Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.1/28

Rīgā 2013.gada 11.oktobrī (prot. Nr.38, 11.p.)

Izdota saskaņā ar Pasta likuma 27.¹ panta otro daļu,
32.panta otro daļu un likuma "Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem" 25.panta pirmo daļu

1. Universālā pasta pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika nosaka kārtību, kādā universālā pasta pakalpojuma tarifus aprēķina universālā pasta pakalpojuma sniedzējs un pasta komersants, kas piedalās konkursā (turpmāk, abi kopā – komersants), kuru rīko Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators), lai noteiktu universālā pasta pakalpojuma sniedzēju (turpmāk – konkurss).

2. Metodikā ir lietoti šādi termini:

2.1. efektīvā nodokļa likme – uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, kuru komersants aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ņemot vērā to, vai komersants gūst peļņu vai zaudējumus;

2.2. grāmatvedības nodalīšana – peļņas vai zaudējumu, izmantotā kapitāla un kapitāla finansēšanas izmaksu aprēķināšana pa darbības virzieniem;

2.3. kapitāla atdeves likme – komersanta aprēķināta vai Regulatora noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās ilgtermiņa kredītu procentu likmes;

2.4. kārtējo izmaksu uzskaite – komersanta izmaksu uzskaite, ievērojot pamatlīdzekļu vērtību pēc pārvērtēšanas un kapitāla uzturēšanas principus;

2.5. netiešās izmaksas – komersanta vispārēja rakstura izmaksas, kas nav tieši saistītas ar katra atsevišķa pasta pakalpojuma veikšanu;

2.6. pārējie pakalpojumi – komersanta pārējie sniegtie pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi;

2.7. pārējie pasta pakalpojumi – komersanta sniegtie tradicionālie pasta pakalpojumi un citi pasta pakalpojumi, kas nav iekļauti universālajā pasta pakalpojumā ietilpstošo pasta pakalpojumu sarakstā;

2.8. ražošanas kapacitāte – pasta pakalpojumu daudzums, ko komersants noteiktā laika periodā var sniegt pilnībā izmantojot tā rīcībā esošos pamatlīdzekļus;

2.9. tiešās izmaksas – komersanta izmaksas, kas ir tieši saistītas ar noteiktu pasta pakalpojumu sniegšanu;

2.10. transferta maksājums – izmaksu attiecināšana un aprēķināšana komersanta iekšējā uzskaites sistēmā, ja universālā pasta pakalpojumus, pārējos pasta pakalpojumus vai pārējos pakalpojumus viena komersanta struktūrvienība sniedz citai tā paša komersanta struktūrvienībai, t.i., pakalpojumus sniedz komersanta ietvaros.

3. Komersants kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto kapitāla atdeves likmi. Komersants kapitāla atdeves likmi aprēķina noteiktai pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla attiecībai. Kapitāla atdeves likmi pēc universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma nosaka Regulators. Komersants, kas piedalās konkursā, kapitāla atdeves likmi nosaka patstāvīgi.

4. Izmaksu attiecināšana pamatojas uz tiešu vai netiešu cēloņsakarību. Ja komersants izmaksas nevar tieši attiecināt, tas izmanto aktivitāšu metodoloģiju, kur katrs izmaksu attiecināšanas solis noteikts, ņemot vērā cēloņsakarību.

5. Komersants iekšējā uzskaites sistēmā izmaksas sadala šādi:

5.1. tiešās izmaksas, kuras var tieši attiecināt uz konkrētiem pasta pakalpojumiem;

5.2. netiešās izmaksas, kuras nevar tieši attiecināt uz konkrētiem pasta pakalpojumiem:

5.2.1. ja tas ir iespējams, attiecina, pamatojoties uz izmaksu rašanās tiešo analīzi;

5.2.2. ja tiešā analīze nav iespējama, netiešās izmaksas sadala, pamatojoties uz netiešu saikni ar citu izmaksu kategoriju vai izmaksu kategoriju grupu, kurai tieša attiecināšana ir iespējama (netiešā saikne pamatojas uz salīdzināmām izmaksu struktūrām);

5.2.3. ja nevar piemērot ne tiešu, ne netiešu izmaksu attiecināšanas veidu, izmaksas attiecina, pamatojoties uz vispārējo sadalījumu, ko aprēķina, izmantojot visu tieši vai netieši attiecināto izmaksu proporciju katram pakalpojumam.

6. Komersants universālā pasta pakalpojumu tarifu aprēķina, summējot uz universālā pasta pakalpojumu attiecinātās darbības izmaksas un kapitāla finansēšanas izmaksas. Saskaņā ar šo metodiku aprēķinātais un Regulatora apstiprinātais universālā pasta pakalpojuma tarifs ir maksimālā pieļaujamā robeža komersanta piedāvātajai universālā pasta pakalpojuma cenai, kas ir vienota visā Latvijas Republikas teritorijā, vienlaikus nodrošinot komersanta darbības rentabilitāti.

7. Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs par pamatu pasta pakalpojumu izmaksu aprēķinam un grāmatvedības nodalīšanai izmanto universālā pasta pakalpojuma sniedzēja gada pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

8. Komersants, kas piedalās konkursā un iepriekš nav sniedzis universālo pasta pakalpojumu, aprēķina plānotās universālā pasta pakalpojuma sniegšanas kopējās gada izmaksas un izmanto tās par pamatu universālā pasta pakalpojuma izmaksu aprēķinam un grāmatvedības nodalīšanai. Komersants, kas piedalās konkursā un iepriekš nav sniedzis universālo pasta pakalpojumu, plānotās universālā pakalpojuma kopējās izmaksas aprēķina, pamatojoties uz darbības izmaksām un pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ilgtermiņa ieguldījumiem, kas komersantam nepieciešami universālā pasta pakalpojuma sniegšanai atbilstoši Regulatora noteiktajām kvalitātes prasībām konkursa nolikumā noteiktajā apjomā.

9. Komersants iekšējā uzskaites sistēmā sadala darbības izmaksas šādās izmaksu grupās:

9.1. lietotāju apkalpošana pasta pakalpojumu sniegšanas vietā;

9.2. pasta sūtījumu savākšana un pieņemšana;

9.3. pasta sūtījumu šķirošana;

9.4. pasta sūtījumu pārvadāšana;

9.5. pasta sūtījumu piegāde;

9.6. izmaksas, kas pārsniedz efektīva universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas;

9.7. kapacitātes neizmantotā daļa;

9.8. netiešās izmaksas;

9.9. saistības;

9.10. nesadalītā peļņa;

9.11. transferta maksājums;

9.12. amortizācija.

10. Komersants var paplašināt un izveidot nepieciešamās izmaksu apakšgrupas atbilstoši komersanta iekšējai uzskaites sistēmai.

11. Komersants izmaksu grupās ietvertās izmaksas tieši vai netieši attiecina uz universālā pasta pakalpojumā ietilpstošiem pasta pakalpojumiem, pasta pakalpojumiem par īpašiem tarifiem, pārējiem pasta pakalpojumiem un pārējiem pakalpojumiem. Komersants detalizētu darbības izmaksu sadalījumu un to attiecināšanu veic atbilstoši pakalpojumu darbības izmaksu sadalījuma un to attiecināšanas paraugam (1.pielikums).

12. Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs ieņēmumus no universālā pasta pakalpojuma sniegšanas attiecina tieši uz attiecīgo universālā pasta pakalpojumu. Ja tieša ieņēmumu attiecināšana nav iespējama, tad universālā pasta pakalpojuma sniedzējs ieņēmumus no universālā pasta pakalpojuma sniegšanas attiecina pamatojoties uz netiešu cēloņsakarību.

13. Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs apgrozījumu no universālā pasta pakalpojuma atdala no pasta pakalpojumu par īpašiem tarifiem, pārējo pasta pakalpojumu un pārējo pakalpojumu apgrozījuma.

14. Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs kapitāla finansēšanas izmaksas aprēķina, kapitāla atdeves likmi piemērojot iepriekšējā kalendārā gada beigās noteiktajai izmantotā kapitāla vērtībai.

15. Komersants, kas piedalās konkursā un iepriekšējā kalendārajā gadā nav sniedzis universālo pasta pakalpojumu, kapitāla finansēšanas izmaksas aprēķina, piemērojot tās kapitāla, kas nepieciešams universālā pasta pakalpojuma sniegšanai atbilstoši Regulatora noteiktajām kvalitātes prasībām konkursa nolikumā noteiktajā apjomā, plānotajai vērtībai.

16. Komersants kapitāla atdeves likmi aprēķina šādi:

wacc = r_e * E/(E+D) + r_d(1 – T) * D/(E + D),

kur

wacc – vidējā svērtā kapitāla finansēšanas likme;

r_e – pašu kapitāla atdeves likme;

D – aizņemtais kapitāls;

E – pašu kapitāls;

E/(E+D) – pašu kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;

D/(E+D) – aizņemtā kapitāla attiecība pret kopējo (pašu un aizņemto) kapitālu;

T – komersanta efektīvā ienākuma nodokļa likme;

r_d – komersanta saņemto aizņēmumu vidējā svērtā likme.

17. Komersants pašu kapitāla atdeves likmi aprēķina pēc formulas:

r_e = r_f + r_{c ,}

kur

r_f – bezriska ieguldījumu likme;

r_c – riska piemaksa, kas ietver valsts riska un nozares riska novērtējumu.

18. Bezriska ieguldījumu likme ir Latvijas Bankas publicētā ilgtermiņa obligāciju likme.

19. Komersanta saņemto aizņēmumu vidējā svērtā likme nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes pārskata periodam noteikto latos izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējo svērto gada likmi.

20. Komersants detalizētu pamatlīdzekļu un nemateriālo ilgtermiņa ieguldījumu attiecināšanu veic atbilstoši pamatlīdzekļu un nemateriālo ilgtermiņa ieguldījumu attiecināšanas paraugam (2.pielikums).

21. Amortizācijas piemērošanai un attiecināšanai, komersants iekšējā uzskaites sistēmā ietver šādus galvenos rādītājus:

21.1. ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kopsummu kā peļņas avotu;

21.2. plānoto laika periodu, kurā pamatlīdzekļu ekspluatācija ir ekonomiski izdevīga;

21.3. paredzamo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību tās ekonomiski izdevīgās izmantošanas perioda beigās.

22. Komersants amortizācijas vērtību aprēķina, ņemot vērā starptautiskos grāmatvedības standartus un komersanta pieņemtās metodes.

23. Izmaksu aprēķinā ietvertā izmantotā kapitāla un amortizācijas noteikšanai komersants veic pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, izmantojot vienu no šādām metodēm:

23.1. iegādes vērtība mīnuss nolietojums (finanšu pārskata vērtība);

23.2. iegādes vērtība, indeksēta ar inflācijas rādītāju, mīnuss nolietojums;

23.3. atlikusī aizvietošanas vērtība (aizvietošanas vērtība, ievērojot pašreizējās cenas un iespējamās pamatlīdzekļu kvalitātes izmaiņas, mīnuss eksperta noteikts faktiskais nolietojums);

23.4. tirgus vērtība;

23.5. atgūstamā vērtība, kas ir augstākā no pamatlīdzekļu tīrās pārdošanas vērtības vai izmantošanas vērtības (diskontētās naudas plūsmas no pamatlīdzekļu izmantošanas).

24. Komersants kārtējo izmaksu uzskaitē, pēc komersanta ieskatiem, var izmantot šādus principus:

24.1. darbības kapitāla uzturēšana, ar ko saprot komersanta nemainīgās likviditātes nodrošināšanu pārskata gada sākumā un beigās;

24.2. finanšu kapitāla uzturēšana, ar ko saprot komersanta finanšu kapitāla saglabāšanu tā pašreizējā vērtībā. Kapitālu uzskata par saglabātu, ja pārskata gada beigās tas ir tāds pats vai lielāks nekā perioda sākumā.

25. Komersants uztur darbības kapitālu, pamatojoties uz šādiem pamatprincipiem:

25.1. komersanta ražošanas kapacitāti uztur nemainīgu vai palielinātu;

25.2. pārrēķinot pamatlīdzekļu kārtējās izmaksas, atkārtoti nosaka amortizācijas izmaksas;

25.3. kopējo pamatlīdzekļu vērtību, ko izmanto izmaksu aprēķinā, komersants nosaka atšķirīgi no pamatlīdzekļu grāmatvedības vērtības, ņemot vērā izmaiņas pamatlīdzekļu cenā un tehnoloģijā - lai veiktu pamatlīdzekļu pārvērtēšanu, esošajai kopējai pamatlīdzekļu grāmatvedības vērtībai piemēro specifiskus cenu indeksus (komersants var izmantot arī citas precīzi definētas un pārskatāmas procedūras);

25.4. plānotās peļņas nodrošināšanai nepieciešamie ieņēmumi ir kopsumma, ko veido kapitāla izmaksas, darbības izmaksas, kārtējās amortizācijas vērtība un daļa vispārējo izmaksu;

25.5. lai pareizi aprēķinātu pamatlīdzekļu vērtību, komersants amortizācijas vērtību gadā aprēķina, pamatojoties uz jauno pamatlīdzekļu novērtējumu, ņemot vērā to cenu un lietderīgās lietošanas ilgumu.

26. Komersants uztur finanšu kapitālu, pamatojoties uz šādiem pamatprincipiem:

26.1. komersants pamatlīdzekļus pārvērtē, papildu amortizāciju un uzkrājumus aprēķina atbilstoši šīs metodikas 21.punktā noteiktajām metodēm, savukārt peļņu un zaudējumus, kas izriet no pamatlīdzekļu specifiskās inflācijas un vispārējās inflācijas starpības un kas iespaido komersanta pašu kapitālu, ņem vērā atsevišķi;

26.2. komersanta pašu kapitāla vērtības izmaiņas nosaka atbilstoši inflācijai;

26.3. plānotās peļņas nodrošināšanai nepieciešamie ieņēmumi ir kopsumma, ko veido kapitāla izmaksas, darbības izmaksas, kārtējās amortizācijas vērtība un daļa vispārējo izmaksu vai vērtības, kas sedz vispārējās izmaksas.

27. Komersants piemēro transferta maksājumu, ja komersants izmanto universālā pasta pakalpojumus, pārējos pasta pakalpojumus vai pārējos pakalpojumus, lai sniegtu universālā pasta pakalpojumu, pasta pakalpojumus par īpašiem tarifiem, pārējos pasta pakalpojumus vai pārējos pakalpojumus.

28. Transferta maksājumos komersants uzskaita un attiecina izmaksas tādā apmērā, kāds ir universālā pasta pakalpojuma, pārējo pasta pakalpojumu tarifs vai pārējo pakalpojumu cena.

29. Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs septiņu mēnešu laikā pēc kārtējā pārskata gada noslēgšanas, kā arī, iesniedzot universālā pasta pakalpojuma tarifu projektu, sagatavo un iesniedz Regulatoram ziņojumu, kurā norāda šādu informāciju:

29.1. peļņas vai zaudējumu aprēķins;

29.2. bilance;

29.3. pārskats par sniegtā universālā pasta pakalpojuma apjomu un attiecīgām izmaksām.

30. Lai nodrošinātu ar izmaksām pamatotu, caurskatāmu un vienlīdzīgu universālā pasta pakalpojuma tarifu noteikšanu, universālā pasta pakalpojuma sniedzējs ziņojumā Regulatoram ietver informāciju par universālā pasta pakalpojumu, pasta pakalpojumus par īpašiem tarifiem, pārējiem pasta pakalpojumiem un pārējiem pakalpojumiem.

31. Regulatoram iesniegto universālā pasta pakalpojuma sniedzēja ziņojumu Regulators izmanto universālā pasta pakalpojuma sniedzēja sniegto universālā pasta pakalpojuma tarifu regulēšanai.

32. Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, kas iepriekš nav sniedzis universālo pasta pakalpojumu, viena gada laikā no universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanas izveido šai metodikai atbilstošu izmaksu uzskaites sistēmu.

33. Ar 2014.gada 1.janvāri šīs metodikas 19.punktā vārds "latos" tiek aizstāts ar vārdu "euro".

34. Universālā pasta pakalpojumu sniedzēja sagatavotajā ziņojumā par 2013.gadu, kapitāla finansēšanas izmaksu aprēķinā norādītā komersanta saņemto aizņēmumu vidējā svērtā likme nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes pārskata periodam noteikto ilgtermiņā latos izsniegto kredītu vidējo svērto gada likmi.

35. Tarifu projektu, kas aprēķināts un iesniegts Regulatorā pirms euro ieviešanas dienas, sagatavo un aprēķina latos. Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos aprēķinātu tarifu projektu, kura izvērtēšana nav pabeigta, universālā pakalpojuma sniedzējs konvertē euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus (turpmāk – konvertētais tarifu projekts). Konvertētā tarifu projekta izmaksu kopsumma veidojas no konvertētajām tarifu projekta aprēķinā iekļautajām izmaksu pozīcijām un to kopsumma nepārsniedz izvērtēšanā esošā tarifu projekta izmaksu kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tarifu projektu, kas aprēķināts un iesniegts Regulatorā euro ieviešanas dienā vai pēc tās, sagatavo un aprēķina euro. Pamatojošajos dokumentos norāda tādu valūtu, kāda tiek izmantota tos sagatavojot atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām un Euro ieviešanas kārtības likumam.

36. Universālā pakalpojuma sniedzējs šīs metodikas 29.punktā noteikto ziņojumu un tā pamatojošos dokumentos norāda tādu valūtu, kādā tiek izmantota tos sagatavojot atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām un Euro ieviešanas kārtības likumam.

37. Atzīt par spēku zaudējušu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2009.gada 17.septembra lēmumu Nr.1/4 "Universālā pasta pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 151.nr.).

38. Šī metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis G.Zeltiņš

1.pielikums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
2013.gada 11.oktobra lēmumam Nr.1/28

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis G.Zeltiņš

2.pielikums
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
2013.gada 11.oktobra lēmumam Nr.1/28

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētāja p.i. padomes loceklis G.Zeltiņš