs, ir iestrādāts svarīgs jautājums par VK finansiālo neatkarību. Tas noteic, ka Valsts kontroles budžeta pieprasījumiem jābūt adresētiem tieši Saeimai, bez Finansu ministrijas un valdības starpniecības, tā novēršot iespējamo interešu konfliktu. Likumprojektā paredzēts, ka VK finansiālo pārskatu pārbauda neatkarīgs zvērināts revidents, kuru nosaka Saeima. Pašlaik zvērinātu revidentu izvēlas pati VK. Cerams, ka apjomīgais likuma izstrādes darbs tiks pabeigts šogad un iznākumā Valsts kontroles normatīvā bāze būs atbilstīga Eiropas Savienības un vispārpieņemtajām starptautiskajām normām.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore