Ar vienotību un sapratni kopīgās rītdienas vārdā

Vakar Siguldā Baltijas Ministru padomes ietvaros noritēja Baltijas valstu premjerministru tikšanās

Pēc triju Baltijas valstu valdību vadītāju kopīgās rezolūcijas pieņemšanas (attēlā no kreisās) : Lietuvas Ministru prezidenta vietas izpildītājs, ekonomikas ministrs Eugenijs Gentvils, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Igaunijas Ministru prezidents Marts Lārs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Trīs premjeri viesnīcā “Sigulda”

Valdību vadītāji apmainījās viedokļiem par NATO un ES paplašināšanās procesu. Latvijas puse pozitīvi novērtēja NATO sammita rezultātus Briselē un ASV prezidenta Džordža Buša runu Varšavā.

Baltijas valstu delegācijas apsprieda Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgās tranzīta procedūras ieviešanu. Šī procedūra ir sagatavošanas posms, lai Baltijas valstis iekļautos kopējā ES tranzīta sistēmā. Sanāksmes dalībnieki diskutēja par robežu šķērsošanas procedūras vienkāršošanu starp Baltijas valstīm. Delegāciju pārstāvji uzsvēra, ka šādas procedūras ieviešana ietver sevī kopējās juridiskās bāzes pilnveidošanu un izveidoto kopējo robežkontroles punktu darba uzlabošanu un kopīgās elektroniskās informatīvās sistēmas izveidošanu.

Baltijas Ministru padome diskutēja par izveidojušos sadarbību izglītības nozarē. Triju valstu valdības ir noslēgušas līgumus par Baltijas vienotās izglītības telpas izveidi vispārējā un vidējā profesionālajā izglītībā, un 2000.gada 8.decembrī tika parakstīts trīspusējais līgums par vienotas Baltijas izglītības telpas veidošanu augstākajā izglītībā. Latvijas Ministru prezidents uzsvēra nepieciešamību finansēt visām trim Baltijas valstīm savu valstu studentus, kuri mācās Stokholmas Ekonomiskajā augstskolā Rīgā.

Par būtisku jautājumu Ministru padomes dalībnieki uzskata arī sadarbības attīstību tūrismā. Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi nolīguma projektu par sadarbību tūrisma nozarē, kas tika iesniegts Lietuvas un Igaunijas pusēm izvērtēšanai jau pērnā gada oktobrī. Līgums paredz izveidot triju Baltijas valstu kopēju tūrisma komiteju, kuras darba uzdevumos ietilptu kopīgu programmu, ierosinājumu, rezolūciju izstrāde un izpilde.

Tika apspriests viens no Baltijas Ministru padomes prioritārajiem uzdevumiem — vienota elektroenerģijas tirgus izveidošana. Katrā Baltijas valstī tiek veiktas nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas saistītas ar elektrokompāniju pārstrukturizēšanu tā, lai elektroenerģijas tirgus varētu pastāvēt un darboties, kā to paredz ES Elektrības direktīva.

Sanāksmes noslēgumā tika pieņemta kopējā triju Baltijas valstu valdību vadītāju rezolūcija un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš svinīgi nodeva Baltijas Ministru padomes prezidēšanas stafeti Lietuvas pusei.

Valdības preses departaments

Kopīgā preses konferencē

Triju Baltijas valstu valdību vadītāju tikšanās laikā Latvija ziņoja par savas prezidentūras darba prioritātēm un šo prioritāšu izpildi. Latvijas premjers Andris Bērziņš preses konferencē pastāstīja, ka Latvija savai prezidentūrai bija izvirzījusi trīs prioritātes un Latvija visai veiksmīgi tās īstenojusi. Viena no prioritātēm bija viedokļu apmaiņa un darbības koordinācija Baltijas valstu integrācijā Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Kā atzina A. Bērziņš, vakar ticis konstatēts, ka šī sadarbība bijusi ļoti veiksmīga un Baltijas valstis, neraugoties uz zināmu savstarpējo konkurenci, diezgan vienoti virzījušās uz priekšu integrācijas procesā.

Arī Lietuvas premjera pienākumu izpildītājs Eugenijs Gentvils atzinīgi novērtēja Latvijas prezidentūras veikumu un atzina, ka Lietuva ar nepacietību gaida, lai varētu turpināt sekmēt Baltijas valstu sadarbību. E. Gentvils pauda uzskatu, ka iepriekšējais gads ir bijis ļoti veiksmīgs visām trim Baltijas valstīm sarunās par iestāšanos ES.

Daudzas sarunu sadaļas Baltijas valstis jau ļoti sekmīgi slēgušas individuāli, bet iestāšanās sarunās vēl daudz jādara, atlikuši smagākie sarunu jautājumi, un šeit būtu ļoti nozīmīgi attīstīt aktīvāku Baltijas valstu sadarbību.

Kā vienu no jautājumiem, kurā nepieciešama cieša sadarbība, Lietuvas valdības vadītāja pienākumu izpildītājs minēja enerģētiku. Ir aktīvi jāsadarbojas, lai šo sadaļu varētu veiksmīgi atvērt un slēgt.

“Protams integrācija ES norit katrai valstij individuāli, bet Eiropas Savienībai visas trīs Baltijas valstis ir nepieciešamas kā vienots integrēts reģions, nevis kā atsevišķas valstis,” uzsvēra E. Gentvils.

Savukārt Marts Lārs īpaši uzsvēra Baltijas valstu sadarbību, integrējoties NATO. “Bez šādas aktīvas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības drošības jomā mēs nekad nebūtu tikuši tik tālu NATO integrācijas procesā. Un tieši šī sadarbība ir tas, kas no sapņa pārvērtis par realitāti iespēju, ka Baltijas valstis varētu tikt uzaicinātas pievienoties NATO jau nākamgad Prāgas sammita laikā”, norādīja M. Lārs. Igaunijas valdības vadītājs, raksturojot Baltijas valstu sadarbību un nosaucot kopīgos politiskos pūliņus, īpaši uzsvēra daudzos praktiskos sadarbības projektus aizsardzībā (“Baltbat”, “Baltnet” u.c.) un minēja arī Latvijas un Igaunijas sadarbību militārās tehnikas iegādē. “Pasaulē ir grūti atrast trīs citas valstis, kas tik cieši sadarbotos aizsardzībā,” sacīja M. Lārs.

Arī Andris Bērziņš augsti novērtēja Baltijas valstu kopējos militāros projektus un norādīja, ka Baltijas valstis ir izveidojušas vienotu ekonomisko telpu, kura jāaizsargā. Baltijas valstis ir ieguvējas jau neatkarīgi no tā, vai nākamgad tiks vai netiks uzaicinātas pievienoties NATO, atzina A. Bērziņš.

Otra Latvijas prezidentūras prioritāte bija uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Šeit galvenais uzdevums bija ieviest vienotu Baltijas tranzīta procedūru un vienkāršot robežšķērsošanu. A. Bērziņš atzina, ka Latvijas prezidentūras laikā šajā jomā ir paveikts ļoti daudz, bet darāmā vēl pietiek.

Trešā prioritāte, ko savai prezidentūrai bija izvirzījusi Latvija, ir cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšana Baltijas ekonomiskajā telpā. Kā piemērus šīs prioritātes izpildē Latvijas premjerministrs minēja savstarpējo līgumu par vienotu Baltijas valstu izglītības telpu un aizsākto sadarbību tūrisma nozarē.

Marts Lārs atzinīgi novērtēja iespēju tikšanās ietvaros iepazīties ar Inčukalna gāzes krātuvēm un aicināja attīstīt Baltijas valstu sadarbību enerģētikas jomā. Šeit redzamas lieliskas sadarbības iespējas izstrādāt un attīstīt projektus, kas ļautu nodrošināt gāzes resursus, ja situācija enerģētikā nebūtu tik labvēlīga kā pašreiz. Lai attīstītu šo sadarbību, Igaunijas valdības vadītājs piedāvājis Lietuvai nedaudz mainīt savas prezidentūras darba plānu un aktīvāk veicināt gāzes piegādes projekta izstrādi.

M. Lārs kā ļoti veiksmīgu minēja Dānijas un Polijas izstrādāto enerģētikas piegādes projektu, kas paredz kopīga gāzesvada izbūvi no Ziemeļjūras uz Poliju. Igaunijas valdības vadītājs norādīja, ka Baltijas valstīm tuvākajā laikā būtu jāizrāda interese par pievienošanos šim projektam. Igaunijas premjerministrs uzvēra nepieciešamību rīkoties nekavējoties, jo Dānijas — Polijas projekts vēl pilnībā nav pabeigts, tādējādi Baltijas valstis varētu sekmīgi tam pievienoties. Mūsu valstis, tuvākajā laikā apvienojot pūliņus, varētu piesaistīties šim enerģijas tīklam, tādējādi Baltijas valstīm tiktu nodrošināti alternatīvi enerģijas resursi un radīta lielāka ekonomiskā drošība, atzina M. Lārs.

Lai Baltijas valstu sadarbība gāzes piegādē tiktu realizēta pilnvērtīgi un sekmīgi, ir jāprivatizē Lietuvas nacionālā gāzes kompānija, norādīja Lietuvas premjerministra pienākumu izpildītājs E. Gentvils.

Vakar Baltijas Ministru padomes sēdes laikā diskutēts arī par Baltijas elektroenerģijas tirgus liberalizāciju un panākta vienošanās par plānu vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidošanai. A.Bērziņš pastāstīja, ka apstiprinātais plāns ir vispārīgs un nav sīki izstrādāts par konkrētiem pasākumiem. A. Bērziņš paskaidroja, ka šo plānu pašreiz nav iespējams pabeigt, jo Eiropas Savienībā vēl turpinās diskusijas par direktīvu, kas skars enerģētikas tirgus liberalizāciju, veicamajiem pasākumiem un pārejas periodiem. “Baltijas valstīm ir jāsagaida direktīvas pieņemšana, mēs neesam neko pazaudējuši un ejam kopsolī ar laiku,” atzina A. Bērziņš.

Kopumā Latvijas prezidentūras laikā paveikto Latvijas Ministru prezidents vērtēja pozitīvi, bet atzina, ka Baltijas valstu sadarbībā vēl ļoti daudz jādara. No vakardienas Baltijas Ministru padomes prezidentūra nodota Lietuvai. Kā galvenās nozares, kurās Baltijas sadarbība varētu tikt attīstīta Lietuvas prezidentūras laikā, E. Gentvils minēja transportu, apkārtējās vides aizsardzību, robežšķērsošanas procedūru un kopīgu Baltijas valstu integrāciju NATO.

Siguldā notikušajā sanāksmē nepiedalījās jaunais Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks. Kā preses konferencē pastāstīja Latvijas valdības vadītājs, piektdien, 6.jūlijā, viņš sazinājies ar jauno Lietuvas premjerministru telefoniski, un A.Brazausks atvainojies, ka nevarēs ierasties uz tikšanos Siguldā. A.Brazauska prombūtne skaidrojama ar jaunās Lietuvas valdības darbības programmas iesniegšanu Lietuvas parlamentā, kas notika vakar.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors

Atklājot piemiņas akmeni igauņu dzejniekam

Kristiānam Jākam Petersonam

Baltijas Ministru padomes kārtējās tikšanās laikā premjerministri atrada iespēju ierasties pie Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskās draudzes Sv. Jēkaba kapelas, lai līdz ar piemiņas akmens atklāšanu godinātu igauņu dzejnieku Kristiānu Jāku Petersonu.

Martā apritēja divsimt gadu kopš Rīgā dzimušā igauņu nacionālās pašapziņas paudēja, dzejnieka un valodnieka izcili apdāvinātā, bet agri aizsaulē aizgājušā K.J.Petersona dzimšanas (1801–1822). Dzejnieka māte bijusi latviete, tēvs — igaunis. Pamatizglītību viņš apguvis Vidzemes guberņas ģimnāzijā, tad studējis teoloģiju Tērbatā. Nebeidzis studijas, atgriezies Rīgā un kā privātskolotājs mācījis valodas. Šajā jomā viņam bijušas izcilas dotības. K.J.Petersons jau divdesmit gadu vecumā esot varējis sarunāties ap divdesmit valodās. Igaunijā viņu uzskata par igauņu modernās dzejas pamatlicēju.

Andris Bērziņš savā uzrunā atgādināja, ka arī šis brīdis pie piemiņas akmens liecina, cik mūsu tautas bijušas vienotas, un ka tām jāturas kopā arī turpmāk. Premjers pauda lepnumu, ka viens no Igaunijā atzītākajiem dzejniekiem, tās modernās dzejas pamatlicējs, dzimis un mācījies Rīgā.

Marts Lārs pauda gandarījumu, ka tūlīt pēc Baltijas valstu Ministru padomes sanāksmes visi triju valstu pārstāvji ieradušies igauņu dziesminieka atdusas vietā, jo grūti atrast labāku simbolu igauņu nacionālās pašapziņas un gara spēkam kā Kristians Jāks Petersons, kas garā tērpā, matiem plīvojot, kājām nāk no Tartu uz Rīgu. Savukārt, atceroties Siguldā Kronvaldu Ati, kas savulaik ieradās no Rīgas Tartu, Marts Lārs iedomājās, ka šis latvietis varbūt ietekmējis vienu otru igauni. “Tā mums savijušās kultūras saiknes, tā mēs paši esam savijušies kopīgos likteņos. Tā mums kopīgi jāceļ un jāsapņo, kā mūsu tautas celsies pretī debesīm,” tā savā dzejā rakstīja Kristiāns Jāks Petersons.

Andris Kļaviņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Atklājot piemiņas akmeni igauņu dzejniekam Kristiānam Jākam Petersonam, Rīgas Kristus evaņģēliski luteriskās Sv.Jēkaba draudzes mācītājs Māris Sants, Eugenijs Gentvils, Andris Bērziņš un Marts Lārs

Foto: Andris Kļaviņš