Ministru kabineta noteikumi Nr.301

Rīgā 2001.gada 3.jūlijā (prot. Nr.31  8.§)

Speciālo atļauju (licenču) un atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniegšanas kārtība un kārtība, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos

Izdoti saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”  11.panta otrās daļas 2.punktu un 12.panta otro daļu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. speciālo atļauju (licenču) un atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk — speciālā atļauja (licence) un atļauja) izsniegšanas kārtību, lai nodrošinātu radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ievērošanu;

1.2. kārtību, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos.

2. Ja jonizējošā starojuma avotus nodod citam operatoram, reizē ar jonizējošā starojuma avotiem nodod arī visu attiecīgo tehnisko dokumentāciju. Operators informē Radiācijas drošības centru (turpmāk — centrs) par jonizējošā starojuma avotu pārvietošanu uz cita operatora kontrolēto zonu.

3. Operators ir atbildīgs par speciālajā atļaujā (licencē) vai atļaujā norādīto darbību veikšanu un ar to saistīto nosacījumu izpildi.

4. Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas derīguma termiņš ir trīs gadi.

5. Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas derīguma termiņu nosaka mazāku par trim gadiem, ja:

5.1. persona pieprasa speciālo atļauju (licenci) vai atļauju laikposmam, mazākam par trim gadiem;

5.2. operators plāno turpmāko triju gadu laikā veikt būtiskus uzlabojumus radiācijas drošības un kodoldrošības jomā vai centrs ir pieprasījis operatoram šādus uzlabojumus veikt, lai novērstu draudus cilvēku dzīvībai un veselībai;

5.3. pieprasītājs nav sagatavojis kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles programmas pilnā apjomā, bet ir iesniedzis pasākumu plānu attiecīgo programmu sagatavošanai gada laikā;

5.4. nākamā gada laikā nepieciešams nomainīt jonizējošā starojuma avotus, kuriem beigsies ražotāja noteiktais derīguma termiņš, un pieprasītājs ir sagatavojis pasākumu plānu;

5.5. speciālā atļauja (licence) vai atļauja tiek pieprasīta plutoniju saturošu dūmu detektoru lietošanai;

5.6. speciālā atļauja (licence) vai atļauja tiek pieprasīta rādija 266 izotopa izmantošanai, izņemot testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju vajadzībām.

6. Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu var noteikt līdz pieciem gadiem, ja to pieprasa jau apglabātu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai vai ilgstošā glabāšanā novietotu radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai, līdz būs iespēja tos apglabāt ģeoloģiskajā glabātuvē, un iepriekšējās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa laikā darbībās ar jonizējošā starojuma avotiem nav konstatēti radiācijas drošības un kodoldrošības prasību pārkāpumi.

 

2. Speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas pieprasījums un nepieciešamie dokumenti

7. Speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas pieprasītājs (turpmāk — pieprasītājs) iesniedz centrā speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas pieprasījumu (turpmāk — pieprasījums), kurā norāda:

7.1. fiziskā persona — vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru (vēlams norādīt arī faksa numuru un elektroniskā pasta adresi), bet juridiskā persona — nosaukumu, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, juridisko adresi, pasta adresi, tālruņa numuru, faksa numuru, kontaktpersonas vārdu, uzvārdu, amatu, tālruņa un faksa numuru (vēlams norādīt arī elektroniskā pasta adresi);

7.2. paredzamās darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

7.3. paredzamo darbību vietu un laiku, norādot, vai visas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem veiks tikai pieprasītāja darbinieki vai kādas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem veiks cita operatora darbinieki;

7.4. jonizējošā starojuma avotus, kurus paredzēts izmantot;

7.5. iepriekš saņemto speciālo atļauju (licenču) vai atļauju reģistrācijas numurus (ja ir bijušas šādas atļaujas).

8. Reizē ar pieprasījumu speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas pieprasītājs centrā iesniedz:

8.1. juridiskā persona — Uzņēmumu reģistra izsniegtās reģistrācijas apliecības kopiju, fiziskā persona — pases kopiju;

8.2. tehniskās uzraudzības institūcijas pārbaudes aktu par jonizējošā starojuma iekārtas tehnisko drošību, uz kuru pamatojoties ir atļauta attiecīgās iekārtas ekspluatācija;

8.3. ar vietējo pašvaldību saskaņotu plānu par gatavību avārijām un rīcību avārijas situācijās;

8.4. ar citu operatoru noslēgtā līguma kopiju par to darbību izpildi, kuras pieprasītājs pats neveiks.

9. Pieprasot speciālo atļauju (licenci) vai atļauju pirmo reizi, papildus šo noteikumu 8.punktā minētajiem dokumentiem pieprasījumam pievieno:

9.1. to darbinieku sarakstu, kuri veiks darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, norādot darbinieku un darba vadītāja izglītību, kā arī darbu vadītāju atestācijas komisijas vai attiecīgās profesionālās asociācijas sertifikācijas komisijas atzinumu;

9.2. rīkojumu, ar kuru ir norīkota kontaktpersona, kuru paredzēts apstiprināt par darbu vadītāju un kura ir pilnvarota pieprasīt speciālo atļauju (licenci) vai atļauju;

9.3. radiācijas drošības un kodoldrošības instrukciju sarakstu un instrukciju anotācijas;

9.4. informatīvu ziņojumu par izmantošanai plānoto jonizējošā starojuma avotu atbilstību radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām, plānotajiem ekspluatācijas apstākļiem un šo apstākļu atbilstību ražotāja nosacījumiem;

9.5. darba zonu plānu, telpu, ēku vai teritoriju, kurā veiks darbus ar jonizējošā starojuma avotiem, shēmas un aprakstus;

9.6. lietoto mērinstrumentu sarakstu, kam pievienotas kopijas par mērinstrumentu kalibrēšanas un testēšanas rezultātiem;

9.7. kvalitātes nodrošināšanas programmu un kvalitātes kontroles programmu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

9.8. novērtējumu par plānotajām izmetēm vidē un attiecīgo monitoringa programmu aprakstu, kā arī ventilācijas un kanalizācijas sistēmu shēmas;

9.9. radiācijas drošības un kodoldrošības programmu izpildes dokumentācijas un attiecīgās informācijas uzglabāšanas metožu aprakstu;

9.10. aprakstu par paredzamajām darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem pirms to nodošanas apglabāšanai;

9.11. jonizējošā starojuma avotu glabātuves aprakstu;

9.12. Drošības policijas atzinumu par fiziskās aizsardzības nodrošinājumu. Darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām ir vismazākā civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summa, Drošības policijas atzinuma vietā nepieciešams centra atzinums;

9.13. rīcības plānu pēc darbību ar jonizējošā starojuma avotiem izbeigšanas, kurā norādīti nepieciešamie ierobežojumi attiecīgajā teritorijā līdz likvidēšanas darbu pabeigšanai un iespējamie ierobežojumi pēc to izpildes.

10. Ja tiek pieprasīta speciālā atļauja (licence) vai atļauja jonizējošā starojuma avotu eksportam, importam vai tranzītam, papildus šo noteikumu 8.punktā minētajiem dokumentiem pieprasījumam pievieno:

10.1. to darbinieku sarakstu, kuri veiks darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, norādot darbinieku un darba vadītāja izglītību, kā arī atestācijas komisiju atzinumus;

10.2. rīkojumu, ar kuru ir norīkota kontaktpersona, kuru paredzēts apstiprināt par darbu vadītāju un kura ir pilnvarota pieprasīt speciālo atļauju (licenci) vai atļauju;

10.3. radiācijas drošības un kodoldrošības instrukciju sarakstu un instrukciju anotācijas;

10.4. radiācijas drošības un kodoldrošības programmu un to izpildes dokumentācijas aprakstu;

10.5. lietojamo mērinstrumentu sarakstu, kam pievienotas kopijas par mērinstrumentu kalibrēšanas un testēšanas rezultātiem;

10.6. jonizējošā starojuma avotu glabātavas aprakstu;

10.7. Drošības policijas atzinumu par fiziskās aizsardzības nodrošinājumu. Darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kurām ir vismazākā civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma summa, Drošības policijas atzinuma vietā nepieciešams centra atzinums;

10.8. speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas kopiju darbībām ar ievedamajiem jonizējošā starojuma avotiem attiecīgajā ārvalstī, ja ārvalsts juridiskā persona pieprasa atļauju īslaicīgai jonizējošā starojuma avotu ievešanai Latvijas Republikā;

10.9. informāciju par to, kādus jonizējošā starojuma avotus, kādos daudzumos un kad plāno tranzītā izvest cauri Latvijas Republikai, ja speciālo atļauju (licenci) vai atļauju pieprasa jonizējošā starojuma avotu tranzītam.

11. Operators, pieprasot speciālo atļauju (licenci) vai atļauju, lai turpinātu darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, papildus šo noteikumu 8. un 9.punktā minētajiem dokumentiem pieprasījumam pievieno:

11.1. pirkumu vai dāvinājumu apliecinošu dokumentu kopijas par jonizējošā starojuma avotu iegūšanu īpašumā vai valdījumā;

11.2. apliecinājumu par dabas resursu nodokļa samaksu par radioaktīvo vielu ievešanu, pēc kuru izmantošanas radīsies radioaktīvie atkritumi;

11.3. civiltiesiskās atbildības un darbinieku apdrošinājuma pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām polišu kopijas;

11.4. informāciju par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu;

11.5. ar Uzņēmumu reģistrā reģistrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kurš atbilstoši statūtiem veic radioaktīvo atkritumu apglabāšanu vai pārvaldību (radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana, priekšapstrāde, apstrāde, sagatavošana ilgstošai glabāšanai vai apglabāšanai, glabāšana un apglabāšana), noslēgta līguma kopiju par radioaktīvo atkritumu apglabāšanu vai ar jonizējošā starojuma avotu piegādātāju vai ražotāju noslēgta līguma kopiju par garantijām, ka attiecīgos slēgtos starojuma avotus pēc to lietošanas varēs nosūtīt atpakaļ uz attiecīgo ārvalsti;

11.6. informatīvu ziņojumu par jonizējošā starojuma avotu nodošanu apglabāšanai, nosūtīšanu citam operatoram vai nosūtīšanu atpakaļ ražotājam vai piegādātājam, kā arī radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma avotu likvidēšanu pēc inventarizācijas pārskata iesniegšanas centrā līdz speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas pieprasīšanai;

11.7. informatīvu ziņojumu par veiktajiem un plānotajiem pasākumiem radiācijas drošībā un kodoldrošībā, arī par veiktajiem mērījumiem, to apjomu, kontroles vietām un lietotajiem mērinstrumentiem;

11.8. tehniskās uzraudzības institūcijas pārbaudes aktu par jonizējošā starojuma iekārtas tehnisko drošību, ar kuru ir atļauta attiecīgās iekārtas ekspluatācija.

12. Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas pieprasījumam pievieno dokumentus valsts valodā. Centrs tehnisko dokumentāciju par jonizējošā starojuma avotiem, kas tiek ievesti no ārvalstīm, var pieņemt un izskatīt bez tulkojuma valsts valodā.

 

3. Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas pieprasījuma izskatīšanas kārtība

13. Centrs speciālās atļaujas (licences) un atļaujas pieprasījumu un tai pievienotos dokumentus nodod speciālo atļauju (licenču) un atļauju darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniegšanas komisijai (turpmāk — komisija).

14. Komisija pārbauda pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus. Ja tajos konstatē nepilnības vai neatbilstību normatīvo aktu prasībām, komisija pieprasa, lai pieprasītājs novērstu nepilnības un neatbilstību.

15. Komisija pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieprasījumu reģistrē.

16. Komisija izanalizē pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus. Ja ir neskaidrības, neatbilstība vai pretrunas, komisija pieprasa papildu informāciju vai skaidrojumu. Komisijai ir tiesības ierosināt centra inspektoriem veikt pārbaudes attiecīgajā objektā.

17. Komisija ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma reģistrēšanas pieņem lēmumu izsniegt vai neizsniegt speciālo atļauju (licenci) vai atļauju, bet, ja nepieciešams veikt pārbaudes attiecīgajā objektā, minēto termiņu var pagarināt par 15 dienām, par to rakstiski informējot pieprasītāju.

18. Komisija piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo to pieprasītājam un noformē speciālo atļauju (licenci) vai atļauju, vai motivētu atteikumu to izsniegt.

19. Komisijas lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai atļauju var pārsūdzēt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

20. Atteikumā izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai atļauju norāda:

20.1. pieprasījuma reģistrācijas numuru un datumu;

20.2. tiesību normu, uz kuras pamata tiek atteikts izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai atļauju;

20.3. šo noteikumu 19.punktā noteikto pārsūdzības kārtību.

21. Speciālo atļauju (licenci) vai atļauju neizsniedz, ja pieprasītājs nespēj pierādīt, ka:

21.1. tiks ievēroti radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipi;

21.2. tiks ievērotas likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” un ar to saistītajos normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības jonizējošā starojuma avotiem un darbībām ar tiem.

 

4. Prasības speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai darbībām valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektos, kuros nav paredzēts veikt būtiskas pārmaiņas

22. Ja speciālo atļauju (licenci) pieprasa esošam valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektam, kurā speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa laikā nav paredzēts veikt būtiskas pārmaiņas, tad centrs piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma reģistrēšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektam.

23. Ar speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu un tam pievienotajiem dokumentiem, izņemot ierobežotas pieejamības informāciju un informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem atzīta par valsts noslēpumu, sabiedrība var iepazīties centrā.

24. Komisija pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai motivētu atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem ne vēlāk kā 40 dienas pēc attiecīgā pieprasījuma reģistrēšanas. Sabiedrības rakstiski iesniegtos priekšlikumus Komisija izskata un izmanto speciālās atļaujas (licences) nosacījumu sagatavošanai.

 

5. Kārtība, kādā publiski apspriežama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošana vai būtisku pārmaiņu veikšana tajos

5.1. Vispārīgās prasības

25. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšana valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajos notiek šādā secībā:

25.1. tiek apstiprināts plāns par jauna valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajā un izsniegta speciālā atļauja (licence) projektēšanai;

25.2. tiek apstiprināts projekts par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajā un izsniegta speciālā atļauja (licence) jauna valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā;

25.3. tiek pieņemts jaunais vai būtiski pārmainītais valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekts un izsniegta speciālā atļauja (licence) ekspluatācijas parametru pārbaudēm pirms objekta izmantošanas;

25.4. tiek apstiprināta jauna valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta darbības uzsākšana vai darbības atsākšana būtiski pārmainītā objektā un izsniegta speciālā atļauja (licence) minētajām darbībām.

26. Sabiedrības publiskās apspriešanas laikā izteiktos un rakstiski iesniegtos priekšlikumus par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas nosacījumiem komisija izskata un izmanto speciālās atļaujas (licences) nosacījumu sagatavošanai.

27. Pēc komisijas lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu centrs:

27.1. trīs darbdienu laikā par komisijas lēmumu rakstiski informē pašvaldību, kuras teritorijā ir paredzēts izveidot valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu vai veikt būtiskas pārmaiņas tajā;

27.2. piecu darbdienu laikā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicē komisijas lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu.

5.2. Plāna apstiprināšana par jauna valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajā

28. Centrs piecu darbdienu laikā pēc speciālās atļaujas (licences) pieprasījuma saņemšanas valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai tajā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā paziņojumu par speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu.

29. Paziņojumā par speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu norāda:

29.1. valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanas vai tā būtisku pārmaiņu veikšanas mērķi;

29.2. speciālās atļaujas (licences) pieprasītāja nosaukumu;

29.3. valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā paredzētās darbības un tehnoloģijas;

29.4. esošo vai paredzamo darbību ar jonizējošā starojuma avotiem vietu, kā arī iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas;

29.5. vietu, kur sabiedrība var iepazīties ar speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu un tam pievienotajiem dokumentiem;

29.6. datumu, līdz kuram sabiedrība centrā var iesniegt rakstiskus priekšlikumus par plānu izveidot jaunu objektu vai veikt būtiskas pārmaiņas valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā.

30. Vismaz trīs darbdienas pirms publiskās apspriešanas centrs nosūta speciālās atļaujas (licences) pieprasītājam sabiedrības rakstisko priekšlikumu kopijas atbilžu sagatavošanai.

31. Publiskajai apspriešanai speciālās atļaujas (licences) pieprasītājs par saviem līdzekļiem sagatavo nepieciešamos apskates materiālus un to dokumentu kopijas, kas nesatur ierobežotas pieejamības informāciju un informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem atzīta par valsts noslēpumu.

32. Apspriešanai apskates materiālu un dokumentu kopijas vismaz 10 darbdienas pirms publiskās apspriešanas izvieto tajā pilsētas, pagasta vai novada pašvaldībā, kuras teritorijā paredzēts uzcelt attiecīgo valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu vai kur tas atrodas, un kuras teritoriju var ietekmēt attiecīgais valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekts (turpmāk — attiecīgā pašvaldība).

33. Speciālās atļaujas (licences) pieprasītājs publiskajai apspriešanai sagatavo šādu informāciju un dokumentus:

33.1. speciālās atļaujas (licences) pieprasītāja nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā un juridiskā adrese;

33.2. esošā vai paredzamā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta nosaukums un adrese;

33.3. izveidošanas vai būtisku pārmaiņu veikšanas pamatojums;

33.4. īss valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta apraksts, kurā norādīta tā ietekme uz cilvēku veselību, vidi un īpašumiem. Tajā nelieto tehniskus aprakstus un detalizētu informāciju, lai tas būtu saprotams sabiedrībai;

33.5. karte (M 1:10000), kurā attēlota objekta atrašanās vieta un apkārtējās teritorijas izmantošanas veids, norādot apdzīvotas vietas, citus uzņēmumus, sabiedriskās ēkas.

34. Attiecīgās pašvaldības ēkā speciālās atļaujas (licences) pieprasītājs var izvietot aptaujas lapas sabiedrības viedokļu noskaidrošanai par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajā, norādot adresi, kur sūtīt aizpildītās aptaujas lapas, un to iesniegšanas termiņu.

35. Speciālās atļaujas (licences) pieprasītājs:

35.1. publicē vietējā laikrakstā paziņojumu par publisko apspriešanu un norāda tās norises vietu un laiku, kā arī vietu, kur var iepazīties ar speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu un tam pievienotajiem dokumentiem;

35.2. izliek attiecīgajā pašvaldībā paziņojumu par publisko apspriešanu;

35.3. nosūta rakstiskus uzaicinājumus uz publisko apspriešanu tiem īpašniekiem vai pārvaldniekiem, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar plānotā vai esošā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta atrašanās vietu, un citu zemesgabalu īpašniekiem, kuru teritorijas var ietekmēt attiecīgais valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekts.

36. Publiskā apspriešana notiek ne agrāk kā divdesmit piecas un ne vēlāk kā četrdesmit dienas pēc paziņojuma par speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu publicēšanas. Speciālās atļaujas (licences) pieprasītājs saskaņo apspriešanas sanāksmes vietu, laiku un apspriešanas procedūru ar attiecīgajām pašvaldībām un centru.

37. Publiskajā apspriešanā piedalās sabiedrība un attiecīgo pašvaldību pārstāvji, kā arī vismaz viens centra pārstāvis. Publiskās apspriešanas sanāksmi vada speciālās atļaujas (licences) pieprasītāja pilnvarots pārstāvis.

38. Jebkurai personai publiskās apspriešanas laikā ir tiesības apstrīdēt valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanas vai būtisku pārmaiņu veikšanas atbilstību radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipiem, izteikt priekšlikumus vai ierosināt grozījumus plānā par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajos.

39. Publiskās apspriešanas sanāksmes protokolu paraksta sanāksmes vadītājs un protokolētājs.

40. Publiskās apspriešanas sanāksmes protokolā norāda:

40.1. publiskās apspriešanas norises vietu un datumu;

40.2. speciālās atļaujas (licences) pieprasījuma nosaukumu;

40.3. sanāksmes vadītāja un protokolētāja vārdu, uzvārdu, amatu un viņu pārstāvētās institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu;

40.4. publiskās apspriešanas sanāksmes dalībnieku vārdu, uzvārdu un adresi;

40.5. publiskajai apspriešanai izvirzītos jautājumus;

40.6. publiskās apspriešanas dalībnieku izteiktos jautājumus, priekšlikumus, iebildes, kā arī atbildes uz jautājumiem un skaidrojumus par priekšlikumiem un iebildumiem;

40.7. publiskajā apspriešanā pieņemto lēmumu, ja tāds tiek pieņemts.

41. Speciālās atļaujas (licences) pieprasītājs glabā publiskās apspriešanas protokolu, bet protokola kopiju un apkopotos sabiedrības priekšlikumus nekavējoties pēc sanāksmes nodod centram.

42. Pēc publiskās apspriešanas centrs iesniedz komisijai speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu, tam pievienotos dokumentus, apkopotos sabiedrības priekšlikumus un publiskās apspriešanas protokola kopiju.

43. Ja iesniegtajos dokumentos nav sniegta pilnīga informācija, komisija nosūta speciālās atļaujas (licences) pieprasītājam vēstuli, norādot nepieciešamās informācijas iesniegšanas termiņu.

44. Ja speciālās atļaujas (licences) pieprasītājs nespēj laikus iesniegt komisijai nepieciešamo informāciju, komisija speciālās atļaujas (licences) pieprasījuma izskatīšanu atliek līdz attiecīgās informācijas saņemšanai.

45. Komisija 10 darbdienu laikā pēc publiskās apspriešanas, izņemot šo noteikumu 43. un 44.punktā noteiktos gadījumus, izvērtē speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu un pieņem lēmumu iesniegt speciālo atļauju (licenci) projektēšanai vai pieprasījumu noraidīt. Komisija par šo lēmumu piecu darbdienu laikā rakstiski paziņo speciālās atļaujas (licences) pieprasītājam.

5.3. Projekta apstiprināšana par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanu vai būtisku pārmaiņu veikšanu tajā

46. Ja attiecīgais valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekts atbilst kādam likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pielikuma 3., 4. un 5.punktā minētajam objektam, speciālās atļaujas (licences) pieprasītājs pirms pieteikuma izskatīšanas komisijā iesniedz centrā noslēguma ziņojumu par ietekmes uz vidi novērtējumu un Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu par noslēguma ziņojumu.

47. Ja attiecīgais valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekts atbilst Būvniecības likuma 12.panta nosacījumiem, speciālās atļaujas pieprasītājs pirms pieteikuma izskatīšanas komisijā iesniedz centrā būvatļaujas kopiju.

48. Piecu darbdienu laikā pēc speciālās atļaujas (licences) pieprasījuma saņemšanas centrs publicē paziņojumu par šo pieprasījumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Paziņojumā par speciālās atļaujas pieprasījumu norāda:

48.1. speciālās atļaujas (licences) pieprasītāju;

48.2. vietu paredzamajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kā arī iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas;

48.3. vietu, kur sabiedrība var iepazīties ar speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu un tam pievienotajiem dokumentiem;

48.4. datumu, līdz kuram sabiedrība var iesniegt centrā rakstiskus priekšlikumus par jauna objekta izveidošanas vai būtisku pārmaiņu veikšanas valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā projektu un nosacījumiem speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai.

49. Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) jauna valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta izveidošanai vai būtisku pārmaiņu veikšanai kādā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā, tās pieprasītājs, ja atbilstoši likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” vai Būvniecības likumā noteiktajām prasībām ir nepieciešams ietekmi uz vidi novērtēt vai publiski apspriest paredzēto būvniecību, speciālās atļaujas (licences) pieprasījumam attiecīgi pievieno:

49.1. noslēguma ziņojumu par ietekmes uz vidi novērtējumu un Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu par noslēguma ziņojumu un sabiedriskās apspriešanas rezultātus (protokolu kopijas un sabiedrības priekšlikumus);

49.2. būvatļauju un publiskās apspriešanas rezultātus (protokola kopiju un ziņojumu par būvniecības publiskās apspriešanas rezultātiem).

50. Komisija 10 darbdienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas centrā izvērtē speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu un pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai pieprasījuma noraidīšanu. Komisija par šo lēmumu piecu darbdienu laikā rakstiski paziņo pieprasītājam.

5.4. Jauna vai būtiski pārmainīta valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta pieņemšana

51. Ja centrs saņem speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu ekspluatācijas parametru pārbaudēm jaunā vai būtiski pārmainītā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā, kas ir izveidots vai pārveidots atbilstoši centra apstiprinātajam projektam, pēc komisijas iesniegto materiālu sākotnējās pārbaudes tas ir tiesīgs pieprasīt, lai speciālās atļaujas (licences) pieprasītājs centra inspektoru klātbūtnē pārbauda ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītu būtisku tehnisko parametru atbilstību projektam.

52. Piecu darbdienu laikā pēc speciālās atļaujas (licences) pieprasījuma saņemšanas centrs publicē paziņojumu par šo pieprasījumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Paziņojumā par speciālās atļaujas pieprasījumu norāda:

52.1. speciālās atļaujas (licences) pieprasītāju;

52.2. vietu, kur sabiedrība var iepazīties ar speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu un tam pievienotajiem dokumentiem;

52.3. vietu un laiku, kad notiks jonizējošā starojuma objekta pieņemšana;

52.4. datumu, līdz kuram sabiedrība var iesniegt Centrā rakstiskus priekšlikumus par jaunā vai pārveidotā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta ekspluatācijas parametru pārbaudēm un nosacījumiem speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai.

53. Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) jaunā vai būtiski izmainītā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta ekspluatācijas parametru pārbaudēm, tās pieprasītājs nodrošina, lai būtu izpildītas prasības, kas noteiktas radiācijas drošību, kodoldrošību, darba drošību, tehnisko drošību un būvniecību regulējošos normatīvajos aktos. Attiecīgajam speciālās atļaujas (licences) pieprasījumam pievieno:

53.1. tehniskās uzraudzības institūcijas pārbaudes aktus par to iekārtu tehnisko drošību, kas tieši vai netieši ietekmē radiācijas drošību un kodoldrošību attiecīgajā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā;

53.2. Valsts būvinspekcijas atzinumu par speciālās būves atbilstību būvprojektam;

53.3. ekspluatācijas parametru pārbaužu izpildes plānu un grafiku.

54. Komisija 10 darbdienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas centrā izvērtē speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu un pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai pieprasījuma noraidīšanu. Komisija par šo lēmumu piecu darbdienu laikā rakstiski paziņo pieprasītājam.

55. Speciālajā atļaujā (licencē) tiek norādīts, kuras pārbaudes atļauts veikt tikai centra inspektoru klātbūtnē.

5.5. Jauna valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta darbības uzsākšanas vai darbību atsākšanas būtiski pārmainītā objektā apstiprināšana

56. Ja centrs saņem speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu jauna vai būtiski pārmainīta valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta ekspluatācijai, kurā ir pabeigtas ekspluatācijas parametru pārbaudes, centra inspektori pārbauda ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītu būtisku tehnisko parametru un ekspluatācijas parametru atbilstību projektam.

57. Piecu darbdienu laikā pēc speciālās atļaujas (licences) pieprasījuma saņemšanas centrs publicē paziņojumu par šo pieprasījumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Paziņojumā par speciālās atļaujas pieprasījumu norāda:

57.1. speciālās atļaujas (licences) pieprasītāju;

57.2. vietu, kur sabiedrība var iepazīties ar speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu un tam pievienotajiem dokumentiem;

57.3. datumu, līdz kuram sabiedrība var iesniegt rakstiskus priekšlikumus par papildu nosacījumiem speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai.

58. Pēc centra inspektoru atzinuma saņemšanas par objekta atbilstību projektam un radiācijas drošības un kodoldrošības prasībām komisija 10 darbdienu laikā izvērtē speciālās atļaujas (licences) pieprasījumu, tam pievienotos dokumentus, sabiedrības priekšlikumus un pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai pieprasījuma noraidīšanu.

59. Piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas centrs, pamatojoties uz komisijas lēmumu, izsniedz speciālo atļauju (licenci) jaunā vai būtiski pārmainītā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta ekspluatācijai vai nosūta rakstisku paziņojumu par komisijas atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci).

 

6. Speciālajā atļaujā (licencē) un atļaujā ietveramā informācija

60. Centrs veido un aktualizē visu izsniegto speciālo atļauju (licenču) un atļauju reģistru, katrai speciālajai atļaujai (licencei) un atļaujai piešķirot reģistrācijas numuru.

61. Speciālajā atļaujā (licencē) un atļaujā norāda:

61.1. speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas reģistrācijas numuru, izsniegšanas datumu un derīguma termiņu;

61.2. personu, kurai ir izsniegta speciālā atļauja (licence) vai atļauja:

61.2.1. fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu;

61.2.2. juridiskajām personām — nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā;

61.3. tiesību normu, uz kuras pamata tiek izsniegta speciālā atļauja (licence) vai atļauja;

61.4. atļautās darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

61.5. vietu, kurā atļauts veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;

61.6. jonizējošā starojuma avotu izmantošanas ierobežojumus.

 

7. Speciālās atļaujas (licences) un atļaujas izsniegšanas kārtība

62. Centrs speciālo atļauju (licenci) vai atļauju izsniedz pēc tam, kad pieprasītājs:

62.1. iesniedz civiltiesiskās atbildības un darbinieku apdrošinājuma pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām polišu kopijas;

62.2. iesniedz tā līguma kopijas par radioaktīvo atkritumu apglabāšanu (ja pēc plānotajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem radīsies radioaktīvie atkritumi), kas noslēgts ar Uzņēmumu reģistrā reģistrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kurš atbilstoši statūtiem veic radioaktīvo atkritumu apglabāšanu vai pārvaldību (radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana, priekšapstrāde, apstrāde, sagatavošana ilgstošai glabāšanai vai apglabāšanai, glabāšana un apglabāšana);

62.3. iesniedz Valsts ieņēmuma dienesta izsniegtu izziņu par nodokļu un nodevu samaksu.

63. Ja speciālā atļauja (licence) vai atļauja ir izsniegta pirmo reizi, operators 30 dienu laikā pēc darbību ar jonizējošā starojuma avotiem uzsākšanas iesniedz centrā:

63.1. pirkuma līgumu vai dāvinājumu apliecinošu dokumentu kopijas par jonizējošā starojuma avotu iegūšanu īpašumā vai valdījumā;

63.2. apliecinājumu par dabas resursu nodokļa samaksu par radioaktīvo vielu ievešanu, pēc kuru izmantošanas radīsies radioaktīvie atkritumi;

63.3. tehniskās dokumentācijas kopiju par jonizējošā starojuma avotiem.

64. Ja juridiskā persona, kas ir operators, maina savu juridisko statusu reorganizācijas dēļ, centrs var pagarināt speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas derīguma termiņu uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, līdz juridiskā persona, kas ir iepriekšējā operatora tiesību un saistību pārņēmēja attiecībā uz darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, iesniedz pieprasījumu un saņem jaunu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju attiecīgām darbībām.

65. Ja drošības, tehnoloģisko vai ekonomisko apsvērumu dēļ nepieciešams veikt tādas pārmaiņas darbībās ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru rezultātā jāmaina speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas nosacījumi, tad līdz jaunās speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanai:

65.1. operators sagatavo novērtējumu par to, kā tiks ievēroti radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipi un normatīvie akti;

65.2. operators vismaz divus mēnešus pirms plānoto pārmaiņu ieviešanas lūdz centram izdarīt grozījumus speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas nosacījumos un pieprasījumam pievieno:

65.2.1. ar aprēķiniem pamatotu atzinumu, ka sasniegtais pozitīvais rezultāts pārsniegs šo pārmaiņu iespējamo negatīvo ietekmi;

65.2.2. ar vietējo pašvaldību saskaņotu plānu par gatavību avārijām un rīcību avārijas situācijās, kas var rasties šādu pārmaiņu dēļ;

65.2.3. radiācijas drošības un kodoldrošības instrukciju un darbinieku apmācības programmas aprakstu, kurā paredzēts nodrošinājums, lai apstarošanas līmenis būtu saprātīgi zems, izvēloties optimālus radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumus, ņemot vērā plānotās pārmaiņas darbībās ar jonizējošā starojuma avotiem;

65.2.4. darba zonu plānu, telpu, ēku vai teritoriju, kurā veiks darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, shēmas un aprakstus, ja attiecīgās pārmaiņas tos skar;

65.2.5. kvalitātes nodrošināšanas programmu un kvalitātes kontroles programmu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

65.2.6. iespējamo pārmaiņu novērtējumu attiecībā uz izmetēm vidē, kā arī jaunu ventilācijas un kanalizācijas sistēmu shēmas, ja attiecīgās pārmaiņas tās skar;

65.2.7. monitoringa sistēmas aprakstu;

65.2.8. aprakstu par paredzamajām pārmaiņām darbībās ar radioaktīvajiem atkritumiem pirms to nodošanas apglabāšanai;

65.2.9. fiziskās aizsardzības sistēmas aprakstu un ar aprēķiniem pamatotu atzinumu par iespējamā uzbrukuma apturēšanas varbūtību un Iekšlietu ministrijas Drošības policijas atzinumu par attiecīgo pārmaiņu ietekmi uz fiziskās aizsardzības sistēmu.

66. Centrs neatkarīgi no operatora veic plānoto pārmaiņu analīzi, lai pārliecinātos, ka pēc to ieviešanas:

66.1. netiks pārsniegti iedzīvotājiem un darbiniekiem noteiktie jonizējošā starojuma dozu limiti;

66.2. netiks pārsniegtas radioaktīvo vielu pieļaujamās izplūdes un izmetes vidē;

66.3. apstarošanas līmenis būs saprātīgi zems, izvēloties optimālus radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumus, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī tehnisko līdzekļu iespējas.

67. Operators glabā visu dokumentāciju par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem un, pieprasot jaunu speciālo atļauju (licenci) vai atļauju, iesniedz centrā informāciju par:

67.1. jonizējošā starojuma avotu nodošanu apglabāšanai vai lietoto jonizējošā starojuma avotu nosūtīšanu ražotājvalstij;

67.2. radioaktīvās vielas nesaturošu jonizējošā starojuma iekārtu likvidēšanu.

68. Jaunu pieprasījumu operators centrā iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pirms iepriekšējās speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbības termiņa beigām.

69. Ja speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanas vai darbības laikā operators maina savu juridisko adresi vai par darbu vadītāju tiek norīkota cita persona un mainās attiecīgā informācija, operators 10 darbdienu laikā par to paziņo centram.

70. Šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā noteikto jonizējošā starojuma avotu eksportam, importam vai tranzītam speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanu centrs saskaņo ar Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteju. Speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas pieprasītājs Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejā var saņemt skaidrojumu par to, vai uz attiecīgo jonizējošā starojuma avotu attiecas šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikums.

71. Centrs izsniedz:

71.1. speciālo atļauju (licenci) vai atļauju eksportam un importam;

71.2. atļauju tranzītam atsevišķai jonizējošā starojuma avotu tranzīta partijai;

71.3. speciālo atļauju (licenci) tranzītam, ja šādas darbības tiek veiktas regulāri;

71.4. atļauju īslaicīgai jonizējošā starojuma avotu izvešanai no Latvijas, ja izvešanas mērķis ir demonstrācija, kalibrēšana, testēšana vai citi līdzīgi mērķi un šī jonizējošā starojuma avota atrašanās laiks ārvalstī nepārsniedz 30 dienas.

72. Par katru speciālās atļaujas (licences) un atļaujas izsniegšanu jonizējošā starojuma avotu eksportam, importam vai tranzītam centrs nekavējoties paziņo Valsts ieņēmuma dienesta Galvenajai muitas pārvaldei. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu amatpersonas informē centru par jonizējošā starojuma avotu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežām.

 

8. Noslēguma jautājumi

73. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumus Nr.223 “Kārtība, kādā izsniedzamas licences un atļaujas darbībām ar radioaktīvajām vielām un citiem jonizējošā starojuma avotiem” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 112./113.nr.; 1997, 232./235.nr.; 1998, 51./52.nr.; 2000, 278./280.nr.).

74. Noteikumu 11.2.apakšpunkts un 63.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 11.jūliju.

 

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 3.jūlija noteikumiem Nr.301

Jonizējošā starojuma avoti, kas ir iekļauti Stratēģiskas nozīmes preču — ieroču, bruņojuma un munīcijas — sarakstā

Nr.p.k.	Jonizējošā starojuma avots
1.	Kodolreaktori enerģijas ražošanai vai vilces iekārtām, arī kodolreaktori, kas speciāli radīti vai modificēti militārām vajadzībām, un to komponenti, kas speciāli radīti vai modificēti militārām vajadzībām
2.	Speciāli militāriem kodolreaktoriem radīti simulatori
3.	Elementārdaļiņu staru sistēmas, kas spēj iznīcināt vai paralizēt mērķi, arī šādas vadāmās enerģijas ieroču sistēmām speciāli radītas iekārtas:
3.1.	primārās enerģijas ražošanas, uzkrāšanas, komutācijas, jaudas pārveidošanas vai degvielas piegādes iekārtas;
3.2.	staru vadības, pārraides vai tēmēšanas iekārtas;
3.3.	iekārtas ar ātru stara pārvietošanu, kas atļauj ātri iznīcināt daudzus mērķus;
3.4.	fokusējošā optika un fāžu salāgotāji;
3.5.	strāvas inžektori negatīvo ūdeņraža jonu starojumam;
3.6.	kosmiskās gradācijas paātrinātāju komponenti;
3.7.	negatīvo jonu starojuma fokusēšanas iekārtas;
3.8.	augstas enerģijas jonu staru vadības un pārvietošanas iekārtas;
3.9.	kosmiskās gradācijas plēves (folijas) negatīvo ūdeņraža izotopu staru neitralizēšanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 3.jūlija noteikumiem Nr.301

Jonizējošā starojuma avoti — kodolmateriāli, kas ir iekļauti Stratēģiskas nozīmes dubultā lietojuma preču sarakstā

Nr.p.k.	Jonizējošā starojuma avots
1.	Plutonijs, kurā izotopa 238Pu koncentrācija ir mazāka par 80 %1
2.	Speciālie skaldmateriāli, kuru daudzums ir lielāks par 50 efektīvajiem gramiem2
3.	Dabiskais urāns, ja tā daudzums ir lielāks par 500 kg
4.	Vājinātais urāns, ja tā daudzums ir lielāks par 1000 kg
5.	Torijs, ja tā daudzums ir lielāks par 1000 kg

Piezīmes.

¹ Neietver speciālos skaldmateriālus, kuru daudzums vienāds vai mazāks par 1 gramu, ja tos izmanto kā jutības etalonus mērinstrumentos, kā arī izejmateriālus (t.i., urāns, kurš satur dabā esošo izotopu maisījumu, vai vājināts urāns, kurā urāna 235 daudzums ir mazāks par 0,7 %, kā arī torijs metāliskā, sakausējuma, ķīmiskā savienojuma vai koncentrāta veidā), kuri lietoti tikai miera laika vajadzībām, piemēram, sakausējumu vai keramikas ražošanai.

² Plutonijs 239, plutonijs 241, urāns 233, ar urānu 235 vai urānu 233 bagātināts urāns un jebkurš materiāls, kas satur vienu vai vairākus minētos izotopus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

 

Jonizējošā starojuma avoti

Kods	Nr.	Jonizējošā starojuma avots un jonizējošā starojuma ģenerēšanai nozīmīgās tehnisko iekārtu daļas
1	2	3
0A001		Kodolreaktori1 un ar tiem saistītās iekārtas:
	a.	reaktors un iekārtas tajā — kodolreaktors, kas spēj darboties, uzturot kontrolētu, pašuzturošu kodoldalīšanās ķēdes reakciju, izņemot nulles jaudas reaktoru, t.i., reaktoru, kura plutonija ražošanas projektētā jauda nepārsniedz 100 gramus gadā
	b.	reaktora korpuss — metāla tvertne kā vienota vienība vai tās galvenās daļas2, kas īpaši konstruētas vai sagatavotas, lai tajās atrastos kodolreaktora aktīvā zona, kā arī attiecīgie reaktora iekšējie komponenti
	c.	kodolreaktora degvielas iekraušanas un izkraušanas mašīna — degvielas elementa manipulācijas iekārta, kas speciāli radīta vai sagatavota, lai iekrautu vai izkrautu degvielu kodolreaktorā
	d.	reaktora kontroles stieņi3 — stieņi, kas īpaši konstruēti vai sagatavoti, lai regulētu kodolreakcijas procesu reaktorā
	e.	reaktora spiediena caurules — caurules, kuras speciāli radītas vai sagatavotas, lai tajās ievietotu degvielas elementus un primāro dzesētāju, ja darba spiediens ir 50 atmosfēras (5,1 MPa)
	f.	cirkonija caurules — cirkonija vai tā sakausējumu, kuros hafnija masas attiecība pret cirkonija masu ir mazāka par 1:500, caurules vai cauruļu bloki, kuri speciāli radīti vai sagatavoti, lai tos lietotu reaktorā
	g.	primārā dzesētāja sūkņi — sūkņi, kas speciāli radīti vai sagatavoti, lai nodrošinātu primārā dzesētāja cirkulāciju
	h.	kodolreaktora iekšējie komponenti4 — speciāli radīti vai sagatavoti, lai lietotu kodolreaktorā, arī aktīvās zonas balsti, degvielas kanāli, termiskais vairogs, starpsienas, aktīvās zonas režģu plāksnes un difūzeru plates
	i.	siltummaiņi (tvaika ģeneratori) — speciāli radīti vai sagatavoti, lai izmantotu kodolreaktora primārajā dzesēšanas kontūrā
	j.	neitronu detektori5 un mērinstrumenti — iekārtas, kas ir speciāli radītas vai sagatavotas neitronu detektēšanai vai to plūsmas mērīšanai reaktora aktīvajā zonā
0B001		Rūpnīcas dabīgā urāna, vājinātā urāna un speciālo skaldmateriālu izotopu atdalīšanai un speciāli tām radītas vai pielāgotas iekārtas un komponenti:
	a.	dabīgā urāna, vājinātā urāna un speciālo skaldmateriālu izotopu atdalīšanai speciāli radītas ražotnes: 1. gāzu centrifūgu separācijas ražotnes; 2. gāzu difūzijas separācijas ražotnes; 3. aerodinamiskās separācijas ražotnes; 4. ķīmiskās apmaiņas separācijas ražotnes; 5. jonu apmaiņas separācijas ražotnes; 6. atomizēta tvaika lāzeru izotopu separācijas (AVLIS) ražotnes; 7. molekulāro lāzeru izotopu separācijas (MLIS) ražotnes; 8. plazmas separācijas ražotnes; 9. elektromagnētiskās separācijas ražotnes
	b.	gāzu centrifūgas, kompleksi un komponenti, kas speciāli radīti vai pielāgoti gāzu centrifūgu separācijas procesam:
		1. gāzu centrifūgas
		2. pilnīgi rotoru kompleksi
		3. rotora cauruļu cilindri, kas izgatavoti no materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu6, ar sienu biezumu 12 mm vai mazāk un diametru 75–400 mm
		4. gredzeni vai balsti, kas izgatavoti no materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu, ar sienu biezumu 3 mm vai mazāk un diametru 75–400 mm, kuri ir radīti, lai nodrošinātu atbalstu rotora caurulēm vai lai savienotu kopā vairākas rotora caurules
		5. turbolizatori, kas izgatavoti no materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu, ar diametru 75–400 mm, lai tos iemontētu rotora caurulēs
		6. augšējie un apakšējie slēgi, kas izgatavoti no materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu, ar diametru 75–400 mm, lai derētu rotora cauruļu galiem
		7. magnētiskās piekares gultņi, kuri sastāv no korpusam piekārta gredzenveida magnēta, kas pildīts ar amortizējošu materiālu. Korpusu izgatavo vai pārklāj ar materiālu, kas iztur UF6 iedarbību7. Magnētiskās piekares gultņos magnēta pols mijiedarbojas ar otru polu vai citu magnētu, kas pievienots rotora augšējam slēgam
		8. speciāli sagatavoti gultņi, kuri ietver ass–slīdņa mezglu, kurš uzmontēts uz amortizatora
		9. molekulārie sūkņi, kuri sastāv no cilindriem ar iekšēji iestrādātām vai ieštancētām spirālveida rievām un iestrādātiem kanāliem
		10. gredzenveida motora statori daudzfāzu maiņstrāvas histerēzes (vai pretdarbības) motoriem sinhronai darbībai vakuumā ar frekvenci 600–2000 Hz un jaudu 50–1000 VA
		11. centrifūgu korpusi vai uztvērēji gāzu centrifūgas rotora cauruļu moduļu ievietošanai, kas sastāv no cita cilindra ar sienu biezumu līdz 30 mm, kuram ir precīzi apstrādāti gali un kurš ir izgatavots vai pārklāts ar materiāliem, kas ir izturīgi pret UF6 korozijas iedarbību
		12. uztvērējkausi, kas sastāv no caurulēm ar iekšējo diametru līdz 12 mm, lai ekstrahētu UF6 gāzi no centrifūgas rotora caurules, izmantojot Pito caurulītes efektu. Tie ir izgatavoti vai pārklāti ar materiāliem, kas ir izturīgi pret UF6 korozijas iedarbību
		13. frekvenču pārveidotāji (konvertori vai invertori), kuri ir speciāli radīti vai pielāgoti centrifūgu bagātināšanas iekārtu motoru statoru barošanai, kā arī šādu pārveidotāju daļas un komponenti, kuriem ir visas šādas īpašības:
		a. daudzfāzu izejas frekvence ir 600–2000 Hz;
		b. frekvenču kontrole labāka par 0,1 %;
		c. harmoniskās svārstības mazākas par 2 %;
		d. lietderības koeficients lielāks par 80 %
	c.	iekārtas un komponenti, kas speciāli radīti vai pielāgoti gāzu difūziju separācijas procesiem:
		1. gāzu difūzijas membrānas, kas izgatavotas no porainiem metāliskiem, polimēru vai keramiskiem materiāliem, kas ir izturīgi pret UF6 korozijas iedarbību, ar poru izmēru 10–100 nm, biezumu 5 mm vai mazāku, un cauruļveida formas ar diametru 25 mm vai mazāku
		2. gāzu difuzoru apvalki, kas izgatavoti vai pārklāti ar materiāliem, kas ir izturīgi pret UF6 korozijas iedarbību
		3. kompresori (turbo, centrifugālie un aksiālas plūsmas tipa) vai gāzu pūtēji ar ražību 1 m3/min. UF6 vai vairāk un izejas spiedienu līdz 666,7 kPa, kas izgatavoti vai pārklāti ar materiāliem, kas ir izturīgi pret UF6 korozijas iedarbību
		4. rotējošo vārpstu blīvslēgi iepriekšējā apakšpunktā minētajiem kompresoriem vai gāzu pūtējiem, kas izgatavoti tā, lai bufergāzes noplūdes ātrums būtu mazāks par 1000 cm3/min.
		5. siltummaiņi, kas izgatavoti no alumīnija, vara, niķeļa vai sakausējumiem, kas satur vairāk par 60 % niķeļa, vai šo metālu kombinācijām oderētu cauruļu veidā, kas projektētas darbam zema spiediena atmosfērā, ar tādu noplūdes ātrumu, kuras rezultātā spiediena palielināšanās ir lēnāka par 10 Pa stundā, ja spiedienu starpība ir 100 kPa
		6. gofrētie vārsti ar diametru 40–1500 mm, kas izgatavoti no materiāliem, kas ir izturīgi pret UF6 korozijas iedarbību
	d.	iekārtas vai komponenti, kas speciāli radīti vai pielāgoti aerodinamiskās separācijas procesiem:
		1. separācijas sprauslas, kas sastāv no šķēlumveida radiāliem kanāliem ar liekuma rādiusu, mazāku par 1 mm, ir izturīgas pret UF6 korozijas iedarbību un satur šķēlējplāksni, kas sadala caur sprauslu plūstošo gāzi divās plūsmās
		2. tangenciālās cilindriskās vai koniskās ieplūdes caurules (virpuļcaurules), kas izgatavotas vai pārklātas ar materiāliem, kas ir izturīgi pret UF6 koroziju, ar diametru 0,5–4,0 cm un garuma attiecību pret diametru 20:1, kurām ir viena vai vairākas tangenciālas ieejas
		3. kompresori (turbo, centrifugālie un aksiālas plūsmas tipa) vai gāzu pūtēji ar ražību 2 m3/min. un vairāk, kas izgatavoti vai pārklāti ar materiāliem, kas ir izturīgi pret UF6 koroziju, kā arī attiecīgie rotora vārpstas blīvslēgi
		4. siltummaiņi, kas izgatavoti vai pārklāti ar materiāliem, kas ir izturīgi pret UF6 koroziju
		5. aerodinamiskās separācijas elementu apvalki, kas izgatavoti vai pārklāti ar materiāliem, kas ir izturīgi pret UF6 koroziju, lai tajos ievietotu virpuļcaurules vai separācijas sprauslas
		6. gofrētie ventiļi, kas izgatavoti vai pārklāti ar materiāliem, kas ir izturīgi pret UF6 koroziju, ar diametru 40–1500 mm
		7. procesa sistēmas UF6 atdalīšanai no nesējgāzes (ūdeņraža vai hēlija) līdz 1 ppm UF6 nesējgāzē un mazāk, to skaitā:
		a. kriogēniskie siltummaiņi un krioseparatori, kas iztur 153 K (–120 °C) un zemākas temperatūras;
		b. kriogēnās saldēšanas iekārtas, kas iztur 153 K (–120 °C) un zemākas temperatūras;
		c. separācijas sprauslas vai virpuļcaurules UF6 atdalīšanai no nesējgāzes;
		d. UF6 izsaldēšanas iekārtas, kas iztur 253 K (–20 °C) un zemākas temperatūras
	e.	iekārtas un komponenti, kas speciāli radīti vai pielāgoti ķīmiskās apmaiņas separācijas procesiem:
		1. ātrās apmaiņas šķidruma–šķidruma pulsējošās kolonnas ar fāzu kontaktlaiku 30 s vai īsāku, izturīgas pret koncentrētu sālsskābi (piem., izgatavotas vai izklātas ar piemērotām plastmasām — fluoroglekļa polimēriem vai stiklu)
		2. ātrās apmaiņas šķidruma–šķidruma centrifugālie esktraktori ar fāzu kontaktlaiku 30 s vai īsāku, izturīgi pret koncentrētu sālsskābi (piem., izgatavotas vai izklātas ar piemērotām plastmasām — fluoroglekļa polimēriem vai stiklu)
		3. elektroķīmiskās reducēšanas elementi, kas ir izturīgi pret koncentrētu sālsskābi, lai reducētu urānu no vienas oksidācijas pakāpes uz otru
		4. elektroķīmisko reducēšanas elementu barošanas iekārtas U+4 atdalīšanai no organiskajiem materiāliem. Iekārtas daļas, kas saskaras ar organisko materiālu plūsmu, ir izgatavotas vai pārklātas ar piemērotiem materiāliem (piem., fluoroglekļa polimēriem, polifenola sulfātu, poliētera sulfātu vai ar sveķiem piesūcinātu grafītu)
		5. barošanas sagatavošanas sistēmas augstas tīrības urāna hlorīda šķīduma ražošanai, kas sastāv no šķīdināšanas, šķīdinātāja ekstrakcijas un/vai jonu apmaiņas iekārtām attīrīšanas un elektroķīmiskajiem elementiem, lai reducētu urāna jonus U+6 vai U+4 uz U+3
		6. urāna oksidēšanas sistēmas U+3 oksidēšanai līdz U+4
	f.	iekārtas un komponenti, kas speciāli radīti vai sagatavoti jonu apmaiņas separācijas procesiem:
		1. ātrās darbības jonu apmaiņas sveķi — šūnveida vai poraina makrotīklveida sveķi, kuros aktīvās ķīmiskās apmaiņas grupas ir limitētas līdz pārklājumiem uz inertas porainas pamata virsmas, un citas jebkuras piemērotas formas kompozītu struktūras, arī daļiņas vai šķiedras ar diametru 0,2 mm vai mazāku, kas ir izturīgas pret koncentrētu sālsskābi un ir izgatavotas, lai nodrošinātu, ka apmaiņas ātruma pusperiods ir mazāks par 10 sekundēm, kā arī ir izturīgas 373 K (100 °C) – 473 K (200 °C) temperatūrā
		2. jonu apmaiņas kolonnas (cilindriskas) ar diametru, lielāku par 1000 mm, kuras izgatavotas vai pārklātas ar materiāliem, kas ir izturīgi pret koncentrētu sālsskābi (piem., titāns vai fluoroglekļa polimērs) un spēj darboties 373 K (100 °C) – 473 K (200 °C) temperatūrā, ja spiediens ir virs 0,7 MPa
		3. jonu apmaiņas atteces sistēmas (ķīmiskās vai elektroķīmiskās oksidēšanas vai reducēšanas sistēmas), lai reģenerētu ķīmiskos reducēšanas vai oksidēšanas materiālus, kurus izmanto jonu apmaiņas bagātināšanas kaskādēs
	g.	iekārtas un komponenti, kas speciāli radīti vai pielāgoti atomizēta tvaika lāzeru izotopu separācijas (AVLIS) procesiem:
		1. lieljaudas svītru vai skenējošie elektronu lielgabali ar jaudu, lielāku par 2,5 kW/cm, izmantošanai urāna iztvaicēšanas sistēmās
		2. sistēmas, lai darbotos ar šķidru metālisku urānu, izkausētu urānu vai urāna sakausējumiem8, kas sastāv no laiviņveida tīģeļa, kurš izgatavots vai pārklāts ar materiāliem, kas ir izturīgi pret karstumu un koroziju (piem., tantals, ar irīdiju pārklāts grafīts, ar citiem retzemju elementu oksīdiem pārklāts grafīts vai šo materiālu maisījumi), kā arī šī tīģeļa dzesēšanas sistēmas
		3. produktu un pārpalikumu kolektoru sistēmas, kuras izgatavotas no vai pārklātas ar materiāliem, kas ir izturīgi pret karstumu un koroziju no urāna tvaikiem vai šķidra urāna, piem., ar irīdiju pārklāts grafīts vai tantals
		4. separācijas moduļu apvalki (cilindriski vai taisnstūra trauki), lai ievietotu urāna metāla tvaiku avotu, elektronu kūļa lielgabalu, produktu un pārpalikumu kolektorus
		5. lāzeri vai lāzeru sistēmas urāna izotopu separācijai kopā ar frekvenču spektra stabilizatoriem ilgstošam darba periodam
	h.	iekārtas un komponenti, kas speciāli radīti vai sagatavoti molekulāro lāzeru izotopu separācijas (MLIS) procesiem vai ķīmiskajām reakcijām ar izotopu selektīva lāzera aktivāciju (CRISLA):
		1. virsskaņas izplešanās sprauslas UF6 un nesējgāzes dzesēšanai līdz 150 K (–123 °C) temperatūrai vai zemāk, kas izgatavotas vai pārklātas ar materiāliem, kas ir izturīgi pret UF6 koroziju
		2. urāna pentafluorīda (UF5) produktu kolektori, kas sastāv no filtra, trieciena vai ciklona tipa kolektoriem vai to kombinācijām un ir izgatavoti vai pārklāti ar materiāliem, kas ir izturīgi pret UF5/UF6 koroziju
		3. kompresori, kas izgatavoti vai pārklāti ar materiāliem, kas ir izturīgi pret UF6 koroziju, un arī rotoru vārpstu blīvslēgi
		4. fluorēšanas iekārtas, lai pārveidotu UF5 (cieta viela) par UF6 (gāze)
		5. sistēmas UF6 atdalīšanai no nesējgāzes (piem., slāpekļa vai argona), ieskaitot:
		a. kriogēniskos siltummaiņus un krioseparatorus darbam 153 K (–120 °C) vai zemākā temperatūrā;
		b. kriogēniskās saldēšanas iekārtas darbam 153 K (–120 °C) vai zemākā temperatūrā;
		c. UF6 izsaldētāji darbam 153 K (–120 °C) vai zemākā temperatūrā
		6. lāzeri vai lāzeru sistēmas urāna izotopu separācijai kopā ar frekvenču spektra stabilizatoriem ilgstošam darba periodam
	i.	iekārtas un komponenti, kas speciāli radīti vai sagatavoti plazmas separācijas procesam:
		1. mikroviļņu enerģijas avoti un antenas jonu radīšanai vai paātrināšanai ar izejas frekvenci virs 30 GHz un vidējo izejas jaudu virs 50 kW
		2. radiofrekvences jonu ierosmes spoles frekvencēm virs 100 kHz, kas spējīgas nodrošināt virs 40 kW lielu vidējo jaudu
		3. urāna plazmas ģenerēšanas sistēmas
		4. sistēmas, lai darbotos ar šķidru metālisku urānu, izkausētu urānu vai urāna sakausējumiem8, kas sastāv no laiviņveida tīģeļa, kurš izgatavots vai pārklāts ar materiāliem, kas ir izturīgi pret karstumu un koroziju (piem., tantals, ar irīdiju pārklāts grafīts, ar citiem retzemju elementu oksīdiem pārklāts grafīts vai šo materiālu maisījumi), kā arī šī tīģeļa dzesēšanas sistēmas
		5. produktu un pārpalikumu kolektoru sistēmas, kuras izgatavotas vai pārklātas ar materiāliem, kas ir izturīgi pret karstumu un koroziju no urāna tvaikiem vai šķidra urāna, piem., ar irīdiju pārklāts grafīts vai tantals
		6. separācijas moduļu apvalki (cilindriski), lai ievietotu urāna plazmas avotu, radiofrekvenču piedziņas spoli, produktu un pārpalikumu kolektorus, kas izgatavoti no piemērota nemagnētiska materiāla (piem., nerūsējošā tērauda)
	j.	iekārtas un komponenti, kas speciāli radīti vai sagatavoti elektromagnētiskās separācijas procesiem:
		1. jonu avoti, atsevišķi vai salikti, kas sastāv no tvaiku avota, jonizētāja un kūļa paātrinātāja, izgatavota no piemērotiem nemagnētiskiem materiāliem (piem., grafīta, nerūsējošā tērauda vai vara), kas spēj nodrošināt kopējo jonu kūļa strāvu 50 mA vai lielāku
		2. jonu kolektoru plates bagātināta vai vājināta urāna jonu kūļu sakopošanai, kas sastāv no diviem vai vairākiem šķēlumiem un kabatām un ir izgatavotas no piemērotiem nemagnētiskiem materiāliem (piem., grafīta vai nerūsējošā tērauda)
		3. vakuuma apvalki urāna elektromagnētiskiem separatoriem, kas izgatavoti no nemagnētiskiem materiāliem (piem., nerūsējošā tērauda) un paredzēti darbam, ja spiediens ir 0,1 Pa vai mazāks
		4. magnētu poli ar diametru, lielāku par 2 m
		5. augstsprieguma enerģijas avoti jonu avotiem9, kuriem ir visas šādas īpašības:
		a. spēja darboties nepārtraukti;
		b. izejas spriegums ir 20000 V vai vairāk;
		c. izejas strāva ir 1 A vai lielāka;
		d. sprieguma regulēšanas kļūda ir mazāka par 0,01 % 8 stundās
		6. magnētu enerģijas avoti (lielas jaudas, līdzstrāvas), kuriem ir visas šādas īpašības:
		a. spēja nepārtraukti darboties, nodrošinot izejas strāvu 500 A vai lielāku, ja spriegums ir 100 V vai lielāks;
		b. strāvas vai sprieguma regulēšanas kļūda ir mazāka par 0,01 % 8 stundās
0B002		Speciāli radītas vai pielāgotas palīgsistēmas, iekārtas un komponenti 0B001 minēto izotopu separācijas iekārtām, kas izgatavotas vai pārklātas ar materiāliem, kas ir izturīgi pret UF5/UF6 koroziju
	a.	piegādes autoklāvi, krāsnis vai sistēmas UF6 ievadīšanai bagātināšanas procesā
	b.	desublimatori vai izsaldētāji, kurus lieto UF6 aizvadīšanai no bagātināšanas procesa, lai novadītu uz nākamo procesu — uzkarsēšanu
	c.	produktu un pārpalikumu iekārtas UF6 iepildīšanai konteineros
	d.	sašķidrināšanas un sacietināšanas iekārtas, lai aizvadītu UF6 no bagātināšanas procesiem, to saspiežot, atdzesējot un pārvēršot šķidrā vai cietā stāvoklī
	e.	cauruļvadu un ievadsistēmas, kas speciāli radītas darbam ar UF6 gāzu difūzijas, centrifūgu vai aerodinamiskajās kaskādēs
	f.	1. vakuumkameras vai vakuumievadsistēmas ar nosūces jaudu 5 m3/min. vai vairāk;
		2. vakuumsūkņi, kas speciāli radīti darbam UF6 nesēju atmosfērā
	g.	UF6 masspektrometri vai jonu avoti, kas speciāli radīti vai sagatavoti nepārtrauktai izejmateriālu, produktu vai pārpalikumu paraugu paņemšanai no UF6 gāzes plūsmas un kuriem ir visas šādas īpašības:
		1. vienas vienības atommasas izšķiršanas spēja lielāka par 320;
		2. jonu avoti izgatavoti vai pārklāti ar nihromu, moneli (vara–niķeļa sakausējums) vai niķeli;
		3. ir jonizācijas avoti bombardēšanai ar elektroniem;
		4. ir izotopiskai analīzei piemērota savākšanas sistēma
0B003		Urāna konversijas rūpnīcas un iekārtas, kas speciāli tām radītas vai sagatavotas:
	a.	sistēmas UO2 iegūšanai no urāna rūdas koncentrāta
	b.	sistēmas UO3 pārveidošanai par UF6
	c.	sistēmas UO3 pārveidošanai par UO2
	d.	sistēmas UO2 pārveidošanai par UF4
	e.	sistēmas UF4 pārveidošanai par UF6
	f.	sistēmas metāliska urāna iegūšanai no UF4
	g.	sistēmas UF6 pārveidošanai par UO2
	h.	sistēmas UF6 pārveidošanai par UF4
	i.	sistēmas UO2 pārveidošanai par UCl4
0B004		Rūpnīcas smagā ūdens, deitērija vai deitērija savienojumu ražošanai vai koncentrēšanai un speciāli tām radītas vai sagatavotas iekārtas un komponenti:
	a.	rūpnīcas smagā ūdens, deitērija vai deitērija savienojumu ražošanai:
		1. ūdens–sērūdeņraža apmaiņas ražotnes;
		2. amonjaka–ūdeņraža apmaiņas ražotnes
	b.	iekārtas un komponenti:
		1. ūdens–sērūdeņraža apmaiņas kolonnas, kas izgatavotas no smalkgraudaina oglekļa tērauda (piem., ASTM A516), ar diametru 6–9 m, kas spēj strādāt, ja spiediens ir 2 MPa vai lielāks, ar korozijas pielaidi 6 mm vai lielāku
		2. vienpakāpes zemspiediena (t.i., 0,2 MPa) gāzu pūtēji vai kompresori sērūdeņraža gāzes cirkulācijai (t.i., gāzes, kas satur vairāk par 70 % H2S) ar ražību, lielāku vai vienādu ar 56 m3/s, ja darba spiediens ir lielāks vai vienāds ar 1,8 MPa, kuriem ir blīvslēgi, kas radīti darbam saskarē ar šķidru H2S
		3. amonjaka–ūdeņraža apmaiņas kolonnas ar augstumu, lielāku vai vienādu ar 35 m un diametru 1,5–2,5 m, kas spēj strādāt, ja spiediens ir lielāks par 15 MPa
		4. kolonnu iekšējās sastāvdaļas, ieskaitot pakāpju savienotājus un pakāpju sūkņus, arī iegremdējamos sūkņus smagā ūdens ražošanai, izmantojot amonjaka–ūdeņraža apmaiņas procesu
		5. amonjaka krekinga iekārtas, kas paredzētas darbam, ja spiediens ir 3 MPa vai lielāks, izmantojot amonjaka–ūdeņraža apmaiņas procesu
		6. infrasarkanās gaismas absorbcijas analizatori, kas spēj nepārtraukti analizēt ūdeņraža–deitērija attiecības, ja deitērija koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 90 %
		7. katalītiskie degļi bagātinātas deitērija gāzes sadedzināšanai, lai iegūtu smago ūdeni, izmantojot amonjaka–ūdeņraža apmaiņas procesu
		8. pilnīgas smagā ūdens koncentrācijas sistēmas vai kolonnas smagā ūdens koncentrēšanai līdz reaktoru kvalitātes deitērija koncentrācijai
0B005		Rūpnīcas, kas speciāli radītas kodolreaktoru degvielas elementu ražošanai, un tām speciāli radītas vai sagatavotas iekārtas10
0B006		Rūpnīcas apstaroto kodolreaktoru degvielas elementu pārstrādei un speciāli tām radītas vai sagatavotas iekārtas un komponenti:
	a.	rūpnīcas apstaroto kodolreaktoru degvielas elementu pārstrādei, arī iekārtas un komponenti, kas parasti nonāk tiešā kontaktā ar apstaroto degvielu, tieši kontrolē apstaroto degvielu un vada galvenās kodolmateriālu un dalīšanās produktu apstrādes plūsmas
	b.	degvielas elementu sasmalcināšanas mašīnas, t.i., no attāluma vadāmas iekārtas, lai grieztu, skaldītu vai sasmalcinātu apstarotas degvielas kasetes, paketes vai elementus
	c.	šķīdināšanas tvertnes, kodolkritiski drošas tvertnes (piem., maza diametra, apaļas vai taisnstūrveida tvertnes), kas speciāli radītas vai sagatavotas, lai izšķīdinātu apstarotu kodolreaktoru degvielu, un kuras spēj izturēt karstus un augsti korozīvus šķidrumus, kā arī kuras var no attāluma piekraut, izkraut un uzturēt darba kārtībā
	d.	pretplūsmas šķīdinātāja ekstraktori un jonu apmaiņas procesu iekārtas, kas speciāli radītas vai sagatavotas, lai tās izmantotu apstarota dabīgā urāna, vājinātā urāna vai speciālo skaldmateriālu pārstrādei
	e.	uzglabāšanas vai glabāšanas tvertnes11, kas speciāli radītas, lai būtu kodolkritiski drošas un izturīgas pret slāpekļskābes korozīvo iedarbību
	f.	procesu kontroles instrumenti, kas speciāli radīti vai sagatavoti, lai novērotu vai kontrolētu apstarota dabīgā urāna, vājinātā urāna vai speciālo skaldmateriālu pārstrādi
0B007		Rūpnīcas plutonija konversijai un speciāli tām radītas vai sagatavotas iekārtas un komponenti:
	a.	sistēmas plutonija oksīda iegūšanai no nitrāta
	b.	sistēmas metāliskā plutonija iegūšanai
0C001		Dabiskais urāns, vājinātais urāns vai torijs12 metāla, sakausējuma, ķīmiska savienojuma vai koncentrāta veidā un jebkurš materiāls, kas satur vienu vai vairākus minētos materiālus
0C002		Speciālie skaldmateriāli13
0C003		Deitērijs, smagais ūdens (deitērija dioksīds) un citi deitērija savienojumi, deitēriju saturoši maisījumi un šķīdumi, kuros deitērija izotopiskā attiecība pret ūdeņradi pārsniedz 1:5000
0C004		Kodolkvalitātes grafīts14, kurš satur mazāk par 5 miljonajām daļām bora ekvivalenta un kura blīvums lielāks par 1,5 g/cm3
0C005		Speciāli sagatavoti savienojumi vai pulveri gāzu difūzijas membrānu izgatavošanai, kas ir izturīgi pret UF6 koroziju (piem., niķelis vai sakausējumi, kas satur 60 svara procentus niķeļa, alumīnija oksīds un teflons), ar tīrības pakāpi, vienādu vai lielāku par 99,9 %, un vidējo daļiņu izmēru, mazāku par 10 µm, mērot pēc Amerikas materiālu un to pārbaudes biedrības (ASTM) B330 standarta, kā arī augstas pakāpes daļiņu izmēru viendabīgumu
1A004		Aizsardzības un detektoru iekārtas un komponenti, izņemot ieroču, bruņojuma un munīcijas sarakstā minētos:
	a.	gāzmaskas, filtru elementi un dezaktivācijas iekārtas un speciāli tām radīti vai modificēti komponenti, lai aizsargātos pret bioloģiskiem aģentiem vai radioaktīviem materiāliem, kuri pārveidoti militārām vajadzībām vai par ķīmisko ieroču (CW) aģentiem
	b.	aizsargtērpi, cimdi un apavi, lai aizsargātos pret bioloģiskiem aģentiem vai radioaktīviem materiāliem, kuri pārveidoti militārām vajadzībām vai par ķīmisko ieroču (CW) aģentiem
	c.	kodolmateriālu, bioloģisko vai ķīmisko materiālu detektēšanas sistēmas15, kas speciāli radītas vai modificētas, lai detektētu vai identificētu bioloģiskos aģentus vai radioaktīvos materiālus, kuras pārveidotas militārām vajadzībām vai par ķīmisko ieroču (CW) aģentiem, kā arī tām radītās komponenti
1A225		Platinēti katalizatori, kas speciāli radīti vai sagatavoti, lai veicinātu ūdeņraža izotopu apmaiņas reakcijas starp ūdeņradi un ūdeni, lai atgūtu tritiju no smagā ūdens vai ražotu smago ūdeni
1A226		Speciālas paketes, kuras var izmantot smagā ūdens atdalīšanai no parastā ūdens un kurām piemīt abas šādas īpašības:
		a. izgatavotas no fosforbronzas sietiem, kas ir ķīmiski apstrādāti, lai palielinātu saslapināšanos;
		b. paredzētas izmantošanai vakuumdestilācijas kolonnās
1A227		Liela blīvuma (svina stikla vai citi) radiācijas aizsarglogi un speciāli tiem izgatavoti rāmji, kuriem piemīt visas šādas īpašības:
		a. “aukstais laukums”16 lielāks par 0,09 m2;
		b. blīvums lielāks par 3 g/cm3;
		c. biezums 100 mm vai lielāks
1B226		Elektromagnētiskie izotopu separatori17 ar vienu vai vairākiem jonu avotiem, kas spēj radīt 50 mA vai lielāku kopējo jonu plūsmas strāvu
1B231		Tritija rūpnīcas, ražotnes un iekārtas:
	a.	rūpnīcas un ražotnes tritija ražošanai, reģenerēšanai, ekstrakcijai, koncentrēšanai vai apstrādei
	b.	iekārtas tritija rūpnīcām vai ražotnēm:
		1. ūdeņraža vai hēlija sasaldēšanas iekārtas, kas spējīgas atdzesēt gāzi līdz 23 K (–250 °C) vai zemākai temperatūrai, ar siltuma novadīšanas jaudu, lielāku par 150 W;
		2. ūdeņraža izotopu uzkrāšanas vai attīrīšanas sistēmas, kurās izmanto metālu hidrīdus par uzkrāšanas vai attīrīšanas materiāliem
1C004		Urāna–titāna sakausējumi vai volframa sakausējumi ar matricu, kura sastāv no dzelzs, niķeļa vai vara, kuriem ir visas šādas īpašības:
		a. blīvums lielāks par 17,5 g/cm3;
		b. elastības modulis lielāks par 880 MPa;
		c. stiepes robežstiprība lielāka par 1270 MPa;
		d. pagarinājums lielāks par 8 %
1C012		Materiāli:18
	a.	plutonijs19 jebkurā formā ar izotopisko sastāvu vairāk par 50 svara procentiem plutonija 238
	b.	iepriekš atdalīts neptūnijs 23720 jebkurā formā
1C235		Tritijs, tritija savienojumi, maisījumi, kas satur tritiju21, kuros tritija atomu skaita attiecība pret ūdeņraža atomu skaitu pārsniedz 1:1000, kā arī to saturoši izstrādājumi vai ierīces
1C236		Alfa starojumu emitējošie radionuklīdi22, kuru pussabrukšanas periods ir 10 dienas vai ilgāks, bet īsāks par 200 gadiem:
		a. elementu veidā;
		b. savienojumi, kuru kopējā alfa radioaktivitāte ir 37 GBq vai lielāka;
		c. maisījumi, kuru kopējā alfa radioaktivitāte ir 37 GBq vai lielāka;
		d. izstrādājumi vai iekārtas, kas satur jebkuru iepriekš minēto radionuklīdu
1C237		Rādijs 226 (226Ra), rādija 226 sakausējumi, savienojumi, maisījumi, kas satur rādiju 226, izstrādājumi un iekārtas, kas satur kādu no iepriekš minētajiem23 jonizējošā starojuma avotiem
2A225		Tīģeļi no materiāliem, kas izturīgi pret šķidriem aktinīdu metāliem:
	a.	tīģeļi ar abām šādām īpašībām:
		1. tilpums 150–8000 cm3;
		2. izgatavoti vai pārklāti ar šādiem materiāliem, kuru tīrība ir 98 svara procenti vai augstāka:
		a. kalcija fluorīdu (CaF2);
		b. kalcija cirkonītu (metacirkonītu) (Ca2ZrO3);
		c. cērija sulfīdu (Ce2F3);
		d. erbija oksīdu (Er2O3);
		e. hafnija oksīdu (HfO2);
		f. magnija oksīdu (MgO);
		g. niobija–titāna–volframa nitrētu sakausējumu (apmēram 50 % Nb, 30 % Ti, 20 % W);
		h. itrija oksīdu (Y2O3);
		i. cirkonija oksīdu (ZrO2)
	b.	tīģeļi ar abām šādām īpašībām:
		1. tilpums 50–2000 cm3;
		2. izgatavoti vai pārklāti ar tantalu, kura tīrības pakāpe ir 99,9 svara procenti vai augstāka
	c.	tīģeļi ar visām šādām īpašībām:
		1. tilpums 50–2000 cm3;
		2. izgatavoti no tantala vai pārklāti ar tantalu, kura tīrības pakāpe ir 98 svara procenti vai augstāka;
		3. pārklāti ar tantala karbīdu, nitrīdu vai borīdu, vai to kombināciju
3A001		Elektroniskie elementi:
	a.	universālās integrālās shēmas:24
		1. integrālās shēmas, kuras radītas ar paaugstinātu radiācijas izturību un spēj izturēt jebkuru šādu iedarbību:
		a. kopējā doza 5 x 103 Gy (silīcijā) vai lielāka;
		b. dozas jauda 5 x 106 Gy/s (silīcijā) vai lielāka
3A227		Augstsprieguma līdzstrāvas avoti ar abām šādām īpašībām:
		a. spēja nepārtraukti nodrošināt, ilgāk par 8 stundām, 20 kV vai lielāku spriegumu, ja strāvas stiprums 1 A vai lielāks;
		b. strāvas vai sprieguma stabilitāte ir labāka par 0,1 % novirzi 8 stundu laikā
3A231		Neitronu ģeneratoru sistēmas, to skaitā lampas, kurām ir abas šādas īpašības:
		a. projektētas darbam bez ārējās vakuuma iekārtas;
		b. izmanto elektrostatisko paātrināšanu, lai izraisītu tritija–deitērija kodolreakcijas
3A233		Masspektrometri, izņemot 0B002.g. minētos, kuri spēj reģistrēt jonus ar atommasu 230 vienības vai lielāku un kuru izšķiršanas spēja ir labāka par 2 daļām uz 230, kā arī to jonu avoti:
	a.	induktīvi saistīti masspektrometri (ICP/MS)
	b.	aukstās izlādes masspektrometri (GDMS)
	c.	termiskās jonizācijas masspektrometri (TIMS)
	d.	elektronu bombardēšanas masspektrometri, kuru elektronu avotu kamera ir izgatavota, izklāta vai pārklāta ar UF6 izturīgiem materiāliem
	e.	molekulāro staru masspektrometri ar jebkuru šādu īpašību:
		1. starojuma avota kamera izgatavota, izklāta vai pārklāta ar nerūsējošo tēraudu vai molibdēnu un apgādāta ar auksto uztvērējkameru, kura atdzesējama līdz 193 K (–80 °C) vai zemākai temperatūrai;
		2. starojuma avota kamera ir izgatavota, izklāta vai pārklāta ar UF6 izturīgiem materiāliem
	f.	masspektrometri, kas aprīkoti ar mikrofluorēšanas jonu avotu un paredzēti darbam ar aktinīdiem vai aktinīdu fluorīdiem
3B001		Pusvadītāju ierīču vai materiālu ražošanas vai izmēģināšanas iekārtas un tām speciāli radīti elementi un palīgierīces:
	b.	ierakstītas programmas vadītas iekārtas, kas paredzētas jonu implantācijai un kurām ir jebkura šāda īpašība:
		1. staru enerģija (paātrināšanas spriegums) pārsniedz 1 MeV;
		2. speciāli radīta un optimizēta darbam, ja staru enerģija (paātrināšanas spriegums) ir mazāka par 2 keV;
		3. ir tiešā ieraksta iespējas;
		4. spēja implantēt augstas enerģijas skābekļa jonus sakarsētā pusvadītāja materiāla pamatnē
6A203		6A003 neminētās kameras un komponenti
	c.	radiācijizturīgas TV kameras vai lēcas, kas speciāli radītas vai novērtētas kā radiācijizturīgas, lai izturētu kopējo dozu, lielāku par 5 x 104 Gy (silīcijam)25, bez darbības traucējumiem

Piezīmes.

¹ Termins “kodolreaktors” ietver komponentus, kuri atrodas reaktora korpusā vai ir tieši savienoti ar to, iekārtas, kas kontrolē jaudu reaktora aktīvajā zonā, un komponentus, kas satur, kontrolē vai nonāk tiešā kontaktā ar aktīvās zonas primāro dzesētāju.

² Reaktora korpusa vāks pieskaitāms pie galvenajām daļām.

³ Ieskaitot kodolreakcijas uzturēšanas vai apturēšanas struktūras, kā arī kontroles stieņu piedziņas mehānismus un vadules.

⁴ Iekšējie komponenti ir galvenie struktūras elementi reaktora korpusā, kuriem ir viena vai vairākas šādas funkcijas — aktīvās zonas atbalstīšana, degvielas novietojuma regulēšana, primārā dzesētāja plūsmas virzība, reaktora korpusa aizsardzība pret radiāciju un reaktora aktīvās zonas instrumentu vadīšana.

⁵ Detektori, ko izmanto aktīvajā zonā vai ārpus tās, kuri spēj mērīt neitronu plūsmas, kas sasniedz vai pārsniedz 104 neitronu caur 1 cm2 sekundē, kā arī detektori, kas atrodas ārpus aktīvās zonas, bet tomēr ir bioloģiskās aizsardzības iekšienē.

⁶ Materiāli ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu ir:

a) leģēts tērauds ar stiepes izturību 2050 MPa vai lielāku;

b) alumīnija sakausējumi ar stiepes izturību 460 MPa vai lielāku;

c) šķiedru materiāli vai kompozītu materiāli ar efektīvo moduli, lielāku par 3,18 x 10⁶ m, un īpatnējās stiepes izturību, lielāku par 7,62 x 10⁴ m.

Efektīvais modulis ir Junga modulis N/m², kas dalīts ar īpatnējo svaru N/m³; īpatnējā stiepes izturība ir stiepes izturība N/m², kas dalīta ar īpatnējo svaru N/m³.

⁷ Pret UF₆ korozijas iedarbību izturīgie materiāli ir varš, nerūsējošais tērauds, alumīnijs, alumīnija oksīds, alumīnija sakausējumi, niķelis vai sakausējumi, kas satur 60 % niķeļa vai vairāk, pret UF₆ iedarbību izturīgi fluorētie ogļūdeņražu polimēri.

⁸ Skatīt arī 2A225.

⁹ Skatīt arī 3A227.

¹⁰ Ietver iekārtas, kas:

a) parasti ir tiešā kontaktā vai tieši apstrādā, vai kontrolē kodolmateriālu ražošanas plūsmas;

b) iekapsulē kodolmateriālu apvalkā (oderējumā);

c) pārbauda iekapsulējuma vai apvalka (oderējuma) hermētiskumu;

d) pārbauda iekapsulētās degvielas beigu apstrādi.

¹¹ Uzglabāšanas vai glabāšanas tvertnēm var būt šādi raksturlielumi:

a) sienām vai iekšējām struktūrām minimālais bora ekvivalents (rēķinot no visiem elementiem, kā definēts piezīmē pie 0C004) ir vismaz 2 %;

b) maksimālais diametrs cilindriskām tvertnēm ir 175 mm;

c) maksimālais izmērs apaļām vai taisnstūra tvertnēm ir 75 mm.

¹² 0C001 neattiecas uz:

a) 4 g vai mazāk dabīgā urāna vai vājinātā urāna, ja tie ir instrumentu detektoru sastāvdaļa;

b) vājinātu urānu, kas speciāli ražots šādām civilām vajadzībām, kas nav saistītas ar kodolenerģētiku:

1) ekranēšanai;

2) iepakošanai;

3) balastiem ar masu, ne lielāku par 100 kg;

4) atsvariem ar masu, ne lielāku par 100 kg;

c) sakausējumiem ar torija koncentrāciju, mazāku par 5 %;

d) keramikas izstrādājumiem, kas satur toriju, bet ražoti vajadzībām, kas nav saistītas ar kodolenerģētiku.

¹³ 0C002 neattiecas uz 4 vai mazāk efektīvajiem gramiem, ja šie materiāli ir instrumentu detektora sastāvdaļa.

¹⁴ 0C004 neattiecas uz:

a) grafīta izstrādājumiem ar masu, mazāku par 1 kg, ja tie nav speciāli izgatavoti vai sagatavoti izmantošanai kodolreaktorā;

b) grafīta pulveri.

0C004 bora ekvivalents (BE) ir definēts kā piemaisījumu BEZ summa (izņemot BE_ogleklis, jo ogleklis netiek uzskatīts par piemaisījumu), ieskaitot boru, kur:

BE_Z(ppm) = CF x elementa Z koncentrācija, ppm;

kur CF ir pārvēršanās pakāpe, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

s_z x A_B

CF = ––––––––––––, kur

s_B x A_Z

s_Z un s_B ir siltumneitronu saķeršanas šķērsgriezums barnos dabīgam boram un elementam Z;

A_B un A_Z ir atomsvars dabīgam boram un elementam Z.

¹⁵ 1A004 neattiecas uz:

a) individuālajiem radiācijas dozimetriem;

b) iekārtām, kas konstruktīvi vai funkcionāli limitētas, lai aizsargātos pret apdraudējumiem, kas ir specifiski civilajā rūpniecībā, piemēram, kalnrūpniecībā, karjeros, lauksaimniecībā, farmācijā, medicīnā, vides aizsardzībā, atkritumu apsaimniekošanā vai pārtikas ražošanā.

¹⁶ 1A227 izpratnē “aukstais laukums” nozīmē skata laukumu tajā loga pusē, kurā ir vismazākais radiācijas līmenis attiecīgajā konstrukcijā.

¹⁷ 1B226 attiecas arī uz:

a) separatoriem, kas spējīgi bagātināt stabilos izotopus;

b) separatoriem ar jonu avotiem un kolektoriem magnētiskā laukā, kā arī tiem, kuriem jonu avoti un kolektori atrodas ārpus magnētiskā lauka.

¹⁸ Šos materiālus parasti izmanto kodoltermiskajos siltuma avotos.

¹⁹ 1C012 a) neattiecas uz:

a) sūtījumiem ar plutonija saturu 1g vai mazāk;

b) sūtījumiem, kas satur 3 efektīvos gramus vai mazāk, ja plutonijs ir instrumentu detektoru komponents.

²⁰ 1C012 b) neattiecas uz sūtījumu ar neptūnija saturu 1 g vai mazāk.

²¹ 1C237 neattiecas uz izstrādājumiem vai ierīcēm, kas satur mazāk par 1,48 x 10³ GBq tritija.

²² 1C236 neattiecas uz izstrādājumiem vai iekārtām, kuru alfa radioaktivitāte ir mazāka par 3,7 GBq.

²³ 1C237 neattiecas uz:

a) medicīnas jomu;

b) izstrādājumiem vai iekārtām, kas satur mazāk par 0,37 GBq rādija 226.

²⁴ Pusvadītāju sagataves (ar pabeigtu vai nepabeigtu tehnoloģisko procesu), kuru funkcijas ir jau noteiktas, to īpašības jānovērtē, salīdzinot ar 3A001 a) noteiktajiem parametriem.

Integrālās shēmas aptver šādus to tipus: monolītās integrālās shēmas; hibrīdās integrālās shēmas; daudzelementu integrālās shēmas; plēves tipa integrālās shēmas, to skaitā silīcija uz safīra integrālās shēmas; optiskās integrālās shēmas.

²⁵ Gy (silīcijam) nozīmē absorbēto enerģiju džoulos kilogramā neekranētā silīcija paraugā, ko pakļauj jonizējošam starojumam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs